1. Valstu piešķirtie atbalsti — Atbalsta projekti — Īstenošanas aizliegums pirms Komisijas galīgā lēmuma pieņemšanas — Piemērojamība — Valsts tiesu pienākumi
(EKL 87. panta 1. punkts un 88. panta 2. un 3. punkts)
2. Valstu piešķirtie atbalsti — Līguma noteikumi — Piemērošanas joma — Nodokļi — Izslēgšana, izņemot attiecībā uz nodokļiem atbalsta finansēšanai — Nodoklis, no kura ir paredzēti atbrīvojumi, kas, iespējams, veido atbalstu — Ciešas ar izlietojumu saistītas saiknes neesamība starp nodokli un atbrīvojumu no tā — Izslēgšana
(EKL 87. panta 1. punkts un 88. panta 3. punkts)
3. Valstu piešķirtie atbalsti — Jēdziens — Pasākumi, ko finansē no iespējami prettiesiska nodokļa ieņēmumiem — Ciešas ar izlietojumu saistītas saiknes neesamība starp minēto nodokli un attiecīgajiem pasākumiem — Izslēgšana — Konkrēts gadījums
(EKL 87. panta 1. punkts un 88. panta 3. punkts)
1. No EKL 88. panta 3. punkta izriet, ka visi plāni piešķirt vai mainīt atbalstu ir jādara zināmi Komisijai. Ja tā atzīst, ka šādi plāni nav saderīgi ar kopējo tirgu, tā nevilcinoties uzsāk EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru un attiecīgā dalībvalsts atliek ierosināto pasākumu īstenošanu līdz brīdim, kamēr šajā procedūrā nav pieņemts galīgais lēmums. Atbalsta pasākums EKL 87. panta 1. punkta nozīmē, kas īstenots, neievērojot no EKL 88. panta 3. punkta izrietošos pienākumus, ir nelikumīgs. Valsts tiesām ir jāaizsargā attiecīgo personu tiesības gadījumā, ja valsts iestādes, iespējams, neievēro aizliegumu īstenot atbalstu, atbilstoši konkrētās valsts tiesībām veicot visus nepieciešamos turpmākos pasākumus gan saistībā ar konkrēto atbalsta pasākumu īstenošanas lēmumu spēkā esamību, gan saistībā ar piešķirtā finansiālā atbalsta atmaksāšanu.
(sal. ar 29. un 30. punktu)
2. Nodokļi neietilpst ar valsts atbalstu saistīto Līguma noteikumu piemērošanas jomā, ja vien tie nav atbalsta pasākuma finansēšanas veids, kas ir šī pasākuma neatņemama sastāvdaļa. Gadījumā, ja nodoklis faktiski ir atbalsta pasākuma neatņemama sastāvdaļa EKL 87. panta 1. punkta nozīmē, tas, ka valsts iestādes nav ievērojušas no EKL 88. panta 3. punkta izrietošos pienākumus, ietekmē ne tikai atbalsta pasākuma likumīgumu, bet arī nodokļa, kas ir tā finansēšanas veids, likumīgumu.
Lai varētu uzskatīt, ka nodoklis ir valsts atbalsta neatņemama sastāvdaļa, atbilstoši attiecīgajam valsts tiesiskajam regulējumam starp nodokli un atbalstu ir jāpastāv ciešai ar izlietojumu saistītai saiknei, proti, nodokļa ieņēmumi noteikti ir jāizmanto atbalsta finansējumam. Ja pastāv šāda saikne, nodokļa ieņēmumi tieši ietekmē atbalsta apmēru un tādējādi arī vērtējumu par to, vai šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu. Starp nodokli un atbalstu, ko veido kādai uzņēmumu kategorijai piešķirtais atbrīvojums no nodokļa, nepastāv šāda saikne, jo starp nodokli un šādu atbrīvojumu nepastāv nekāda cieša saikne. Nodokļu atbrīvojuma piemērošana un tā apjoms nav atkarīgi no nodokļa ieņēmumiem. Tādējādi nodokļu maksātāji nevar aizbildināties ar to, ka citiem uzņēmumiem piešķirtais atbrīvojums ir uzskatāms par valsts atbalstu, lai izvairītos no minētā nodokļa maksāšanas. No tā izriet – pat ja pieņem, ka nodokļu atbrīvojums, kas piešķirts dažiem uzņēmumiem, ir atbalsta pasākums EKL 87. panta 1. punkta nozīmē, iespējamais atbalsta nelikumīgums nevarētu ietekmēt paša nodokļa likumīgumu, un līdz ar to uzņēmumi, kam jāmaksā nodoklis, nevar valsts tiesās aizbildināties ar iespējamo atbrīvojuma nelikumīgumu, lai izvairītos no minētā nodokļa maksāšanas vai lai panāktu samaksāto nodokļu atmaksāšanu.
(sal. ar 34., 35. un 40.–44. punktu)
3. Cieša saikne starp nodokli un pasākumiem, ko finansē no tā ieņēmumiem, kurai nepastāvot, šo nodokli nevar uzskatīt par valsts atbalsta sastāvdaļu, nepastāv gadījumā, kad dažiem uzņēmējiem ir izmaksāts aiziešanas pabalsts, tāpēc, ka šajā sakarā faktiski samaksātā summa nav atkarīga no nodokļa ieņēmumiem, bet gan to atbilstoši dekrētam nosaka, ievērojot robežlielumus, kas noteikti ministrijas rīkojumā atkarībā no apstākļiem, kuri raksturo situāciju, kādā atrodas katrs pieteikuma iesniedzējs, un it īpaši tā ienākumu un veicamo maksājumu stāvokli. Tāpat arī minētā saikne nepastāv gadījumā, kad runa ir par dažu profesionāļu kategoriju vecuma pamatapdrošināšanas shēmu finansēšanu, jo atbilstoši kārtībai, saskaņā ar kuru nosaka nodokļa ieņēmumu daļas izlietojumu šai finansēšanai, tā ieņēmumi tieši neietekmē attiecīgajām shēmām, kuru darbība neatbilst saimnieciskai darbībai, piešķirtā atbalsta nozīmīgumu. Tieši tādā pašā mērā minētā saikne nepastāv gadījumā, kad daļu no nodokļa ieņēmumiem izlieto intervences fondu un profesionālās komitejas vajadzībām, jo šīm struktūrām un kompetentajiem ministriem ir diskrecionārā vara attiecībā uz šo izlietojumu.
(sal. ar 46., 48., 49. un 54.–56. punktu)