1.

Šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniegusi Hanseatisches Oberlandesgericht (Hanzas Augstākā apgabaltiesa) Brēmene (Vācija), Tiesai būtībā tiek jautāts, vai Kopienu tiesības nepieļauj, ka pretendentam tiek principā liegtas Direktīvā 89/665/EEK ( 2 ) paredzētās tiesības pārsūdzēt publiskā iepirkuma procedūras lēmumus tāpēc, ka tas valsts tiesību aktos noteiktā termiņā nav apstrīdējis lēmumu, kurā kļūdaini noteikts, ka šajā publiskā iepirkuma procedūrā šī direktīva nav piemērojama.

2.

Prasītājs pamata prāvā nesekmīgi piedalījās iepirkuma procedūrā par programmatūras līgumu, kas bija izsludināta saskaņā ar valsts procedūru. Pretendents pēc tam iebilda, pirmkārt, ka bija jāorganizē Kopienas līmeņa iepirkuma procedūra, jo bija pārsniegta attiecīgā robežvērtība, un, otrkārt, ka vēlāk pieņemtais lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu bija nelikumīgs. Šīs sūdzības tika atzītas par nepieņemamām, jo bija beidzies termiņš, kura laikā varēja apstrīdēt izvēlēto procedūru, tā kā nebija pieejama pārsūdzības procedūra, kas attiecas uz publiskiem līgumiem, kuriem piemērojamas Kopienu tiesības.

3.

Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesa tiek aicināta tuvāk aplūkot apstākļus, kuros termiņu noteikšana publiskā iepirkuma procedūrā pieņemtu lēmumu apstrīdēšanai var apdraudēt Direktīvas 89/665 pamatā esošo efektivitātes principu.

4.

Ar Direktīvu 89/665 ir paredzēts nodrošināt, lai attiecīgajās Kopienu direktīvās paredzēto publisko būvdarbu, piegādes un pakalpojumu sniegšanas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras tiktu piemērotas efektīvi. Tas tiek darīts, paredzot pārsūdzības procedūru sistēmu un tiesību aizsardzības līdzekļus pārkāpumu gadījumā.

5.

Būtiski ir šādi Direktīvas 89/665 preambulas apsvērumi:

6.

Direktīvas 89/665 1. pantā ir paredzēts:

“1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka attiecībā uz līgumu piešķiršanas procedūrām, uz ko attiecas Direktīvas [..] 77/62/EEK un 92/50/EEK ( 4 ), līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri izskatīt saskaņā ar nākamajos pantos un jo īpaši 2. panta 7. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka šādos lēmumos ir pārkāpti Kopienas tiesību akti valsts pasūtījuma jomā vai valstu noteikumi, kas īsteno šos tiesību aktus.

2.   [..]

3.   Dalībvalstis nodrošina to, lai saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībvalstis var pieņemt, izskatīšanas procedūras būtu pieejamas vismaz katrai tādai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu piegādes [..] līgumu valsts vajadzībām un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums varbūtēja pārkāpuma dēļ. Konkrēti, dalībvalstis var prasīt, ka personai, kas cenšas panākt izskatīšanu, iepriekš jāpaziņo līgumslēdzējai iestādei par varbūtējo pārkāpumu un par savu nodomu censties panākt izskatīšanu.”

7.

Direktīvas 89/665 2. pants attiecas uz tiesību aizsardzības līdzekļiem, kam jābūt pieejamiem pārsūdzības procedūrās. 2. panta 7. punktā ir paredzēts, ka “dalībvalstis nodrošina to, lai par izskatīšanas procedūru atbildīgo iestāžu lēmumus varētu efektīvi izpildīt”.

Direktīva 93/36 ( 5 )

8.

Direktīvas 93/36 10. pantā it īpaši ir paredzēti minimālie termiņi, kas atklātās procedūrās jāatvēl tādu piedāvājumu saņemšanai, kas pārsniedz robežvērtību, sākot ar kuru jāpiemēro Kopienu noteikumi. 10. panta 1. punktā ir paredzēts, ka šādām procedūrām jābūt atklātām vismaz 52 dienas no paziņojuma par iepirkumu nosūtīšanas datuma. Ja atbilstoši 10. panta 1.a punkta noteikumiem iepriekš ir publicēts informatīvs paziņojums, šo termiņu principā var saīsināt līdz, mazākais, 36 dienām, bet nekādā gadījumā ne līdz laika posmam, kas ir īsāks par 22 dienām.

9.

Vācijas Gesetz gegen Wettbewerbsbeschränkungen (Likums par konkurences ierobežojumu novēršanu, turpmāk tekstā – “GWB”) ceturtā daļa attiecas uz publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu ( 7 ). 100. panta 1. punktā ir noteikts, ka “šī daļa ir piemērojama tikai līgumiem, kuru vērtība sasniedz vai pārsniedz to, kas paredzēta 127. panta noteikumos (robežvērtība)” ( 8 ).

10.

GWB 107. pants attiecas uz iepirkumu uzraudzības birojam iesniegtiem pārsūdzības iesniegumiem. GWB 107. panta 3. punktā ir noteikti termiņi, kuru laikā iepirkumu uzraudzības birojam var adresēt iesniegumus par iespējamiem publisko iepirkumu noteikumu pārkāpumiem, un tajā ir paredzēts:

“Iesniegums nav pieņemams, ja iesniedzējs jau publisko iepirkumu procedūras laikā ir zinājis par iespējamo publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas pārkāpumu un nav nekavējoties iesniedzis sūdzību līgumslēdzējai iestādei. Iesniegums nav pieņemams arī tad, ja par iepirkuma procedūras noteikumu pārkāpumu, kuru var konstatēt ( 9 ), pamatojoties uz paziņojumu par iepirkumu, līgumslēdzējai iestādei sūdzība nav iesniegta, vēlākais, beidzoties termiņam, kas paziņojumā par iepirkumu ir noteikts piedāvājumu vai pieteikumu iesniegšanai.”

11.

Vergabeverordnung (Noteikumi par publisko iepirkumu, turpmāk tekstā – “VgV”) ( 10 ) it īpaši ir noteiktas GWB 127. panta 1. punktā minētās robežvērtības ( 11 ). Attiecīgajā laikā VgV 2. pantā bija noteikts:

“Robežvērtība ir:

[..]

12.

Verdingungsordnung für Leistungen (Publisko piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kārtība iepirkumu procedūrā, turpmāk tekstā – “VOL/A”) ( 12 ) A daļa ietver detalizētus noteikumus publisko piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai iepirkumu procedūrā. 17. pants it īpaši attiecas uz paziņojuma par iepirkumu saturu. 17. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunktā ir noteikts:

“Paziņojumā par iepirkumu ir jāiekļauj vismaz šāda informācija:

[..]

13.

2005. gada 21. martā vai pirms tam atbildētājs pamata prāvā – Hanzas brīvpilsēta Brēmene (turpmāk tekstā – “Brēmenes pilsēta”) – izdeva “valsts apmēra uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus saskaņā ar VOL/A” par programmatūras līgumu ( 14 ). Piedāvājumi bija jāiesniedz līdz 2005. gada 12. aprīlim. Paziņojumā par iepirkumu nebija noteikts līguma apmērs vai vērtība. Sadaļā ar virsrakstu Menge und Umfang (Apjoms un apmērs) bija teikts:

“Brēmenes nodarbinātības, sieviešu, veselības, jaunatnes un sociālo jautājumu senatoram ir vajadzīga standarta programmatūra izmantošanai SGB XII nodaļā (sociālie pakalpojumi – pieaugušo un ekonomiskais atbalsts) dokumentu apstrādei personālos datoros, kas atbilst nosacījumiem, kas minēti publiskā iepirkuma dokumentos. Publiskā iepirkuma dokumenti bez maksas ir lejuplādējami interneta adresē www.vergabe.bremen.de [..].”

14.

Lämmerzahl GmbH (turpmāk tekstā – “Lämmerzahl”), prasītāja pamata prāvā, ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas specializējas programmatūras izstrādē valsts iestādēm. Tā noteiktajā kārtībā ieguva iepirkuma procedūras dokumentus, kuru starpā bija šādi trīs dokumenti.

15.

Pirmkārt, dokumentā ar virsrakstu “Cenu saraksts/tāme 1” (turpmāk tekstā – “cenu dokuments”) pretendentiem sadaļā ar virsrakstu “Licences līgums” tika lūgts iesniegt vienību cenas pilnām licencēm atkarībā no dažādiem iespējamiem piegādājamo vienību skaita diapazoniem (11–50, 51–100, 101–200, 201–500 licences). Pakārtoti tika lūgts iesniegt vienību cenas tikai lasāmas (read-only) programmatūras licencēm (1–5, 6–10, 11–50, 51–100 licencēm). Vēl pakārtoti tika lūgts iesniegt cenas piedāvājumu Landeslizenz (federālās zemes licence) ( 15 ). Sadaļā ar virsrakstu “Pakalpojumu līgums” pretendentiem tika lūgts iesniegt cenu piedāvājumu apmēram 300 darbinieku un 10 ierēdņu apmācībai. Dokumentā nekur nebija minēts konkrēti nepieciešamais licenču skaits.

16.

Otrkārt, dokumentā, kurā tika izklāstīts uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus iepirkuma procedūrā mērķis (turpmāk tekstā – “mērķa dokuments”), bija noteikts, ka ar programmatūras sistēmu strādātu aptuveni 200 darbinieki ekonomiskā atbalsta jomā, 45 darbinieki sociālo pakalpojumu jomā un 65 – centrālajās vienībās.

17.

Treškārt, “Preču un pakalpojumu tabulā” bija norādīts vienas vienības “minimālais vai aplēstais apjoms”. Arī tajā nebija norādīts kopējais nepieciešamais licenču skaits.

18.

Lämmerzahl uzdeva četrus jautājumus par iepirkuma procedūras dokumentiem, uz kuriem Brēmenes pilsēta atbildēja 2005. gada 24. marta vēstulē. Šajā stadijā Lämmerzahl neuzdeva jautājumus par licenču skaitu vai līguma apjomu vai vērtību.

19.

Vēlāk, 2005. gada 4. aprīlī, Lämmerzahl Brēmenes pilsētai nosūtīja elektronisku vēstuli, lūdzot sīkākus paskaidrojumus par iepirkuma procedūras dokumentiem. Tās pirmais jautājums bija par to, vai kopējās cenas, kuras tika lūgts iesniegt piedāvājuma dokumentā un preču un pakalpojumu tabulā, attiecās uz “cenu sarakstā minēto licences līguma cenu summu, pamatojoties uz 310 licencēm ([mērķa dokumentā] minētajiem 310 darbiniekiem),” vai bija jāiekļauj arī citas cenas (piemēram, uzturēšanas un apkalpošanas izmaksas). Trīs citi jautājumi Lämmerzahl elektroniskajā vēstulē atsaucās uz “iepriekš minētajām 310 licencēm”.

20.

Brēmenes pilsēta atbildēja 2005. gada 6. aprīļa vēstulē. Atbildē uz pirmo jautājumu tā norādīja, ka piedāvājuma dokumentā jānorāda kopējā piedāvājuma cena (kopējā cena, kurā iekļautas licenču izmaksas, uzturēšanas un pakalpojumu izmaksas). Nevienā no Brēmenes pilsētas atbildēm nebija minēts vai tieši komentēts tas, ka Lämmerzahl savos jautājumos bija iekļāvusi 310 licenču skaitu.

21.

Lämmerzahl pēc tam iesniedza piedāvājumu 310 licencēm kopā ar apmācību un uzturēšanu par kopējo summu EUR 603500. Tā un pretendente, kas ar to konkurēja, – PROSOZ Herten GmbH (turpmāk tekstā – “PROSOZ”) – tika izvēlētas dalībai testēšanas stadijā.

22.

Brēmenes pilsēta 2005. gada 6. jūlija vēstulē informēja Lämmerzahl, ka tās piedāvājums nebija pieņemts, jo tas nebija ekonomiski visizdevīgākais.

23.

2005. gada 14. jūlijāLämmerzahl Brēmenes pilsētai nosūtīja rakstisku sūdzību, bet 2005. gada 21. jūlijā nosūtīja iesniegumu iepirkumu procedūras pārskatīšanai. Tā norādīja, ka, 2005. gada 14. jūlijā saņēmusi juridisku konsultāciju, tā bija atklājusi, ka Brēmenes pilsētai bija jāizdod Kopienas līmeņa, nevis valsts līmeņa uzaicinājums piedalīties iepirkuma procedūrā, jo līguma vērtība pārsniedza EUR 200000 robežvērtību. Tā apgalvoja arī, ka tās programmatūra netika adekvāti testēta.

24.

Brēmenes pilsētas Trešā iepirkumu uzraudzības padome (turpmāk tekstā – “Uzraudzības padome”) 2005. gada 2. augustā iesniegumu noraidīja. Tā norādīja, ka, pat ja bija pārsniegta minētā robežvērtība un tādējādi izmantota nepareiza iepirkuma procedūra, šādu pārkāpumu bija iespējams konstatēt, pamatojoties uz paziņojumu par iepirkumu. Tādējādi Lämmerzahl sūdzība bija iesniegta pēc GWB 107. panta 3. punkta otrajā teikumā paredzētā termiņa beigām.

25.

Lämmerzahl šo lēmumu pārsūdzēja iesniedzējtiesā. Pirmkārt, tā apgalvoja, ka pārkāpums saistībā ar procedūras izvēli nebija konstatējams no paziņojuma par iepirkumu. Otrkārt, tā atkārtoja tās iebildumus par testēšanas un izvēles procedūru, apgalvojot, ka PROSOZ pieteikums bija acīmredzami nepilnīgs un tajā bija iekļautas nelikumīgas izmaksu pozīcijas, kuru dēļ tas būtu bijis jānoraida (turpmāk tekstā – “sūdzības pēc būtības”).

26.

Iesniedzējtiesa ar 2005. gada 7. novembra blakus lēmumu atteicās pagarināt sūdzības apturošo spēku, jo tā uzskatīja, ka tai nebija izredzes tikt apstiprinātai. Tā piekrita Uzraudzības padomei, ka, ņemot vērā GWB 107. panta 3. punkta otrajā teikumā paredzēto termiņu, Lämmerzahl bija nokavējusi iespēju apstrīdēt valsts procedūras izvēli un Brēmenes pilsētas veikto līguma vērtības aplēsi. Tādējādi šī sabiedrība nevarēja izmantot GWB paredzēto pārsūdzības procedūru, kas bija pieejama tikai iepirkuma procedūrām, kuras pārsniedza robežvērtību.

27.

Brēmenes pilsēta līguma slēgšanas tiesības piešķīra PROSOZ.

28.

Šķiet, ka lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniedzējtiesa piekrīt, ka līguma vērtība pārsniedza EUR 200000 robežvērtību ( 16 ). Tomēr tā uzskata, ka saskaņā ar GWB 107. panta 3. punkta otro teikumu Lämmerzahl ir nokavējusi izmantot GWB pārsūdzības procedūru.

29.

Nonākot pie šī secinājuma, valsts tiesa galīgi neizlemj jautājumu, vai saskaņā ar valsts tiesībām frāze “iespējams konstatēt, pamatojoties uz paziņojumu par iepirkumu,” nozīmē, ka pārkāpumu jāspēj konstatēt, pamatojoties tikai uz paziņojumu par iepirkumu. Tā uzskata, ka, ja šī frāze var aptvert citus dokumentus, Lämmerzahl no iepirkuma procedūras dokumentu detaļām bija jāsaprot, ka minētā robežvērtība tiktu pārsniegta. Tai katrā ziņā to būtu bijis jāsaprot no saviem aprēķiniem. No otras puses, ja pārkāpumu jāspēj konstatēt, pamatojoties tikai uz paziņojumu par iepirkumu, tad tas vien, ka nebija norādīts līguma apjoms, būtu konstatējams pārkāpums, jo šāds trūkums būtu pretrunā VOL/A 17. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunktam ( 17 ). Turklāt tas liegtu pretendentam pārliecināties par procedūras izvēles pareizību un nepieciešamības gadījumā to apstrīdēt.

30.

Valsts tiesa tomēr nav pārliecināta, vai tās 2005. gada 7. novembra lēmums pretēji Direktīvas 89/665 1. pantam varētu liegt pretendentiem tiesības uz efektīvu iespējamu Kopienu tiesību aktu pārkāpumu pārsūdzību. Tā uzskata, ka GWB 107. panta 3. punkta otrajā teikumā paredzētais termiņš principā atbilst direktīvai, ņemot vērā Tiesas judikatūru ( 18 ). Tomēr, ja līguma vērtība kļūdaini bija novērtēta kā tāda, kas nepārsniedz robežvērtību, tas, ka pretendents par to neiesniedz sūdzību noteiktajā termiņā, tam liedz pārsūdzēt ne tikai šo pārkāpumu, bet arī izvirzīt sūdzības pēc būtības. Ja līgumslēdzēja iestāde var liegt nevērīgam pretendentam būtisku aizsardzību, pieļaujot konstatējamu pārkāpumu, tad pastāv ļaunprātīgas izmantošanas risks.

31.

Valsts tiesa arī vēlas noskaidrot, vai termiņa radikālajām sekām vajadzētu rasties tikai tad, ja pretendents no paziņojuma par iepirkumu var skaidri secināt, ka līgumslēdzēja iestāde pieņem, ka līguma vērtība faktiski būs mazāka par robežvērtību.

32.

Ņemot vērā šos apsvērumus, iesniedzējtiesa ir apturējusi pamata tiesvedību un iesniegusi Tiesai divus jautājumus:

vai

ja pēc pareizi aprēķinātas vai aprēķināmas līguma vērtības būtu iespējams pārsūdzēt citus publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumus, saistībā ar kuriem, atsevišķi vērtējot, nebūtu zaudētas tiesības sakarā ar termiņa izbeigšanos?

33.

Rakstiskus apsvērumus ir iesniegušas Lämmerzahl, Brēmenes pilsēta, Austrija, Lietuva un Komisija. Lämmerzahl, Brēmenes pilsēta un Komisija sniedza papildu apsvērumus tiesas sēdē 2007. gada 28. martā.

34.

Brēmenes pilsēta norāda, ka nav izpildīti EKL 234. pantā paredzētie nosacījumi lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iesniegšanai. Šajā lietā ir apstrīdēta tādas valsts tiesību normas piemērošana, par kuras atbilstību Kopienu tiesībām nav šaubu.

35.

Es šim argumentam nepiekrītu. Iesniedzējtiesas pirmais jautājums pamatā ir par to, vai Direktīvas 89/665 1. pants aizliedz iespēju, ka tādos apstākļos kā pamata prāvā pretendentam principā nav pieejamas tiesības uz pārsūdzību.

36.

Runājot par iesniedzējtiesas otro jautājumu, ir jāpiekrīt, ka Tiesa nevar noteikt precīzu sarakstu ar to, kas būtu jānorāda paziņojumos par iepirkumu ( 19 ). Tomēr Tiesas kompetencē ietilpst interpretēt atbilstošos Kopienu tiesību principus un normas, lai palīdzētu valsts tiesai noskaidrot, vai tie ir pārkāpti konkrētajā lietā.

37.

Tādējādi lūgums ir pieņemams.

38.

Abus iesniedzējtiesas uzdotos jautājumus var pārformulēt šādi:

39.

Iesniedzējtiesas otrais jautājums attiecas uz to, vai ir iespējams konstatēt apskatāmo pārkāpumu. Šis jautājums ir būtisks, lai noteiktu, vai šī pārkāpuma apstrīdēšanai noteiktais termiņš ir saderīgs ar Kopienu tiesībām. Tāpēc abus iesniegtos jautājumus es aplūkošu kopā. Lielākā daļa no lietas dalībniekiem, kuri ir iesnieguši apsvērumus, faktiski ir izmantojuši šādu pieeju.

40.

Lämmerzahl norāda, ka, lai gan tāds termiņš, kāds ir paredzēts GWB 107. panta 3. punkta otrajā teikumā, principā ir saderīgs ar Direktīvu 89/665, tas darbojas kā atkāpe no tiesībām uz pārsūdzību. Tādējādi frāze “iespējams konstatēt, pamatojoties uz paziņojumu par iepirkumu,” ir jāinterpretē šauri. Tā nevar tikt attiecināta uz tāda trūkuma konstatēšanu, kura apstrīdēšanas rezultātā savukārt varētu tikt konstatēta Brēmenes pilsētas kļūda līguma vērtības aplēsē. Šo kļūdu – un tādējādi kļūdaino procedūras izvēli – nebija iespējams konstatēt, pamatojoties uz paziņojumu par iepirkumu. Tādējādi Lämmerzahl nebija iespējams vai bija pārmērīgi sarežģīti izmantot savas Kopienu tiesības.

41.

Lietuva uzskata, ka, ja termiņu sāk skaitīt no paziņojuma par iepirkumu publicēšanas brīža, tad pretendentu no Kopienu tiesībām izrietošās tiesības ir efektīvi aizsargātas vienīgi tad, ja tiem šajā brīdī tiek sniegta pilna un objektīva informācija par publiskās iepirkuma procedūras apjomu. Ja tas tā nav, tad termiņu ir jāsāk skaitīt tikai no brīža, kad tie zina vai tiem ir iespējams uzzināt, ka ir pieļauta šī procesuālā kļūda.

42.

Brēmenes pilsēta uzskata, ka GWB 107. panta 3. punkta otrais teikums ir saderīgs ar Direktīvu 89/665. Konstatējamības kritērijs nodrošina to, lai pretendenta Kopienu tiesību izmantošana netiek padarīta neiespējama vai pārmērīgi sarežģīta. Ja paziņojumā par iepirkumu tiktu minēta aplēsta līguma vērtība, tad tas varētu deformēt konkurenci. Pietiek ar to, ka samērā pieredzējis uzņēmējs, ņemot vērā sniegto informāciju, var aprēķināt līguma vērtību. Tiesas sēdē Brēmenes pilsēta norādīja, ka pat bez no Direktīvas 89/665 izrietošajām tiesībām uz pārskatīšanu atbilstoši valsts tiesību aktiem bija pieejami vispārīgi tiesību aizsardzības līdzekļi. Tomēr tā atzina, ka tie bija mazāk efektīvi nekā GWB paredzētā procedūra.

43.

Austrija uzskata, ka tas, ja tāpēc, ka noteiktā termiņā netiek iesniegta sūdzība par konkrēto nelikumību, principā tiek liegts izmantot Kopienu tiesībās paredzēto pārsūdzības procedūru, ir saderīgi ar Direktīvu 89/665, ja vien šī konkrētā termiņa piemērošana nepārkāpj efektīvas aizsardzības principu.

44.

Komisijas nostāja ir līdzīga. Tā atzīmē, ka termiņš nodrošina to, lai pārkāpumi tiktu apstrīdēti pēc iespējas ātri. Tas ir vēlams, ņemot vērā iespējamās sekas, ka publiskā iepirkuma procedūra būtu jāatsāk no jauna. Tiesas sēdē Komisija norādīja, ka tam, ka pārkāpums netiek apstrīdēts laicīgi, būtu jānoved pie tiesību zaudēšanas tikai tad, ja pretendents varēja konstatēt pārkāpumu vai tam tas būtu bijis jāvar, ja tas būtu rīkojies ar tādu rūpību, kāda ir sagaidāma no pieredzējuša un uzmanīga uzņēmēja.

45.

Komisija arī uzskata, ka tādi EK līguma pamatprincipi kā vienlīdzības un pārskatāmības princips ir piemērojami pat tādām iepirkuma procedūrām, kuru vērtība ir mazāka par Kopienas robežvērtību ( 20 ).

46.

Ar Direktīvu 89/665 nodrošinātās aizsardzības pamatā ir Kopienu efektivitātes princips. Kā Tiesa ir pastāvīgi atzinusi, šis princips paredz, ka Kopienu tiesībās piešķirtu tiesību izmantošanu nedrīkst padarīt praktiski neiespējamu vai pārmērīgi sarežģītu ( 21 ).

47.

Tādējādi Direktīvas 89/665 preambulas pirmajos trīs apsvērumos ir uzsvērts, ka direktīvas mērķis ir nodrošināt saskaņojošo Kopienu direktīvu par publiskajiem iepirkumiem efektīvu piemērošanu, izveidojot tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmu, kas tiek piemērota, “ja ir pārkāptas Kopienu tiesības publisko iepirkumu jomā vai valstu noteikumi, ar kuriem šīs tiesības tiek īstenotas”. 1. panta 1. punktā ir noteikts, ka līgumslēdzēju iestāžu pieņemtos lēmumus ir jāvar efektīvi pārsūdzēt. 2. panta 7. punktā ir noteikts, ka attiecīgo pārskatīšanas iestāžu lēmumus ir jāvar efektīvi izpildīt.

48.

Tomēr preambulas otrajā un piektajā apsvērumā ir uzsvērts, ka publiskā iepirkuma procedūrām ir raksturīgs tas, ka tās ir īsas. Tādējādi visi pārkāpumi ir jākonstatē ātri, stadijā, kurā tos ir iespējams labot. Tāpēc pārsūdzības ātrums tiek uzskatīts par vienu no efektivitātes aspektiem, un tas ir tieši minēts preambulas trešajā apsvērumā un 1. panta 1. punktā.

49.

Tādējādi Direktīvā 89/665 ir paredzēta iespēja pārsūdzēt lēmumu, pat pirms tas faktiski ir radījis kaitējumu. Atbilstoši 1. panta 3. punktam lēmumu var pārsūdzēt “jebkura persona, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt konkrētu publisku piegādes [..] līgumu un kurai ir nodarīts kaitējums vai ir iespējams, ka tiks nodarīts kaitējums varbūtēja pārkāpuma dēļ” (mans uzsvars). Tāpat 1. panta 3. punktā dalībvalstīm ir atļauts prasīt ieinteresētajai personai iepriekš paziņot līgumslēdzējai iestādei savu nodomu ierosināt pārsūdzību, uzsverot nepieciešamību censties pēc iespējas ātrāk atrisināt radušās problēmas.

50.

Direktīvā nav skaidri atļauts paredzēt termiņus līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pārsūdzēšanai. Tomēr termiņu noteikšana valsts tiesību aktos, ar ko īsteno direktīvu, principā ir saderīga ar ātras sūdzību izskatīšanas prasību, jo šādu lēmumu atcelšana ātri kļūst neiespējama. Turklāt Tiesa jau sen ir atzinusi, ka, nosakot saprātīgus termiņus, tiek piemērots tiesiskās drošības pamatprincips ( 22 ).

51.

Spriedumā lietā Universale-Bau ( 23 ) Tiesa konstatēja, ka Direktīva 89/665 neaizliedz valsts tiesību aktos noteikt saprātīgu termiņu līgumslēdzējas iestādes lēmuma apstrīdēšanai. Termiņš ir saprātīgs, ja tas atbilst gan direktīvā paredzētajam efektivitātes principam, gan arī tiesiskās drošības principam ( 24 ).

52.

Nepieciešamība atrast līdzsvaru starp abiem šiem principiem atšķir termiņus no atkāpes noteikumiem, ar kuriem Lämmerzahl tos cenšas salīdzināt. Kopienu tiesībās ir daudzu veidu atkāpes noteikumi, kas ir attaisnojami dažādu iemeslu dēļ. Šādas atkāpes bieži ir izņēmumi no EK līgumā paredzētajām tiesībām vai citiem vispārīgajiem principiem. Gandrīz vienmēr tās tiek atļautas, ja tās ir nepieciešamas, lai aizsargātu specifiskas intereses. Lai tiesību normu hierarhijā augstāk stāvošie principi būtu iedarbīgi, atkāpes parasti tiek interpretētas šauri. No otras puses, termiņi veido līdzsvaru starp personas tiesībām un plašākām sabiedrības interesēm. Tā kā tie tomēr ierobežo tiesības, tie ir rūpīgi jāpārbauda, lai pārliecinātos, vai to piemērošana faktiski neierobežo efektīvas aizsardzības principu.

53.

Tiesa šādu pārbaudi veica lietā Santex ( 25 ). Tajā tā papildināja atziņas, pie kurām tā bija nonākusi spriedumā lietā Universale-Bau, un piemēroja agrāk judikatūrā ( 26 ) iedibinātos kritērijus jautājumam par termiņu saprātīgumu Direktīvas 89/665 aspektā. Tā nolēma, ka tiesību normu, kurā paredzēts termiņš, ir jāpārbauda, “it īpaši atsaucoties uz šīs tiesību normas lomu procedūrā, tās attīstību un tās īpašībām kopumā”. Tādējādi, pat ja termiņš per se nav pretrunā efektivitātes principam, tā piemērošana konkrētas lietas apstākļos var tāda būt ( 27 ).

54.

Spriedumā lietā Grossmann Air Service Tiesa norādīja, ka Direktīvā 89/665 paredzētās ātruma un efektivitātes prasības noteic, ka ieinteresētai personai, kura zina par pārkāpumu, šis pārkāpums ir jāapstrīd ( 28 ), un tā nepiekrita prasītājam, kurš bija gaidījis, līdz tiks pieņemts lēmums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, lai apstrīdētu iespējamu pārkāpumu uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu iepirkuma procedūrā ( 29 ).

55.

Kritērijs par pretendenta zināšanām vai pārliecību par to, ka ir noticis pārkāpums, ir pamatā ne tikai spriedumam lietā Grossmann, bet arī citiem spriedumiem. Ja termiņš pārkāpuma apstrīdēšanai sāk ritēt, pirms pretendents uzzina par šo pārkāpumu, vai ja pretendents tiek citādi nostādīts neizdevīgā situācijā tāpēc, ka nav iesniedzis sūdzību, ja viņš par pārkāpumu nezināja vai nevarēja zināt, tad tiek apdraudēts efektivitātes princips. Lietā Santex pretendents nezināja par to, kā līgumslēdzēja iestāde interpretēja apstrīdēto noteikumu, pirms beidzās attiecīgais termiņš ( 30 ), un tāpēc tas tam nevarēja liegt celt prasību. Spriedumā lietā GAT, kas nebija par termiņu, Tiesa nolēma, ka prasītājam nevar liegt tiesības lūgt atlīdzināt zaudējumus, ko ir radījis lēmums, tādēļ, ka iepriekšējs lēmums ir bijis nelikumīgs. Minētajā lietā iepriekšējais lēmums nebija apstrīdēts un tādējādi prasītājs nevarēja noteikti zināt par tā nelikumību ( 31 ).

56.

No iepriekš izklāstītās Tiesas judikatūras izriet, ka tas, ka Direktīvā 89/665 paredzētajām pārsūdzības tiesībām valsts tiesībās tiek noteikts termiņš, ir saderīgi ar Kopienu tiesībām, ja vien šāds termiņš šo tiesību izmantošanu nepadara neiespējamu vai pārmērīgi sarežģītu. Nosakot, vai tas tā nav, ir jāpārbauda ne tikai tas, cik ilgs ir termiņš, bet arī faktori, kas saistīti ar pārsūdzības procedūru, kurā ir piemērojams šis termiņš. Galvenais faktors ir informētība. Kaut gan direktīvā paredzētās ātruma un efektivitātes prasības noteic, ka ieinteresētai personai, kas zina par pārkāpumu, šis pārkāpums ir jāapstrīd, šādai personai nevar liegt tiesības celt prasību, nosakot termiņu, kurš sāk ritēt no brīža, par kuru tā, saprātīgi spriežot, nav varējusi zināt.

57.

Vai termiņš var būt saderīgs ar Kopienu tiesībām arī tad, ja pārkāpuma neapstrīdēšana noteiktajā laikā pretendentam liedz iespēju apstrīdēt arī citus, publiskā iepirkuma procedūrā vēlāk pieļautus pārkāpumus? Tā noteikti ir radikāla sankcija. Vai tā ir pieļaujama?

58.

Ir skaidrs, ka, ja noteiktajā termiņā netiek apstrīdēta valsts procedūras izvēle, tad saskaņā ar vispārīgo tiesību principu šī procedūra tiek izmantota un pēc tam attiecīgajai publiskā iepirkuma procedūrai direktīva nav piemērojama. Tāds gadījums ir jānošķir no situācijas lietā GAT, kurā Tiesa atzina, ka, tā kā visus līgumslēdzējas iestādes pieņemtos lēmumus publiskā iepirkuma procedūrā ir iespējams apstrīdēt saskaņā ar Direktīvu 89/665, pretendentam nevar liegt tiesības prasīt atlīdzināt zaudējumus, kas radušies iespējami nelikumīga lēmuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu dēļ, tāpēc, ka agrāks lēmums procedūru ir padarījis nelikumīgu (tomēr to neizslēdzot no direktīvas piemērošanas jomas) ( 32 ).

59.

Viena iespēja būtu atkāpties no spriedumā lietā Universale-Bau iedibinātā un nospriest, ka iespējai apstrīdēt lēmumu, saskaņā ar kuru noteikta publiskā iepirkuma procedūra kļūdaini tikusi izslēgta no Kopienu tiesībās paredzētās aizsardzības jomas, nedrīkst noteikt termiņu. Man tas nešķiet prātīgs risinājums. Pirmkārt, tas izjauktu līdzsvaru starp efektivitāti un tiesisko drošību, kuru cenšas nodrošināt Direktīva 89/665. Otrkārt, pretendents varētu izvēlēties neapstrīdēt procedūru (kas galu galā varētu tam nākt par labu, ierobežojot konkurenci), ja vien vai līdz brīdim, kad tas no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmuma atklātu, ka tam faktiski ir nozīmīgas no Direktīvas 89/665 izrietošās tiesības celt prasību.

60.

Man šķiet, ka risinājums, saskaņā ar kuru gadījumā, ja sankcijas par termiņa nokavējumu ir radikālas, ir nepieciešams ilgāks termiņš, rada tikpat daudz jautājumu, cik atbilžu.

61.

Tāpēc es secinu, ka termiņš lēmumu apstrīdēšanai publiskā iepirkuma procedūrā tomēr ir saderīgs ar efektivitātes principu, kas savienots ar ātruma un tiesiskās drošības prasībām, pat ja sekas tam, ka pārkāpums netiek apstrīdēts šī termiņa laikā, ir tādas, ka pretendentam tiek liegta Direktīvā 89/665 paredzētās pārsūdzības procedūras aizsardzība.

62.

Tagad es pievērsīšos termiņa un tā īpašo iezīmju analīzei šajā lietā.

63.

GWB 107. panta 3. punkta otrajā teikumā paredzētais termiņš rit no paziņojuma par iepirkumu publicēšanas brīža līdz piedāvājuma iesniegšanai noteiktajam termiņam. Šķiet, ka šajā lietā šis periods bija vismaz 23 dienas ( 33 ). Ņemot vērā, ka Kopienu likumdevējs uzskata, ka publiskā iepirkuma piedāvājuma sagatavošanai un iesniegšanai pietiek ar vismaz 22 dienu ilgu laika posmu ( 34 ), nevarētu apgalvot, ka ar 23 dienām nepietiktu, lai apstrīdētu apgalvotu pārkāpumu. Tādējādi nešķiet, ka šāds apstrīdēšanas termiņš principā pārkāptu Direktīvai 89/665 pamatā esošo efektivitātes principu, it sevišķi ņemot vērā šajā direktīvā uzsvērto nepieciešamību pēc ātras pārsūdzības procedūras ( 35 ).

64.

Tomēr GWB 107. panta 3. punkta otrajā teikumā paredzētā termiņa īpatnība ir tāda, ka tas sāk ritēt tad, ja apgalvoto pārkāpumu ir iespējams konstatēt, pamatojoties uz paziņojumu par iepirkumu.

65.

Ņemot to vērā, kādu informētības pakāpi vai raksturu var piedēvēt pretendentam, nepārkāpjot Direktīvai 89/665 pamatā esošo efektivitātes principu?

66.

Man šķiet, ka, ja no pretendenta tiktu prasīta faktiska vai subjektīva zināšana, tas būtu pretrunā tiesiskajai drošībai. Turklāt tādos apstākļos kā šajā lietā būtu grūti pierādīt, ka pretendents faktiski zināja par pārkāpumu, un prasība pēc šādiem pierādījumiem būtu grūti savienojama ar nepieciešamību pēc ātra pārsūdzības procesa.

67.

Tādēļ man šķiet ieteicamāk formulēt pārbaudes kritēriju, kurā izmantots prezumējamu vai objektīvu zināšanu standarts. Tiesa jau piemēro objektīvu standartu saistībā ar pretendentu spēju interpretēt piešķiršanas kritērijus saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu publiskā iepirkuma jautājumos, tas ir, spēju, kas piemīt “samērā labi informētiem un ierasti rūpīgiem pretendentiem” ( 36 ). Tāda pati pieeja šķiet piemērota jautājumā par to, kādas zināšanas par pārkāpumu publiskā iepirkuma procedūrā ir saprātīgi piedēvēt pretendentam.

68.

Var uzskatīt, ka “samērā labi informēts un ierasti rūpīgs pretendents” ir pieredzējis iesniegt publiskā iepirkuma piedāvājumus savā darbības jomā. Var pieņemt arī, ka tam ir vispārīgas zināšanas un izpratne par galvenajiem juridiskajiem apsvērumiem, kas ietekmē tirgus, kuros tas darbojas. Šīs lietas apstākļos tas ietvertu vispārīgas zināšanas par valsts un Kopienu iepirkuma procedūrām un atbilstošajām robežvērtībām, ieskaitot iespējas apstrīdēt lēmumus abās procedūrās un termiņus šādu sūdzību iesniegšanai.

69.

Kādai informācijai ir jābūt pieejamai šādam pretendentam tādos apstākļos kā šajā lietā, lai noskaidrotu, ka ir izvēlēta nepareizā procedūra?

70.

Es nepiekrītu Brēmenes pilsētas argumentam, ka aplēstas līguma vērtības publicēšana deformētu konkurenci. Galu galā, Kopienu tiesību aktos par publisko iepirkumu, kuru nozīmīgs mērķis ir konkurences veicināšana, ir noteikts, ka dažos gadījumos ir jāpublicē aplēstās līgumu vērtības ( 37 ).

71.

Tā kā procedūras izvēle ir atkarīga no aplēstās kopējās līguma vērtības, sniegtajai informācijai jāļauj pretendentam noteikt šo vērtību. Šajā vērtībā ietilptu ne tikai piegādājamās preces, bet arī līgumā iekļautās palīdzības, apmācības vai uzturēšanas izmaksas. Es piekrītu Lietuvas apsvērumiem šajā sakarā, proti, ka tikai skaidra un pilnīga informācija par projekta apmēru vai apjomu ļauj pretendentam, balstoties uz savu pieredzi un zināšanām par tirgus cenām, aprēķināt aplēsto kopējo vērtību.

72.

Tam, ka pastāv prasība pēc šādas informācijas, savienojumā ar kritēriju par zināšanām un pieredzi, kas piedēvējama samērā labi informētam un ierasti rūpīgam pretendentam, būtu jāatrisina iesniedzējtiesas bažas par iespējamu ļaunprātību saistībā ar līgumslēdzējas iestādes spēju nostādīt neuzmanīgu pretendentu nelabvēlīgā pozīcijā ( 38 ).

73.

Es nedomāju, ka šai informācijai noteikti būtu jābūt norādītai pašā paziņojumā par iepirkumu. Var saprātīgi pieņemt, ka pretendents izmantos paziņojumā iekļautās atsauces uz citiem dokumentiem, ja vien ir skaidri norādīts, kur šādus dokumentus var saņemt. Šai sakarā Tiesa jau ir atzinusi, ka piešķiršanas kritēriji ir savietojami ar vienlīdzīgas attieksmes principu, ja tie ir minēti līguma dokumentos vai paziņojumā par līgumu ( 39 ). Ja informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu līguma apjomu, ir atrodama dokumentos, termiņš pārkāpuma apstrīdēšanai sāk ritēt tikai tad, kad pretendents ir varējis tos saņemt vai būtu varējis saņemt, ja būtu rīkojies laicīgi.

74.

Es tomēr nedomāju, ka tas vien, ka sākotnējā paziņojumā par iepirkumu netiek minēts līguma apjoms vai aplēstā līguma vērtība, būtu pietiekami, lai samērā labi informēts un ierasti rūpīgs pretendents varētu saprast, ka līgumslēdzēja iestāde būtu kļūdaini aplēsusi iepirkuma vērtību. Kaut gan šāds trūkums pats par sevi ir pārkāpums, kuru pretendentam ir jāapstrīd, lai noskaidrotu, vai aiz tā slēpjas citi pārkāpumi, kas varētu ietekmēt pretendenta tiesības, man šķiet, ka tas pārmērīgi apgrūtinātu šo tiesību izmantošanu, it sevišķi ņemot vērā termiņu. Tā tas a fortiori ir, ja ir iespējams kaut vai strīdēties par to, vai VOL/A 17. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunktā noteiktais pienākums publicēt līguma apjomu ir obligāts ( 40 ).

75.

Galu galā iesniedzējtiesai kā vienīgajai instancei, kura var lemt par faktiem, ir jāizlemj, kurā brīdī (ja vispār) samērā labi informētam un ierasti rūpīgam pretendentam būtu bijis jāatklāj, ka ir izmantota nepareizā procedūra. Tomēr var būt noderīgi šādi apsvērumi.

76.

Šajā lietā iepirkuma procedūras dokumenti bija viegli lejuplādējami Brēmenes pilsētas interneta lappusē. Tomēr šķiet, ka ne pašā paziņojumā par iepirkumu, ne arī publiskā iepirkuma dokumentos nebija norādīts projekta apmērs vai apjoms.

77.

Ir taisnība, ka cenu dokumenta sadaļā ar virsrakstu “Pakalpojumu līgums” tika precizēts, ka apmācība jāsniedz aptuveni 300 darbiniekiem un 10 ierēdņiem, un ka mērķa dokumentā bija norādīts, ka ar sistēmu strādātu apmēram 310 darbinieki. Tomēr cenu dokumenta sadaļā ar virsrakstu “Licences līgums” iekļauto lūgumu minēt vienību cenas dažādiem iespējamiem licenču skaita diapazoniem varētu saprātīgi izprast kā netiešu norādi uz to, ka varētu būt domāts mazāks licenču skaits vai ka galīgais licenču skaits vēl nebija izlemts (vēl jo mazāk bija izlemts, cik licences būtu pilnīgas un cik – tikai lasāmas) ( 41 ).

78.

Lämmerzahl vismaz divreiz sazinājās ar Brēmenes pilsētu, lai uzzinātu detalizētāku informāciju par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu iepirkuma procedūrā. Otrajā jautājumu kopā tā skaidri norādīja, ka tā pieņēma, ka būs nepieciešamas 310 licences. Tomēr Brēmenes pilsēta to tieši neapstiprināja. Drīzāk var teikt, ka Brēmenes pilsēta, neapstrīdot šo skaitli savā 2005. gada 6. aprīļa atbildē, klusējot piekrita Lämmerzahl pieņēmumam, ka bija nepieciešamas aptuveni 310 licences.

79.

Īsāk sakot, šķiet, ka ne paziņojums par iepirkumu un publiskās iepirkuma procedūras dokumenti, ne arī Brēmenes pilsētas vēlāk sniegtā informācija skaidri neietvēra to, cik licences bija nepieciešamas. Tomēr ir skaidrs, ka Lämmerzahl iesniedza piedāvājumu, kura vērtība trīskārt pārsniedza Kopienas līmeņa iepirkumu robežvērtību.

80.

Ņemot vērā iepriekš minēto, valsts tiesai ir jāizlemj, vai, ievērojot visus šos apstākļus, GWB 107. panta 3. punkta otrā teikuma piemērošana nodrošināja efektīvu aizsardzību. Tas tā būtu, ja paziņojumā par iepirkumu vai publiskās iepirkuma procedūras dokumentos sniegtā informācija būtu ļāvusi samērā labi informētam un ierasti rūpīgam pretendentam atklāt, ka bija izmantota nepareiza procedūra. Ja šo tiesību normu nav iespējams interpretēt tādā veidā, lai tā būtu saderīga ar Direktīvas 89/665 1. panta 1. punktu, tad valsts tiesību norma nav jāpiemēro ( 42 ), bet ir jāpiemēro Kopienu tiesību norma, kurai ir tieša iedarbība ( 43 ).

81.

Tādējādi es iesaku Tiesai apvienot abus uzdotos jautājumus un uz tiem atbildēt šādi:

Ja pretendents valsts tiesībās noteiktā termiņā nav apstrīdējis procedūras izvēli, kurā uzaicinājumam iesniegt pieteikumu publiskā iepirkuma procedūrā kļūdaini netiek piemērota Kopienu tiesībās paredzētā aizsardzība, tad Padomes 1998. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, neaizliedz to, ka šādam pretendentam tiek liegtas šajā direktīvā paredzētās tiesības pārsūdzēt vēlāk publiskās iepirkuma procedūras laikā pieņemtus lēmumus, ja šī termiņa piemērošana konkrētajos apstākļos faktiski nepadara procedūras izvēles apstrīdēšanu neiespējamu vai pārmērīgi sarežģītu. Tā tas būtu gadījumā, ja paziņojumā par iepirkumu un publiskās iepirkuma procedūras dokumentos iekļautā informācija nebūtu pietiekama, lai samērā labi informēts un ierasti rūpīgs pretendents varētu atklāt, ka ir izmantota nepareizā procedūra. Tas konkrētā lietā ir jānoskaidro valsts tiesai.