1. Sociālā politika — Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji — Vienlīdzīga darba samaksa — Darba samaksa — Jēdziens — Nodokļu atvieglojums — Izslēgšana
(EKL 141. pants)
2. Sociālā politika — Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji — Pieeja darbam un darba nosacījumi — Vienlīdzīga attieksme — Direktīva 76/207 — Atlaišana — Jēdziens — Darba tiesisko attiecību izbeigšanas pēc paša vēlēšanās sistēma — Ietveršana
(Padomes Direktīvas 76/207 5. panta 1. punkts)
3. Sociālā politika — Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji — Pieeja darbam un darba nosacījumi — Direktīva 76/207 — Vienlīdzīga attieksme sociālā nodrošinājuma jautājumos — Direktīva 79/7 — Valsts tiesību noteikums, ar kuru, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, vīriešiem un sievietēm nodokļu priekšrocība tiek piešķirta atšķirīgos vecumos — Tieša diskriminācija dzimuma dēļ — Nepieļaujamība
(Padomes Direktīva 76/207 un Direktīva 79/7)
1. EKL 141. pantā paredzētais “darba samaksas” jēdziens ietver jebkādu atlīdzību naudā vai natūrā, ko darba ņēmējs par darbu faktiski vai nākotnē kaut vai netieši saņem no darba devēja. Līdz ar to EKL 141. panta piemērošanas jomā neietilpst tāda priekšrocība, kas sastāv no darba ņēmējam piešķirta nodokļu atvieglojuma, piemērojot uz pusi samazinātu nodokli no summām, kas izmaksātas sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, ja šo priekšrocību nesniedz darba devējs.
(sal. ar 22. un 23. punktu)
2. Jēdziens “atlaišana”, kas ietverts 5. panta 1. punktā Direktīvā 76/207 par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, ir jāinterpretē plaši, ietverot arī darba tiesisko attiecību izbeigšanu starp darba ņēmēju un tā darba devēju pat tad, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas pēc paša vēlēšanās.
(sal. ar 27. punktu)
3. Direktīva 76/207 par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz darba, profesionālās izglītības un izaugsmes iespējām un darba apstākļiem, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu valsts tiesību noteikumu, saskaņā ar kuru darba ņēmējām – sievietēm, kuras sasniegušas 50 gadu vecumu, un darba ņēmējiem – vīriešiem, kuri sasnieguši 55 gadu vecumu, nolūkā veicināt darba tiesisko attiecību izbeigšanu pēc pašu vēlēšanās tiek piešķirta priekšrocība, piemērojot uz pusi samazinātu nodokli no summām, kas izmaksātas sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos.
Būtībā uz šādu atšķirīgu attieksmi, kas ir tieša diskriminācija dzimuma dēļ, nevar attiekties nekāds izņēmums nedz saskaņā ar Direktīvu 76/207, nedz saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu Direktīvā 79/7 par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos. Šajā noteikumā paredzētais diskriminācijas aizlieguma dzimuma dēļ izņēmums ir jāinterpretē strikti, un to nevar piemērot nodokļu atvieglojumam, kas nav sociālā nodrošinājuma pabalsts, bet tikai pensionēšanās vecuma noteikšanai vecuma un izdienas pensiju piešķiršanai un tās iespējamajām sekām attiecībā uz citiem pabalstiem sociālā nodrošinājuma jomā.
(sal. ar 33.–35. punktu un rezolutīvo daļu)