Lieta C-141/05

Spānijas Karaliste

pret

Eiropas Savienības Padomi

“Zveja — Regula (EK) Nr. 27/2005 — Nozvejas kvotu sadale starp dalībvalstīm — Akts par Spānijas Karalistes pievienošanos — Pārejas perioda beigas — Relatīvas stabilitātes prasība — Nediskriminācijas princips — Jaunas zvejas iespējas — Pieņemamība”

Tiesas (trešā palāta) 2007. gada 8. novembra spriedums   I - 9488

Sprieduma kopsavilkums

1. Tiesvedība – Iestāšanās lietā – Iebilde par nepieņemamību, ko atbildētājs nav izvirzījis

   (Tiesas Statūtu 40. panta ceturtā daļa, Tiesas Reglamenta 93. panta 4. punkts)

2. Kopienu tiesības – Principi – Vienlīdzīga attieksme – Diskriminācija pilsonības dēļ

   (1985. gada Pievienošanās akts, Padomes Regula Nr. 27/2005)

3. Jaunu dalībvalstu pievienošanās Kopienai – Spānija – Zveja

   (1985. gada Pievienošanās akta 156.–164. pants, Padomes Regula Nr. 27/2005)

4. Zveja – Jūras resursu saglabāšana – Zvejas kvotu sistēma

   (Padomes Regulas Nr. 2371/200220. pants)

1.  Saskaņā ar Kopienu Tiesas Statūtu 40. panta ceturto daļu ar iestāšanās raksta prasījumiem var atbalstīt tikai viena lietas dalībnieka prasījumus. Turklāt saskaņā ar Tiesas Reglamenta 93. panta 4. punktu persona, kas iestājas lietā, pieņem lietu tādu, kāda tā ir iestāšanās brīdī. Līdz ar to tai nav tiesību izvirzīt iebildi par nepieņemamību, kas nav norādīta atbildētājas prasījumos.

   (sal. ar 27. un 28. punktu)

2.  Regulā Nr. 27/2005, ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi, pret Spānijas Karalisti neparedzot tādu pašu attieksmi kā pret citām dalībvalstīm, kas bija piedalījušās sākotnējā zvejas kvotu sadalē pirms Spānijas Karalistes pievienošanās vai arī turpmākajās sadalēs pārejas perioda laikā, Padome nav rīkojusies diskriminējoši pret šo dalībvalsti.

   Ir jānošķir piekļuves ūdeņiem jēdziens no piekļuves resursiem jēdziena. Kaut arī pēc pārejas perioda Spānijas Karaliste var atkal piekļūt Ziemeļjūras un Baltijas jūras ūdeņiem, no tā neizriet, ka Spānijas kuģi var piekļūt šo divu jūru resursiem tādā pašā apmērā, kā to dalībvalstu kuģi, kas ir piedalījušās sākotnējā sadalē vai vēlākajās sadalēs.

   (sal. ar 47. un 51. punktu)

3.  Regulā Nr. 27/2005, ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi, nepiešķirot Spānijas Karalistei noteiktas zvejas kvotas Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā, Padome nav pārkāpusi Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas Pievienošanās aktu. Pievienošanās akta 156.–164. pantā definēts zivsaimniecības nozarē piemērojamais tiesiskais regulējums tikai pārejas periodam. Šie panti līdz ar to principā nevar būt pamats prasībām attiecībā uz laikposmu pēc pārejas perioda. Līdz ar to pēc pārejas perioda ir piemērojams acquis communautaire, kas ietver sadalījuma kārtību, kas Spānijas Karalistes pievienošanās brīdī ir noteikta esošajā tiesiskajā regulējumā.

   (sal. ar 59., 61. un 63. punktu)

4.  Relatīvas stabilitātes prasība, kura paredzēta 20. panta 1. punktā Regulā Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku, ir jāsaprot kā noteiktas procentuālās daļas saglabāšana katrai dalībvalstij un, ka sākotnēji noteiktā sadales kārtība ir piemērojama tik ilgi, kamēr netiks pieņemta regula, ar kuru tiek izdarīti grozījumi. Tā kā relatīvas stabilitātes principa piemērošana pastāvošajām zvejas iespējām ir saistīta ar noteiktās sadales kārtības starp dalībvalstīm saglabāšanu, pirmreizējas sadales kārtības starp dalībvalstīm izveidošana ir saistīta ar jaunu zvejas iespēju piešķiršanu un sadali, ņemot vērā katras dalībvalsts intereses. Intereses jēdziens var ietvert vajadzību nodrošināt relatīvu zvejniecības stabilitāti, tomēr tas nav ierobežots tikai ar šo vajadzību. Tādēļ, ja tiek noteikta pirmreizēja sadales kārtība attiecībā uz katru dalībvalsti, it īpaši pēc tam, kad tās ir izmantojušas savas tiesības zvejot attiecīgajā zonā, un ja tiek sadalītas sugas, kuru nozvejai Kopienas rīcībā ir vispārēja kvota, Padome lēmumu pieņem, ievērojot katras dalībvalsts intereses atbilstoši Regulas Nr. 2371/2002 20. panta 2. punkta noteikumiem. Tā kā atbilstoši definīcijai šādā gadījumā sadales kārtību nevar saglabāt, šīs regulas 20. panta 1. punkta noteikumi nav piemērojami.

   (sal. ar 85.–88. punktu)