1. Tiesību aktu tuvināšana — Piegādes publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras — Direktīva 93/36 — Piemērošanas joma
(Padomes Direktīva 93/36)
2. Tiesību aktu tuvināšana — Piegādes publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras — Direktīva 93/36 — Piemērošanas joma
(Padomes Direktīvas 93/36 un 93/38, 13. pants)
3. Tiesību aktu tuvināšana — Piegādes publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras — Direktīva 93/36 — Piemērošanas joma
(Padomes Direktīva 93/36)
1. Ar Direktīvu 93/36/EEK, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras [piegādes publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras], nav saderīga tāda pakalpojumu un piegādes publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību tieša piešķiršana, kurā piegādes summa ir lielāka, akciju sabiedrībai, kuras valdei ir plašas pilnvaras tās pārvaldībā, kuras tā var izmantot neatkarīgi, un kuras kapitāls patlaban pilnībā pieder citai akciju sabiedrībai, kuras kontrolpakete savukārt pieder līgumslēdzējai iestādei.
Šajos apstākļos nav izpildīts nosacījums, saskaņā ar kuru Direktīva 93/36 nav piemērojama, jo līgumslēdzēja iestāde nekontrolē sabiedrību, kurai ir piešķirtas tiesības slēgt publisko līgumu, tāpat kā savus dienestus.
Lai izvērtētu šo apstākli, ir jāņem vērā tiesību normu un atbilstošo apstākļu kopums. No šīs pārbaudes ir jāizriet, ka attiecīgā līgumslēdzēja sabiedrība ir pakļauta kontrolei, ar kuras palīdzību līgumslēdzēja iestāde var ietekmēt minētās sabiedrības lēmumus. Ir jābūt noteicošas ietekmes iespējai gan attiecībā uz šīs sabiedrības stratēģiskajiem mērķiem, gan arī uz svarīgiem lēmumiem.
Tā nav, ja līgumslēdzējas iestādes realizētā kontrole būtībā ir tāda pati kā sabiedrību tiesībās lielākajai daļai akcionāru noteiktā, kas būtiski ierobežo iespēju ietekmēt šo sabiedrību lēmumus. Turklāt, ja iespējamā līgumslēdzējas iestādes ietekme tiek īstenota ar holdinga sabiedrības starpniecību, šāda starpnieka iejaukšanās var vājināt iespējamo līgumslēdzējas iestādes ietekmi uz sabiedrību tikai tādēļ, ka tai pieder sabiedrības kapitāla daļas.
(sal. ar 36., 38.–40. un 47. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
2. Lai izvērtētu nosacījumu Direktīvas 93/36, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras [piegādes publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras], nepiemērošanai, saskaņā ar kuru uzņēmumam, kuram tieši piešķirtas publiskā piegādes un pakalpojumu līguma slēgšanas tiesības, lielākā daļa savu darbību ir jāveic iestādes, kurai pieder tā kapitāldaļas, labā, nav jāpiemēro Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīvas 93/38/EEK, ar ko koordinē līgumu [publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību] piešķiršanas procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, 13. pants, kas paredz, ka šī direktīva neattiecas uz pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesībām, ko piešķir saistītam uzņēmumam, ja vismaz 80 % no konkrētā uzņēmuma vidējā apgrozījuma par pakalpojumiem, kas sniegti Kopienā iepriekšējos trīs gados, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem, ar ko tas ir saistīts. Šis nosacījums ir izpildīts tikai tad, ja attiecīgais uzņēmums lielāko daļu savu darbību veic iestādes vai iestāžu, kuras ir tā kapitāldaļu turētājas, labā un ja citas darbības ir mazsvarīgas.
(sal. ar 57., 63. un 70. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
3. Lai Direktīvas 93/36, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas procedūras [piegādes publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras], piemērošanas nolūkos novērtētu, vai uzņēmums lielāko daļu savu darbību veic iestādes, kurai pieder tās kapitāldaļas, labā, ir jāņem vērā visas darbības, ko šis uzņēmums veic, pamatojoties uz līgumslēdzējas iestādes piešķirto publisko līgumu, neatkarīgi no tā, kas par šīm darbībām veic samaksu – līgumslēdzēja iestāde vai sniegto pakalpojumu izmantotāji – un teritorijai, kurā darbības tiek veiktas, nav nozīmes.
(sal. ar 72. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)