1. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Pārejas noteikumi tirdzniecības starp dalībvalstīm aplikšanai ar nodokļiem
(Padomes Direktīvas 77/388 28.a panta 3. punkta pirmā daļa un 28.c panta A punkta a) apakšpunkta pirmā daļa)
2. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Pārejas noteikumi tirdzniecības starp dalībvalstīm aplikšanai ar nodokļiem
(Padomes Direktīvas 77/388 28.c panta A punkta a) apakšpunkta pirmā daļa)
3. Noteikumi par nodokļiem – Tiesību aktu saskaņošana – Apgrozījuma nodokļi – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma – Pārejas noteikumi tirdzniecības starp dalībvalstīm aplikšanai ar nodokļiem
(Padomes Direktīvas 77/388 28.c panta A punkta a) apakšpunkta pirmā daļa)
1. 28.a panta 3. punkta pirmā daļa un 28.c panta A punkta a) apakšpunkta pirmā daļa Sestajā direktīvā 77/388 par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/65, ņemot vērā abās šajās normās iekļauto jēdzienu “nosūtīt(a)s”, ir jāinterpretē tādā veidā, ka preces iegāde Kopienas iekšienē ir veikta un atbrīvojums no nodokļa par piegādi Kopienas iekšienē ir piemērojams tikai tad, ja tiesības ar preci rīkoties kā īpašniekam ir nodotas pircējam un piegādātājs pierāda, ka šī prece ir nosūtīta vai transportēta uz citu dalībvalsti un ka pēc šīs nosūtīšanas vai transportēšanas prece faktiski ir izvesta no piegādes dalībvalsts teritorijas.
Nosacījums Sestās direktīvas XVIa sadaļā paredzētā pagaidu režīma piemērošanai ir darbības norise Kopienas iekšienē un preču faktiska aprite no vienas dalībvalsts uz otru. Šis nosacījums, kas saistīts ar dalībvalstu kopīgo robežu šķērsošanu, ir apstāklis, kas norāda, ka darbība notiek Kopienas iekšienē, kas to padara atšķirīgu no darbības, kura notiek valsts iekšienē.
Turklāt tāpat kā citi jēdzieni, ar kuriem tiek definētas darbības, kas apliekamas ar nodokli saskaņā ar Sesto direktīvu, piegādes Kopienas iekšienē un iegādes Kopienas iekšienē jēdzieni ir objektīvi un tie ir piemērojami neatkarīgi no attiecīgo darbību mērķiem un rezultātiem. Līdz ar to piegādes vai iegādes Kopienas iekšienē kvalifikācija ir jāveic, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, piemēram, attiecīgo preču faktisku apriti dalībvalstīs.
(sal. ar 37., 38., 40. un 42. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
2. Sestās direktīvas 77/388, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/65, 28.c panta A punkta a) apakšpunkta pirmā daļa ir interpretējama tādā veidā, ka tā nepieļauj piegādes dalībvalsts kompetentajām iestādēm uzlikt piegādātājam, kas ir rīkojies labā ticībā un kas ir iesniedzis pierādījumus, kas sākotnēji pamatoja tā tiesības uz nodokļa atskaitījumu par preču piegādi Kopienas iekšienē, pienākumu vēlāk maksāt pievienotās vērtības nodokli par šīm precēm, ja šie pierādījumi izrādās nepatiesi, kaut arī nav pierādīta minētā piegādātāja dalība krāpšanā nodokļu jomā, ar noteikumu, ka piegādātājs ir veicis visus saprātīgi sagaidāmos pasākumus, lai pārliecinātos, ka tā veikta piegāde Kopienas iekšienē nav saistīta ar dalību šādā krāpšanā.
Pirmkārt, ar tiesiskās drošības principu nav saderīgs tas, ka dalībvalsts, kas ir paredzējusi nosacījumus uz piegādi Kopienas iekšienē attiecināma nodokļu atbrīvojuma piemērošanai, izstrādājot kompetentajām iestādēm iesniedzamo dokumentu sarakstu, un kas sākotnēji pieņēmusi dokumentus, kurus piegādātājs iesniedzis kā pierādījumus, kas pamato tiesības uz nodokļu atbrīvojumu, vēlāk var šim piegādātājam uzlikt pienākumu maksāt pievienotās vērtības nodokli par šo piegādi, ja izrādās, ka, ņemot vērā pircēja īstenoto krāpšanu, par kuru piegādātājs nezināja un nevarēja zināt, attiecīgās preces faktiski nav izvestas no piegādes dalībvalsts teritorijas.
Otrkārt, jebkādai riska sadalei starp piegādātāju un nodokļu administrāciju, ņemot vērā trešās personas īstenotu krāpšanu, ir jābūt saderīgai ar samērīguma principu. Režīms, kurā visa atbildība par pievienotās vērtības nodokļa maksāšanu ir uzlikta piegādātājam neatkarīgi no tā, vai tas ir piedalījies krāpšanā, nebūt neaizsargā saskaņoto pievienotās vērtības nodokļa sistēmu no pircēja īstenotas krāpšanas un ļaunprātīgas darbības. Ja pircējs būtu atbrīvots no jebkādas atbildības, tas varētu tikt mudināts nenosūtīt vai netransportēt preces ārpus piegādes dalībvalsts un tās nedeklarēt pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai paredzētajās galamērķa dalībvalstīs.
Treškārt, kaut arī piegādātājiem pašiem vēlāk bija jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, nodokļu neitralitātes princips nav ievērots, jo piegādātāji, kas veic darbības valsts iekšienē, vēlāk netiek aplikti ar nodokli, ņemot vērā, ka runa ir par netiešo patēriņa nodokli. Tādējādi nodokļu maksātāji, kas veic darbību Kopienas iekšienē, ir neizdevīgākā situācijā nekā nodokļu maksātāji, kuri veic darbību vienas valsts iekšienē.
Ceturtkārt, saskaņā ar Tiesas judikatūru, kas ir piemērojama pēc analoģijas, prasība, lai piegādātājs veic visus pasākumus, ko no tā saprātīgi var pieprasīt, lai pārliecinātos, ka tā veiktās darbības nav saistītas ar nodokļu nemaksāšanu, nav pretrunā Kopienu tiesībām. Tādējādi tas, ka piegādātājs ir rīkojies labā ticībā, ir veicis visus iespējamos atbilstošos pasākumus un tā dalība krāpšanā ir izslēgta, ir svarīgi apstākļi, lai noteiktu iespēju uzlikt šim piegādātājam pienākumu vēlāk samaksāt pievienotās vērtības nodokli. Savukārt, ja piegādātājs ir izpildījis savus pienākumus, iesniedzot pierādījumus par piegādi Kopienas iekšienē, kaut arī pircējs nav izpildījis līgumā paredzēto pienākumu nosūtīt vai transportēt preces ārpus piegādes dalībvalsts, pircējs ir jāuzskata par pievienotās vērtības nodokļa parādnieku šajā dalībvalstī.
(sal. ar 50., 58., 60. un 65.–67. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
3. Apstākli, ka pircējs galamērķa dalībvalsts nodokļu iestādēm ir iesniedzis deklarāciju, kas attiecas uz iegādi Kopienas iekšienē, var uzskatīt par papildu pierādījumu, lai pierādītu, ka preces faktiski ir izvestas no piegādes dalībvalsts teritorijas, bet tas nav izšķirošs pierādījums, lai no pievienotās vērtības nodokļa atbrīvotu piegādi Kopienas iekšienē.
(sal. ar 72. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)