Lieta C-555/03

Magali Warbecq

pret

Ryanair Ltd

(Tribunal du travail de Charleroi lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Regula (EK) Nr. 44/2001 – Jurisdikcija civillietās un komerclietās – Tiesa, kura EKL 68. panta nozīmē ir kompetenta uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu – Tiesas kompetences neesamība

Rīkojuma kopsavilkums

Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Akts, kas pieņemts, pamatojoties uz Līguma trešās daļas IV sadaļu – Regula Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu izpildi – Valstu tiesas, kas prejudiciālā kārtā ir tiesīgas vērsties Tiesā – Tiesas, kuru nolēmumus nevar pārsūdzēt saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību sistēmu

(EKL 61. panta c) apakšpunkts un EKL 68. pants; Padomes Regula Nr. 44/2001)

TIESAS RĪKOJUMS (ceturtā palāta)

2004. gada 10. jūnijā (*)

Regula (EK) Nr. 44/2001 – Jurisdikcija civillietās un komerclietās – Tiesa, kura EKL 68. panta nozīmē ir kompetenta uzdot Tiesai prejudiciālu jautājumu – Tiesas kompetences neesamība

Lieta C-555/03

par lūgumiem, ko Tiesai atbilstoši EKL 68. pantam iesniedza Tribunal de travail Charleroi  [Šarleruā Darba tribunāls] nolūkā saņemt prāvā, kuru iztiesā šī tiesa, starp

Magali Warbecq

un

Ryanair Ltd

prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.).

TIESA (ceturtā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues] (referents), tiesneši K. Šīmans [K. Schiemann] un E. Juhāss [E. Juhász],

ģenerāladvokāts A. Ticano [A. Tizzano],

sekretārs R. Grass [R. Grass],

uzklausījusi ģenerāladvokātu,

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1        Ar 2003. gada 15. decembra nolēmumu, kas Tiesai iesniegts 24. decembrī, Tribunal de travail  Charleroi [Šarleruā Darba tribunāls] atbilstoši EK līguma 68. pantam uzdeva divus prejudiciālus jautājumus par to, kā interpretēt Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV 2001, L 12, 1. lpp.).

2        Šie jautājumi tika uzdoti saistībā ar prāvu starp Magali Varbekas kundzi [Magali Warbecq], Beļģijas pilsoni, un Īrijas tiesību sabiedrību Ryanair Ltd (turpmāk tekstā – Ryanair), ar sēdekli Dublinā (Īrijā).

 Atbilstošās tiesību normas

3        EKL 61. pantā ir noteikts:

" Lai pakāpeniski radītu telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums, Padome:

[..]

c) paredz pasākumus attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kā paredzēts 65. pantā;

[..]."

4        Regulas Nr. 44/2001 19. paredz:

"Darba devēju, kura domicils ir kādā dalībvalstī, var iesūdzēt:

1) tās dalībvalsts tiesās, kurā ir viņa domicils; vai

2) citā dalībvalstī:

a) tiesās tajā vietā, kur darbinieks pastāvīgi veic darbu, vai tiesā tajā vietā, kur viņš to veicis pēdējoreiz, vai

[..]."

 Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

5        Ar 2001. gada 19. aprīlī parakstītu darba līgumu Varbeka tika pieņemta darbā Ryanair "Customer services agent – inflight" amatā.

6        Ryanair uzteica šo līgumu 2002. gada 10. aprīlī un izmaksāja Varbekai atlaišanas pabalstu, kas vienāds ar darba samaksu par septiņām dienām.

7        Datumā, kas iesniedzējtiesas nolēmumā nav precizēts, Varbeka cēla pret Ryanair prasību Tribunal de travail Charleroi. Lūgumā norādīts piespriest samaksāt atbildētājai pamata lietā noteiktas summas, kas atbilst kompensācijai par neizņemtajām brīvdienām, atlaišanas pabalsta papildinājumam, kā arī zaudējumu atlīdzību ar procentiem.

8        Atbilstoši prasītājas pamata lietā teiktajam, piemērojot Regulas Nr. 44/2001 19. pantu, viņa varēja izvēlēties, vai celt prasību pret darba devēju kādā no tās valsts tiesām, kurā atrodas viņas domicils, vai arī tās valsts tiesā, kurā tā pastāvīgi veica savu darbu, proti, Šarleruā lidostā.

9        Ryanair norāda, ka Beļģijas tiesu jurisdikcijā nav izskatīt Varbekas celto prasību.

10      Uzskatot, ka prāvas atrisinājumam noteikti vajadzīga Regulas Nr. 44/2001 19. panta interpretācija, Tribunal de travail Charleroi nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

"1)    Ņemot vērā Regulas Nr. 44/2001 19. panta 2. punkta piemērošanu [..], kādi ir noteicošie kritēriji, kas ļauj noteikt līgumslēdzēju valsti, kuras teritorijā darbinieks pastāvīgi veic savu darbu, ja šis darbinieks ir nodarbināts kā lidmašīnas apkalpes loceklis uzņēmumā, kas veic starptautiskus pasažieru gaisa pārvadājumus?

2)     Kura vieta ir atzīstama par vietu, kur vai no kuras darbinieks veic darba devēja noteiktos pienākumus, ja no darba līguma izrietošie pienākumi daļēji tiek pildīti uz līgumslēdzējas dalībvalsts zemes (lidostā) un daļēji – lidmašīnā, kas reģistrēta uz citas līgumslēdzējas valsts vārda, kas arī ir nodarbinājusi šo darbinieku?"

 Par Tiesas kompetenci

11      Saskaņā ar Reglamenta 92. panta 1. punktu, ja Tiesas kompetencē acīmredzami nav izskatīt attiecīgo prasības pieteikumu vai ja prasības pieteikums ir acīmredzami nepieņemams, Tiesa, pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas un neveicot tālākas procesuālās darbības, var pieņemt attiecīgu motivētu rīkojumu.

12      Ir vērts atzīmēt, ka, saskaņā ar EKL 68. panta 1. punktu, "šai sadaļai ["Vīzu politika, patvēruma politika, imigrācijas politika un cita politika, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos"] 234. pantu piemēro šādos apstākļos un ar šādiem nosacījumiem: ja jautājums par šīs sadaļas interpretāciju [..] par tādu Kopienas iestāžu aktu spēkā esamību vai interpretāciju, kas pieņemti, pamatojoties uz šo sadaļu, ir radies sakarā ar kādu lietu, ko izskata kādas dalībvalsts tiesa, kuras nolēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību sistēmu nevar pārsūdzēt, tad šī tiesa, ja tā uzskata, ka lietas izspriešanai ir jāizlemj attiecīgais jautājums, lūdz Tiesu sniegt par to savu nolēmumu".

13      Regula Nr. 44/2001 tika pieņemta, pamatojoties uz EKL 61. panta c) apakšpunktu, kas atrodams EKL trešās daļas IV sadaļā. Šādos apstākļos tikai viena valsts tiesa, kuras nolēmumus saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību sistēmu nevar pārsūdzēt, var lūgt Tiesu izlemt jautājumu par šīs regulas interpretēšanu.

14      Šajā gadījumā ir skaidrs, ka Tribunal de travail Charleroi pieņemtos lēmumus tādā prāvā, kāda ir šī pamata lieta, var pārsūdzēt iekšējās tiesībās.

15      Tā kā Tiesa nav EKL 68. panta nozīmē minētā tiesa, tā nav kompetenta izteikt savu viedokli par Regulas Nr. 44/2001 interpretāciju.

16      Tā rezultātā ir piemērojams Reglamenta 92. panta 1. punkts un ir jākonstatē, ka Tiesas kompetencē acīmredzami nav spriest par Tribunal de travail Charleroi uzdotajiem jautājumiem.

 Par tiesāšanās izdevumiem

17      Attiecībā uz pamata lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.

Ar šādu pamatojumu

TIESA (ceturtā palāta)

izdod rīkojumu:

Eiropas Kopienu Tiesas kompetencē acīmredzami nav atbildēt uz jautājumiem, ko ar 2003. gada 15. decembra nolēmumu ir uzdevis Tribunal de travail Charleroi.

Izdots Luksemburgā 2004. gada 10. jūnijā.

* Tiesvedības valoda – franču.