1

1998. gada 12. janvārī prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. 1pp.).

2

Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “GAS STATION”.

3

Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “apģērbi, apavi, galvassegas”.

4

1999. gada 22. martā preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 22/99.

5

1999. gada 21. jūnijā persona, kas iestājusies lietā, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām precēm, kas minētas reģistrācijas pieteikumā. Iebildums balstās uz to, ka pastāv agrāka valsts grafiska preču zīme Nr. 677288, kas tika reģistrēta tostarp precēm, kas ietilpst 25. klasē, proti: “bikses, žaketes, džinsi, krekli, svārki, īsie mēteļi, trikotāžas izstrādājumi, džemperi, šalles, zeķes, rīta kurpes, kurpes, zābaki, čības” un kas ir redzama attēlā:

6

Ar 2002. gada 28. februāra lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus, ņemot vērā izteiktu līdzību starp apzīmējumiem un savstarpējo saistību starp apzīmējumiem un precēm, novērtējot sajaukšanas iespēju.

7

2002. gada 16. aprīlī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 59. pantu, iesniedza 1TSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.

8

Ar 2003. gada 30. janvāra lēmumu (turpmāk tekstā — “apstrīdētais lēmums”), par kuru prasītājai tika paziņots 2003. gada 10. februārī, Apelāciju padome noraidīja apelācijas sūdzību, pamatojoties uz to, ka sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja, ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, preču zīmes raksturīgās pazīmes, ka pastāv liela līdzība starp preču zīmēm, kā arī to, ka attiecīgā sabiedrības daļa preces, uz kurām attiecināmas preču zīmes, uztver kā identiskas vai līdzīgas.

9

Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

10

ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

11

Prasītāja ir izvirzījusi divus pamatus: pirmkārt, ka apstrīdētajam lēmumam trūkst pamatojuma un, otrkārt, ka ir pieļauta kļūda sajaukšanas iespējas novērtējumā. Lietas noklausīšanās laikā Pirmās instances tiesas sēdē prasītāja paskaidroja, ka vārdu savienojums “atzīt, ka nepastāv sajaukšanas iespēja,” pirmajā prasījumā un pieteikumā ietvertajā atsaucē uz visiem viņas argumentiem, kas jau tikuši iesniegti ITSB, ir tikai standarta frāze un Pirmās instances tiesa to ir uztvērusi formāli.

12

Pirmās instances tiesas sēdes laikā prasītāja iesniedza dokumentu, lai pierādītu, ka apģērbu sektorā pastāv daudzas itāļu preču zīmes, kas ietver vārdu “gas”. Atsaucoties uz Pirmās instances tiesas Reglamenta 48. pantu, tā uzsvēra, ka, tā kā Pirmās instances tiesa atteicās pieļaut procesuālo rakstu iesniegšanu otrreiz, tā bija pārliecināta par to, ka varēs iesniegt argumentus Pirmās instances tiesas sēdes laikā. Pirmās instances tiesa pagaidu pasākumu ietvaros pieņēma šos dokumentus, līdz tiks pieņemts lēmums par to pieņemamību.

13

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Pirmās instances tiesā celtās prasības mērķis ir pārbaudīt Apelāciju padomes lēmuma likumību Regulas Nr. 40/94 63. panta izpratnē. Tomēr, ja Pirmās instances tiesā tiek veiktas atsauces uz faktiem, kuri nav minēti ITSB, tie var ietekmēt šāda lēmuma likumību tikai tad, ja ITSB būtu ņēmis tos vērā pēc savas iniciatīvas. Šajā sakarā no 74. panta 1. punkta izriet, ka procesā par relatīvo reģistrācijas atteikuma pamatojumu ITSB aprobežojas ar lietas dalībnieku izvirzīto pamatu un sniegto lūgumu pārbaudi, ITSB pēc savas iniciatīvas nav jāņem vērā fakti, kurus lietas dalībnieki nav izvirzījuši. Tādēļ šādi fakti nevar ietekmēt Apelāciju padomes lēmuma likumību.

14

Lietas dalībnieki piekrīt, ka Pirmās instances tiesas sēdes laikā iesniegtais dokuments, kura mērķis ir pierādīt, ka apģērbu sektorā pastāv daudzas itāļu preču zīmes, kas ietver vārdu “gas”, nav ticis iesniegts ITSB. Līdz ar to Pirmās instances tiesa to neņem vērā.

15

Turklāt prasītāja nevar pamatoties uz Reglamenta 48. panta 1. un 2. punktu, lai attaisnotu attiecīgā dokumenta novēloto iesniegšanu. No vienas puses, prasītāja atbildes stadijā nav pamatojusi jaunu pierādījumu iesniegšanas nepieciešamību. No otras puses, tiesības tikt uzklausītam princips nevar attaisnot attiecīgā dokumenta novēloto iesniegšanu, jo šis dokuments nevar tikt uzskatīts par atbildi uz ITSB un personas, kas iestājusies lietā, apsvērumiem. ITSB un persona, kas iestājusies lietā, vienīgi centās pierādīt vārdam “gas” raksturīgo atšķirtspēju, pat neatsaucoties uz itāļu apģērbu tirgū esošās agrākās preču zīmes atšķirtspēju.

16

Līdz ar to dokuments, ko prasītāja iesniegusi Pirmās instances tiesas sēdes laikā, ir jāizslēdz, pat neizvērtējot tā acīmredzamo vērtību un nenoklausoties citu lietas dalībnieku detalizētākus argumentus par to.

17

Prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome ir pārkāpusi pienākumu sniegt pamatojumu, lēmuma 20. punktā konstatējot, ka attiecīgie apzīmējumi satur noteiktu konceptuālu līdzību, un nepaskaidrojot, kāpēc. Viņa uzskata, ka līdz ar to viņa nevar apstrīdēt šo pamatu.

18

Pirmās instances tiesa uzskata, ka prasītājas kritika rodas no nepilnīgas lēmuma izlasīšanas. Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 20. punktā skaidri pieņem Iebildumu nodaļas novērtējumu, saskaņā ar kuru attiecīgajām precēm “piemīt konceptuāla līdzības iespējamība”. Tādējādi prasītājai vajadzēja tikai atsaukties uz novērtējumu Iebildumu nodaļas lēmumā, par kuru tai tika paziņots, un, ja nepieciešams, apstrīdēt argumentāciju Pirmās instances tiesā.

19

Papildus tam, ka konceptuālā līdzība balstās uz elementu “gas”, kā to norādīja Apelāciju padome 20. punkta turpinājumā, Pirmās instances tiesa norāda, ka, pirmkārt, prasītājas kritika par to, ka Iebildumu nodaļa nonāk pretrunās, pieņemot, ka vārds “gas” nozīmē degvielu iekšdedzes dzinējam, bet nepiekrītot, ka tas nozīmē benzīnu, ir atrodama apstrīdētā lēmuma 6. punktā. Otrkārt, Apelāciju padome konstatēja, ka apstrīdētā lēmuma 24. punktā vārdam “gas” ir īpaša nozīme un ka “jautājums par tā tiešo nozīmi, kādu tam piedēvēs itališki runājošais patērētājs (“degviela”, “dzinēja degviela”) nav būtisks”. Līdz ar to prasītāja varēja vienkārši atsaukties uz apstrīdētā lēmuma 20. un 24. punktu, lai kritizētu Pirmās instances tiesā Apelāciju padomes viedokli par to, ka attiecīgie apzīmējumi ir konceptuāli līdzīgi neatkarīgi no vārda “gas” nozīmes.

20

Attiecīgi šis arguments tiek noraidīts.

21

Prasītāja uzskata, ka nav pareizi salīdzināt atsevišķi attiecīgos apzīmējumus un preces, uz kurām tie attiecas. Viņa norāda, ka šajā gadījumā Apelāciju padome ir konstatējusi, ka jēdziens “blue jeans” sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, un tādēļ nospriedusi, ka vārds “gas” ir personas, kas iestājusies lietā, preču zīmes galvenā sastāvdaļa. Pēc prasītājas domām, šāds konstatējums ir patiess tikai attiecībā uz džinsiem, tas ir, apģērbiem, kas ir izgatavoti no džinsa, un nav patiess attiecībā uz citām precēm kā, piemēram, džemperiem, čībām un zābakiem. Turklāt, veicot analīzi, Apelāciju padome nepamatoti ir ignorējusi pieteiktajā preču zīmē norādīto vārdu “station”.

22

Attiecībā uz attiecīgo preču zīmju vizuālo salīdzinājumu prasītāja uzskata, ka visām precēm, kas nav džinsi, personas, kas iestājusies lietā, preču zīmes galvenā sastāvdaļa ir “blue jeans”, kurai ir augsta atšķirtspēja. Pieteiktās preču zīmes galvenais elements ir divu vārdu “gas” un “station” kombinācija. Līdz ar to abas preču zīmes nemaz nelīdzinās viena otrai. Kad preču zīmes attiecas uz džinsiem, vārds “blue jeans” ir apzīmējums, un tādēļ par personas, kas iestājusies lietā, preču zīmes galveno elementu kļūst vārds “gas”. Pieteiktās preču zīmes galvenais elements paliek “gas station”. Tā kā personas, kas iestājusies lietā, preču zīmei ir augsta atšķirtspēja, pateicoties tās grafiskajam aspektam, nepietiek ar vārdu, kas ir vienāds abām preču zīmēm, tas ir, “gas”, lai konstatētu, ka pastāv sajaukšanas iespēja. Pēc prasītājas domām, Pirmās instances tiesa šādu analīzi ir apstiprinājusi spriedumā lietā T-110/01 Vedial/nSB - France Dstribution (HUBERT), Recueil, II-5275. lpp., 54. punkts.

23

Attiecībā uz fonētisko salīdzinājumu prasītāja apgalvo, ka abas attiecīgās preču zīmes ir pavisam atšķirīgas, jo īpaši saistībā ar precēm, kas nav džinsi. Par to var vēl vairāk pārliecināties, ja lielāku uzmanību pievērš preču zīmju sākuma daļai, kā to parāda Pirmās instances judikatūra.

24

Kas attiecas uz konceptuālo salīdzinājumu, attiecīgās preču zīmes ir pilnībā atšķirīgas saistībā ar precēm, kas nav džinsi, jo vienai galvenais elements ir vārdu savienojums “blue jeans”, bet otrai — vārdu savienojums “gas station”, kas norāda uz degvielas uzglabāšanas vietu. Pat ja pieņem, ka izteiciens “blue jeans” satur tikai apzīmējumu, personas, kas iestājusies lietā, preču zīme ietver domu par degvielu tai laikā, kad prasītājas preču zīme ietver domu par (šajā gadījumā — degvielas) uzglabāšanu.

25

Pēc prasītājas domām, Apelāciju padome nav izdarījusi pareizos secinājumus no attiecīgās sabiedrības daļas definīcijas, kas kopumā ir pietiekami labi informēta un pietiekami piesardzīga sabiedrības daļa. Tomēr Pirmās instances tiesas sēdes laikā tā paskaidroja, ka neapstrīd šo definīciju.

26

Tādējādi prasītāja uzskata, ka atšķirības starp preču zīmēm novērš sajaukšanas iespēju.

27

ITSB un persona, kas iestājusies lietā, vispirms norāda, ka prasītāja neapstrīd attiecīgo preču identiskumu vai līdzību. Pēc tam tie apgalvo, ka neapšaubāmi katras pretstatītās preču zīmes galvenais elements ir vārds “gas”. Abi secina, ka gan Apelāciju padomes pieeja, gan tās sasniegtais rezultāts ir pareizi.

28

Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. daļas b) apakšpunkts nosaka, ka, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme.

29

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja par preču vai pakalpojumu komerciālo izcelsmi ir jāizvērtē kopumā, saistībā ar to, kā attiecīga sabiedrība uztver apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un, ņemot vērā visus faktorus, kas raksturo lietu šajā aspektā, jo īpaši, savstarpējo saistību starp līdzību starp apzīmējumiem un līdzību starp precēm vai pakalpojumiem, ko aptver preču zīmes (skatīt 2003. gada 9. jūlija Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-162/01 Laboratorios RTB/ITSB - Giorgio Beverly Hills (GIORGIO BEVERLY HILLS), Recueil, II-2821. 1pp., 29.-33. punkts, un minēto judikatūru).

30

Vispirms ir jāatzīmē, ka Apelāciju padome ir pareizi konstatējusi, ka, no vienas puses, attiecīgā sabiedrības daļa šajā gadījumā ir Itālijas patērētāji, ņemot vērā to, ka agrākā preču zīme ir Itālijas valsts preču zīme (apstrīdētā lēmuma 13. punkts), un, no otras puses, šo sabiedrību veido samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs (apstrīdētā lēmuma 30. punkts), jo preces, uz kurām preču zīmes attiecas, ir ikdienas patēriņa preces.

31

Turklāt Apelāciju padome pareizi ir norādījusi, ka preces, uz kurām attiecas preču zīmes, ir identiskas vai līdzīgas (apstrīdētā lēmuma 12. punkts).

32

Attiecībā uz pretstatīto apzīmējumu salīdzinājumu saskaņā ar pastāvīgo judikatūru attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošajam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, jo īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus (skatīt 2003. gada 14. oktobra Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-292/01, Phillips-Van Heusen/ľľSB — Pash Textilvertrieb un Einzelhandel (BASS), Recueil, II-4335. lpp., 47. punkts, un minēto judikatūru).

33

Prasītājas sūdzība par to, ka Apelāciju padome apzīmējumus salīdzinājusi teorētiski, neapspriežot preces, kurām attiecīgās preču zīmes ir pieteiktas, nav pamatota. Apelāciju padome, atsaucoties uz Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C-39/97 Canon, Recueil, I-5507. lpp., ir skaidri noteikusi, ka “novērtējums par sajaukšanas iespēju balstās uz apsvērumu, ka preču zīmes ir acīmredzami līdzīgas un ka pastāv savstarpējā saistība starp apzīmējumiem un precēm” (apstrīdētā lēmuma 12. punkts). Tāpat Apelāciju padome ir noteikusi, ka “apzīmējumu spējas pildīt preču zīmes funkcijas ir jāizvērtē attiecībā uz precēm, attiecībā uz kurām ir pieteikta to reģistrācija” (apstrīdētā lēmuma 21. punkts).

34

Savā vērtējumā Apelāciju padome pareizi ir noteikusi, ka agrākās preču zīmes galvenais elements ir vārds “gas” (apstrīdētā lēmuma 20. un 28. punkts). No vienas puses, termins “blue jeans” sastāv tikai no apzīmējuma apģērbiem, kuri ir ražoti no džinsa vai kuri imitē džinsu. Citiem apģērbiem šis vārds nav tik raksturojošs kā vārds “gas”, kuram nav saistības ar apģērbu (apstrīdētā lēmuma 24. punkts). No otras puses, grafiskais elements “blue jeans” attiecīgajā grafiskajā preču zīmē ir mazāk nozīmīgs, jo tā uzraksts ir atveidots ar daudz mazākiem burtiem un tas ir tikai vārda “gas” papildinājums.

35

Līdzīgi Apelāciju padome ir varējusi noteikt, ka vārds “gas” ir pieteiktās preču zīmes galvenais elements, jo vārds “station”, kaut arī tam piemīt noteikta nozīme, nemaina vārda “gas” nozīmi (apstrīdētā lēmuma 27. punkts). Vārds “station” var attiekties uz vairākām dažādām vietām — vai tā būtu sauszemes transporta apstāšanās vieta vai vieta, kur tiek pārdota vai uzglabāta dzinēja degviela — un tas iegūst noteiktu nozīmi tikai ar blakus esošo apzīmētāju. Līdz ar to vārds “station” pastiprina vārda “gas” nozīmi, neveidojot citu nozīmi.

36

Rezultātā attiecīgo apzīmējumu galvenie elementi ir vienādi vizuālajā, akustiskajā un konceptuālajā aspektā.

37

Attiecībā uz pretstatītajām preču zīmēm kopumā, Apelāciju padome ir varējusi noteikt, nepieļaujot kļūdu novērtējumā, ka atšķirības starp šiem apzīmējumiem, kuras veido otrs grafiskais elements “blue jeans” un otrs vārdiskais elements “station” (apstrīdētā lēmuma 27.-29. punkts), attiecīgā sabiedrības daļa neatcerēsies, bet paturēs prātā komponentu “gas”. Ir jāatgādina, ka vidusmēra patērētājs reti var tieši salīdzināt dažādas preču zīmes un viņam jāpaļaujas uz nepilnīgo kopainu, ko tas patur prātā (Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C-342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I -3819. 1pp., 26. punkts).

38

Šo secinājumu neiespaido Pirmās instances tiesas analīze spriedumā HUBERT (iepriekš minēts 22. punktā), uz kuru atsaucas prasītāja. Minētajā spriedumā Pirmās instances tiesa noteica, ka lielāka nozīme ir grafiskajam elementam un tiem vārdiskajiem elementiem, kuri ir atšķirīgi no pretstatīto preču zīmju vienādā vārdiskā elementa, tas ir, vārda “Hubert”. Tomēr pretēji grafiskajam elementam šajā gadījumā grafiskais elements minētajā lietā bija īpaši nozīmīgs. Kā iepriekš tika konstatēts, komponents “blue jeans” ir pakārtots elements, jo tas ir tikai komponenta “gas” papildinājums.

39

Līdz ar to, ņemot vērā, ka preces, attiecībā uz kurām tika pieteiktas attiecīgās preču zīmes, ir identiskas vai līdzīgas un ka pretstatītās preču zīmes ir līdzīgas, Apelāciju padomes secinājums par to, ka pastāv iespēja, ka attiecīgā sabiedrībai pastāv sajaukšanas iespēja, tiek apstiprināts.

40

Tā kā šāda sajaukšanas iespēja pastāv attiecībā uz visām precēm, ko aptver preču zīme, kaut arī tā ir lielāka apģērbiem no džinsa, apstrīdētais lēmums nav atzīstams par spēkā neesošu daļā, kas attiecas uz apģērbu, kas nav ražots no džinsa, vai uz citām preču apakškategorijām, kas ietilpst 25. klasē.

41

Ņemot vērā iepriekš minēto, apelācijas sūdzība ir jānoraida.

42

Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)

nospriež: