—

Danske Svineproducenter vārdā — H. Senderbijs Kristensens [H. Sønderby Christensen], advokat,

—

Den Europæiske Dyre- og Kødhandelsunion (UECBV) vārdā — Ž. L. Merio [J.-L. Mériaux], kuram palīdz J. Sēgers Peregārds [J. Seeger Perregaard], advokat,

—

Dānijas valdības vārdā — B. Veisa Foga [B. Weis Fogh], pārstāve, kurai palīdz P. Bīrings [P. Biering], advokat,

—

Beļģijas valdības vārdā — A. Ibēra [A. Hubert], pārstāve,

—

Grieķijas valdības vārdā — I. Halkiass [I. Chalkias] un S. Papajoanu [S. Papaioannou], pārstāvji,

—

Eiropas Kopienu Komisijas vārdā — F. Erlbahers [F. Erlbacher] un H. Stēvlbeks [H. Støvlbæk], pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, ka interpretēt pielikuma Padomes 1991. gada 19. novembra Direktīvai 91/628/EEK par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, ar kuru groza Direktīvas 90/425/EEK un 91/496/EEK (OV L 340, 17. lpp.) un kas ir grozīta ar Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīvu 95/29/EK (OV L 148, 52. lpp., turpmāk tekstā — “Direktīva 91/628”), I nodaļas A daļas 2. punkta b) apakšpunktu, VI nodaļas 47. punkta D daļu un VII nodaļas 48. punkta 3. apakšpunkta trešo ievilkumu.

2

Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp profesionālo organizāciju Danske Svineproducenter un Justitsministeriet (Tieslietu ministrija) saistībā ar Direktīvas 91/628 transponēšanu Dānijas tiesībās.

3

Direktīvas 95/29 trešais un ceturtais apsvērums ir formulēti šādi:

“Tā kā dažās dalībvalstīs ir noteikumi par brauciena [pārvadāšanas] laiku, barošanas un dzirdīšanas intervāliem, atpūtas laiku un brīvām vietām; tā kā šie noteikumi dažos gadījumos ir ārkārtīgi sīki izstrādāti, un dažas dalībvalstis tos izmanto, lai ierobežotu Kopienas iekšējo tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem; tā kā dzīvnieku pārvadāšanā iesaistītajām personām nepieciešami skaidri noteikti kritēriji, lai tie spētu darboties Kopienas mērogā, nepārkāpjot valstu atšķirīgos noteikumus;

tā kā, lai atceltu tehniskos šķēršļus dzīvu dzīvnieku tirdzniecībā un ļautu atbilstošajām tirgus organizācijām netraucēti darboties, vienlaicīgi nodrošinot dzīvnieku apmierinošu aizsardzību, iekšējā tirgus sakarā nepieciešams grozīt Direktīvas 91/628/EEK noteikumus, lai saskaņotu ceļojuma laiku un atpūtas laiku, barošanas un dzirdīšanas intervālus, kā arī brīvās vietas konkrētiem dzīvnieku veidiem.”

4

Saskaņā ar Direktīvas 91/628 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu direktīva attiecas uz mājas dzīvniekiem, kuri pieder cūku sugai.

5

Šīs direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, ka “brīva vieta (izvietošanas blīvums) dzīvniekiem vismaz atbilst skaitļiem, kuri noteikti pielikuma VI nodaļā, attiecībā uz dzīvniekiem un transportlīdzekļiem minētajā nodaļā” un ka “ceļojuma laiks un atpūtas laiks, kā arī barošanas un dzirdīšanas intervāli konkrētiem dzīvnieku veidiem atbilst pielikuma VII nodaļā noteiktajam attiecībā uz dzīvniekiem minētajā nodaļā, neierobežojot Regulas (EEK) Nr. 3820/85 [..] noteikumus”.

6

Saskaņā ar Direktīvas 91/628 5. panta A daļas 1. punkta c) apakšpunktu dalībvalstis nodrošina, ka ikviens pārvadātājs šajā direktīvā minēto dzīvnieku pārvadāšanā izmanto transportlīdzekļus, kas nodrošina atbilstību Kopienas prasībām attiecībā uz labturību pārvadāšanas laikā, un jo īpaši tām prasībām, kas noteiktas minētās direktīvas pielikumā, kā arī tām prasībām, kuras noteiks saskaņā ar šīs pašas direktīvas 13. panta 1. punktu.

7

Direktīvas 91/628 pielikuma I nodaļā ir ietverti noteikumi, kas piemērojami tostarp mājas dzīvnieku, kuri pieder cūku sugai, pārvadāšanā. Šīs nodaļas A daļas 2. punkta a)–c) apakšpunktā ir paredzēts:

8

Direktīvas 91/628 pielikuma VI nodaļas 47. punkta D daļā ir paredzēts, ka, “pārvadājot cūkas pa dzelzceļu un autoceļiem, visām cūkām jābūt iespējai vismaz nogulties un nostāties dabīgā stāvus stāvoklī” un ka, “lai ievērotu šīs obligātās prasības, izvietošanas blīvumam cūkām ar aptuveno svaru 100 kg nevajadzētu pārsniegt 235 kg/m2”. Turklāt “cūku šķirne, lielums un fiziskais stāvoklis var nozīmēt, ka iepriekš minētā obligātā platība [arī] ir jāpalielina [..] platības palielināšana par lielākais 20 % var būt nepieciešama atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem un brauciena laika”.

9

Atbilstoši Direktīvas 91/628 pielikuma VII nodaļas 48. punkta 2. un 3. apakšpunktam:

[..].”

10

2007. gada 5. janvārī Direktīva 91/628 tika atcelta un aizstāta ar Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumu izdarīšanu Direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un Regulā (EK) Nr. 1255/97 (OV 2005, L 3, 1. lpp.).

11

Padomes 1998. gada 16. februāra Regulas (EK) Nr. 411/98 par dzīvnieku aizsardzības papildu standartiem, kas piemērojami sauszemes transportlīdzekļiem, ko izmanto mājdzīvnieku pārvadājumiem, kuri pārsniedz astoņas stundas (OV L 52, 8. lpp.), 1. pantā ir paredzēts:

“Ja Direktīvas 91/628/EEK pielikuma VII nodaļas 2. [punktā] minētais astoņu stundu pārvadāšanas laiks ir pārsniegts, sauszemes transportlīdzekļiem, ko izmanto mājas nepārnadžu un liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvnieku pārvadāšanai Kopienā, ir jāatbilst papildu prasībām, kas izklāstītas šīs regulas pielikumā.”

12

Regulas Nr. 411/98 pielikuma 3. punktā ir paredzēts:

“Pieeja

Pārvadāšanai izmantojamie transportlīdzekļi jāaprīko tā, lai vienmēr būtu tieša pieeja visiem pārvadājamiem dzīvniekiem, lai tos var pārbaudīt un attiecīgi rūpēties par tiem, ieskaitot jo īpaši barošanu un dzirdināšanu.”

13

Direktīva 91/628 tika transponēta Dānijas tiesību aktos ar 1993. gada 16. aprīļa Lēmumu Nr. 201 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā. Vēlāk šo lēmumu grozīja ar 2005. gada 13. jūlija Lēmumu Nr. 734 (turpmāk tekstā — “lēmums Nr. 734”), ar kuru Justitsministeriet ieviesa jaunu tiesisko regulējumu attiecībā uz cūku pārvadāšanu. Saskaņā ar lēmuma Nr. 734 2. panta 1. punktu tas stājās spēkā 2005. gada 15. augustā, izņemot normas par iekraušanas blīvumu, kuras atbilstoši šī paša lēmuma 2. panta 2. punktam stājās spēkā 2006. gada 15. augustā.

14

Lēmuma Nr. 734 6.a pantā ir paredzēts:

“1.   Pārvadājot cūkas, kuru svars ir 40 kg vai vairāk, katra nodalījuma iekšējam augstumam, mērot no augstākā grīdas punkta līdz zemākajam griestu punktam (piemēram, katras sijas vai balsta pamatnei), ir jāatbilst šādām minimālajām prasībām:

[..]

3.   Mehāniskajai ventilācijas sistēmai ir jānodrošina pietiekama un arī vienmērīga ventilācija ar ventilācijas jaudu vismaz 61 m3/h uz 100 kg cūkas svara. Ja cūku, kuru svars ir 40 kg vai vairāk, kopējais pārvadāšanas laiks pārsniedz astoņas stundas, ir jānodrošina arī 3. pielikuma A daļas 2. punktā paredzēto prasību izpilde, ciktāl tiek izmantota mehāniskā ventilācijas sistēma.

4.   Nodalījumā, kurā ir norobežotas cūkas, jebkurā brīdī un ikvienā līmenī ir jābūt pietiekamai vietai, lai nodrošinātu pienācīgu ventilāciju virs cūkām, kad tās atrodas parastā stāvus stāvoklī, un nekādā ziņā nedrīkst tikt traucētas to dabiskās kustības.

5.   Ja cūku, kuru svars ir 40 kg vai vairāk, pārvadāšanas laiks pārsniedz astoņas stundas, izmantotajam transporta līdzeklim jābūt iekārtotam tādējādi, lai jebkurā brīdī katrā no nodalījumiem iekšējais pārbaudes augstums sasniedz 140 cm, mērot no augstākā grīdas punkta līdz zemākajam griestu punktam (piemēram, katras sijas vai balsta pamatnei), izmantojot šim nolūkam, piemēram, paceļamu jumtu un pārbīdāmu grīdu vai citu līdzīgu konstrukciju. Ja iekšējais pārbaudes augstums sasniedz 140 cm, augstumam zem pārējo līmeņu griestiem ir jāsasniedz vismaz 1. punktā paredzētais augstums, ja dzīvnieku pārvadāšana tiek veikta vairāku līmeņu nodalījumos.”

15

Lēmuma Nr. 734 3. pantā ir ietverti šādi pārejas noteikumi:

“1.   Attiecībā uz nelielām kravas automašīnām, kravas automašīnām, treileriem, puspiekabēm un citiem [transporta līdzekļiem], kas pirmo reizi reģistrēti ne vēlāk kā 2005. gada 15. augustā, pārvadātāji var līdz 2010. gada 15. augustam gadījumā, ja tiek pārvadātas cūkas, kuru svars ir 40 kg un vairāk un pārvadāšanas laiks pārsniedz astoņas stundas, piemērot šādus noteikumus:

Pārvadājot cūkas, kuru svars ir 40 kg un vairāk, katra nodalījuma iekšējam augstumam, mērot no augstākā grīdas punkta līdz zemākajam griestu punktam (piemēram, katras sijas vai balsta pamatnei), ir jāatbilst šādām minimālajām prasībām:

2.   Mehāniskajai ventilācijas sistēmai ir jānodrošina pietiekama un arī vienmērīga ventilācija ar ventilācijas jaudu vismaz 61 m3/h uz 100 kg cūkas svara.

3.   Nodalījumā, kurā ir norobežotas cūkas, jebkurā brīdī un ikvienā nodalījumā ir jābūt pietiekamai vietai, lai nodrošinātu pienācīgu ventilāciju virs cūkām, kad tās atrodas parastā stāvus stāvoklī, un nekādā ziņā nedrīkst tikt traucētas to dabiskās kustības.

4.   Līdz brīdim, kad stāsies spēkā 2. panta 2. punktā paredzētās normas attiecībā uz platību, gadījumā, ja, pārvadājot cūkas, iekšējais augstums ir 100 cm, platībai ir jābūt vismaz 0,42 m2 uz 100 kg cūkas svara.”

16

Lēmuma Nr. 734 I pielikumā, kas aizstāj 1993. gada 16. aprīļa Lēmuma Nr. 201 II pielikumu, ir paredzēts:

“D. CŪKAS

Pārvadāšana pa dzelzceļu un ceļu, tostarp treileriem

17

No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka Danske Svineproducenter ir profesionāla organizācija, kas aizsargā dāņu cūkaudzētāju intereses. Tā apvieno aptuveni 1700 cūkaudzētājus, kuru kopējā produkcija veido divas trešdaļas no Dānijā [saražotās] cūkgaļas produkcijas.

18

2005. gada 14. maijāDanske Svineproducenter uzsāka Vestre Landsret (Rietumu apgabaltiesa) administratīvo tiesvedību pret Justitsministeriet, norādot, ka tiesiskais regulējums, ar ko Dānijas tiesību aktos transponēja Direktīvu 91/628 un kas grozīts ar lēmumu Nr. 734, nav saderīgs ne ar šīs direktīvas normām, ne ar EKL 28.–30. un 49. pantu, ne arī ar Regulu Nr. 1/2005. Danske Svineproducenter it īpaši uzskata par prettiesiskām dažādās lēmumā Nr. 734 ietvertās prasības, kas tās uzsāktās tiesvedības brīdī vēl nebija izsludinātas.

19

Uzskatot, ka strīda risinājums ir atkarīgs no konkrētu Direktīvas 91/628 normu interpretācijas, Vestre Landsret nolēma apturēt lietas izskatīšanu un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

20

Ar 2007. gada 27. decembra vēstuli prasītāja pamata tiesvedībā lūdza atkārtoti sākt mutvārdu procesu, uzsverot, ka īsi pirms tiesas sēdes Dānijas valdība esot nosūtījusi Tiesai fotogrāfijas, kas tai neesot ļāvis aizstāvēt savas intereses attiecībā uz šo pierādījumu iesniegšanu, ko tā uzskata par netaisnīgu, novēlotu un tendenciozu. Turklāt tā norāda, ka, nenosūtot tās rakstveida apsvērumiem pievienotos pielikumus pārējiem lietas dalībniekiem, kuri iesnieguši rakstveida apsvērumus, ir pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību.

21

Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Tiesa pēc savas ierosmes vai pēc ģenerāladvokāta priekšlikuma, vai arī lietas dalībnieku lūguma var izdot rīkojumu par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu atbilstoši Reglamenta 61. pantam, ja tā uzskata, ka tai nav pietiekami skaidri lietas apstākļi vai ka lieta ir jāizskata, ņemot vērā argumentu, ko lietas dalībnieki nav apsprieduši (skat. 2000. gada 4. februāra rīkojumu lietā C-17/98 Emesa Sugar, Recueil, I-665. lpp., 18. punkts; 2004. gada 14. decembra spriedumu lietā C-210/03 Swedish Match, Krājums, I-11893. lpp., 25. punkts, un 2007. gada 28. jūnija spriedumu lietā C-466/03 Albert Reiss Beteiligungsgesellschaft, Krājums, I-5357. lpp., 29. punkts).

22

Turklāt EKL 234. pantā ir noteikta tieša sadarbība starp Tiesu un valsts tiesām, ieviešot bezstrīdus procedūru, kas nav atkarīga no jebkādas lietas dalībnieku iniciatīvas un kuras laikā lietas dalībniekiem ir iespēja iesniegt rakstveida apsvērumus, un tos var lūgt sniegt savus mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē (šajā sakarā skat. 1971. gada 14. jūlija rīkojumu lietā 6/71 Rheinmühlen Düsseldorf, Recueil, 719. lpp., 1. punkts, un 2006. gada 14. septembra spriedumu lietā C-496/04 Slob, Krājums, I-8257. lpp., 34. punkts).

23

Turklāt EKL 234. pantā paredzētajā procedūrā, kuras pamatā ir skaidra funkciju sadale starp valsts tiesām un Tiesu, jebkurš faktu vērtējums ir valsts tiesas kompetencē (skat. it īpaši 2005. gada 9. jūnija spriedumu apvienotajās lietās C-211/03, C-299/03 un no C-316/03 līdz C-318/03 HLH Warenvertrieb un Orthica, Krājums, I-5141. lpp., 96. punkts, kā arī 2007. gada 18. jūlija spriedumu lietā C-119/05 Lucchini, Krājums, I-6199. lpp., 43. punkts). Tiesai — it īpaši — vienīgajai ir pilnvaras lemt par Kopienu tiesību normu interpretāciju vai spēkā esamību, pamatojoties uz faktiem, ko tai ir norādījusi valsts tiesa (skat. it īpaši 1978. gada 16. marta spriedumu lietā 104/77 Oehlschläger, Recueil, 791. lpp., 4. punkts, kā arī 2006. gada 28. septembra spriedumu lietā C-467/04 Gasparini u.c., Krājums, I-9199. lpp., 41. punkts). Šajā procesā valsts tiesai ir jākonstatē strīda pamatā esošie fakti un jāizdara no tiem secinājumi, lai pieņemtu atbilstošu nolēmumu (šajā sakarā skat. it īpaši 1982. gada 29. aprīļa spriedumu lietā 17/81 Pabst & Richarz, Recueil, 1331. lpp., 12. punkts, kā arī 2007. gada 11. decembra spriedumu lietā C-291/05 Eind, Krājums, I-10719. lpp., 18. punkts).

24

Attiecībā uz norādīto fotogrāfiju iesniegšanu Tiesai pietiek atzīmēt, ka sanāksmē, kas notika starp tiesnešiem un advokātiem pirms tiesas sēdes sākuma, Tiesa informēja advokātus, ka minētās fotogrāfijas nebija iesniegtas tiesnešiem un ka to iesniegšana tiesas sēdē nebūtu pieļaujama.

25

Attiecībā uz argumentu par to, ka netika nosūtīti dokumenti, kas pievienoti prasītājas pamata lietā apsvērumiem, ir jākonstatē, ka šie apsvērumi — bez minētajiem dokumentiem, ņemot vērā to apjomu, — tika nosūtīti pārējiem lietas dalībniekiem, kuri bija iesnieguši rakstveida apsvērumus. Turklāt nepastāv domstarpības, ka šie minētie lietas dalībnieki zināja par šo pielikumu esamību, jo minēto apsvērumu pēdējā daļa ietvēra detalizētu sarakstu un ka tiem līdz ar to bija iespēja iepazīties ar tiem Tiesas kancelejā vai lūgt, lai tos nosūta.

26

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, nav pamata apmierināt prasītājas pamata lietā iesniegto pieteikumu par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu.

27

Ir jāatgādina, ka saskaņā ar EKL 249. panta trešo daļu direktīvas tām dalībvalstīm, kurām tās adresētas, uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu iestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes.

28

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru katrai dalībvalstij, kurai adresēta direktīva, ir pienākums savā tiesību sistēmā veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu direktīvas pilnu iedarbību atbilstoši tās mērķim (skat. it īpaši 1999. gada 17. jūnija spriedumu lietā C-336/97 Komisija/Itālija, Recueil, I-3771. lpp., 19. punkts, kā arī 2007. gada 5. jūlija spriedumu lietā C-321/05 Kofoed, Krājums, I-5795. lpp., 41. punkts).

29

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Tiesa jau ir nospriedusi, ka Direktīvas 91/628 galvenais mērķis ir dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā (šajā sakarā skat. 2008. gada 17. janvāra spriedumu apvienotajās lietās C-37/06 un C-58/06 Viamex Agrar Handel un ZVK, Krājums, I-69. lpp., 29. punkts). Nemainīgs paliek fakts — kā tas izriet no Direktīvas 91/628 otrā apsvēruma un Direktīvas 95/29 ceturtā apsvēruma —, ka Direktīva 91/628 ir pieņemta Kopienu kopējās politikas ietvaros, lai novērstu tehniskus šķērsļus dzīvo dzīvnieku tirdzniecībā un ļautu atbilstošajām tirgus organizācijām netraucēti darboties.

30

Tāpat no Direktīvas 95/29 ceturtā apsvēruma izriet, ka Direktīvas 91/628 mērķis ir saskaņot pārvadājuma laiku un atpūtas laiku, barošanas un dzirdīšanas intervālus, kā arī brīvās vietas konkrētiem dzīvnieku veidiem. Tomēr ir jākonstatē, ka, ja Direktīvā 91/628 ir ietvertas atsevišķas konkrētas normas, tad pārējās normas ir vispārējas (šajā sakarā skat. 1999. gada 11. maija spriedumu lietā C-350/97 Monsees, Recueil, I-2921. lpp., 26. punkts).

31

Pastāvot šādiem apstākļiem, Direktīva 91/628 ir jātransponē, ievērojot tās mērķus, un dalībvalstīm esošā rīcības brīvība ir atkarīga no direktīvas normu precizitātes līmeņa. Turklāt šāda transponēšana ir jāveic, stingri ievērojot samērīguma principu. Tiesa šajā sakarā jau nosprieda, ka šis samērīguma princips, kas ir vispārējs Kopienu tiesību princips un kurš vairākkārt ir apstiprināts Kopienu judikatūrā, tostarp kopējās lauksaimniecības politikas jomā (skat. it īpaši 2001. gada 12. jūlija spriedumu lietā C-189/01 Jippes u.c., Recueil, I-5689. lpp., 81. punkts, kā arī 2006. gada 7. septembra spriedumu lietā C-310/04 Spānija/Padome, Krājums, I-7285. lpp., 97. punkts), ir jāievēro gan Kopienu likumdevējam, gan valsts likumdevējiem un tiesām, kas piemēro Kopienu tiesības (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Viamex Agrar Handel un ZVK, 33. punkts).

32

Tādēļ transponēšanas procesam ir raksturīgs tas, ka dalībvalstīm ir jāievēro dzīvnieku aizsardzības galvenais mērķis to pārvadāšanas laikā, netraucējot pārējo Direktīvas 91/628 mērķu īstenošanu.

33

Šo piezīmju kontekstā ir jāizvērtē, vai tādi valsts pasākumi kā pamata lietā nodrošina Direktīvas 91/628 pilnu iedarbību atbilstoši tās mērķiem un samērīguma principam.

34

Ar savu pirmo un otro jautājumu, kas ir jāizvērtē kopā, iesniedzējtiesa jautā, vai Direktīvas 91/628 pielikuma I nodaļas A daļas 2. punkta b) apakšpunkts un VII nodaļas 48. punkta 3. apakšpunkta trešais ievilkums ir interpretējami tādējādi, ka tie dalībvalstīm ļauj ieviest tādas pagaidu valsts tiesību normas, saskaņā ar kurām:

35

Ir jānorāda, ka Direktīvas 91/628 noteikumi uzliek dalībvalstīm pienākumu pieņemt minimālās normas, kas nodrošina, ka, pārvadājot cūkas par autoceļiem, tām ir pietiekama platība telpas un augstuma ziņā, kā arī pietiekama ventilācija, attiecībā uz ko tiek noteiktas stingrākas prasības, ja pārvadāšanas ilgums pārsniedz astoņas stundas.

36

Direktīvas 91/628 5. panta A daļas 1. punkta b) apakšpunktā uzlikts pienākums dalībvalstīm nodrošināt, ka ikviens pārvadātājs šajā direktīvā minēto dzīvnieku pārvadāšanā izmanto transportlīdzekļus, kas nodrošina atbilstību Kopienas prasībām attiecībā uz labturību pārvadāšanas laikā un it īpaši tām prasībām, kas noteiktas minētās direktīvas pielikumā, kā arī tām prasībām, kuras noteiks saskaņā ar šīs pašas direktīvas 13. panta 1. punktu. Direktīvas 91/628 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina, ka tostarp brīva vieta (izvietošanas blīvums) dzīvniekiem vismaz atbilst skaitļiem, kuri noteikti šī pielikuma VI nodaļā. Minētajā VI nodaļā, kuras 47. punkta D daļā noteikts cūku iekraušanas blīvums, ir paredzēts, ka, pārvadājot pa autoceļiem, visām cūkām jābūt iespējai vismaz apgulties un atrasties to dabīgajā stāvus stāvoklī. Šajā normā ir arī precizēts, ka, lai ievērotu šīs obligātās prasības, izvietošanas blīvumam cūkām ar aptuveno svaru 100 kg nevajadzētu pārsniegt 235 kg/m2. Tāpat šajā normā paredzēts, ka cūku šķirne, lielums un fiziskais stāvoklis var nozīmēt, ka iepriekš minētā obligātā platība varbūt jāpalielina, tāpat arī platības palielināšana par ne vairāk kā 20 % var būt nepieciešama atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem un brauciena laika.

37

Turklāt ir jāatzīmē, ka Direktīvas 91/628 pielikuma I nodaļas A daļas 2. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts vienīgi tas, ka transportlīdzekļos katrā nodalījumā ir jābūt pietiekamai platībai un katrā to līmenī jānodrošina piemērota ventilācija virs dzīvniekiem, kad tie atrodas dabīgā stāvus stāvoklī, kas nekādā gadījumā neierobežo dzīvnieku dabiskās kustības. Šī paša pielikuma VIII nodaļas 48. punkta 3. apakšpunkta trešajā ievilkumā ir noteikts, ka dzīvnieku pārvadāšana, kas pārsniedz astoņas stundas, ir atļauta vienīgi tad, ja transportlīdzeklis atbilst papildu prasībām, tostarp tajā ir jābūt nodrošinātai tiešai piekļuvei dzīvniekiem.

38

Attiecīgi, ciktāl Kopienu likumdevējs Direktīvā 91/628 pats nav noteicis precīzu nodalījumu augstumu, dalībvalstīm ir jāatzīst noteikta rīcības brīvība, lai pieņemtu valsts tiesību normas, kas ļauj nodrošināt šīs direktīvas normu pilnu iedarbīgumu atbilstoši tās mērķiem un ievērojot Kopienu tiesības.

39

Attiecībā uz konkrētajām tiesību normām pamata lietā no Tiesai iesniegtajiem apsvērumiem rakstveida un mutvārdu procesā izriet, ka Dānijas Karaliste vēlējās Direktīvā 91/628 paredzētās ļoti vispārējās prasības attiecībā uz nodalījuma augstumu pārvērst savās iekšējās tiesību normās par precīziem pienākumiem. Šajā nolūkā tā uzskatīja par atbilstošu pamatoties uz ieteikumiem, kas ietverti Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskās komitejas, kas ir Kopienas komiteja, 2002. gada 11. martā sniegtajā atzinumā par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, motivējot ar to, ka šajā atzinumā esot ņemti vērā jaunāki zinātniskie dati nekā tie, kas bija Direktīvas 91/628 izstrādāšanas pamatā. Tādēļ Dānijas valdība uzskata, ka minētie ieteikumi ir vislabākais pamats, lai precizētu šīs direktīvas normas un nodrošinātu dzīvnieku aizsardzību.

40

Ir pamats uzskatīt, ka tāds tiesiskais regulējums kā pamata lietā, kurā ietverti skaitliski rādītāji attiecībā uz nodalījumu augstumu, lai pārvadātāji var balstīties uz precīzākām normām nekā Direktīvā 91/628 paredzētās, principā ietilpst dalībvalstīm ar EKL 249. pantu piešķirtās rīcības brīvības robežās, tomēr ar nosacījumu, ka minētajam tiesiskajam regulējumam, ciktāl tas var apdraudēt šīs direktīvas mērķu — atcelt tehniskos šķēršļus dzīvu dzīvnieku tirdzniecībā un ļaut atbilstošajām tirgus organizācijām netraucēti darboties — īstenošanu, noteikti jābūt nepieciešamam un samērīgam, lai nodrošinātu minētās direktīvas galvenā mērķa, kas ir dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā, īstenošanu.

41

Šajā sakarā no Dānijas valdības apsvērumiem izriet, ka Dānijas Karaliste, ieviešot konkrēto tiesisko regulējumu pamata lietā, piešķīra prioritāti dzīvnieku aizsardzības mērķim pārvadāšanas laikā attiecībā pret pārējiem Direktīvas 91/628 mērķiem. Dānijas valdība turklāt uzsver, ka, tā kā dzīvnieku labturība ir prioritārs jautājums, tā izvēlējās nepieļaut nevajadzīgas dzīvnieku ciešanas to pārvadāšanas laikā, visnotaļ un cik vien iespējams ņemot vērā esošās ekonomiskās intereses, it īpaši pārvadātāju intereses un to iespējas pielāgoties jaunajām prasībām.

42

Turklāt no iesniedzējtiesas sniegtās informācijas izriet, ka viens no minētā tiesiskā regulējuma mērķiem bija padarīt sarežģītāku un apgrūtinošāku nosacījumu izpildi dzīvnieku pārvadāšanas jomā un tādējādi netieši samazināt dzīvnieku, kurus ilgstošos pārbraucienos pārvadā uz kautuvēm, skaitu. Tiesību normas pamata lietā paredzot tostarp dzīvnieku pārvadāšanai parasti izmantojamo transportlīdzekļu pārveidošanu, kas, saskaņā ar Dānijas valdības novērtējumu, radīšot pārvadātājiem papildu izmaksas no EUR 10000 līdz 20000 uz vienu vilcēju ar piekabi.

43

Pastāvot šādiem apstākļiem, nevar izslēgt, ka papildu izmaksas, ko var radīt tāda tiesiskā regulējuma kā pamata lietā ievērošana, kā arī tehniskās grūtības, ko tas var izraisīt, ir tādas, kas var traucēt mērķu — atcelt tehniskos šķēršļus dzīvu dzīvnieku tirdzniecībā un ļaut atbilstošajām tirgus organizācijām netraucēti darboties — īstenošanu, tādējādi ierobežojot preču brīvu apriti gan importam, gan eksportam.

44

Tā kā Tiesai iesniegtajos lietas materiālos nav ziņu par tiesiskā regulējuma pamata lietā ietekmi uz kopējā tirgus netraucētu darbību, it īpaši attiecībā uz citu dalībvalstu cūku audzētājiem, kuri pārvadā dzīvniekus Dānijas teritorijā, iesniedzējtiesai ir jānoskaidro, vai šāds tiesiskais regulējums izraisa tehniskās grūtības, kas var traucēt Direktīvas 91/628 mērķa — atcelt tehniskos šķēršļus dzīvu dzīvnieku tirdzniecībā un ļaut atbilstošajām tirgus organizācijām netraucēti darboties — īstenošanu, un, ņemot vērā šos dažādos faktorus, jāizvērtē, vai, pieņemot minēto tiesisko regulējumu, Dānijas Karaliste ir pārsniegusi rīcības brīvību, ko tai piešķir šī direktīva. It īpaši minētajai iesniedzējtiesai ir jāpārliecinās, ka minētais tiesiskais regulējums, ciktāl tas var apdraudēt šo abu mērķu īstenošanu, joprojām ir objektīvi nepieciešams un samērīgs, lai nodrošinātu minētās direktīvas galvenā mērķa — dzīvnieku aizsardzības pārvadāšanas laikā — īstenošanu.

45

Šajā nolūkā vispirms ir jānoskaidro, vai tiesiskā regulējuma pamata lietā izraisītās papildu izmaksas, kā arī tehniskās grūtības nevar radīt nelabvēlīgu situāciju cūku audzētājiem dalībvalstī, kura šo regulējumu ir pieņēmusi. Pēc tam tai ir jāpārliecinās, ka šīs normas nevar radīt neizdevīgu stāvokli minētajiem audzētājiem, kuri vēlas eskportēt savu produkciju, salīdzinājumā ar citu dalībvalstu eksportētājiem, kuriem nebūtu jāsaskaras ar papildu izmaksām saistībā ar vilcēju ar piekabēm pārveidošanu. Visbeidzot, tai ir jāpārbauda, vai minētās tiesību normas nerada nelabvēlīgu situāciju citu dalībvalstu cūku audzētājiem, kuri vēlētos pārvadāt dzīvniekus uz Dāniju vai caur šo dalībvalsti un kuri arī būtu spiesti pielāgot vilcējus ar piekabēm, lai nodrošinātu Dānijas tiesību normu izpildi.

46

Ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo un otro uzdoto jautājumu ir jāatbild tādējādi, ka tāds tiesiskais regulējums kā pamata lietā, kurā ietverti skaitliskie rādītāji attiecībā uz dzīvnieku nodalījumu augstumu, lai pārvadātāji varētu balstīties uz precīzākām normām nekā tās, kas ietvertas Direktīvā 91/628, var ietilpt dalībvalstīm ar EKL 249. pantu piešķirtās rīcības brīvības robežās ar nosacījumu, ka šāds tiesiskais regulējums, kurā ir ievērots šīs direktīvas mērķis, kas ir dzīvnieku aizsardzība pārvadāšanas laikā, netraucē, pārkāpjot samērīguma principu, minētās direktīvas citu mērķu — atcelt tehniskos šķēršļus dzīvu dzīvnieku tirdzniecībā un ļaut atbilstošajām tirgus organizācijām netraucēti darboties — īstenošanu. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai minētajā tiesiskajā regulējumā ir ievēroti šie principi.

47

Ar savu trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 91/628 pielikuma VI nodaļas 47. punkta D daļa ir interpretējama tādējādi, ka dalībvalsts nevar ieviest valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru gadījumā, ja pārvadāšanas ilgums pārsniedz astoņas stundas, uz katriem 100 kg cūku [svara] ir jābūt nodrošinātai vismaz 0,50 m2 platībai.

48

Šajā sakarā ir jāatgādina, ka, pirmkārt, atbilstoši Direktīvas 91/628 3. panta 1. punkta a) apakšpunktam dalībvalstis nodrošina, ka šī dzīvniekiem pieejamā platība (iekraušanas blīvums) ir vismaz atbilstoša šīs direktīvas pielikuma VI nodaļā minētajiem skaitliskajiem rādītājiem attiecībā uz šajā nodaļā paredzētajiem dzīvniekiem un transportlīdzekļiem. Otrkārt, minētās nodaļas 47. punkta D daļā ir paredzēts, ka, lai varētu izpildīt šajā nodaļā paredzētās minimālās prasības, proti, to, ka cūkas var apgulties un nostāties dabīgā stāvus stāvoklī, iekraušanas blīvumam cūkām ar aptuveno svaru 100 kg nevajadzētu pārsniegt 235 kg/m2, kas atbilst 0,42 m2 cūkām ar svaru 100 kg. Turklāt šajā normā paredzēts, ka cūku šķirne, lielums un fiziskais stāvoklis var nozīmēt, ka iepriekš minētā obligātā platība ir jāpalielina, un platības palielināšana par lielākais 20 % var būt arī nepieciešama atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem un brauciena laika.

49

Tādējādi no Direktīvas 91/628 pielikuma VI nodaļas 47. punkta D daļas izriet, ka Kopienu likumdevējs ir skaidri noteicis minimālās iekraušanas normas cūkām ar aptuveni 100 kg svaru un it īpaši ir atļāvis dalībvalstīm palielināt šīs normas 20 % robežās atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem un pārvadāšanas ilguma.

50

Līdz ar to ir jākonstatē, ka valsts tiesību norma, saskaņā ar kuru gadījumā, ja pārvadāšanas ilgums pārsniedz astoņas stundas, uz katriem 100 kg cūku svara ir jābūt nodrošinātai vismaz 0,50 m2 platībai, ir atbilstoša Direktīvā 91/628 paredzētajām minimālajām un maksimālajām normām, kas norādītas šī sprieduma 48. punktā. Šajā normā paredzētās minimālās platības palielināšana ir pamatota ar pārvadāšanas ilgumu un tā ietilpst 20 % robežās atbilstoši tam, kā to šajās tiesību normās paredzēja Kopienu likumdevējs.

51

Pastāvot šādiem apstākļiem, uz trešo uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 91/628 pielikuma VI nodaļas 47. punkta D daļa ir interpretējama tādējādi, ka dalībvalsts var ieviest valsts tiesību normu, saskaņā ar kuru gadījumā, ja pārvadāšanas ilgums pārsniedz astoņas stundas, katram dzīvniekam ir jābūt nodrošinātai platībai, kas ir vismaz 0,50 m2 uz 100 kg cūku svara.

52

Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: