|
23.7.2005 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 182/39 |
Prasība pret Fondation européenne pour la formation, ko Pia Landgren iesniedza 2005. gada 28. aprīlī
(Lieta T-180/05)
(2005/C 182/73)
tiesvedības valoda — franču
Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā 2005. gada 28. aprīlī izskatīšanai ir iesniegta prasība pret Eiropas Izglītības fondu [Fondation européenne pour la formation], ko cēla Pia Landgrena [Pia Landgren], ar dzīvesvietu Turīnā (Itālija), kuru pārstāv Marks-Albērs Lukass [Marc-Albert Lucas], avocat, kas norādīja adresi Luksemburgā.
Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
|
1) |
Atcelt, ja vajadzīgs, Fonda bijušā direktora 2004. gada 25. jūnija lēmumu par prasītājas atlaišanu; |
|
2) |
atcelt Fonda direktora 2005. gada 19. janvāra lēmumu, ar ko noraida prasītājas 2004. gada 27. septembra sūdzību par minēto lēmumu; |
|
3) |
piespriest Eiropas Izglītības fondam prasītājai atlīdzināt materiālos zaudējumus, kas radušies apstrīdēto lēmumu prettiesiskuma dēļ, apjomā, kas atbilst darba samaksai un pensijai, ko prasītāja būtu saņēmusi, turpinot darbu fondā līdz 65 gadu vecumam, no kura atskaitīti atlaišanas un bezdarba pabalsti, kā arī pensija, kuru viņa saņēma vai saņems atlaišanas dēļ; |
|
4) |
piespriest Eiropas Izglītības fondam atlīdzināt prasītājai nodarīto morālo kaitējumu, kas cēlies no apstrīdētā lēmuma prettiesiskuma, apjomā, kādu noteiks Pirmās Instances Tiesa; |
|
5) |
piespriest atbildētajam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. |
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja apgalvo, ka Eiropas Izglītības fonds nav pierādījis, ka lēmums par atlaišanu ir tiesiski pietiekami pamatots, kā arī to, ka šis lēmums ir acīmredzami pretrunā ar prasītājas novērtējuma ziņojumu par 2003. gadu.
Prasītāja arī apgalvo, ka patiesais atlaišanas iemesls būtu acīmredzami prettiesisks un pretējs dienesta interesēm, tāpēc, ka tas balstīts uz iepriekšēju vienošanos, saskaņā ar kuru prasītājai pēc 2003. gada 31. decembra bija jābeidz darbs Fondā.
Turklāt prasītāja atsaucas uz apstrīdētā lēmuma motīva prettiesiskumu un patvaļīgumu attiecībā uz departamenta vadītāja atteikumu paturēt viņu darbā, kas pamatots uz negatīvu novērtējumu pagātnē.
Visbeidzot, prasītāja uzsver pamatojuma trūkumu, pienācīgas rūpības principa un tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, kā arī acīmredzamām kļūdām novērtējumā, ja minētais vadītāja atteikums un/vai atlaišana ir motivēta ar profesionālu neatbilstību EECA departamentā vai vispār.