Lieta T‑316/03

Münchener Rückversicherungs-Gesellschaft AG

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas preču zīme – Vārdisks apzīmējums “MunichFinancialServices” – Absolūts atteikuma pamatojums – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Pirmās instances tiesas spriedums (piektā palāta) 2005. gada 7. jūnijā 

Sprieduma kopsavilkums

Kopienas preču zīme — Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana — Absolūts atteikuma pamatojums — Preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var kalpot, lai apzīmētu preces īpašības — Vārdisks apzīmējums “MunichFinancialServices”

(Padomes Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

No vidusmēra angliski runājoša Kopienas patērētāja, kā arī no citu Kopienas lingvistisko reģionu vidusmēra patērētāja, it īpaši vācu patērētāju skatpunkta, kuriem ir vismaz angļu valodas pamatzināšanas, reģistrācijas pieteikumā norādīto pakalpojumu īpašības Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē apraksta vārdisks apzīmējums “MunichFinancialServices”, kuru ir lūgts reģistrēt attiecībā uz “finanšu pakalpojumiem”, kas ietilpst 36. klasē Nicas Nolīguma nozīmē, tiktāl, ciktāl konkrētajai sabiedrības daļai nebūtu grūti uztvert reģistrācijai pieteiktās preču zīmes veidojošo elementu “FinancialServices” kā nevainojamu attiecīgo finanšu pakalpojumu aprakstu angļu valodā un tiktāl, ciktāl nekas neļauj apstiprināt, ka vārda “Munich” pievienošana reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei piešķir īpašu papildu elementu, kura dēļ tā zaudētu savu tīri aprakstošo raksturu kā no Minhenes piedāvāti finanšu pakalpojumi.

(sal. ar 27., 29., 38. un 43. punktu)

PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

(piektā palāta)

2005. gada 7. jūnijā (*)

Kopienas preču zīme – Vārdiska preču zīme “MunichFinancialServices” – Absolūts atteikuma pamatojums – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts

Lieta T‑316/03

Münchener Rückversicherungs-Gesellschaft AG, Minhene (Vācija), ko pārstāv G. Virtenbergers [G. Würtenberger] un R. Kunce [R. Kunze], advokāti,

prasītāja,

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv D. Šennens [D. Schennen] un G. Šneiders [G. Schneider], pārstāvji,

atbildētājs,

par prasību par ITSB Apelāciju ceturtās padomes 2003. gada 26. jūnija lēmumu (lietā R 337/2002‑4) attiecībā uz vārdiska apzīmējuma “MunichFinancialServices” kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.

EIROPAS KOPIENU

PIRMĀS INSTANCES TIESA

(piektā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneses E. Martinša Ribeiru [E. Martins Ribeiro] un K. Jirimēe [K. Jürimäe],

sekretāre K. Kristensena [C. Kristensen], administratore,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 12. septembrī,

ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances Tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 19. janvārī,

pēc tiesas sēdes 2005. gada 13. janvārī

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Prāvas priekšvēsture

1       2000. gada 15. jūnijā prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).

2       Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “MunichFinancialServices”.

3       Pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 36. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām. Attiecīgie pakalpojumi atbilst šādam aprakstam: “finanšu pakalpojumi”.

4       Ar 2002. gada 18. februāra lēmumu pārbaudītājs, konstatējot, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir attiecīgos pakalpojumus aprakstoša un ka tai nepiemīt atšķirtspēja Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta nozīmē, reģistrācijas pieteikumu noraidīja.

5       2002. gada 18. aprīlī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 59. pantu pret pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB.

6       Ar 2003. gada 26. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “Apstrīdētais lēmums”), kas prasītājai paziņots 2003. gada 14. jūlijā, ITSB Apelāciju ceturtā padome apelāciju noraidīja, pamatojot, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir aprakstoša Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

 Lietas dalībnieku prasījumi

7       Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–       atcelt Apstrīdēto lēmumu;

–       piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

8       ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–       prasību noraidīt;

–       piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

9       Prasītāja būtībā norāda vienu pamatu, kas balstīts uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu.

Lietas dalībnieku izvirzītie argumenti

10     Prasītāja, pirmkārt, norāda, ka normāli informēts un saprātīgi uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs, neveicot citu analīzi, nevar saprast vārdiskā apzīmējuma, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, semantisko saturu, tāpēc nevar secināt, ka preču zīme nav aizsargājama.

11     Šajā sakarā prasītāja uzsver, ka vārdiskais apzīmējums “MunichFinancialServices” nav preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētos pakalpojumus aprakstošs, jo dažādo vārdu kombinācijai, kuri to veido, piemīt savdabīgi raksturīga oriģinalitāte, kas ir neparasta. Tas ir neparasts tādēļ, ka strīdīgais vārdiskais apzīmējums nav veidots atbilstoši angļu valodas gramatikas likumiem. Strīdīgais vārdiskais apzīmējums turklāt atstāj patērētāju pilnīgā neskaidrībā attiecībā uz to, kāda ir vietvārda “Munich” [Minhene] saistība ar vārdu savienojumu “FinancialServices”.

12     Lai pierādītu, ka attiecībā uz strīdīgo vārdisko apzīmējumu nav piemērojams Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts, prasītāja, otrkārt, atsaucas uz analīzes shēmu, ko izvirzījis ģenerāladvokāts Džeikobss savu secinājumu 61.–64. punktā lietā ITSB/Wrigley, kurā Tiesas spriedums pieņemts 2003. gada 23. oktobrī (C‑191/01 P, Recueil, I‑12447., I‑12449. lpp.).

13     Prasītāja atgādina, ka šajā sakarā, pēc ģenerāladvokāta Džeikobsa domām, lai novērtētu preču zīmes aprakstošo raksturu, ir jāizvērtē, pirmkārt, kādā veidā šis vārds ir saistīts ar preci vai pakalpojumu, vai vienu no to īpašībām, otrkārt, kādā veidā šis vārds tiek uztverts un, treškārt, cik nozīmīga ir preces vai pakalpojuma īpašība, ko apzīmē preču zīme, it īpaši patērētāju izpratnē.

14     Vispirms attiecībā uz to, kādā veidā šis vārds ir saistīts ar preci vai pakalpojumu, vai vienu no to īpašībām, prasītāja norāda, ka vārdu kombinācija, kas veido vārdisku apzīmējumu “MunichFinancialServices”, neļauj konstatēt nepārprotamu saistību ar attiecīgajiem pakalpojumiem šī apzīmējuma gramatiski neparastā rakstura dēļ, jo no valodnieciskā viedokļa tas ir nepareizs, un no tā izrietošo divdomīgumu. Tāpat attiecīgā sabiedrības daļa, neveicot papildu interpretāciju, preču zīmes satura daudznozīmīguma dēļ nevar uztvert Apelāciju padomes konstatēto reģistrācijai pieteiktās preču zīmes iespējamo aprakstošo raksturu.

15     Turklāt attiecībā uz to, kādā veidā šis vārds tiek uztverts, prasītāja uzskata, ka vārda neierastās gramatiskās kombinācijas dēļ reģistrācijai pieteiktās preču zīmes iespējamais aprakstošais raksturs nav nepārprotami un uzreiz nosakāms.

16     Visbeidzot, attiecībā uz to, cik nozīmīga ir preces vai pakalpojuma īpašība, ko apzīmē preču zīme, it īpaši patērētāju izpratnē, prasītāja uzskata, ka attiecīgie potenciālie klienti noteikti nepiešķir galveno nozīmi tam, vai piedāvātos finanšu pakalpojumus sniedz tieši Minhenē iedibināts pakalpojumu sniedzējs, jo finanšu pakalpojumu gadījumā pakalpojumu sniedzēja sēdekļa atrašanās vieta ir pilnīgi mazsvarīga.

17     Atsaucoties uz ģenerāladvokāta Džeikobsa secinājumu iepriekš minētajā lietā ITSB/Wrigley 30. punktu, prasītāja, treškārt, norāda, ka nepieciešamība saglabāt brīvi pieejamus aprakstošos vārdus atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam pastāv tikai tad, ja konkurentiem ir pamatoti acīmredzama un paredzama nepieciešamība lietot tieši šo vārdu, lai aprakstītu dažas savu preču vai pakalpojumu īpašības. Taču, pēc prasītājas domām, šajā lietā tāda nepieciešamība nepastāv, jo konkurentu rīcībā ir gramatiski pareizi izteicieni (kā, piemēram, šādi izteicieni: “financial services coming from Munich” vai “financial services being offered from Munich”) un tātad konceptuālas kombinācijas, kam patiešām ir tīri aprakstošs raksturs. Attiecībā uz pārējo prasītāja vispārīgi norāda uz apsvērumiem, ko tā sniegusi ITSB.

18     ITSB apstrīd visus prasītājas izvirzītos argumentus. Atbilstoši ITSB nostājai Apelāciju padome ir rīkojusies pareizi, noraidot prasītājas reģistrācijai pieteikto preču zīmi, jo tai ir tīri aprakstošs raksturs.

19     Precīzāk, ITSB norāda, ka patērētājs neuztver vārdisko apzīmējumu “MunichFinancialServices” kā norādi uz konkrētu uzņēmumu, bet drīzāk kā tīri aprakstošu norādi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

20     No vienas puses, elements “FinancialServices” tieši atspoguļo pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir pieteikta preču zīmes reģistrācija.

21     No otras puses, attiecībā uz elementu “Munich” ITSB uzsver, ka saistībā ar finanšu pakalpojumiem vispār, kā arī īpaši banku un apdrošināšanas jomā vietas norādi parasti lieto un saprot kā atsauci uz uzņēmuma, kas sniedz attiecīgos pakalpojumus, juridiskās adreses atrašanās vietu.

22     ITSB tāpat uzsver faktu, ka Minhene ir plaši pazīstama finanšu pakalpojumu sniegšanas vieta.

Pirmās instances tiesas vērtējums

23     Vispirms ir jāatzīmē, ka tiktāl, ciktāl tiek izdarītas vispārējas atsauces uz argumentiem, ko ietver administratīvā procesa laikā ITSB iesniegtie rakstiskie apsvērumi, šis prasības pieteikums neatbilst Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkta noteikumiem un tātad nav jāizskata (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 1997. gada 7. novembra spriedumu lietā T‑84/96 Cipeke/Komisija, Recueil, II‑2081. lpp., 33. punkts, un Pirmās instances tiesas 2004. gada 31. marta spriedumu lietā T‑20/02 Interquell/ITSB – SCA Nutrition (“HAPPY DOG”), Recueil, II‑1001. lpp., 20. punkts).

24     Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu nereģistrē “preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības”. Turklāt šīs pašas regulas 7. panta 2. punktā ir noteikts, ka “šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Kopienas daļā”.

25     Saskaņā ar judikatūru Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts liedz tajā minētos apzīmējumus vai norādes rezervēt tikai vienam uzņēmumam, reģistrējot tos kā preču zīmes. Šim noteikumam tādējādi ir vispārējo interešu mērķis, kas pieprasa, lai šādus apzīmējumus vai norādes var brīvi lietot visi (skat. Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedumu lietā T‑219/00 Ellos/ITSB (“ELLOS”), Recueil, II‑753. lpp., 27. punkts, un minēto judikatūru, un 2003. gada 27. novembra spriedumu lietā T‑348/02 Quick/ITSB (“Quick”), Recueil, II‑5071. lpp., 27. punkts).

26     Turklāt Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētie apzīmējumi un norādes ir tādi, kas no patērētāja viedokļa parastā lietojumā var kalpot, lai apzīmētu – vai nu tieši, vai minot vienu no to raksturīgajām īpašībām – preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir lūgta reģistrācija (Tiesas 2001. gada 20. septembra spriedums lietā C‑383/99 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I‑6251. lpp., 39. punkts). Tātad apzīmējuma aprakstošais raksturs ir izvērtējams tikai, no viena puses, saistībā ar to, kā to saprot attiecīgā sabiedrība, un, no otras puses, saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑34/00 Eurocool Logistik/ITSB (“EUROCOOL”), Recueil, II‑683. lpp., 38. punkts).

27     Šajā lietā preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētie pakalpojumi ir finanšu pakalpojumi, kas nav sīkāk precizēti. Turklāt, lai gan reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido vārdi angļu valodā, tomēr pilsētas nosaukums (“Munich”), ar ko sākas šī preču zīme, apzīmē pilsētu Vācijā. Turklāt pārējie vārdi, kas veido šo preču zīmi – “financial” un “services”, – ir ļoti parasti angļu valodas vārdi, un tie ir sastopami līdzīgā rakstībā arī vairākās citās Kopienas valodās. Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka konkrēto sabiedrības daļu veido Kopienas angliski runājoši vidusmēra patērētāji, kā arī citi Kopienas valodniecisko reģionu vidusmēra patērētāji, it īpaši Vācijas patērētāji, kam ir vismaz pamatzināšanas angļu valodā.

28     Šādos apstākļos Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā absolūtā atteikuma pamatojuma piemērošanas ietvaros ir jānoskaidro, vai no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa veidojas tieša un konkrēta saikne starp vārdisko apzīmējumu “MunichFinancialServices” un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tika iesniegts reģistrācijas pieteikums, proti, atbilstoši Nicas Nolīgumam 36. klasē ietilpstošiem finanšu pakalpojumiem.

29     Šajā sakarā ir jānorāda, ka konkrētajai sabiedrības daļai nebūtu grūti uztvert reģistrācijai pieteiktās preču zīmes veidojošo elementu “FinancialServices” kā nevainojamu preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto finanšu pakalpojumu aprakstu angļu valodā.

30     Tomēr jautājums ir par to, vai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vispārējas novērtēšanas ietvaros elementa “FinancialServices” tīri aprakstošo raksturu neitralizē tas, ka, pirmkārt, tam ir pievienots vārds “Munich”, otrkārt, tas, ka tā struktūra, iespējams, ir gramatiski nepareiza, un, treškārt, tā īpašā rakstība.

31     Vispirms, kas attiecas uz Minhenes pilsētas nosaukuma angļu valodā izmantošanu apzīmējumā, Pirmās instances tiesa secina, ka tas attiecīgai sabiedrības daļai neliedz uzreiz un bez pārdomām uztvert, ka runa ir par Vācijas pilsētu.

32     Turklāt atbilstoši judikatūrai attiecībā uz apzīmējumiem vai norādēm, kas var kalpot par preču kategoriju, par kurām ir iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums, ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, it īpaši ģeogrāfiskiem nosaukumiem, vispārējās interesēs ir saglabāt to pieejamību (Tiesas 1999. gada 4. maija spriedums apvienotajās lietās C‑108/97 un C‑109/97 Windsurfing Chiemsee, Recueil, I‑2779. lpp., 26. punkts, un Pirmās instances tiesas 2003. gada 15. oktobra spriedums lietā T‑295/01 Nordmilch/ITSB (“OLDENBURGER”), Recueil, II‑4365. lpp., 30. punkts). Šī judikatūra ir piemērojama arī attiecībā uz pakalpojumiem.

33     Tas vēl jo vairāk ir taisnība finanšu pakalpojumu jomā, kur vietas norāde parasti tiek lietota un saprasta kā atsauce uz uzņēmuma, kas sniedz attiecīgos pakalpojumus, sēdekļa atrašanās vietu un attiecīgi vietu, no kurienes tie principā tiek sniegti. Citas iespējamās šīs ģeogrāfiskās norādes nozīmes nav svarīgas, tāpēc ka atbilstoši judikatūrai pietiek, ja attiecīgā preču zīme vismaz vienā no tās iespējamām nozīmēm apzīmē attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašības (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā ITSB/Wrigley, 32. punkts).

34     Šajā lietā ir jāsecina, ka Minhenes pilsēta ir plaši pazīstama kā svarīgs finanšu centrs un to par tādu uzskata attiecīgā sabiedrības daļa. Šādu secinājumu izdarīja gan ITSB pārbaudītājs savā 2002. gada 18. februāra lēmumā, gan ITSB savā atbildes rakstā. Aicināta tiesas sēdes laikā izteikties par šo punktu, prasītāja, starp citu, neapstrīdēja Minhenes pilsētas lomu finanšu pakalpojumu jomā.

35     No tā izriet, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka Minhenes pilsētas nosaukumu, kam seko vārdu savienojums “FinancialServices”, konkrētā sabiedrības daļa galvenokārt uztvers kā pakalpojumu izcelsmes vietas ģeogrāfisku nosaukumu vai vietu, no kurienes tie tiek piedāvāti. Līdz ar to vārda “Munich” pievienošana vārdu savienojumam “FinancialServices” nevar mazināt aprakstošo raksturu, kas piemīt šim vārdu savienojumam. Gluži pretēji – tas, ņemot vērā šīs pilsētas noteicošo lomu finanšu pakalpojumu jomā, to pastiprina.

36     Otrkārt, kas attiecas uz minētā apzīmējuma iespējami nepareizo gramatisko struktūru, ir jānorāda, ka šāds apstāklis, pat ja tas būtu pierādīts, neatspēko iepriekš izklāstīto strīdīgā apzīmējuma vērtējumu (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2000. gada 12. janvāra spriedumu lietā T‑19/99 DKV/ITSB (“COMPANYLINE”), Recueil, II‑1. lpp., 26. punkts, un 2000. gada 26. oktobra spriedumu lietā T‑360/99 Community Concepts/ITSB (“Investorworld”), Recueil, II‑3545. lpp., 23. punkts).

37     Treškārt, kas attiecas uz strīdīgā apzīmējuma īpašo rakstību, jo, no vienas puses, to veido trīs vārdi, kas izvietoti bez atstarpes, viens otram blakus, un, no otras puses, katrs no šiem trim vienu otram blakus izvietotiem vārdiem sākas ar lielo burtu, ir jāsecina, ka tā neveido radošas secības elementu, kas apzīmējumam tā kopumā varētu piešķirt spēju atšķirt viena uzņēmuma preces no cita uzņēmuma precēm (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedumu lietā T‑331/99 Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/ITSB (“Giroform”), Recueil, II‑433. lpp., 25. punkts). Turklāt šī izvietojuma blakus, bez atstarpes iespējamo efektu pilnīgi neitralizē fakts, ka visi trīs vārdi, kuri veido strīdīgo vārdisko apzīmējumu, sākas ar lielo burtu. Tātad Apelāciju padome pareizi ir nospriedusi, ka vārdiskais apzīmējums “MunichFinancialServices” no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa tiek lasīts un saprasts kā “Munich Financial Services” (Apstrīdētā lēmuma 9. punkts).

38     Tātad nekas neļauj apstiprināt, ka vārda “Munich” pievienošana vārdu savienojumam “FinancialServices” piešķir vārdiskajam apzīmējumam “MunichFinancialServices” īpašu papildu elementu, kura dēļ tas zaudētu savu tīri aprakstošo raksturu kā “no Minhenes piedāvāti finanšu pakalpojumi” (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2001. gada 7. jūnija spriedumu lietā T‑359/99 DKV/ITSB (“EuroHealth”), Recueil, II‑1645. lpp., 26. punkts).

39     No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka strīdīgais apzīmējums ļauj attiecīgai sabiedrības daļai uzreiz un neiedziļinoties konstatēt konkrētu un tiešu saistību ar finanšu pakalpojumiem, ko piedāvā no Minhenes, kas ir iekļauti preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētajā kategorijā “finanšu pakalpojumi”.

40     Šo vērtējumu nevar apstrīdēt ar prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru, atbilstoši Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nepieciešamība aprakstošos terminus saglabāt brīvi pieejamus pastāv tikai tad, ja konkurentiem ir pamatoti acīmredzama un paredzama nepieciešamība lietot tieši šo vārdu, lai aprakstītu dažas savu preču vai pakalpojumu īpašības.

41     Šajā sakarā Pirmās instances tiesa atgādina – lai ITSB noraidītu reģistrācijas pieteikumu, balstoties uz Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nav nepieciešams, lai apzīmējumi vai norādes, kas veido šajā pantā minētās preču zīmes, patiešām tiek lietotas reģistrācijas pieteikuma brīdī nolūkā aprakstīt tādas preces vai pakalpojumus kā tie, attiecībā uz kuriem iesniegts reģistrācijas pieteikums, vai šo preču vai pakalpojumu īpašības. Kā tas norādīts šīs normas redakcijā, pietiek, ka apzīmējumus un norādes var lietot šādam mērķim. Tāpat, piemērojot minēto normu, ir jānoraida vārdiska apzīmējuma reģistrācija, ja vismaz viens no iespējamiem apzīmējumiem apzīmē attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašības (iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Wrigley, 32. punkts).

42     Šajā lietā strīdīgo vārdisko apzīmējumu, bez šaubām, var lietot arī citi finanšu sektora uzņēmēji, kuri vēlas norādīt, ka tie sniedz pakalpojumus no Minhenes, kas ir, kā tas iepriekš tika norādīts, viena no svarīgākajām finanšu pakalpojumu sniegšanas vietām Vācijā. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfiskā izcelsme ir īpašība, kas ir skaidri minēta Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Līdz ar to prasītājas arguments ir noraidāms.

43     Tātad Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka vārdiskais apzīmējums “MunichFinancialServices” ir attiecīgos finanšu pakalpojumus aprakstošs.

44     Līdz ar to vienīgais prasītājas norādītais pamats ir noraidāms kā nepamatots, tāpat ir noraidāma arī prasība kopumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

45     Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums nav labvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA

(piektā palāta)

nospriež:

1)      prasību noraidīt;

2)      prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2005. gada 7. jūnijā.

* Tiesvedības valoda – vācu.