Lieta C-97/06

Navicon SA

pret

Administración del Estado

(Tribunal Superior de Justicia de Madrid lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

“Sestā PVN direktīva — Atbrīvojumi no nodokļa — 15. panta 5. punkts — “Jūras kuģu fraktēšanas” jēdziens — Valsts likuma, kas pieļauj atbrīvot no nodokļa tikai pilnīgu fraktēšanu, saderība”

Ģenerāladvokāta Jana Mazaka [Ján Mazák] secinājumi, sniegti 2007. gada 29. martā   I - 8758

Tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 18. oktobra spriedums   I - 8767

Sprieduma kopsavilkums

1. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Sestajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa

   (Padomes Direktīvas 77/388 15. panta 5. punkts)

2. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Sestajā direktīvā paredzētie atbrīvojumi no nodokļa

   (Padomes Direktīvas 77/388 15. panta 5. un 13. punkts)

1.  15. panta 5. punkts Sestajā direktīvā 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/111, kas paredz kuģu, kas tiek izmantoti kuģošanai atklātā jūrā, fraktēšanas atbrīvojumu no nodokļa, ir interpretējams tādā veidā, ka tas attiecas gan uz šo kuģu pilnīgu, gan daļēju fraktēšanu. Tādējādi šī norma nepieļauj tādus valsts tiesību aktus, kas atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa piešķir tikai kuģu pilnīgas fraktēšanas gadījumā.

   Starptautiskajā tirdzniecībā Sestās direktīvas 15. pantā iekļautais atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa par eksportu ārpus Kopienas, līdzīgiem darījumiem un starptautiskiem pārvadājumiem ir paredzēts, lai būtu ievērots princips par attiecīgo preču vai pakalpojumu aplikšanu ar nodokļiem tā galamērķa valstī. Jebkurai eksporta darbībai, kā arī jebkurai darbībai, kas ir pielīdzināta eksportam, ir jābūt atbrīvotai no minētā nodokļa, lai nodrošinātu, ka attiecīgā darbība tiek aplikta ar nodokļiem tikai vietā, kur attiecīgās preces tiks patērētas.

   Valsts tiesību akti, kas paredz atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa piemērot tikai attiecībā uz pilnīgu fraktēšanu, tā piešķiršanu padara atkarīgu no fraktēšanai izmantotā kuģa izmēra, līdz ar to viena un tā paša lieluma krava var tikt aplikta ar nodokli vai atbrīvota no tā atkarībā no tā, vai krava aizņem visu vai tikai daļu no šī kuģa platības, kas ir paredzēta kravai. Jāsecina, ka šāda apstākļa rezultātā Sestās direktīvas 15. panta 5. punktā paredzētais fraktēšanas atbrīvojums no nodokļa zaudē savu lietderību.

   Kaut arī noteikumi, kas izmantoti, lai aprakstītu Sestās direktīvas 15. panta 5. punktā paredzēto atbrīvojumu no nodokļa, šajos apstākļos ir jāinterpretē šauri, pārāk šauras fraktēšanas jēdziena interpretācijas rezultātā netiktu ņemts vērā ne šīs normas saturs, ne tās mērķis.

   (sal. ar 29. un 31.–33. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2.  Fraktēšanas līgums Sestās direktīvas 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/111, 15. panta 5. punkta nozīmē atšķiras no preču pārvadājuma līguma ar to, ka vienai personai – fraktētājam – ir jānodod citas personas – nomnieka – rīcībā viss kuģis vai daļa no tā, bet preču pārvadājuma līguma gadījumā Sestās direktīvas 15. panta 3. punkta nozīmē pārvadātājs uzņemas saistības pret klientu tikai attiecībā uz minēto preču pārvietošanu. Iesniedzējtiesai ir jāņem vērā atbilstošie apstākļi, kuros notika fraktēšana, lai noskaidrotu raksturīgās pazīmes un varētu novērtēt, vai šī darbība ir kvalificējama kā fraktēšana vai kā preču pārvadāšanas pakalpojums. Minētajai tiesai būtu jāņem vērā starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi, kā arī sniegtā pakalpojuma īpašais raksturs un saturs, lai noteiktu, vai šis līgums atbilst fraktēšanas līguma nosacījumiem Sestās direktīvas 15. panta 5. punkta nozīmē. Šāda pamata prāvā aplūkojamā līguma juridiska analīze turklāt ir nepieciešama, lai nodrošinātu pareizu un godīgu Sestajā direktīvā paredzēto atbrīvojumu piemērošanu un lai nepieļautu nekādu nodokļa nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, īstenojot minēto direktīvu.

   (sal. ar 37.–40. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)