Lieta T‑195/05 R
Deloitte Business Advisory NV
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Pagaidu noregulējuma tiesvedība – Kopienas uzaicinājums iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūra – Iespējas zaudēšana – Steidzamība – Interešu izsvēršana
Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja rīkojums 2005. gada 20. septembrī
Rīkojuma kopsavilkums
1. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Piešķiršanas nosacījumi – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Lēmums par pretendenta izslēgšanu no konkursa procedūras – Tā reputācijas aizskārums – Nefinansiāls kaitējums, ko nevar uzskatīt par neatgriezenisku
(EKL 242. pants; Pirmās instances tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)
2. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Piešķiršanas nosacījumi – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Finansiāls kaitējums – Kaitējums, ko vēlāk var novērst, saņemot atlīdzību vai iesniedzot prasību par zaudējumu atlīdzību – Kaitējums, ko nevar uzskatīt par neatgriezenisku
(EKL 242. un 288. pants; Pirmās instances tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)
3. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Piešķiršanas nosacījumi – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Finansiāls kaitējums – Novērtējums – Uzņēmuma lieluma ņemšana vērā
EKL 242. un 288. pants; Pirmās instances tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)
PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS
2005. gada 20. septembrī (*)
Pagaidu noregulējuma tiesvedība – Kopienas uzaicinājums iesniegt piedāvājumus publiskā iepirkuma procedūra – Iespējas zaudēšana – Steidzamība – Interešu izsvēršana
Lieta T‑195/05 R
Deloitte Business Advisory NV, Brisele (Beļģija), ko pārstāv D. van Hjūvens [D. Van Heuven], S. Ronse [S. Ronse] un S. Ložī [S. Logie], advokāti, kas norādīja adresi Luksemburgā,
prasītāja,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv L. Pinjataro Nolina [L. Pignataro‑Nolin] un E. Manhīvs [E. Manhaeve], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,
atbildētāja,
par pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu ar mērķi panākt, lai, pirmkārt, tiktu izdots rīkojums, no vienas puses, par Komisijas lēmuma noraidīt prasītājas piedāvājumu, ko tā iesniegusi atbilstoši konkursa procedūrai ar references Nr. SANCO/2004/01/041, izpildes apturēšanu, un, no otras puses, par lēmuma par attiecīgā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu trešai personai izpildes apturēšanu, un lai, otrkārt, Komisijai tiktu aizliegts, no vienas puses, paziņot lēmumu par attiecīgā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tā saņēmējam, un, no otras puses, parakstīt attiecīgo līgumu, nosakot kavējuma naudu.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1 Komisijas publisko pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana ir pakļauta Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam pirmās daļas V sadaļas normām (OV L 248, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Finanšu regula”), kā arī Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai Nr. 1605/2002, (OV L 357, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Īstenošanas kārtība”) normām.
2 Saskaņā ar Finanšu regulas 94. pantu:
“[Iepirkuma] līgumu [slēgšanas tiesības] nevar piešķirt kandidātiem vai pretendentiem, kas [iepirkuma] līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā:
a) ir iesaistīti interešu konfliktā [..].”
3 Īstenošanas kārtības 138. pantā ir noteikts:
“1. [Iepirkuma] līgumu [slēgšanas tiesības] var piešķirt vienā no šādiem diviem veidiem:
a) saskaņā ar automātisku piešķiršanas procedūru – šādā gadījumā [iepirkuma] līguma slēgšanas tiesības piešķir pretendentam, kurš, būdams kārtībā un atbilstot izvirzītajiem nosacījumiem, piedāvā viszemāko cenu;
b) saskaņā ar procedūru, kuru īstenojot, [iepirkuma] līguma slēgšanas tiesības piešķir piedāvājumam ar vislabāko cenas un vērtības attiecību.
2. Piedāvājums ar vislabāko cenas un vērtības attiecību ir tas, kurā ir vislabākā cenas un vērtības attiecība, ņemot vērā kritērijus, ko pamato līguma priekšmets, kā piedāvāto cenu, tehnisko vērtību, estētiskās un funkcionālās īpašības, vides raksturlielumus, ekspluatācijas izmaksas, rentabilitāti, pabeigšanas vai piegādes termiņus, garantijas remontu un tehnisko palīdzību.
[..]”
4 Īstenošanas kārtības 146. panta 3. punkts nosaka:
“Līdzdalības pieprasījumus un piedāvājumus, kas neatbilst visām būtiskajām prasībām, kuras norādītas konkursa uzaicinājuma apliecinošajos dokumentos vai tajos ietvertajās īpašajās prasībās, atmet.
Tomēr novērtēšanas komisija noteiktā termiņā var prasīt kandidātiem vai pretendentiem, lai tie iesniedz papildu materiālus vai izskaidro iesniegtos apliecinošos dokumentus saistībā ar izslēgšanas vai izvēles kritērijiem.
[..]”
5 Īstenošanas kārtības 147. panta 3. punktā ir noteikts:
“Līgumslēdzēja iestāde [..] pieņem lēmumu, sniedzot vismaz šādu informāciju:
a) līgumslēdzējas iestādes nosaukumu un adresi, līguma vai pamatlīguma priekšmetu un vērtību;
b) noraidīto kandidātu vai pretendentu nosaukumus un noraidījuma iemeslus;
c) to kandidātu vai pretendentu nosaukumus, kurus izskatīs, un iemeslus viņu izraudzīšanai;
d) iemeslus to piedāvājumu noraidīšanai, kurus uzskata par nesamērīgi lētiem;
e) izraudzīto kandidātu vai pretendentu nosaukumus un šādas izvēles iemeslus, atsaucoties uz iepriekš paziņotiem izvēles un piešķiršanas kritērijiem, un, ja ir zināms, līguma vai pamatlīguma daļu, par kuru darbuzņēmējs nodomājis slēgt apakšuzņēmuma līgumu ar trešām personām;
f) sarunu procedūras gadījumā – apstākļus, kas minēti 126., 127., 242., 244., 246. un 247. pantā, kuri pamato šās procedūras izmantošanu;
g) attiecīgā gadījumā – iemeslus, kādēļ līgumslēdzēja iestāde izlēmusi nepiešķirt līgumu.”
Prāvas rašanās fakti un process
6 2004. gada 14. decembrī Komisija publicēja “Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša” Pielikumā (OV 2004, S 243) paziņojumu par paredzamo publisko iepirkumu pamatlīguma ar nosaukumu “Pamatlīgums par Veselības un patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorāta politiskās darbības jomu novērtēšanu, sērija Nr. 1 (sabiedrības veselība) – konkurss Sanco/2004/01/141” piešķiršanu (šis pamatlīgums un tā slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra turpmāk tekstā attiecīgi saukti – “pamatlīgums” un “publiskā iepirkuma procedūra”).
7 No konkursa procedūras specifikācijas 7.1.3. un 7.1.4. punkta izriet, ka pamatlīgumam it īpaši jāattiecas uz Kopienu rīcības programmas sabiedrības veselības jomā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmumu Nr. 1786/2002/EK, par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003‑2008) (OV L 271, 1. lpp.), novērtēšanu.
8 Specifikācijā ir divi galvenie uzdevumi, kuri jāveic, izpildot pamatlīgumu. Pirmais uzdevums (“galvenais uzdevums Nr. 1”) ir veikt dažus pētījumus un sniegt dažus pakalpojumus, lai izstrādātu un sagatavotu Kopienas programmas un politiku, tos novērtētu ex ante, kā arī “organizētu novērtēšanas darbības”. Otrais uzdevums (“galvenais uzdevums Nr. 2”) ir veikt programmu, politikas un citu darbību starpposmu, nobeiguma un ex post novērtēšanu.
9 Ar pamatlīgumu jāatļauj citu specifisku līgumu noslēgšana, ņemot vērā Komisijas vajadzības. Turklāt tas principā ir jānoslēdz uz 24 mēnešiem, paredzot iespēju to divas reizes pagarināt uz 12 mēnešu termiņu.
10 Turklāt specifikācijā ir iekļauti vairāki pretendentu izslēgšanas iemesli. Viens no šādiem iemesliem ir tāds pats kā Finanšu regulas 94. pantā noteiktais:
“[Iepirkuma] līguma [slēgšanas tiesības] nevar piešķirt kandidātiem vai pretendentiem, kas [iepirkuma] līguma [slēgšanas tiesību] piešķiršanas procedūras laikā:
a) ir iesaistīti interešu konfliktā [..].”
11 Lai iesniegtu piedāvājumu attiecīgajam iepirkumam, Deloitte Business Advisory NV (turpmāk tekstā – “prasītāja”) apvienojās ar London School of Hygiene and Tropical Medicine [Londonas Higiēnas un tropiskās medicīnas skola], Nederlandse Organisatie voor toegepast‑natuurwetenschappelijk onderzoek [Nīderlandes Lietišķās zinātnes pētījumu organizācija, LZP] un Istituto superiore di sanità [Itālijas Veselības augstākais institūts]. Šīs četras organizācijas apvienojās Eiropas Sabiedrības veselības novērtēšanas darba grupā (European Public Health Evaluation Task Force, turpmāk tekstā – “Euphet”). Euphet paredzēja vajadzības gadījumā piesaistīt dažus citu iestāžu ekspertus.
12 2005. gada 10. februārī Euphet iesniedza piedāvājumu Komisijai konkursa procedūras ietvaros. Euphet piedāvājumā ir ietverta nodaļa ar nosaukumu “Neatkarība”, kas ir formulēta šādi:
“Euphet saprot un pieņem to, ka neviena no novērtēšanas organizācijām un neviens no tās pārstāvjiem nedrīkst atrasties pašreizējā vai iespējamā interešu konfliktā, izpildot pienākumus saistībā ar pamatlīguma izpildi. Mēs apliecinām, ka visi Euphet locekļi ir pilnīgi neatkarīgi no Komisijas, un patlaban mēs neparedzam nekādu risku šajā sakarā. Turklāt mēs apņemamies veikt iepriekšēju katra atsevišķa līguma detalizētu pārbaudi, lai garantētu, ka mūsu piedāvātās komandas veido locekļi, kuri var strādāt pilnīgi neatkarīgi un sniegt objektīvu un neatkarīgu vērtējumu no malas. Ja, izpildot projektu, radīsies kaut mazākā problēma, kas var ietekmēt šo būtisko principu, mēs par to nekavējoties informēsim Komisiju un meklēsim risinājumu, apspriežoties ar to.”
13 Ar 2005. gada 22. aprīļa vēstuli (turpmāk tekstā – “Lēmums par noraidīšanu”) Komisija informēja prasītāju, ka komiteja, kas veic novērtēšanu, ir secinājusi, ka Euphet pastāv interešu konflikta risks. Lēmumā par noraidīšanu Komisija norāda, ka daži Euphet locekļi un partneri ir subsīdiju līgumu dalībnieki “SANCO jomā” (veselības un patērētāju aizsardzība) un tātad ir lielā mērā iesaistīti Kopienu rīcības programmas sabiedrības veselības jomā īstenošanā. Komisija uzskata, ka, “ņemot vērā būtisku interešu konflikta risku, ir nepieciešami detalizēti un konkrēti paskaidrojumi, kas radītu pietiekamu izpratni, lai varētu atrisināt jautājumu par interešu konfliktu un novērst attiecīgo risku”. Šajā gadījumā Komisijai “piedāvātā pieeja nav pietiekama un pretendents nav sniedzis atbilstošas interešu konflikta novēršanas garantijas”.
14 Tomēr Lēmumā par noraidīšanu Komisija norāda, ka tā neparakstīs pamatlīgumu ar iepirkuma līguma slēgšanas tiesību saņēmēju pirms divu nedēļu termiņa beigām.
15 Ar 2005. gada 3. maija vēstuli Euphet apstrīdēja Komisijas viedokli, it īpaši aicinot to reaģēt pirms 2005. gada 4. maija, pretējā gadījumā Euphet vērsīsies Pirmās instances tiesā.
16 Ar 2005. gada 4. maija faksa kopiju Komisija apliecināja Euphet vēstules saņemšanu un norādīja:
“Tā kā mums ir nepieciešams vairāk laika, lai izskatītu Jūsu vēstulē norādītos jautājumus, mēs neparakstīsim līgumu pirms papildu piecpadsmit dienu termiņa beigām, skaitot no šīs vēstules nosūtīšanas dienas.”
17 Ar 2005. gada 19. maija faksa kopiju Komisija atbildēja uz argumentiem, kurus prasītāja izvirzīja savā 2005. gada 3. maija vēstulē.
18 Ar tās pašas dienas faksa kopiju prasītāja iesniedza Pirmās instances tiesā prasību atcelt tiesību aktu, ar kuru tā apstrīd, pirmkārt, Lēmuma par noraidīšanu likumību, un, otrkārt, lēmumu par iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu citam pretendentam (turpmāk tekstā – “Lēmums par piešķiršanu”).
19 Tajā pašā dienā prasītāja iesniedza pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tās prasījumi pagaidu noregulējuma tiesnesim būtībā ir:
– izdot rīkojumu par Lēmuma par noraidīšanu un Lēmuma par piešķiršanu izpildes apturēšanu;
– aizliegt Komisijai, pirmkārt, Lēmumu par piešķiršanu paziņot saņēmējam, un, otrkārt, parakstīt attiecīgu līgumu, nosakot kavējuma naudu 2,5 miljoni euro apmērā;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
20 Pieteikumā par pagaidu noregulējumu prasītāja turklāt lūdz pagaidu noregulējuma tiesnesim aizsardzības nolūkā un, ja iespējams, pirms pieteikuma par izpildes apturēšanu izskatīšanas aizliegt atbildētājai paziņot Lēmumu par piešķiršanu tā adresātam un aizliegt parakstīt pamatlīgumu, kamēr Pirmās instances tiesa nav lēmusi par prasību pamata prāvā, nosakot kavējuma naudu 2,5 miljonu euro apmērā pārkāpuma gadījumā.
21 Ar 2005. gada 23. maija vēstuli Komisija informēja Pirmās instances tiesu, ka attiecīgais līgums procedūrā ar references Nr. SANCO/2004/01/041 vēl nav parakstīts. Šajā pašā vēstulē Komisija precizēja, pirmkārt, ka pamatlīgums ir nodots parakstīšanai izvēlētajam pretendentam, nosakot termiņu atbildei līdz 2005. gada 1. jūnijam, un, otrkārt, ka atbilstoši spēkā esošai procedūrai Komisijas pārstāvis parakstīs minēto līgumu pēc tam, kad to būs atsūtījusi līgumslēdzēja puse, neparedzot termiņu līguma parakstīšanai.
22 2005. gada 26. maijā, pamatojoties uz Pirmās instances tiesas Reglamenta 105. panta 2. punktu, Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs izdeva rīkojumu Komisijai neparakstīt pamatlīgumu līdz rīkojuma izdošanai par pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu.
23 2005. gada 30. maijā Komisija iesniedza savus apsvērumus par pieteikumu par pagaidu noregulējumu. Minētajos apsvērumos Komisija lūdz noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kā arī piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
24 Prasītāja pēc pagaidu noregulējuma tiesneša aicinājuma atbildēja uz šiem apsvērumiem 2005. gada 13. jūnijā. Komisija pati atbildēja uz šiem jaunajiem apsvērumiem 2005. gada 23. jūnijā.
Juridiskais pamatojums
25 Reglamenta 104. panta 2. punktā ir noteikts, ka pieteikumā par pagaidu pasākumu noteikšanu jānorāda strīda priekšmets, apstākļi, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskie un tiesību pamati, kuri sākotnēji šķietami (fumus boni juris) pamato prasītos pagaidu pasākumus. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, tādējādi, ja kāds no tiem nav izpildīts, pagaidu pasākumus nevar noteikt [Tiesas priekšsēdētāja 1996. gada 14. oktobra rīkojums lietā C‑268/96 P(R) SCK un FNK/Komisija, Recueil, I‑4971. lpp., 30. punkts]. Pagaidu noregulējuma tiesnesis, ja nepieciešams, arī izsver attiecīgās intereses (Tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 23. februāra rīkojums lietā C‑445/00 R Austrija/Padome, Recueil, I‑1461. lpp., 73. punkts).
26 Turklāt, izskatot šo [nosacījumu] kopumu, pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša rīcības brīvība, un, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpatnības, viņš var brīvi noteikt to, kādā veidā ir jāpārbauda šie dažādie nosacījumi, kā arī izskatīšanas kārtību, jo neviens no Kopienu tiesību noteikumiem neuzliek pienākumu ievērot iepriekš noteiktu analīzes veikšanas kārtību, kāda būtu jāievēro, lai novērtētu nepieciešamību pieņemt pagaidu lēmumu (Tiesas priekšsēdētāja 1995. gada 19. jūlija rīkojums lietā C‑149/95 P(R) Komisija/Atlantic Container Line u.c., Recueil, I‑2165. lpp., 23. punkts).
27 Šis pieteikums par pagaidu noregulējumu ir jāizskata, tieši ņemot vērā iepriekš minētos principus.
Par pieteikuma par pagaidu noregulējumu pieņemamību
28 Savos 2005. gada 30. maija apsvērumos Komisija norāda, ka ar 2005. gada 22. aprīļa vēstuli tā informēja attiecīgā konkursa procedūrā izsludinātā iepirkuma līguma saņēmēju, ka ir izraudzīts viņa piedāvājums. Komisija uzskata, ka prasītājas pieteikumam par aizliegumu Komisijai paziņot Lēmumu par piešķiršanu tā adresātam nav priekšmeta.
Par fumus boni juris
Prasītājas argumenti
29 Prasītāja savas pamata prāvā celtās prasības pamatojumam atsaucas uz diviem pamatiem.
– Par pirmo pamatu
30 Pirmā pamata ietvaros prasītāja būtībā apgalvo, ka ar to, ka Komisija no konkursa procedūras ir izslēgusi Euphet, ir pārkāpts Finanšu regulas 94. pants, konkursa procedūras dokumentu noteikumi, tiesiskās paļāvības princips, vispārējs pienākums norādīt pamatojumu un Īstenošanas kārtības 147. panta 3. punkts, kā arī Īstenošanas kārtības 138. pants.
31 Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka ir prettiesiski izslēgt no konkursa procedūras tikai tā iemesla dēļ, ka tās piedāvājums, kas paredz atrisināt iespējamos interešu konfliktus, nesniedz pietiekamu garantiju.
32 Vispirms, pēc prasītājas domām, interešu konflikta jēdziens nav definēts ne konkursa [noteikumos], ne Finanšu regulas 94. pantā. Savukārt Lēmumā par noraidīšanu Komisija interešu konflikta jēdzienu ir definējusi, atsaucoties uz pamatlīguma projektu. Saskaņā ar minēto projektu interešu konflikts un vienkārši konflikta risks a fortiori paši par sevi nav izslēgšanas pamats.
33 Nevienā konkursa procedūras dokumentā kā tiešs izslēgšanas pamats nebija paredzēts tas, ka pretendenta viens vai vairāki locekļi ir iesaistīti notiekošos projektos veselības un patērētāju aizsardzības jomā. Turklāt ne Finanšu regulas 94. pants, ne Tiesas judikatūra neattaisno šādu izslēgšanas pamatojumu.
34 Turklāt attiecībā uz interešu konflikta risku pietiek ar to, ka pretendents apņemas brīdināt Komisiju un vajadzības gadījumā veikt nepieciešamos pasākumus. Tātad Euphet iesniegtais piedāvājums šajā sakarā (šī rīkojuma 12. punkts) ir bijis pietiekams, turklāt prasītāja ir piedāvājusi veikt pārbaudi a priori atkarībā no noslēdzamo īpašo līgumu veida un priekšmeta. No Euphet nevarētu prasīt vairāk, jo šobrīd noslēdzamo īpašo līgumu saturs nav zināms.
35 Pēc prasītājas domām, interešu konflikts varētu rasties tikai īpašo līgumu noslēgšanas brīdī. Turklāt Kopienu judikatūra ir apstiprinājusi, ka ir aizliegts izslēgt pretendentu abstrakti, faktiski nepārbaudot interešu konflikta novēršanas [iespēju] (Tiesas 2005. gada 3. marta spriedums apvienotajās lietās C‑21/03 un C‑34/03 Fabricom, Krājums, I‑1559. lpp.; Pirmās instances tiesas 2005. gada 17. marta spriedums lietā T‑160/03 AFCon Management Consultants u.c./Komisija, Krājums, II‑981. lpp., 75.–78. punkts).
36 2005. gada 13. jūnija apsvērumos par šo jautājumu prasītāja piebilst, ka tas, ka Komisija pieņem, ka pretendents, kurš ir iesaistīts interešu konfliktā pamatlīguma izpildes laikā, var turpināt izpildīt līgumu ar nosacījumu, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, bet šāda iespēja netiek dota pretendentam, kurš ir iesaistīts interešu konfliktā pirms līguma piešķiršanas, lai gan var veikt identiskus pasākumus, ir Finanšu regulas 89. panta 1. punktā un 99. pantā noteiktā vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.
37 Visbeidzot, pakārtoti, prasītāja precizē, ka konkursa paziņojumā bija prasīti tikai vismaz septiņi eksperti, bet tās piedāvājumā bija 65 curriculum vitae, no kuriem 45 attiecās uz personām, kas nav saistītas ar tām organizācijām, kuras, pēc Komisijas domām, skar interešu konflikts. Turklāt 20 personas, kurām ir saikne ar šīm organizācijām, varētu būt saistītas ar novērtēšanas dokumentiem bez konflikta riska. Attiecībā uz faktu, ka, pēc Komisijas domām, attiecīgie eksperti būtu tie, kam ir visaugstākā kvalifikācija, un pat ja visas šīs personas varētu būt pakļautas interešu konfliktam attiecībā uz noteiktu uzdevumu, atliek pietiekami daudz citu augsta līmeņa ekspertu, lai to veiktu.
38 Otrkārt, pēc prasītājas domām, kad novērtēšanas komiteja vēlas noraidīt pretendentu, tai jāatļauj pretendentam vismaz iesniegt savus apsvērumus, kas nenotika šajā gadījumā.
39 Treškārt, noraidot interešu konflikta novēršanas veidu, kuru ir pieņēmuši citi Komisijas ģenerāldirektorāti, Komisija ir atkāpusies no savas iepriekšējās prakses un ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu.
40 Ceturtkārt, Lēmums par noraidīšanu nav pietiekami pamatots, piemēram, tajā nav aprakstīti iemesli, kuru dēļ Euphet piedāvājums ir nepietiekams. Turklāt lēmuma pamatojums ir nepareizs, jo Euphet nav noklusējusi dažu tās locekļu specifisko pieredzi un ir ņēmusi vērā pamatlīguma projektā paredzēto interešu konflikta novēršanu. Pamatojuma trūkuma dēļ ar Lēmumu par noraidīšanu ir pārkāpts Īstenošanas kārtības 147. panta 3. punkts.
41 Piektkārt, Komisija nevarēja, nepārkāpjot Īstenošanas kārtības 138. pantu, piešķirt līguma slēgšanas tiesības trešai personai, ja tā nepamatoti noraidīja Euphet piedāvājumu. Prasītāja neapstrīd to, ka, pieņemot, ka tās piedāvājums būtu atzīts par pieņemamu, tas vēl nenozīmē, ka iepirkuma līgums neizbēgami viņai būtu piešķirts. Tomēr prasītāja uzskata, ka, ņemot vērā viņas piedāvātās komandas pieredzi un kompetenci, Euphet piedāvājumam bija jāsaņem augsts novērtējums.
– Par otro pamatu
42 Otrā pamata ietvaros prasītāja apgalvo, ka, neuzaicinot Euphet sniegt papildu ziņas, Komisija ir pārkāpusi Īstenošanas kārtības 146. panta 3. punktu, Tiesas judikatūru publisko iepirkumu jomā (šī rīkojuma 35. punktā minētais spriedums lietā Fabricom) un tiesiskās paļāvības principu.
43 Turklāt ar nosacījumu, ka saistībā ar attiecīgo iepirkuma līgumu Komisija ir devusi citiem pretendentiem iespēju iesniegt papildu informāciju, tā ir rīkojusies, pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principu, kuri ir izklāstīti Finanšu regulas 89. panta 1. punktā un 99. pantā.
44 Prasītāja pieļauj, ka, piemērojot Finanšu regulas 94. pantu un Īstenošanas kārtības 146. panta 3. punktu, Komisijai nav pienākuma pieprasīt papildu ziņas par pretendentu sniegto informāciju. Taču prasītāja precizē, ka Komisija ir devusi šādu iespēju dažiem pretendentiem ne tikai citu procedūru ietvaros, bet arī konkursa procedūras ietvaros. Prasītāja lūdz, lai Komisija iesniedz saraksti, kas ir notikusi šajā sakarā, kā arī atvēršanas sēdes protokolu.
45 Turklāt no iepriekš šī rīkojuma 35. punktā minētā sprieduma lietā Fabricom izriet, ka iespējamā interešu konflikta gadījumā līgumslēdzēja iestāde nevar automātiski izslēgt attiecīgo pretendentu, bet tai ir jāizskata lietas materiāli, pamatojoties uz konkrētiem lietas apstākļiem, kas nozīmē to, ka pretendentam ir jābūt iespējai pierādīt interešu konflikta neiespējamību. Pēc prasītājas domām, Komisija faktiski nevarēja veikt prasīto novērtēšanu, nepieprasot Euphet papildu ziņas. Tātad, pirmkārt, Komisija faktiski nav veikusi pārbaudi, pamatojoties uz lietas apstākļiem, jo šāda novērtēšana būtu jāveic katram īpašajam līgumam. Otrkārt, Komisija arī nevar apgalvot, ka tā faktiski ir veikusi vērtējumu attiecībā uz pamatlīgumu, jo, pēc Komisijas pašas domām, prasītājas piedāvājums par koriģējošiem pasākumiem a posteriori ir bijis izteikts ļoti vispārēji.
Komisijas argumenti
46 Komisija apstrīd prasītājas izvirzītos argumentus fumus boni juris pamatojumam.
– Par pirmo pamatu
47 Pirmkārt, Komisija uzskata, ka saskaņā ar specifikācijas 9.1.3. punkta redakciju, kurā burtiski atkārtots Īstenošanas kārtības 94. pants, interešu konflikta esamība pirms iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas ir pamats izslēgšanai. Tātad, pēc Komisijas domām, pat tad, kad vairāku Euphet partneru curriculum vitae norāda uz viņu dalību Kopienu rīcības programmas sabiedrības veselības jomā īstenošanā, prasītāja nav uzskatījusi par nepieciešamu ziņot Komisijai par interešu konflikta risku.
48 Attiecībā uz prasītājas piedāvāto koriģēšanas mehānismu “a priori”, lai samazinātu interešu konflikta risku, Komisija uzskata, ka attiecīgais fragments prasītājas piedāvājumā ir izteikts pārāk vispārēji.
49 Turklāt – pretēji prasītājas apgalvojumiem – novērtēšanas komiteja faktiski ir pārbaudījusi interešu konflikta esamību attiecībā uz prasītājas piedāvājumu un piešķiramā iepirkuma līguma veidu, jo konflikts var rasties gan saistībā ar starpposmu un ex post novērtēšanu, gan arī saistībā ar ex ante novērtēšanu.
50 Attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru Euphet piedāvājumā bija 45 tādu personu curriculum vitae, kurām nav nekādas saiknes ar Komisiju, Komisija norāda, pirmkārt, ka visi piedāvātie eksperti nav vienlīdz nozīmīgi, un, otrkārt, ka prasītājas iesniegtajā piedāvājumā visi partneri un attiecīgie eksperti veidoja vienotu komandu.
51 Otrkārt, attiecībā uz iespējamo Komisijas pienākumu uzklausīt prasītāju Komisija uzskata, ka tai ir šāds pienākums tikai tajā gadījumā, ja Komisija plāno uzlikt administratīvu vai finansiālu sodu, piemērojot Finanšu regulas 96. pantu.
52 Treškārt, attiecībā uz to, ka Komisija, iespējams, ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu, prasītāja nav pamatojusi savus apgalvojumus, ka iepriekš identiskos apstākļos citi Komisijas dienesti ir izdarījuši secinājumus, kas ir pretēji šajā lietā izdarītajiem secinājumiem.
53 Ceturtkārt, Lēmumā par noraidīšanu Komisija ir saprotami izskaidrojusi iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka prasītāja ir iesaistīta interešu konfliktā.
54 Piektkārt, Komisija nav pārkāpusi Finanšu regulas 138. pantu, jo Euphet piedāvājuma pieņemšana atlases un piešķiršanas posmā nenozīmē, ka iepirkuma līgums neapšaubāmi tiktu piešķirts prasītājai.
– Par otro pamatu
55 Komisija uzskata, ka arī otrais pamats ir jānoraida.
56 Pirmkārt, Komisija atgādina, ka tai nav pienākuma uzklausīt pretendentu pirms viņa izslēgšanas no piešķiršanas procedūras.
57 Otrkārt, prasītāja neprecizē, kādā veidā, nepieprasot papildu ziņas, ir pārkāpta iespējamā prakse, ko Komisija ievēroja identiskos gadījumos. Attiecībā uz prasītājas apgalvojumiem, ka Komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, ļaujot dažiem pretendentiem iesniegt pierādījumu, ka viņu sūtījums ir veikts noteiktajā termiņā, Komisija precizē, ka tā faktiski ir veikusi vienkāršu materiālu pārbaudi attiecībā uz saistošu termiņu un ka šī situācija nav līdzīga tai, kādā atradās prasītāja.
58 Treškārt, prasītājas atsauce uz iepriekš šī rīkojuma 35. punktā minēto spriedumu lietā Fabricom nav atbilstoša, jo šajā gadījumā Komisija ir faktiski pārbaudījusi interešu konflikta esamību, pamatojoties uz šajā piedāvājumā norādītajiem datiem, un ņemot vērā piešķiramā iepirkuma līguma veidu.
59 Ceturtkārt, Komisija norāda, ka pēc piedāvājumu atvēršanas nevienam pretendentam nav nosūtīts lūgums sniegt papildu ziņas vai precizējumus attiecībā uz interešu konfliktu.
Par steidzamību
Prasītājas argumenti
60 Savas nostājas, saskaņā ar kuru rīkojums par lūgtajiem pagaidu pasākumiem ir jāizdod steidzami, pamatojumam prasītāja apgalvo, ka no brīža, kad apstrīdētais līgums starp atbildētāju un iepirkuma līguma saņēmēju būs noslēgts, Euphet vairs nebūs iespēju faktiski veikt uzdevumu. Pēc pamatlīguma noslēgšanas Euphet faktiski vairs nebūs iespēju panākt tā atcelšanu. Turklāt, pēc prasītājas domām, ņemot vērā noteikto iepirkuma līguma izpildes termiņu, kas ir noteikts līdz 2006. gada beigām, ja netiks noteikti pagaidu pasākumi, brīdī, kad tiks taisīts Pirmās instances tiesas spriedums, minētais līgums jau būs vismaz lielākajā daļā izpildīts.
61 Iepirkuma līguma būtiskās vērtības un ar to saistītā goda un prestiža, kā arī pieredzes, kuru prasītāja varētu iegūt iepirkuma līguma izpildes gadījumā, dēļ faktiska līguma izpilde tai būtu piemērotāka atlīdzība, nekā zaudējumu atlīdzība.
62 2005. gada 13. jūnija apsvērumos prasītāja saistībā ar šo precizē, ka faktu, ka tai nav piešķirtas iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, un vēl jo vairāk, ka tās piedāvājums ir novērtēts kā nepieņemams, tās klienti uztvers kā norādi par nekompetenci. Lai gan Komisija apgalvo, ka konkursa procedūras ir risks pretendentiem, un tādējādi neiegūts iepirkuma līgums nav uzskatāms par kaitējumu, prasītāja uzskata, ka šāda argumentācija ir piemērota tikai tādā gadījumā, ja pretendents ir izslēgts pamatoti. Šajā gadījumā prasītāja uzskata, ka tai ir bijusi iespēja tikt izraudzītai.
63 Turklāt prasītājas reputācijas apdraudējumu un negūto pieredzi, kas izriet no tā, ka līgumu nepilda [prasītāja], nav iespējams aprēķināt finansiāli.
64 Visbeidzot, 2005. gada 13. jūnija apsvērumos prasītāja precizē, ka tās pieteikums nevar tikt vērtēts kā nepietiekami steidzams tikai tāpēc vien, ka zaudējumi var tikt atlīdzināti vēlāk. Šāda nostāja būtu nesaderīga ar Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvas 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas [pārskatīšanas] procedūru piemērošanu, piešķirot [tiesības slēgt] piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām [publiskos piegādes un būvdarbu līgumus] (OV L 395, 33. lpp.), kas grozīta ar Padomes 1992. gada 18. jūnija Direktīvu 92/50/EEK par procedūru koordinēšanu valsts [publisko] pakalpojumu līgumu [slēgšanas tiesību] piešķiršanai (OV L 209, 1. lpp.), ratio legis.
65 Pēc prasītājas domām, Direktīvas 89/665 ratio legis faktiski ir konkursa procedūras ietvaros izslēgtajiem pretendentiem pašiem ļaut izpildīt attiecīgo iepirkuma līgumu. Prasītājas nostāju apstiprina Tiesas judikatūra (Tiesas 1999. gada 28. oktobra spriedums lietā C‑81/98 Alcatel Austria u.c., Recueil, I‑7671. lpp.). Prasītāja pieļauj, ka Direktīvas 89/665 normas ir piemērojamas tikai dalībvalstīm. Bet, pēc prasītājas domām, tas, ka Kopienu iestādes neievēro šo normu saturu, būtu acīmredzami pretēji tiesiskās paļāvības principam, vienlīdzīgas attieksmes principam un EKL 2. pantam.
Komisijas argumenti
66 Komisija savukārt uzskata, ka prasītāja nav pierādījusi, ka rīkojums par pagaidu pasākumiem ir jāizdod steidzami.
67 Pirmkārt, pēc Komisijas domām, ja Pirmās instances tiesa atzītu prasību par tiesību akta atcelšanu par pamatotu, tai būtu pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu prasītājas interešu aizsardzību, kas var būt jau daļēji izpildīta līguma laušana un jaunas procedūras uzsākšana, vajadzības gadījumā šos pasākumus kombinējot ar zaudējumu atlīdzību (Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2000. gada 20. jūlija rīkojums lietā T‑169/00 R Esedra/Komisija, Recueil, II‑2951. lpp., 51. punkts, 2004. gada 27. jūlija rīkojums lietā T‑148/04 R TQ3 Travel Solutions Belgium/Komisija, Krājums, II‑3027. lpp., 55. punkts, un 2004. gada 10. novembra rīkojums lietā T‑303/04 R European Dynamics/Komisija, Krājums, II‑3889. lpp., 83. punkts).
68 Prasītāja neatsaucas ne uz vienu apstākli, kas spētu šādā veidā aizkavēt tās interešu aizsardzību.
69 Otrkārt, 2005. gada 23. jūnija apsvērumos Komisija atspēko prasītājas argumentus, saskaņā ar kuriem spriedums par tiesību akta atcelšanu tiktu taisīts tikai brīdī, kad līgums jau ir izpildīts. Pēc Komisijas domām, prasītāja jauc pamatlīguma izpildi un īpašu starpposma novērtēšanu, kas paredzēta Lēmuma Nr. 1786/2002 12. pantā.
70 Treškārt, tā kā prasītāja atsaucas uz finansiālu kaitējumu, Komisija atgādina, ka tas nevar būt uzskatāms par neatgriezenisku, pat ne grūti atlīdzināmu, tāpēc, ka šo kaitējumu ir iespējams kompensēt vēlāk (šī rīkojuma 67. punktā minētais rīkojums lietā Esedra/Komisija, 43. punkts). Prasītāja nav arī pierādījusi, ka kaitējums, kas tai varētu tikt nodarīts, spētu apdraudēt tās pastāvēšanu vai neatgriezeniski izmainīt tās situāciju tirgū.
71 Ceturtkārt, attiecībā uz prasītājas norādīto kaitējumu, kam nav finansiāla rakstura, Komisija atgādina, ka dalība publiskā iepirkuma procedūrā ir saistīta ar risku visiem dalībniekiem un ka pretendenta izslēgšana saskaņā ar iepirkuma noteikumiem pati par sevi nerada kaitējumu (Tiesas priekšsēdētāja 1983. gada 5. augusta rīkojums lietā 118/83 R CMC/Komisija, Recueil, 2583. lpp., 51. punkts; šī rīkojuma 67. punktā minētais rīkojums lietā Esedra/Komisija, 48. punkts, un šī rīkojuma 67. punktā minētais rīkojums lietā EuropeanDynamics/Komisija, 82. punkts). Turklāt prasītāja nav nekādi pierādījusi, kādā veidā viņas pieteikuma noraidīšana ir apdraudējusi tās reputāciju un tai liegusi gūt pieredzi, un vēl jo mazāk šāda kaitējuma ietekmi.
72 Piektkārt, attiecībā uz Direktīvas 89/665 ratio legis Komisija atgādina, ka, lai apmierinātu pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, prasītājai ir jāpierāda, ka ir izpildīti visi to regulējošie nosacījumi saskaņā ar Reglamenta 104. panta 2. punktu un judikatūru. Komisija norāda, ka tā nav pakļauta Direktīvai 89/665 un ka EKL 230. panta ceturtā daļa un EKL 242. pants un EKL 243. pants garantē efektīvu aizsardzību pret Kopienu iestāžu aktiem. Visbeidzot, attiecībā uz prasītājas norādi uz šī rīkojuma 65. punktā minēto spriedumu lietā Alcatel Austria u.c. tā nav ņēmusi vērā faktu, ka pieteikums par pagaidu noregulējumu var tikt apmierināts tikai tad, ja ir izpildīti visi to regulējošie nosacījumi.
Par interešu izsvēršanu
Prasītājas argumenti
73 2005. gada 13. jūnija apsvērumos prasītāja vispirms apgalvo, ka Komisija neprecizē kaitējuma veidu, kāds tai tiktu nodarīts gadījumā, ja tiktu izdots rīkojums par pagaidu pasākumiem.
74 Pēc tam prasītāja norāda, ka Lēmumā Nr. 1786/2002 nav paredzēts nekāds sods par to, ka lēmuma 12. pantā paredzētā novērtēšana tiek veikta ar novēlošanos. Jebkurā gadījumā Komisija varētu atcelt apstrīdētos lēmumus un ņemt vērā prasītājas piedāvājumu, kā to atļauj Finanšu regulas 101. pants. Turklāt bieži notiek tā, ka tādu novērtēšanas iepirkuma līgumu izpildē, par kādu ir runa šajā gadījumā, Komisija neievēro noteikto termiņu.
75 Visbeidzot, jāņem vērā Komisijas atbildība par iespējamo iepirkuma līguma izpildes nokavējumu.
Komisijas argumenti
76 Komisija savukārt uzskata, ka šajā gadījumā, izsverot intereses, jāsliecas par labu pieteikuma noraidīšanai. Piemērojot Lēmuma Nr. 1786/2002 12. pantu, Komisijai ir jāveic neatkarīga Kopienu rīcības programmas sabiedrības veselības jomā īstenošanas starpposma novērtēšana ne vēlāk kā līdz 2006. gada beigām.
77 Turklāt Komisija uzskata, ka, apturot [lēmumu], iepriekš tiks lemts par prasību pamata prāvā, jo iepirkuma līguma saņēmēja piedāvājums vairs nebūs spēkā brīdī, kad tiks taisīts spriedums pamata prāvā, un viņa piedāvātā komanda vairs nebūs pieejama.
2. Pagaidu noregulējumu tiesneša vērtējums
78 Tā kā lietas dalībnieku rakstveida apsvērumos ir visa nepieciešamā informācija, lai lemtu par pieteikumu par pagaidu pasākumiem, lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi nav jāuzklausa.
Par dažu pieteikumā par pagaidu noregulējumu izteikto prasījumu pieņemamību
79 Pieteikumā prasītāja lūdz pagaidu noregulējumu tiesnesim aizliegt Komisijai Lēmumu par piešķiršanu paziņot iepirkuma līguma saņēmējam.
80 2005. gada 2. jūnija apsvērumos Komisija precizēja, ka ar 2005. gada 22. aprīļa vēstuli tā jau ir informējusi iepirkuma līguma saņēmēju, ka ir izraudzīts viņa piedāvājums, ko nenoliedz prasītāja un kas nav pretrunā ar lietas materiāliem pievienotajiem dokumentiem.
81 Līdz ar to prasītājas pieteikumam par aizliegumu Komisijai veikt šādu paziņošanu no tā iesniegšanas brīža ir zudis priekšmets. Tāpēc šis pieteikums ir jānoraida kā nepieņemams (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2005. gada 2. jūnija rīkojumu lietā T‑125/05 R Umwelt- und Ingenieurtechnik Dresden/Komisija, Krājums, II‑1901. lpp., 36. punkts).
Par citiem pieteikumā par pagaidu noregulējumu izteiktajiem prasījumiem
82 Šajā gadījumā vispirms ir jānoskaidro, vai ir izpildīts nosacījums attiecībā uz fumus boni juris esamību.
Par fumus boni juris
– Par pirmo pamatu
83 Pirmajā pamatā prasītāja būtībā apgalvo, ka ar to, ka Komisija ir izslēgusi Euphet no konkursa procedūras, ir pārkāpts Finanšu regulas 94. pants, konkursa procedūras dokumentu noteikumi, tiesiskās paļāvības princips, vispārējs pienākums norādīt pamatojumu un Īstenošanas kārtības 147. panta 3. punkts, kā arī Īstenošanas kārtības 138. pants.
84 Pirmkārt, jāizskata prasītājas argumenti, saskaņā ar kuriem Komisija ir pārkāpusi Finanšu regulas 94. pantu un konkursa procedūras dokumentu noteikumus.
85 Šajā jautājumā ir jānorāda, ka Komisija Lēmumu par noraidīšanu pamatoja ar “nozīmīga” interešu konflikta “riska” esamību, kuru, pēc Komisijas domām, Euphet sniegtās garantijas nenovērš apmierinoši.
86 Kā to uzsver prasītāja, specifikācijai pievienotā pamatlīguma projekta II.3.1. pantā ir paredzēts mehānisms attiecībā uz interešu konflikta, kas var skart iepirkuma līguma saņēmēju, novēršanu. Tomēr, pirmkārt, sākotnēji nav izslēgts, ka šī līguma noteikuma mērķis ir reaģēt uz interešu konfliktu, kas rodas pamatlīguma izpildes laikā, nevis konkursa procedūras stadijā. Otrkārt, jebkurā gadījumā šis iepirkuma līguma noteikums sākotnēji nekavē piemērot Finanšu regulas 94. pantu.
87 Tātad Finanšu regulas 94. pantā ir paredzēts izslēgt pretendentus, kuri “iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras laikā [..] ir iesaistīti interešu konfliktā”. Šajā jautājumā pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka sākotnēji nav izslēgts, ka vārdu savienojums “interešu konfliktā” attiecas, piemēram, uz gadījumu, kad interešu konflikta risks pastāv iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras stadijā un var skart tā izpildi.
88 Šādā gadījumā tomēr ir jānoskaidro tas, kāds ir nepieciešamais pārliecības līmenis, lai izslēgšana no konkursa procedūras būtu pamatota, un kāda ir Komisijas rīcības brīvība, lai konstatētu interešu konflikta risku. Pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka uz šiem jautājumiem ir jāatbild Pirmās instances tiesai, un tātad prasītājas argumenti šajā stadijā nav noraidāmi kā nepamatoti.
89 Tomēr šajā stadijā, ņemot vērā pagaidu noregulējuma ietvaros iesniegtos argumentus, jāapšauba iespēja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, konstatējot, ka pastāv interešu konflikta risks iestādei, kura, pirmkārt, saņem Kopienu subsīdijas sabiedrības veselības jomā un, otrkārt, vēlāk ir pieteikusies piedalīties Kopienu politikas novērtēšanā šajā jomā. Jau sākotnēji ir skaidrs, ka šāda iestāde atrodas situācijā, kas vismaz var ietekmēt tās objektivitāti.
90 Šajā gadījumā no konkursa procedūras specifikācijas 7.1.3. un 7.1.4. punkta izriet, ka pamatlīgums it īpaši attiecas uz zināmu Kopienu rīcības programmas sabiedrības veselības jomā novērtēšanu. Turklāt Lēmumā par noraidīšanu ir norādīts, ka, pēc Komisijas domām, subsīdijas, ko ir saņēmuši daži Euphet locekļi, rada nozīmīgu interešu konflikta risku.
91 Ņemot vērā šos apstākļus, šajā stadijā ir jāapšauba iespēja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka fakts, ka daži Euphet locekļi ir saņēmuši subsīdijas sabiedrības veselības jomā, rada nozīmīgu interešu konflikta risku, un ir pamats izslēgšanai no konkursa procedūras.
92 Turklāt, ņemot vērā pagaidu noregulējuma ietvaros iesniegtos argumentus, nav skaidri redzams, ka Komisija faktiski nebūtu izskatījusi interešu konfliktu attiecībā uz Euphet, it īpaši tādēļ, ka tā precīzi nezināja noslēdzamo īpašo līgumu veidu. Pirmkārt, Lēmumā par noraidīšanu ir atsauce uz Kopienu rīcības programmu sabiedrības veselības jomā, kuras novērtēšana faktiski ir viens no pamatlīguma priekšmetiem. Tātad šajā stadijā nav skaidri redzams, ka Komisija nebūtu faktiski veikusi interešu konflikta, kuru tā identificējusi attiecībā uz šī līguma priekšmetu, izskatīšanu. Otrkārt, subsīdiju, kuras saņēmuši daži Euphet locekļi, dēļ viņu objektivitāte sākotnēji var tikt nopietni apšaubīta. Līdz ar to šajā stadijā ir jāapšauba nepieciešamība sīki zināt noslēdzamo īpašo līgumu saturu, lai konstatētu nozīmīga interešu konflikta esamību.
93 Tomēr pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka šis jautājums ir jāizskata padziļināti pamata prāvas ietvaros.
94 Tāpat sākotnēji ir iemesls apšaubīt iespēju prasītājai lietderīgi atsaukties uz iepriekš šī rīkojuma 35. punktā minēto spriedumu lietā Fabricom un spriedumu lietā AFCon Management Consultants u.c./Komisija.
95 Pirmkārt, iepriekš šī rīkojuma 35. punktā minētajā spriedumā lietā Fabricom Tiesa būtībā uzskatīja, ka Kopienu direktīvas par procedūru koordinēšanu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai ir pretrunā ar noteikumu, ka ikviens, kas ir veicis ar attiecīgajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem saistītu pētījumu, pārbaudi, analīzi vai izstrādi, nevar iesniegt dalības pieteikumu vai piedāvājumu saistībā ar konkrēto publisko būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu, ja vien šai personai tiek dota iespēja pierādīt, ka attiecīgajā gadījumā tās gūtā pieredze neizkropļo konkurenci.
96 Šajā stadijā nav skaidri pierādīts, ka prasītāja sava piedāvājuma ietvaros nav varējusi pierādīt subsīdiju, kuras saņēma daži no ekspertiem, kurus Euphet plānoja pieaicināt, neatbilstību.
97 Otrkārt, attiecībā uz prasītājas atsauci uz iepriekš šī rīkojuma 35. punktā minēto spriedumu lietā AFCon Management Consultants u.c./Komisija ir jāatgādina, ka minētajā spriedumā Pirmās instances tiesa būtībā uzskatīja, ka, atklājot interešu konfliktu starp vienu no pretendentiem un komitejas locekli, kas veic vērtēšanu, Komisijai, pirmkārt, ar pienācīgu rūpību un pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju, ir jāpieņem lēmums par procedūras tālāko virzību un, otrkārt, tai ir rīcības brīvība, lai noteiktu, kādi pasākumi ir jāveic (75. un 77. punkts). Ņemot vērā minētās lietas sevišķos apstākļus, Pirmās instances tiesa konstatēja, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, neveicot izpēti par attiecībām starp pretendentu un novērtēšanas komitejas locekli.
98 Šajā stadijā ir jāšaubās, vai ir iespējams lietderīgi salīdzināt šīs lietas apstākļus ar lietas, kurā ir taisīts iepriekš šī rīkojuma 35. punktā minētais spriedums lietā AFCon Management Consultants u.c./Komisija, apstākļiem. Šajā lietā pretēji apstākļiem lietā, kurā ir taisīts iepriekš šī rīkojuma 35. punktā minētais spriedums lietā AFCon Management Consultants u.c./Komisija, sākotnēji nav pamata domāt, ka Euphet izslēgšanu ir radījusi nevienlīdzīga attieksme. Sākotnēji visi pretendenti faktiski ir bijuši vienādā situācijā, lai attiecīgi savos piedāvājumos pierādītu interešu konflikta neesamību.
99 Tomēr pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka šis jautājums jāizskata padziļināti pamata prāvas ietvaros.
100 Visbeidzot, ievērojot pieteikuma par pagaidu noregulējumu ietvaros sniegtos argumentus, joprojām ir jāizsaka šaubas attiecībā uz iespēju, ka Euphet iesniegtais piedāvājums ir ļāvis novērst visus interešu konflikta riskus.
101 Pirmkārt, šajā stadijā nav redzams, ka Komisija noteikti būtu pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka Euphet piedāvātās garantijas ir bijušas nepietiekamas. Kā to norāda Komisija, piedāvājums par koriģējošiem pasākumiem ir bijis izteikts ļoti vispārēji bez īpašas atsaucas uz Komisijas identificēto interešu konflikta risku. Turklāt pagaidu noregulējuma ietvaros prasītāja necitē nevienu sava piedāvājuma fragmentu, kurā tā būtu norādījusi, ka ir apzinājusies un ņēmusi vērā konkrēto risku, kuru Komisija identificējusi Lēmumā par noraidīšanu. Tieši pretēji, Euphet savā piedāvājumā norāda, ka “visi Euphet locekļi ir pilnīgi neatkarīgi no Komisijas” un ka tā patlaban neparedz “nekādu risku šajā sakarā”.
102 Otrkārt, ir skaidrs, ka, kā to norāda prasītāja, ne visi tās piedāvājumā norādītie eksperti ir no iestādēm, kuras skar Komisijas identificētais interešu konflikta risks. Tomēr šajā stadijā nav skaidri redzams, ka Komisijai šis apstāklis bija jāuzskata par pietiekamu, lai izslēgtu jebkādu interešu konflikta risku, it īpaši, ņemot vērā Euphet locekļu saiknes un attiecīgās lomas. Šajā jautājumā, kā to norāda Komisija, no Euphet piedāvājuma izriet, ka katrs loceklis piedalās “līguma komitejā”, kam uzticēts vadīt un pārraudzīt Euphet veikto novērtēšanu.
103 Būtībā līdzīgu iemeslu dēļ arī jāšaubās, ka Komisijai būtu nepieciešams uzskatīt, ka interešu konflikts, kas skar iestādi, neskar personīgi tās biedrus. Faktiski jāpieņem, ka ekspertam un iestādei, kas viņu nodarbina, ir kopīgas profesionālas intereses. Šajā stadijā prasītāja nav darījusi zināmus apstākļus, kas ļautu atspēkot šo pieņēmumu.
104 Treškārt, jāapšauba arī iespēja, ka ar prasītājas piedāvājuma noraidīšanu ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, kas ir izklāstīts Finanšu regulas 89. panta 1. punktā un 99. pantā, tādēļ, ka pretendents, kas ir nonācis interešu konfliktā pamatlīguma izpildes laikā, ir tiesīgs izpildīt iepirkuma līgumu ar nosacījumu, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi. Faktiski, kā jau iepriekš ir norādīts (100.–103. punktā), šajā stadijā nav skaidri redzams, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka konkursa procedūras stadijā Euphet piedāvājums nav bijis atbilstošs tam, lai izvairītos no interešu konflikta. Tātad sākotnēji prasītāja nevar apgalvot, ka atrodas situācijā, kas ir līdzīga tai, kad pretendents ir iesaistīts interešu konfliktā, kas rodas tikai pamatlīguma izpildes laikā.
105 Līdz ar to, pirmkārt, ir jāveic prasītājas argumentācijas vērtējums pamata prāvas ietvaros, un tātad šajā stadijā to nevar uzskatīt par nepamatotu, un, otrkārt, ir jāapšauba iespēja, ka Komisija ir pārkāpusi Finanšu regulas 94. pantu vai konkursa dokumentu noteikumus.
106 Otrkārt, attiecībā uz šķietamo novērtēšanas komitejas pienākumu uzklausīt pretendentu pirms tā piedāvājuma izslēgšanas, šī pamata ietvaros prasītāja neatsaucas uz juridisku pamatu, kas Komisijai uzliktu šādu pienākumu. Tā kā prasītāja netieši atsaucas uz principu, kas nosaka tiesības uz aizstāvību, ir jāatgādina, ka šo tiesību ievērošana ikvienā procedūrā, kas ir uzsākta pret personu un var noslēgties ar tai nelabvēlīgu aktu, ir Kopienu tiesību pamatprincips, kas ir jānodrošina pat tad, ja attiecībā uz procedūru nav nekāda tiesiskā regulējuma. Šis princips pieprasa, lai intereses aizskarošu lēmumu adresātiem ir iespēja darīt zināmu savu viedokli (Tiesas 1996. gada 24. oktobra spriedums lietā C‑32/95 P Komisija/Lisrestal u.c., Recueil, I‑5373. lpp., 21. punkts). Šajā gadījumā prasītāja sākotnēji neizvirza nevienu argumentu, kas ļautu pierādīt, ka konkursa procedūra ir uzsākta pret viņu.
107 Treškārt, attiecībā uz Komisijas šķietamo tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, noraidot tādu interešu konflikta novēršanas veidu, kuru tā iepriekš ir pieņēmusi, sākotnēji prasītāja šajā stadijā nav izklāstījusi iepriekšēju praksi, kas no tiesību viedokļa varētu pietiekami pamatot šādu apgalvojumu.
108 Ceturtkārt, šajā stadijā ir jāapšauba Lēmuma par noraidīšanu pamatojuma neesamība, uz ko norāda prasītāja. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pienākuma norādīt pamatojumu piemērojamība ir atkarīga no attiecīgā tiesību akta veida un situācijas, kādā tas pieņemts. Pamatojumā ir skaidri un nepārprotami jābūt norādītai iestādes argumentācijai, lai, pirmkārt, ieinteresētās personas varētu uzzināt pieņemtā tiesību akta pamatojumu, lai tās varētu aizstāvēt savas tiesības un pārbaudīt, vai lēmums ir pamatots, un, otrkārt, lai Kopienu Tiesa varētu pārbaudīt tā tiesiskumu (Tiesas 1998. gada 2. aprīļa spriedums lietā C‑367/95 P Komisija/Sytraval un Brink’s France, Recueil, I‑1719. lpp., 63. punkts; Pirmās instances tiesas 2003. gada 6. marta spriedums apvienotajās lietās T‑228/99 un T‑233/99 Westdeutsche Landesbank Girozentrale/Komisija, Recueil, II‑435. lpp., 278. punkts, un 2004. gada 14. janvāra spriedums lietā T‑109/01 Fleuren Compost/Komisija, Recueil, II‑127. lpp., 119. punkts).
109 Lēmums par noraidīšanu ir pamatots ar to, ka pastāv interešu konflikta risks, kas ir saistīts, pirmkārt, ar subsīdijām, kuras ir saņēmuši daži Euphet locekļi un daži eksperti, ko tā varētu pieaicināt pamatlīguma izpildei, un, otrkārt, ar šajā sakarā Euphet sniegto garantiju nepietiekamību.
110 Attiecībā uz pamatojuma, saskaņā ar kuru Euphet nav identificējusi dažu ekspertu līdzdalību Kopienu programmas sabiedrības veselības jomā īstenošanā, šķietami kļūdainu raksturu, prasītāja nemin nevienu sava piedāvājuma fragmentu, kurā tā būtu īpaši identificējusi vai pat tikai pieminējusi, ka daži eksperti, kurus tā paredz pieaicināt, ir saņēmuši Kopienu subsīdijas šajā jomā.
111 Piektkārt, attiecībā uz to, ka Komisija šķietami ir pārkāpusi Īstenošanas kārtības 138. pantu, šajā pamatā prasītāja, šķiet, būtībā apgalvo, ka, līdz ar tās nelikumīgu izslēgšanu, līgums ir piešķirts pretendentam, kura piedāvājums nav ekonomiski visizdevīgākais. Tomēr šajā stadijā, pieņemot, ka Euphet piedāvājums būtu pieņemts konkursa procedūras laikā, nav teikts, ka Komisija noteikti būtu izraudzījusies Euphet piedāvājumu.
– Par otro pamatu
112 Otrā pamata ietvaros prasītāja būtībā apgalvo, ka, neuzaicinot Euphet sniegt papildu ziņas, Komisija ir pārkāpusi Īstenošanas kārtības 146. panta 3. punktu, Tiesas judikatūru publisko iepirkumu jomā (šī rīkojuma 35. punktā minētais spriedums lietā Fabricom), tiesiskās paļāvības principu, vienlīdzīgas attieksmes principu, kā arī Finanšu regulas 89. panta 1. punktu un 99. pantu.
113 Pirmkārt, šajā stadijā nopietni ir jāapšauba iespēja, ka Komisija ir pārkāpusi Īstenošanas kārtības 146. panta 3. punktu. Faktiski, kā to atzīst pati prasītāja, šī norma tikai piešķir Komisijai tiesības.
114 Otrkārt, šajā stadijā arī jāapšauba prasītājas iespēja lietderīgi atsaukties uz šī rīkojuma 35. punktā minēto spriedumu lietā Fabricom, lai pierādītu, ka Komisija faktiski nevarēja veikt interešu konflikta situācijas novērtējumu, nepieprasot papildu ziņas.
115 No vienas puses, šajā stadijā prasītāja skaidri nepierāda, ka Komisija faktiski nevarēja izskatīt interešu konflikta risku pret Euphet, precīzi nezinot noslēdzamo īpašo līgumu veidu. Tādējādi, kā jau tika norādīts, izskatot pirmo pamatu (šī rīkojuma 92. punkts), šajā stadijā nav skaidri redzams, ka Komisija faktiski nebūtu izskatījusi interešu konflikta risku attiecībā uz pamatlīguma priekšmetu. Šajā stadijā nav arī skaidri redzams, ka minētā pārbaude būtu nepietiekama, lai konstatētu nozīmīga interešu konflikta riska esamību un ka turklāt ir bijis nepieciešams precīzi zināt noslēdzamo īpašo līgumu veidu.
116 No otras puses, sākotnēji fakts, ka, pēc Komisijas domām, Euphet piedāvātie koriģējošie pasākumi ir bijuši pārāk vispārēji, nenozīmē, ka tā faktiski nav varējusi izskatīt Euphet situāciju attiecībā uz interešu konfliktu. Tas, ka Euphet iesniegtais piedāvājums ir vispārējs, tieši ir viens no Komisijas vērtētajiem apstākļiem Lēmumā par noraidīšanu, lai secinātu, ka Euphet koriģējošo pasākumu piedāvājums nav pietiekams, lai novērstu Komisijas identificēto interešu konflikta risku.
117 Tomēr pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka šis jautājums ir jāizskata padziļināti pamata prāvas ietvaros.
118 Treškārt, lai gan prasītāja atsaucas uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, 2005. gada 13. jūnija apsvērumiem pievienotās elektroniskās vēstules attiecas tikai uz vienu konkursa procedūru un šajā stadijā nepierāda Komisijas pastāvīgu praksi, kuru piemērojot, Komisija lūdz pretendentiem papildu ziņas.
119 Ceturtkārt, šajā stadijā prasītāja skaidri nepierāda, ka tas, ka Komisija ir lūgusi citiem pretendentiem papildu ziņas, ir vienlīdzīgas attieksmes vai Finanšu regulas 89. panta 1. punkta un 99. panta pārkāpums.
120 No Komisijas apsvērumiem izriet, ka minētajiem pretendentiem tika lūgts pierādīt viņu piedāvājumu iesniegšanas datumu, jo pasta zīmogs uz aploksnēm ar minētajiem piedāvājumiem ir bijis grūti salasāms. Tātad šajā stadijā ir jāapšauba iespēja, ka prasītāja ir bijusi vienādā situācijā ar šiem pretendentiem. Trūkums, kuru Komisija konstatēja Euphet piedāvājumā, pretēji citu pretendentu piedāvājumiem, sākotnēji nav piedēvējams no Euphet gribas neatkarīgiem apstākļiem, bet ir tās piedāvājumam raksturīgs trūkums.
121 Tomēr pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka šis jautājums ir jāizskata padziļināti pamata prāvas ietvaros.
122 Pamatojoties uz pagaidu noregulējuma ietvaros sniegtajiem argumentiem, jāizsaka šaubas par vairākiem prasītājas argumentiem. Tomēr prasītājas argumentācija jāizskata padziļināti pamata prāvas ietvaros.
123 Iepriekš nespriežot par Pirmās instances tiesas pozīciju pamata prāvā, šajā stadijā prasītājas argumentācija nevar tikt noraidīta kā nepamatota. Līdz ar to nosacījums attiecībā uz fumus boni juris ir izpildīts.
Par steidzamību
124 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka pieteikuma par pagaidu noregulējumu steidzamības raksturs ir jāvērtē atkarībā no nepieciešamības pieņemt pagaidu lēmumu, lai izvairītos no tā, ka lietas dalībniekam, kurš lūdz noteikt pagaidu pasākumus, tiek nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums. Tieši pēdējam ir jāpierāda, ka tas nevar sagaidīt pamata prāvas iznākumu, neciešot šādu kaitējumu (šī rīkojuma 67. punktā minētais rīkojums lietā Esedra/Komisija, 43. punkts, un rīkojums lietā TQ3 Travel Solutions Belgium/Komisija, 41. punkts).
125 Šajā gadījumā prasītājas argumentācija būtībā ir dalāma divās daļās, saskaņā ar kuru, pirmkārt, fakts, ka prasītāja ir izslēgta no konkursa procedūras, apdraud tās reputāciju, un, otrkārt, apstrīdēto lēmumu atcelšanas gadījumā pagaidu pasākumu neesamība liegs prasītājai saņemt un pildīt attiecīgo konkursa procedūrā paredzēto iepirkuma līgumu un līdz ar to gūt prestižu, pieredzi un ienākumus. Šīs divas daļas ir jāanalizē secīgi.
126 Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka viņas izslēgšana no konkursa procedūras apdraud tās reputāciju. Šajā sakarā Komisija pamatoti atgādina, ka dalība ļoti konkurētspējīgā publiskā iepirkuma procedūrā ir saistīta ar risku visiem dalībniekiem un ka pretendenta izslēgšana saskaņā ar iepirkuma noteikumiem pati par sevi nerada kaitējumu (šī rīkojuma 71. punktā minētais rīkojums lietā CMC/Komisija, 51. punkts, un šī rīkojuma 67. punktā minētais rīkojums lietā European Dynamics/Komisija, 82. punkts). Turklāt nevar tikt pieņemta prasītājas argumentācija, saskaņā ar kuru šī judikatūra nav piemērojama gadījumā, ja pretendents ir izslēgts prettiesiski. Attiecīgā judikatūra attiecas uz lietām, kurās prasītājas tāpat kā prasītāja šajā gadījumā apstrīdēja viena vai vairāku pamata prāvā apstrīdētu aktu tiesiskumu. Turklāt, kad uzņēmums ir prettiesiski izslēgts no konkursa procedūras, pastāv vēl jo mazāk iemeslu uzskatīt, ka tā reputācija varētu tikt būtiski un neatgriezeniski apdraudēta tāpēc, ka, pirmkārt, izslēgšanai nav bijusi saikne ar uzņēmuma kompetenci, un, otrkārt, vēlāk taisīts spriedums par tiesību akta atcelšanu principā ļaus atjaunot iespējami aizskarto reputāciju.
127 Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka apstrīdēto lēmumu atcelšanas gadījumā, nenosakot pagaidu pasākumus, tai vairs nebūs iespēju saņemt un pildīt attiecīgo konkursa procedūrā paredzēto iepirkuma līgumu un līdz ar to iegūt prestižu, pieredzi un ienākumus.
128 Šajā sakarā ir jānorāda, ka gadījumā, ja Pirmās instances tiesa atcels apstrīdētos lēmumus, piemērojot EKL 233. panta pirmo daļu, Komisijai būs jāveic pasākumi, lai pildītu spriedumu, neietekmējot pienākumus, kas var izrietēt atbilstoši EKL 288. panta otrajai daļai.
129 Turklāt ir jāatgādina, ka atbilstoši EKL 233. pantam iestādei, kuras pieņemto tiesību aktu atceļ, ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai pildītu Pirmās instances tiesas spriedumu. No tā izriet, pirmkārt, ka tiesneša, kurš pieņem lēmumu par tiesību akta atcelšanu, kompetencē nav norādīt iestādei, kuras pieņemto tiesību aktu atceļ, tiesas nolēmuma izpildes kārtību (Tiesas 1995. gada 26. oktobra rīkojums apvienotajās lietās C‑199/94 P un C‑200/94 P Pevasa un Inpesca/Komisija, Recueil, I‑3709. lpp., 24. punkts) un, otrkārt, ka pagaidu noregulējuma tiesnesis nevar iepriekš lemt par pasākumiem, kurus var veikt pēc iespējamā sprieduma par tiesību akta atcelšanu. Sprieduma par tiesību akta atcelšanu izpildes kārtība ir atkarīga ne tikai no atceltās normas un minētā sprieduma piemērojamības, kas ir vērtējama atkarībā no tā pamatojuma (Tiesas 1988. gada 26. aprīļa spriedums apvienotajās lietās 97/86, 99/86, 193/86 un 215/86 Asteris u.c./Komisija, Recueil, 2181. lpp., 27. punkts, un Pirmās instances tiesas 1999. gada 20. aprīļa spriedums apvienotajās lietās no T‑305/94 līdz T‑307/94, no T‑313/94 līdz T‑316/94, T‑318/94, T‑325/94, T‑328/94, T‑329/94 un T‑335/94 Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, Recueil, II‑931. lpp., 184. punkts), bet arī no katra gadījuma sevišķajiem apstākļiem, tādiem kā termiņš, kādā tiek atcelts apstrīdētais akts, vai attiecīgo trešo personu intereses.
130 Šajā gadījumā, ja tiks atcelti apstrīdētie lēmumi, Komisijai, apsverot šīs lietas sevišķos apstākļus, būs jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai atbilstošā veidā aizsargātu prasītājas intereses (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1994. gada 2. maija rīkojumu lietā T‑108/94 R Candiotte/Padome, Recueil, II‑249. lpp., 27. punkts, un 2005. gada 31. janvāra rīkojumu lietā T‑447/04 R Capgemini Nederland/Komisija, Krājums, II‑257. lpp., 96. punkts).
131 Tātad pagaidu noregulējuma tiesnesim nav iepriekš jālemj par pasākumiem, kurus Komisija varētu veikt, izpildot iespējamo spriedumu par tiesību akta atcelšanu.
132 Tomēr pilnīga un efektīva tiesiskā aizsardzība, kas ir vispārējs tiesību princips, ietver to, ka var tikt nodrošināta iepriekšēja attiecīgo personu aizsardzība, ja tas ir nepieciešams, lai nākotnē [nodrošinātu] galīgā lēmuma efektivitāti un lai izvairītos no Kopienu tiesu nodrošinātās tiesiskās aizsardzības trūkuma (šajā sakarā skat. Tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 1968. gada 12. decembra rīkojumu lietā 27/68 R Renckens/Komisija, Recueil, 274. lpp., 276. punkts, Tiesas 1990. gada 19. jūnija spriedumu lietā C‑213/89 Factortame u.c., Recueil, I‑2433. lpp., 21. punkts, un 1991. gada 21. februāra spriedumu apvienotajās lietās C‑143/88 un C‑92/89 Zuckerfabrik Süderdithmarschen un Zuckerfabrik Soest, Recueil, I‑415. lpp., 16.–18. punkts; Tiesas priekšsēdētāja 1996. gada 3. maija rīkojumu lietā C‑399/95 R Vācija/Komisija, Recueil, I‑2441. lpp., 46. punkts, un šī rīkojuma 25. punktā minēto rīkojumu lietā Austrija/Padome, 111. punkts).
133 Tātad ir jāpārbauda, vai ir pierādīta pietiekama varbūtība, ka prasītāja bez lūgtajiem pagaidu pasākumiem var ciest būtisku un neatgriezenisku kaitējumu (šajā sakarā skat. Tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 17. jūlija rīkojumu lietā C‑180/01 P(R) Komisija/NALOO, Recueil, I‑5737. lpp., 53. punkts).
134 Šajā lietā, ja neņem vērā jautājumu par Komisijas identificēto interešu konfliktu, kuru prasītāja apstrīd un kas ir pamata prāvas priekšmets, jāuzskata, ka Euphet bija iespēja konkursa procedūrā saņemt attiecīgo līgumu. Pirmkārt, no lietas materiāliem izriet, ka Euphet ir izslēgta no konkursa procedūras neatkarīgi no tās piedāvājuma ekonomiskā izdevīguma un tikai tādēļ vien, ka tā bija saistīta ar interešu konflikta risku. Otrkārt, neviens no lietas materiālos esošiem apstākļiem neļauj uzskatīt, ka Euphet neatkarīgi no Komisijas identificētā interešu konflikta riska nebija iespēju saņemt un pildīt attiecīgo līgumu.
135 Tātad, līdz ar Euphet izslēgšanu no konkursa procedūras, tā zaudēja iespēju saņemt līgumu un līdz ar to gūt dažādus labumus – vai nu finansiāla rakstura vai nē, kas varētu izrietēt no pamatlīguma izpildes. Tātad, pirmkārt, ir jāpārbauda, vai pēc iespējamā sprieduma par tiesību akta atcelšanu, iespēja, ka Komisija organizē jaunu konkursa procedūru, ļautu atlīdzināt šādu kaitējumu, un, otrkārt, negatīvas atbildes gadījumā ir jāpārbauda, vai prasītājai var tikt atlīdzināts kaitējums.
136 Attiecībā uz iespēju, ka Komisija organizē jaunu konkursa procedūru, ir jāatzīst, ka, pat pieņemot, ka Euphet var nonākt līdzīgos konkurences apstākļos, kādi tie bija konkursa procedūras laikā, ir ļoti iespējams, ka Komisijas organizētās jaunās procedūras priekšmets būs atšķirīgs no pirmās procedūras priekšmeta.
137 Atbilstoši specifikācijas 7.1.3. un 7.1.4. punktam pamatlīgums it īpaši attiecas uz Kopienu rīcības programmas sabiedrības veselības jomā, kas pieņemta ar Lēmumu Nr. 1786/2002, novērtēšanu. Šī lēmuma 12. panta 3. punktā ir paredzēts, ka neatkarīgā novērtēšana ir jāveic “līdz šīs programmas ceturtā gada beigām”, tas ir, līdz 2006. gada 31. decembrim.
138 Līdz ar to, pat ja Komisija pamatoti norāda, ka pamatlīgums nebūt neattiecas tikai uz šo vienu novērtēšanu, pastāv ļoti liela iespēja, ka bez pagaidu pasākumiem vismaz viena daļa no pakalpojumiem, kas ir jāsniedz saskaņā ar pamatlīgumu, būs sniegti brīdī, kad Pirmās instances tiesa taisīs nolēmumu pamata prāvas ietvaros.
139 Līdz ar to, pat pieņemot, pirmkārt, ka Komisija nolemj vai ir spiesta organizēt jaunu konkursu, izpildot iespējamu lēmumu par tiesību akta atcelšanu, otrkārt, ka Euphet varētu būt līdzīgos konkurences apstākļos, kādi tie bija konkursa procedūras laikā, un, treškārt, Komisija pieņemtu Euphet piedāvājumu, ir maz ticams, ka Euphet faktiski saglabā iespēju sniegt visus tos pakalpojumus, ko tā sniegtu, ja jau sākotnēji būtu atzīta par iepirkuma līguma saņēmēju.
140 Tātad konkrētajos apstākļos ir maz ticams, ka iespēja organizēt jaunu konkursa procedūru ļauj Komisijai pašai saglabāt prasītājai iespēju saņemt un pildīt attiecīgo konkursa procedūras līgumu un līdz ar to saņemt dažādus labumus, kas varētu no tā izrietēt.
141 Tomēr, kā jau tika norādīts iepriekš (135. punkts), jāņem arī vērā iespēja, ka gadījumā, ja pamata prāvas ietvaros tiek atcelti apstrīdētie lēmumi, Komisija atlīdzina prasītājai iespējamo kaitējumu vai gadījumā, ja Komisija pati neatlīdzina kaitējumu, prasītāja var celt prasību par kaitējuma atlīdzību, pamatojoties uz EKL 288. pantu. Ja kaitējumu, kas prasītājai iespējams tiks nodarīts, var vēlāk atlīdzināt, tas nav uzskatāms par neatgriezenisku (šajā sakarā skat. šī rīkojuma 67. punktā minēto rīkojumu lietā Esedra/Komisija, 44. punkts, un rīkojumu lietā TQ3 Travel Solutions Belgium/Komisija, 43. punkts).
142 Šajā sakarā Komisija savos apsvērumos apgalvo, ka apstrīdēto lēmumu atcelšanas gadījumā tieši kaitējuma atlīdzība atbilstoši aizsargātu prasītājas intereses. Tomēr lietas materiālos nav norādes, kas pietiekami pārliecinoši garantētu, ka apstrīdēto lēmumu atcelšanas gadījumā Komisija atlīdzinās prasītājai kaitējumu neatkarīgi no prasības par kaitējuma atlīdzību iesniegšanas.
143 Tātad atliek ņemt vērā iespēju, ka prasītāja var celt prasību, pamatojoties uz EKL 288. pantu.
144 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ar prasību, kas balstīta uz EKL 288. pantu, var lūgt faktiska un noteikta kaitējuma atlīdzību (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 1998. gada 15. septembra spriedumu lietā T‑54/96 Oleifici Italiani un Fratelli Rubino/Komisija, Recueil, II‑3377. lpp., 66. punkts, un 1999. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑231/97 New Europe Consulting un Brown/Komisija, Recueil, II‑2403. lpp., 29. punkts).
145 Šajā gadījumā, kā jau tika norādīts iepriekš (134. punkts), jāuzskata par pierādītu, ka Euphet bija iespēja saņemt un izpildīt attiecīgo konkursa procedūrā paredzēto iepirkuma līgumu. Līdz ar to šīs iespējas zaudēšana, kas ir kaitējums prasītājai, šajā stadijā, ņemot vērā pagaidu noregulējuma ietvaros iesniegtos pierādījumus, ir jāuzskata par faktisku un noteiktu iepriekšējā punktā minētās judikatūras nozīmē.
146 Savukārt jāsecina, ka šo iespēju ir ļoti grūti novērtēt. Pirmkārt, Euphet piedāvājums ir izslēgts ļoti agrīnā procedūras stadijā, un novērtēšanas komiteja nav sniegusi atzinumu par tā ekonomisko izdevīgumu. Otrkārt, pat ja pieņem, ka novērtēšanas komiteja būtu vērtējusi šo piedāvājumu, jebkurā gadījumā šis piedāvājums nebūtu saistošs līgumslēdzējai iestādei, un tai būtu ievērojama rīcības brīvība attiecībā uz apstākļiem, kas jāņem vērā, lai pieņemtu lēmumu piešķirt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 1998. gada 29. oktobra spriedumu lietā T‑13/96 TEAM/Komisija, Recueil, II‑4073. lpp., 76. punkts, un šī rīkojuma 35. punktā minēto spriedumu lietā AFCon Management Consultants u.c./Komisija, 113. punkts).
147 Ir ļoti grūti vai pat neiespējami novērtēt šo iespēju un līdz ar to novērtēt kaitējumu, kas izriet no tās zaudēšanas. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka gadījumā, ja rodas kaitējums, kuru nevar novērtēt, tas ir uzskatāms par neatgriezenisku (šajā sakarā skat. Tiesas priekšsēdētāja 1990. gada 23. maija rīkojumu apvienotajās lietās C‑51/90 R un C‑59/90 R Comos Tank u.c./Komisija, Recueil, I‑2167. lpp., 31. punkts; Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 1997. gada 21. marta rīkojumu lietā T‑41/97 R Antillean Rice Mills/Padome, Recueil, II‑447. lpp., 47. punkts, un 1998. gada 7. jūlija rīkojumu lietā T‑65/98 R Van den Bergh Foods/Komisija, Recueil, II‑2641. lpp., 65. punkts).
148 Tātad šīs iespējas zaudēšana ir jāuzskata par neatgriezenisku kaitējumu.
149 Tomēr, lai pamatotu pagaidu pasākumu noteikšanu, kaitējumam, uz ko atsaucas pieteikuma iesniedzējs, ir jābūt būtiskam (šajā sakarā skat. šī rīkojuma 67. punktā minēto rīkojumu lietā Esedra/Komisija, 43. punkts, un rīkojumu lietā TQ3 Travel Solutions Belgium/Komisija, 41. punkts).
150 Iespējas saņemt un pildīt publiskā iepirkuma līgumu zaudēšana ir neatņemama izslēgšanas no attiecīgā konkursa procedūras daļa, kas pati par sevi nerada būtisku kaitējumu, neatkarīgi no īpaša aizskāruma smaguma vērtējuma katrā konkrētā gadījumā (pēc analoģijas skat. Pirmās instances priekšsēdētāja 2000. gada 8. decembra rīkojumu lietā T‑237/99 R BP Nederland u.c./Komisija, Recueil, II‑3849. lpp., 52. punkts).
151 Līdz ar to šajā gadījumā tas, ka prasītāja ir zaudējusi iespēju saņemt un pildīt minēto iepirkuma līgumu, tai ir būtisks kaitējums, ja vien prasītāja no tiesību viedokļa ir pietiekami pierādījusi, ka tā būtu varējusi gūt pietiekami būtiskus labumus no konkursa procedūrā paredzētā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību saņemšanas un tā izpildes.
152 Tātad konkrēti ir jānovērtē dažādie labumi, kuri, pēc prasītājas domām, izriet no attiecīgā konkursa procedūrā paredzētā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un tā izpildes.
153 Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka pamatlīguma izpildīšana tai sniegtu tādus būtiskus labumus kā pieredzi un prestižu. Tomēr šajā jautājumā prasītājas apgalvojumi ir pārāk vispārīgi, plaši un nepamatoti, lai no tiesību viedokļa pietiekami raksturotu minēto labumu iespējamību un vēl jo vairāk to būtiskumu. Attiecībā uz godu un prestižu, kas ir saistīti ar izpildāmo uzdevumu veikšanu, prasītāja atsaucas uz pamatlīguma vērtībām “uzdevuma priekšmetu, ilgumu, starptautisko raksturu un lielo mērogu” un faktu, ka tā ir apvienojusi 65 personu komandu iepirkuma līguma izpildei. Tomēr trūkst konkrētāku pierādījumu, kas ļautu novērtēt pamatlīguma izpildes ietekmi it īpaši uz prasītājas klientiem, prestižu un pieredzi, šie apgalvojumi ir pārāk plaši, lai no tiesību viedokļa pietiekami pierādītu minēto labumu iespējamību un vēl jo vairāk to būtiskumu.
154 Otrkārt, finansiāla rakstura labumu, kas ir saistīti ar pamatlīguma izpildi, esamība ir skaidri pierādīta. Tātad ir acīmredzams, ka šī līguma neizpilde liedz prasītājai gūt ienākumus, kurus tā gūtu, ja tai būtu piešķirtas tiesības slēgt iepirkuma līgumu. Līdz ar to prasītāja var ciest neatgriezenisku kaitējumu, kas ir saistīts ar zaudēto iespēju saņemt minētos ienākumus.
155 Attiecībā uz šī zaudējuma smagumu ir jānorāda, ka, ņemot vērā pamatlīguma priekšmetu, tas attiecas uz pietiekami svarīgiem uzdevumiem. Šajā sakarā, piemēram, no specifikācijas izriet, ka iepirkuma līguma saņēmējam tiks uzticēti no trīs līdz pieciem uzdevumiem gadā un ka pirmajā gadā apmaksājamo pakalpojumu vērtība var sasniegt 1 miljonu euro.
156 Turklāt, ja pieteikuma iesniedzējs ir uzņēmums, materiāla rakstura kaitējuma smagums ir jāvērtē, ņemot vērā šī uzņēmuma lielumu (šajā sakarā skat. šī rīkojuma 147. punktā minēto rīkojumu lietā Comos Tank u.c./Komisija, 26. un 31. punkts, un Pirmās instances tiesas priekšsēdētāja 2004. gada 22. decembra rīkojumu lietā T‑201/04 R Microsoft/Komisija, Krājums, II‑4463. lpp., 257. punkts).
157 Šajā gadījumā ir jāatzīst, ka prasītāja nav iesniegusi pierādījumus, kas, it īpaši ņemot vērā tās lielumu, ļautu uzskatīt, ka zaudējumi, kuri tai varētu tikt nodarīti, būtu pietiekami lieli, lai pamatotu pagaidu pasākumu noteikšanu.
158 Tādējādi no Euphet iesniegtā piedāvājuma pielikuma izriet, ka prasītājas apgrozījums 2004. gadā ir bijis lielāks par 27 miljoniem euro. Turklāt Euphet piedāvājumā sniegtā informācija norāda uz grupas, ar kuru prasītāja ir saistīta, mērogu. Piemēram, šajā piedāvājumā ir norādīts, ka attiecīgā grupa nodarbina aptuveni 130 000 cilvēku pasaulē, no kuriem apmēram 20 000 strādā Eiropas Savienībā.
159 Līdz ar to, ņemot vērā pieteikumā par pagaidu noregulējumu esošos pierādījumus, pagaidu noregulējuma tiesnesis neuzskata, ka iespējas saņemt ienākumus, kas izriet no pamatlīguma izpildes, zaudēšana prasītājai būtu pietiekami būtiska, lai pamatotu pagaidu pasākumu noteikšanu.
160 Tātad nosacījums attiecībā uz steidzamību nav uzskatāms par izpildītu.
161 Visbeidzot ir jānorāda, ka jebkurā gadījumā, izsverot intereses, ir jāsliecas par labu tam, lai nenoteiktu pagaidu pasākumus.
162 Kā jau tika norādīts, nenosakot pagaidu pasākumus, prasītājai var tikt nodarīts kaitējums, kas ir saistīts ar iespējas saņemt ienākumus, kuri izriet no pamatlīguma izpildes, zaudēšanu.
163 Tomēr gadījumā, ja tiktu noteikti lūgtie pagaidu pasākumi, Komisijai nebūtu iespēju noslēgt pamatlīgumu. No Lēmuma Nr. 1786/2002 44. apsvēruma izriet, ka Kopienu rīcības programmas sabiedrības veselības jomā novērtēšanu mērķis ir vajadzības gadījumā pielāgot vai grozīt minēto programmu. Tātad šo novērtēšanu veikšana skar būtiskas vispārējās intereses.
164 Turklāt jāņem vērā tā pretendenta intereses, kurš, noslēdzoties konkursa procedūrai, ir atzīts par saņēmēju, un kurš apturēšanas gadījumā nevarētu pildīt tam piešķirto iepirkuma līgumu.
165 Visbeidzot, kā izriet no fumus boni juris pārbaudes (šī rīkojuma 83.–123. punkts), tam nav īpašas ietekmes attiecībā uz pagaidu noregulējuma ietvaros iesniegtajiem pierādījumiem un, izsverot intereses, uz to nevar atsaukties, lai pamatotu pagaidu pasākumu noteikšanu.
166 Tādēļ, pamatojoties uz šiem apstākļiem un izsverot attiecīgās intereses, lūgtie pagaidu pasākumi nav jānosaka.
167 Tātad nav jālemj par prasītājas pieteikumu attiecībā uz Komisijas un citu pretendentu sarakstes iesniegšanu kancelejā, un pieteikums par pagaidu noregulējumu ir jānoraida.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
nospriež:
1) pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt;
2) lēmumu par tiesāšanās izdevumiem atlikt.
Luksemburgā 2005. gada 20. septembrī.
|
Sekretārs |
Priekšsēdētājs |
|
H. Jung |
B. Vesterdorf |
* Tiesvedības valoda – holandiešu.