Lieta C-10/06 P

Rafael de Bustamante Tello

pret

Eiropas Savienības Padomi

“Apelācija — Ierēdņi — Atalgojums — Ekspatriācijas pabalsts — Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā paredzētais nosacījums — Jēdziens “darbs, kas veikts kādas citas valsts labā””

Ģenerāladvokāta Īva Bota [Yves Bot] secinājumi, sniegti 2007. gada 7. jūnijā   I - 10384

Tiesas (ceturtā palāta) 2007. gada 29. novembra spriedums   I - 10385

Sprieduma kopsavilkums

1. Apelācija – Pamati – Pirmās instances tiesā izvirzīto pamatu un argumentu vienkārša atkārtošana – Norādītās tiesību kļūdas neidentificēšana – Nepieņemamība – Pirmās instances tiesas veiktas Kopienu tiesību interpretācijas vai piemērošanas apstrīdēšana – Pieņemamība

   (EKL 225. pants)

2. Ierēdņi – Atalgojums – Ekspatriācijas pabalsts – Piešķiršanas nosacījumi

   (Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

1.  Apelācijas sūdzība nav pieņemama, ja, neietverot argumentus, kuros konkrēti norādīta pārsūdzētajā nolēmumā pieļautā tiesību kļūda, tajā ir tikai atkārtoti vai burtiski vēlreiz minēti Pirmās instances tiesā jau izvirzītie pamati un argumenti. Savukārt, ja apelācijas sūdzības iesniedzējs apstrīd Pirmās instances tiesas veikto Kopienu tiesību interpretāciju vai piemērošanu, apelācijas procesā var no jauna izskatīt pirmajā instancē pārbaudītos tiesību jautājumus. Ja apelācijas sūdzības iesniedzējs nevarētu šādā veidā pamatot apelāciju ar pamatiem un argumentiem, kas jau izmantoti Pirmās instances tiesā, minētajam procesam daļēji zustu jēga.

   (sal. ar 28. punktu)

2.  Pat ja kompetenču sadalījums valstīs atšķiras atkarībā no katras valsts institucionālās uzbūves, valsts starptautisko publisko tiesību izpratnē ir jāuzskata par vienotu subjektu. Ievērojot šo koncepciju, tiek prasīts, lai valstis citās valstīs un starptautiskās organizācijās pārstāvētu vienota diplomātiskās pārstāvniecības sistēma, kas atspoguļo konkrētās valsts vienotību starptautiskā līmenī.

   Ja, lai varētu uzskatīt, ka attiecīgais ierēdnis ir strādājis “citas valsts” labā, nav būtiski, lai viņš būtu nodarbināts šīs citas valsts centrālās pārvaldes iestādēs, viņa funkcionāla integrācija šīs valsts pastāvīgajā pārstāvniecībā ir nozīmīgs faktors.

   Šajā sakarā gan darbinieki, kas ir strādājuši valsts labā tās centrālās pārvaldes iestādē, gan tie, kas ir strādājuši autonomās kopienas labā tās pārvaldes iestādēs, ir jāuzskata par tādiem, kas atrodas ekspatriācijas situācijā Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta izpratnē, bet ar nosacījumu, ka viņi formāli ir integrēti minētās valsts pastāvīgajā pārstāvniecībā.

   Tāpēc Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrajā ievilkumā minētā izteikuma “darbs, kas veikts kādas citas valsts labā”, interpretācijā par būtisku ir atzīstams tikai fakts, ka darbam ir jābūt veiktam valsts pastāvīgajā pārstāvniecībā. Tādējādi darbu, kas veikts valstu politisko apakšstruktūru valdībās, nevar uzskatīt par darbu, kas veikts kādas valsts labā, ja ieinteresētā persona nav formāli integrēta minētās valsts pastāvīgajā pārstāvniecībā.

   (sal. ar 39., 40., 46. un 50. punktu)