1. Prasība atcelt tiesību aktu — Termiņi — Atskaites datums — Notikuma datums, no kura sākas termiņš — Pierādīšanas pienākums
(EKL 230. panta piektā daļa; Pirmās instances tiesas Reglamenta 102. panta 2. punkts)
2. Prasība atcelt tiesību aktu — Termiņi — Atskaites datums — Tiesību akts, kas nav nedz publicēts, nedz paziņots prasītājam — Satura un pamatojuma precīza pārzināšana — Pienākums saprātīgā termiņā pieprasīt tiesību akta pilnu tekstu, tiklīdz tiek uzzināts par tā pastāvēšanu
(EKL 230. panta piektā daļa)
3. Prasība atcelt tiesību aktu — Apstrīdētais tiesību akts — Tiesību akta likumības vērtējums, pamatojoties uz tā pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju
(EKL 230. pants)
4. Sociālā politika — Eiropas Sociālais fonds — Palīdzība arodapmācības darbību finansēšanai — Komisijas lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 2950/83 6. panta 1. punktu — Sarežģītu faktisko un finansiālo situāciju novērtējums — Tiesas kontrole — Robežas
(Padomes Regulas Nr. 2950/83 6. panta 1. punkts)
5. Kopienu tiesības — Principi — Tiesiskās paļāvības aizsardzība — Nosacījumi
6. Sociālā politika — Eiropas Sociālais fonds — Palīdzība arodapmācības darbību finansēšanai — Dalībvalstu veiktais galīgā saldo maksājuma pieprasījumā ietverto faktu un finanšu pārskatu precizitātes apliecinājums — Minēto pieteikumu vēlāka atkārtota pārbaude, ko veic specializēts uzņēmums — Pieļaujamība
(Padomes Regula Nr. 2950/83; Padomes Lēmums 83/516)
7. Sociālā politika — Eiropas Sociālais fonds — Palīdzība arodapmācības darbību finansēšanai — Neatbilstoša palīdzības izmantošana — Kopienu tiesību sankciju raksturs — Krimināltiesiskā rakstura neesamība — Valsts iestāžu veiktā kriminālprocesu izbeigšana — Tiesiskā paļāvība par samaksas veikšanu — Neesamība — Komisijas tiesības veikt iespējama samazinājuma pārbaudi
(Padomes Regulas Nr. 2950/83 6. pants)
8. Kopienu tiesības — Principi — Saprātīga termiņa ievērošana — Administratīvā procedūra — Vērtējuma kritēriji — Dalībvalsts pieļauta kavēšanās — Ietekmes neesamība
1. Lietas dalībniekam, kas atsaucas uz novēlotu prasības iesniegšanu, ir jāiesniedz pierādījumi par datumu, kurā notika notikums, no kura uzsākas termiņš. Līdz ar to tikai šī lietas dalībnieka pārsteigums vien nevar būt pamats, lai Kopienu tiesa atzītu prasību par nepieņemamu. Turklāt šim lietas dalībniekam nevar pārmest, ka valsts iestādes to novēloti informējušas par apstrīdēto lēmumu.
(sal. ar 54. punktu)
2. Lietas dalībniekam, kurš tostarp, saņemot vēstuli, kurā nepārprotami pausta Komisijas galīgā nostāja, uzzina, ka attiecībā uz to ir pieņemts kāds tiesību akts, ir pienākums saprātīgā termiņā pieprasīt tā pilnu tekstu, lai iegūtu pilnīgu informāciju par tā saturu un pamatojumu, pretējā gadījumā riskējot ar to, ka prasība var būt nepieņemama. Ja lietas dalībniekam bija nosūtīts tikai lēmumprojekts, par kuru tas iesniedza savus apsvērumus, tam nebija jāinteresējas par to, vai apstrīdētais lēmums ir pieņemts.
(sal. ar 55. punktu)
3. Prasības atcelt tiesību aktu, kas balstīta uz EKL 230. pantu, ietvaros attiecīgā Kopienu tiesību akta likumība ir jāizvērtē, ņemot vērā faktus, kas ir iestādes rīcībā minētā tiesību akta pieņemšanas brīdī.
(sal. ar 70. punktu)
4. Tā kā saistībā ar 6. panta 1. punkta Regulā Nr. 2950/83 par Lēmuma 83/516 par Eiropas Sociālā fonda uzdevumiem piemērošanu Komisijai var būt jāizvērtē ar faktiem un finanšu pārskatiem saistītas sarežģītas situācijas, Komisijai šajā jautājumā ir liela rīcības brīvība. Līdz ar to Kopienu tiesai attiecībā uz minēto novērtējumu ir jāpārbauda tikai tas, vai nepastāv acīmredzama kļūda lietas faktu vērtējumā.
(sal. ar 75. punktu)
5. Tiesības uz tiesiskās paļāvības aizsardzību ir saistītas ar trīs nosacījumu izpildi. Pirmkārt, Kopienu iestādēm ieinteresētajai personai ir jābūt sniegušām precīzu, beznosacījumu un saskaņotu apliecinājumu no kompetentiem un uzticamiem avotiem. Otrkārt, šim apliecinājumam jābūt tādam, kas var radīt paļāvību personai, uz kuru tas attiecas. Treškārt, sniegtajam apliecinājumam ir jāatbilst piemērojamajiem tiesību noteikumiem.
(sal. ar 102. punktu)
6. No Lēmuma 83/516 par Eiropas Sociālā fonda uzdevumiem 2. panta 2. punkta izriet, ka attiecīgās dalībvalstis garantē ESF finansēto darbību sekmīgu pabeigšanu. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 2950/83 par Lēmuma 83/516 piemērošanu 7. panta 1. punktu Komisija var pārbaudīt galīgā saldo maksājuma pieprasījumus, “neskarot dalībvalstu veiktās pārbaudes”. Šie dalībvalstu pienākumi un tiesības nav ierobežoti laika ziņā. No tā izriet, ka galīgā saldo maksājuma pieprasījumā, kas saistīts ar arodapmācības darbību, ietverto faktu un finanšu pārskatu precizitātes apliecināšana Regulas Nr. 2950/83 5. panta 4. punkta otrā teikuma izpratnē neaizliedz dalībvalstij veikt vēlāku galīgā saldo maksājuma pieprasījuma atkārtotu pārbaudi. Turklāt nekas neaizliedz dalībvalstij atkārtotas pārbaudes veikšanas nolūkos piesaistīt grāmatvedības un finanšu audita jomā specializējušos uzņēmumu.
(sal. ar 104. punktu)
7. Apstāklis, ka pret prasītāju uzsāktās krimināllietas tika izbeigtas, nevarēja radīt tam tiesisko paļāvību, ka palīdzības summa tiks izmaksāta. Faktiski no 6. panta Regulā Nr. 2950/83 par Lēmuma 83/516 par Eiropas Sociālā fonda uzdevumiem piemērošanu izriet, ka darbības saistībā ar neatbilstošu Eiropas Sociālā fonda palīdzības izmantošanu Kopienu tiesībās netiek kvalificētas kā kriminālnodarījumi. Tādējādi, kaut arī labas pārvaldības princips, saskaņā ar kuru Kopienu iestādēm lēmums ir jāpieņem, pilnībā pārzinot attiecīgos faktus, attaisno to, ka Komisija pieņēma lēmumu tikai tad, kad valsts tiesa bija izlēmusi jautājumu par krāpšanas pastāvēšanu, tas tomēr nav šķērslis, lai Komisija, pamatojoties uz īpaša uzņēmuma veikto administratīvo izmeklēšanu, pēc tiesvedības izbeigšanas sakarā ar noilgumu veiktu pārbaudi par tās līdzdalības iespējamo samazinājumu.
(sal. ar 108. punktu)
8. Jautājums par to, vai administratīvas procedūras ilgums ir saprātīgs, ir izvērtējams, ņemot vērā katras konkrētās lietas apstākļus un it īpaši kontekstu, kādā tā radusies, dažādos procesuālos posmus, lietas sarežģītību, kā arī tās nozīmību iesaistītajiem lietas dalībniekiem. No minēto notikumu secības, no tiesas un administratīvajiem procesiem gan valsts, gan Kopienu līmenī, kā arī no tā, ka Komisija nevarēja pilnībā paļauties uz krimināllietā pieņemto nolēmumu, izriet, ka katrs no šiem procesuālajiem posmiem pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas norisinājās saprātīgā termiņā. Turklāt Komisija par apstrīdēto lēmumu tā adresātu informēja saprātīgā laikposmā. Ja dalībvalsts, kurai ir pienākums informēt prasītāju par minēto lēmumu paziņo par to ar novēlošanos, Komisija par to nevar būt atbildīga, jo tikai vilcināšanās, kas attiecināma uz Komisiju, var būt pamats atzīt saprātīga termiņa neievērošanu.
(sal. ar 114., 120. un 122. punktu)