Lieta C‑64/06
Telefónica O2 Czech Republic a.s., iepriekš Český Telecom a.s.
pret
Czech On Line a.s.
(Obvodní soud pro Prahu 3 lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Elektroniskās komunikācijas – Tīkli un pakalpojumi – Kopējais tiesiskais regulējums – Dominējošs uzņēmums – Pienākums nodrošināt savstarpēju savienojumu ar citiem operatoriem – Pārejas noteikumi – Direktīva 97/33
Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa‑Harabo Kolomera [Dámaso Ruiz‑JaraboColomer] secinājumi, sniegti 2007. gada 27. februārī
Tiesas (otrā palāta) 2007. gada 14. jūnija spriedums
Sprieduma kopsavilkums
1. Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas
(EKL 234. pants)
2. Tiesību aktu tuvināšana – Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi – Direktīva 2002/19 un Direktīva 2002/21 – Pārejas noteikumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/33, 2002/19 un 2002/21)
1. Tā kā prejudiciālie jautājumi attiecas uz Kopienu tiesību interpretāciju, Tiesa lemj, principā neiedziļinoties apstākļos, kādos valsts tiesām tie bija jāuzdod un kādos tās paredz piemērot Kopienu tiesību normas, ko tās lūdz interpretēt.
Tas tā nebūtu tikai gadījumā, ja Kopienu tiesību norma, kuras interpretācija Tiesai ir lūgta, nebūtu piemērojama pamata prāvā aplūkotajiem apstākļiem, kas radušies pirms jaunās dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai, vai ir acīmredzams, ka minētā tiesību norma nav piemērojama.
(sal. ar 22. un 23. punktu)
2. Atbilstoši Direktīvas 2002/19 par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu un Direktīvas 2002/21 par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem pārejas noteikumiem, tādas dalībvalsts telekomunikāciju reglamentējošajai iestādei, kas Eiropas Savienībai ir pievienojusies 2004. gada 1. maijā, ir tiesības izskatīt iespēju telekomunikāciju uzņēmumam ar būtisku ietekmi tirgū Direktīvas 97/33 par savstarpēju savienojumu telekomunikācijās attiecībā uz universālā pakalpojuma un savstarpējas savietojamības nodrošināšanu, piemērojot atvērtā tīkla nodrošināšanas (ATN) principus, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/61, nozīmē uzlikt pienākumu noslēgt vienošanos par sava tīkla savstarpēju savienošanu ar cita operatora tīklu pēc attiecīgās valsts pievienošanās dienas, ievērojot grozītās Direktīvas 97/33 noteikumus.
(sal. ar 28. punktu un rezolutīvo daļu)
TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2007. gada 14. jūnijā (*)
Elektroniskās komunikācijas – Tīkli un pakalpojumi – Kopējais tiesiskais regulējums – Dominējošs uzņēmums – Pienākums nodrošināt savstarpēju savienojumu ar citiem operatoriem – Pārejas noteikumi – Direktīva 97/33
Lieta C‑64/06
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,
ko Obvodní soud pro Prahu 3 (Čehijas Republika) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2005. gada 24. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2006. gada 6. februārī, tiesvedībā
Telefónica O2 Czech Republic a.s., iepriekš Český Telecom a.s.,
pret
Czech On Line a.s..
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši P. Kūris [P. Kūris] (referents), K. Šīmans [K. Schiemann], J. Makarčiks [J. Makarczyk] un L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen],
ģenerāladvokāts D. Ruiss‑Harabo Kolomers [D. Ruiz‑Jarabo Colomer],
sekretārs J. Svēdenborgs [J. Swedenborg], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2007. gada 1. februārī,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Telefónica O2 Czech Republic a.s. vārdā – J. Prohažkova [J. Procházková], právnička,
– Czech On Line a.s. vārdā – V. Horačeks [V. Horáček], advokát,
– Čehijas valdības vārdā – T. Bočeks [T. Boček], pārstāvis,
– Nīderlandes valdības vārdā – H. H. Sevenstere [H. G. Sevenster] un K. ten Dama [C. ten Dam], pārstāves,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – M. Šoters [M. Shotter] un P. Ondrušeks [P. Ondrůšek], pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2007. gada 27. februārī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (“piekļuves” direktīva) (OV L 108, 7. lpp.; turpmāk tekstā – “piekļuves direktīva”), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (“pamatdirektīva”) (OV L 108, 33. lpp.; turpmāk tekstā – “pamatdirektīva”) interpretāciju.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar prāvu starp Telefónica O2 Czech Republic a.s., iepriekš Český Telecom a.s. (turpmāk tekstā – “TO2”), un Czech On Line a.s. (turpmāk tekstā – “COL”) par TO2 noraidīto COL pieteikumu pagarināt pastāvošo sadarbību platjoslas un ātrdarbības interneta (Asymétric Digital Subscriber Line, turpmāk tekstā – “ADSL”) pakalpojumu jomā.
Atbilstošās tiesību normas
Kopienu tiesības
3 Pamatdirektīvas 27. pantā tādējādi definēti pasākumi pārejas laikā:
“Dalībvalstis saglabā visus pienākumus saskaņā ar (piekļuves direktīvas) 7. pantā un Direktīvas 2002/22/EK (“universālā pakalpojuma” direktīvas) 16. pantā minētajiem valsts tiesību aktiem līdz brīdim, kad valsts pārvaldes iestāde ir noteikusi minētos pienākumus saskaņā ar šīs direktīvas 16. pantu.
Fiksētu publisko telefonu tīklu operatori, kurus valsts pārvaldes iestāde izraudzījusies kā operatorus ar būtisku ietekmi tirgū, fiksētu publisko telefonu tīklu un pakalpojumu nodrošināšanā saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīvas 97/33/EK par savstarpēju savienojumu telekomunikācijās universālā pakalpojuma un savietojamības nodrošināšanai, piemērojot atvērtā tīkla nodrošināšanas (ATN) principus (OV L 199, 32. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 24. septembra Direktīvu 98/61/EK (OV L 268, 37. lpp., turpmāk tekstā – “Direktīva 97/33”] I pielikuma 1. daļu, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 26. februāra Direktīvu 98/10/EK par atvērtā tīkla nodrošināšanas (ATN) piemērošanu balss telefonijai un vispārēju telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanu konkurējošā vidē (OV L 101, 24. lpp.) joprojām Regulā (EK) Nr. 2887/2000 ir uzskatāmi par “izziņotiem operatoriem” līdz brīdim, kad ir pabeigta 16. pantā minētā tirgus analīzes procedūra. Pēc tam minētajā regulā tos vairs neuzskata par “izziņotiem operatoriem”.”
4 Piekļuves direktīvas 7. pantā ar nosaukumu “Iepriekšējo pienākumu attiecībā uz piekļuvi un savstarpējo savienojumu pārskats” ir noteikts:
“1. Dalībvalstis saglabā visus pienākumus uzņēmumiem, kas nodrošina publiskus komunikāciju tīklus un/vai pakalpojumus attiecībā uz piekļuvi un savstarpējo savienojumu, kas bija spēkā pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, saskaņā ar Direktīvas 97/33/EK 4., 6., 7., 8., 11., 12. un 14. pantu, Direktīvas 98/10/EK 16. pantu un Direktīvas 92/44/EEK 7. un 8. pantu, līdz brīdim, kad šie pienākumi ir pārskatīti un ir izdarīta noteikšana saskaņā ar 3. punktu.
2. Komisija noteiks atbilstīgus tirgus, lai saskaņā ar Direktīvas 2000/21/EK (pamatdirektīva) 15. pantu pieņemtu pienākumus, kas minēti 1. punktā sākotnējā ieteikumā par attiecīgiem produktu un pakalpojumu tirgiem un lēmumā, ar kuru nosaka vairāku valstu tirgus.
3. Dalībvalstis nodrošina to, ka, cik vien iespējams drīz pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un periodiski pēc tam, valsts pārvaldes iestādes veic tirgus analīzi saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (pamatdirektīva) 16. pantu, lai noteiktu, vai ir nepieciešams saglabāt, grozīt vai atcelt šos pienākumus. Personām, kuras ietekmējusi šāda pienākumu grozīšana vai atcelšana, nosaka atbilstīgu paziņošanas termiņu.”
Valsts tiesības
5 Likuma Nr. 151/2000 par telekomunikācijām (zákon č. 151/2000 Sb., o telekomunikacích; turpmāk tekstā – “likums Nr. 151/2000”), kas ietver grozījumus citos likumos, 37. pantā ir noteikts:
“1. Publisko telekomunikāciju tīklu īpašniekiem un tādiem telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, iznomājot telekomunikāciju pieslēgumus, kas darbojas būtiskā attiecīgā tirgus daļā, ir jāapmierina telekomunikāciju pakalpojumu izziņoto sniedzēju pieteikumi par piekļuvi viņu īpašumā esošajam tīklam (turpmāk tekstā – “piekļuve tīklam”).
2. Publisko telekomunikāciju tīklu īpašniekiem un publisko telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, kas kontrolē piekļuvi vismaz vienam tīkla pieslēguma punktam, ko apzīmē viens vai vairāki numuri valsts numerācijas plānā, kā arī publisko telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, iznomājot ar lietotāju telpām saistītus telekomunikāciju pieslēgumus, ja to lūdz kāds tīkla īpašnieks vai pakalpojumu sniedzējs, kas veic atbilstošu darbību telekomunikāciju jomā, ir jāļauj pieteikuma iesniedzējam tieši vai netieši veikt savienojumu ar tā īpašumā esošajiem telekomunikāciju tīkliem (turpmāk tekstā – “tīklu savstarpēja savienošana”). Piekļuvi tīklam nodrošina uz pieteikuma iesniedzēja rēķina, un tam par to ir jāmaksā.
3. Piekļuvi tīklam nodrošina ar rakstisku vienošanos, ko noslēdz publiskā telekomunikāciju tīkla īpašnieks ar publisko telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju, bet tīklu savstarpēju savienojumu nodrošina ar rakstisku vienošanos, kas noslēgta starp publisko telekomunikāciju tīklu īpašniekiem.
[..]”
Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi
6 TO2 un COL ir telekomunikāciju operatori, kas 2001. gada 29. janvārī savstarpēji ir noslēguši nolīgumu par savu fiksēto publisko telekomunikāciju tīklu savienošanu. COL 2003. gada 3. februārī piedāvāja TO2 noslēgt pielikumu šim nolīgumam par abu sabiedrību tīklu savstarpēju apvienošanu ADSL pakalpojumu sniegšanai. Tomēr TO2Telekomunikāciju Oficiālajā Vēstnesī tikai izsludināja konkursu par piekļuvi sava tīkla infrastruktūrai, izmantojot šādu tehnoloģiju, kaut gan atbilstoši likumam Nr. 151/2000 tam bija pienākums izsludināt konkursu par tīklu savienošanu.
7 Nepanākot vienošanos, COL vērsās Český telekomunikační úřad (Čehijas telekomunikācijas reglamentējošā iestāde, turpmāk tekstā – “reglamentējošā iestāde”), kas ar 2004. gada 30. aprīļa lēmumu apmierināja tā prasību, pamatojoties uz Likumu Nr. 151/2000. Pēc šīs iestādes priekšsēdētājam iesniegtās sūdzības, minētais lēmums tika atcelts, pamatojot to ar vispārējo kārtību un faktiskajiem apstākļiem, bet lieta nosūtīta atpakaļ reglamentējošajai iestādei. Šī iestāde 2004. gada 14. septembrī pieņēma jaunu COL labvēlīgu lēmumu un lika lietas dalībniekiem pamata lietā nolīgumam noslēgt pielikumu līgumam par tīklu savienošanu, ietverot ADSL pakalpojumu sniegšanu.
8 Ar 2005. gada 20. janvāra lēmumu reglamentējošās iestādes priekšsēdētājs noraidīja tam iesniegto TO2 jauno sūdzību. Šis lēmums kļuva galīgs un izpildāms.
9 Čehijas Civilprocesa kodekss šādā situācijā pieļauj iespēju tiesā iesniegt prasību par lēmuma atcelšanu, šajā gadījumā Obvodní soud pro Prahu 3 (Prāgas 3. apgabala pirmās instances tiesa).
10 Kā to norāda šī tiesa, TO2 apgalvo, ka reglamentējošās iestādes lēmums ir pretrunā Eiropas Nolīgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Čehijas Republiku, no otras puses, kas Kopienas vārdā noslēgts un apstiprināts ar Padomes un Komisijas 1994. gada 19. decembra Lēmumu Nr. 94/910/EOTK, EK, Euratom (OV L 360, 1. lpp.), kā arī piekļuvei direktīvai, pamatdirektīvai un Direktīvai 97/33.
11 Šādos apstākļos L’Obvodní soud pro Prahu 3 nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai [Čehijas telekomunikāciju reglamentējošā iestāde] varēja ar administratīvu lēmumu, kas izdots pēc 2004. gada 1. maija (tātad pēc Čehijas Republikas iestāšanās Eiropas Kopienā), noteikt pienākumu telekomunikāciju uzņēmumam, kuram ir būtiska vara (dominējošs stāvoklis) telekomunikāciju tirgū, noslēgt vienošanos par sava tīkla savstarpēju savienošanu ar cita operatora tīklu?
2) Apstiprinošas atbildes gadījumā:
vai reglamentējošajai iestādei bija tiesības uzlikt šādu pienākumu tikai [piekļuves direktīvas] 8. panta 2. punktā paredzētajos apstākļos, proti, pamatojoties uz iepriekš veiktu tirgus analīzi atbilstoši [pamatdirektīvas] 16. pantam un ievērojot pamatdirektīvas 6. un 7. pantā paredzēto iepriekšējo procedūru, vai (piemēram, atbilstoši piekļuves direktīvas piecpadsmitajam apsvērumam, 3. pantam, 4. panta 1. punktam, 5. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 4. punktam, 10. panta 1. un 2. punktam) tā to varēja darīt, iepriekš neveicot tirgus analīzi?
3) Vai tas, ka konkrēta operatora lūgums pieņemt lēmumu par tā tīkla savstarpēju savienošanu ar cita operatora – kuram ir būtiska vara (dominējošs stāvoklis) telekomunikāciju tirgū – tīklu, tika iesniegts reglamentējošajai iestādei pirms 2004. gada 1. maija un ka procedūra par šo lūgumu šajā iestādē pamatā tika īstenota galvenokārt pirms 2004. gada 1. maija, proti, pirms Čehijas Republikas iestāšanās Eiropas Kopienā, ietekmē atbildi uz otro jautājumu?
4) Vai tiktāl, ciktāl faktisko apstākļu rašanās laikā – proti, no 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 30. aprīlim, – Čehijas Republika bija nepilnīgi transponējusi iepriekš minētās direktīvas, pamatdirektīvu un piekļuves direktīvu var piemērot tieši, un tādējādi:
a) šīs direktīvas (vai viena no tām) ir beznosacījuma un pietiekami precīzas, lai tiesa tās piemērotu valsts tiesību aktu vietā;
b) operatoram, kam ir būtiska vara (dominējošs stāvoklis) telekomunikāciju tirgū, šo direktīvu kļūdainas transponēšanas rezultātā ir tiesības atsaukties (vai tā statuss tam dod šādas tiesības atsaukties) uz piekļuves direktīvas un pamatdirektīvas tiešo iedarbību un vai šīs direktīvas (vai viena no tām) garantē šāda operatora interešu aizsardzību, kurš atteicies noslēgt vienošanos ar citiem valsts telekomunikāciju operatoriem par tīklu savstarpējo savienošanu (ADSL pakalpojumu sniegšanai) (un ja saskaņā ar reglamentējošās iestādes atzinumu, kas Tiesai jākontrolē, šis operators neievēro jaunā tiesiskā pamatregulējuma mērķus);
c) vai šis pats operators var atsaukties uz nepilnīgi transponētu direktīvu (vai uz vienas no tām) tiešo iedarbību, ja (pat direktīvās paredzēto nosacījumu izpildes gadījumā) reglamentējošā iestāde savos lēmumos vienmēr lemj par operatoru tīklu savstarpējā savienojuma konkrētiem nosacījumiem un tādējādi uzliek konkrētus pienākumus indivīdiem?”
Par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu
12 Ar prasības pieteikumu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 9. martā, TO2 lūdza atkārtoti sākt mutvārdu procesu, kas 2007. gada 27. februārī tika pasludināts par pabeigtu pēc ģenerāladvokāta secinājumu noklausīšanās.
13 Lai pamatotu savu lūgumu, TO2 apgalvo, ka savos secinājumos ģenerāladvokāts ir pārbaudījis argumentus, kas nav darīti zināmi lietas dalībniekiem pamata lietā, tostarp to, kas ir saistīts ar pozitīvā pienākuma veikt tirgus analīzi tiešo iedarbību, kaut gan strīds ir saistīts ar negatīvu pienākumu atteikties pieņemt lēmumu par pienākumu veikt [tīklu] savienošanu, ja šāda analīze nav veikta.
14 Jāatgādina, ka Tiesa pēc savas ierosmes vai, ievērojot ģenerāladvokāta ieteikumu vai arī lietas dalībnieku lūgumu, izdod rīkojumu par atkārtotu mutvārdu procesa sākšanu atbilstoši Reglamenta 61. pantam, ja tā uzskata, ka tai nav pietiekami skaidri lietas apstākļi vai ka lieta ir jāizskata, ņemot vērā argumentu, ko lietas dalībnieki nav apsprieduši (2002. gada 18. jūnija spriedums lietā C‑299/99 Philips, Recueil, I‑5475. lpp., 20. punkts).
15 Tiesa uzskata, ka jautājums par attiecīgo pamata lietā izskatīto tiesību normu tiešo iedarbību ir izvirzīts iesniedzējtiesas ceturtajā jautājumā un lietas apstākļi tai ir zināmi pietiekami labi, lai uz to atbildētu.
16 Tātad TO2 pieteikums par mutvārdu procesa atkārtotu sākšanu ir noraidāms.
Par Tiesas kompetenci
17 Vispirms Čehijas valdība apgalvo, ka Tiesa nav kompetenta atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, jo pamata lietā aplūkotie faktiskie apstākļi ir radušies pirms Čehijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai.
18 Tiesas sēdē TO2, COL un Komisija uzskatīja, ka Tiesa ir kompetenta rationae temporis, jo, pirmkārt, lai gan pamata lieta tiešām tika uzsākta 2003. gada februārī, tā tika izskatīta līdz 2005. gada 20. janvārim, kad tika pieņemts reglamentējošās iestādes priekšsēdētāja lēmums, un, otrkārt, atbilstoši Čehijas valsts tiesību normām reglamentējošās iestādes 2004. gada 30. aprīļa lēmums tika atcelts, jo 2005. gada 20. janvārī tika pieņemts jauns lēmums. TO2 turklāt precizē, ka pēdējā lēmuma, kas nav deklaratīvs, bet pamata lēmums, mērķis bija nevis autoritatīvi noteikt pienākumus iepriekš radušos faktisko apstākļu dēļ, bet radīt tiesisku pamatu pienākumiem nākotnē.
19 No iesniedzējtiesas lēmuma izriet, ka COL pieteikums, kas reglamentējošajai iestādei ir iesniegts, lai liktu TO2 atļaut tam pievienoties ADSL tīklam, ir izskatīts un šī iestāde par to ir pieņēmusi lēmumu 2004. gada 30. aprīlī jeb pirms Čehijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai.
20 Šis lēmums 2004. gada 9. septembrī tomēr tika atcelts, bet 14. septembrī pieņemts jauns lēmums. Pēc sūdzības izskatīšanas 2005. gada 20. janvārī reglamentējošās iestādes priekšsēdētājs to vēlreiz apstiprināja. Lietas dalībnieki to uzskata par galīgu un no šīs dienas izpildāmu.
21 Tā kā nav jāpārbauda lēmuma atcelšanas sekas atbilstoši Čehijas tiesībām, ir jānorāda, pirmkārt, ka pamata lietā apstrīdētais lēmums ir pieņemts pēc Čehijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai un ka tas reglamentē situāciju nākotnē, bet ne pagātnē un, otrkārt, ka valsts tiesa jautā Tiesai par Kopienu tiesību aktiem, kas ir piemērojami strīdam pamata lietā.
22 Tā kā prejudiciālie jautājumi attiecas uz Kopienu tiesību interpretāciju, Tiesa lemj, principā neiedziļinoties apstākļos, kādos valsts tiesām tie bija jāuzdod un kādos tās paredz piemērot Kopienu tiesību normas, ko tās lūdz interpretēt (1996. gada 5. decembra spriedums lietā C‑85/95 Reisdorf, Recueil, I‑6257. lpp., 15. punkts).
23 Tas tā nebūtu tikai gadījumā, ja Kopienu tiesību norma, kuras interpretācija Tiesai ir lūgta, nebūtu piemērojama pamata prāvā aplūkotajiem apstākļiem, kas radušies pirms jaunās dalībvalsts pievienošanās Eiropas Savienībai (šajā sakarā skat. 2006. gada 10. janvāra spriedumu lietā C‑302/04 Ynos, Krājums, I‑371. lpp., 35. un 36. punkts), vai ir acīmredzams, ka minētā tiesību norma nav piemērojama (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Reisdorf, 16. punkts).
24 Tomēr šajā lietā tas tā nav. Līdz ar to Tiesa ir kompetenta interpretēt iepriekš minētās direktīvas un turpmāk ir jāatbild uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem.
Par prejudiciālajiem jautājumiem
25 Kopā ir jāizskata pirmais, otrais un trešais jautājums, ar kuriem iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai, ņemot vērā pēc 2004. gada 1. maija piemērojamās Kopienu tiesību normas, reglamentējošajai iestādei bija tiesības telekomunikāciju uzņēmumam ar būtisku ietekmi telekomunikāciju tirgū uzlikt pienākumu noslēgt vienošanos par sava tīkla savstarpēju savienošanu ar cita operatora tīklu.
26 Šajā sakarā, ņemot vērā pamatdirektīvas 27. pantu un piekļuves direktīvas 7. panta 1. punktu par pārejas noteikumiem, kurus var piemērot neatkarīgi no šo direktīvu transponēšanas, ir jāprecizē, ka Direktīva 97/33, kuras transponēšana Čehijas valsts tiesībās ar likumu Nr. 151/2000 nav apstrīdama, vajadzības gadījumā joprojām ir spēkā.
27 Tādēļ, kā to pamatoti apgalvo Komisija, reglamentējošā iestāde var iejaukties atbilstoši Direktīvai 97/33.
28 No iepriekš minētā izriet, ka uz pirmo, otro un trešo jautājumu ir jāatbild – ņemot vērā piekļuves direktīvas un pamatdirektīvas pārejas noteikumus, reglamentējošajai iestādei pēc 2004. gada 1. maija bija tiesības izskatīt iespēju telekomunikāciju uzņēmumam ar būtisku ietekmi tirgū Direktīvas 97/33 nozīmē uzlikt pienākumu noslēgt vienošanos par sava tīkla savstarpēju savienošanu ar cita operatora tīklu, ievērojot Direktīvas 97/33 noteikumus.
29 Ņemot vērā uz pirmo, otro un trešo jautājumu sniegto atbildi, vairs nav jāatbild uz ceturto jautājumu.
Par tiesāšanās izdevumiem
30 Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (“piekļuves” direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (“pamatdirektīva”) pārejas noteikumiem, Český telekomunikační úřad pēc 2004. gada 1. maija bija tiesības izskatīt iespēju telekomunikāciju uzņēmumam ar būtisku ietekmi tirgū Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 30. jūnija Direktīvas 97/33/EK par savstarpēju savienojumu telekomunikācijās attiecībā uz universālā pakalpojuma un savstarpējas savietojamības nodrošināšanu, piemērojot atvērtā tīkla nodrošināšanas (ATN) principus, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 24. septembra Direktīvu 98/61/EK, nozīmē uzlikt pienākumu noslēgt vienošanos par sava tīkla savstarpēju savienošanu ar cita operatora tīklu, ievērojot grozītās Direktīvas 97/33 noteikumus.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – čehu.