Lieta C-303/06

S. Coleman

pret

Attridge Law un Steve Law

(Employment Tribunal, London South lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Sociālā politika — Direktīva 2000/78/EK — Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un darba jomā — 1. pants, 2. panta 1. punkts, 2. punkta a) apakšpunkts un 3. punkts, kā arī 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts — Tieša diskriminācija invaliditātes dēļ — Aizskaršana invaliditātes dēļ — Darba ņēmēja, kurš pats nav invalīds, bet kura bērns ir invalīds, atlaišana — Iekļaušana — Pierādīšanas pienākums”

Ģenerāladvokāta M. Pojareša Maduru [M. Poiares Maduro] secinājumi, sniegti 2008. gada 31. janvārī   I - 5605

Tiesas (virspalāta) 2008. gada 17. jūlija spriedums   I - 5615

Sprieduma kopsavilkums

1. Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un darba jomā – Direktīva 2000/78 – Aizliegums diskriminēt invaliditātes dēļ – Piemērošanas joma

   (Padomes Direktīvas 2000/78 1. pants un 2. panta 1 punkts un 2. punkta a) apakšpunkts)

2. Sociālā politika – Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un darba jomā – Direktīva 2000/78 – Aizskaršanas aizliegums – Piemērošanas joma

   (Padomes Direktīvas 2000/78 1. pants un 2. panta 1. un 3. punkts)

1.  Direktīva 2000/78, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, un it īpaši tās 1. pants un 2. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos paredzētais tiešas diskriminācijas aizliegums attiecas ne tikai uz personām, kas pašas ir invalīdi. Šajā direktīvā nostiprinātais vienlīdzīgas attieksmes princips nodarbinātības un darba jomā ir piemērojams nevis noteiktai personu kategorijai, bet gan saistībā ar tās 1. pantā noteiktajiem iemesliem.

   Ja darba devējs pret darba ņēmēju, kurš pats nav invalīds, izturas mazāk labvēlīgi nekā viņš salīdzināmā situācijā izturas, ir izturējies vai izturētos pret citu darba ņēmēju un ir pierādīts, ka šīs nelabvēlīgās attieksmes pret šo darba ņēmēju iemesls ir viņa bērna, kuram šis darba ņēmējs sniedz viņam nepieciešamo pamataprūpi, invaliditāte, šāda attieksme ir pretrunā šīs direktīvas 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā nostiprinātajam tiešas diskriminācijas aizliegumam.

   (sal. ar 38., 50. un 56. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.  Direktīva 2000/78 un it īpaši tās 1. pants un 2. panta 1. un 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka tajos paredzētais aizskaršanas aizliegums attiecas ne tikai uz personām, kas pašas ir invalīdi. Atbilstoši minētā 2. panta 3. punktam aizskaršana tiek uzskatīta par diskriminācijas veidu šā paša panta 1. punkta nozīmē un šajā direktīvā nostiprinātais vienlīdzīgas attieksmes nodarbinātības un darba jomā princips ir piemērojams nevis noteiktai personu kategorijai, bet gan saistībā ar tās 1. pantā noteiktajiem iemesliem.

   Ja ir pierādīts, ka pret darba ņēmēju, kurš pats nav invalīds, vērstā nevēlamā uzvedība, kas ir aizskaršana, ir saistīta ar viņa bērna, kuram darba ņēmējs sniedz viņam nepieciešamo pamataprūpi, invaliditāti, šāda uzvedība ir pretrunā šīs direktīvas 2. panta 3. punktā noteiktajam aizskaršanas aizliegumam.

   (sal. ar 38., 58. un 63. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)