1. Tiesību aktu tuvināšana – Mašīnas – Direktīva 98/37 – Šķēršļi tādu mašīnu laišanai tirgū, kas tiek uzskatītas par atbilstīgām direktīvai
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/37 4. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts)
2. Tiesību aktu tuvināšana – Mašīnas – Direktīva 98/37 – Šķēršļi tādu mašīnu laišanai tirgū, kas tiek uzskatītas par atbilstīgām direktīvai
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/37 4. panta 1. punkts un 7. pants)
3. Kopienu tiesības – Privātpersonām piešķirtās tiesības – Dalībvalsts izdarīts pārkāpums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/37 4. panta 1. punkts)
4. Kopienu tiesības – Privātpersonām piešķirtās tiesības – Dalībvalsts izdarīts pārkāpums
5. Kopienu tiesības – Privātpersonām piešķirtās tiesības – Dalībvalsts izdarīts pārkāpums
1. Valstij ir piedēvējami ierēdņa paziņojumi, kas to formas un apstākļu dēļ rada personām, kam tie adresēti, iespaidu, ka tā ir valsts oficiālā nostāja nevis ierēdņa personiskais viedoklis. Noteicošais elements, lai ierēdņa paziņojumus piedēvētu valstij, ir tas, vai šo paziņojumu adresāti šajā situācijā varēja saprātīgi pieņemt, ka tā ir nostāja, ko ierēdnis ir ieņēmis atbilstoši savu funkciju pilnvarām.
Ierēdņa paziņojumi par to, ka šīs direktīvas prasībām atbilstoša mašīna neatbilst attiecīgajam saskaņotajam standartam un ir bīstama, ir Direktīvas 98/37/EK par mašīnām 4. panta 1. punkta pārkāpums tiktāl, ciktāl tie ir piedēvējami valstij. Šādi paziņojumi vismaz netieši un potenciāli var radīt šķērsli šādas mašīnas laišanai tirgū.
Ir skaidrs, ka direktīvas 4. panta 1. punktā izteiktais aizliegums ir spēkā tikai tad, ja attiecīgā mašīna atbilst šīs direktīvas noteikumiem. Šajā sakarā atbilstības pieņēmums, kas izriet no direktīvas 5. panta 1. punkta, attiecībā uz direktīvai atbilstīgām un ar atbilstības marķējumu “CE”, kas paredzēts 10. pantā, marķētām mašīnām nenozīmē, ka dalībvalstis nevar iejaukties, ja parādās riski. Tieši pretēji – saskaņā ar direktīvas 7. panta 1. punkta pirmo daļu, ja tiek konstatēts, ka mašīna, kuru izmanto atbilstīgi tās mērķim, var apdraudēt cilvēku vai īpašuma drošību, dalībvalstij jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai tādu mašīnu izņemtu no tirgus. Šādā gadījumā saskaņā ar direktīvas 7. panta 1. punkta otro daļu dalībvalstij ir pienākums tūlīt informēt Komisiju par šādu pasākumu un norādīt tās lēmuma iemeslus.
Tā kā attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes nav ne konstatējušas riska esamību, ne veikušas pasākumus, lai izņemtu no tirgus attiecīgās mašīnas, ne a fortiori informējušas Komisiju par šādiem pasākumiem, šai valstij tomēr ir jāņem vērā aizliegums ierobežot šo mašīnu brīvu apriti, kas noteikts direktīvas 4. panta 1. punktā.
(sal. ar 61.–66. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
2. Direktīvas 98/37 par mašīnām 4. panta 1. punkta pārkāpums ierēdņa rīcības dēļ, ciktāl tā ir piedēvējama dalībvalstij, pie kuras viņš pieder, nevar tikt attaisnots nedz ar veselības aizsardzības mērķi, nedz ar ierēdņu vārda brīvību.
Pirmkārt, ņemot vērā faktu, ka normas par drošības prasībām attiecībā uz mašīnu laišanu tirgū, kas ietekmē preču brīvu apriti, ir pilnībā saskaņotas Kopienu līmenī, dalībvalsts nevar atsaukties uz pamatojumu par veselības aizsardzību ārpus direktīvas 7. panta radītā ietvara.
Otrkārt, ja vārda brīvība ir garantēta visām privātpersonām, kas ir dalībvalstu jurisdikcijā, un ir visas demokrātiskās sabiedrības būtisks pamats, dalībvalstis nevar atsaukties uz savu ierēdņu vārda brīvību, lai pamatotu šķērsli un tādējādi izvairītos no savas atbildības saskaņā ar Kopienu tiesībām.
(sal. ar 70., 72. un 73. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)
3. Direktīvas 98/37 par mašīnām 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, pirmkārt, tas piešķir tiesības indivīdiem un, otrkārt, tas neatstāj dalībvalstīm nekādu rīcības brīvību attiecībā uz mašīnām, kas atbilst vai par kurām tiek pieņemts, ka tās atbilst šīs direktīvas prasībām. Šī noteikuma neievērošana, kas rodas sakarā ar dalībvalsts ierēdņa paziņojumiem, ja tie ir piedēvējami šai valstij, ir pietiekami būtisks Kopienu tiesību pārkāpums, lai izraisītu šīs valsts atbildību.
(sal. ar 86. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)
4. Kopienu tiesības neaizliedz, ka kādas dalībvalsts tiesībās ir paredzēti īpaši nosacījumi attiecībā uz tāda kaitējuma atlīdzinājumu, kas nav personām vai īpašumam nodarītais kaitējums, ar nosacījumu, ka tie nav izteikti tādējādi, ka padara praktiski neiespējamu vai pārmērīgi apgrūtina Kopienu tiesību pārkāpuma rezultātā radītā kaitējuma atlīdzināšanu. Tādējādi īpaši attiecībā uz ekonomiska vai komerciāla rakstura prāvām indivīdu neiegūtās peļņas izslēgšana no atlīdzināmā kaitējuma pilnībā nav pieļaujama Kopienu tiesību pārkāpuma gadījumā.
(sal. ar 95. un 96. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)
5. Kopienu tiesību pārkāpuma gadījumā Kopienu tiesības neaizliedz, ka papildus dalībvalsts atbildībai tiek noteikta ierēdņa atbildība, bet tajās tas arī nav noteikts.
(sal. ar 99. punktu un rezolutīvās daļas 5) punktu)