Lieta C‑28/05

G. J. Dokter u.c.

pret

Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

(College van Beroep voor het bedrijfsleven lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lauksaimniecība – Mutes un nagu sērgas kontrole – Direktīva 85/511/EEK – Direktīva 90/425/EEK – Mutes un nagu sērgas noteikšanai paredzētās pārbaudes, ko veikusi Direktīvas 85/511/EEK pielikumā nenorādīta laboratorija – Valsts iestāžu rīcības brīvība – Samērīguma princips – Tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips

Ģenerāladvokāta M. Pojareša Maduru [M. Poiares Maduro] secinājumi, sniegti 2005. gada 19. janvārī

Tiesas (trešā palāta) 2006. gada 15. jūnija spriedums

Sprieduma kopsavilkums

1. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Mutes un nagu sērgas kontrole –Direktīva 85/511

(Padomes Direktīvas 85/511, kas grozīta ar Direktīvu 90/423, 11. panta 1. punkta pirmais ievilkums, 13. panta 1. punkta otrais ievilkums un 17. pants)

2. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Mutes un nagu sērgas kontrole –Direktīva 85/511

(Padomes Direktīva 85/511, kas grozīta ar Direktīvu 90/423, un Padomes Direktīvas 90/425 10. panta 1. punkts)

3. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Mutes un nagu sērgas kontrole –Direktīva 85/511

(Padomes Direktīva 85/511, kas grozīta ar Direktīvu 90/423)

4. Lauksaimniecība – Tiesību aktu tuvināšana – Mutes un nagu sērgas kontrole –Direktīva 85/511

(Padomes Direktīvas 85/511, kas grozīta ar Direktīvu 90/423, 5. pants, Padomes Direktīvas 90/425 10. panta 1. punkts; Komisijas lēmuma 2001/246 2. pants)

1. Direktīva 85/511, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei, kas grozīta ar Direktīvu 90/423, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās B pielikumā norādītās laboratorijas rekvizītu grozījumu, kas nav reģistrēti atbilstoši šīs direktīvas 17. pantā paredzētajai procedūrai, rezultātā šī laboratorija zaudē minētajā pielikumā paredzētās laboratorijas statusu tikai tad, ja šie grozījumi var ietekmēt laboratorijas drošību attiecībā uz mutes un nagu sērgas vīrusa izplatīšanās risku laikā, kad šī laboratorija veic pārbaudes, un ja šie grozījumi paaugstina arī vietējo uzņēmīgo dzīvnieku inficēšanās risku.

Prasību par grozījumu saistībā ar Direktīvas 85/511 B pielikumā norādīto laboratoriju iekļaušanu ir jānovērtē kontekstā ar šīs direktīvas galveno mērķi – mutes un nagu sērgas efektīvu kontroli, kas it īpaši nozīmē, ka pasākumi ir jāveic, parādoties šai slimībai. Šajā sakarā šīs kontroles efektivitāte prasa, lai publisko iestāžu rīcībā savlaicīgi būtu iespēja tostarp veikt diagnostiku šīs slimības atklāšanai. Tomēr, ja sakarā ar to, ka minētajā B pielikumā nav iekļauti grozījumi attiecībā uz laboratoriju, šī laboratorija vienmēr zaudētu pielikumā iekļautas laboratorijas statusu, valsts iestādēm būtu pienākums, ievērojot Direktīvas 85/511 11. panta 1. punkta pirmo ievilkumu un 13. panta 1. punkta otro ievilkumu, vairs neveikt pārbaudes, izmantojot šo laboratoriju, līdz brīdim, kad tiek iekļauti attiecīgie grozījumi. Šāda prasība būtu formalitāte, kas varētu traucēt šīm iestādēm laicīgu pieeju laboratorijai, lai savlaicīgi atklātu vīrusu, kas būtu pretrunā mutes un nagu sērgas efektīvas kontroles mērķim. Tādēļ prasībai par minēto grozījumu iekļaušanu nav jāpārsniedz tas, kas nepieciešams, lai aizsargātu intereses, kuras tā tiecas nodrošināt, proti, novērst vīrusa izplatīšanās risku laboratorijas pārbaudes laikā.

(sal. ar 34.–36., 59. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

2. Direktīva 85/511, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei, kas ir grozīta ar Direktīvu 90/423, neaizliedz to, ka dalībvalsts veic pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei, kas paredzēti 10. panta 1. punktā Direktīvā 90/425 par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, ko sniegusi Direktīvas 85/511 B pielikumā nenorādīta laboratorija.

Ņemot vērā mutes un nagu sērgas efektīvas kontroles mērķi, Direktīvas 85/511 2. panta otrajā daļā paredzētie diagnostikas pasākumi ir jāinterpretē plaši. Tomēr minētā 2. panta otrās daļas c) apakšpunktā termins “laboratorija” ir lietots bez jebkāda paskaidrojuma, un tā redakcija tātad nenorāda uz to, ka pasākumus var veikt tikai, pamatojoties uz rezultātiem, ko sniegusi Direktīvas 85/511 B pielikumā iekļauta laboratorija.

Turklāt minētās direktīvas 5. pantā paredzētos mutes un nagu sērgas kontroles pasākumus var veikt, pamatojoties uz rezultātiem, ko sniedz šīs direktīvas B pielikumā nenorādīta laboratorija. Šīs slimības kontroles papildu pasākumi, ko kompetentās iestādes var pieņemt saskaņā ar Direktīvas 90/425 10. panta 1. punktu, nozīmē, ka minētās iestādes var pieņemt pasākumus, kas ir analogi Direktīvas 85/511 5. pantā paredzētajiem pasākumiem, pamatojoties uz tiem pašiem laboratorijas rezultātiem, uz kuru pamata tika veikti šie iepriekš minētie pasākumi, un, attiecīgi, pamatojoties arī uz rezultātiem, ko ieguvusi Direktīvas 85/511 B pielikumā nenorādīta laboratorija.

(sal. ar 51., 52., 54., 59. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

3. Direktīvas 85/511, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei, kas ir grozīta ar Direktīvu 90/423, kontekstā kompetentajai iestādei ir jāreaģē uz pārbaužu rezultātiem, ko sniegusi laboratorija, kam ir Direktīvas 85/511 B pielikumā iekļautas laboratorijas statuss, un tai principā ir jāpieņem šajā direktīvā paredzētie pasākumi vai jebkuri citi nepieciešamie pasākumi, lai ātri un efektīvi kontrolētu mutes un nagu sērgu. Tikai tad, ja kompetentās iestādes rīcībā ir norādes, kas ļauj nopietni šaubīties par minēto laboratoriju rezultātu uzticamību, tā var atturēties no minēto pasākumu tūlītējas veikšanas. Šādā gadījumā šī iestāde var tostarp griezties pie cita diagnostikas veicēja, kas apstiprina vai atceļ šo rezultātu.

Kompetentajai iestādei ir jāņem vērā pat tādi rezultāti, ko sniegusi laboratorija, kurai nav Direktīvas 85/511 B pielikumā iekļautas laboratorijas statusa, lai attiecīgā gadījumā veiktu atbilstošus pasākumus, ko paredz Kopienu tiesiskais regulējums. Protams, tā kā šī laboratorija noteikti nesniedz tādas pašas drošības garantijas kā minētajā B pielikumā iekļauta laboratorija, kompetentajai iestādei pirms atbilstošo pasākumu veikšanas ir jāpārliecinās par minēto rezultātu uzticamību.

Katrā ziņā šī iestāde var pieņemt pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei, tikai ievērojot vispārējos Kopienu tiesību principus, it īpaši samērīguma principu un pamattiesības.

(sal. ar 67., 79. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

4. Ņemot vērā nopietnās sekas, ko audzētājiem rada lēmumi, kurus kompetentās iestādes pieņēmušas, pamatojoties uz 5. pantu Direktīvā 85/511, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei, kas grozīta ar Direktīvu 90/423, 2. pantu Lēmumā 2001/246, ar ko paredz mutes un nagu sērgas kontroles un tās izskaušanas noteikumus Nīderlandē, pamatojoties uz Direktīvas 85/511 13. pantu, un 10. pantu Direktīvā 90/425 par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu, tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips paredz, ka, veicot mutes un nagu sērgas kontroli, šādu lēmumu adresātiem principā jādod iespēja darīt zināmu savu viedokli par viņiem nelabvēlīgiem faktiem, kas izvirzīti, lai pamatotu apstrīdētos pasākumus.

Tomēr, ievērojot to, ka tādas pamattiesības kā tiesības uz aizstāvību var ietvert ierobežojumus ar nosacījumu, ja tie reāli atbilst vispārējas nozīmes interesēm, uz ko ir vērsts konkrētais pasākums, un ja attiecībā uz izvirzīto mērķi tie nav pārmērīga un nepieņemama iejaukšanās, kas pašā būtībā aizskar tiesības un garantijas, sabiedrības veselības aizsardzība principā attaisno to, ka kompetentā iestāde veic atbilstošus pasākumus pret mutes un nagu sērgu, pat iepriekš nesaņemot ieinteresēto personu viedokli par faktiem, kas izvirzīti šo pasākumu pamatojumam. Šāds ierobežojums var būt pārmērīga un nepieņemama iejaukšanās, kas pašā būtībā aizskar tiesības uz aizstāvēšanos tikai tad, ja ieinteresētajām personām vēlākā procesā būtu liegta iespēja apstrīdēt minētos pasākumus un efektīvi paust savu viedokli šajā procesā. Turklāt, ņemot vērā nepieciešamību ātri reaģēt uz mutes un nagu sērgu, tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips noteikti neparedz minēto pasākumu veikšanas apturēšanu līdz šī procesa noslēgumam.

(sal. ar 74.–77. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2006. gada 15. jūnijā (*)

Lieta C‑28/05

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2005. gada 18. janvārī un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 28. janvārī, tiesvedībā

G. J. Dokter,

Maatschap Van den Top,

W. Boekhout

pret

Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit.

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský] (referents), E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet], U. Lehmuss [U. Lõhmus] un A. O’Kīfs [A. Ó Caoimh],

ģenerāladvokāts M. Pojarešs Maduru [M. Poiares Maduro],

sekretāre M. Fereira [M. Ferreira], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2005. gada 8. decembrī,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

– H. J. Doktera [G. J. Dokter] vārdā – N. V. A. Tolenārs [N. W. A. Tollenaar], advocaat,

– Nīderlandes valdības vārdā – H. Sevenstere [H. Sevenster] un K. ten Dama [C. ten Dam], pārstāves,

– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – T. van Reins [T. van Rijn], F. Erlbahers [F. Erlbacher] un M. van Hēzika [M. van Heezik], pārstāvji,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2006. gada 19. janvārī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1985. gada 18. novembra Direktīvu 85/511/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei (OV L 315, 11. lpp.), kas grozīta ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/423/EEK (OV L 224, 13. lpp., turpmāk tekstā – “Direktīva 85/511”).

2 Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā H. J. Dokteru [G. J. Dokter], Matšapu van den Topu [Maatschap Van den Top] un V. Bukhautu [W. Boekhout] (turpmāk tekstā – “prasītāji pamata lietā”) pret Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit [lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministru] sakarā ar prasītājiem pamata lietā piederošo dzīvnieku izkaušanu.

Atbilstošās tiesību normas

3 Atbilstoši Direktīvas 85/511 2. panta otrās daļas c), d) un e) apakšpunktam:

“c) “inficēts dzīvnieks” nozīmē jebkādu pret slimību uzņēmīgas sugas dzīvnieku:

– kam konstatētas klīniskas pazīmes vai pēcnāves audu bojājumi, kas var rasties mutes un nagu sērgas dēļ,

vai

– kam pēc laboratorijas analīžu veikšanas oficiāli apstiprināta saslimšana ar mutes un nagu sērgu;

d) “iespējami slims dzīvnieks” nozīmē jebkādu pret slimību uzņēmīgas sugas dzīvnieku, kam ir tādas klīniskas pazīmes vai pēcnāves audu bojājumi, ka ir pamats aizdomām par saslimšanu ar mutes un nagu sērgu;

e) “iespējami inficēts dzīvnieks” nozīmē jebkādu pret slimību uzņēmīgas sugas dzīvnieku, kas saskaņā ar ievākto epizootioloģisko informāciju ir bijis tiešā vai netiešā saskarē ar mutes un nagu sērgas vīrusu”.

4 Atbilstoši šīs direktīvas 4. panta 1. punktam:

“Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja lauku saimniecībā ir viens vai vairāki dzīvnieki, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir slimi vai ir inficēti ar mutes un nagu sērgu, nekavējoties tiek uzsākta oficiāla izpēte, lai apstiprinātu vai izslēgtu saslimstību un jo īpaši lai valsts pilnvarots veterinārārsts noņem vajadzīgos paraugus vai organizē šādu paraugu ņemšanu laboratorijas analīzēm.

[..]”

5 Saskaņā ar šīs pašas direktīvas 5. pantu, “tiklīdz ir apstiprināts, ka lauku saimniecībā atrodas viens vai vairāki no 2. panta c) punktā definētajiem dzīvniekiem”, kompetentā iestāde nekavējoši veic šajā pantā paredzētos pasākumus un tostarp visus pret slimību uzņēmīgo sugu dzīvniekus, kas atrodas lauku saimniecībā, turpat arī nokauj valsts uzraudzībā un tā, lai izvairītos no jebkādiem mutes un nagu sērgas vīrusa izplatīšanās draudiem.

6 Minētās direktīvas 11. panta 1. punkts paredz:

“Dalībvalstis nodrošina, ka:

– laboratorijas analīzes mutes un nagu sērgas vīrusa noteikšanai veic valstu laboratorijas, kas norādītas B pielikumā, kuru var grozīt vai papildināt saskaņā ar 17. pantā noteikto kārtību. Šajās laboratorijas analīzēs vajadzības gadījumā un jo īpaši, ja slimība uzliesmo pirmo reizi, vajadzētu uzrādīt attiecīgā vīrusa tipu, apakštipu un atsevišķos gadījumos tā variantu, kuru vajadzības gadījumā var apstiprināt Kopienas norīkota etalonlaboratorija,

[..].”

7 Atbilstoši šīs pašas direktīvas 13. panta 1. un 2. punktam:

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka:

– [..]

– darbu ar mutes un nagu sērgas vīrusu, kas saistīts ar tā izpēti, diagnozi un/vai vakcīnu pagatavošanu, veic tikai apstiprinātās A un B pielikumā uzskaitītās iestādēs un laboratorijās,

– [..]

– otrajā ievilkumā minētās iestādes un laboratorijas apstiprina tikai tad, ja tās atbilst PLO (Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas) ieteiktajiem obligātajiem standartiem attiecībā uz laboratorijām, kas strādā ar mutes un nagu sērgas vīrusiem laboratorijā un dzīvos organismos (in vitro un in vivo).

2. Komisijas veterinārie eksperti sadarbībā ar dalībvalstu kompetentām iestādēm veic pārbaudes uz vietas, lai noskaidrotu, vai drošības sistēmas, ko piemēro A un B pielikumā minētajās iestādēs un laboratorijās, atbilst PLO obligātajiem standartiem.

Komisija veic šādas pārbaudes vismaz reizi gadā [..]

[..].”

8 Direktīvas 85/511 B pielikumā ar virsrakstu “Valstu laboratorijas, kas strādā ar mutes un nagu sērgu saistītiem jautājumiem” sadaļā “Nīderlande” ir norādīts Centraal Diergeneeskundig Instituut, Lelystad [Centrālais veterinārmedicīnas institūts, Lelistade [Lelystad]”.

9 Šajā pielikumā uzskaitīto laboratoriju sarakstu atbilstoši Direktīvas 85/511 13. panta 2. punkta otrajai daļai regulāri atjaunina atbilstoši šīs direktīvas 17. pantā paredzētajai komitoloģijas procedūrai. Šīs procedūras ietvaros Komisija iesniedz paredzēto pasākumu projektu Pastāvīgajai veterinārijas komitejai, ko veido dalībvalstu pārstāvji, un, attiecīgā gadījumā, Eiropas Savienības Padomei.

10 Atbilstoši Direktīvas 90/423 trešajam apsvērumam:

“[pamatojoties uz] Komisijas veikto izpēti [..] nonāca pie secinājuma, ka laboratorijās, darbojoties ar vīrusu, ir iespējams apdraudējums, ka vīruss pārvietojas uz vietējiem uzņēmīgiem dzīvniekiem, un draudi ir iespējami, lietojot vakcīnu, ja inaktivācijas procedūras nenodrošina tās drošību”.

11 Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvas 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (OV L 224, 29. lpp.) 10. panta 1. punkts nosaka:

“Katra dalībvalsts nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju, ja tās teritorijā, papildus to slimību uzliesmojumam, kas minētas Direktīvā 82/894/EEK, ir uzliesmojušas jebkuras zoonozes, slimības vai radušies citi iemesli, kas var radīt nopietnas briesmas dzīvnieku vai cilvēku veselībai.

Nosūtītāja dalībvalsts nekavējoties ievieš kontroles vai drošības pasākumus, kas paredzēti Kopienas noteikumos, it īpaši bufera zonu noteikšanu, kas paredzēta tajos noteikumos, vai veic jebkuru citu pasākumu, ko tā uzskata par piemērotu.

[..]”

12 Saskaņā ar Komisijas 2001. gada 27. marta Lēmuma 2001/246/EK, ar ko paredz mutes un nagu sērgas kontroles un tās izskaušanas noteikumus Nīderlandē, pamatojoties uz Direktīvas 85/511/EEK 13. pantu (OV L 88, 21. lpp.), motīvu daļas 4. punktu:

“Papildus pasākumiem, ko Nīderlande īsteno Direktīvas 85/511/EEK ietvaros, tā piesardzības apsvērumu nolūkā veic pret slimību uzņēmīgo dzīvnieku profilaktisku izkaušanu lauku saimniecībās, kuras atrodas inficēto vai iespējami inficēto lauku saimniecību tiešā tuvumā, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un pret slimību uzņēmīgo dzīvnieku augsto blīvumu noteiktās teritorijas daļās.”

13 Atbilstoši šī paša lēmuma 1. pantam:

“Šajā lēmumā tiek izmantotas šādas definīcijas:

1) “Profilaktiskā izkaušana” nozīmē pret slimību uzņēmīgo dzīvnieku nokaušanu lauku saimniecībās, kas atrodas noteiktā rādiusā ap lauku saimniecībām, kurām ir saistoši Direktīvas 85/511/EEK 4. un 5. pantā noteiktie ierobežojumi.

[..]

2) “Supresīvā vakcinācija” nozīmē pret slimību uzņēmīgo sugu dzīvnieku ārkārtas vakcināciju atsevišķās lauku saimniecībās, kas atrodas noteiktā teritorijā jeb vakcinācijas zonā; to veic vienīgi saistībā ar 1. punktā definēto preventīvo izkaušanu.

[..]”

14 Saskaņā ar minētā lēmuma 2. panta 1. punktu:

“Neskarot Padomes Direktīvu 85/511/EEK un it īpaši tās 4., 5. un 9. punktu, Nīderlande var pieņemt lēmumu par supresīvās vakcinācijas veikšanu, ievērojot direktīvas pielikumā paredzētos nosacījumus.”

15 Šajā pielikumā tostarp ir precizēts, ka “teritorija, kurā ir jāveic supresīvā vakcinācija” ir teritorija, kas var sasniegt divu kilometru rādiusu ap lauku saimniecību, kurai ir saistoši Direktīvas 85/511 4. un 5. pantā definētie ierobežojumi. Turklāt vakcinācijas zonai ir jāatrodas Nīderlandes teritorijas daļās, kas norādītas Komisijas 2001. gada 21. marta Lēmuma 2001/223/EK par atsevišķiem aizsardzības pasākumiem pret mutes un nagu sērgu (OV L 82, 29. lpp.) I pielikumā, tas ir, Helderlandes [Gelderland], Overeiselas [Overijssel], Flevolandes [Flevoland] un Ziemeļbrabantes [Noord‑Brabant] provincēm.

Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

16 Tā kā Nīderlandes iestāde bija informēta par aizdomām par mutes un nagu sērgu lauku saimniecībā Teunisenā, kas atrodas mazāk nekā divu kilometru attālumā no lauku saimniecībām, kuras pieder prasītājiem pamata lietā, Rijksdienst voor de keuring van Vee en Vlees (Liellopu un gaļas kontroles valsts dienests, turpmāk tekstā – “RVV”), speciālistu grupa 2001. gada 20. un 22. martā veica kontroli šajā lauku saimniecībā, kuras laikā tika noņemti vairāki paraugi un nosūtīti analīzes veikšanai uz laboratoriju ID‑Lelystad BV (turpmāk tekstā – “ID‑Lelystad”). Minētā grupa veica arī klīniskās pārbaudes, četrpadsmit dzīvnieku nokaušanu un 2001. gada 27. martā – evakuāciju no šīs lauku saimniecības.

17 2001. gada 28. martā ID‑Lelystad nosūtīja RVV faksu, ar ko ID‑Lelystad tam paziņoja, ka paraugi no lauku saimniecības Teunisenā ir izrādījušies apstiprinoši.

18 Līdz ar to RVV direktors atzina lauku saimniecību Teunisenā par inficētu un ar 2001. gada 29. marta lēmumu informēja prasītājus pamata lietā, ka visi viņu lauku saimniecībās atrodošies dzīvnieki ir jāuzskata par iespējami inficētiem, motivējot ar to, ka tuvumā tikusi konstatēta mutes un nagu sērga. Pamatojoties uz šiem lēmumiem, attiecībā uz kuriem tika noraidīts minēto prasītāju pieteikums par pagaidu noregulējumu, tika veikti mutes un nagu sērgas kontroles pasākumi viņu lauku saimniecībās, proti, pirmām kārtām, dzīvnieku vakcinācija un, otrām kārtām, to izkaušana.

19 Prasītāji pamata lietā iesniedza sūdzības par minētajiem lēmumiem RVV direktoram, kurš tās noraidīja. Prasītāji arī cēla iesniedzējtiesā prasību par šiem lēmumiem par noraidījumu.

20 Prasītāji vispirms norāda, ka RVV direktors nevarēja pamatot savus 2001. gada 29. marta lēmumus tikai ar ID‑Lelystad nosūtītā faksa saturu, ar ko tika paziņoti laboratorijas pārbaudes rezultāti. Faktiski, viņam vajadzēja pieprasīt lietu no laboratorijas, izpētīt to un pārbaudīt, vai laboratorija šīs pārbaudes bija veikusi pareizi. Turklāt, pamatojot 2001. gada 29. marta lēmumus ar ID‑Lelystad veiktās pārbaudes rezultātiem, direktors būtu pārkāpis Direktīvu 85/511, ņemot vērā to, ka ID‑Lelystad nebija norādīta šīs direktīvas B pielikumā un, attiecīgi, tā nav laboratorija šīs pašas direktīvas 11. panta 1. punkta pirmā ievilkuma un 13. panta 1. punkta otrā ievilkuma izpratnē. Minētajā pielikumā ir norādīta Centraal Diergeneeskundig Instituut, Lelystad (turpmāk tekstā – “CDI”), kas atšķiras no ID‑Lelystad, kurai ir cits nosaukums un juridiskā forma.

21 RVV direktors apgalvoja, ka viņam laboratorijas rezultāti bija saistoši un ka viņš nevarēja pārbaudīt to pareizību. Tādējādi viņam nebija nekādas rīcības brīvības attiecībā uz konstatējumu par mutes un nagu sērgu attiecīgajās laiku saimniecībās. Līdz ar to viņam bija jāveic šīs slimības kontroles pasākumi, jo laboratorija bija konstatējusi vīrusa esamību. Turklāt viņš uzskata, ka viņam Direktīvas 85/511 B pielikums bija jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir iekļauts arī ID‑Lelystad. Faktiski CDI pārveidošana par ID‑Lelystad attiektos tikai uz juridiskās formas maiņu. Kopš 1995. gada tā ir tā pati laboratorija ar to pašu juridisko adresi, aprīkota ar tām pašām iekārtām un veic tos pašus uzdevumus.

22 Šajos apstākļos College van Beroep voor het bedrijfsleven [Apelācijas tiesa tirdzniecības un rūpniecības jautājumos] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:

“1) Vai dalībvalstu pienākumam, kas noteikts Direktīvas 85/511 [..] 11. panta 1. punkta pirmā ievilkuma noteikumā kopsakarā ar tās 13. panta 1. punkta otrā ievilkuma noteikumiem, – nodrošināt, lai laboratorijas pārbaudes mutes un nagu sērgas saslimšanas noteikšanai veiktu šīs direktīvas B pielikumā norādītās laboratorijas – ir tieša iedarbība?

2) a) Vai Direktīvas 85/511 11. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka faktam, ka saslimšanu ar mutes un nagu sērgas vīrusa esamību ir konstatējusi šīs direktīvas B pielikumā nenorādīta laboratorija, ir juridiskas sekas?

b) Ja atbilde uz otrā jautājuma a) apakšpunktu ir apstiprinoša:

Vai Direktīvas 85/511 11. panta 1. punkta mērķis ir aizsargāt indivīdu, tādu kā [..] [prasītāji pamata lietā], intereses? Ja tas tā nav, vai šādi indivīdi var atsaukties uz iespējamo pārkāpumu, ko pieļāvušas dalībvalsts iestādes, pārkāpjot pienākumus, kurus tām uzliek šīs normas?

c) Ja no atbildes uz otrā jautājuma b) apakšpunktu izriet, ka indivīdi var atsaukties uz Direktīvas 85/511 11. panta 1. punktu:

Kādas juridiskās sekas ir konstatējumam par saslimšanu ar mutes un nagu sērgu, ko veikusi šīs direktīvas B pielikumā nenorādīta laboratorija?

3) Ņemot vērā Direktīvas 85/511 11. un 13. panta noteikumus, vai tās B pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka norāde Centraal Diergeneeskundig Instituut, Lelystad var [iekļaut] vai tai ir jāiekļauj arī ID‑Lelystad BV?

4) Ja no atbildēm uz iepriekš minētajiem jautājumiem izriet, ka faktu par saslimšanu ar mutes un nagu sērgu var konstatēt Direktīvas 85/511 B pielikumā nenorādītā laboratorija vai ka šis pielikums ir jāinterpretē tādējādi, ka norāde Centraal Diergeneeskundig Instituut, Lelystad var [iekļaut] vai tai ir jāiekļauj arī ID‑Lelystad BV:

Vai Direktīva 85/511 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nosaka, ka valsts administratīvajai iestādei, kurai ir pilnvaras pieņemt lēmumu, ir saistoši pārbaužu, ko veikusi šīs direktīvas B pielikumā norādīta laboratorija, rezultāti, un, ja no atbildes uz otrā jautājuma a) apakšpunktu izriet, ka šī administratīvā iestāde var arī pamatot savus pasākumus mutes un nagu sērgas izskaušanai ar rezultātiem, ko ieguvusi direktīvas B pielikumā nenorādīta laboratorija – vai šīs laboratorijas rezultāti vai iestādes lemtspēja ietilpst dalībvalsts procesuālajā autonomijā tādā veidā, ka tiesai, kura izskata pamata lietu, ir jāpārbauda, vai normas, izskatot jautājumu pamata lietā, ir piemērojamas neatkarīgi no fakta, vai laboratorijas pārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz Kopienu tiesību vai valsts tiesību pienākumu, un vai piemērošana valsts tiesu sistēmā nepadara Kopienu normu piemērošanu pārmērīgi grūtu vai praktiski neiespējamu?

5) Ja no atbildes uz ceturto jautājumu izriet, ka Direktīva 85/511 regulē apjomu, ciktāl valsts iestādēm ir saistoši laboratorijas rezultāti:

Vai valsts iestādēm ir bez nosacījumiem saistoši rezultāti, kas izriet no laboratorijas pārbaudes, kuras mērķis ir atklāt saslimšanu ar mutes un nagu sērgu? Ja tas tā nav, kādu rīcības brīvību Direktīva 85/511 piešķir šīm iestādēm?”

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Par pirmo, otro un trešo jautājumu

23 Ar šiem jautājumiem, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā vēlas zināt, pirmkārt, kādiem Direktīvas 85/511 B pielikumā norādītās laboratorijas rekvizītu grozījumiem, kas nav veikti atbilstoši šīs direktīvas 17. pantā paredzētajai procedūrai, ir tādas sekas, ka šī laboratorija zaudē šajā pielikumā paredzēto laboratorijas statusu, un, otrkārt, vai valsts kompetentā iestāde var pamatot pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei ar analīžu rezultātiem, ko sniegusi laboratorija, kurai nav minētā statusa. Visbeidzot, iesniedzējtiesa jautā, vai šī direktīva iestājas pret to, ka dalībvalsts tādos apstākļos, kādi ir pamata lietā, veic pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei, pamatojoties uz rezultātiem, ko sniegusi laboratorija, kas nav norādīta minētajā pielikumā, vai indivīdi, attiecīgi, var atsaukties uz šo Direktīvas 85/511 pārkāpumu valsts tiesā un vai šim pārkāpumam ir juridiskas sekas.

24 Vispirms ir jānorāda, ka 2001. gada 27. martā, tātad, divas dienas pirms apstrīdētajiem valsts lēmumiem, Komisija, pamatojoties uz Direktīvas 90/425 10. pantu un Direktīvas 85/511 13. panta 3. punktu, pieņēma Lēmumu 2001/246. Ar šo lēmumu Komisija atļāva dzīvnieku supresīvo vakcināciju un preventīvo izkaušanu, un šī izkaušana saskaņā ar minētā lēmuma 1. pantu nozīmē pret slimību uzņēmīgo dzīvnieku nokaušanu lauku saimniecībās, kas atrodas noteiktā rādiusā ap lauku saimniecībām, kurām ir saistoši Direktīvas 85/511/EEK 4. un 5. pantā noteiktie ierobežojumi. Saskaņā ar minētā lēmuma motīvu daļas 4. punktu Nīderlandes Karaliste papildus pasākumiem, ko īsteno Direktīvas 85/511/EEK ietvaros, piesardzības apsvērumu dēļ bija uzsākusi pret slimību uzņēmīgo dzīvnieku profilaktisku izkaušanu “inficētajās vai iespējami inficētajās” lauku saimniecībās (skat. 2005. gada 10. marta spriedumu apvienotajās lietās C‑96/03 un C‑97/03 Tempelman un van Schaijk, Krājums, I‑1895. lpp., 37. un 38. punkts).

25 Nīderlandes kompetentās iestādes, pamatojoties uz Lēmumu 2001/246 kopsakarā ar Direktīvas 90/425 10. pantu, kā arī Direktīvas 85/511 4. pantu un 2. panta d) un e) punktu, bija tiesīgas pēc supresīvās vakcinācijas īstenošanas veikt pret slimību uzņēmīgo dzīvnieku nokaušanu lauku saimniecībās, kas atrodas divu kilometru rādiusā ap lauku saimniecību, kurā atradās vai nu iespējami slims dzīvnieks, proti, dzīvnieks, kam ir tādas klīniskas pazīmes vai pēcnāves audu bojājumi, ka var būt pamats aizdomām par saslimšanu ar mutes un nagu sērgu, vai iespējami inficēts dzīvnieks, proti, dzīvnieks, kas saskaņā ar ievākto epizootioloģisko informāciju ir bijis tiešā vai netiešā saskarē ar mutes un nagu sērgas vīrusu.

26 Tomēr Lēmums 2001/246 neprasa, lai šādu informāciju par lauku saimniecību, kurā atrodas iespējami slims vai iespējami inficēts dzīvnieks, pamatotu tikai ar Direktīvas 85/511 B pielikumā iekļauto laboratoriju rezultātiem. Tādējādi apstāklim, ka šīs ziņas bija sniegusi laboratorija, kurai nebija šī statusa, nav nozīmes attiecībā uz minēto pasākumu atbilstību Kopienu tiesībām.

27 Turklāt iepriekš minētā sprieduma lietā Tempelman un van Schaijk 40. punktā Tiesa konstatēja, ka Direktīvu 85/511 nevar interpretēt tādējādi, ka tajā paredzētos pasākumus nevarētu papildināt ar Kopienas vai valsts pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz Direktīvu 90/425. Attiecīgi Lēmums 2001/246 ir Kopienas pasākums, kas pamatots tostarp ar Direktīvas 90/425 10. pantu.

28 Iesniedzējtiesai šī sprieduma 16. punktā norādīto faktu kontekstā ir jāizvērtē, vai valsts iestādes pamata lietā veica attiecīgos pasākumus, pastāvot Lēmumā 2001/246 paredzētajiem apstākļiem. Ja tas tā ir, no iepriekš minētā izriet, ka prasītāji pamata lietā nevar atsaukties uz Direktīvas 85/511 11. panta 1. punkta un 13. panta 1. punkta pārkāpumu, un Kopienu tiesības neiestājas pret šiem pasākumiem.

29 Vēl ir jāpārbauda, vai paši prasītāji varēja pamatoties uz šīm normām gadījumā, ja Nīderlandes iestāžu lēmumu atzīt viņu lauku saimniecībās esošos dzīvniekus par iespējami inficētiem, motivējot ar to, ka lauku saimniecībā Teunisenā tika konstatēts mutes un nagu sērgas gadījums, un uzdot veikt visu šo dzīvnieku izkaušanu nevarēja pamatot ar Lēmumu 2001/246.

30 Saskaņā ar Direktīvas 85/511 11. panta 1. punkta pirmo ievilkumu un 13. panta 1. punkta otro ievilkumu dalībvalstīm ir pienākums nodrošināt, ka darbu ar mutes un nagu sērgas vīrusu, kas saistīts ar tā diagnostiku, veic tikai apstiprinātās, minētās direktīvas B pielikumā uzskaitītajās laboratorijās.

31 Vienīgās minētajā pielikumā norādītās ziņas, kas ļauj identificēt šīs laboratorijas, faktiski ir to nosaukums un pilsēta, kurā ir to juridiskā adrese, kas attiecībā uz Nīderlandi ir Centraal Diergeneeskundig Instituut un Lelystad. Turklāt šīs pašas direktīvas 17. pantā visiem šo ziņu grozījumiem ir paredzēta tikai viena procedūra.

32 Šīs procedūras, kā arī iepriekš minēto 11. un 13. panta noteikumu jēga, kā tas arī ir precizēts Direktīvas 90/423 trešajā ievilkumā, ir tajā, ka laboratorijās, darbojoties ar vīrusu, ir iespējams apdraudējums, ka vīruss pārvietojas uz vietējiem uzņēmīgajiem dzīvniekiem. Šo secinājumu turklāt apstiprina Komisijas 2003. gada 10. janvāra Lēmuma 2003/11/EK, ar ko groza Direktīvu 85/511 (OV L 7, 82. lpp.), motīvu daļas 1. punkts, saskaņā ar kuru “regulārās vakcinācijas izbeigšana pret mutes un nagu sērgas vīrusu Kopienā 1991. gadā ir palielinājusi Kopienas ganāmpulka uzņēmīgumu pret šo slimību. Tādēļ, lai izvairītos no šī vīrusa izplatīšanās, kas varētu apdraudēt Kopienas ganāmpulkus, ir būtiski nodrošināt, lai laboratorijas, kuras rīkojas ar šo vīrusu, to darītu drošos apstākļos”.

33 Turklāt slimības diagnostika ir jāveic atbildīgām laboratorijām, apzinoties, ka to drošība ir jānovērtē pirms to iekļaušanas minētajā pielikumā un, attiecīgā gadījumā, laikā, kad šajā pielikumā iekļauj ar laboratorijām saistītos grozījumus.

34 Tomēr šī prasība par laboratoriju iekļaušanu ir jānovērtē kontekstā ar Direktīvas 85/511 galveno mērķi – mutes un nagu sērgas efektīvu kontroli (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Tempelman un van Schaijk, 35. punkts), kas it īpaši nozīmē, ka pasākumi ir jāveic, parādoties šai slimībai. Šajā sakarā ir jānorāda, ka šādas kontroles efektivitāte prasa, lai publisko iestāžu rīcībā savlaicīgi būtu iespēja tostarp veikt diagnostiku šīs slimības atklāšanai.

35 Tomēr, ja sakarā ar to, ka Direktīvas 85/511 B pielikumā nav iekļauti grozījumi attiecībā uz minētajā pielikumā norādīto laboratoriju, šī laboratorija vienmēr zaudētu [pielikumā] iekļautas laboratorijas statusu, valsts iestādēm būtu pienākums, ievērojot minēto 11. un 13. pantu, vairs neveikt pārbaudes, izmantojot šo laboratoriju, līdz brīdim, kad tiek iekļauti attiecīgie grozījumi. Šāda prasība būtu formalitāte, kas varētu traucēt šīm iestādēm laicīgu pieeju laboratorijai, lai savlaicīgi atklātu vīrusu, kas būtu pretrunā mutes un nagu sērgas efektīvas kontroles mērķim.

36 Tādēļ prasībai par minēto grozījumu iekļaušanu nav jāpārsniedz tas, kas nepieciešams, lai aizsargātu intereses, kuras tā tiecas nodrošināt, proti, novērst vīrusa izplatīšanās risku laboratorijas pārbaudes laikā.

37 Tādēļ katrā lietā ir jānovērtē, vai veiktajiem grozījumiem varēja būt sekas saistībā ar attiecīgās laboratorijas drošību tādējādi, ka paaugstinājās vietējo uzņēmīgo dzīvnieku inficēšanās risks. Ja tas tā nav, attiecīgā laboratorija, neņemot vērā tās rekvizītu grozījumiem, nevar zaudēt Direktīvas 85/511 B pielikumā iekļautās laboratorijas statusu.

38 Turklāt tas tā it īpaši ir gadījumā, kad minētās laboratorijas nosaukumā vai tās juridiskajā formā veiktajiem grozījumiem ir tīri formāls raksturs, un gadījumā, kad grozījumi neietekmē tās drošību un uzticamību, it īpaši ja tās personāls, tās telpas un tās aprīkojums būtībā paliek nemainīgs.

39 Šajā sakarā pretēji tam, ko apgalvo prasītāji pamata lietā, ir mazsvarīgs tas, ka atbilstoši valsts tiesību normām laboratorija, ievērojot attiecībā uz to veiktos grozījumus, ir juridiski cita persona salīdzinājumā ar to, kas iekļauta minētajā B pielikumā.

40 Šajā lietā netiek apstrīdēts, ka ID‑Lelystad tika izveidota no CDI vairāku apvienošanos un pārņemšanu rezultātā. Prasītāji pamata lietā turklāt apgalvo, ka Direktīvas 85/511 piemērošanas nolūkā ID‑Lelystad nevar tikt iekļauta CDI, jo īpaši motivējot ar to, ka runa ir par diviem dažādiem tiesību subjektiem, kuriem nav viena un tā pati juridiskā forma, ka CDI, atšķirībā no ID‑Lelystad, bija jādara publiski pieejami iekšējie dokumenti attiecībā uz izskatāmajām lietām un ka CDI, atšķirībā no ID‑Lelystad, bija kompetentā ministra pakļautībā.

41 Tomēr, pat ja prejudiciāla nolēmuma procesa ietvaros valsts tiesas kompetencē ir novērtēt, ievērojot šī sprieduma 30.–39. punktā minētos apsvērumus, vai, neņemot vērā šādus grozījumus, ID‑Lelystad ir jāuzskata par Direktīvas 85/511 11. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā norādītu laboratoriju, Tiesa, kam ir jāsniedz valsts tiesai lietderīgas atbildes, ir kompetenta dot no pamata lietas materiāliem, kā arī no tai sniegtajiem rakstveida un mutvārdu apsvērumiem izrietošas norādes, kas ļautu valsts tiesai pieņemt nolēmumu (šajā sakarā skat. 1996. gada 7. marta spriedumu lietā C‑278/93 Freers un Speckmann, Recueil, I‑1165. lpp., 24. punkts, un 2003. gada 11. septembra spriedumu lietā C‑77/02 Steinicke, Recueil, I‑9027. lpp., 59. lpp.).

42 Šajā sakarā iesniedzējtiesai ir jāņem vērā arī Komisijas attieksme, tādēļ ka Komisija saskaņā ar Direktīvas 85/511 13. panta 2. punktu ir tiesīga veikt regulāras pārbaudes, lai pārbaudītu drošības sistēmas, ko piemēro minētajā B pielikumā norādītajās laboratorijās, un tai ir īpaša atbildība, veicot šīs direktīvas 17. pantā paredzēto procedūru, kurai ir skaidrs mērķis – novērtēt laboratorijas uzticamību šīs pašas direktīvas piemērošanas nolūkā.

43 Savukārt Komisija gan savos rakstveida apsvērumos, gan tiesas sēdē apgalvoja, ka tā nekad nav šaubījusies par laboratorijas ID‑Lelystad identitāti un ka tā vienmēr ir uzskatījusi, ka grozījumi, kas notikuši starp CDI un ID‑Lelystad, ir tikai formāli.

44 Turklāt ir jākonstatē, ka, ievērojot pamata lietas apstākļus, tikai fakts, ka sākotnējās juridiskās personas pievienošanas vai pārņemšanas rezultātā tā, vērtējot no juridiskā viedokļa, kļuva par atšķirīgu juridisku personu, nenozīmē, ka minētās laboratorijas drošības līmenis kopš šī brīža ir zemāks attiecībā uz vīrusa izplatīšanās risku.

45 Tāpat ir jānorāda, ka nepastāv saikne starp vīrusa izplatīšanās risku un laboratorijai uzlikto pienākumu darīt publiski pieejamus iekšējos dokumentus attiecībā uz izskatāmajām lietām.

46 Savukārt attiecībā uz apstākli, ka laboratorija vairs neatrodas publiskas iestādes pakļautībā, ka tai vairs nav jāievēro šīs iestādes instrukcijas un ka to arī nevar reāli piespiest ievērot pienākumus, kas izriet no Direktīvas 85/511, – Tiesa nevar a priori izslēgt šāda grozījuma sekas attiecībā uz vīrusa izplatīšanās risku un, attiecīgi, šīs direktīvas B pielikumā iekļautās laboratorijas statusa iespējamo zaudēšanu. Iesniedzējtiesai ir jānovērtē, ievērojot lietas faktus, vai šādam grozījumam ir sekas attiecībā uz pamata lietā apskatāmās laboratorijas drošību.

47 Gadījumā, ja, ievērojot iepriekš minētos apsvērumus, var izdarīt secinājumu, ka ID‑Lelystad ir zaudējusi Direktīvas 85/511 B pielikumā iekļautās laboratorijas statusu, iesniedzējtiesa jautā arī, vai šī direktīva iestājas pret to, ka dalībvalsts, pastāvot tādiem apstākļiem kā pamata lietā, veic pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei, pamatojoties uz rezultātiem, ko sniegusi laboratorija, kas nav iekļauta minētajā pielikumā, vai indivīdi varēja atsaukties uz šo Direktīvas 85/511 normu pārkāpumu valsts tiesā un vai šim pārkāpumam ir juridiskas sekas.

48 Pamata lietas kontekstā ir jāatgādina, ka dalībvalsts, pamatojoties uz Direktīvas 90/425 10. panta 1. punktu, var veikt pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei papildus tiem, kas paredzēti Direktīvā 85/511, un tostarp (kā tas ir šajā lietā) veikt dzīvnieku nokaušanu kaimiņu lauku saimniecībā vai to dzīvnieku, kas atrodas noteiktā rādiusā gar lauku saimniecību, kurā ir inficēti dzīvnieki, nokaušanu (iepriekš minētais spriedums lietā Tempelman un van Schaijk, 52. punkts).

49 Tomēr šīs valstis var pieņemt minētos pasākumus, vienīgi ievērojot Kopienas tiesības, un tām ir arī jāievēro mērķi, ko paredz spēkā esošais Kopienas tiesiskais regulējums, tāds, ko tostarp paredz Direktīva 85/511 (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Tempelman un van Schaijk, 31. punkts).

50 Attiecībā uz šo iepriekš minēto direktīvu vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar tās 5. pantu kopsakarā ar tās 2. panta otrās daļas c) apakšpunktu kompetentajām iestādēm ir jāveic šajā normā norādītie pasākumi un tostarp jānokauj visi pret slimību uzņēmīgie dzīvnieki jebkurā saimniecībā, kurā ir apstiprināta tāda viena vai vairāku pret slimību uzņēmīgas sugas dzīvnieku klātbūtne:

– kam konstatētas klīniskas pazīmes vai pēcnāves audu bojājumi, kas var rasties mutes un nagu sērgas dēļ, vai

– kam pēc laboratorijas analīžu veikšanas oficiāli apstiprināta saslimšana ar mutes un nagu sērgu.

51 Ņemot vērā mutes un nagu sērgas efektīvas kontroles mērķi, šie diagnostikas pasākumi ir jāinterpretē plaši.

52 Tomēr minētā 2. panta otrās daļas c) apakšpunktā termins “laboratorija” ir lietots bez jebkāda paskaidrojuma, un tā redakcija tātad nenorāda uz to, ka pasākumus var veikt tikai, pamatojoties uz rezultātiem, ko sniegusi Direktīvas 85/511 B pielikumā iekļauta laboratorija.

53 Turklāt šī pati norma nozīmē, ka pasākumi šīs slimības kontrolei tiek pieņemti arī tad, ja dzīvniekiem ir tikušas konstatētas klīniskas pazīmes vai pēcnāves audu bojājumi, kas “var” rasties mutes un nagu sērgas dēļ. Nav šaubu, ka secinājums par vīrusa esamību, pamatojoties uz šo metodi, pēc definīcijas šķiet mazāk pārliecinošs nekā laboratorijas pārbaude un pat ja Komisija, veicot Direktīvas 85/511 17. pantā paredzēto procedūru, nav šo laboratoriju atzinusi par laboratoriju, kam atļauts rīkoties ar šo vīrusu.

54 Turklāt, ja kompetentās iestādes atbilstoši Direktīvas 90/425 10. panta 1. punktam ir pilnvarotas pieņemt pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei papildus tiem, kas paredzēti Direktīvā 85/511, šis papildu raksturs nozīmē, ka minētās iestādes var pieņemt pasākumus, kas ir analogi Direktīvas 85/511 5. pantā paredzētajiem pasākumiem, pamatojoties uz tiem pašiem laboratorijas rezultātiem, uz kuru pamata tika veikti šie iepriekš minētie pasākumi, un, attiecīgi, pamatojoties arī uz rezultātiem, ko ieguvusi Direktīvas 85/511 B pielikumā nenorādīta laboratorija.

55 Turklāt ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāji pamata lietā, Direktīvas 85/511 11. panta 1. punkta pirmā ievilkuma un 13. panta 1. punkta otrā ievilkuma noteikumi šo secinājumu neapstiprina.

56 Faktiski ir jāatgādina, ka šīs normas paredz, ka dalībvalstīm ir pienākums diagnostikas veikšanai griezties minētajā B pielikumā uzskaitītajās laboratorijās tā iemesla dēļ, ka rīkošanās ar vīrusu citās laboratorijās rada vīrusa izplatīšanās risku.

57 Tomēr neatkarīgi no šī pienākuma pastāv pienākums mutes un nagu sērgas kontroles pasākumu veikšanas nolūkā neizmantot laboratorijas rezultātus, kas agrāk ir sniegti, neizpildot šo pirmo pienākumu un, tātad, riskējot, ka laboratorija, kas nav norādīta minētajā pielikumā, izplatīs vīrusu. Un, ja kompetentās iestādes ar to var pārkāpt Direktīvu 85/511, neievērojot šo pirmo pienākumu, šāds pārkāpums neatspēko apsvērumus, kas minēti šī sprieduma 50.–54. punktā, kurus ievērojot, dalībvalstis nolūkā veikt minētos pasākumus var izmantot rezultātus, ko sniegusi minētajā pielikumā nenorādīta laboratorija.

58 Šajos apstākļos nav jāizskata jautājums par to, vai indivīdi, ņemot vērā tādus konkrētos apstākļus kā pamata lietā, iesniedzējtiesā var atsaukties uz Direktīvas 85/511 pārkāpumu, kas izriet no tā, ka publiskās iestādes izmanto rezultātus, ko sniegusi minētajā pielikumā nenorādītā laboratorija, un par to, vai šādam pārkāpumam ir juridiskas sekas.

59 Ievērojot visu iepriekš minēto, uz pirmo, otro un trešo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīva 85/511 ir jāinterpretē tādējādi, ka tās B pielikumā norādītas laboratorijas rekvizītu grozījumu, kas nav reģistrēti atbilstoši šīs direktīvas 17. pantā paredzētajai procedūrai, rezultātā šī laboratorija zaudē minētajā pielikumā paredzētās laboratorijas statusu tikai tad, ja šie grozījumi var ietekmēt laboratorijas drošību attiecībā uz mutes un nagu sērgas vīrusa izplatīšanās risku laikā, kad šī laboratorija veic pārbaudes, un ja šie grozījumi paaugstina arī vietējo uzņēmīgo dzīvnieku inficēšanās risku. Turklāt Direktīva 85/511 neaizliedz to, ka dalībvalsts veic Direktīvas 90/425 10. panta 1. punkta paredzētos pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, ko veikusi Direktīvas 85/511 B pielikumā nenorādīta laboratorija.

Par ceturto un piekto jautājumu

60 Ar šiem jautājumiem, kas ir apskatāmi kopā, iesniedzējtiesa vēlas zināt, ciktāl kompetentajai iestādei, lai veiktu pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei, ir saistoši pārbaudes rezultāti, ko sniegusi Direktīvas 85/511 B pielikumā norādīta laboratorija, un ciktāl tai ir saistoši rezultāti, ko sniegusi laboratorija, kurai nav šī statusa, it īpaši tāda, kura to, attiecīgā gadījumā, zaudēja šī sprieduma 46. punktā norādīto iemeslu dēļ.

61 Pirmkārt, ir jāapskata gadījums, kad rezultātus būtu sniegusi laboratorija, kurai ir šis statuss.

62 No Direktīvas 85/511 5. panta izriet, ka kompetentajai valsts iestādei nekavējoši ir jāveic direktīvā paredzētie pasākumi, tiklīdz ir apstiprināts, ka lauku saimniecībā atrodas viens vai vairāki dzīvnieki, kuru saslimšana ar mutes un nagu sērgu ir oficiāli konstatēta laboratorijas pārbaudes rezultātā.

63 Turklāt citas normas, tādas kā Lēmuma 2001/246 2. pants un Direktīvas 90/425 10. panta 1. punkts, dod minētajām iestādēm tiesības veikt papildu pasākumus.

64 Tāpat ir jāatgādina, ka mutes un nagu sērgas kontrolei vajag, lai atbilstošie pasākumi tiktu veikti ātri un efektīvi.

65 Šajā nolūkā Direktīva 85/511, it īpaši tās 13. pants, paredz tās B pielikumā iekļautajām laboratorijām stingras prasības attiecībā uz to drošības sistēmām, kā arī Komisijas veterinārijas ekspertu un dalībvalstu kompetento iestāžu periodiskajām kontrolēm. Tādēļ analīžu organizēšana, ko veic šīs laboratorijas, var sniegt garantijas tam, ka iestāde, kuras pienākums ir kontrolēt mutes un nagu sērgu, principā var paļauties uz to rezultātiem.

66 Ievērojot iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka kompetentajai iestādei ir jāreaģē uz šiem rezultātiem un principā jāveic Direktīvā 85/511 paredzētie pasākumi vai jebkādi citi atbilstošie pasākumi, ņemot vērā nepieciešamību ātri un efektīvi kontrolēt mutes un nagu sērgu.

67 Tikai tad, ja kompetentās iestādes rīcībā ir norādes, kas ļauj nopietni šaubīties par minēto laboratoriju rezultātu uzticamību, tā var atturēties no minēto pasākumu tūlītējas veikšanas. Šādā gadījumā šī iestāde var tostarp griezties pie cita diagnostikas veicēja, kas apstiprina vai atceļ šo rezultātu.

68 Otrkārt, ir jāapskata gadījums, kad rezultātus būtu sniegusi laboratorija, kurai nav Direktīvas 85/511 B pielikumā iekļautas laboratorijas statusa.

69 No šī sprieduma 54. punkta izriet, ka kompetentā iestāde nevar atturēties no atbilstošo pasākumu veikšanas tikai tā iemesla dēļ, ka saslimšanu ar mutes un nagu sērgu ir konstatējusi laboratorija, kurai nav Direktīvas 85/511 B pielikumā iekļautas laboratorijas statusa.

70 Ņemot vērā to, ka mutes un nagu sērga ir ļoti lipīga, un nepieciešamību to ātri un efektīvi kontrolēt, kompetentajai iestādei ir jāņem vērā šādas laboratorijas sniegtie rezultāti, lai attiecīgā gadījumā veiktu atbilstošos pasākumus, ko paredz Kopienas tiesiskais regulējums. Protams, tā kā šī laboratorija noteikti nesniedz tādas pašas drošības garantijas kā Direktīvas 85/511 B pielikumā iekļauta laboratorija, kompetentajai iestādei pirms atbilstošo pasākumu veikšanas ir jāpārliecinās par šo rezultātu uzticamību.

71 Šajā kontekstā turklāt ir jānorāda, ka jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā vai pārbaužu rezultātus ir sniegusi laboratorija, kurai ir Direktīvas 85/511 B pielikumā iekļautas laboratorijas statuss, kompetentā iestāde var veikt šos pasākumus, tikai ievērojot vispārējos Kopienas tiesību principus, it īpaši – samērīguma principu un pamattiesības (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Tempelman un van Schaijk, 31. punkts).

72 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru samērīguma princips prasa, lai Kopienu tiesību normā ietvertie līdzekļi būtu piemēroti paredzētā mērķa īstenošanai un nepārsniegtu to, kas ir nepieciešams šī mērķa sasniegšanai (2004. gada 14. decembra spriedumi lietā C‑434/02 Arnold André, Krājums, I‑11825. lpp., 45. punkts; lietā C‑210/03 Swedish Match, Krājums, I‑11893. lpp., 47. punkts, un 2005. gada 6. decembra spriedums apvienotajās lietās C‑453/03, C‑11/04, C‑12/04 un C‑194/04 ABNA u.c., Krājums, I‑10423. lpp., 68. punkts).

73 Attiecībā uz pamattiesību aizsardzību prasītāji pamata lietā būtībā apgalvo, ka valsts iestādes veica pasākumus pamata lietā, pārkāpjot tiesību uz aizstāvību ievērošanas principu.

74 No pastāvīgās judikatūras izriet, ka tiesību uz aizstāvību ievērošana visos procesos, kuri uzsākti pret personu un kuru rezultātā var pieņemt tai nelabvēlīgu lēmumu, ir Kopienu tiesību pamatprincips, kas nodrošināms pat tad, ja nav nekāda tiesiskā regulējuma saistībā ar procesu. Šis princips noteic, ka tādu lēmumu adresātiem, ar ko būtiski tiek skartas viņu intereses, ir jādod iespēja atbilstoši darīt zināmu savu viedokli par viņiem nelabvēlīgiem faktiem, kas izvirzīti, lai pamatotu apstrīdēto lēmumu (skat. it īpaši 1996. gada 24. oktobra spriedumu lietā C‑32/95 P Komisija/Lisrestal u.c., Recueil, I‑5373. lpp., 21. punkts; 2000. gada 21. septembra spriedumu lietā C‑462/98 P Mediocurso/Komisija, Recueil, I‑7183. lpp., 36. punkts, un 2005. gada 9. jūnija spriedumu lietā C‑287/02 Spānija/Komisija, Krājums, I‑5093. lpp., 37. punkts). Attiecīgi, ņemot vērā nopietnās sekas, ko audzētājiem rada lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Direktīvas 85/511 5. pantu, Lēmuma 2001/246 2. punktu un Direktīvas 90/425 10. panta 1. punktu, minētais princips nosaka, ka, veicot mutes un nagu sērgas kontroli, šādu lēmumu adresātiem principā jādod iespēja darīt zināmu savu viedokli par viņiem nelabvēlīgiem faktiem, kas izvirzīti, lai pamatotu apstrīdēto pasākumu.

75 Tomēr ir jāatgādina, ka tādas pamattiesības kā tiesības uz aizstāvību nav absolūta priekšrocība, bet var ietvert ierobežojumus ar nosacījumu, ja tie reāli atbilst vispārējas nozīmes interesēm, uz ko ir vērsts konkrētais pasākums, un ja attiecībā uz izvirzīto mērķi tie nav pārmērīga un nepieņemama iejaukšanās, kas pašā būtībā aizskar tiesības un garantijas. Viens no mērķiem, kas var attaisnot šādus ierobežojumus, jo īpaši ir sabiedrības veselības aizsardzība (šajā sakarā skat. 1992. gada 8. aprīļa spriedumu lietā C‑62/90 Komisija/Vācija, Recueil, I‑2575. lpp., 23. punkts, un 1995. gada 17. oktobra spriedumu lietā C‑44/94 Fishermen’sOrganisations u.c., Recueil, I‑3115. lpp., 55. punkts).

76 Šajā kontekstā ir jāatzīst, ka, ja kompetentā iestāde varētu veikt atbilstošus pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei tikai tad, ja visas iespējami iesaistītās personas iepriekš būtu uzzinājušas par faktiem un dokumentiem, ar ko pamatoti šie pasākumi, un tikai tad, ja tās būtu formulējušas nostāju par šiem faktiem un dokumentiem, varētu tikt traucēta šīs iestādes iespēja reaģēt ātri un efektīvi. Tādēļ sabiedrības veselības aizsardzība principā attaisno to, ka šī iestāde veic minētos pasākumus, pat iepriekš nesaņemot ieinteresēto personu viedokli par faktiem, kas izvirzīti šo pasākumu pamatojumam. Turklāt šāds ierobežojums var būt pārmērīga un nepieņemama iejaukšanās, kas pašā būtībā aizskar tiesības uz aizstāvību tikai tad, ja ieinteresētajām personām vēlākā procesā būtu liegta iespēja apstrīdēt minētos pasākumus un efektīvi paust savu viedokli šajā procesā.

77 Turklāt, ņemot vērā nepieciešamību ātri reaģēt uz mutes un nagu sērgu, tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips noteikti neparedz minēto pasākumu veikšanas apturēšanu līdz šī procesa noslēgumam.

78 Tāpat, ja šādā procesā izrādītos, ka iestāde, kuras pienākums ir kontrolēt mutes un nagu sērgu, varēja veikt Direktīvās 85/511 un 90/425 vai Lēmumā 2001/246 paredzētos pasākumus, pamatojoties tikai uz tiem laboratorijas rezultātiem, kurus tā bija nosūtījusi iestādei pa faksu, tiesību uz aizstāvību ievērošanas princips neiestājas pret to, ka tiesa, kas lemj šajā procesā, pamato savu nolēmumu tikai ar šo dokumentu, ja vien lietas dalībnieki varēja efektīvi izteikt savu viedokli.

79 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz ceturto un piekto jautājumu ir jāatbild, ka kompetentajai iestādei ir jāreaģē uz pārbaužu rezultātiem, ko sniegusi laboratorija, kam ir Direktīvas 85/511 B pielikumā iekļautas laboratorijas statuss, un tai principā ir jāpieņem šajā direktīvā paredzētie pasākumi vai jebkuri citi nepieciešamie pasākumi, lai ātri un efektīvi kontrolētu mutes un nagu sērgu. Kompetentajai iestādei ir jāņem vērā pat tādi rezultāti, ko sniegusi laboratorija, kurai nav šāda statusa, lai attiecīgā gadījumā veiktu atbilstošus pasākumus, ko paredz Kopienu tiesiskais regulējums. Protams, tā kā šī laboratorija noteikti nesniedz tādas pašas drošības garantijas kā B pielikumā iekļauta laboratorija, kompetentajai iestādei pirms atbilstošo pasākumu veikšanas ir jāpārliecinās par minēto rezultātu uzticamību. Katrā ziņā šī iestāde var pieņemt mutes un nagu sērgas kontroles pasākumus, tikai ievērojot vispārējos Kopienas tiesību principus, it īpaši samērīguma principu un pamattiesības.

Par tiesāšanās izdevumiem

80 Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, izņemot minēto lietas dalībnieku izdevumus, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

1) Padomes 1985. gada 18. novembra Direktīva 85/511/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei, kas ir grozīta ar Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/423/EEK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās B pielikumā norādītas laboratorijas rekvizītu grozījumu, kas nav reģistrēti atbilstoši šīs direktīvas 17. pantā paredzētajai procedūrai, rezultātā šī laboratorija zaudē minētajā pielikumā paredzētās laboratorijas statusu tikai tad, ja šie grozījumi var ietekmēt laboratorijas drošību attiecībā uz mutes un nagu sērgas vīrusa izplatīšanās risku laikā, kad šī laboratorija veic pārbaudes, un ja šie grozījumi paaugstina arī vietējo uzņēmīgo dzīvnieku inficēšanās risku. Turklāt minētā Direktīva 85/511 neaizliedz to, ka dalībvalsts veic pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei, kas paredzēti 10. panta 1. punktā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvā 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu, pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, ko sniegusi šīs pašas Direktīvas 85/511 B pielikumā nenorādīta laboratorija;

2) kompetentajai iestādei ir jāreaģē uz pārbaužu rezultātiem, ko sniegusi laboratorija, kam ir Direktīvas 85/511 B pielikumā iekļautas laboratorijas statuss, un tai principā ir jāpieņem šajā direktīvā paredzētie pasākumi vai jebkuri citi nepieciešamie pasākumi, lai ātri un efektīvi kontrolētu mutes un nagu sērgu. Kompetentajai iestādei ir jāņem vērā pat tādi rezultāti, ko sniegusi laboratorija, kurai nav šāda statusa, lai attiecīgā gadījumā veiktu atbilstošus pasākumus, ko paredz Kopienu tiesiskais regulējums. Protams, tā kā šī laboratorija noteikti nesniedz tādas pašas drošības garantijas kā minētajā B pielikumā iekļauta laboratorija, kompetentajai iestādei pirms atbilstošo pasākumu veikšanas ir jāpārliecinās par minēto rezultātu uzticamību. Katrā ziņā šī iestāde var pieņemt pasākumus mutes un nagu sērgas kontrolei, tikai ievērojot vispārējos Kopienu tiesību principus, it īpaši samērīguma principu un pamattiesības.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – holandiešu.