ĢENERĀLADVOKĀTA L. A. HĒLHUDA [L. A. GEELHOED] SECINĀJUMI,
sniegti 2006. gada 27. aprīlī 1(1)
Lieta C‑125/05
VW-Audi Forhandlerforeningen, Vulcan Silkeborg A/S pilnvarotā,
pret
Skandinavisk Motor Co. A/S
[Østre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu]
Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1475/95 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanas un apkopes līgumu kategorijām 5. panta 3. punkta interpretācija – Piegādātāja veikts līguma uzteikums, ja ir jāpārkārto viss izplatīšanas tīkls vai būtiska tā daļa – Pienākums norādīt pamatojumu un šī pienākuma apjoms
I – Ievads
1. Østre Landsret [Austrumu apgabaltiesa] (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, vai izplatīšanas līguma uzteikums ar viena gada termiņu ir likumīgs Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1475/95 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanas un apkopes līgumu kategorijām izpratnē (2).
2. Šīs lietas īpatnība ir tāda, ka sniegt atbildi uz uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem apgrūtina ievērojamā atšķirība starp Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punkta dāņu valodas versiju un citu dalībvalstu valodu versijām un būtiskā atšķirība starp Komisijas iepriekš pausto uzskatu par minētā panta interpretāciju un tās šajā lietā izklāstīto viedokli.
II – Atbilstošās tiesību normas
3. Regulas Nr. 1475/95 preambulas deviņpadsmitajā apsvērumā ir teikts:
“[..] Tomēr, lai nekavētu elastīgu un iedarbīgu izplatīšanas struktūru attīstību, piegādātājam ir jādod ārkārtējas (3) tiesības izbeigt līgumu tad, ja ir jāpārkārto viss izplatīšanas tīkls vai būtiska tā daļa. [..]” [Neoficiāls tulkojums]
Šīs regulas 5. panta 2. un 3. punktā ir paredzēts:
“2. Ja izplatītājs ir uzņēmies 4. panta 1. punktā paredzētās saistības, lai uzlabotu izplatīšanas un apkopes struktūru, atbrīvojumu piemēro ar nosacījumu, ka:
1) [..]
2) līgums ir vismaz uz pieciem gadiem vai uz nenoteiktu laiku noslēgtiem līgumiem to izbeigšana abām pusēm ir jāpaziņo vismaz divus gadus iepriekš; [..]
3) [..]
3. 1. un 2. punktā noteiktie atbrīvojuma nosacījumi neietekmē:
– piegādātāja tiesības pārtraukt līgumu pēc uzteikuma vismaz vienu gadu iepriekš tad, ja ir jāpārkārto viss izplatīšanas tīkls vai būtiska tā daļa (4),
– [..].
Jebkādu domstarpību gadījumā pusēm ir jāpieņem ātra strīdu izšķiršanas kārtība, piemēram, vēršoties pie trešās personas eksperta vai šķīrējtiesneša, kas neietekmē pušu tiesības vērsties kompetentā tiesā saskaņā ar piemērojamām valsts tiesību normām.”
4. Minētās regulas paskaidrojošā brošūrā (5) Eiropas Kopienu Komisija atbildē uz 16. jautājumu (6) par iespēju līgumu izbeigt pirms termiņa beigām a) apakšpunktā min:
“Le constructeur a le droit de mettre fin à l’accord de manière anticipée (avec un préavis d’un an) lorsqu’il doit réorganiser l’ensemble ou une partie substantielle de son réseau. La nécessité d’une réorganisation est établie de commun accord entre les parties ou, si le distributeur le demande, par un tiers expert ou par un arbitre. Le recours à un tiers expert ou à un arbitre ne préjuge pas du droit des parties de saisir un tribunal national, dans le cadre du droit national [article 5, paragraphe 3]. Lorsque le fournisseur s’accorde dans le contrat un droit de résiliation unilatéral excédant les limites fixées par le règlement, il perd automatiquement le bénéfice de l’exemption par catégorie [article 6, paragraphe 1, point 5, (…)].
Cette possibilité de résiliation anticipée a été introduite pour que le constructeur puisse réadapter en souplesse son appareil de distribution [dix‑neuvième considérant]. Il peut être nécessaire de procéder à une réorganisation à cause du comportement de concurrents ou de l’évolution des circonstances économiques, que cette évolution soit provoquée par les décisions internes d’un constructeur ou par des événements extérieurs, comme la fermeture d’une entreprise employant une main‑d’œuvre abondante dans une région donnée. Étant donné la multitude de situations qui peuvent se présenter, il serait irréaliste de vouloir énumérer tous les motifs de réorganisation possibles.
C’est l’examen de l’organisation spécifique du réseau d’un constructeur qui permet de décider, dans chaque cas d’espèce, si une partie ‘substantielle’ du réseau est affectée ou non. ‘Substantiel’ implique un aspect à la fois économique et géographique, qui peut être limité au réseau d’un État membre donné, ou à une partie de celui‑ci. En toute hypothèse, le constructeur doit parvenir à un accord que ce soit avec le tiers expert, l’arbitre, ou son distributeur dont le contrat de distribution sera résilié, sans que les autres distributeurs indirectement affectés aient à être consultés” (7).
5. 2002. gada 1. oktobrī Regula Nr. 1475/95 tika aizstāta ar Regulu Nr. 1400/2002 (8).
Regulas Nr. 1400/2002 3. panta 5. punkts ir izteikts šādi:
“Atbrīvojumu piemēro ar nosacījumu, ka vertikālā vienošanās, ko jaunu mehānisko transportlīdzekļu piegādātājs ir noslēdzis ar izplatītāju vai pilnvaroto remontētāju, paredz to:
[..]
b) ka līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku; šādā gadījumā par līguma pārtraukšanu abām pusēm ir jāpaziņo vismaz divus gadus iepriekš; šo termiņu samazina vismaz uz vienu gadu, ja:
[..]
ii) piegādātājs līgumu pārtrauc, jo ir vajadzīga visa tīkla vai ievērojamas tā daļas pārveidošana.”
Regulas 10. pants ir izteikts šādi:
“Līguma 81. panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro no 2002. gada 1. oktobra līdz 2003. gada 30. septembrim attiecībā uz līgumiem, kuri jau ir spēkā 2002. gada 30. septembrī un kuri neatbilst atbrīvojuma nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā, bet atbilst Regulā (EK) Nr. 1475/95 paredzētajiem atbrīvojuma nosacījumiem.”
6. Regulas Nr. 1400/2002 (9) paskaidrojošajā brošūrā Komisija atbildē uz 20. jautājumu (10) izklāsta:
“[..] Tas, ka Regula Nr. 1475/95 pēc 2002. gada 30. septembra nav spēkā un to aizstāj jauna regula, nenozīmē, ka de facto ir jāpārveido izplatīšanas tīkls. Tomēr pēc jaunās regulas stāšanās spēkā transportlīdzekļu ražotājs var izlemt pārkārtot būtisku sava izplatīšanas tīkla daļu. Lai ievērotu Regulu Nr. 1475/95 un tādējādi izmantotu pārejas periodu, līgums jāuzsaka divus gadus iepriekš, izņemot, ja ir nolemts veikt pārstrukturizāciju vai pastāv pienākums izmaksāt atlīdzību.”
Paskaidrojošās brošūras atbildes uz 68. jautājumu ceturtā rindkopa ir izteikta šādi:
“Tas, vai ir nepieciešama pārstrukturizācija, ir objektīvs jautājums, un tas, ka piegādātājs uzskata, ka šāda pārstrukturizācija ir nepieciešama, strīda gadījumā jautājumu neatrisina. Tādā gadījumā valsts tiesai vai šķīrējtiesai jautājums jāizlemj, ņemot vērā lietas apstākļus.”
III – Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi
7. Vēlākais 1996. gada 21. septembrī Skandinavisk Motor Co. A/S (turpmāk tekstā – “SM”) un Vulcan Silkeborg A/S (turpmāk tekstā – “VS”), sabiedrība, kas kopš 1975. gada Dānijā izplata “Audi” transportlīdzekļus, noslēdza līgumu par minēto transportlīdzekļu izplatīšanu Dānijā.
8. Šī līguma 19. panta 1. punktā ar nosaukumu “Līguma uzteikums ar saīsinātu termiņu” ir noteikts:
“Ja ir būtiski jāpārkārto visa vai daļa no piegādātāja pārdošanas sistēmas, piegādātājam [..] ir tiesības līgumu izbeigt, uzsakot to divpadsmit mēnešus iepriekš rakstiski, ar ierakstītas vēstules palīdzību.”
9. 2002. gada 16. maijā Audi AG (turpmāk tekstā – “Audi”) apstiprināja sava Dānijas izplatīšanas tīkla pārstrukturizācijas plānu (turpmāk tekstā – “pārstrukturizācijas plāns”). Šajā plānā, ņemot vērā iespējamo ekonomisko nosacījumu attīstību Dānijas tirgū un izplatītāju iecerētos finansiālos mērķus, tika noteikti dažādi iespējamie “Audi” automašīnu gada pārdošanas apjoma scenāriji šajā tirgū. Šajos atsevišķajos scenārijos tika noteikts izplatītāju skaits, kuri būtu spējīgi sasniegt iecerētos finansiālos mērķus.
10. 2002. gada 2. septembrī SM nosūtīja 28 Audi izplatītājiem Dānijā šādu vēstuli:
“Ņemot vērā jauno Kopienu atbrīvojumu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē, kas stāsies spēkā 2002. gada 1. oktobrī, mums viena gada laikā ir jāpārkārto savs izplatīšanas tīkls un jāpielāgo izplatīšanas līgumi jaunajai regulai par atsevišķu kategoriju atbrīvojumu.
Tādējādi mums saskaņā ar izplatīšanas līguma 19. panta 1. punktu, atsaucoties uz nepieciešamo pārstrukturizāciju, ir jāizbeidz Jūsu līgums par personiskajiem transportlīdzekļiem “Audi” ar uzteikumu divpadsmit mēnešus iepriekš, kas beidzas 2003. gada 30. septembrī.”
11. Tajā pašā dienā SM nosūtīja VS īpašu vēstuli, kurā tā norādīja, ka nākamajos mēnešos tā noskaidros nākamās Audi prasības dažādiem izplatītājiem. Tā uzsvēra, ka pilnībā novērtēt tā sekas uz tā brīža “Audi” izplatīšanas tīklu bija pāragri.
12. 2002. gada 3. oktobra vēstulē SM informēja VS, ka, lai apmierinātu turpmāko pieprasījumu tirgū un nostiprinātu automašīnu “Audi” pārdošanas ekonomisko pamatu, izplatīšanas tīkls tiks samazināts no 28 līdz 14 izplatītājiem un tai netiks piedāvāts noslēgt jaunu izplatīšanas līgumu.
13. Šādos apstākļos VW‑Audi Forhandlerforeningen (Volkswagen un Audi izplatītāju apvienība) to “Audi” izplatītāju vārdā un interesēs, kuru līgums tika izbeigts, vērsās Østre Lendsret ar pamatojumu, ka uzteikuma termiņam bija jābūt 24 mēnešus ilgam.
IV – Prejudiciālie jautājumi
14. Østre Landsret uzskatīja, ka tajā ierosinātajā tiesvedībā bija radušies Kopienu tiesību interpretācijas jautājumi un 2005. gada 15. marta lēmumā atbilstoši EKL 234. pantam uzdeva Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1475/95 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu dažām mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanas un apkopes līgumu kategorijām (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 1475/95”) 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tā, ka, ja piegādātājs izbeidz izplatīšanas līgumu, uzsakot to vienu gadu iepriekš, tam tas ir jāpamato plašāk, nevis tikai atsaucoties uz šo normu?
2) Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša,
kādiem nosacījumiem saskaņā ar Kopienu tiesībām šim pamatojumam ir jāatbilst un kurā brīdī šāds pamatojums ir jāsniedz?
3) Kādas ir sekas tam, ja pamatojums netiek sniegts atbilstošā veidā vai termiņā?
4) Vai Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tā, ka līguma ar izplatītāju izbeigšana, uzsakot to vienu gadu iepriekš, ir jāveic, pamatojoties uz piegādātāja iepriekš sastādītu pārstrukturēšanas plānu?
5) Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša,
kādas prasības saskaņā ar Kopienu tiesībām ir izvirzāmas piegādātāja sastādītā pārstrukturēšanas plāna saturam un formai un kad šim plānam ir jābūt pieejamam?
6) Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša,
vai piegādātājam ir jāinformē izplatītājs, kura līgums tiek uzteikts, par pārstrukturēšanas plāna saturu un kad un kādā veidā tas tādā gadījumā bija jāveic?
7) Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir apstiprinoša,
kādas sekas ir tam, ka pārstrukturēšanas plāns neatbilst šāda plāna satura un formas prasībām?
8) No Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punkta dāņu valodas versijas izriet, ka piegādātājs var uzteikt izplatītāja līgumu vienu gadu iepriekš, ja “ir būtiska nepieciešamība pārkārtot visu vai lielu tirdzniecības tīkla daļu”. Vārds “nepieciešamība” ir lietots visās Regulas Nr. 1475/95 valodu versijās, bet vārds “būtiska” – tikai dāņu valodas versijā.
Šajā sakarā rodas jautājums,
kādiem nosacījumiem jāatbilst pārstrukturēšanai, lai piegādātājs varētu uzteikt izplatītāja līgumu vienu gadu iepriekš saskaņā ar Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punktu?
9) Vai, izvērtējot to, vai ir izpildīti nosacījumi, lai piegādātājs saskaņā ar Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punktu varētu uzteikt līgumu vienu gadu iepriekš, ir nozīme tam, kādas būtu ekonomiskās sekas piegādātājam, ja tas līgumu uzteiktu divus gadus iepriekš?
10) Kam ir jāpierāda, ka ir izpildīti nosacījumi, lai piegādātājs varētu izbeigt līgumu, uzsakot to vienu gadu iepriekš saskaņā ar Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punktu, un kādā gadījumā šis pierādīšanas pienākums netiek piemērots?
11) Vai Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punkts ir jāinterpretē tā, ka nosacījumi tam, lai piegādātājs varētu izbeigt līgumu, uzsakot to vienu gadu iepriekš saskaņā ar minēto normu, ir izpildīti, pamatojoties uz to, ka Regulas Nr. 1400/2002 īstenošana pati par sevi var radīt nepieciešamību būtiski pārkārtot piegādātāja tīklu?”
V – Ievada piezīmes
A – Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punkta teksts dažādās valodās
15. Kā iesniedzējtiesa pareizi norāda astotajā prejudiciālajā jautājumā, patiešām Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punkta dāņu valodas versijas teksts būtiski atšķiras no citu valodu versijām, jo tikai dāņu valodā teksts, kurš citās valodās ir tulkots kā “nepieciešamība pārkārtot izplatīšanas tīklu”, ir tulkots kā “būtiska (gennemgribende) nepieciešamība pārkārtot izplatīšanas tīklu”.
16. Tas, ka Kopienu tiesību aktu dažādu valodu versijās var būt sastopamas būtiskākas vai nebūtiskākas atšķirības, nav vēlams, taču, ņemot vērā Kopienas tiesību aktu apjomu, kam tagad ir jābūt pieejamam vairāk kā 20 valodās, šādu situāciju pilnībā novērst nevar. Tam jāvērš Kopienu iestāžu un dienestu uzmanība uz šāda veida atšķirībām un neatbilstību, jo šādos gadījumos sociālās attiecībās var iestāties juridiskas sekas.
17. Kā izriet no lietas materiāliem, attiecīgā Komisijas iestāde noteikti tam nebija pievērsusi uzmanību, kad tā 2002. gada rudenī sarakstījās ar Dānijas konkurences iestādi par to, kā interpretēt un piemērot šīs lietas pamatā esošās Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punkta daļas. Esmu neizpratnē, kādēļ tā jau toreiz Dānijas konkurences iestādei nenorādīja uz šīm valodu versiju atšķirībām un neuzstāja uz šo kļūdu labošanu. Tādējādi tā, iespējams, būtu varējusi novērst Dānijas tiesas nepieciešamību vērsties Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par šīm atšķirībām.
18. Saistībā ar nepieciešamību vienveidīgi interpretēt pieņemto Kopienu tiesību normu dažādu valodu versiju tekstus Tiesa savā judikatūrā ir izstrādājusi četrus pamatprincipus.
19. Pirmkārt, attiecīgos tekstus nevar aplūkot izolēti, bet šaubu gadījumos tie ir jāinterpretē, ņemot palīgā attiecīgā dokumenta citu valodu versijas, kas arī ir autentiskas (11).
20. Otrkārt, ja attiecīgo noteikumu dažādu valodu versijas atšķiras, tiesību norma jāinterpretē, ņemot vērā attiecīgās regulas, pie kuras tā pieder, mērķi un sistēmu (12).
21. Treškārt, tiesiskās drošības dēļ katrā konkrētā valodas versijā būtu jāsaglabā vārdu dabīgā un ierastā nozīme un iespējamie jautājumi ir jāatrisina pēc iespējas tā, lai nevienai valodu versijai netiktu dota priekšroka (13).
22. Un, visbeidzot, visu valodu autentiskajām versijām ir vienāds spēks un nav atšķirības, kāda Kopienas iedzīvotāju daļa lieto attiecīgo valodu (14).
23. Ņemot vērā šos kritērijus, var salīdzinoši vienkārši atbildēt uz jautājumu par nedaudz atšķirīgo Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punkta dāņu valodas tekstu.
24. Īpašības vārda “būtisks” (gennemgribende) lietojums tikai dāņu valodas versijas tekstā piešķir pārstrukturizācijas nepieciešamībai īpašu kvalifikāciju un burtiskas interpretācijas gadījumā Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punktam var piedot nedaudz citādāku nozīmi nekā citu valodu versijās, jo uzstāda augstākas prasības pārstrukturizācijai, kas ir priekšnosacījums saīsināta uzteikuma termiņa piemērošanai uz nenoteiktu laiku noslēgtiem izplatīšanas līgumiem.
25. Pēc manām domām, kvalificēt pārstrukturizāciju kā “būtisku”, ņemot vērā 5. panta 3. punkta saturu un mērķi, būtu pārmērīgi, jo nepieciešamība pārkārtot visu izplatīšanas tīklu vai lielu tā daļu, kā tāda jau ir būtiska. Jēdziens “būtisks” nekādi nepapildina kvantitatīvos jēdzienus “visu” un “lielu daļu”. To, ka šāda īpaša kvalifikācija ir lieka, apliecina arī tas, ka nevienas citas valodas versijā tā nav ietverta.
26. Tādēļ, interpretējot un piemērojot regulas 5. pantu, dāņu valodas versijā ietvertajam jēdzienam “būtisks” nav īpašas nozīmes.
B – Komisijas atšķirīgais viedoklis par Regulām Nr. 1475/95 un Nr. 1400/2002 tās paskaidrojošajā brošūrā un šajā lietā rakstveida procesā un tiesas sēdē paustajos apsvērumos
27. Komisija Regulas Nr. 1475/95 (15) paskaidrojošajā brošūrā atbildes uz 16. jautājumu a) daļā un Regulas Nr. 1400/2002 (16) paskaidrojošajā brošūrā atbildē uz 68. jautājumu pauda viedokli, ka Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punkta priekšnosacījums īsāka uzteikuma termiņa piemērošanai, proti, tas, ka pastāv pārstrukturizācijas “nepieciešamība”, ir objektīvs iemesls, kuru valsts tiesa var pārbaudīt katrā konkrētā lietā.
28. Saskaņā ar lēmumu par prejudiciālā jautājuma uzdošanu šāds viedoklis Komisijai bija vēl 2002. gada beigās, neformāli kontaktējoties ar Dānijas konkurences iestādi, kura uz to atsaucās 2002. gada 20. decembra vēstulē Dansk Automobilforhændler Forening (Dānijas Mehānisko transportlīdzekļu izplatītāju savienība).
29. Rakstiskajos apsvērumos šajā lietā Komisija, neminot iepriekš paskaidrojošā brošūrā publicēto viedokli, ieņēma citu nostāju, proti, ka pārstrukturizēšanās nepieciešamība ir atkarīga vienīgi no ražotāja subjektīvā ekonomiskā novērtējuma, kas nepakļaujas tuvākai tiesas kontrolei.
30. Atbildot uz referenta un maniem jautājumiem, Komisija tiesas sēdē skaidri atkāpās no sava paskaidrojošā brošūrā paustā viedokļa.
31. Neņemot vērā to, kurš viedoklis tagad ir pareizais (pie tā es atgriezīšos vēlāk), jāizsaka dažas piezīmes par Komisijas attieksmi.
32. Paskaidrojošās brošūras, par kurām šeit ir runa, ir jāuztver kā juridiski nesaistoši Komisijas paziņojumi, kuros tā pauž savu viedokli par attiecīgās vispārīgās regulas interpretāciju un piemērošanu. Šis viedoklis nedrīkstētu atšķirties no Līguma vai sekundāro tiesību normām (17).
33. Lai gan šādi dokumenti nav juridiski saistoši, kā Tiesa un Pirmās instances tiesa ir vairākkārt apstiprinājušas savā judikatūrā (18), tie var radīt būtiskas tiesiskas sekas tādā nozīmē, ka tie kopā ar tiesiskās paļāvības principu kļūst Komisijai pašai saistoši, īstenojot savas pilnvaras.
34. Neatkarīgi no šīm iespējamām tiesiskajām sekām striktā nozīmē Komisijai arī saistībā ar tās īstenotās konkurences politikas efektivitāti ir jārīkojas ļoti rūpīgi.
35. Tirgus dalībnieki savā darbībā tirgū lielā mērā ņem vērā Komisijas viedokli, kuru tā pauž paskaidrojošos paziņojumos, piemēram, minētajās brošūrās. Tādējādi šādi paziņojumi ietekmē ne tikai Komisijas un tirgus dalībnieku vertikālās attiecības, bet arī horizontālās attiecības starp dažādiem tirgus dalībniekiem. Uz to norāda pamata prāvas fakti un lietas dalībnieku argumenti procesā iesniedzējtiesā, kur skaidri norādītas atsauces uz brošūru būtiskākajām vietām.
36. Tādi Komisijas paziņojumi kā šādas brošūras dalībvalstu administratīvajā un tiesu praksē ir kļuvuši daudz nozīmīgāki, kopš ar Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (19), Kopienu konkurences tiesību piemērošanas kontrole tika uzticēta valstu konkurences iestādēm un tiesām. Turklāt, ja Komisija sniedz precīzus skaidrojumus šo tiesību sastāvdaļu piemērošanai, tas nodrošina tiesisko drošību un tiesību vienveidību, piemērojot un ievērojot šīs tiesību normas, kā arī to efektivitāti. To arī apstiprina pamata prāvas notikumi, kur vispirms Komisija kontaktējās ar Dānijas konkurences iestādēm un iesniedzējtiesa saskaņā ar lēmumu par prejudiciālo jautājumu uzdošanu skaidrojumus meklēja minētajās brošūrās.
37. Kā jau minēts, attiecīgās brošūras neietver saistošas tiesību normas, bet gan kalpo kā paskaidrojums spēkā esošo Kopienu primāro un sekundāro tiesību interpretācijai. Tādēļ ir iespējams, ka Komisija iedziļinoties secina, ka brošūrās minētie paskaidrojumi un interpretācija juridiskā ziņā nav pilnīgi pareiza. Ņemot vērā Kopienu konkurences tiesību apjomu un sarežģītību, arī Komisijai kā atbildīgajai izpildvaras iestādei dažkārt var būt “progresējošs viedoklis”.
38. Attiecīgo tirgus dalībnieku tiesiskajai drošībai un Kopienu konkurences tiesību efektīvai piemērošanai un ievērošanai valsts līmenī ir svarīgi, lai Komisija par viedokļa maiņu paziņotu, cik ātri un skaidri vien iespējams. Ja Komisija to nedara, tas ļauj nopietni apšaubīt tās paziņojumu par Kopienu konkurences tiesību vai to daļu interpretācijas un piemērošanas ticamību un līdz ar to Komisijas politikas efektivitāti.
39. Ņemot vērā šīs lietas apstākļus, Komisija šo risku neuztvēra nopietni, jo tā bez tuvākiem paskaidrojumiem tiesas sēdē paziņoja, ka iepriekš 4. un 6. punktā apskatītajās brošūru daļās atrodamā tās Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punkta interpretācija “vairs netiek piemērota”.
40. Šāds rūpības trūkums ir vēl svarīgāks, jo, kā izriet no cita Tiesā iesniegtā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu (20), Regulas Nr. 1475/95 aizstāšana ar Regulu Nr. 1400/2002 pamudināja daudzus automobiļu ražotājus pārkārtot savus izplatīšanas tīklus, pārtraucot izplatīšanas līgumus ar saīsinātu viena gada uzteikuma termiņu un pēc tam ar ierobežotu skaitu izplatītāju noslēdzot jaunus izplatīšanas līgumus saskaņā ar Regulas Nr. 1400/2002 jaunajiem noteikumiem (21). Šajās situācijās rodas juridiski jautājumi, kas ir līdzīgi šajā lietā apskatāmajiem.
C – Par uzdotajiem jautājumiem
41. Tiesai uzdotie jautājumi iedalāmi četrās grupās:
– ar pirmajiem trim jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt, vai ražotājam ir pienākums pamatot uzteikumu, ja tas vēlas uzteikt līgumu ar saīsinātu termiņu, un apstiprinošas atbildes gadījumā – cik lielā mērā tas ir jāpamato;
– ceturtais līdz devītais jautājums ir par pārstrukturizācijas formu, kas var pamatot līguma pārtraukšanu ar saīsinātu uzteikuma termiņu Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punkta izpratnē, un it īpaši ceturtais līdz septītais jautājums ir par apstākļiem, kas liecina par pārstrukturizācijas nepieciešamību;
– desmitais jautājums ir par problēmu, kas saistīta ar to, kam ir jāpierāda, ka ir izpildīti nosacījumi, lai izplatīšanas līgumu varētu uzteikt ar saīsinātu termiņu;
– visbeidzot, vienpadsmitais jautājums ir par to, vai Regulas Nr. 1400/2002 stāšanās spēkā kā tāda pamato nepieciešamību pārkārtot visu izplatīšanas tīklu vai būtisku tā daļu.
42. Es turpmāk šos jautājumus apskatīšu šādi sagrupētus.
VI – Prejudiciālo jautājumu analīze un atbildes uz tiem
A – Pirmais līdz trešais jautājums par pamatošanas pienākumu
43. 5. panta 3. punktā nav skaidri noteikts, ka nepieciešamība pārkārtot visu vai būtisku izplatīšanas tīkla daļu būtu jāpamato. Arī attiecīgajos preambulas apsvērumos par to nekas nav teikts.
44. Turpretim šāds pienākums skaidri ir noteikts Regulas Nr. 1400/2002 3. panta 4. punktā. Šī tiesību norma ir minēta šīs regulas preambulas devītajā apsvērumā (22).
45. Taču šis pienākums, kā izriet no 3. panta 4. punkta un preambulas devītā apsvēruma, attiecas ne tikai uz gadījumiem, kuros līgums tiek uzteikts ar saīsinātu termiņu, bet gan uz visiem gadījumiem, kuros līgums tiek izbeigts. Saskaņā ar 3. panta 5. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu līguma uzteikšana ar saīsinātu termiņu nav īpaši jāpamato (23).
46. Tomēr no vispārējā pienākuma norādīt pamatojumu saskaņā ar Regulu Nr. 1400/2002 Komisija izplatīšanas līguma izbeigšanas gadījumā secina argumentu pret vārdos neizteiktu pienākumu pamatot priekšnosacījumu, saskaņā ar kuru atbilstoši Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punktam šādu līgumu var uzteikt ar saīsinātu termiņu.
47. Komisijas pašreizējais viedoklis būtiski atšķiras no viedokļa, ko Komisija 2002. gada beigās pauda Dānijas konkurences iestādei, īsi sakot, apgalvojot, ka līguma uzteikšana ir jāpamato detalizēti izstrādātā plānā (24).
48. Lai kādi iemesli nebūtu šīs pēkšņās viedokļa maiņas pamatā, to nevar a contrario pamatot ar Regulas Nr. 1400/2002 3. panta 4. punkta tekstu un piemērojamību. Šī tiesību norma ir par vispārīgu pienākumu norādīt pamatojumu, kam it īpaši ir jānovērš tas, lai mehānisko transportlīdzekļu piegādātāji ļaunprātīgi neizmantotu izplatīšanas līgumu pārtraukšanas tiesības, lai traucētu izplatītājiem veikt konkurenci veicinošus pasākumus.
49. Šajā lietā jautājums tomēr ir par to, vai un cik lielā mērā, uzsakot līgumu ar saīsinātu termiņu, ir nepieciešams īpašs pamatojums, kas būtu saistīts ar šo ārkārtējo uzteikuma tiesību izmantošanu.
50. Uz šo jautājumu nevar atbildēt ar pamatojumu, kurā no tā, ka Regulā Nr. 1475/95 nav ietverts ražotāja vispārīgs pienākums pamatot izplatīšanas līguma izbeigšanu, bet Regulā Nr. 1400/2002 šāds pienākums ir, tiek secināts izšķirošs arguments.
51. Tas, ka Komisija šīs lietas rakstveida un mutvārdu apsvērumos apvieno pretrunīgu rīcību ar apstrīdamiem argumentiem, starp citu, nevairo tās viedokļa ticamību šajā sakarā.
52. Regulas Nr. 1475/95 sistēmā it īpaši 5. panta 2. punkta 2. apakšpunktā saistībā ar 3. punkta pirmo ievilkumu uz nenoteiktu laiku noslēgta līguma uzteikšana ar saīsinātu viena gada termiņu ir skaidri paredzēta tikai kā izņēmums no pamata noteikuma, saskaņā ar kuru parastais uzteikuma termiņš ir divi gadi.
53. Ja ražotājs vēlas izmantot iespēju izņēmuma kārtā piemērot saīsinātu uzteikuma termiņu, tam vismaz ir ticami jāpamato, ka pastāv iemesli šī īpašā termiņa izmantošanai.
54. Bez šādas prasības īpašais saīsinātais uzteikuma termiņš zaudētu savu izņēmuma raksturu. Manuprāt, tas būtu pretrunā Regulas 5. panta 2. un 3. punkta sistēmai, jēgai un mērķim.
55. Tādēļ ražotājam, kurš izbeidz izplatīšanas līgumu ar saīsinātu uzteikuma termiņu, saskaņā ar iepriekšējā punktā minēto tiesību normu ir pienākums pamatot, kādēļ tas līgumu uzsaka ar saīsinātu termiņu.
56. Lai atbildētu uz jautājumu, cik plaši ir jāpiemēro šis pienākums norādīt pamatojumu, ir jāapskata 5. panta 3. punkta pirmais ievilkums. Tajā minētas trīs faktori:
a) nepieciešamība
b) pārkārtot
c) visu izplatīšanas tīklu vai būtisku tā daļu.
57. Pirmo divu faktoru apraksts ir minēts Regulas Nr. 1475/95 preambulas deviņpadsmitajā apsvērumā (25). Saskaņā ar šī apsvēruma otro teikumu divu gadu uzteikuma termiņš nedrīkst aizkavēt elastīgu un efektīvu struktūru attīstību.
58. Manuprāt, no tā izriet, ka “nepieciešamība pārstrukturēt” kā pamats īpašā saīsinātā uzteikuma termiņa piemērošanai ir jāpamato saistībā ar izplatīšanas struktūru ekonomisko kapacitāti, pārveidojot ekonomikas nozari, kurā darbojas ražotājs.
59. Trešā pazīme ir kvantitatīva – pārstrukturizēšanas nepieciešamībai ir jābūt tik lielai, ka tai ir jāattiecas uz visu izplatīšanas tīklu vai būtisku tā daļu.
60. Pievienojoties pastāvīgajai judikatūrai šajā jomā (26), jāpiekrīt Komisijas un pamata prāvā iesaistīto pušu viedoklim, ka vienas valsts izplatīšanas tīkls ir jāuzskata par ražotāja visa izplatīšanas tīkla “būtisku daļu”.
61. No šāda viedokļa visi trīs faktori kopā liecina, ka ražotājam, kurš uzsaka izplatīšanas līgumu ar saīsinātu termiņu, šo īpašo tiesību izmantošana ir jāpamato vismaz ar nepieciešamību saglabāt vai uzlabot izplatīšanas tīkla ekonomisko kapacitāti, ņemot vērā objektīvas iekšējas vai ārējas ekonomiskās izmaiņas, kurām tas ir pakļauts. Šai nepieciešamībai ir jābūt tik nopietnai, ka ir jāpārkārto viss izplatīšanas tīkls vai būtiska tā daļa.
62. Skaidrs, ka ražotāja paziņojumā izplatītājam ir jābūt ietvertam pamatojumam, kāpēc spēkā esošais izplatīšanas līgums tiek uzteikts ar saīsinātu termiņu. Bez šāda pamatojuma, kuram jāpierāda, ka ir izpildīti visi faktiskie priekšnosacījumi līguma uzteikšanai ar saīsinātu termiņu, līguma uzteikums neatbilst 5. panta 3. punkta pirmā ievilkuma prasībām.
B – Ceturtais līdz devītais jautājums par līguma uzteikšanas nepieciešamību
63. No atbildes uz pirmajiem trim jautājumiem izriet, ka ražotājam ir jāpierāda, ka ir izpildīti visi priekšnosacījumi līguma uzteikšanai ar kā izņēmumu domāto saīsināto termiņu.
64. Tas noteikti nozīmē, ka jābūt iespējamai zināmai tiesas kontrolei, lai pārbaudītu, vai ražotāja apgalvotā objektīvā nepieciešamība var būt pārstrukturizācijas iemesls.
65. Pretējā gadījumā ražotājs, lai uzteiktu izplatīšanas līgumu, varētu tikai atsaukties uz šādu nepieciešamību, neminot tuvākus, pārbaudāmus šī apgalvojuma pamatojumus. Kā minēts iepriekš 53. punktā, tādā gadījumā aizsardzība, ko izplatītājiem nodrošina Regulas Nr. 1475/95 5. panta 2. punkts, būtu tikai simboliska.
66. Ciktāl Komisijas viedoklis šajā lietā atšķirībā no tās Regulu Nr. 1475/95 un Nr. 1400/2002 paskaidrojošajās brošūrās paustā viedokļa (27) noved pie šādiem radikāliem rezultātiem, tam nevar piekrist.
67. Šāda risinājuma sekas ir tādas, ka izplatītājam, kura līgums tiek uzteikts ar saīsinātu termiņu, tiek liegta tiesas aizsardzība saistībā ar to, vai šī līguma uzteikšanas pamatā ir objektīva ekonomiska nepieciešamība.
68. Tādēļ ražotājam, kurš vēlas izplatīšanas līgumu uzteikt ar saīsinātu termiņu, šī līguma uzteikšana ir jāpamato ar objektīvu ekonomisku nepieciešamību. Šāda prasība, kas ir nepieciešama, lai garantētu minimālu izplatītāju tiesību aizsardzību, nedrīkstētu ietekmēt ražotāja iespējas elastīgi reaģēt uz izmaiņām ekonomiskajos apstākļos, kādos tas darbojas.
69. Valsts tiesai, neiedziļinoties ekonomiskos apsvērumos, kas ir pamatā izplatīšanas tīkla pārstrukturizācijas izstrādei un īstenošanai, jāspēj pārbaudīt, vai pastāv objektīvi iekšēji vai ārēji ekonomiski iemesli, kas varētu būt par iemeslu šādam solim.
70. No iepriekš minētā izriet, ka minētajām objektīvo ekonomisko apstākļu izmaiņām ir jābūt tik būtiskām, lai tās pamatotu diezgan nopietno visa izplatīšanas tīkla vai būtiskas tā daļas pārstrukturizāciju. Valstu tiesām ir jāvar pārbaudīt arī šo kvantitatīvo attiecību.
71. Ja ražotājs izpilda prasību pierādīt, ka pastāv objektīvi iekšēji vai ārēji ekonomiskie apstākļi, kas ir tik būtiski, lai pamatotu visa izplatīšanas tīkla vai tā būtiskas daļas pārstrukturizāciju, izplatītājs vismaz ir aizsargāts pret to, ka ražotājs varētu mainīt savu viedokli par to, kāds būtu iespējami labākais izplatīšanas tīkls, kad to neprasa objektīvi ekonomiskie apstākļi. Tas atbilst 5. panta 3. punkta pirmajam ievilkumam, ko apstiprina Regulas Nr. 1475/95/95 preambulas deviņpadsmitais apsvērums (28).
72. No nepieciešamības, ka izplatīšanas līguma uzteikumu ar saīsinātu termiņu ir jāvar pakļaut, kā šeit tiek uzskatīts, ierobežotai tiesas pārbaudei, izriet, ka ražotājam, uzsakot izplatīšanas līgumu, ir jāmin attiecīgie fakti, kuri liek ticēt, ka būtiska pārstrukturizācija ir nepieciešama.
73. No tā izriet, ka faktiem, kuri ražotājam jāmin, uzsakot līgumu ar saīsinātu termiņu, nav jābūt ietvertiem pilnīgi izstrādātā pārstrukturizācijas plānā. Šāda prasība pārsniegtu to, kas nepieciešams likumīgai īpašā uzteikuma termiņa piemērošanai.
74. Kā aprakstīts iepriekš no 15. līdz 26. punktam, jēdzienam “būtisks” (gennemgribende) 5. panta 3. punkta pirmā ievilkuma dāņu valodas versijā nav īpašas nozīmes, kas paredzētu daudz vairāk kā vien to, ka ražotāja minētajai nepieciešamībai ir jābūt tādai, lai visa izplatīšanas tīkla vai būtiskas tā daļas pārstrukturizācija būtu piemērota reakcija uz to.
75. Netiešu atbildi uz devīto jautājumu ietver jau 71. punkts – ja objektīvu iekšēju vai ārēju ekonomisko apstākļu dēļ ražotājam ir jāpārkārto viss izplatīšanas tīkls vai būtiska tā daļa, pretēji var pieņemt, ka šādas pārstrukturizēšanas neveikšana ražotājam varētu radīt smagas negatīvas ekonomiskas sekas.
C – Desmitais jautājums: kam ir pierādīšanas pienākums?
76. Atbildi uz jautājumu par to, kam ir pierādīšanas pienākums, var vienkārši secināt no turpmākā izklāsta. No īpašās uzteikuma iespējas labumu gūst ražotājs. Tādēļ arī tam ir pienākums pierādīt, ka ir izpildīti visi priekšnosacījumi šī saīsinātā termiņa piemērošanai.
77. Turklāt saskaņā ar Tiesas judikatūru katram, kurš atsaucas uz atbrīvojumu EKL 81. panta 3. punkta izpratnē, ieskaitot atsevišķu kategoriju atbrīvojumu, ir jāpierāda, ka izpildīti tā priekšnosacījumi (29). Tātad tam, kurš atsaucas uz tādu īpašu līguma uzteikuma veidu, kāds ir paredzēts atsevišķu kategoriju atbrīvojumu gadījumā, ir jāpierāda, ka ir izpildīti visi tā priekšnosacījumi.
D – Vienpadsmitais jautājums: vai Regulas Nr. 1400/2002 stāšanās spēkā vien ir pietiekams iemesls, lai izplatīšanas līgumu varētu uzteikt ar saīsinātu termiņu?
78. Atbildot uz šo jautājumu, ir jānodala jaunās regulas stāšanās spēkā kā tāda un regulas iespējami izraisītās ekonomisko noteikumu izmaiņas mehānisko transportlīdzekļu ražošanā un pārdošanā.
79. Regulas stāšanās spēkā kā tāda nerada šādu faktu, proti, apstākli, kurš kā objektīva ekonomiska pārmaiņa varētu novest pie noslēgto izplatīšanas līgumu uzteikšanas ar saīsinātu termiņu.
80. Atsevišķu kategoriju atbrīvojums ir tirgus dalībniekiem piedāvāta tiesiska iespēja noslēgtajos izplatīšanas līgumos iekļaut zināmus konkurenci ierobežojošus punktus, netiekot piemērotam EKL 81. panta 1. punktā ietvertajam aizliegumam. Tomēr tirgus dalībniekiem ir brīva izvēle šo iespēju izmantot vai nē (30).
81. Tas neizslēdz to, ka jauna atsevišķu kategoriju atbrīvojuma stāšanās spēkā var izraisīt tādas ekonomiskās sekas, kas ekonomiskos apstākļus, kuros darbojas mehānisko transportlīdzekļu ražotājs, maina tik ļoti, ka rodas nepieciešamība pārstrukturēt izplatīšanas tīklu.
82. Regulā Nr. 1400/2002 paredzētais jaunais atsevišķu kategoriju atbrīvojums būtiski atšķiras no Regulā Nr. 1475/95 paredzētā un tāpēc, ka gan ražotājiem, gan izplatītājiem tiek atstātas vairākas iespējas, paver plašu izplatīšanas iespēju diapazonu, kas attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ļauj savstarpēji konkurēt par patērētāja labvēlību.
83. Saskaņā ar Regulas Nr. 1400/2002 paskaidrojošo brošūru (31) jaunajam atsevišķu kategoriju atbrīvojumam ir jāpaver iespējas plašai jaunu tirdzniecības metožu izmantošanai, piemēram, pārdošanai tīmeklī un vairāku preču zīmju pārdošanai. Turklāt mehānisko transporta līdzekļu īpašniekiem jābūt vairākām izvēles iespējām, kur veikt remontu un apkopi, kā arī saistībā ar izmantojamām rezerves daļām.
84. Šim mērķim tika atcelti tādi ierobežojošie pasākumi kā iespēja apvienot selektīvo un ekskluzīvo izplatīšanu un pienākums, pārdodot jaunas automašīnas, nodrošināt arī apkopes pakalpojumus.
85. No tā izriet, ka pēc Regulas Nr. 1400/2002 stāšanās spēkā būtiski var izmainīties mehānisko transporta līdzekļu ražošanas, izplatīšanas un apkopes ekonomiskie nosacījumi, kas saskaņā ar šīs regulas preambulas apsvērumiem ir tās mērķis (32).
86. Tādos apstākļos ir iespējams, ka jaunie atsevišķu kategoriju atbrīvojumi var ietekmēt mehānisko transporta līdzekļu izplatīšanas objektīvos ekonomiskos nosacījumus tādā mērā, ka no tā izriet nepieciešamība mainīt esošos izplatīšanas tīklus (33).
87. Valsts tiesai ir jāizvērtē, vai ar jaunajiem atsevišķu kategoriju atbrīvojumiem ir radīti jauni nosacījumi, kas pamato pietiekami nopietnu nepieciešamību pārkārtot visu izplatīšanas tīklu vai būtisku tā daļu.
VII – Secinājumi
88. Ņemot vērā iepriekš minēto, iesaku uz Østre Landstret uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:
“No pirmā līdz trešajam jautājumam
– Ražotājam, kas, atsaucoties uz Komisijas 1995. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 1475/95 par Līguma 85. panta 3. punkta piemērošanu atsevišķām mehānisko transportlīdzekļu izplatīšanas un apkopes līgumu kategorijām 5. panta 3. punkta pirmo ievilkumu, uzsaka līgumu ar saīsinātu viena gada termiņu, ir pienākums uzteikuma paziņojumā pamatot šo īpašo uzteikuma termiņu vismaz ar nepieciešamību saglabāt vai uzlabot izplatīšanas tīkla ekonomisko kapacitāti, ņemot vērā objektīvas iekšējās vai ārējās ekonomiskās pārmaiņas, kurām tas ir pakļauts. Turklāt šādai nepieciešamībai ir jābūt tik nozīmīgai, lai tā pamatotu visa izplatīšanas tīkla vai būtiskas tā daļas pārstrukturizāciju.
No ceturtā līdz devītajam jautājumam
– Ražotājam paziņojumā, ar kuru tas uzsaka līgumu ar saīsinātu termiņu, izplatītājam ir jāmin objektīvi iekšējie un ārējie ekonomiskie apstākļi, kuri rada nepieciešamību pārkārtot visu izplatīšanas tīklu vai būtisku tā daļu.
– Valsts tiesa var pārbaudīt šādu ekonomisko nosacījumu pastāvēšanu un to svarīgumu.
– Ražotājam nav jāmin plašāki fakti, nekā tas ir nepieciešams saīsināta uzteikuma termiņa piemērošanai.
– Vārdam “būtisks” (gennemgribende) 5. panta 3. punkta pirmā ievilkuma dāņu valodas versijas tekstā nav nekāda īpaša nozīme kā tikai tā, ka ražotāja apliecinātajai nepieciešamībai ir jābūt tādai, ka visa izplatīšanas tīkla vai būtiskas tā daļas pārstrukturizācija ir piemērota reakcija uz to.
– Ja objektīvu iekšējo un ārējo nosacījumu pārmaiņu dēļ ražotājam ir jāpārkārto viss izplatīšanas tīkls vai būtiska tā daļa, pretēji var secināt, ka šādas pārstrukturizēšanas neveikšana var izraisīt smagas negatīvas sekas.
Desmitais jautājums
– Ražotājam ir jāpierāda, ka ir izpildīti priekšnosacījumi uzteikumam ar saīsinātu termiņu saskaņā ar 5. panta 3. punkta pirmo ievilkumu.
Vienpadsmitais jautājums
– Regulas Nr. 1475/95 5. panta 3. punkta pirmais ievilkums ir jāinterpretē tā, ka Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regulas (EK) Nr. 1400/20002 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē stāšanās spēkā pati par sevi nerada priekšnosacījumus, lai ražotājs izplatīšanas līgumu varētu uzteikt ar saīsinātu termiņu.
– Tomēr minētās regulas spēkā stāšanās var radīt tādas ražotāja objektīvo ekonomisko apstākļu izmaiņas, kuras attaisno līguma uzteikšanu ar saīsinātu termiņu.
– Ražotājam ir jāpierāda, ka tā tas ir.”
1 – Oriģinālvaloda – holandiešu.
2– OV L 145, 25. lpp.
3– Franču valodas un dāņu valodas versijās ir ietverti divi līdzīgi jēdzieni, proti, “extraordinaire” un “ekstraordinaert”, bet angļu valodas versijā trūkst līdzīga īpašības vārda.
4– Dāņu valodas versijā šis punkts norāda uz nepieciešamību “būtiski pārkārtot izplatīšanas tīklu pilnībā vai lielu tā daļu”.
5– Eiropas Kopienu Komisija, Ģenerāldirektorāts IV – Konkurence, Mehānisko transporta līdzekļu izplatīšana (Regula (EK) Nr. 1475/95, OV L 145, 1995. gada 29. jūnijs), paskaidrojošā brošūra IV/9509/95 [..]. Šī paskaidrojošā brošūra ir pieejama tikai franču, angļu un vācu valodā.
6– Šis jautājums skan šādi: “Vai iespējams līgumu izbeigt pirms termiņa beigām?” (Est-il possible de mettre fin à l’accord de manière anticipée?)
7 – “Ražotājs var izbeigt līgumu pirms termiņa beigām (to uzsakot vienu gadu iepriekš), ja tam ir jāpārkārto viss izplatīšanas tīkls vai būtiska tā daļa. Pārstrukturizācijas nepieciešamība tiek noteikta, pusēm vienojoties, vai pēc izplatītāja lūguma – ar trešās personas eksperta vai šķīrējtiesneša palīdzību. Vēršanās pie trešās personas eksperta vai šķīrējtiesneša pusēm neliedz tiesības vērsties valsts tiesā saskaņā ar valsts tiesībām [5. panta 3. punkts]. Ja piegādātājs līgumā piekrīt tiesībām vienpusēji izbeigt līgumu termiņā, kas pārsniedz regulā noteiktos ierobežojumus, tas automātiski zaudē tiesības uz atsevišķu kategoriju atbrīvojumu [6. panta 1. punkta 5. apakšpunkts; skatīt arī I.2.].
Šāda iespēja izbeigt līgumu pirms termiņa beigām tika ieviesta, lai ražotājs varētu elastīgi pārveidot savu izplatīšanas sistēmu [19. apsvērums]. Pārstrukturizācijas nepieciešamību var izraisīt konkurentu darbības vai ekonomiskā situācija neatkarīgi no tā, vai to izraisījuši ražotāja iekšēji pieņemti lēmumi vai ārēji faktori, kā, piemēram, attiecīgajā reģionā esoša uzņēmuma, kurā nodarbināti daudzi darbinieki, slēgšana. Ņemot vērā iespējamo situāciju daudzumu, nebūtu reāli norādīt visus iespējamos pārstrukturizācijas cēloņus.
Tikai izvērtējot konkrēto ražotāja tīkla sistēmu, katrā atsevišķā gadījumā ir iespējams izlemt, vai ir skarta “būtiska” tīkla daļa. “Būtisks” ietver gan ekonomisko, gan ģeogrāfisko aspektu, kas var aprobežoties ar attiecīgās dalībvalsts tīklu vai tā daļu. Katrā ziņā ražotājam ir jāvienojas vai nu ar trešo personu ekspertu, šķīrējtiesnesi, vai savu izplatītāju, kura līgums tiks izbeigts, bet tam nav jākonsultējas ar citiem netieši skartiem izplatītājiem.”
8– Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regula (EK) Nr. 1400/2002 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē (OV L 203, 30. lpp.).
9– Eiropas Kopienu Komisija, Konkurences ģenerāldirektorāts, Komisijas 2002. gada 31. jūlija Regula (EK) Nr. 1400/2002 par Līguma 81. panta 3. punkta piemērošanu vertikālu vienošanos un saskaņotu darbību kategorijām mehānisko transportlīdzekļu nozarē, paskaidrojošā brošūra (http://europa.ue.int/comm/competition/car_sector).
10– 20. jautājums ir šāds: “Kā pārejas periodā izbeigt līgumus, kuri atbilst Regulai Nr. 1475/95?”
11– Skat. 1967. gada 5. decembra spriedumu lietā 19/67 Sociale Verzekeringsbank (Recueil, 462. lpp.) un 1994. gada 9. augusta spriedumu lietā C‑327/91 Francija/Komisija (Recueil, I‑3641. lpp., 35. punkts).
12– Skat. it īpaši 1996. gada 24. oktobra spriedumu lietā C‑72/95 Kraaijeveld (Recueil, I‑5403. lpp., 28.–31. punkts) un 1996. gada 5. decembra spriedumu apvienotajās lietās C‑267/95 un C‑278/95 Merck un Beecham (Recueil, I‑6285. lpp., 21.–24. punkts).
13– Skat. it īpaši 1977. gada 3. marta spriedumu lietā 80/76 Kerry Milk (Recueil, 425. lpp., 11. punkts).
14– 1998. gada 2. aprīļa spriedums lietā C‑296/95 EMU (Recueil, I‑1605. lpp., 36. punkts).
15– Skat. iepriekš 4. punktu.
16– Skat. iepriekš 6. punktu.
17– Skat. it īpaši 1987. gada 24. februāra spriedumu lietā 310/85 Deufil (Recueil, 901. lpp., 22. punkts) un 1997. gada 14. janvāra spriedumu lietā C‑169/95 Spānija/Komisija (Recueil, I‑135. lpp., 22. punkts).
18– Skat. it īpaši 1993. gada 24. marta spriedumu lietā C‑313/90 CIRFS/Komisija (Recueil, I‑1125. lpp., 34. un 36. punkts) un 1997. gada 5. marta spriedumu lietā T‑105/95 WWF UK/Komisija (Recueil, II‑313. lpp., 53. un 55. punkts), kā arī 2002. gada 20. marta spriedumu lietā T‑23/99 LR AF 1998/Komisija (Recueil, II‑1705. lpp., 274. punkts).
19– OV L 1, 1. lpp.
20– Lietas C‑376/05 A. Brünsteiner un C‑377/05 Autohaus Hilgert (OV C 10, 8. lpp.), un C‑21/95 City Motors Groep (OV C 36, 21. lpp.).
21– Skat. it īpaši Kileste, P. un Staudt, C. “Le règement Nr. 1400/2002 du 31 juillet 2002 de la Commission europèenne en matièere de distribution automobile”, Journal des Tribunaux 2003, 141. lpp., 76. punkts.
22– Regulas Nr. 1400/2002 3. panta 4. punkts skan šādi: “Atbrīvojumu piemēro ar nosacījumu, ka vertikālā vienošanās, kas noslēgta ar izplatītāju vai remontētāju, paredz to, ka piegādātājam, kurš vēlas paziņot par līguma pārtraukšanu, tas jādara rakstiski, un sīki, objektīvi un atklāti jāizklāsta pārtraukšanas iemesli, lai aizkavētu piegādātājam pārtraukt vertikālo vienošanos ar izplatītāju vai remontētāju tādēļ, ka to nevar ierobežot saskaņā ar šo regulu.”
Preambulas devītais apsvērums skan šādi: “Lai piegādātāju pasargātu no līguma pārtraukšanas, ja izplatītāji vai remontētāji sāk konkurenci veicinošu rīcību, piemēram, aktīvu vai pasīvu pārdošanu ārvalstu patērētājiem, vairāku (transportlīdzekļu) [preču zīmju] tirdzniecību vai apakšlīgumu slēgšanu par remonta un tehniskās apkopes pakalpojumiem, tad rakstiskā paziņojumā par pārtraukšanu objektīvi un atklāti jāizklāsta iemesli. Turklāt, lai stiprinātu izplatītāju un remontētāju neatkarību no piegādātājiem, būtu jānosaka minimālais periods, kurā paziņo par noteikta termiņa līgumu nepagarināšanu un beztermiņa līgumu pārtraukšanu.”
23 – Skat. iepriekš 5. punktā citēto 3. panta 5. punktu.
24– Šis viedoklis (minēts iepriekš 17. punktā) ir atspoguļots iepriekš minētajā Dānijas konkurences iestādes vēstulē Dānijas mehānisko transportlīdzekļu tirgotāju asociācijai.
25– Skat. iepriekš 3. punktu.
26– Analoģiski skat. it īpaši 1989. gada 11. jūlija spriedumu lietā 246/86 Belasco (Recueil, 2117. lpp.).
27– Skat. iepriekš 27.–45. punktu.
28– Šeit runa it īpaši ir par deviņpadsmitā apsvēruma pirmo teikumu: “5. panta 2. punkta 2. un 3. apakšpunktā un 5. panta 3. punktā ir paredzēti atbrīvojuma nosacījumi saistībā ar izplatīšanas un apkopes līguma ilgumu un pārtraukšanu, jo sakarā ar izplatītāja veiktajiem ieguldījumiem, lai uzlabotu līguma preču izplatīšanas un apkopes struktūru, īstermiņa līgumu vai īsā laikā izbeidzamu līgumu gadījumos ir ļoti palielinājusies izplatītāja atkarība no piegādātāja.”
29– 1984. gada 17. janvāra spriedums lietā 43/82 un 63/82 VBVB un VBBB/Komisija (Recueil, 19. lpp., 52. un 61. punkts).
30– 1986. gada 18. decembra spriedums lietā 10/86 VAG France (Recueil, 4071. lpp., 16. punkts), 1997. gada 5. jūnija spriedums lietā C‑41/96 VAG (Recueil, I‑3123. lpp., 61. punkts) un 1998. gada 30. aprīļa spriedums lietā C‑230/96 Cabour (Recueil, I‑2055. lpp., 46. punkts).
31– Minēts 9. zemsvītras piezīmē, 3. un 11. lpp.
32– Skat. it īpaši 12. un turpmākos punktus.
33– Komisija uz to netieši norādīja atbildē uz Regulas Nr. 1400/2002 paskaidrojošās brošūras 20. jautājumu: “Tas, ka Regula Nr. 1475/95 pēc 2002. gada 30. septembra nav spēkā un to aizstāj jauna regula, nenozīmē, ka de facto ir jāpārveido izplatīšanas tīkls. Tomēr pēc jaunās regulas stāšanās spēkā transportlīdzekļu ražotājs var izlemt pārkārtot būtisku sava izplatīšanas tīkla daļu. [..]” Rakstiskajos apsvērumos Komisija savu viedokli pauda daudz plašāk.