1. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Dalībvalstu pienākums – Eiropas Kopienu pašu resursi
(Padomes Regulas Nr. 1552/89 3. pants)
2. Preču brīva aprite – Kopienas tranzīts – Pārvadājumi, kas veikti, izmantojot TIR karneti
(Padomes Regulas Nr. 719/91 10. panta 3. punkts; Komisijas Regulas Nr. 1593/91 2. panta 2. punkts)
3. Eiropas Kopienu pašu resursi – Atzīšana un nodošana, ko īsteno dalībvalstis
(Padomes Regulas Nr. 1552/89 2. un 6. pants)
1. Regulas Nr. 1552/89, ar ko īsteno Lēmumu 88/376/EEK par Kopienu pašu resursu sistēmu, 3. pants, kas attiecas uz dalībvalstu pienākumu saglabāt attaisnojošos dokumentus, kuri attiecas uz pašu resursu noteikšanu un nodošanu, neparedz noilguma termiņu pašu resursu piedziņai, bet paredz tikai dalībvalstu pienākumu saglabāt šos attaisnojošos dokumentus noteiktajā minimālajā termiņā. Vārda “vismaz” lietošana attiecībā uz dokumentu glabāšanas termiņu apstiprina faktu, ka Kopienu likumdevējs nav plānojis noteikt noilguma termiņu.
Līdz ar to prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi, kas iesniegta pēc šā termiņa beigām, ir pieņemama.
(sal. ar 32. punktu)
2. No 10. panta Regulā Nr. 719/91 par TIR karnešu un ATA karnešu izmantošanu Kopienā par tranzīta dokumentiem, ko skata kopā ar 2. panta 1. punktu Regulā Nr. 1593/91, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas Nr. 719/91 piemērošanai, un 11. panta 2. punktu Muitas konvencijā par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karneti, izriet, ka tādu muitas parādu maksājuma pieprasījums, kas radies šāda pārvadājuma laikā pieļautās vai ar to saistītas nelikumības dēļ, nepabeigtas karnešu procedūras gadījumā principā ir jānosūta ne vēlāk kā trīs gadu laikā pēc datuma, kad pieņemta TIR karnete, vai četru gadu laikā, ja procedūras pabeigšana panākta krāpnieciski. Saskaņā ar Regulas Nr. 719/91 10. panta 3. punktu un Regulas Nr. 1593/ 91 2. panta 2. punktu šie termiņi ir piemērojami gan turētājam, gan galvotājai apvienībai.
Tomēr, tā kā Regulas Nr. 1593/91 2. panta 1. punkta mērķis ir nodrošināt vienveidīgu un rūpīgu noteikumu piemērošanu jautājumā par muitas parāda piedziņu, lai ātri un efektīvi varētu nodot Kopienu pašu resursus, paziņojums, ko kompetentās iestādes sniedz TIR karnetes turētājam un galvotājai apvienībai, par pārkāpumu vai nelikumību ir jānosūta pēc iespējas ātrāk, proti, tiklīdz muitas iestādēm kļūst zināms par minēto pārkāpumu vai nelikumību, tādējādi vajadzības gadījumā – pirms maksimālā termiņa, kas ir attiecīgi viens un – krāpšanas gadījumā – divi gadi, ko paredz TIR konvencijas 11. panta 1. punkts, beigām. To pašu iemeslu dēļ maksājuma pieprasījums šās pašas konvencijas 11. panta 2. punkta izpratnē ir jānosūta, tiklīdz muitas iestādes var to izdarīt, tādējādi – vajadzības gadījumā – pirms beidzas divu gadu termiņš kopš paziņošanas par pārkāpumu vai nelikumību ieinteresētajām personām.
(sal. ar 52.–55. punktu)
3. Atbilstoši Regulas Nr. 1552/89, ar ko īsteno Lēmumu 88/376/EEK par Kopienu pašu resursu sistēmu, 2. panta 1. punktam Kopienu pašu resursu prasījumi tiek noteikti, “tiklīdz” kompetentās iestādes nosūta parādniekam to informāciju par parāda apmēru, kas ir jānosūta, tiklīdz ir zināms parādnieks un tiklīdz kompetentās administratīvās iestādes var aprēķināt parāda summu, ievērojot šajā jomā piemērojamās Kopienu tiesību normas, proti, šajā gadījumā – Regulu Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, Regulu Nr. 719/91 par TIR karnešu un ATA karnešu izmantošanu Kopienā par tranzīta dokumentiem un Regulu Nr. 1593/91, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas Nr. 719/91 piemērošanai, kā arī Muitas konvenciju par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, izmantojot TIR karneti. Tādējādi maksājuma prasība, kas nosūtīta, piemērojot TIR konvencijas 11. panta 2. punktu, ir jāuzskata par paziņojumu Regulas Nr. 1552/89 2. panta izpratnē.
Turklāt, piemērojot Regulas Nr. 1552/89 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, dalībvalstīm ir pienākums iegrāmatot parādu, kas “noteikts atbilstoši 2. pantam”, vēlākais pirmajā darba dienā pēc otrā mēneša 19. dienas, kas seko tam, kurā prasījumi tika noteikti, vai nu A kontā, vai, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi, – B kontā.
Tā rezultātā dalībvalstīm ir jānosaka Kopienu pašu resursu prasījumi, tiklīdz to muitas iestādes var aprēķināt muitas parāda apmēru un noteikt parādnieku, un tādējādi atbilstoši Regulas Nr. 1552/89 6. pantam ierakstīt šos prasījumus kontos.
(sal. ar 58., 60. un 61. punktu)