1. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Vienošanās un saskaņotas darbības, ko var uzskatīt par tādām, kuras veido vienotu pārkāpumu – Jēdziens
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
2. Prasība atcelt tiesību aktu – Komisijas lēmums, kas pieņemts uz EKL 81. vai 82. panta pamata – Sarežģīts ekonomisks vērtējums – Pārbaude tiesā – Robežas
(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
3. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Kopienu tiesas neierobežotā kompetence
(EKL 81., 82., 229. un 253. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts un 31. pants)
4. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Rīcības brīvība, kas Komisijai piešķirta ar Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu – Soda tiesiskuma principa pārkāpums – Neesamība
(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts)
5. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Vairāki pārkāpumi
(EKL 81. un 82. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
6. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
7. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Faktiskas iespējas radīt zaudējumus skartajā tirgū novērtēšana
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts)
8. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Attiecīgo uzņēmumu iedalīšana kategorijās ar vienādu īpašu sākumsummu
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
9. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Nepieciešamība ņemt vērā attiecīgo uzņēmumu apgrozījumu un nodrošināt naudas sodu samērīgumu ar šo apgrozījumu – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
10. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Attiecīgo uzņēmumu iedalīšana kategorijās ar vienādu īpašu sākumsummu
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkta sestā daļa)
11. Konkurence – Naudas sodi – Lēmums, ar kuru uzliek naudas sodu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms
(EKL 253. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
12. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Piedalīšanās uzņēmumu sanāksmēs ar pret konkurenci vērstu mērķi – Apstāklis, kas gadījumā, ja nenotiek norobežošanās no pieņemtajiem lēmumiem, ļauj secināt piedalīšanos vēlākajā aizliegtajā vienošanās
(EKL 81. panta 1. punkts)
13. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma ilgums – Vidēji ilgi un ilglaicīgi pārkāpumi – Sākumsummas palielināšana 10% apmērā par gadu
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.B punkts)
14. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta trešais ievilkums)
15. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Apgrozījums, kas jāņem vērā, aprēķinot naudas soda apmēru
(Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)
16. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Pārkāpuma seku ņemšana vērā
(Padomes Regulas Nr. 17 15. pants)
17. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pierādījumi, ko var ņemt vērā
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts)
18. Konkurence – Administratīvais process – Lūgums sniegt informāciju – Tiesības uz aizstāvību
(Padomes Regulas Nr. 17 11. panta 5. punkts)
19. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Uzņēmuma sadarbība administratīvajā procesā
(Padomes Regulas Nr. 17 11. panta 4. un 5. punkts)
1. Vienota pārkāpuma jēdziens aptver tādu situāciju, kad vairāki uzņēmumi ir piedalījušies pārkāpumā, ko veido turpināta rīcība, kas vērsta uz vienu ekonomisku mērķi, kas paredz izkropļot konkurenci, vai pat individuāli pārkāpumi, kas savstarpēji saistīti to mērķa identiskuma dēļ (elementu kopuma vienots mērķis) un subjektu identiskuma dēļ (attiecīgo uzņēmumu, kuri apzinās, ka piedalās kopējā mērķī, identiskums). EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu var izraisīt ne tikai atsevišķa darbība, bet arī darbību virkne vai arī turpināta rīcība. Šo interpretāciju nevar apstrīdēt tādēļ, ka viens vai vairāki šādas darbību virknes vai turpinātas rīcības elementi paši par sevi katrs atsevišķi arī var būt minētās normas pārkāpums. Ja dažādas darbības ietilpst “kopējā plānā” to identiskā mērķa dēļ, kas izkropļo konkurenci kopējā tirgū, Komisijai ir tiesības noteikt atbildību par šīm darbībām atkarībā no dalības attiecīgajā pārkāpumā kopumā. Turklāt vienota pārkāpuma jēdziens var attiekties uz tādas pret konkurenci vērstas darbības juridisko kvalifikāciju, kura sastāv no nolīgumiem, saskaņotām darbībām un uzņēmumu apvienību lēmumiem.
Vienota mērķa jēdzienu nevar noteikt ar vispārīgu norādi uz konkurences izkropļošanu tirgū saistībā ar pārkāpumu, jo konkurences ietekmēšana gan kā priekšmets, gan kā sekas ir nedalāms elements jebkādām darbībām, kas ietilpst EKL 81. panta 1. punkta piemērošanas jomā. Šāda vienota mērķa jēdziena definīcija varētu liegt vienota un turpināta pārkāpuma jēdzienam tā nozīmi, ciktāl tā sekas būtu tādas, ka vairākas darbības, kas skar vienu ekonomisku nozari un ir aizliegtas ar EKL 81. panta 1. punktu, būtu sistemātiski jākvalificē kā elementi [apstākļi], kas veido vienotu pārkāpumu. Tādējādi, lai kvalificētu dažādas darbības kā vienotu un turpinātu pārkāpumu, ir jāpārbauda, vai tās bija ar papildinošu saikni tādā nozīmē, ka katra no tām bija vērsta pret vienu vai vairākām normālas konkurences sekām un ar mijiedarbību deva ieguldījumu visu pret konkurenci vērsto to seku īstenošanā, kuras vēlējās pārkāpuma izdarītāji saistībā ar vispārējo plānu, kas paredzēja vienotu mērķi. Šajā sakarā ir jāņem vērā visi apstākļi, kas varētu pierādīt vai likt apšaubīt minēto saikni, tādi kā piemērošanas periods, saturs un atbilstoši – dažādo attiecīgo nolīgumu un saskaņoto darbību mērķi. Tādējādi objektīvu iemeslu dēļ Komisija var ierosināt atsevišķas procedūras, konstatēt vairākus atsevišķus pārkāpumus un noteikt vairākus atsevišķus naudas sodus.
Noteiktu prettiesisku darbību kvalificēšana par darbībām, kas veido vienu un to pašu pārkāpumu, vai par vairākiem pārkāpumiem principā ietekmē sankcijas, ko par tām var noteikt. Vairāku pārkāpumu konstatēšana var ietvert vairāku atsevišķu naudas sodu noteikšanu – ikreiz atbilstoši Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā un Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti EKL 81. un 82. pantā, 23. panta 2. punktā paredzētajām robežām.
(sal. ar 89.–94., 133. un 134. punktu)
2. Attiecībā uz Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkta un Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti EKL 81. un 82. pantā, 23. panta 2. punkta likumīgumu, ņemot vērā soda tiesiskuma principu, ko ir atzinusi Kopienu tiesa atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijā sniegtajām norādēm un dalībvalstu konstitucionālajām tradīcijām, Komisijai nav piešķirtas neierobežotas vērtēšanas pilnvaras, lai, pirmkārt, konstatētu konkurences tiesību normu pārkāpumus, otrkārt, lai noteiktu, vai dažādas pārkāpumu izraisošas darbības veido vienotu un turpinātu pārkāpumu vai vairākus autonomus pārkāpumus, un, treškārt, lai noteiktu naudas sodus par šiem pārkāpumiem.
Vispirms, konkurences tiesību normu pārkāpumi, par kuriem Komisija var, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktu, uzlikt naudas sodu, ir vienīgi EKL 81. un 82. panta normu pārkāpumi. Jautājums par to, vai ir izpildīti EKL 81. un 82. pantā paredzētie nosacījumi, principā ir Kopienu tiesas pilnīgas pārbaudes priekšmets. Turklāt, lai gan ir taisnība, ka gadījumos, kad šis konstatējums ietver sarežģītus ekonomiskus un tehniskus vērtējumus, judikatūrā Komisijai ir atzīta noteikta rīcības brīvība, taču tā nekādā gadījumā nav neierobežota. Proti, šādas rīcības brīvības esamība nenozīmē, ka Vispārējai tiesai saistībā ar prasību par tiesību akta atcelšanu ir jāatturas pārbaudīt to, kā Komisija interpretējusi šāda rakstura datus. Kopienu tiesai ir it īpaši ne tikai jāpārbauda izvirzītie materiālie pierādījumi, to ticamība un to sakarība, bet arī tas, vai šie pierādījumi veido izvērtēšanai atbilstošu datu kopumu, kas jāņem vērā, lai vērtētu sarežģītu situāciju, un vai tie var pamatot no tiem izdarītos secinājumus.
(sal. ar 130. un 131. punktu)
3. Komisijai nav piešķirta neierobežota rīcības brīvība, lai noteiktu naudas sodus par konkurences normu pārkāpumiem. Kaut arī naudas soda augstākā apmēra objektīvais kritērijs un pārkāpuma smaguma un ilguma subjektīvie kritēriji dod Komisijai plašu rīcības brīvību, tie tomēr ir kritēriji, kuri ļauj Komisijai noteikt sodus, ņemot vērā attiecīgās rīcības prettiesiskuma pakāpi. Tādējādi ir jāuzskata, ka Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti EKL 81. un 82. pantā, 23. panta 2. un 3. punkts, lai gan tie Komisijai piešķir zināmas vērtēšanas pilnvaras, definē kritērijus un robežas, kuras tai ir jāievēro, īstenojot savas pilnvaras saistībā ar naudas sodiem. Turklāt, lai noteiktu naudas sodus saskaņā ar šīm tiesību normām, Komisijai ir jāievēro vispārējie tiesību principi, it īpaši vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma princips, kas ir pilnveidoti Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūrā.
Saskaņā ar EKL 229. pantu un Regulas Nr. 1/2003 31. pantu Tiesai un Vispārējai tiesai ir neierobežota kompetence lemt par prasībām, kas celtas par lēmumiem, ar kuriem Komisija nosaka naudas sodus, un tādējādi tās var ne tikai atcelt Komisijas pieņemtos lēmumus, bet arī atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu. Tādējādi Komisijas administratīvo praksi pilnībā kontrolē Kopienu tiesa.
Atbilstoši EKL 253. pantam lēmumā, ar kuru tiek uzlikts naudas sods, Komisijai, neraugoties uz vispārzināmo situāciju, kurā pieņemts lēmums, ir jānorāda pamatojums it īpaši attiecībā uz uzliktā naudas soda apmēru un šajā nolūkā izvēlēto metodi. Šajā pamatojumā skaidri un nepārprotami ir jāizklāsta Komisijas argumentācija, lai ieinteresētās personas varētu zināt iemeslus, kuru dēļ tika veikti pasākumi, un tādējādi izvērtēt iespēju vērsties Kopienu tiesā, un lai pēdējā minētā vajadzības gadījumā varētu īstenot savu pārbaudi.
(sal. ar 140., 142.–144. un 148. punktu)
4. Noteiktu prettiesisku darbību kvalificēšana par darbībām, kas veido vienu un to pašu pārkāpumu, vai par vairākiem pārkāpumiem principā ietekmē sankcijas, ko par tām var noteikt, jo vairāku pārkāpumu konstatēšana var ietvert vairāku atsevišķu naudas sodu noteikšanu – ikreiz atbilstoši robežām, kas paredzētas Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā un Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti EKL 81. un 82. pantā, 23. panta 2. punktā, kurā noteikts, ka naudas sods katram uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas piedalās pārkāpumā, nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā apgrozījuma, kas ir veikts iepriekšējā saimnieciskajā gadā. No tā izriet, ka Komisija, nosakot divus naudas sodus, kuru kopējais apmērs pārsniedz robežu 10 % apmērā no apgrozījuma, nepieļauj nekādu nulla poena sine lege principa pārkāpumu.
(sal. ar 150. un 151. punktu)
5. Preventīvais mērķis, kuru Komisijai ir tiesības īstenot, nosakot naudas soda summu, ir vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, veicot savus darījumus Eiropas Kopienā vai Eiropas Ekonomikas zonā, ievēro Līgumā noteiktās konkurences tiesību normas. Daudzveidīgu pārkāpumu gadījumā Komisija var pamatoti uzskatīt, ka šāds mērķis nevar tikt sasniegts tikai ar viena naudas soda piemērošanu par vienu no pārkāpumiem.
(sal. ar 160. punktu)
6. Samērīguma princips nozīmē to, ka Kopienu iestāžu pieņemtie akti nedrīkst pārsniegt to, kas ir piemērots un nepieciešams, lai sasniegtu noteiktos mērķus. Naudas sodu aprēķināšanas kontekstā pārkāpumu smagums ir jānosaka pēc vairākiem apstākļiem un nedrīkst ne uz vienu no šiem apstākļiem attiecināt nesamērīgu nozīmi, salīdzinot ar citiem vērtējuma apstākļiem. Samērīguma princips šajā kontekstā paredz, ka Komisijai ir jānosaka naudas sods proporcionāli elementiem, kas ņemami vērā, lai noteiktu pārkāpuma smagumu, un ka tai šajā sakarā ir jāpiemēro šie elementi saskaņotā un objektīvi pamatotā veidā.
Novērtējot pārkāpuma smagumu, Komisijai ir pienākums ņemt vērā daudzus apstākļus, kuru raksturs un nozīme atšķiras atkarībā no attiecīgā pārkāpuma veida un attiecīgā pārkāpuma īpašajiem apstākļiem. Nevar izslēgt, ka viens no šiem elementiem, kuri apliecina pārkāpuma smagumu, atbilstošā gadījumā var būt attiecīgās preces tirgus lielums. Tā rezultātā, lai gan tirgus lielums var būt apstāklis, kas ir jāņem vērā, lai novērtētu pārkāpuma smagumu, tā nozīme atšķiras atkarībā no attiecīgā pārkāpuma īpašajiem apstākļiem.
“Cenu karteļa” veida horizontālie ierobežojumi Pamatnostādņu sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, izpratnē ir “ļoti smagi” p ēc to rakstura. Šajā kontekstā konkrēto tirgu neievērojamais lielums ir mazāk nozīmīgs, salīdzinot ar visiem citiem pārkāpuma smagumu apstiprinošiem apstākļiem.
(sal. ar 171., 175., 176. un 178. punktu)
7. Veicot analīzi, lai noteiktu naudas soda par Kopienu konkurences tiesību normu pārkāpumiem summu, attiecībā uz pārkāpēju sabiedrību faktisko ekonomisko spēju nodarīt būtisku kaitējumu konkurencei, kas ietver arī novērtējumu par šo uzņēmumu reālo nozīmi attiecīgajā tirgū, proti, to ietekmi uz tirgu, kopējais apgrozījums sniedz tikai nepilnīgu informāciju. Nevarētu izslēgt to, ka spēcīgs uzņēmums ar daudziem dažādiem darbību veidiem konkrēto preču tirgū ir pārstāvēts nenozīmīgi. Tāpat nevar izslēgt, ka uzņēmumam, kam ir svarīga vieta ģeogrāfiskā tirgū ārpus Kopienām, ir nenozīmīgs stāvoklis Kopienu vai Eiropas Ekonomikas zonas tirgū. Šādos gadījumos tas vien, ka attiecīgais uzņēmums realizē lielu kopējo apgrozījumu, ne vienmēr nozīmē, ka tam ir noteicoša ietekme konkrētajā tirgū. Tāpēc, lai gan uzņēmuma sasniegtajam apgrozījumam attiecīgajos tirgos nevar būt noteicoša nozīme secinājumā par uzņēmuma ekonomisko varenību, tās tomēr ir svarīgas, nosakot uzņēmuma iespējamo ietekmi tirgū.
Tādējādi tā apgrozījuma daļa, kas realizēta ar precēm, uz kurām attiecas pārkāpums, var diezgan labi liecināt par konkrētajā tirgū izdarītā pārkāpuma apmēru. Šie apgrozījumi ir diezgan laba norāde uz katra uzņēmuma atbildību minētajos tirgos, ņemot vērā, ka apgrozījums ir objektīvs apstāklis, ar kuru var precīzi noteikt, cik šāda prakse ir kaitīga normālai konkurencei, un tātad ir labs rādītājs katra attiecīgā uzņēmuma spējai nodarīt kaitējumu.
(sal. ar 187. un 188. punktu)
8. Metode, saskaņā ar kuru, lai noteiktu dažādiem aizliegtas vienošanās dalībniekiem nosakāmā naudas soda apmēru, tos sadala vairākās kategorijās, visiem vienā kategorijā esošajiem uzņēmumiem nosakot vienotu sākumsummu, lai gan atbilstoši šai metodei vienā kategorijā esošo uzņēmumu lieluma atšķirības neņem vērā, nevar tikt apšaubīta, ja tiek ievēroti samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principi. Vispārējai tiesai nav jālemj par šādas sistēmas pamatotību, pat pieņemot, ka tā nostāda neizdevīgā situācijā mazākus uzņēmumus. Vispārējā tiesa, veicot Komisijai šajā jomā piešķirtās rīcības brīvības izmantošanas tiesiskuma pārbaudi, tomēr var pārbaudīt vienīgi to, vai šāds aizliegtās vienošanās dalībnieku iedalījums kategorijās ir konsekvents un objektīvi pamatots, bet ne automātiski aizstāt Komisijas vērtējumu ar savu.
(sal. ar 196. punktu)
9. Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti EKL 81. un 82. pantā, 23. panta 3. punktā nav prasīts, lai gadījumos, kad naudas sods tiek uzlikts vairākiem uzņēmumiem, kas iesaistīti vienā un tajā pašā pārkāpumā, mazam vai vidējam uzņēmumam nosakāmais naudas sods procentuāli no apgrozījuma nebūtu lielāks par lielākiem uzņēmumiem noteikto naudas sodu. Faktiski no šīs normas izriet, ka, nosakot naudas soda apmēru gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan lieliem uzņēmumiem, ir jāņem vērā pārkāpuma smagums un ilgums. Ja Komisija vienā pārkāpumā iesaistītiem uzņēmumiem uzliek pamatotus naudas sodus samērīgi ar pārkāpuma smagumu un ilgumu, tai nevar pārmest, ka attiecībā uz dažiem uzņēmumiem naudas soda apmērs ir lielāks nekā attiecībā uz citiem, rēķinot pēc apgrozījuma. Tādējādi Komisijai nav pienākuma samazināt naudas soda apjomu, ja attiecīgie uzņēmumi ir mazi un vidēji uzņēmumi. Faktiski uzņēmuma lielums ir jau ņemts vērā Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā noteiktajā maksimālajā apmērā un Pamatnostādņu naudas sodu noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, noteikumos. Bez šiem apsvērumiem par [uzņēmuma] lielumu nav cita pamatojuma, lai pret maziem un vidējiem uzņēmumiem attieksme būtu citādāka nekā pret citiem uzņēmumiem. Tas, ka uzņēmumi ir mazi un vidēji, neatceļ to pienākumu ievērot konkurences noteikumus.
(sal. ar 199. un 200. punktu)
10. Saistībā ar Pamatnostādnēm naudas sodu noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, kuru 1.A punkta sestajā daļā ir paredzēts, ka ievērojama atšķirība to uzņēmumu lielumā, kuri ir izdarījuši vienādu pārkāpumu, tostarp var pamatot atšķirīgu novērtējumu, izvērtējot pārkāpuma smagumu, Komisija nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu ar lēmumu, kurā vienā grupā iedalīti vairāki uzņēmumi, vienam no kuriem kopējais apgrozījums ir acīmredzami un pat “būtiski” zemāks nekā citiem uzņēmumiem, pamatojoties uz to apgrozījumu konkrētajā tirgū un to ļoti līdzīgajām tirgus daļām, un tiem piemērojot īpašu vienādu sākumsummu.
(sal. ar 202. un 205. punktu)
11. Nosakot naudas soda apmēru par konkurences tiesību pārkāpumiem, būtiskas formas prasības, par kādu atzīstams pienākums norādīt pamatojumu, ir izpildītas, tiklīdz Komisija norāda savā lēmumā vērtēšanas elementus, kas tai ļāvuši izsvērt pārkāpuma smagumu un ilgumu. Šīs prasības nenosaka Komisijai pienākumu savā lēmumā norādīt skaitliskus datus, kas attiecas uz naudas soda aprēķināšanas veidu, uzsverot, ka katrā ziņā Komisija, tikai mehāniski izmantojot aritmētiskas formulas, nevar atteikties no tās rīcības brīvības. Attiecībā uz lēmumu, ar kuru vairākiem uzņēmumiem ir noteikti naudas sodi, pienākuma norādīt pamatojumu nozīme ir jāvērtē, citu starpā ņemot vērā, ka pārkāpumu smagums jānoskaidro, pamatojoties uz ļoti daudziem apstākļiem, tostarp tādiem kā īpašie lietas apstākļi, lietā pastāvošā situācija un naudas sodu preventīvais raksturs, kaut arī nav izstrādāts saistošs vai izsmeļošs to kritēriju saraksts, kas obligāti jāņem vērā.
(sal. ar 226. punktu)
12. Apstāklis, ka uzņēmums nav piedalījies daudzpusējā sanāksmē un ka tas bija beidzis paziņot informāciju pārējiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, nav pietiekams, lai pierādītu, ka tas bija beidzis piedalīties aizliegtā vienošanās, ja tas nav publiski norobežojies no tās satura.
(sal. ar 240., 241. un 244. punktu)
13. Atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti EKL 81. un 82. pantā, 23. panta 3. punktam pārkāpuma ilgums ir viens no tiem elementiem, kas ir jāņem vērā, lai noteiktu uzliekamā naudas soda summu uzņēmumiem, kas ir vainojami konkurences tiesību normu pārkāpumos.
Lai gan Pamatnostādņu naudas sodu noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, 1.B punkta normās nav paredzēts nekāds palielinājums par īslaicīgiem pārkāpumiem, kuri principā ir īsāki par vienu gadu, praksē tiek piemērots palielinājums par vidēja ilguma pārkāpumiem, kuri parasti ilgst no viena līdz pieciem gadiem, un šis palielinājums var, piemēram, sasniegt līdz 50% no naudas soda sākumsummas. Kas attiecas uz ilglaicīgiem pārkāpumiem, kas parasti ir ilgāki par pieciem gadiem, ir vienīgi paredzēts, ka [naudas soda] apmēru var palielināt par 10 % par gadu. Šie palielinājumi nav automātiski, jo minētās pamatnostādnes paredz Komisijai rīcības brīvību.
(sal. ar 237., 247. un 249. punktu)
14. Pamatnostādnēs naudas sodu noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, nav saistoši uzskaitīti atbildību mīkstinošie apstākļi, kuri Komisijai būtu jāņem vērā, lai samazinātu naudas soda pamatsummu. Tādējādi Komisijai paliek zināma brīvība, veicot kopējo vērtējumu par iespējamā naudas soda samazinājuma atbildību mīkstinošu apstākļu dēļ apmēru. Tātad nevar uzskatīt, ka Komisijai būtu pienākums, īstenojot savu rīcības brīvību, samazināt naudas sodu acīmredzama pārkāpuma izbeigšanas dēļ, neatkarīgi no tā, vai pārkāpums izbeigts pirms vai pēc Komisijas iejaukšanās.
Konkurences tiesību normu pārkāpumu pārtraukšana uzreiz pēc Komisijas iejaukšanās, kā tas paredzēts Pamatnostādņu 3. punkta trešajā ievilkumā, loģiski domājot, atbildību mīkstinošs apstāklis var būt tikai tad, ja pastāv iemesli uzskatīt, ka attiecīgos uzņēmumus to pret konkurenci vērstās darbības izbeigt pamudināja attiecīgā iejaukšanās. Šīs tiesību normas mērķis ir veicināt uzņēmumus nekavējoties pārtraukt savu pret konkurenci vērsto rīcību, tiklīdz Komisija uzsāk izmeklēšanu šajā sakarā. Naudas soda apmēra samazināšana atbilstoši minētajam pamatam nevar tikt piemērota gadījumā, ja šie uzņēmumi bija pieņēmuši stingru lēmumu izbeigt pārkāpumu jau pirms Komisijas pirmās iejaukšanās, vai arī gadījumā, kad pārkāpums ir beidzis pastāvēt pirms šī datuma. Šis pēdējais minētais gadījums tiek pienācīgi ņemts vērā, aprēķinot pārkāpuma perioda ilgumu.
(sal. ar 259. un 260. punktu)
15. Pamatnostādnēs naudas sodu noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, attiecībā uz subjektīvajiem apstākļiem, kas jāņem vērā, nosakot naudas soda sākumsummu, ir paredzēts, ka ir jāņem vērā pārkāpuma izdarītāju faktiskā ekonomiskā spēja nodarīt būtisku kaitējumu pārējiem tirgus dalībniekiem, tostarp patērētājiem, un jānosaka naudas soda summa tādā līmenī, kas ļauj tai nodrošināt pietiekami preventīvu raksturu. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm gadījumos, kuros iesaistīti vairāki uzņēmumi, piemēram, karteļa gadījumā, varētu būt nepieciešams piemērot koeficientus vispārīgajai sākumsummai, lai ievērotu attiecīgo īpatsvaru un līdz ar to arī katra atsevišķā uzņēmuma prettiesiskās rīcības faktisko iedarbību uz konkurenci, tostarp tad, ja vienāda veida pārkāpuma izdarīšanā ir piedalījušies ļoti dažāda lieluma uzņēmumi, un tā rezultātā vispārīgo sākumsummu pieskaņot katra uzņēmuma specifiskajam raksturam.
Pamatnostādnēm pretrunā nav tas, ka kopējais apgrozījums vai uzņēmumu apgrozījums konkrētajā tirgū tiek ņemts vērā, aprēķinot naudas sodu, lai ievērotu Kopienu tiesību vispārējos principus un ja to prasa apstākļi.
Tādējādi uzņēmumu iedalīšana divās kategorijās, pamatojoties uz to apgrozījumu, nav nesaprātīgs veids, lai ņemtu vērā to attiecīgo nozīmīgumu tirgū, nosakot naudas soda sākumsummu, ja vien šādā veidā nerodas rupji deformēts konkrētā tirgus attēlojums.
(sal. ar 273.–275. un 280. punktu)
16. Konkurences jomā pienākums pierādīt pārkāpuma ietekmes esamību uz konkrēto tirgu, kas Komisijai ir tad, ja tā to ņem vērā, aprēķinot naudas sodu atkarībā no pārkāpuma smaguma, nav tik stingrs kā tas pierādīšanas pienākums, kas tai ir gadījumā, ja Komisijai jāpierāda pārkāpuma esamība kā tāda aizliegtās vienošanās gadījumā. Proti, lai ņemtu vērā aizliegtās vienošanās konkrētu ietekmi uz tirgu, pietiek, ja Komisija norāda “svarīgu iemeslu tās ņemšanai vērā”.
(sal. ar 301. punktu)
17. Gadījumos, kad paziņojums par iebildumiem atšķiras no galīgā lēmuma, tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas tikai tad, ja lēmumā minētais iebildums paziņojumā par iebildumiem nav izklāstīts pietiekami, lai adresātam dotu iespēju aizstāvēties.
Ja dokumenti nav tikuši minēti paziņojumā par iebildumiem, attiecīgais uzņēmums var pamatoti uzskatīt, ka tiem nav bijusi nozīme lietas izskatīšanā. Nepaziņojot uzņēmumam, ka atsevišķi dokumenti lēmumā tiks izmantoti, Komisija to aizkavē saprātīgā termiņā paust savu viedokli par šo dokumentu pierādīšanas vērtību. No tā izriet, ka šos dokumentus nevar uzskatīt par derīgiem pierādījumiem, ciktāl tie uz to attiecas.
Komisijas izmantotu dokumentu, lai pamatotu iebildumu gala lēmumā, kaut gan šis dokuments tika izmantots paziņojumā par iebildumiem, lai pamatotu citu iebildumu, lēmumā pret attiecīgo uzņēmumu var norādīt tikai tad, ja tas varējis no paziņojuma par iebildumiem un no dokumenta satura saprātīgi izprast secinājumus, kurus Komisija vēlējusies izdarīt.
(sal. ar 313.–315. punktu)
18. Absolūtas tiesības uz klusēšanu nevar tikt atzītas uzņēmumam, kas ir lēmuma par informācijas pieprasījumu saņēmējs Regulas Nr. 17 11. panta 5. punkta izpratnē. Šādu tiesību atzīšana pārsniegtu to, kas ir nepieciešams, lai aizsargātu uzņēmumu tiesības uz aizstāvību, un būtu neattaisnots šķērslis Komisijas pienākuma nodrošināt, ka kopējā tirgū tiek ievērotas konkurences normas, izpildei. Tiesības uz klusēšanu var tikt atzītas tikai tiktāl, ciktāl attiecīgais uzņēmums būtu spiests sniegt atbildes, ar kurām tam būtu jāatzīst pārkāpums, kura esamība ir jāpierāda Komisijai.
Lai nodrošinātu Regulas Nr. 17 11. panta lietderīgo iedarbību, Komisijai līdz ar to ir tiesības likt uzņēmumiem nosūtīt visa veida nepieciešamo informāciju par faktiem, par ko tiem varētu būt zināms, un iesniegt tai vajadzības gadījumā ar to saistītos dokumentus, kas ir to rīcībā, pat ja tie var noderēt, lai konstatētu pret konkurenci vērstu rīcību. Šīs Komisijas pilnvaras saņemt informāciju nav pretrunā ne Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. un 2. punktam, ne Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai.
Katrā ziņā fakts, ka pastāv pienākums atbildēt uz Komisijas uzdotajiem jautājumiem par faktiem un izpildīt tās pieprasījumus uzrādīt jau esošus dokumentus, nevar būt pamatprincipa par tiesību uz aizstāvību ievērošanu pārkāpums, kā arī tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums, kas konkurences tiesību jomā nodrošina aizsardzību, kura ir ekvivalenta Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā garantētajai. Nekas nekavē informācijas pieprasījuma saņēmēju pierādīt vēlākajā administratīvajā procesā vai procesā Kopienu tiesā, ka šajās nosūtītajās atbildēs vai dokumentos izklāstītajiem faktiem ir cita nozīme, nevis tā, ko tiem piedēvē Komisija.
Visbeidzot, ja informācijas pieprasījumā saskaņā ar Regulas Nr. 17 11. pantu Komisija papildus tikai faktiskiem jautājumiem un lūgumam uzrādīt iepriekš pastāvējušus dokumentus lūdz uzņēmumam aprakstīt vairāku sanāksmju, kurās tas piedalījies, mērķi un norisi, kā arī šo sanāksmju rezultātus vai secinājumus, lai gan ir skaidrs, ka Komisijai ir aizdomas, ka minēto sanāksmju mērķis bija konkurences ierobežošana, šāds lūgums var uzlikt attiecīgajam uzņēmumam pienākumu atklāt tā līdzdalību Kopienu konkurences noteikumu pārkāpumā, kā rezultātā minētajam uzņēmumam uz šāda veida jautājumiem nav jāatbild. Tādā gadījumā tas, ka kāds uzņēmums tomēr iesniedz informāciju par šiem jautājumiem, ir uzskatāms par brīvprātīgu uzņēmuma sadarbību, ar ko var pamatot naudas soda samazinājumu saskaņā ar Paziņojumu par sadarbību. Šajā pašā gadījumā uzņēmumi nevar apgalvot, ka to tiesības neapsūdzēt sevi ir pārkāptas, ja tie paši labprātīgi ir atbildējuši uz šo pieprasījumu.
(sal. ar 326.–329. punktu)
19. Saistībā ar administratīvu procesu, kas uzsākts attiecībā uz aizliegtu vienošanos, attiecīgā uzņēmuma sadarbība izmeklēšanas laikā nedod tiesības ne uz kādu naudas soda samazinājumu, ja šī sadarbība nav nekas vairāk kā vien uzņēmuma pienākums saskaņā ar Regulas Nr. 17 11. panta 4. un 5. punktu. Savukārt gadījumā, ja kāds uzņēmums, atbildot uz informācijas pieprasījumu saskaņā ar 11. pantu, iesniedz informāciju, kas būtiski pārsniedz to, ko Komisija varēja prasīt saskaņā ar šo pantu, attiecīgais uzņēmums var saņemt naudas soda samazinājumu.
(sal. ar 340. punktu)