1. Iestāžu akti – Direktīvas – Izpilde no dalībvalstu puses
(EKL 249. panta trešā daļa)
2. Iestāžu akti – Direktīvas – Izpilde no dalībvalstu puses
3. Vide – Kopienas rīcība ūdens resursu politikas jomā – Direktīva 2000/60
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60 1. un 2. pants)
4. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Strīda priekšmets – Konstatēšana pirmstiesas procedūras laikā
(EKL 226. pants)
5. Vide – Kopienas rīcība ūdens resursu politikas jomā – Direktīva 2000/60 – Pienākums sniegt informāciju un konsultēties ar sabiedrību
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60 13. panta 6. punkts un 14. pants)
1. Atbilstoši EKL 249. panta trešajai daļai direktīvas transponēšanai valsts tiesībās nav obligāti katrā dalībvalstī jāpieņem tiesību akti. Tādējādi vienmēr nav nepieciešams formāli ieviest direktīvas noteikumus konkrētā īpašā tiesību normā, jo vispārējie tiesiskie apstākļi var būt pietiekami direktīvas, ievērojot tās saturu, īstenošanai. Konstitucionālo vai administratīvo tiesību vispārējo principu esamība par nelietderīgu var padarīt speciālo normatīvo vai administratīvo pasākumu transponēšanu ar nosacījumu, ka šie principi faktiski nodrošina direktīvas pilnīgu piemērošanu valsts pārvaldē un gadījumā, ja attiecīgā direktīvas norma paredz piešķirt tiesības privātpersonām, no šiem principiem izrietošā tiesiskā situācija ir pietiekami precīza un skaidra, kā arī attiecīgās personas var iepazīties ar savu tiesību apjomu un vajadzības gadījumā uz tām atsaukties valsts tiesās.
(sal. ar 34. punktu)
2. Tiesību norma, kas attiecas tikai uz dalībvalstu un Komisijas savstarpējām attiecībām, principā nav jātransponē. Tomēr, tā kā dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt pilnīgu Kopienu tiesību ievērošanu, Komisija var norādīt, ka šīs attiecības reglamentējošās direktīvas noteikuma izpildei valsts tiesību sistēmā ir jāveic īpaši transponēšanas pasākumi.
(sal. ar 35. punktu)
3. Ne no Direktīvas 2000/60, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, 1. un 2. panta, kuros uzskaitīti ar šo direktīvu sasniedzamie mērķi un definīcijas, uz kurām tā balstās, ne no jebkura cita tās noteikuma neizriet dalībvalstu pienākums šo noteikumu pareizai transponēšanai pieņemt pamata tiesību aktus, lai izpildītu direktīvas prasības. Nav apstrīdams, ka pamata tiesību aktu pieņemšana var būt visatbilstošākais vai vienkāršākais veids, lai transponētu direktīvu, jo ar to kompetentām iestādēm vienā dokumentā var sniegt skaidru tiesisko pamatu dažādu direktīvā paredzēto pasākumu izstrādei ūdens resursu jomā, kuru īstenošanai ir paredzēti dažādi termiņi. Šādu pamata tiesību aktu pieņemšana tāpat var arī atvieglot Komisijas darbu, kurai ir jārūpējas par to, lai atbilstoši šai direktīvai dalībvalstīm uzliktie pienākumi tiktu izpildīti. Tomēr pamata tiesību aktu pieņemšana nav vienīgais veids, kādā dalībvalstis var nodrošināt direktīvas pilnīgu piemērošanu un izveidot organizētu un saistītu sistēmu šajā direktīvā minēto mērķu sasniegšanai.
(sal. ar 46.–48. punktu)
4. Kaut arī tiesvedības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi laikā ir sasniegts pirmstiesas procedūras mērķis aizsargāt attiecīgās dalībvalsts tiesības, minētā dalībvalsts, kas pirmstiesas procedūras laikā nav Komisijai norādījusi, ka direktīva ir jāuzskata par jau transponētu spēkā esošajās valsts tiesībās, nevar iebilst Komisijai pret šīs pirmstiesas procedūras laikā definētā prasības priekšmeta paplašināšanu vai grozīšanu. Komisija, pēc tam, kad tā ir vainojusi dalībvalsti kādas direktīvas netransponēšanā vispār, var savā replikā precizēt, ka dalībvalsts iebildumu rakstā pirmo reizi minētā transpozīcija attiecībā uz atsevišķiem šīs direktīvas noteikumiem katrā ziņā ir nepareiza vai nepilnīga, šādu iebildi noteikti iekļaujot iebildumā par transpozīcijas neesamību vispār un norādot uz tā pakārtoto raksturu attiecībā uz šo iebildumu.
(sal. ar 56. punktu)
5. Direktīvas 2000/60, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, 14. pantā privātpersonām un ieinteresētajām personām ir paredzēts piešķirt tiesības aktīvi piedalīties direktīvas īstenošanā un tostarp upju baseina apgabalu apsaimniekošanas plānu veidošanā, pārskatīšanā un atjaunināšanā. Tā kā šī tiesību norma nav transponēta valsts tiesību sistēmā, nav izpildīts pienākums valsts transpozīcijas pasākumus padarīt par tādiem, ar kuriem par juridiski saistošu kompetentām valsts iestādēm tiek atzīts direktīvas 13. panta 6. punktā paredzētais termiņš un kas privātpersonām ļauj jau iepriekš pilnībā iepazīties ar savām tiesībām, ko var īstenot pēc iesaistīšanās direktīvas 14. panta 1. un 2. punktā paredzētajās procedūrās.
(sal. ar 80. un 81. punktu)