ĢENERĀLADVOKĀTES JULIANAS KOKOTES [JULIANE KOKOTT] SECINĀJUMI,

sniegti 2005. gada 6. oktobrī (1)

Lieta C‑311/04

Algemene Scheeps Agentuur Dordrecht BV

pret

Inspecteur der Belastingdienst – Douanedistrict Rotterdam

[Gerechtshof te Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu]

Kopējais muitas tarifs – Tarifu pozīcijas – Daļēji slīpēti rīsi – Kopējā muitas tarifa 10. nodaļas 1. papildu piezīmes f) apakšpunkta spēkā esamība






I –    Ievads

1.     Gerechtshof te Amsterdam [Amsterdamas Apelācijas tiesa] (turpmāk tekstā – “iesniedzējtiesa”) lūdz Tiesai skaidrojumu par kombinētās nomenklatūras 10. nodaļas 1. papildu piezīmes spēkā esamību un Kopienas Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta ceturtajā daļā minētā labticības jēdziena interpretāciju.

2.     Šie jautājumi iesniedzējtiesai ir radušies tiesvedībā starp B.V. Algemene Scheeps Agentuur Dordrecht (turpmāk tekstā – “ASAD”) un Inspecteur van de Belastingdienst (muitas inspektors, turpmāk tekstā – “inspektors”). ASAD importēja Kopienā rīsus, ko deklarēja kā “daļēji slīpētus rīsus”, un tādējādi saņēma muitas nodokļa atbrīvojumu. Taču inspektors rīsus klasificēja kā “lobītus” rīsus un izsniedza maksājuma pieprasījumu, ko ASAD pārsūdzēja pamata prāvā.

3.     Iesniedzējtiesa uzskata, ka Kopējā muitas tarifa 10. nodaļas 1. papildu piezīmes spēkā esamība ir apšaubāma, jo tajā pretēji Harmonizētās sistēmas prasībām ir izvirzīti pretrunīgi papildu kritēriji rīsu klasifikācijai lobītos vai daļēji slīpētos rīsos. Ja papildu piezīme tomēr būtu spēkā, iesniedzējtiesai ir jautājums par to, vai muitas nodokļa parādnieks sakarā ar šīm pamatotajām šaubām par spēkā esamību ir uzskatāms par labticīgu saskaņā ar Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta ceturto daļu, jo tādējādi tam nebūtu pienākums samaksāt radušos muitas parādu.

II – Atbilstošās tiesību normas

4.     Tiesību normas šajā lietā veido Harmonizētā sistēma, Kopējais muitas tarifs un Kopienas Muitas kodekss.

A –    Starptautiskās tiesības – Harmonizētā sistēma

5.     Harmonizētā sistēma (turpmāk tekstā – “HS”) tika izveidota ar starptautisku konvenciju, ko izstrādājusi Pasaules Muitas organizācija. Tā ir daudzfunkcionāla nomenklatūra, kurā ir iespējams ietvert visas starptautiskajā tirdzniecībā esošās preces. Kopiena ir konvencijas līgumslēdzēja puse (2).

6.     Saskaņā ar HS 3. panta 1. daļu (izvilkums) –

“3.      Līgumslēdzēju pušu pienākumi

1)      Ievērojot 4. pantā noteiktos izņēmumus:

a)      katra līgumslēdzēja puse apņemas saskaņot savu muitas tarifu nomenklatūru [..] ar Harmonizēto sistēmu. [..] Tādējādi tā apņemas, nosakot savu muitas tarifu nomenklatūru, [..]:

1.      izmantot visas Harmonizētās sistēmas pozīcijas un apakšpozīcijas, kā arī atbilstošos kodu ciparus, neko nepapildinot vai negrozot;

2.      piemērot vispārīgos noteikumus Harmonizētās sistēmas, kā arī visu iedaļu, nodaļu un apakšpozīciju piezīmju interpretācijai un negrozīt Harmonizētās sistēmas iedaļu, nodaļu, pozīciju vai apakšpozīciju piemērojamību;

3.      ievērot Harmonizētās sistēmas ciparu secību.”

7.     Saskaņā ar II daļas II iedaļas 10. nodaļu HS pozīcijā 1006 saistošajā angļu valodas versijā ir šādas apakšpozīcijas:

“10.06 - RICE.

1006.10 - Rice in the husk (paddy or rough)

1006.20 - Husked (brown) rice

1006.30 - Semi-milled or wholly milled rice, whether or not polished or glazed

1006.40 - Broken Rice”.

8.     Tāpat saistošā franču valodas versija ir šāda:

“10.06 - RIZ.

1006.10 - Riz en paille (riz paddy)

1006.20 - Riz décortiqué (riz cargo ou riz brun)

1006.30 - Riz semi-blanchi ou blanchi, même poli ou glacé [..]

1006.40 - Riz en brisures”.

9.     Pasaules Muitas organizācija (turpmāk tekstā – “PMO”) ir izdevusi HS paskaidrojumus. To angļu valodas versijā pozīcija 1006 cita starpā ir definēta šādi:

“(1)      Rice in the husk (paddy or rough rice), that is to say, rice grain still tightly enveloped by the husk.

(2)      Husked (brown) rice (cargo rice) which, although the husk has been removed [..] is still enclosed in the pericarp. [..]

(3)      Semi-milled rice, that is to say, whole rice grains from which the pericarp has been partly removed.

(4)      Wholly milled rice (bleached rice), whole rice grains from which the pericarp has been removed [..]

(5)      Broken rice, i.e., rice broken during processing.”

10.   Šo paskaidrojumu franču valodas versija ir šāda:

“1)      Le riz en paille (riz paddy ou riz vêtu), c'est-à-dire le riz dont les grains sont encore revêtus de leur balle florale qui les enveloppe très étroitement.

2)      Le riz décortiqué (riz cargo ou riz brun) qui, dépouillé des balles florales [..] conserve encore sa pellicule propre (péricarpe). [..]

3)      Le riz semi-blanchi, à savoir, le riz en grains entiers dont le péricarpe a été partiellement enlevé.

4)      Le riz blanchi, riz en grains entiers dont on a enlevé le péricarpe [..]

5)      Les brisures de riz, consistant en grains brisés au cours des opérations antérieures.”

B –    Kopienu tiesības

1)      Kopējais muitas tarifs

11.   Kopējais muitas tarifs ir balstīts uz HS. Kopējā muitas tarifa “kombinētajai nomenklatūrai” (turpmāk tekstā – “KN”) arī ir jānodrošina, ka ir aptvertas visas starptautiskajā tirdzniecībā esošās preces. Kopējā muitas tarifa KN ir pārņemta HS struktūra, taču tajā Kopienas nodokļu un statistikas mērķiem ir paredzēts plašāks iedalījums. Uz HS īpaši ir balstītas pozīcijas (pirmie četri cipari) un pirmās apakšpozīcijas līdz muitas tarifa sestajam ciparam. Tālākais dalījums ir balstīts tikai uz sekundārajām Kopienu tiesībām.

12.   KN II daļas (muitas tarifs) II iedaļas (augu valsts produkti) 10. nodaļā (graudaugi) attiecīgajā laika periodā cita starpā bija šādas apakšpozīcijas –

“1006          Rīsi:

1006 10 – Nelobīti rīsi (rīsi paddy):

[..]

1006 20 – lobīti rīsi (rīsi cargo jeb brūnie rīsi):

–– tvaicēti

–– citādi:

[..]

––– garengraudu:

[..]

1006 20 98 ––––– ar garuma/platuma attiecību vienādu vai lielāku par 3

1006 30 – daļēji vai pilnīgi slīpēti rīsi, arī pulēti vai glazēti:

–– daļēji slīpēti rīsi:

[..]

––– citādi:

[..]

–––– garengraudu:

[..]

1006 30 48 ––––– ar garuma/platuma attiecību vienādu vai lielāku par 3

–– pilnīgi slīpēti rīsi:

[..]

1006 40 00 – šķeltie rīsi”.

13.   KN 10. nodaļas 1. papildu piezīme (turpmāk tekstā – “1. papildu piezīme”) ietver šādas definīcijas (izvilkums):

“1. Tālāk minētie termini lietoti šādā nozīmē:

[..]

d)      “nelobīti rīsi (rīsi paddy)” saskaņā ar apakšpozīciju 1006 10 [..] ir rīsi ar miziņu, izkulti;

e)      “lobīti rīsi” saskaņā ar apakšpozīciju 1006 20 [..] ir rīsi, kuriem ir noņemta tikai miziņa. Šis nosaukums īpaši attiecināms uz rīsiem, kas tirdzniecībā tiek apzīmēti kā brūnie rīsi, rīsi cargo;

f)      “daļēji slīpēti rīsi” saskaņā ar apakšpozīciju 1006 30 [..] ir rīsi, kuriem noņemta miziņa, daļa no dīgļa un visa vai daļa no sēklapvalka ārējās kārtas, bet nav noņemtas iekšējās kārtas;

g)      “pilnīgi slīpēti rīsi” saskaņā ar apakšpozīciju 1006 30 [..] ir rīsi, kuriem pilnīgi noņemta miziņa, sēklapvalka ārējās un iekšējās kārtas un dīglis garengraudu rīsiem [..];

h)      “šķeltie rīsi” saskaņā ar apakšpozīciju 1006 40 ir sašķelti rīsi, kuru garums no vesela grauda vidējā garuma nepārsniedz trīs ceturtdaļas.”

2)      Kopienas Muitas kodekss

14.   Kopienas Muitas kodeksā ir ietvertas vispārējas muitas tiesības, izņemot tarifus, un noteikta muitas nodokļu iekasēšanas kārtība. Līdzās vispārīgiem un procesuāliem noteikumiem tajā ir noteikta atbildība par muitas parādu. Kopienas Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir ietverts daļā par atbildību par muitas parādu, un kopš 2000. gada 19. decembra tajā ir noteikts (izvilkums) (3):

“Izņemot gadījumus, kas minēti 217. panta 1. punkta otrajā un trešajā ievilkumā, vēlāku iegrāmatošanu nedrīkst izdarīt, ja: [..]

b)      likumā noteiktā, bet nesamaksātā nodokļa summa nav bijusi iegrāmatota muitas dienestu kļūdas dēļ, kuru par maksājumu atbildīgā persona praktiski nav varējusi konstatēt, šī persona ir rīkojusies labā ticībā un izpildījusi visus spēkā esošo tiesību aktu noteikumus attiecībā uz muitas deklarāciju.

Ja preču preferenciālais statuss ir noteikts, pamatojoties uz administratīvās sadarbības sistēmu, kas ietver trešās valsts dienestus, tad šo dienestu izdots sertifikāts, ja tā izrādītos nepatiesa, būtu kļūda, ko nevarētu praktiski konstatēt punkta pirmās daļas nozīmē.

Nepareizi izdots sertifikāts tomēr nav kļūda, ja sertifikāts pamatojas uz eksportētāja nepareizi sniegtiem faktiem, izņemot gadījumus, kad ir acīmredzams, ka izdevēji dienesti ir bijuši informēti vai ka tiem ir bijis jābūt informētiem, ka preces neatbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai tiem varētu noteikt preferenciālu režīmu.

Parādnieks var pamatot savu labo ticību, ja spēj parādīt, ka attiecīgo tirdzniecības darbību laikā ir ar pienācīgu [pietiekamu] rūpību pūlējies nodrošināt, lai visi preferenču režīma nosacījumi būtu izpildīti.

Parādnieks tomēr nevar pamatot savu labo ticību, ja Eiropas Komisija Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī ir publicējusi paziņojumu, kurā konstatēts, ka ir pamats šaubām par to, vai saņēmēja valsts pareizi piemēro preferenču režīmu”.

III – Fakti, pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

15.   2001. gada 10. augustā sabiedrība ASAD, muitas aģents, iesniedza deklarāciju par 1 134 500 kg rīsa ievešanu brīvā apritē. Muitas deklarācijā rīsi tika aprakstīti kā “daļēji slīpēti garengraudu rīsi ar garuma/platuma attiecību vienādu vai lielāku par 3” un klasificēti KN tarifa pozīcijā 1006 30 48 00. Kā izcelsmes valsti ASAD norādīja Arubu un pieprasīja labvēlīgā tarifa režīmu, ko piemēro rīsiem no Arubas pozīcijā 1006 30 48 00.

16.   Kā izcelsmes pierādījumu ASAD iesniedza trīs pārvadājuma sertifikātus EUR.1, no kuriem divus bija apzīmogojušas Arubas kompetentās iestādes. EUR.1 sertifikātos prece bija aprakstīta šādi: “cargo rice of ACP origin Guyana which had been processed in Aruba, in accordance with the provisions and annex II of the EEG Council's decision 1991 No. 91/482/EEG”.

17.   Kompetentās muitas iestādes papildus muitas deklarācijai paņēma preces paraugus, kuru veids un sastāvs tika izpētīts muitas laboratorijā. 2001. gada 17. augustā inspektors ASAD paziņoja, ka muitas deklarācijas pārbaude ir atlikta līdz analīžu rezultātu saņemšanai. Šim “paziņojumam par pārbaudes atlikšanu” bija pievienots maksājuma pieprasījums nulles apmērā.

18.   Pirmā parauga analīzē tika secināts, ka tas sastāv no aptuveni 2/3 lobītu rīsu un aptuveni 1/3 daļēji slīpētu rīsu. Otrā parauga analīzē tika noskaidrots, ka tas sastāv no vairāk nekā puses lobītu rīsu, bet pārējā daļā no daļēji slīpētiem rīsiem ar nelobītu rīsu piemaisījumu. Abās analīzēs izmantotās metodes balstījās uz apstrīdēto 1. papildu piezīmi, un tajā cita starpā zem virsraksta “Atšķirība starp lobītiem, daļēji slīpētiem un mikroskopiski slīpētiem rīsiem” bija definēts:

“Lobīti rīsi ir rīsi, kuriem ir noņemta tikai miziņa;

Daļēji slīpēti rīsi ir rīsi, kuriem ir noņemta miziņa, daļa no sēklapvalka un vismaz daļa no dīgļa.”

19.   Uz šo secinājumu pamata muitas laboratorija inspektoram ieteica iekļaut rīsus KN tarifa pozīcijā 1006 20 98 (lobīti rīsi). 2001. gada 27. novembrī inspektors, ievērojot ieteikumu, rīsus klasificēja šajā tarifa pozīcijā un nosūtīja ASAD muitas nodokļa maksājuma pieprasījumu NLG 541 394,80 (EUR 245 674,25) apmērā.

20.   ASAD joprojām uzskatīja, ka rīsi bija jāklasificē KN tarifa pozīcijā 1006 30 48 (daļēji slīpēti rīsi) vai ka vismaz Kopienas Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunkts liedza pieprasīt maksājumu, bet tās sūdzība un pēc tam arī prasība par maksājuma pieprasījumu nebija veiksmīga.

21.   Iesniedzējtiesa pieņem, ka rīsiem bija noņemta vismaz daļa no sēklapvalka. Tādējādi tā uzskata, ka rīsi saskaņā ar HS un PMO paskaidrojumiem ietilpst HS pozīcijā 1006 30. Paraugu analīzēs tas nav secināts, jo 1. papildu piezīmes f) apakšpunktā un uz to balstītajā analīzes metodē papildus tika prasīta dīgļa daļēja noņemšana. Tāpēc atšķirīgo prasību dēļ tiesa uzskata, ka ir izpildīti HS tarifa pozīcijas 1006 30, nevis KN tarifa pozīcijas 1006 30 48 nosacījumi. Papildu kritērijs esot radījis “tarifa pozīcijas novirzi”.

22.   Tomēr, noslēdzot HS konvenciju, Kopiena ir uzņēmusies pienākumu nemainīt HS apakšpozīciju piemērojamību. Tā kā papildu piezīme ir pretrunā HS, tās spēkā esamība, ņemot vērā Kopienas starptautiskos pienākumus, ir apšaubāma.

23.   Ja 1. papildu piezīme būtu spēkā, iesniedzējtiesa jautā, vai ASAD varēja paļauties uz to, ka varēs pieprasīt labvēlīgā tarifa režīmu daļēji slīpētiem rīsiem no Arubas. Iesniedzējtiesa uzskata, ka ASAD, ņemot vērā HS pārākumu, varēja apšaubīt 1. papildu piezīmes spēkā esamību. Tādējādi tas, vai ASAD atbilstoši pārliecinājās par labvēlīgā režīma priekšnoteikumu izpildi, lai saskaņā ar Kopienas Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu labticības dēļ tā maksājumu varētu neveikt, ir atkarīgs no pienācīgas rūpības kritērija.

24.   Tāpēc Gerechtshof te Amsterdam ar 2004. gada 28. jūnija lēmumu, kas Tiesā reģistrēts 2004. gada 22. jūlijā, nolēma pārtraukt tiesvedību un lūgt Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu par šādiem jautājumiem:

1)      Vai kopējā muitas tarifa, kas izriet no Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, 10. nodaļas 1. papildu piezīme (EK) ir spēkā tiktāl, ciktāl tā nosaka citas prasības jēdzienam “daļēji slīpēti rīsi” nekā tās, kas paredzētas Starptautiskās muitas padomes paskaidrojumā par Harmonizētās sistēmas pozīciju 1006?

2)      Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai, ja attiecīgā persona zināja vai tai bija jāzina par kopējā muitas tarifa 10. nodaļas f) apakšpunkta 1. apstrīdēto piezīmi (EK), bet nezināja, vai tā ir spēkā, vai vismaz nebija par to droša, ņemot vērā atšķirīgo HS pozīcijas 1006 aprakstu Starptautiskās muitas padomes paskaidrojumā, tā var atsaukties uz labticību saskaņā ar Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta ievadu un b) apakšpunkta ceturto daļu?

25.   Procesā Tiesā ASAD, inspektors, Komisija un Nīderlandes valdība sniedza rakstveida apsvērumus.

IV – Juridiskais vērtējums

A –    Par pirmo jautājumu – 1. papildu piezīmes spēkā esamību

26.   Uzdodot pirmo jautājumu, iesniedzējtiesa būtībā vēlas uzzināt, vai 1. papildu piezīme nav spēkā tāpēc, ka tā neatbilst HS.

27.   Kopiena ir starptautiskās konvencijas par Harmonizēto sistēmu līgumslēdzēja puse. Tādējādi tās noteikumi Kopienai ir saistoši. Atbilstoši EKL 300. panta 7. punktam Kopienas starptautiskajiem pienākumiem piemīt “starplīmeņa” rangs – lai gan tie atrodas zemāk par primārajām tiesībām, tiem ir augstāks rangs nekā sekundārajām Kopienu tiesībām. Tādējādi sekundārās Kopienu tiesības ir jāinterpretē saskaņā ar Harmonizētās sistēmas prasībām. Kombinētā nomenklatūra ir pieņemta kā regula, tāpēc ir uzskatāma par sekundārajām Kopienu tiesībām.

28.   Saskaņā ar HS konvencijas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu Kopienai ir jāpiemēro HS pozīcijas un apakšpozīcijas, negrozot to piemērojamību (4). Tātad Kopienai ir starptautisks pienākums neizvirzīt preču klasificēšanai noteikumus, saskaņā ar kuriem klasifikācija kādā KN apakšpozīcijā neatbilstu tādai pašai HS apakšpozīcijai.

29.   Jautājums ir par to, vai 1. papildu piezīme rada situāciju, ka rīsi, kuriem ir noņemts vairāk par miziņu, ir klasificējami KN apakšpozīcijā 1006 20, kaut gan saskaņā ar HS tie būtu klasificējami apakšpozīcijā 1006 30. Ja 1. papildu piezīme patiešām izraisītu “tarifa pozīcijas novirzi”, iesniedzējtiesas šaubas par tās spēkā esamību būtu pamatotas.

3)      Rīsu klasifikācija saskaņā ar HS

30.   HS neietver skaidrojumu apakšpozīcijām no 1006 10 līdz 1006 40. Tomēr no apakšpozīciju nosaukuma un sistēmas var secināt, ka HS apakšpozīcijai 1006 10 jāaptver neapstrādāti nelobīti rīsi, HS apakšpozījai 1006 20 – lobīti rīsi, kuriem ir noņemta tikai miziņa, un HS apakšpozīcijai 1006 30 – visi citi apstrādātie rīsi, bet HS apakšpozīcijai 1006 40 – šķeltie rīsi, kuri ir apstrādāti (5).

31.   It īpaši no HS apakšpozīcijas 1006 20 formulējuma, kuras angļu valodas versijā minēti brown rice (brūnie rīsi) un arī franču valodas versijā riz brun (brūnie rīsi) un riz cargo (rīsi cargo), var secināt, ka šajā apakšpozīcijā ietilpst vienīgi rīsi, kuriem noņemta tikai miziņa, bet sēklapvalks ir pilnībā saglabāts. Pirmkārt, pretējā gadījumā rīsi vairs nebūtu brūni. Otrkārt, tas atbilst vispārīgai izpratnei un tirdzniecības paražām, kā to cita starpā ir minējusi Komisija.

32.   Gan no iedalījuma daļēji slīpētos un pilnīgi slīpētos rīsos, gan no tālākas apstrādes – pulēšanas vai glazēšanas – nenozīmīguma klasificēšanas nolūkam izriet, ka HS apakšpozīcijai 1006 30 jāaptver pārējie apstrādātie rīsi, kas saskaņā ar HS apakšpozīciju 1006 40 nav šķeltie rīsi.

33.   HS apakšpozīciju formulējums un sistēma liecina, ka rīsi ir klasificējami HS apakšpozīcijā 1006 30, līdz ko tiem noņemta vairāk nekā tikai ārējā miziņa. Tātad daļēja sēklapvalka noņemšana vien ļauj rīsus klasificēt HS apakšpozīcijā 1006 30.

34.   Šādu interpretāciju apstiprina PMO paskaidrojumi (6). Saskaņā ar tiem HS apakšpozīcijā 1006 20 ietilpst rīsi, kuriem ir noņemta miziņa, bet kuri vēl atrodas sēklapvalkā (angļu valodā – “still enclosed in the pericarp”) vai kuru sēklapvalks vēl ir saglabāts (franču valodā – “conserve encore sa pellicule propre”). Turklāt daļēji slīpēti rīsi tur ir definēti kā veseli rīsa graudi, kuriem ir daļēji noņemts sēklapvalks. Tas pilnībā atbilst iepriekš veiktajai interpretācijai.

35.   Atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai PMO paskaidrojumi par atsevišķām tarifa pozīcijām ir svarīgs, kaut arī nesaistošs interpretācijas palīglīdzeklis (7).

4)      Rīsu klasifikācija saskaņā ar KN

36.   Formulējuma un sistēmas ziņā KN apakšpozīcijas 1006 10, 1006 20, 1006 30 un 1006 40 ir vienādas ar HS apakšpozīcijām. Tāpēc vispirms jākonstatē, ka rīsu klasifikācija KN tarifa pozīcijās formulējuma un sistēmas ziņā ir vienāda ar HS klasifikāciju.

37.   Arī KN 1. papildu piezīme sniedz paskaidrojošas definīcijas par rīsiem dažādās apstrādes stadijās.

38.   Lobītu un nelobītu rīsu definīcijas 1. papildu piezīmes d) un e) apakšpunktos ir vienādas ar PMO definīcijām un HS apakšpozīciju interpretāciju. It īpaši apakšpozīcijā 1006 20 “lobīti rīsi” ir definēti kā rīsi, kuriem noņemta tikai miziņa. Saskaņā ar 1. papildu piezīmes e) apakšpunktu rīsi, kas pakļauti tālākai apstrādei, piemēram, kam jau ir noņemta daļa sēklapvalka, vairs neietilpst apakšpozīcijā 1006 20.

39.   Turpretim, šķiet, ka definīcijas 1. papildu piezīmes f) un g) apakšpunktos atšķiras no HS prasībām un PMO paskaidrojumiem. Daļēji slīpētiem rīsiem f) apakšpunktā bez miziņas un daļējas sēklapvalka noņemšanas, šķiet, ir paredzēta arī daļēja dīgļa noņemšana, tādējādi izvirzot papildu kritēriju.

40.   Šāda interpretācija ir pretrunā tarifa pozīcijas sistēmai un pretrunā piezīmes e) apakšpunktam. Tā neļauj precīzi klasificēt rīsus, kuriem ir daļēji noņemts sēklapvalks, bet dīglis ir neskarts. Taču, ja būtu noņemta ne tikai miziņa, rīsi vairs nebūtu lobīti brūnie rīsi. Tomēr tas nebūtu pietiekami, lai rīsus klasificētu kā daļēji slīpētus rīsus.

41.   Tomēr tiesību aktus ir vēlams interpretēt tā, lai novērstu pretrunas un nenonāktu konfliktā ar augstāka ranga tiesībām. Tādējādi priekšroka ir interpretācijai, kas nerada pretrunas un konfliktus.

42.   Dīgļa pieminēšana 1. papildu piezīmes f) apakšpunktā var kalpot arī, lai nošķirtu “pilnīgi slīpētus rīsus”. Tādā gadījumā ir noteikts, ka dīgļa daļēja noņemšana neliedz rīsus klasificēt kā daļēji slīpētus rīsus. 1. papildu piezīmes g) apakšpunkts arī ļauj secināt, ka pilnīgi slīpētiem rīsiem ir pilnībā noņemts dīglis.

43.   Ja norāde uz dīgli tiek izmantota daļēji slīpētu un pilnīgi slīpētu rīsu nošķiršanai, vairs nepastāv tarifa pozīcijas novirzes draudi, jo abi rīsu veidi tiek klasificēti apakšpozīcijā 1006 30. Vienlaikus tiek novērstas iespējamas klasifikācijas nepilnības un ievērota apakšpozīciju un piezīmju sistēma.

44.   1. papildu piezīmes f) apakšpunkts tādējādi ir interpretējams tā, ka dīgļa daļējas noņemšanas pieminēšana nav prasība “daļēji slīpētu” un “lobītu” rīsu nošķiršanai, bet tikai paskaidro, ka dīgļa daļēja noņemšana vien nav pamats, lai rīsus klasificētu kā “daļēji slīpētus” rīsus.

5)      Secinājums

45.   Gan saskaņā ar KN, gan HS rīsi, kuriem ir noņemta vairāk nekā tikai miziņa, ietilpst apakšpozīcijā 1006 30. 1. papildu piezīmē nav paredzētas tādas prasības rīsu klasifikācijai, kādas nav paredzētas HS, un nerada “tarifa pozīcijas novirzi”. Līdz ar to nav nekādu šaubu par 1. papildu piezīmes spēkā esamību.

B –    Par otro jautājumu – labticības nosacījumiem saskaņā ar Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunkta ceturto daļu

46.   Otro jautājumu iesniedzējtiesa ir uzdevusi gadījumam, ja 1. papildu piezīme būtu spēkā. Šis priekšnosacījums ir izpildīts. Tomēr, izvirzot šo nosacījumu, iesniedzējtiesa pieņēma, ka rīsi saskaņā ar 1. papildu piezīmi tiks klasificēti apakšpozīcijā 1006 20 98, kas līdz ar to būtu ne tikai pretrunā HS, bet arī attaisnotu maksājuma pieprasījumu ASAD, kas ir pamata prāvas priekšmets. Tikai tādā gadījumā rastos jautājums par to, vai ASAD saskaņā ar Muitas kodeksa 220. panta 2. punkta b) apakšpunktu ceturto daļu var atsaukties uz labticību, lai maksājums nebūtu jāveic. Ņemot vērā iepriekš izdarītos secinājumus, tas tā nav. Tāpēc atbilde uz otro prejudiciālo jautājumu nav jāsniedz.

V –    Secinājumi

47.   Ņemot vērā iepriekš minēto, iesaku Tiesai uz Gerechtshof te Amsterdam uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

Izvērtējot iesniegtos jautājumus, nav konstatēts nekas, kas liktu apšaubīt no Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par muitas tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējiem muitas tarifiem izrietošās kombinētās nomenklatūras 10. nodaļas 1. papildu piezīmes spēkā esamību. Papildu piezīmē jēdzienam “daļēji slīpēti rīsi” nav paredzētas prasības, kas atšķirtos no Harmonizētās sistēmas un Muitas sadarbības padomes paskaidrojumiem.


1 – Oriģinālvaloda – vācu.


2 – Skat. Starptautisko konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (OV 1987, L 198, 3. lpp.).


3 – Skat. Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 2700/2000 par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi (OV L 311, 17. lpp.).


4 – Skat. šo secinājumu 6. punktu.


5 – Skat. šo secinājumu 7. un 8. punktu.


6 – Skat. turklāt šo secinājumu 9. un 10. punktu.


7 – Skat. it īpaši 1998. gada 10. decembra spriedumu lietā C‑328/97 Glob Sped AG (Recueil, I‑8357. lpp., 26. punkts) un 1997. gada 6. novembra spriedumu lietā C‑201/96 LTM (Recueil, I‑6147. lpp., 17. punkts).