ĢENERĀLADVOKĀTES E. ŠARPSTONES [E. SHARPSTON] SECINĀJUMI,
sniegti 2007. gada 7. jūnijā 1(1)
Lieta C‑301/05 P
Hans‑Peter Wilfer
Apelācija – Kopienas preču zīme – Vārdiska preču zīme “ROCKBASS” – Reģistrācijas atteikums – Pierādījumu pieņemšana Pirmās instances tiesā – Vai preču zīmei ir aprakstošs raksturs
1. Šajā apelācijas sūdzībā par Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T‑315/03 Wilfer/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (ITSB) (2) rodas vairāki jautājumi, tai skaitā par pareizu aprakstīšanas jēdziena interpretāciju un piemērošanu Padomes 1993. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (turpmāk tekstā – “Regula”) (3) 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.
Regula
2. Regulas 7. panta 1. punktā ir uzskaitīti pamatojumi, kurus uzskata par “absolūtiem” preču zīmes reģistrācijas atteikuma pamatojumiem. Absolūti pamatojumi automātiski liedz reģistrāciju pretēji “relatīviem” pamatojumiem (tādiem kā reģistrācijai pieteiktās un esošās preču zīmes līdzība), kuri atkarībā no apstākļiem var pieļaut vai liegt reģistrāciju.
3. Ciktāl tam ir nozīme pašreizējā lietā, 7. panta 1. punkts noteic:
“Nereģistrē:
[..]
b) preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību;
c) preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku, un citas preču un pakalpojumu īpašības.”
4. Attiecībā uz apzīmējumiem vai norādēm, kas ietvertas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, es izmantošu vārdu “aprakstošs”.
5. Interpretējot Regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, būtu jāņem vērā arī Tiesas judikatūra attiecībā uz Preču zīmju direktīvas (4) 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta, kam ir identisks saturs, interpretāciju.
6. Regulas 59. pants noteic:
“Paziņojumu par apelāciju iesniedz Birojā divu mēnešu laikā pēc tā lēmuma izziņošanas, par ko apelāciju iesniedz. [..] Četru mēnešu laikā pēc lēmuma izziņošanas iesniedz rakstveida paziņojumu, kurā izklāstīts apelācijas pamatojums.”
7. Regulas 63. panta 1.–3. punkts noteic:
“1. Pret Apelāciju padomes lēmumiem attiecībā uz apelācijām var celt prasības Tiesā.
2. Prasību var celt, pamatojoties uz nekompetenci, būtiska procesuāla [noteikuma], Līguma vai šīs regulas pārkāpumu vai kāda tiesību akta pārkāpumu saistībā ar to piemērošanu, vai pilnvaru pārsniegšanu.
3. Tiesai ir piekritība anulēt vai grozīt apstrīdēto lēmumu” (5).
8. Regulas 74. pants noteic:
“1. Lietas izskatīšanas procesa laikā Birojs izskata faktus pēc savas iniciatīvas, tomēr lietas izskatīšanas procesos, kas attiecas uz relatīvu pamatu reģistrācijas noraidīšanai, Birojs aprobežojas ar faktu, pierādījumu un argumentu, ko puses iesniegušas, pārbaudi.
2. Birojs var neņemt vērā faktus vai pierādījumus, ko attiecīgās puses nav iesniegušas laicīgi.”
Apelācijas priekšvēsture
9. 2001. gada oktobrī Vilfers [Wilfer] iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu par vārdisku apzīmējumu “ROCKBASS” attiecībā uz šādām precēm: “Skaņu aparatūra, miksēšanas pultis, skaņu efektu aparatūra, pastiprinātāji, korpusi, aktīvie korpusi; konteineri, koferi un somas, kas paredzētas iepriekš minētajai aparatūrai”; “Mūzikas instrumenti, jo īpaši, ģitāras, elektriskās ģitāras, basģitāras, akustiskās ģitāras, ģitāru piederumi, proti, stīgas, tapas un siksnas; konteineri, koferi un somas, kas paredzētas iepriekš minētajām precēm”; un “Konteineri, koferi un somas” (6). 2002. gada 11. martā pārbaudītājs noraidīja reģistrācijas pieteikumu, piemērojot Regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Vilfers 2002. gada 25. martā iesniedza apelāciju ITSB Apelāciju pirmajai padomei (turpmāk tekstā – “Apelāciju padome”). 2002. gada 3. jūlijā viņš iesniedza rakstveida paziņojumu, izklāstot apelācijas pamatus, un 2003. gada 2. jūlijā viņš iesniedza papildu rakstveida paziņojumu, kurā bija mūzikas žurnāla redaktora Rosberga [Roesberg] apliecinājums, kā arī norādes uz preču zīmes “ROCKBASS” reģistrāciju Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē.
10. Ar 2003. gada 11. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju padome noraidīja apelāciju saskaņā ar Regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu. Pēc būtības Apelāciju padome uzskatīja, ka attiecīgās sabiedrības, kas sastāv no mūzikas speciālistiem, uztverē vārds “rockbass” norāda uz basģitāru, kas tiek it īpaši izmantota rokmūzikā, un arī norāda uz basģitāras tehniku – “basa roks”. Tā rezultātā Apelāciju padome uzskatīja, ka vārdiskais apzīmējums “ROCKBASS” ir tieši aprakstošs attiecībā uz mūzikas instrumentiem un to aksesuāriem, kā arī citām precēm, kas ir norādītas reģistrācijas pieteikumā, ciktāl to apraksti ietver preces, ko lieto saistībā ar basģitārām.
11. Vilfers iesniedza prasības pieteikumu Pirmās instances tiesā, lūdzot atcelt apstrīdēto lēmumu un izvirzot četrus pamatus: to, ka ITSB neveica faktu pārbaudi pēc savas iniciatīvas, pretstatā Regulas 74. panta 1. punkta pirmajam teikumam, to, ka netika ņemti vērā Vilfera iesniegtie pierādījumi, un to, ka ir tikuši pārkāpti Regulas 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkti.
12. Pirmās instances tiesa noraidīja prasību kopumā. Ciktāl tam ir nozīme attiecībā uz apelācijas tiesvedību, Pirmās instances tiesas sprieduma kopsavilkums tiek sniegts vēlāk to apelācijas pamatu analīzē, uz kuriem tas attiecas.
Apelācijas sūdzība
13. Vilfers ir izvirzījis septiņus apelācijas pamatus.
Pirmais apelācijas pamats
14. Pārsūdzētajā spriedumā Pirmās instances tiesa noraidīja lūgumu, ko Vilfers izteica tiesas sēdē, lai tiktu ņemts vērā, ka viņu kopīgi pārstāv advokāts un Patentanwalt (patentu pilnvarotais) vai, pakārtoti, ka viņu pārstāv advokāts, kuram palīdz Patentanwalt. Saskaņā ar Tiesas Statūtu 19. pantu Tiesā pārstāvēt kādu pusi vai palīdzēt tai, kas nav kāda no šī panta pirmajā un otrajā daļā minētajām valstīm un iestādēm, var tikai tie advokāti, kuri ir tiesīgi praktizēt dalībvalstu tiesās vai to valstu tiesās, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas līguma līgumslēdzējas puses (7).
15. Vilfera pirmais apelācijas pamats ir tas, ka Pirmās instances tiesa kļūdaini interpretēja Tiesas Statūtu 19. pantu, noraidot viņa prasību, lai viņa patentu pilnvarotajam tiktu atļauts viņu pārstāvēt kopīgi.
16. Tomēr, tā kā Vilfers tiesas sēdē atsauca savu pirmo apelācijas pamatu, es iesaku šo jautājumu neizskatīt turpinājumā.
Otrais apelācijas pamats
17. Pārsūdzētajā spriedumā Pirmās instances tiesa atsaucās uz apliecinājumu, ko Vilfers iesniedza tiesas sēdē un kas attiecās uz preču zīmes “ROCKBASS” reģistrācijas procesu Amerikas Savienotajās Valstīs. Šī tiesa atgādināja, ka no Regulas 63. panta 2. un 3. punkta izriet, ka Apelāciju padomju lēmumu atcelšana, tāpat kā grozīšana, ir iespējama tikai tad, ja šie lēmumi ir prettiesiski pēc būtības vai pēc formas, un ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Kopienas akta tiesiskums ir jāizvērtē atbilstoši faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas pastāv akta pieņemšanas brīdī. Tādējādi Apelāciju padomes lēmuma tiesiskumu, izvirzot jaunus faktus Pirmās instances tiesā, varēja apstrīdēt, tikai pierādot, ka Apelāciju padomei pēc savas iniciatīvas vajadzēja ņemt vērā šos faktus administratīvās procedūras ietvaros pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas šajā lietā. Tā kā Vilfera apliecinājums tika iesniegts pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas un tā kā preču zīmes “ROCKBASS” reģistrācijas apstākļi ASV nav fakti, ko Apelāciju padomei pēc savas iniciatīvas vajadzēja ņemt vērā pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas, tad ar attiecīgo apliecinājumu nevar apstrīdēt šī lēmuma tiesiskumu, un tādēļ šis apliecinājums nav apspriežams debatēs (8).
18. Vilfera otrais apelācijas pamats ir, ka, atsakoties ņemt vērā šo apliecinājumu, Pirmās instances tiesa kļūdaini piemēroja Regulas 74. panta 1. punkta pirmo teikumu un 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu. Jautājumam par to, vai apzīmējums ir reģistrējams, ir nozīme gan tad, kad apzīmējumu tiek lūgts reģistrēt, gan arī tad, kad tas tiek reģistrēts.
19. Tiesas sēdē Vilfera advokāts paskaidroja, ka viņa klients ar otro apelācijas pamatu nedomāja, ka Pirmās instances tiesai pašai būtu bijis jāpiemēro Regulas 74. panta 1. punkts. Drīzāk viņa arguments bija tas, ka šī tiesa bija kļūdaini interpretējusi 74. panta 1. punktu, jo tā uzskatīja, ka Apelāciju padomei pēc savas iniciatīvas nebija jāņem vērā fakts, ka paralēli citās jurisdikcijās šis apzīmējums bija reģistrēts kā preču zīme. Šim faktam Apelācijas padomes uzmanību pievērsa Vilfera 2003. gada 2. jūlijā iesniegtais rakstiskais paziņojums(9).
20. Uz šī rakstiskā paziņojuma nozīmi attiecas turpinājumā izskatāmais apelācijas trešais pamats. Attiecībā uz otro apelācijas pamatu, kas ir tieši vērsts pret Pirmās instances tiesas sprieduma 14. punktu, es nesaprotu, kā šim rakstiskajam paziņojumam var būt kāda nozīme. Šajā punktā Pirmās instances tiesa lēma par Vilfera tiesas sēdē iesniegtā apliecinājuma pieņemamību.
21. Attiecībā uz šo jautājumu nekas Pirmās instances sprieduma 13. punktā sniegtajā tiesību aktu kopsavilkumā vai to piemērošanā šīs tiesas izskatāmajai lietai 14. punktā neliecina, ka šī tiesa būtu kļūdaini interpretējusi vai piemērojusi šos tiesību aktus (10). Līdz ar to es noraidītu otro apelācijas pamatu kā nepamatotu.
Trešais apelācijas pamats
22. Vilfers Pirmās instances tiesā apgalvoja, ka Apelāciju padome nebija ņēmusi vērā viņa 2003. gada 2. jūlija papildu rakstu un tā pielikumus, kurā bija mūzikas žurnāla redaktora Rosberga apliecinājums, kā arī norādes uz preču zīmes “ROCKBASS” agrāku reģistrāciju.
23. Pirmās instances tiesa pārsūdzētajā spriedumā izlēma, ka Regulas 59. pantu nevar interpretēt tādējādi, ka tas iestājas pret to, ka tiek ņemti vērā jauni faktiskie apstākļi vai pierādījumi, kas iesniegti apelācijas izvērtēšanas ietvaros attiecībā uz absolūta atteikuma pamatojumiem, pēc apelācijas pamatojumu iesniegšanas termiņa beigām. Regulas 74. panta 2. punkts piešķir Apelāciju padomei rīcības brīvību izvēlēties, vai ņemt vērā papildu pierādījumus, kas ir iesniegti pēc šī termiņa beigām. No tā izriet, ka Apelāciju padomei bija jāizvērtē šis papildu raksts, lai vismaz pārliecinātos par to, ka tas nesatur jaunus faktiskos apstākļus vai pierādījumus, kas būtu jāizvērtē. Tādējādi, neizvērtējot rakstisko paziņojumu, Apelāciju padome pieļāva procesuālu pārkāpumu. Tomēr procesuāls pārkāpums izraisa pilnīgu vai daļēju lēmuma atcelšanu tikai tad, ja ir konstatēts, ka, neesot šādam pārkāpumam, apstrīdētajam lēmumam varēja būt atšķirīgs saturs (11). Rakstiskajā paziņojumā nebija jaunu argumentu vai jaunu pierādījumu, kas ietekmētu apstrīdētā lēmuma būtību. Apliecinājums tika iesniegts, vienīgi lai pamatotu divus argumentus, ko Vilfers jau bija izvirzījis pie pārbaudītāja un Apelāciju padomes, un līdz ar to tas nebūtu varējis skart apstrīdētā lēmuma būtību. Attiecībā uz informāciju par preču zīmes “ROCKBASS” reģistrāciju Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē, tā kā reģistrācija, kas jau ir spēkā dalībvalstīs, nav noteicošais elements (12), tad no tā izriet, a fortiori, ka reģistrācija, kas ir spēkā trešās valstīs, kuru tiesību akti nav pakļauti Kopienas saskaņošanai, nekādā ziņā nevar kalpot, lai noteiktu, ka kritēriji, kas ir identiski Regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem, tiek uzskatīti par izpildītiem. Pirmās instances tiesa secināja, ka, tā kā rakstiskais paziņojums nesaturēja jaunus apstākļus, kas varētu ietekmēt apstrīdētā lēmuma būtību, tad tas, ka Apelāciju padome neveica šo izvērtēšanu, nevar izraisīt šī lēmuma atcelšanu (13).
24. Vilfera trešais apelācijas pamats ir, ka Pirmās instances tiesa kļūdaini piemēroja Regulas 74. pantu un Kopienu tiesu judikatūru attiecībā uz procesuāliem pārkāpumiem. 2003. gada 2. jūlija paziņojumā bija iekļauti jauni argumenti un pierādījumi, kas varētu būt ietekmējuši Apelāciju padomes lēmuma būtību. Ja Apelāciju padome būtu ņēmusi vērā šos pierādījumus, tā nebūtu varējusi palikt pie viedokļa, ka vārds “rockbass” apzīmē basģitāru, kas ir sevišķi piemērota rokmūzikas spēlēšanai. Ja tiktu ņemts vērā rakstiskais paziņojums, tas noteikti būtu varējis ietekmēt apstrīdētā lēmuma būtību. Tas pats attiecas uz informāciju par preču zīmes “ROCKBASS” reģistrāciju Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Amerikas Savienotajās Valstīs [sic], jo Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā atsaucās uz angļu valodu un tās leksikas likumiem. Ja Apelāciju padome būtu ņēmusi vērā secinājumu angļu valodas jurisdikcijās, ka termins “ROCKBASS” ir izdomāts un līdz ar to ar pietiekamu atšķirtspēju un nevis vienkārši aprakstošs, tad apstrīdētais lēmums varētu būt bijis atšķirīgs pēc būtības.
25. Pēc manām domām, nav pamatots arī trešais apelācijas pamats. Pirmās instances tiesa pareizi interpretēja Regulas 74. panta 2. punktu un sava sprieduma 33. punktā sniedza pareizu Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras ietekmes kopsavilkumu. Turklāt šo viedokli apstiprina Eiropas Kopienu Tiesas nesenais spriedums lietā Kaul (14).
Ceturtais, piektais un septītais apelācijas pamats
26. Ceturtais, piektais un septītais apelācijas pamats attiecas uz to Pirmās instances tiesas sprieduma daļu, kas attiecas uz Vilfera apgalvojumu, ka Apelāciju padome divos aspektos bija pārkāpusi Regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
Pirmās instances tiesas spriedums
27. Pirmkārt, Vilfers bija citējis vairākas apzīmējuma “ROCKBASS” komponentu nozīmes. Viņš arī norādīja, ka angļu valodā sintagmai “rock bass” ir precīza nozīme, proti, “akmens asaris”, kas ir ļoti neparasta precēm, attiecībā uz kurām ir pieteikta reģistrācija. Attiecīgo apzīmējumu, ko raksturo neparasta gramatiska struktūra un divdomīga nozīme, attiecīgā sabiedrība uztvertu kā izdomātu terminu (15).
28. Pirmās instances tiesa norādīja, ka apzīmējuma aprakstošais raksturs bija jāvērtē saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem bija iesniegts reģistrācijas pieteikums (16). Apelāciju padome bija pamatoti ņēmusi vērā nozīmes, kas saistītas tikai ar attiecīgajām precēm. No tā izriet, ka vārds “rockbass” apzīmē, kā to bija konstatējusi Apelāciju padome, basģitāru, kas paredzēta rokmūzikas spēlēšanai, vai arī mūzikas stilu, kas tiek izpildīts ar basģitāru. Šo vērtējumu nevar apšaubīt fakts, ka attiecīgais vārds kā tāds neparādās vārdnīcās. Preču zīme, kas sastāv no neoloģisma, kurš sastāv no elementiem, no kuriem katrs apraksta to preču vai pakalpojumu pazīmes, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, ir aprakstoša, izņemot gadījumus, kad pastāv jūtama atšķirība starp neoloģismu un vienkāršu tā veidojošo elementu summu. Tas nozīmē to, ka kombinēšanas neparastā rakstura dēļ saistībā ar minētajām precēm un pakalpojumiem neoloģisms rada no šīm precēm pietiekami attālinātu iespaidu, vienkārši apvienojot norādes, ko satur elementi, kuri veido apzīmējumu (17). Apzīmējums “ROCKBASS” nenovirzās no angļu valodas leksikas likumiem, jo apzīmējums atbilst pareizai sintaktiskai divu vārdu, kas to veido, līdzās novietošanai. Tādējādi šis vārds nav neparasts strukturālā ziņā (18) un tas tuvu līdzinās iespaidam, kas rodas, vienkārši apvienojot tā sastāvdaļu nozīmes (19).
29. Otrkārt, Vilfers bija apgalvojis, ka, neraugoties uz iespējamām aprakstošām blakus nozīmēm, apzīmējums “ROCKBASS” attiecībā uz konkrētajām precēm nevar būt skaidra, precīza norāde, ko nevarētu nepareizi saprast. It īpaši, tā kā basģitārai nav īpašu pazīmju saistībā ar rokmūziku, nešķiet dabiski, ka terminu “rockbass” varētu saprast kā norādi uz īpašu basģitāru tipu vai kā basģitāras funkcijas apzīmējumu. Pat pieņemot, ka termins “rockbass” norāda uz basģitāras spēlēšanas tehniku, šī nozīme nevar attiekties uz preces lietojuma aprakstu, jo ar katru instrumentu ir iespējams atskaņot praktiski jebkuru mūzikas stilu. Tā rezultātā saikne starp apzīmējumu un basģitārām nav tieša, it sevišķi tāpēc, ka tā neattiecas uz basģitāru būtiskām pazīmēm (20).
30. Pirmās instances tiesa konstatēja, ka, lai piemērotu Regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pietiek ar to, ka apzīmējums ir aprakstošs attiecībā uz konkrētās preces iespējamo nolūku, ko, izdarot izvēli, var ņemt vērā mērķa sabiedrība un kas līdz ar to veido šīs preces būtisku pazīmi (21). Nav strīda par to, ka rokmūzikas izpildīšana ir viens no iespējamiem attiecīgās preces nolūkiem. Roks ir populārs moderns stils, kas asociējas ar elektrisko ģitāru. Līdz ar to atsauci uz šo stilu, pēc kuras seko atsauce uz elektrisko basģitāru, var ņemt vērā, izvēloties ģitāru, it īpaši tad, ja patērētājs vēlas izpildīt roku. Turklāt, kā demonstrēja Apelāciju padome, atsaucoties uz dažādām interneta lapām, apzīmējumu, kas sastāv no vārdiem “rock” un “bass”, parasti var lietot tirdzniecībā, lai apzīmētu elektrisku basģitāru, kas ir paredzēta rokmūzikas izpildīšanai. Jautājums par šī apzīmējuma tehnisko precizitāti nav svarīgs no attiecīgā patērētāja, kuram nav īpašu tehnisku zināšanu, skatpunkta. Pirmās instances tiesa secināja, ka līdz ar to saistībā ar basģitārām Apelāciju padome bija pamatoti uzskatījusi, ka apzīmējums “ROCKBASS” tieši attiecas uz šīm precēm, kā arī uz vienu no to lietošanas mērķiem, ko var ņemt vērā attiecīgā sabiedrība, izdarot izvēli, un līdz ar to tas bija aprakstošs (22).
Ceturtais un piektais apelācijas pamats
31. Vilfers kā savu ceturto apelācijas pamatu izvirza to, ka Pirmās instances tiesa neņēma vērā citas iespējamās vārda “rockbass” nozīmes. Vācu valodā angļu valodas vārdam “rock” ir vairāk kā 25 dažādas nozīmes un vārdam “bass” – vismaz sešas nozīmes, no kurām muzikālā nozīme ir ļoti daudzpusēja. Turklāt vācu valodas vārdam “Rock” ir vismaz piecas dažādas nozīmes un vārdam “Bass” – vismaz četras. Vilfers Pirmās instances tiesā bija norādījis, ka līdz ar to terminam “rockbass” varētu būt daudzas nozīmes. Šī tiesa, nesniedzot nekādus paskaidrojumus, to neņēma vērā, līdz ar to sagrozot vai falsificējot Vilfera paskaidrojumu un pārkāpjot prasību norādīt pamatojumu. Turklāt ne apstrīdētais lēmums, ne arī interneta lapas, uz kurām šajā lēmumā atsaucās Apelāciju padome, neliek domāt, ka terminu “rockbass” parasti lieto tirdzniecībā, lai apzīmētu elektrisku basģitāru, kas ir paredzēta rokmūzikas izpildīšanai. Tādējādi Pirmās instances tiesa arī sagrozīja faktus, uz kuriem bija balstīts tās spriedums, un pārkāpa prasību norādīt pamatojumu.
32. Vilfers kā savu piekto apelācijas pamatu norāda, ka, atzīstot, ka apzīmējums “ROCKBASS” nav neparasts strukturālā ziņā, Pirmās instances tiesa neņēma vērā ne tikai to, ka šim terminam var būt daudzas dažādas nozīmes, bet arī to, ka tam bija daudzas iespējamas gramatiskas permutācijas, piemēram, lietvārds/lietvārds, darbības vārds/īpašības vārds u.t.t. Ignorējot šo paskaidrojumu, Pirmās instances tiesa sagrozīja faktus, uz kuriem ir balstīts tās spriedums, un pārkāpa prasību norādīt pamatojumu.
33. Attiecībā uz ceturto apelācijas pamatu pietiek atzīmēt, ka Tiesa ir atzinusi, ka vārdisks apzīmējums nevar tikt reģistrēts, ja vismaz viena no tā iespējamām nozīmēm apzīmē kādu attiecīgo preču vai pakalpojumu raksturojumu (23).
34. Pēc manām domām, pēc analoģijas tāda pati argumentācija ir jāpiemēro piektā apelācijas pamata kontekstā.
35. Līdz ar to es uzskatu, ka ceturtais un piektais apelācijas pamats nav pamatots.
Septītais apelācijas pamats
36. Vilfers kā savu septīto apelācijas pamatu norāda, ka Pirmās instances tiesa dažādos veidos pārkāpa Regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
37. Pirmkārt, tās analīzes stadiju secība bija nepareiza. Sākumā Tiesa ņēma vērā tikai tās iespējamās nozīmes, kuras kaut kādā veidā varēja apzīmēt preces, attiecībā uz kurām tika lūgts piešķirt reģistrāciju. Līdz ar to izveidojās apburts loks. Saskaņā ar Vilfera teikto, pirmajai analīzes stadijai būtu vajadzējis būt iespējamu nozīmju aplūkošanai no neitrāla vidusmēra novērotāja skatpunkta; šīs nozīmes būtu bijis jāpiesaista precēm, attiecībā uz kurām tika lūgts piešķirt reģistrāciju, tikai otrajā stadijā. Ja Pirmās instances tiesa būtu izmantojusi šādu pieeju, tai būtu bijis jāņem vērā visas termina “rockbass” nozīmes, kuras ir acīmredzamas vidusmēra profesionālam vai amatierim muzikantam. Šo acīmredzamo nozīmju skaitā ir zivju suga akmens asaris.
38. Es nepiekrītu šim apgalvojumam. Pēc manām domām, ir skaidrs, ka Pirmās instances tiesas pieeja, ņemot vērā tikai tās iespējamās nozīmes, kas kaut kādā veidā varētu apzīmēt to preču īpašības, attiecībā uz kurām tiek lūgts piešķirt reģistrāciju, nerada apburtu loku. Tas izriet no principa, ka vārdisks apzīmējums nevar tikt reģistrēts, ja vismaz viena no tā iespējamām nozīmēm apzīmē kādu attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašību. Līdz ar to, pat ja Vilferam ir taisnība, apgalvojot, ka starp tām termina “rock bass” nozīmēm, kas ir acīmredzamas vidusmēra profesionālam vai amatierim muzikantam (daudziem no kuriem angļu valoda nebūs dzimtā valoda), ir Ziemeļamerikas saldūdens zivju suga akmens asaris (24), tas neietekmētu Pirmās instances tiesas izvēlēto pieeju.
39. Otrkārt, Vilfers norāda, ka Pirmās instances tiesa nebalstījās uz apzīmējuma kopējo iespaidu, bet gan analizēja tā satāvdaļas. Tā neņēma vērā acīmredzamās tēlainās un netiešās termina “ROCKBASS” nozīmes, bet atsaucās uz nozīmēm, kas, pēc tās domām, bija aprakstošas. Tā neņēma vērā nozīmi “mūzikas stils, kas tiek izpildīts ar basģitāru,” un konstatēja, ka vienīgā šī termina nozīme bija “basģitāra, kas paredzēta rokmūzikas spēlēšanai”. Tā atsaucās vienīgi uz iespējamām nozīmēm, kas izriet no attiecīgā termina sadalīšanas divos atsevišķos terminos, proti, terminā “rock” rokmūzikas izpratnē un terminā “bass” basģitāras izpratnē. Līdz ar to tā pilnībā ignorēja termina “ROCKBASS” radīto kopējo iespaidu.
40. Es nevaru piekrist šim argumentam. Jāatzīst, ka Pirmās instances tiesa vispirms analizēja apzīmējuma sastāvdaļas. Tas tomēr ir pilnīgi atbilstoši Eiropas Kopienu Tiesas pastāvīgajai judikatūrai par apzīmējumiem, kas sastāv no neoloģisma, kurš sastāv no elementiem, no kuriem katrs apraksta to preču vai pakalpojumu pazīmes, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija: parasti šādi apzīmējumi ir aprakstoši paši par sevi (25). Pirmās instances tiesa pēc tam atsaucās uz izņēmumu no šī vispārējā principa, proti, ka tas nav piemērojams gadījumos, kad pastāv jūtama atšķirība starp neoloģismu un vienkāršu tā veidojošo elementu summu, pareizi norādot, ka tas nozīmē to, ka kombinēšanas neparastā rakstura dēļ saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem neoloģisms rada no šīm precēm pietiekami attālinātu iespaidu, no iespaida, kas tiek radīts vienkārši apvienojot norādes, ko satur elementi, kuri veido apzīmējumu. Pirmās instances tiesa pēc tam atzina, ka apzīmējums “ROCKBASS” nenovirzās no angļu valodas leksikas likumiem, jo tas atbilst pareizai sintaktiskai divu vārdu, kas to veido, līdzās novietošanai. Tiesa secināja, ka šis vārds nav neparasts strukturālā ziņā un tas tuvu līdzinās iespaidam, kas rodas, vienkārši apvienojot tā sastāvdaļu nozīmes.
41. Pēc manām domām, šajā sprieduma daļā Pirmās instances tiesa apvieno nevainojamu Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras analīzi un secinājumus par faktiem, kurus nav iespējams pārskatīt apelācijas instancē.
42. Treškārt, Vilfers norāda, ka Pirmās instances tiesa neņēma vērā to, ka paredzētais nolūks nav pietiekams, lai apzīmējums tiktu atzīts par tieši aprakstošu. No Pirmās instances tiesas sprieduma 62. punkta skaidri izriet, ka tā uzskatīja, ka rokmūzikas izpildīšana ir viens no attiecīgo preču iespējami paredzētajiem nolūkiem. Tādēļ tā konstatēja, ka šai atsaucei var būt liela nozīme, izvēloties basģitāru, ja pircējs vēlas izpildīt roku. Tomēr tā uzskatīja, ka jautājums par šī apzīmējuma tehnisko precizitāti nav svarīgs. Līdz ar to Pirmās instances tiesa kļūdījās, neņemot vērā faktu, ka, lai attiecīgā sabiedrība uzskatītu apstākli par nozīmīgu, šai publikai ir vismaz jāzina par šāda apstākļa pastāvēšanu. Pašreizējā lietā nekas neliecina, ka preces, attiecībā uz kurām ir ticis iesniegts reģistrācijas pieteikums, proti, “mūzikas instrumenti” vai “elektriskas basģitāras” ir sevišķi piemērotas noteikta stila mūzikas spēlēšanai. Līdz ar to tas, ka ar noteiktām precēm, attiecībā uz kurām ir ticis iesniegts reģistrācijas pieteikums, piemēram, elektriskām basģitārām, ir iespējams spēlēt noteikta stila mūziku, piemēram, basa roku, nevar būt šo preču raksturīga iezīme un vēl jo mazāk citu mūzikas instrumentu vai aksesuāru, attiecībā uz kuriem ir ticis iesniegts reģistrācijas pieteikums, raksturīga iezīme. Kā sprieduma 66. punktā uzsvēra pati Pirmās instances tiesa, apzīmējuma aprakstošais raksturs ir jāvērtē individuāli attiecībā uz katru preču kategoriju, kas ir paredzēta reģistrācijas pieteikumā.
43. Līdz ar to šķiet, ka Vilfers apgalvo, ka tikai tas, ka vārds apzīmē tādu preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir ticis iesniegts vārdiskas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, paredzēto nolūku, neliedz reģistrēt šādu preču zīmi tā iemesla dēļ, ka tā ir aprakstoša. Man jāatzīstas, ka man ir grūti saprast, kā šis arguments varētu nebūt pretrunā pat tikai virspusējai Regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta analīzei. Šī tiesību norma nepārprotami noteic, ka “nereģistrē [..] preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu [..] paredzēto nolūku [..] un citas preču un pakalpojumu īpašības”.
44. Tiesas sēdē Vilfera advokāts uzsvēra, ka “rock bass” mūzikas stils nav preču vai mūzikas instrumentu atšķiroša iezīme. Tomēr arī attiecībā uz šo argumentu es nesaprotu, kā tas palīdz Vilferam. Ir acīmredzams, ka viens no basģitāras paredzētajiem nolūkiem ir rokmūzikas spēlēšana. Tas tā turpinās būt pat, ja noteikta persona iegādāsies basģitāru ar (iespējami maldīgu) mērķi ar to spēlēt klasisko mūziku. Vēl jo mazāk šo apgalvojumu ietekmē Vilfera advokāta sniegtais piemērs, kurš apgalvoja, ka no šāda apgalvojuma loģiski izriet, ka preču zīme “Honda Jazz” nevar tikt reģistrēta tāpēc, ka automašīnās ir iespējams atskaņot džezu.
45. Līdz ar to es uzskatu, ka septītais apelācijas pamats nav pamatots.
Sestais apelācijas pamats
46. Pirmās instances tiesā Vilfers saistībā ar ģitāru aksesuāriem bija norādījis, ka judikatūra (26) uzliek pienākumu veikt autonomu katras to pakalpojumu vai preču kategorijas izvērtēšanu, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija. Šajā gadījumā vārdam “rockbass” nav acīmredzamas saiknes ne ar ģitāru aksesuāru, kas ietilpst 15. klasē, būtiskām pazīmēm, ne ar precēm, kas ietilpst 9. un 18. klasē (27).
47. Pirmās instances tiesa konstatēja, ka attiecībā uz konteineriem, koferiem un somām, kas ietilpst 18. klasē, tā kā Vilfers tās nebija nošķīris šīs vispārējās kategorijas ietvaros, tad bija jāapstiprina Apelāciju padomes vērtējums, ciktāl tas attiecās uz šo kategoriju kopumā. Saistībā ar aparatūru, kas ietilpst 9. klasē, no lietas dalībnieku argumentiem izriet, ka vienu un to pašu aparatūru var izmantot dažādiem instrumentiem. Tādējādi to izmantošana saistībā ar basģitāru ir tikai viena no izmantošanas iespējām. Starp apzīmējumu un attiecīgajām precēm pastāv pietiekami tieša un konkrēta saikne, ja tehnika, kas asociējas ar šo apzīmējumu, implicē vai padara par nepieciešamu preču lietojumu. Šī tehnika nav tikai šo preču vai pakalpojumu izmantošanas veids, bet arī viena no raksturīgām funkcionalitātēm (28). Šajos apstākļos fakts, ka attiecīgās preces varētu lietot arī citā kontekstā, ar ko attiecīgais apzīmējums neveido asociāciju, nespēj atspēkot šo konstatāciju (29). Šajā lietā, pat ja minēto aparatūru nav paredzēts lietot vienīgi saistībā ar basģitārām, šo aparatūru nevar lietot neatkarīgi, nelietojot elektriskos instrumentus. Turklāt šī aparatūra ir jālieto, lai spēlētu elektrisko ģitāru, kas bez šīs aparatūras nespēj radīt mūzikas skaņas. Tādējādi iespēja spēlēt elektrisku basģitāru ir viena no pieteikumā norādītās aparatūras funkcionalitātēm, nevis viena no daudzajām izmantošanas jomām. Proti, abu kategoriju preču koplietojumu pieprasa vai vismaz implicē to raksturīgās pazīmes (30).
48. Vilfers ar savu sesto apelācijas pamatu norāda, ka Pirmās instances tiesa neņēma vērā faktu, ka konteineri, koferi un somas, kas ir paredzēti mūzikas instrumentu un to aksesuāru transportēšanai, ietilpst 15. klasē. Atbilstoši tam Vilfera 15. klasē ietilpstošo preču saraksts iekļāva “konteinerus, koferus un somas, kas pielāgoti iepriekš minētajām precēm”. Līdz ar to 18. klasē ietilpstošie “konteineri, koferi un somas” ir paredzēti jebkādai izmantošanai, izņemot “mūzikas instrumentu un to aksesuāru” transportēšanu. Pirmās instances tiesa ir sagrozījusi faktus, nesniedzot pamatojumu.
49. Vilfers, otrkārt, norāda, ka, apgalvojot, ka preces, par kurām Vilfers apgalvo, ka tās ietilpst 9. klasē, “nevar lietot neatkarīgi, nelietojot elektriskos instrumentus” (31), Pirmās instances tiesa sagrozīja faktus, to nepamatojot. Vilfers bija paskaidrojis, ka nevienu no 9. klasē minētajiem izstrādājumiem nebija paredzēts izmantot kā “mūzikas instrumentu” vai “elektrisku ģitāru”. Gluži pretēji, “Skaņu aparatūra, miksēšanas pultis, skaņu efektu aparatūra, pastiprinātāji, korpusi, aktīvie korpusi” var tikpat labi tikt izmantoti, lai pārraidītu daudzus citus skaņu signālus, piemēram, dzīvnieku balsis vai video, televīzijas vai radio signālus. Līdz ar to ir nereāli un patvaļīgi pieņemt, ka šo iekārtu galvenā funkcija ir to izmantošana kopā ar elektrisku basģitāru. Tas tā a fortiori ir attiecībā uz “konteineriem, koferiem un somām, kas paredzētas [skaņu aparatūrai, miksēšanas pultīm, skaņu efektu aparatūrai, pastiprinātājiem, korpusiem, aktīviem korpusiem]”, jo šīs preces netiek piedāvātas kopā ar mūzikas instrumentiem vai elektriskām basģitārām, bet vienīgi kopā ar 9. klasē minētiem produktiem.
50. Es piekrītu ITSB, ka, kaut gan sestā apelācijas pamata pirmā daļa ir izteikta kā faktu sagrozīšana, tā faktiski lūdz atkārtoti pārskatīt Pirmās instances un faktiski arī Apelāciju padomes atzinumu par faktiem. No apstrīdētā lēmuma izriet, ka Vilfers nebija izslēdzis iespēju, ka 18. klasē ietilpstoši konteineri, koferi un somas varētu tikt izmantoti kopā ar ģitārām. Šī iemesla dēļ Apelāciju padome konstatēja, ka apzīmējums, attiecībā uz kuru bija iesniegts reģistrācijas pieteikums, aprakstīja šo preču paredzēto nolūku. To, ka Pirmās instances tiesa apstiprināja šo secinājumu, nav iespējams pārskatīt apelācijas instancē.
51. Attiecībā uz otro argumentu nešķiet, ka Vilfers apstrīd Pirmās instances tiesas atzinumu, ka viens no 9. klasē ietilpstošo iekārtu pielietojumiem ir saistībā ar basģitāru. Tas fakts, ka šīs iekārtas var izmantot arī citādā veidā, uz kuru neattiecas attiecīgais apzīmējums, nenozīmē, ka šis apzīmējums nav aprakstošs (32). Līdz ar to Pirmās instances tiesa nekļūdījās, secinot, ka šo apzīmējumu nevarēja reģistrēt attiecībā uz 9. klasei atbilstošām iekārtām.
52. Līdz ar to es uzskatu, ka sestais apelācijas pamats vienā tā daļā nav pieņemams un otrā daļā nav pamatots.
Secinājumi
53. Es uzskatu, ka Tiesai vajadzētu:
– noraidīt apelācijas sūdzību;
– piespriest Vilferam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas tiesvedībā.
1 – Oriģinālvaloda – angļu.
2 – 2005. gada 8. jūnija spriedums (Krājums, II‑1981. lpp.).
3 – OV 1994, L 11, 1. lpp.
4 – Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmā direktīva 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.). Saistībā ar būtībā identiskām Direktīvas 89/104 un Regulas normām Tiesa ir izskaidrojusi, ka tās interpretācija attiecībā uz vienu normu ir jāpiemēro arī citai normai: 2000. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑425/98 Marca Mode (Recueil, I‑4861. lpp., 26.–28. punkts).
5 – Regulas preambulas 13. apsvērums noteic, ka Eiropas Kopienu Tiesas piekritību atcelt un grozīt apelācijas tiesu lēmumus, ko tai piešķir Regula, pirmajā instancē īsteno Pirmās instances tiesa atbilstoši Padomes 1988. gada 24. oktobra Lēmumam 88/591/EOTK, EEK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesu (OV L 319, 1. lpp.), ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar 1993. gada 8. jūnija Lēmumu 93/350/Euratom, EOTK, EEK (OV L 144, 21. lpp.).
6 – Kas, attiecīgi, ietilpst 9., 15. un 18. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.
7 – Pārsūdzētā sprieduma 10. un 11. punkts, citējot Pirmās instances tiesas 2004. gada 9. septembra rīkojuma lietā T‑14/04 Alto de Casablanca/ITSB (VERAMONTE) (Krājums, II‑3077. lpp.) 9. punktu un tajā minēto judikatūru.
8 – Pārsūdzētā sprieduma 12.–14. punkts, atsaucoties uz Pirmās instances tiesas 2003. gada 26. novembra spriedumu lietā T‑222/02 HERON Robotunits/ITSB (ROBOTUNITS) (Krājums, II‑4995. lpp.), 50. un 51. punkts un tajos minētā judikatūra.
9 – Skat. iepriekš 9. punktu.
10 – Skat. arī Eiropas Kopienu Tiesas 2007. gada 13. marta spriedumu lietā C‑29/05 P ITSB/Kaul, kas apstiprina Pirmās instances tiesas izpratni šajā lietā.
11 – Atsaucoties uz 1980. gada 29. oktobra sprieduma apvienotajās lietās no 209/78 līdz 215/78 un 218/78 Van Landewyck u.c./Komisija (Recueil, 3125. lpp.) 47. punktu, 1990. gada 21. marta sprieduma lietā C‑142/87 Beļģija/Komisija (Recueil, I‑959. lpp.) 48. punktu un 2004. gada 21. oktobra sprieduma lietā C‑447/02 P KWS Saat/ITSB (Krājums, I‑10107. lpp.) 47.–50. punktu.
12 – Pirmās instances tiesas 2004. gada 24. novembra spriedums lietā T‑393/02 Henkel/ITSB (Krājums, II‑4115. lpp.), 46. punkts un tajā minētā judikatūra.
13 – Pārsūdzētā sprieduma 28.–36. punkts.
14 – Minēts 10. zemsvītras piezīmē; it sevišķi skat. 42., 43. un 63. punktu.
15 – Skat. pārsūdzētā sprieduma 39. punktu.
16 – Spriedums lietā ROBOTUNITS, minēts 8. zemsvītras piezīmē, 41. punkts.
17 – Saistībā ar Direktīvu 89/104 minot 2004. gada 12. februāra sprieduma lietā C‑363/99 Koninklijke KPN Nederland (Krājums, I‑1619. lpp.) 100. punktu un 2004. gada 12. februāra sprieduma lietā C‑265/00 Campina Melkunie (Krājums, I‑1699. lpp.) 43. punktu.
18 – Pirmās instances tiesas 2002. gada 20. marta spriedums lietā T‑356/00 DaimlerChrysler/ITSB (CARCARD) (Recueil, II‑1963. lpp., 29. punkts) un spriedums lietā ROBOTUNITS, minēts 8. zemsvītras piezīmē, 39. punkts.
19 – Pārsūdzētā sprieduma 56.–60. punkts.
20 – Skat. pārsūdzētā sprieduma 40. un 41. punktu.
21 – Spriedums lietā ROBOTUNITS, minēts 8. zemsvītras piezīmē, 44. punkts, un Pirmās instances tiesas 2004. gada 20. jūlija spriedums lietā T‑311/02 Lissotschenko un Hentze/ITSB (LIMO) (Krājums, II‑2957. lpp., 41. punkts).
22 – Pārsūdzētā sprieduma 61.–63. punkts.
23 – 2003. gada 23. oktobra spriedums lietā C‑191/01 P ITSB/Wrigley (Recueil, I‑12447. lpp., 32. punkts); attiecībā uz Preču zīmju direktīvu skat. arī spriedumu lietā Campina Melkunie, minēts 17. zemsvītras piezīmē, 38. punkts.
24 – Ambloplites rupestris; franču valodā – perche des roches, crapet de roche vai rouget de roche; vācu valodā – gemeiner Felsenbarsch vai gemeiner Sonnenbarsch.
25 – Skat. Pirmās instances tiesas minētos un 17. zemsvītras piezīmē minētos spriedumus. Attiecībā uz Regulu skat. arī 2007. gada 19. aprīļa spriedumu lietā C‑273/05 P Celltech, 77. punkts.
26 – Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑219/00 Ellos/ITSB (ELLOS) (Recueil, II‑753. lpp., 41. punkts).
27 – Skat. pārsūdzētā sprieduma 42. punktu.
28 – Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (STREAMSERVE) (Recueil, II‑723. lpp., 44. punkts).
29 – Spriedums lietā ROBOTUNITS, minēts 8. zemsvītras piezīmē, 47. punkts.
30 – Pārsūdzētā sprieduma 70.–73. punkts.
31 – 73. punkts.
32 – Skat. iepriekš 33. punktu.