Lieta T-20/03

Kahla/Thüringen Porzellan GmbH

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

“Valsts atbalsts — Pastāvošs atbalsts vai jauns atbalsts — Grūtībās nonācis uzņēmums — Tiesiskās drošības princips — Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips — Privātā ieguldītāja kritērijs — Saderīgums ar kopējo tirgu — Nosacījumi”

Pirmās instances tiesas (piektā palāta paplašinātā sastāvā) 2008. gada 24. septembra spriedums   II ‐ 2309

Sprieduma kopsavilkums

1. Valsts atbalsts – Vispārēja atbalsta shēma, ko apstiprinājusi Komisija – Individuāls atbalsts, kas ir jāapstiprina

   (EKL 87. un 88. pants)

2. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākums, kam ir sociāls mērķis

   (EKL 87. panta 1. punkts)

3. Valsts atbalsts – Jēdziens – Valsts iestāžu finansējuma piešķiršana uzņēmumam

   (EKL 87. panta 1. punkts)

4. Valsts atbalsts – Jēdziens – Privātā ieguldītāja kritērija ieviešana

   (EKL 87. panta 1. punkts)

5. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Komisijas rīcības brīvība – Iespēja pieņemt pamatnostādnes

   (EKL 87. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojums 94/C 368/05)

1.  Ja Komisija ir vienreiz apstiprinājusi vispārēja atbalsta shēmu, individuālie īstenošanas pasākumi nav tai jāpaziņo, izņemot gadījumus, kad Komisija apstiprinošajā lēmumā ir sniegusi attiecīgas atrunas. Tā kā individuālie pasākumi ir vispārējas atbalsta shēmas individuālie īstenošanas pasākumi, faktori, kas Komisijai jāņem vērā, lai tos izvērtētu, ir tādi paši kā tie, kurus tā ir ņēmusi vērā, izvērtējot vispārējo atbalsta shēmu. Līdz ar to nav lietderīgi, ja Komisija pārbaudītu individuālo atbalstu. Savukārt, ja individuālos pasākumus nenosaka minētās vispārējās shēmas, tie ir jauni atbalsti, kuru saderība ar kopējo tirgu ir pakļauta Komisijas pārbaudei.

   Komisijas lēmums, ar kuru tiek izlemta atbalsta atbilstība attiecīgajai shēmai, izriet no Komisijas pienākuma rūpēties par EKL 87. un 88. panta piemērošanu. Līdz ar to Komisijas pārbaude par atbalsta saderīgumu ar apstiprināto vispārēja atbalsta shēmu nav iniciatīva, kas pārsniegtu Komisijas kompetenci. Tātad Komisijas vērtējumu neierobežo valsts iestāžu, kas piešķīrušas atbalstu, vērtējums.

   (sal. ar 92., 94. un 95. punktu)

2.  Valsts iestāžu iesaistīšanās, lai uzņēmumu atbrīvotu no apgrūtinājuma, kas ietver tādas uzņēmuma saimnieciskajai darbībai raksturīgas izmaksas kā algu izmaksas, šķiet pielīdzināma tādām ekonomiskām priekšrocībām, kādas minētas EKL 87. panta 1. punktā. Tomēr valsts īstenotu pasākumu sociālais raksturs nav pietiekams, lai tos vispār nevarētu kvalificēt kā valsts atbalstu EKL 87. panta izpratnē.

   (sal. ar 194. un 197. punktu)

3.  Lai noteiktu, vai valsts iestāžu iesaistīšanās uzņēmuma kapitālā, lai arī kādā veidā tā notiktu, var būt valsts atbalsts, ir jāizvērtē, vai līdzīgos apstākļos valsts ieguldītājam pielīdzināms privāts ieguldītājs būtu varējis īstenot šādu svarīgu darījumu. Šajā ziņā, ja privāta ieguldītāja izturēšanās, ar kuru ir jāsalīdzina valsts ieguldītāja, kas seko ekonomiskās politikas mērķiem, iesaistīšanās, noteikti nav tāda kā parastam ieguldītājam, kas kapitālu iegulda, raugoties no tā rentabilitātes viedokļa vairāk vai mazāk īstermiņā, tam ir jābūt vismaz privātai kontrolakciju sabiedrībai vai privātai uzņēmumu grupai, kas savā darbībā ievēro strukturālu, globālu vai sektorālu politiku un ilgtermiņa rentabilitātes perspektīvas. Turklāt salīdzinājums starp valsts ieguldītāju un privāto ieguldītāju uzvedību ir jāveic attiecībā uz attieksmi, kāda attiecīgā darījuma laikā varētu būt privātajam ieguldītājam, ņemot vērā tajā brīdī pieejamo informāciju un paredzamo attīstību.

   Pat ja nekas neliedz valsts iestādēm ņemt vērā sociālo, reģionālo vai nozaru politiku, to iemaksa kapitālā jāvērtē saskaņā ar kritēriju par privāto investoru, abstrahējoties no ikviena sociāla rakstura apsvēruma vai reģionālas vai nozaru politikas.

   Lai gan gadījumā, kad valsts iestāžu iesaistīšanās ir notikusi paralēli privāto uzņēmēju nozīmīgai iesaistīšanai un pastāvot salīdzināmiem nosacījumiem, atbalsts nepastāv, atbalsta pastāvēšana nav izslēgta tad, ja privātie ieguldījumi tajā pašā uzņēmumā tiek veikti pēc valsts līdzekļu piešķiršanas.

   (sal. ar 236.–238., 242. un 254. punktu)

4.  Komisijas vērtējums tam, vai pasākums atbilst kritērijam par privāto uzņēmēju tirgus ekonomikā, ir komplekss ekonomiskais novērtējums. Taču, pieņemot tiesību aktu, kas ietver šādu vērtējumu, Komisijai ir piešķirta rīcības brīvība, un tiesas kontrole, kaut gan principā tā pilnībā attiecas uz jautājumu par to, vai pasākums ietilpst EKL 87. panta 1. punkta piemērošanas jomā, aprobežojas ar pārbaudi attiecībā uz procesuālo noteikumu un noteikumu par pamatojumu ievērošanu, juridisku kļūdu neesamību, apstiprināto faktu materiālo precizitāti un acīmredzamu kļūdu neesamību šo faktu vērtējumā, kā arī uz to, ka nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana. It īpaši Pirmās instances tiesai nav ar savu ekonomisko novērtējumu jāaizstāj lēmuma izdevēja vērtējums.

   (sal. ar 239. punktu)

5.  Ar EKL 87. panta 3. punktu Komisijai ir piešķirta plaša rīcības brīvība ar atkāpi no minētā panta 1. punktā noteiktā vispārējā aizlieguma atļaut valsts atbalstu tiktāl, ciktāl vērtējums, šajā gadījumā par to, vai atbalsts ir vai nav saderīgs ar kopējo tirgu, rada problēmas, kas prasa kompleksu ekonomisko faktu un apstākļu vērtēšanu un ņemšanu vērā. Tā kā Kopienu tiesa nevar aizstāt Komisijas kā lēmuma autora konstatēto faktu vērtējumu ar savu vērtējumu, it īpaši ekonomikas jomā, tad Pirmās instances tiesas kontrolei šajā sakarā jāaprobežojas ar pārbaudi par to, vai [Komisija] ir ievērojusi procesuālās normas un ir izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, vai nav pieļautas kļūdas faktu vērtējumā, kā arī vai nepastāv acīmredzama kļūda vērtējumā vai pilnvaru izmantošanā.

   Kopienas akta tiesiskums ir jāizvērtē atbilstoši faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kas pastāv akta pieņemšanas brīdī, un Komisijas kompleksi vērtējumi var tikt pārbaudīti, tikai pamatojoties uz apstākļiem, kuri tai bija zināmi vērtējumu veikšanas brīdī.

   Turklāt Komisija var pieņemt pasākumus attiecībā uz to, kā tā īstenos savu rīcības brīvību, tādu aktu veidā kā pamatnostādnes attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai tiktāl, ciktāl šie akti ietver noteikumus, kuri parāda nostāju, kura šai iestādei jāpieņem, un kuri nenovirzās no Līguma noteikumiem.

   Tādējādi grūtībās nonākušam uzņēmumam piešķirtu atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar kopējo tirgu tikai tāpēc, ka ir paredzēti pārstrukturēšanas pasākumi, pat ja šī pārstrukturēšana ir veiksmīgi īstenota. Lai Komisija varētu novērtēt, vai piešķirtais atbalsts var rosināt atbalstu saņēmušo uzņēmumu rīkoties tā, lai sekmētu EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktā mērķa sasniegšanu, vispirms ir jāpārliecinās, ka pārstrukturēšanas plāns atbilst visiem materiālajiem nosacījumiem, kas noteikti minētajās pamatnostādnēs.

   (sal. ar 268.–270. un 280. punktu)