1

1999. gada 2. jūlijāTegometall International AG Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas vārdiskas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

2

Preču zīme, kuru lūdza reģistrēt, ir vārdisks apzīmējums “TEK”.

3

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 6. un 20. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:

4

2001. gada 18. maijā preču zīme “TEK” tika reģistrēta kā Kopienas preču zīme.

5

2003. gada 23. jūlijāWuppermann AG iesniedza pieteikumu par to, ka, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Kopienas preču zīme “TEK” ir atzīstama par spēkā neesošu tā iemesla dēļ, ka reģistrāciju nepieļāva šīs regulas 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunktā norādītie absolūtie atteikuma pamatojumi.

6

2004. gada 3. februārī prasītāja iesniedza lūgumu ierobežot 20. klasē iekļauto preču sarakstu, ko Anulēšanas nodaļa apmierināja. Pēc ierobežošanas 20. klasē iekļautās preces, ko aptver preču zīme “TEK”, ir šādas:

“Plaukti un to daļas, it īpaši plauktos iekarami grozi, visi minētie izstrādājumi nav izgatavoti no koka.”

7

Ar 2004. gada 20. septembra lēmumu Anulēšanas nodaļa, uzskatot, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunktā norādītie absolūtie atteikuma pamatojumi šajā lietā nav piemērojami, personas, kas iestājusies lietā, pieteikumu par spēkā neesamības paziņošanu noraidīja un uzdeva tai samaksāt izdevumus.

8

2004. gada 16. novembrī persona, kas iestājusies lietā, par Anulēšanas nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību (lieta R 1063/2004-2), balstoties uz to, ka katrs no spēkā neesamības pamatojumiem, kas ir norādīti Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunktā, skatot šīs normas kopsakarā, bija piemērojams.

9

Ar 2005. gada 21. oktobra lēmumu, kurā labojums tika veikts 2005. gada 16. novembrī (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”), Apelāciju otrā padome personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzību apmierināja, Anulēšanas nodaļas lēmumu atcēla un nolēma svītrot preču zīmi no reģistra, pamatojoties uz to, ka preču zīme ir aprakstoša Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē un ka tai nav atšķirtspējas šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

10

Apelāciju otrā padome būtībā uzskatīja, pirmkārt, ka tiktāl, ciktāl termins “tek” itāļu un franču valodā nozīmē tīkkoku, ciktāl ir noteikts, ka plauktus un to daļas ražo no tīkkoka koksnes, un ciktāl nav izslēgts, ka no metāla un plastmasas izgatavoti plaukti un to daļas var imitēt tīkkoka koksni, termins “tek”, kad to izmanto attiecībā uz plauktiem un to daļām no metāla un nevis no koka, kalpo, lai “apzīmētu tīkkoka koksnes izskatu, ārējo aspektu un, attiecīgā gadījumā, citus kvalitatīvus aspektus”. Rezultātā tā secināja, ka preču zīme “TEK” ir pilnībā aprakstoša norāde Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, kam jāpaliek pieejamai konkurentiem. Otrkārt, tā uzskatīja, ka, tā kā vārds “tek” nebija piemērots, lai reģistrācijai pieteiktās preces atšķirtu atkarībā no to izcelsmes, preču zīmes reģistrācija ir jāatsaka arī atšķirtspējas trūkuma dēļ Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Turpretim tā uzskatīja, ka tai nav jāpārbauda, vai attiecīgā preču zīme pēc savas dabas maldina sabiedrību Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē.

11

2005. gada 29. decembrī prasītāja, nosūtot ITSB vēstuli, minēja, ka ar preču zīmi “TEK” apzīmējamo preču sarakstu tā ierobežo ar šādām precēm:

12

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

13

ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

14

Persona, kas iestājusies lietā, Pirmās instances tiesai prasa prasību noraidīt.

15

Prasītāja norāda, ka ar 2005. gada 29. decembri datētais tās reģistrācijas pieteikuma ierobežojums ar precēm, kuras ietilpst 6. un 20. klasē un kuras neimitē koku, Pirmās instances tiesai esot jāņem vērā, jo runa esot par jaunu pamatu Pirmās instances tiesas reglamenta 48. panta 2. punkta otrās daļas izpratnē, kas radās tikai pēc tam, kad Apelāciju otrā padome bija pieņēmusi lēmumu. No Regulas Nr. 40/94 74. panta 2. punkta un Reglamenta 48. panta 2. punkta noteikumiem, skatot šīs normas kopsakarā, a contrario izrietot, ka procesā par spēkā neesamību principā ir atļauts izvirzīt jaunus pamatus (Pirmās instances tiesas 2003. gada 26. novembra spriedums lietā T-222/02 HERON Robotunits/ITSB (“ROBOTUNITS”), Recueil, II-4995. lpp., 50. un turpmākie punkti).

16

Tiesas sēdē tā precizēja, ka šis pieteikums par ierobežošanu esot ticis iesniegts līdz ar prasības pieteikuma iesniegšanu un ka ITSB tas esot reģistrēts. Tāpat tā norādīja, ka Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedums lietā C-363/99 Koninklijke KPN Nederland (Recueil, I-1619. lpp.) uz šo lietu neattiecoties, jo negatīvie ierobežojumi esot paredzēti ar Nicas nolīgumu noteiktajā klasifikācijā.

17

ITSB norāda, ka prasītājas atteikšanās deklarāciju attiecībā uz precēm, kas izgatavoti no koka imitācijas, nevarot ņemt vērā, jo atbilstoši Reglamenta 135. panta 4. punktam tā izraisot prettiesisku prāvas priekšmeta grozījumu (Pirmās instances tiesas 2005. gada 21. aprīļa spriedums lietā T-164/03 Ampafrance/ITSB — Johnson & Johnson (“monBeBé”), Krājums, II-1401. lpp., 21. punkts).

18

ITSB arī uzskata, ka Anulēšanas nodaļa esot nepareizi pieļāvusi preču saraksta 2004. gada 3. februāra ierobežojumu, jo, ņemot vērā judikatūru, šāds preču ierobežojums esot prettiesisks (iepriekš minētais spriedums lietā Koninklijke KPN Nederland, 114. un 115. punkts). Neraugoties uz to, ITSB uzskata, ka, pat ņemot šo ierobežojumu vērā, Apelāciju padome esot pareizi uzskatījusi, ka attiecīgie noteikumi spēkā neesamības jomā bija piemērojami.

19

Kā ir noteikts Regulas Nr. 40/94 63. panta 2. punktā, Pirmās instances tiesa var atcelt vai grozīt ITSB Apelāciju padomes lēmumu tikai, “pamatojoties uz nekompetenci, būtisk[u] procesuāl[u] pārkāpum[u], Līguma vai [Regulas Nr. 40/94] pārkāpumu vai kāda tiesību akta pārkāpumu saistībā ar to piemērošanu, vai pilnvaru pārsniegšanu”. Piemērojot šīs regulas 74. pantu, šī tiesiskuma kontrole ir jāveic, ievērojot prāvas faktisko un juridisko kontekstu, kāds tas ticis izskatīts Apelāciju padomē (Pirmās instances tiesas 2005. gada 1. februāra spriedums lietā T-57/03 SPAG/ITSB — Dann un Backer (“HOOLIGAN”), Krājums, II-287. lpp., 17. punkts; 2005. gada 15. septembra spriedums lietā T-320/03 Citicorp/ITSB (“LIVE RICHLY”), Krājums, II-3411. lpp., 16. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 15. novembra rīkojums lietā T-366/05 Anheuser-Busch/ITSB — Budĕjovický Budvar (“BUDWEISER”), Krājumā nav publicēts — Krājums, II-89.* lpp., 27. punkts).

20

No tā izriet, ka Pirmās instances tiesa pārsūdzēto lēmumu var atcelt vai grozīt vienīgi tad, ja tā pieņemšanas brīdī to iespaidoja viens no šiem atcelšanas vai grozīšanas pamatiem. Tomēr Pirmās instances tiesa nevar šo lēmumu atcelt vai grozīt kāda iemesla dēļ, kas iestājies pēc tā pieņemšanas brīža (Tiesas 2006. gada 11. maija spriedums lietā C-416/04 P Sunrider/ITSB, Krājums, I-4237. lpp., 55. punkts).

21

Turklāt Regulas Nr. 40/94 26. panta 1. punkta c) apakšpunkts nosaka, ka “pieteikums par Kopienas preču zīmi ietver [..] preču vai pakalpojumu sarakstu, attiecībā uz kuriem reģistrāciju pieprasa”.

22

Regulas Nr. 40/94 44. panta 1. punktā ir paredzēts, ka “pieteikuma iesniedzējs var jebkurā laikā atsaukt savu Kopienas preču zīmes [reģistrācijas] pieteikumu vai ierobežot tajā ietverto preču un pakalpojumu sarakstu”.

23

Šajā lietā ir noteikts, ka preču, kas ir iekļautas Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, ierobežošanu prasītāja veica pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Tādējādi, neatkarīgi no šī pieteikuma izskatīšanas iznākuma ITSB, šis pieteikums apstrīdētā lēmuma tiesiskumu nevar ietekmēt; Pirmās instances tiesā tiek izskatīts vienīgi šis lēmums (šajā sakarā skat. iepriekš minēto rīkojumu lietā “BUDWEISER”, 40.–48. punkts).

24

Protams, ir jāatzīmē, ka saistībā ar Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, kurā bija iekļautas vairākas preces, Pirmās instances tiesai un tātad pēc Apelāciju padomes lēmuma pieņemšanas iesniegto preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja deklarāciju, atbilstoši kurai tas savu pieteikumu atsauca vienīgi attiecībā uz dažām no precēm, kas bija iekļautas sākotnējā reģistrācijas pieteikumā, šī tiesa interpretēja vai nu kā deklarāciju, ka apstrīdēto lēmumu apstrīd vienīgi tiktāl, ciktāl tajā ir iekļautas atlikušās pieteiktās preces (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-289/02 Telepharmacy Solutions/ITSB (“TELEPHARMACY SOLUTIONS”), Krājums, II-2851. lpp., 13. un 14. punkts), vai nu, ja šāda deklarācija tika iesniegta vēlākā procesa Pirmās instances tiesā stadijā, kā daļēju atteikšanos (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 5. marta spriedumu lietā T-194/01 Unilever/ITSB (Ovālā tablete), Recueil, II-383. lpp., 13.–17. punkts).

25

Tomēr, ja, ierobežojot Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā iekļauto preču sarakstu, preču zīmes pieteikumā iesniedzējs paredz nevis svītrot no šī saraksta vienu vai vairākas preces, bet gan grozīt kādu īpašību, tādu kā visu šajā sarakstā iekļauto preču lietojums [funkcionālais uzdevums], nevar izslēgt, ka šāds grozījums var ietekmēt ITSB instanču administratīvā procesa gaitā veikto Kopienas preču zīmes pārbaudi. Šajos apstākļos atļauja veikt šādu grozījumu prasības Pirmās instances tiesā stadijā līdzinātos strīda priekšmeta grozījumam tiesvedības laikā, ko aizliedz Reglamenta 135. panta 4. punkts. Tādējādi, pārbaudot prasības pamatotību, Pirmās instances tiesa šādu ierobežojumu nevar ņemt vērā (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “monBeBé”, 20.–22. punkts).

26

Tādējādi ir jānosaka, vai prasītājas prasības pieteikumā veiktā norāde uz preču, ko aptver attiecīgā preču zīme, 2005. gada 29. decembra ierobežojumu var interpretēt kā prasītājas deklarāciju, ka apstrīdēto lēmumu tā apstrīd tikai tiktāl, ciktāl tas attiecas uz precēm, kas ir iekļautas grozītajā sarakstā.

27

Tomēr tas tā nav. Ar šo ierobežojumu prasītāja nevis atsauca noteiktas preces no to preču saraksta, saistībā ar kurām ir pieteikta attiecīgās preču zīmes reģistrācija, bet gan grozīja visu šajā sarakstā iekļauto preču īpašības, pievienojot precizējumu, ka tās nedrīkst būt ražotas no “koka imitācijas”. Kā ir norādīts iepriekš 11. un 25. punktā, Pirmās instances tiesa šādu ierobežojumu nevar ņemt vērā, jo ar to tiktu grozīts prāvas priekšmets.

28

Tādējādi ir jāsecina, ka šīs prasības ietvaros vērā ņemamās preces ir tās, kas ir iekļautas preču, kuras ir norādītas prasītājas sākotnējā preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, sarakstā, ievērojot tā 2004. gada 3. februāra ierobežojumus (skat. iepriekš 3. un 6. punktu).

29

Attiecībā uz ITSB norādīto argumentu, ka Anulēšanas nodaļa esot nepareizi apmierinājusi preču, kas nav izgatavotas no koka, 2004. gada 3. februāra ierobežošanas pieteikumu, ir jāatzīmē, ka, ja pieņemtu, ka šis arguments ir pieņemams, šis preču ierobežojums, kā norāda ITSB, Apelāciju padomes veikto analīzi attiecībā uz konkrētās preču zīmes aprakstošo raksturu un atšķirtspējas neesamību neietekmē. Tādējādi šāds arguments ir jānoraida, jo tas nekādā ziņā neietekmē šīs prāvas iznākumu.

30

Lai pamatotu savu prasību, prasītāja norāda četrus pamatus par, attiecīgi, Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c), b) un g) apakšpunkta un 73. panta otrā teikuma pārkāpumu.

31

Pirmkārt, ir jāpārbauda ceturtais pamats par Regulas Nr. 40/94 73. panta otrā teikuma pārkāpumu.

32

Prasītāja norāda, ka visa administratīvā procesa par spēkā neesamību laikā tā neesot varējusi izteikt viedokli par jautājumu, vai Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais absolūtais atteikuma pamatojums bija piemērojams tādēļ, ka nozīme “tīkkoka koksne”, ar ko asociējas preču zīme, varētu kalpot tam, lai aprakstītu preces, kas izgatavotas no šī koka imitācijas. Tā kā mutvārdu procesa nav bijis, tā uzskata, ka tai nevienā brīdī neesot bijusi iespēja ieņemt nostāju par Apelāciju padomes formulētajiem apsvērumiem, kas tika pausti vienīgi šīs padomes lēmumā.

33

Šajā sakarā tā jānorāda, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētos absolūtos atteikuma pamatojumus persona, kas iestājusies lietā, Apelāciju padomē esot norādījusi, aprobežojoties ar apgalvojumu, ka attiecīgā preču zīme var asociēties ar vārdiem “tehnoloģija” vai “tehnika”. Tāpat tā atzīmē, ka, apgalvojot, ka vārdiskā preču zīme “TEK” franču un itāļu valodā runājušo attiecīgo sabiedrību varētu maldināt, jo tā ļaujot pieņemt, ka prasītājas preces varētu imitēt tīkkoka koksni, persona, kas iestājusies lietā, esot balstījusies vienīgi uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta g) apakšpunktā norādīto atteikuma pamatojumu.

34

Tā atgādina, ka tiesību tikt uzklausītam principa pārkāpums pastāvot tādēļ, ka preču zīmes īpašniecei neesot bijusi iespēja izteikt viedokli par absolūtajiem atteikuma pamatojumiem, kurus Apelāciju padome piemērojusi pēc savas iniciatīvas (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T-34/00 Eurocool Logistik/ITSB (“EUROCOOL”), Recueil, II-663. lpp., 21. punkts).

35

Tāpat tā norāda, ka tai neesot bijusi iespēja izteikt viedokli par Apelāciju padomes argumentāciju un it īpaši par iespēju vēl vairāk ierobežot preču, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, sarakstu.

36

ITSB iebilst, ka, pretēji prasītājas apgalvojumiem, tiesību tikt uzklausītam princips neesot ticis pārkāpts.

37

Tas norāda, pirmkārt, ka persona, kas iestājusies lietā, savu apelāciju esot izteikti balstījusi uz katru no spēkā neesamības pamatojumiem, kurus nosaka Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunkts. Otrkārt, pat ja persona, kas iestājusies lietā, uz tīkkoka koksnes imitācijām atsaucās, sniedzot argumentāciju, kas attiecas nevis uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, bet uz minētās regulas 7. panta 1. punkta g) apakšpunktu, neesot apstrīdēts, ka par strīda priekšmetu ir kļuvusi tīkkoka koksnes imitāciju esamība.

38

Tādējādi tas uzskata, ka prasītāja esot bijusi informēta ne tikai par visiem spēkā neesamības pamatojumiem, bet arī par visiem faktiem, ko Apelāciju padome ir ņēmusi vērā savā lēmumā.

39

ITSB atgādina, ka absolūtie atteikuma pamatojumi tiekot vienmēr izvērtēti vismaz attiecībā uz visiem preču sarakstā minētajiem tirgū atrodamo preču veidiem. Tas uzskata, ka atbilstoši šim principam diskusijas ietvaros par visiem spēkā neesamības pamatojumiem, ieskaitot tos, ko paredz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts, Apelāciju padomei esot bija jāņem vērā neapstrīdētā koka imitāciju esamība.

40

Visbeidzot, tas piebilst, ka Apelāciju padomei lietas dalībniekiem komentāru izteikšanai neesot jāsniedz lēmuma projekts, kas satur visus apsvērumus un visus par nozīmīgiem atzītus juridiskus argumentus.

41

Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka prasītāja esot varējusi izteikt viedokli attiecībā uz reģistrācijas atteikuma pamatojumu, kuru paredz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un kurš izriet no tā, ka prasītājas preces var imitēt tīkkoka koksni.

42

Ievadā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 73. panta otro teikumu ITSB lēmumi tiek pamatoti tikai ar tādiem iemesliem, par ko attiecīgajiem lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus.

43

Atbilstoši šai normai ITSB Apelāciju padome savu lēmumu var pamatot tikai ar faktiskiem vai tiesību apstākļiem, par kuriem lietas dalībnieki ir varējuši sniegt savus apsvērumus (Tiesas 2004. gada 21. oktobra spriedums lietā C-447/02 P KWS Saat/ITSB, Krājums, I-10107. lpp., 42. punkts, un Pirmās instances tiesas 2005. gada 13. jūlija spriedums lietā T-242/02 Sunrider/ITSB (“TOP”), Krājums, II-2793. lpp., 59. punkts).

44

Minētā norma Kopienas preču zīmju tiesību ietvaros ir veltīta vispārējam tiesību uz aizstāvību aizsardzības principam (iepriekš minētais spriedums lietā “LIVE RICHLY”, 21. punkts). Atbilstoši šim vispārējam Kopienu tiesību principam publisko varas iestāžu lēmumu adresātiem, kuru intereses tie būtiski skar, ir jāsniedz iespēja lietderīgi darīt zināmu savu viedokli (Tiesas 1974. gada 23. oktobra spriedums lietā 17/74 Transocean Marine Paint/Komisija, Recueil, 1063. lpp., 15. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “LIVE RICHLY”, 22. punkts).

45

Turklāt judikatūra nosaka — lai gan tiesības tikt uzklausītam, kas noteiktas Regulas Nr. 40/94 73. panta otrajā teikumā, attiecas uz visiem faktiskajiem un tiesību apstākļiem, kā arī pierādījumiem, kuri veido Apelāciju padomes lēmuma pamatu, tās tomēr nav piemērojamas administrācijas galīgai nostājai (Pirmās instances tiesas 2005. gada 7. jūnija spriedums lietā T-303/03 Lidl Stiftung/ITSB — REWE-Zentral (“Salvita”), Krājums, II-1917. lpp., 62. punkts, un 2006. gada 5. aprīļa spriedums lietā T-388/04 Kachakil Amar/ITSB (Trīsstūrī noslēgta gareniska līnija), Krājumā nav publicēts — Krājums, II-35.* lpp., 20. punkts). Tādējādi Apelāciju padomei nav pienākums uzklausīt prasītāju par faktu vērtējumu, kas iekļauts galīgajā nostājā.

46

Šajā lietā prasītāja uzskata, ka visā administratīvajā procesā par spēkā neesamību tā nevarēja izteikt viedokli par jautājumu, vai absolūtais atteikuma pamatojums, ko paredz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts, balstīts uz to, ka “tīkkoka koksnes” nozīmi varēja piemērot koka imitācijām.

47

Pirmkārt, ir jākonstatē, ka, pārbaudot preču zīmi Anulēšanas nodaļā, ir bijušas debates par jautājumu, vai attiecībā uz “tīkkoka koksnes” nozīmi preču zīme ir aprakstoša Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

48

Persona, kas iestājusies lietā, savu pieteikumu par attiecīgās Kopienas preču zīmes spēkā neesamības paziņošanu uz Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunktu, skatot šīs normas kopsakarā, ir balstījusi, it īpaši norādot, ka reģistrētais vārdiskais apzīmējums “TEK” ir norāde, kas var apzīmēt preču, kuras ietver tīkkoka koksni, kvalitāti. Pieteikums par spēkā neesamības paziņošanu tika darīts zināms prasītājai, kas savukārt atteicās no šādām precēm: “plaukti un to daļas no koka”, ko iekļauj ar attiecīgo preču zīmi aptverto 20. klasē ietilpstošo preču apraksts.

49

Tieši šādos apstākļos Anulēšanas nodaļa uzskatīja, ka pēc plauktu un to daļu no koka svītrošanas no preču, ko aptver Kopienas preču zīme, saraksta preču zīmi “TEK” vairs nevar uzskatīt par norādi, kas kalpo, lai apzīmētu preces kvalitāti.

50

Otrkārt, ir jākonstatē, ka Apelāciju padome Anulēšanas nodaļas secinājumu nav apstiprinājusi. Apelāciju padome uzskatīja, ka, lai gan, protams, Kopienas preču zīmes īpašniece patiešām svītroja no preču saraksta no koka izgatavotas preces, tas nenozīmē, ka no metāla vai plastmasas izgatavotie plaukti nevar imitēt tīkkoka koksnes mēbeles. Tādēļ tā secināja, ka, “izmantots saistībā ar plauktiem, kas izgatavoti no metāla vai plastmasas, izteiciens “tek” attiecīgi kalpo tam, lai apzīmētu tīkkoka koksnes izskatu, ārējo aspektu un attiecīgajā gadījumā citus kvalitatīvos aspektus”.

51

Uzskatot, ka no koka izgatavotu preču svītrošana nav pietiekama, lai nodrošinātu, lai attiecīgā preču zīme nebūtu aprakstoša, jo preces, attiecībā uz kurām tā tikusi reģistrēta, varētu imitēt tīkkoka koksni, Apelāciju padome izmantoja to pašu juridisko kontekstu — Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu — un faktisko kontekstu kā Anulēšanas nodaļa.

52

Treškārt, ir jāatzīmē, ka, lai gan Apelāciju padome nonāca pie cita secinājuma nekā Anulēšanas nodaļa, tā ir balstījusies uz personas, kas iestājusies lietā, šajā padomē izteikto argumentu, atbilstoši kuram franču un itāļu valodā runājošajai sabiedrībai attiecīgā preču zīme radītu ilūziju, ka precei ir tīkkoka cietība, svars un īpašība nepūt, jo plauktus un to daļas bieži izgatavo ne vairs no tīkkoka, bet gan no citiem materiāliem, ko ieeļļo, kodina, lako vai pārklāj ar citu materiālu, lai radītu tīkkoka koksnes efektu. Šāds personas, kas iestājusies lietā, arguments skaidri parāda, ka nebija izslēgts, ka attiecīgās preces varēja arī turpmāk asociēties ar tīkkoka koksnes kvalitāti un īpašībām.

53

Kā to norāda prasītāja, ITSB to neapstrīdot, ir taisnība, ka faktu, ka plaukti un to daļas var imitēt tīkkoka koksni, persona, kas iestājusies lietā, Apelāciju padomē norādīja tikai saistībā ar absolūto atteikuma pamatojumu, kurš ir iekļauts Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta g) apakšpunktā, nevis saistībā ar to, kurš ir norādīts Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Neraugoties uz to, procesa laikā prasītāja varēja izteikt viedokli par faktu, uz ko Apelāciju padome balstīja savu argumentāciju.

54

Ir noteikts, ka tīkkoka koksnes imitācija ir saistīta ar īstās tīkkoka koksnes izskatu. Turklāt preces, tādas kā plaukti un to daļas, katrā ziņā līdzīgi izskatās pēc tīkkoka koksnes neatkarīgi no tā, vai tās ir ražotas no īstā tīkkoka vai tā imitācijas, tas ir, nevis no koka, bet no citiem materiāliem.

55

Ir jākonstatē, ka procesā par spēkā neesamību prasītāja pauda vai būtu varējusi paust savu viedokli par to, ka reģistrētais vārdiskais apzīmējums varētu asociēties ar tīkkoka koksnes izskatu. Ir jākonstatē, ka prasītājai ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli par personas, kas iestājusies lietā, pieteikumā par spēkā neesamības paziņošanu norādīto reģistrācijas atteikuma pamatojumu, kuru paredz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un saskaņā ar kuru reģistrētais vārdiskais apzīmējums “TEK” veidoja norādi, kas kalpo, lai aprakstītu preču, kuras ietver tīkkoka koksni, kvalitāti, un par Apelāciju padomes konstatējumu, ka atbilstoši izvilkumiem no vārdnīcas ir taisnība, ka itāļu un franču valodā vārds “tek” kalpo, lai apzīmētu tīkkoka koksni (skat. Anulēšanas nodaļas lēmuma 10. punktu).

56

Šajos apstākļos, tā kā prasītāja varēja izteikt savu viedokli par visiem tiesību un faktiskajiem apstākļiem, ar kuriem Apelāciju padome pamatoja savu lēmumu Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta ietvaros, Apelāciju padome nav pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību.

57

Citi prasītājas norādītie argumenti šo vērtējumu par spēkā neesošu nepadara.

58

Pretēji tam, ko uzskata prasītāja, šīs lietas apstākļi atšķiras no tiem, pamatojoties uz kuriem tika pieņemts spriedums iepriekš minētajā lietā “EUROCOOL”. Minētajā lietā Apelāciju padome pēc savas iniciatīvas izmantoja jaunu absolūto atteikuma pamatojumu, nesniedzot prasītājai iespēju izteikt savu viedokli par tā piemērošanu. Turpretim šajā lietā Apelāciju padome izskatīja katru no absolūtajiem atteikuma pamatojumiem un it īpaši to, kurš ir iekļauts Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā un kuru bija pārbaudījusi Anulēšanas nodaļa. Apelāciju padome savu argumentāciju balstīja uz visu preču īpašību kopumu, kas uz precēm attiecas to koka imitācijas kvalitātes dēļ, šīm īpašībām kā analīzes kritērijiem ietilpstot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas jomā.

59

Turklāt tam, ka šo argumentu attiecībā uz koka imitācijām persona, kas iestājusies lietā, norādīja cita absolūtā atteikuma pamatojuma ietvaros nekā tas, ko izmantoja Apelāciju padome, nav lielas nozīmes. Ir jāatgādina, ka no judikatūras izriet, ka faktu vērtējums iekļaujas pašā lēmuma radīšanas aktā un tiesības tikt uzklausītam uz administrācijas ieņemamo galīgo nostāju neattiecas. Šajos apstākļos Apelāciju padomei nebija jāuzklausa prasītāja par faktisko apstākļu vērtējumu, ar kuru tā bija nolēmusi pamatot savu lēmumu (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “Salvita”, 62. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā “Trīsstūrī noslēgta gareniska līnija”, 20. punkts).

60

No tā izriet, ka visu šo iemeslu dēļ ceturtais pamats par Regulas Nr. 40/94 73. panta otrā teikuma pārkāpumu ir jānoraida kā nepamatots.

61

Prasītāja apstrīd, ka saistībā ar attiecīgajām precēm reģistrācijai pieteikto preču zīmi var uzskatīt par aprakstošu.

62

Pirmkārt, tā norāda, ka samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs patērētājs vārdu “tek” neizprotot kā tādu, kas apraksta apzīmētās preces, jo preču zīme tika reģistrēta attiecībā uz precēm, kas nav izgatavotas no koka, un minētās preces nav izgatavotas nedz no tīkkoka koksnes, nedz arī no tīkkoka koksnes imitācijas.

63

Tā uzskata, ka saistībā ar plauktiem un to daļām, kas ir izgatavotas no citiem materiāliem nekā koks, samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs vārdam “tek” piešķiršot citu nozīmi nekā tīkkoka koksne un it īpaši ir ticams, ka preču zīmi “TEK” tas sapratīšot kā sabiedrības Tegometall apzīmējuma divu pirmo burtu kombināciju.

64

Tiesas sēdē prasītāja piebilda, ka, lai gan vārds “tek” patiešām esot norādīts vārdnīcās ar nozīmi “tīkkoka koksne”, to izmantojot tikai reti.

65

Attiecībā uz to, ka termins “tek” norāda uz tumši brūnu tīkkoka koksnes krāsu, tā apgalvo, ka šis personas, kas iestājusies lietā, izteiktais arguments esot sniegts ar nokavējumu un ka jebkurā gadījumā no tā nevarot secināt, ka preces, kam attiecīgajā gadījumā ir tīkkoka krāsa, patiešām ir izgatavotas no tīkkoka. Turklāt krāsu vārdnīcā esot izmantots angļu valodas termins “teak” un nevis “tek”; tomēr angļu valodā runājošā sabiedrība neesot konkrētā sabiedrības daļa šajā lietā.

66

Prasītāja piebilst, ka, lai attiecīgā sabiedrība preču zīmi “TEK” uztvertu kā tādu, kas apraksta preces, kuras nav izgatavotas no koka, izmantotājam jēdziens esot jālieto kontekstā, kas nepārprotami norāda uz aprakstošu nozīmi. Šāds gadījums pastāvot attiecībā uz līmfoliju, kas cita objekta virsmai piešķir tīkkoka koksnes krāsu, struktūru, un raibumu vienīgi, lai piešķirtu attiecīgajām precēm tīkkoka koksnei līdzīgu izskatu. Preces, attiecībā uz kurām tā ir pieteikusi reģistrāciju, netiekot izmantotas ar specifisku mērķi imitēt tīkkoka koksni.

67

Šajā sakarā tā norāda, ka, lai novērtētu iespēju reģistrēt preču zīmi, noteicošais kritērijs esot nevis jautājums, vai noteiktā kontekstā sabiedrība preču zīmi varētu uztvert kā aprakstošu, bet gan pārbaude, vai neatkarīgi no apstākļiem, kādos preču zīme varētu tikt izmantota, attiecībā uz precēm, saistībā ar kurām ir pieteikta reģistrācija, tai ir vienīgi aprakstošā loma (Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedums lietā T-356/00 DaimlerChrysler/ITSB (“CARCARD”), Recueil, II-1963. lpp., 46. punkts, un 2002. gada 9. oktobra spriedums lietā T-360/00 Dart Industries/ITSB (“UltraPlus”), Recueil, II-3867. lpp., 52. punkts).

68

Otrkārt, prasītāja uzskata, ka jēdzienu “tech”, ko sabiedrība uztverot kā saīsinājumu, akronīmu, ko izrunā kā tādu, nevarot saistīt ar vārdisku apzīmējumu “TEK”, ko uztverot kā burtu kombināciju un tātad izrunā nodalīti kā burtu “t”, “e” un “k” secību.

69

Tā uzskata, ka, novērtējot preču zīmes piemērotību reģistrācijai, esot jānoskaidro, vai ir reģistrējams apzīmējums, kas ir strīda priekšmets, nevis jāpārbauda, vai var reģistrēt līdzīgus apzīmējumus. Tātad, pat ja izruna ir identiska, apzīmējumu rakstības atšķirības varot būt pamats citādam reģistrācijas iespējas vērtējumam.

70

Prasītāja uzskata, ka, pat ja vārdiskajam apzīmējumam “TEK” piešķirtu “tehnoloģijas” vai “tehnikas” saīsinājuma nozīmi, nevarot secināt, ka minētā preču zīme varētu aprakstīt preču, kas ir reģistrācijas priekšmets, īpašības. Saistībā ar plauktiem un to daļām vārdiem “tehnoloģija” vai “tehnika” neesot noteiktas vai viennozīmīgas aprakstošas nozīmes un tie neaprakstot konkrētas šo preču īpašības.

71

Tāpat tā norāda, ka, lai gan, ja noteiktiem plaukta elementiem var būt tehniskais raksturs un tādēļ attiecībā uz tiem var iegūt patentu, no tā nevarot secināt, ka sabiedrība uzskatīs, ka šādām precēm jau pēc pašas to dabas ir tehniskais raksturs.

72

ITSB norāda, ka esot noskaidrots, ka franču un itāļu valodā vārds “tek” apzīmē tīkkoka koksni un ka plaukti un to daļas var būt izgatavoti no tīkkoka koksnes. Tas uzskata, ka, šķiet, netiek apstrīdēts, ka sabiedrība “tek” sapratīs kā tīkkoka koksni aprakstošu [jēdzienu] vismaz tajā gadījumā, kad priekšmeta virsmai ir tāda pati nokrāsa, struktūra un tekstūra kā tīkkoka koksnei.

73

Tas apgalvo, ka Apelāciju padome esot pamatoti uzskatījusi, ka, lai analizētu preču zīmes atšķirtspēju, nozīme ir vienīgi ar preču zīmi saistītajam preču sarakstam un ka, ja apzīmējums ir aprakstošs tikai saistībā ar preču daļu, kas ietilpst noteiktā kategorijā, attiecībā uz šo kategoriju to nevar reģistrēt (2006. gada 16. marta spriedums lietā T-322/03 Telefon & Buch/ITSB — Herold Business Data (“WEISSE SEITEN”), Krājums, II-835. lpp., 83. punkts).

74

Persona, kas iestājusies lietā, tāpat kā ITSB norāda, ka preču zīme “TEK” aprakstot attiecīgas preces. Tā uzskata, ka “teak” esot brūna toņa krāsa, proti, tīkkoka brūns, kas kā tāds ir definēts Maerz un Paul krāsu vārdnīcā. Tādējādi tiktāl, ciktāl krāsa esot parasts priekšmetu un šajā gadījumā — plauktu apzīmējums, neesot izslēgts, ka konkrētā itāļu un franču valodā runājošā sabiedrības daļa preču zīmi “TEK” sapratīs kā kvalitātes norādi.

75

Tā norāda, ka neatkarīgi no konteksta, kādā preces, kas ir reģistrācijas priekšmets, varētu tikt izmantotas, preču zīme “TEK” attiecībā uz šīm precēm esot pilnībā aprakstoša. Pat ja pieņem, ka preču ierobežojums ar tām, kas nav izgatavotas no koka imitācijas, tiktu ņemts vērā, tā uzskata, ka aprakstošā saikne starp apzīmējumu un precēm tomēr nebūtu izslēgta pilnībā, jo vārds “tek” aprakstot attiecīgo preču, kas nav izgatavotas nedz no koka, nedz arī no koka imitācijas, krāsu.

76

Tā uzskata, ka vairākums patērētāju vārdu “tek” sapratīšot arī kā vārda “tehnika” saīsinājumu. Šajā sakarā tā norāda, ka saskaņā ar United Kingdom Intellectual Property Office (Apvienotās Karalistes Patentu iestāde) Preču zīmju nodaļas Pastāvīgajām kontroles vadlīnijām norādes “tek” un “tec” esot uzskatāmas par līdzvērtīgām un neesot pieļaujamas attiecībā uz precēm, kam nav tehniskais raksturs, un ka Apelāciju padome vārdiskas preču zīmes “CYBERTEK” reģistrāciju esot atteikusi tādēļ, ka starp jēdzienu “tek” un vārdiem “tehnika” vai “tehnoloģija” vidusmēra patērētājs varētu izveidot saikni (skat. 2004. gada 15. decembra lēmumu R 826/2004-1 (“CYBERTEK”)).

77

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts nepieļauj situāciju, ka tajā minētie apzīmējumi vai norādes varētu tikt rezervēti tikai vienam uzņēmumam tādēļ, ka tie reģistrēti kā preču zīmes. Šīs normas mērķis tādējādi ir aizsargāt vispārējās intereses, kas prasa, lai visi varētu brīvi izmantot šādus apzīmējumus vai norādes (Pirmās instances tiesas 2003. gada 27. novembra spriedums lietā T-348/02 Quick/ITSB (“Quick”), Recueil, II-5071. lpp., 27. punkts; skat. pēc analoģijas arī Tiesas 1999. gada 4. maija spriedumu apvienotajās lietās C-108/97 un C-109/97 Windsurfing Chiemsee, Recueil, I-2779. lpp., 25. punkts).

78

Turklāt Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītie apzīmējumi ir tādi apzīmējumi, kas nevar pildīt preču zīmes pamata funkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi, sniedzot iespēju patērētājam, kurš ir iegādājies ar preču zīmi apzīmēto preci vai pakalpojumu, nākamās iegādes gadījumā atkārtoti izdarīt to pašu izvēli, ja pieredze ir bijusi pozitīva, vai izdarīt citādu izvēli, ja tā ir bijusi negatīva (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “Quick”, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

79

Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādītie apzīmējumi un norādes ir tās, kuras vai no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa parastas izmantošanas gaitā var kalpot, lai vai nu tieši, vai ar norādi uz kādu no pamatīpašībām apzīmētu preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums (Tiesas 2001. gada 20. septembra spriedums lietā C-383/99 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I-6251. lpp., 39. punkts, un Pirmās instances tiesas 2005. gada 22. jūnija spriedumu lietā T-19/04 Metso Paper Automation/ITSB (“PAPERLAB”), Krājums, II-2383. lpp., 24. punkts).

80

No tā izriet — lai apzīmējumam piemērotu šajā normā paredzēto aizliegumu, tam jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai ļautu konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert attiecīgo preču vai pakalpojumu aprakstu vai kādu no to īpašībām (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 20. jūlija spriedumu lietā T-311/02 Lissotschenko un Hentze/ITSB (“LIMO”), Krājums, II-2957. lpp., 30. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā “PAPERLAB”, 25. punkts).

81

Tomēr apzīmējuma atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem un, otrkārt, saistībā ar mērķa sabiedrības, kas ir šo preču un pakalpojumu patērētāji, uztveri (Pirmās instances tiesas iepriekš minētais spriedums lietā “CARCARD”, 25. punkts, un 2005. gada 12. janvāra spriedums apvienotajās lietās no T-367/02 līdz T-369/02 Wieland-Werke/ITSB (“SnTEM”, “SnPUR”, “SnMIX”), Krājums, II-47. lpp., 17. punkts).

82

Šajā lietā vispirms ir jāatgādina, ka šī prasība attiecas tikai uz šādām preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm: plaukti un to daļas, it īpaši plauktos iekarami grozi, visi minētie izstrādājumi izgatavoti no metāla, kuras ietilpst 6. klasē, un visas minētās preces, kas nav izgatavotas no koka, kuras ietilpst 20. klasē. Kā ir norādīts 19.–29. punktā, preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto preču ierobežojumu ar preču kopumu, kas neimitē tīkkoka koksni, kurš tika pieteikts pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, Pirmās instances tiesa nevar ņemt vērā.

83

Par konkrēto sabiedrības daļu uzskatāms samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T-219/00 Ellos/ITSB (“ELLOS”), Recueil, II-753. lpp., 30. punkts; pēc analoģijas skat. arī Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C-342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I-3819. lpp., 26. punkts). Atbilstoši attiecīgo preču (plaukti, to daļas un iekarami grozi) būtībai tās ir paredzētas vispārējam patēriņam. Turklāt vārda “tek” uztvere jānovērtē saistībā ar franču un itāļu valodā runājošu patērētāju, jo attiecīgais vārds ir franču un itāļu valodas jēdziens.

84

Šajos apstākļos, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā norādīto absolūto atteikuma pamatojumu, ir jānosaka, vai no attiecīgās sabiedrības daļas viedokļa starp preču zīmi “TEK” un reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm, kādus analizējusi Apelāciju padome, pastāv pietiekami tieša un konkrēta saistība.

85

Saistībā ar vārdiskā apzīmējuma “TEK” nozīmi vispirms ir jāatzīmē, ka Apelāciju padomē prasītāja neapšaubīja Anulēšanas nodaļas tās lēmuma 10. punktā iekļauto secinājumu, ka atbilstoši iesniegtajiem vārdnīcas uzvilkumiem vārds “tek” itāļu un franču valodā kalpo, lai apzīmētu tīkkoka koksni. Prasītājas argumenti būtībā aprobežojas ar to, ka metāla plaukta struktūras izmantošana ar metāla vai stikla nodalījumiem noteikti nerada iespaidu, ka plaukts vai tā daļas ir izgatavotas no tīkkoka koksnes.

86

Neapstrīdot, ka vārds “tek” ir faktiski iekļauts franču un itāļu vārdnīcās, prasītāja tiesas sēdē Pirmās instances tiesā precizēja, ka tā tomēr šaubās, ka šo vārdu šajā nozīmē faktiski lieto.

87

Tādējādi ir noteikts, ka franču un itāļu vārdnīcās vārds “tek” nozīmē tīkkoku un ka šajās vārdnīcās tas atspoguļo vienu no tīkkoka rakstībām. Runa ir par brūnganu, cietu, ļoti blīvu un izturīgu koka veidu, un tātad vārds “tek” apzīmē koka veidu un tā īpašības.

88

Šajā sakarā tas, vai vārdu “tek” lieto tīkkoka nozīmē, nav svarīgi. Lai, balstoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ITSB noraidītu reģistrācijas pieteikumu, nav nepieciešams, lai apzīmējumi vai norādes, kas veido šajā pantā minētās preču zīmes, patiešām tiktu lietotas reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī nolūkā aprakstīt preces vai pakalpojumus, par kuriem iesniegts reģistrācijas pieteikums, vai šo preču vai pakalpojumu īpašības. Kā liecina pati šīs normas redakcija, pietiek, ka šos apzīmējumus un norādes var lietot šādam mērķim (2003. gada 23. oktobra spriedums lietā C-191/01 P ITSB/Wrigley, Recueil, I-12447. lpp., 32. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “LIMO”, 32. punkts).

89

Attiecībā uz starp vārdisku apzīmējumu “TEK” un attiecīgajām precēm pastāvošās saistības raksturu Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 13.–15. punktā uzskatīja, ka tiktāl, ciktāl plauktus un to daļas var ražot no tīkkoka un ciktāl nevar izslēgt, ka šīs preces, kad tās izgatavo no metāla un plastmasas, var imitēt tīkkoka koksni, izteiciens “tek”, kad to lieto saistībā ar plauktiem no metāla vai plastmasas, kalpo, lai aprakstītu tīkkoka koksnes izskatu, ārējo aspektu un attiecīgajā gadījumā citus kvalitatīvus aspektus.

90

Ir jāatzīmē, ka prasītāja neapstrīd nedz to, ka plauktus, to daļas un iekaramus grozus var ražot no tīkkoka koksnes, nedz arī to, ka minētās preces vismaz varētu izskatīties pēc tīkkoka koksnes tā iemesla dēļ, ka mūsdienās plauktus ražo no citiem materiāliem nekā tīkkoka koksne, kurus eļļo, lako vai pārsedz ar līmfoliju, radot priekšstatu par šī koka veidu. Tā norāda, ka attiecīgā sabiedrības daļa vārdu “tek” kā prasītājas preču īpašību neuztver tādēļ, ka preces, attiecībā uz kurām preču zīme tika reģistrēta, ir izgatavotas no metāla, un tās nav nedz no tīkkoka koksnes, nedz arī no tīkkoka koksnes imitācijas.

91

Ir jākonstatē, ka savas preču zīmes reģistrāciju prasītāja pieteica attiecībā uz plauktiem un to daļām, plauktos iekaramiem groziem, visiem minētajiem izstrādājumiem izgatavotiem no metāla, kuri ietilpst 6. klasē, un visām minētajām precēm, kas nav izgatavotas no koka, kuras ietilpst 20. klasē. Tādējādi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 17. punktā pamatoti uzskatīja, ka preču saraksts “nekādā ziņā [nebija] ierobežots ar plauktiem, kas ir izgatavoti no stikla vai metāla, kuru kā tādu var atpazīt”.

92

Tādēļ, ņemot vērā preču, attiecībā uz kurām preču zīme “TEK” tikusi reģistrēta, sarakstu, prasītāja nākotnē var piedāvāt šīs preces no tādiem materiāliem kā plastmasa vai metāls, tomēr tām piešķirot tīkkoka koksnes izskatu. Attiecīgās preces, it īpaši tās, kas ir izgatavotas no plastmasas, ņemot vērā visas pašlaik tirgū atrodamās koka imitācijas tehnikas, ar savu nokrāsu un ārējo aspektu var radīt iespaidu, ka tās ir izgatavotas no tīkkoka vai ka tām vismaz ir noteiktas tīkkoka īpašības.

93

Tātad saikne, kas pastāv starp vārda “tek” nozīmi, no vienas puses, un plauktiem un to daļām un iekaramajiem groziem, ja visas minētās preces izgatavotas no metāla un nevis koka, no otras puses, šķiet pietiekami cieša, lai tā varētu ietilpt Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta iekļautā aizlieguma jomā (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “ELLOS”, 37. punkts).

94

Šajā sakarā ir jākonstatē, ka apstāklim, ka reģistrācijai pieteiktās preces prasītāja nepiedāvā, lai imitētu tīkkoka koksni, nav lielas nozīmes. Kā ir norādīts iepriekš, apzīmējuma atšķirtspējas vērtējums ir veicams tikai attiecībā uz katru reģistrācijas pieteikumā norādīto preču un pakalpojumu kategoriju (skat. iepriekš 81. punktu). Saistībā ar minēto, tas, ka vārdisks apzīmējums ir aprakstošs tikai attiecībā uz vienu preču vai pakalpojumu daļu, kas ietilpst kategorijā, kura kā tāda minēta reģistrācijas pieteikumā, šī vārdiskā apzīmējuma reģistrācijas atteikumu nenovērš (Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedums lietā T-355/00 DaimlerChrysler/ITSB (“TELE AID”), Recueil, II-1939. lpp., 40. punkts).

95

Tādējādi, ievērojot konkrēto un tiešo saistību starp vārdisku apzīmējumu “TEK” un plauktiem, to daļām un iekaramajiem groziem no metāla un nevis no koka, Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka, balstoties uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vārdisks apzīmējums “TEK” nevar veidot preču zīmi.

96

Tā kā, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, vārdiska apzīmējuma reģistrācija ir jāatsaka tad, ja uz kādu attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašību tas norāda vismaz ar vienu no tā potenciālām nozīmēm (iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Wrigley, 32. punkts), ir uzskatāms, ka, neveicot analīzi, vai angļu un vācu valodas lingvistiskajā telpā preču zīmi “TEK” arī uztver kā noteiktus tehniskus vai tehnoloģiskus preču aspektus aprakstošu norādi, Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā.

97

Tādējādi pirmais pamats par Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir jānoraida.

98

Saistībā ar otro un trešo pamatu, kas respektīvi attiecas uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un g) apakšpunkta pārkāpumu, ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktam, lai apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, pietiek piemērot vienu absolūto atteikuma pamatojumu (Tiesas 2002. gada 19. septembra spriedums lietā C-104/00 P DKV/ITSB, Recueil, I-7561. lpp., 29. punkts).

99

Tātad prasītājas argumenti attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un g) apakšpunkta pārkāpumu nav jāpārbauda.

100

No visa iepriekš minētā izriet, ka prasība ir jānoraida kopumā.

101

Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt ITSB tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tā prasījumiem.

102

Tā kā persona, kas iestājusies lietā, nav izvirzījusi prasījumus šajā sakarā, tā sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)

nospriež: