Lieta C‑468/03

Overland Footwear Ltd

pret

Commissioners of Customs & Excise

(VAT and Duties Tribunal, London lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Kopējais muitas tarifs – Ievedmuitas nodoklis – Deklarētā muitas vērtība, kurā iekļauta pirkšanas starpniecības nauda – Muitas nodokļa piemērošana visai deklarētajai summai – Muitas deklarācijas pārskatīšana – Nosacījumi – Par pirkšanas starpniecības naudu samaksāto muitas nodokļu atmaksa

Ģenerāladvokāta M. Pojareša Maduru [M. Poiares Maduro] secinājumi, sniegti 2005. gada 25. maijā

Tiesas spriedums (otrā palāta) 2005. gada 20. oktobrī

Sprieduma kopsavilkums

1. Kopējais muitas tarifs – Muitas vērtība – Darījuma vērtība – Noteikšana – Pirkšanas starpniecības nauda, kas ievešanas deklarācijā nav atskaitīta no deklarētās vērtības un nav nodalīta no preču pārdošanas cenas – Iekļaušana

(Padomes Regulas Nr. 2913/92 29., 32. un 33. pants)

2. Muitas savienība – Muitas deklarācijas – Pēcmuitošanas pārbaude – Lūgums veikt pārskatīšanu – Muitas dienestu pienākumi – Pirkšanas starpniecības naudas kļūdaina iekļaušana deklarētajā muitas vērtībā – Starpniecības naudai piemērotā ievedmuitas nodokļa atmaksa

(Padomes Regulas Nr. 2913/92 78. un 236. pants)

1. Padomes Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 29., 32. un 33. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pirkšanas starpniecības nauda, kas ir iekļauta deklarētajā muitas vērtībā un ievešanas deklarācijā nav nodalīta no preču pārdošanas cenas, ir jāuzskata par darījuma vērtības sastāvdaļu Muitas kodeksa 29. panta izpratnē un līdz ar to ir apliekama ar nodokli.

(sal. ar 38. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. Regulas Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 78. un 236. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pēc ievesto preču atlaišanas muitas dienestiem, kuriem iesniegts deklarētāja lūgums pārskatīt muitas deklarāciju attiecībā uz minētajām precēm, ir pienākums, ievērojot iespējamo pārsūdzību tiesā, vai nu noraidīt lūgumu ar pamatotu lēmumu, piemēram, ja ziņu pārbaudei ir vajadzīga fiziska kontrole un pēc preču atlaišanas tās vairs nav iespējams uzrādīt muitas dienestiem, vai arī veikt lūgto pārskatīšanu, ja, tieši pretēji, paredzēto pārbaužu veikšanai nav nepieciešama preču uzrādīšana, piemēram, ja pārskatīšanas veikšanai ir vajadzīga tikai grāmatvedības vai līgumdokumentu pārbaude.

Saskaņā ar Muitas kodeksa 78. panta 3. punktu, ja deklarācijas pārskatīšanas rezultātā atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz “nepatiesu vai nepilnīgu informāciju”, kas ir termini, kuri attiecas gan uz tehniskām kļūdām vai neizdarību, gan uz piemērojamo tiesību interpretācijas kļūdām, kā, piemēram, pirkuma starpniecības maksas kļūdaina iekļaušana deklarētajā muitas vērtībā, muitas dienestiem ir jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tiem pieejamo jauno informāciju. Ja noslēgumā atklājas, ka deklarētāja samaksātais ievedmuitas nodoklis pārsniedz to, kas tā nomaksas brīdī tam bija jāmaksā pēc likuma, stāvokļa izlabošanai nepieciešamais pasākums var būt tikai viens – šai pirkuma starpniecības naudai piemērotā ievedmuitas nodokļa atmaksa. Atmaksa tiek veikta saskaņā ar Muitas kodeksa 236. pantu, ja ir izpildīti šajā noteikumā paredzētie nosacījumi, t.i. – nepastāv personas apzināta rīcība un ir ievērots atmaksas lūguma iesniegšanai paredzētais termiņš, kas principā ir trīs gadi.

(sal. ar 48., 49., 51.–54., 63., 70., 71. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)

2005. gada 20. oktobrī (*)

Lieta C‑468/03

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko VAT and Duties Tribunal, London (Apvienotā Karaliste), iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 29. septembrī un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 6. novembrī, tiesvedībā

Overland Footwear Ltd

pret

Commissioners of Customs & Excise.

TIESA (otrā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], tiesneši J. Makarčiks [J. Makarczyk], K. Gulmans [C. Gulmann] (referents), R. Šintgens [R. Schintgen] un J. Klučka [J. Klučka],

ģenerāladvokāts M. Pojarešs Maduru [M. Poiares Maduro],

sekretāre K. Štranca [K. Sztranc], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2005. gada 14. aprīlī,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

– Overland Footwear Ltd vārdā – R. Kordara [R. Cordara], QC,

– Apvienotās Karalistes valdības vārdā – K. Mandži [K. Manji], pārstāvis, kam palīdz S. Mūra [S. Moore], barrister,

– Vācijas valdības vārdā – V. D. Plesings [W.‑D. Plessing] un M. Lumma [M. Lumma], pārstāvji,

– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – K. Lūiss [X. Lewis], pārstāvis,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2005. gada 25. maijā,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”) 29., 32., 33., 78. un 236. pantu.

2 Šis prejudiciālais lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Overland Footwear Ltd (turpmāk tekstā –“Overland”) un Commissioners of Customs & Excise (Muitas un akcīzes komisāri; turpmāk tekstā – “Commissioners”) par ievedmuitas nodokļa, kas samaksāts par deklarētajā muitas vērtībā iekļauto pirkšanas starpniecības naudu, atmaksu. Šis prejudiciālais lūgums izriet no iepriekšēja lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniedzējtiesa iesniedza šīs pašas lietas ietvaros un kura rezultātā tika pieņemts 2002. gada 5. decembra spriedums lietā C‑379/00 Overland Footwear (Recueil, I‑11133. lpp.).

Atbilstošās tiesību normas

3 Muitas kodeksa 29. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ievestu preču muitas vērtība līdzinās darījuma vērtībai, tas ir, cenai, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama par precēm, pārdodot tās izvešanai uz Kopienas muitas teritoriju, kas vajadzības gadījumā ir precizēta saskaņā ar 32. un 33. pantu [..].”

4 Muitas kodeksa 32. pants noteic:

“Nosakot muitas vērtību saskaņā ar 29. pantu, cenai, kas faktiski samaksāta vai maksājama par ievestajām precēm, ir jāpieskaita:

a) šādi maksājumi, ciktāl tie attiecas uz pircēju, bet neietilpst cenā, kas faktiski samaksāta vai maksājama par precēm:

i) komisijas un starpniecības maksa, izņemot pirkšanas starpniecības naudu;

[..].

3. Nosakot muitas vērtību, pie cenas, kas ir faktiski samaksāta vai maksājama, drīkst pieskaitīt tikai šajā pantā noteiktos pieskaitījumus.

4. Šajā nodaļā jēdziens “pirkšanas starpniecības nauda” nozīmē ievedēja maksu savam pārstāvim par pakalpojumu, pārstāvot viņu novērtējamo preču iepirkšanā.

[..]”

5 33. panta e) apakšpunktā ir precizēts:

“Muitas vērtībā nav iekļaujamas šādas summas, ja tās ir uzrādītas atsevišķi no cenas, kas faktiski samaksāta vai maksājama:

[..]

e) pirkšanas starpniecības nauda.

[..]”

6 65. pants nosaka:

“Pēc deklarētāja lūguma viņam tiek atļauts deklarācijā pēc tās pieņemšanas muitā grozīt vienu vai vairākus datus. Deklarāciju nedrīkst izlabot tā, ka tā attiektos uz precēm, kas nav tajā sākotnēji iekļautas.

Tomēr grozījumi nav pieļaujami, ja atļauja tiek prasīta pēc tam, kad muitas dienesti:

[..]

c) ir atlaiduši preces.”

7 78. pants ar nosaukumu “Deklarāciju pēcmuitošanas pārbaude” nosaka:

“1. Pēc preču atlaišanas muitas dienesti var pēc sava ieskata vai pēc deklarētāja lūguma izdarīt deklarācijā labojumus.

2. Pēc preču atlaišanas, lai pārliecinātos par deklarācijas datu pareizību, muitas dienesti var pārbaudīt tirdzniecības dokumentus un datus par attiecīgo preču ievešanu un izvešanu vai sekojošajām tirdznieciskām darbībām ar šīm precēm. Šādas pārbaudes var izdarīt deklarētāja vai jebkuras citas personas telpās, kas minētajās darbībās tieši vai netieši iesaistīta sakarā ar savu komercdarbību, vai pie jebkuras citas personas, kuras valdījumā komercdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un ziņas. Šie dienesti var arī pārbaudīt preces, ja tās joprojām ir iespējams tiem uzrādīt.

3. Ja deklarācijas pārskatīšanas rezultātā vai pēcmuitas pārbaudē atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, muitas dienesti saskaņā ar pastāvošajiem noteikumiem veic pasākumus, kas nepieciešami, lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tiem pieejamo jauno informāciju.”

8 236. pantā ir paredzēts:

“1. Ievedmuitas [..] nodokļi ir jāatmaksā, ja tiek konstatēts, ka to maksāšanas brīdī šāda muitas nodokļu summa pēc likuma nav bijusi maksājama vai ka tā iegrāmatota pretēji 220. panta 2. punktam.

[..]

Atmaksu [..] neizdara, ja par pamatu tādas summas samaksai [..], kura pēc likuma nav bijusi maksājama, bijusi attiecīgās personas apzināta rīcība.

2. Ievedmuitas [..] nodokļus atmaksā [..], pamatojoties uz iesniegumu, kas attiecīgajai muitas iestādei iesniegts triju gadu laikā no dienas, kad šī muitas nodokļu summa darīta zināma parādniekam.

Šo termiņu pagarina, ja attiecīgā persona sniedz pierādījumus, ka minētajā termiņā iesniegumu nav varējusi iesniegt neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ.

[..]”

Pamata lieta, iepriekšējā prejudiciālā nolēmuma tiesvedība un prejudiciālie jautājumi

9 Pamata lietas faktu rašanās laikā Overland, kas ir Apvienotajā Karalistē reģistrēts uzņēmums, iepirka ārpus Kopienas ražotus produktus, tostarp apavus, un vēlāk tos ieveda un izplatīja Kopienā. Wolverine Far East (turpmāk tekstā –“Wolverine”) bija tā iepirkumu aģents Tālajos Austrumos.

10 Overland apmaksāja Wolverine pakalpojumus, maksājot pirkšanas starpniecības naudu 4 % apmērā no preču pārdošanas cenas. Overland maksāja šo starpniecības naudu ražotājam, kas to Overland vārdā pārskaitīja Wolverine.

11 Līdz 1998. gada 1. janvārim Overland iesniegtajās ievešanas deklarācijās, laižot attiecīgās preces tirgū, kā muitas vērtība bija norādīta ražotāja rēķinā minētā summa. Šī summa ietvēra pirkšanas starpniecības naudu, kas nebija norādīta atsevišķi. Ievedmuitas nodoklis tādējādi tika aprēķināts un samaksāts arī par šo starpniecības naudu.

12 Kopš 1998. gada 1. janvāra ar Commissioners piekrišanu Overland ievešanas deklarācijās pirkšanas starpniecības naudu un ievesto preču pārdošanas cenu norādīja atsevišķi. Sākot no šā datuma, Commissioners vairs neaprēķināja nodokļus par summām, kas norādītas kā pirkšanas starpniecības nauda.

13 Pamatojoties uz Muitas kodeksa 236. pantu, Overland iesniedza Commissioners četrus lūgumus par ievedmuitas nodokļa kopsummā par GBP 38 085,45 atmaksu, kas bija samaksāts par precēm, kuras bija ievestas pirms 1998. gada. Overland norādīja, ka daļa no katrā ievešanas deklarācijā norādītās vērtības attiecās uz pirkšanas starpniecības naudu, par kuru nodoklis nav jāmaksā.

14 Pirmie trīs lūgumi, kas attiecās uz summas GBP 4384,29 apmērā atmaksu, tika iesniegti ar 1998. gada 5. maija, 1. jūlija, kā arī ar 24. jūlija vēstulēm, un atmaksa tika veikta. Tomēr, veicot atkārtotu pārbaudi, Commissioners secināja, ka tās lēmumi par atmaksas veikšanu Overland bija kļūdaini, jo attiecīgie nodokļi saskaņā ar likumu bija jāmaksā. Ar 1998. gada 30. novembra un 16. decembra lēmumiem Commissioners pieprasīja Overland atmaksāt kopumā GBP 4384,29. Commissioners apstiprināja savu lūgumu ar vēstulēm, kas datētas ar 1999. gada 4. un 5. februāri.

15 Ar 1998. gada 29. oktobra vēstuli Commissioners noraidīja ceturto Overland lūgumu par summas GBP 33 701,16 apmērā atmaksu. Ar 1999. gada 5. februāra lēmumu tie apstiprināja šo atteikumu.

16 Overland cēla prasību, apstrīdot 1999. gada 4. februāra un abus 1999. gada 5. februāra lēmumus VAT and Duties Tribunal, London [Londonas PVN un citu nodokļu tiesā].

17 Ar 2000. gada 24. marta rīkojumu VAT and Duties Tribunal, London nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālos jautājumus:

“Vai gadījumā, ja atmuitošanas laikā ievedējs kā par precēm samaksāto vai maksājamo cenu nejauši norāda summu, kurā iekļauta pirkšanas starpniecības nauda, un ievešanas deklarācijā nejauši nenodala šo pirkšanas starpniecības naudu no faktiski samaksātās vai maksājamās summas, bet pēc preču laišanas brīvā apgrozībā viņš muitas dienestiem pierāda, ka deklarētā cena, kas samaksāta vai maksājama par precēm, ietvēra faktiski samaksāto pirkšanas starpniecības naudu, kuru ievešanas laikā varēja likumīgi atskaitīt, un trīs gadu laikā no dienas, kad šī muitas nodokļu summa darīta zināma parādniekam, iesniedz lūgumu atmaksāt par šo pirkšanas starpniecības naudu samaksāto nodokli, saskaņā ar Padomes Regulu Nr. 2913/92 (turpmāk tekstā – “Muitas kodekss”) un it īpaši tās 29., 32., un 33. pantu, kā arī Tiesas judikatūru:

1) var aplikt ar nodokli faktiski samaksāto pirkšanas starpniecības naudu kā par precēm faktiski samaksātās vai maksājamās summas daļu saskaņā ar Muitas kodeksa 29. pantu;

2) noliedzošas atbildes uz pirmo jautājumu gadījumā, faktiski samaksāto pirkšanas starpniecības naudu var atskaitīt no deklarētās darījuma vērtības, ņemot vērā Muitas kodeksa 32. panta 3. punktu un 33. pantu;

3) šādos apstākļos muitas dienestiem saskaņā ar Muitas kodeksu un it īpaši tā 78. panta 3. punktu ir jāpiekrīt par ievestajām precēm faktiski samaksātās vai maksājamās cenas labojumam un līdz ar to – samazinātai muitas vērtībai;

4) ievedējam tādējādi ir tiesības saskaņā ar Muitas kodeksu un it īpaši tā 236. pantu saņemt nodokļa, kas samaksāts par pirkšanas starpniecības naudu, atmaksu?”

18 Šī rīkojuma ievaddaļā iesniedzējtiesa ir paskaidrojusi, ka Overland ir cēlis prasību, apstrīdot trīs Commissioners lēmumus, “kas katrs apstiprina lēmumu saskaņā ar [Muitas kodeksa] 242. pantu pieprasīt iepriekš [Overland] atbilstoši šī kodeksa 236. pantam kļūdaini atmaksātā nodokļa samaksu”. Iesniedzējtiesa ir piebildusi, ka “strīdīgos jautājumus” pilnībā reglamentē Kopienu tiesības.

19 Iesniedzējtiesa, vispirms aprakstot tajā izskatāmās lietas faktus, norādīja, ka pirmo trīs lūgumu par atmaksas veikšanu, kurus Overland bija iesniedzis Commissioners, rezultātā attiecīgais muitas nodoklis tika atmaksāts. Tā ir precizējusi, ka ceturtais lūgums tika noraidīts.

20 Pēc tam iesniedzējtiesa norādīja uz Commissioners lēmumiem, kas pieņemti 1998. gada 30. novembrī un 16. decembrī, ar kuriem Overland tika pieprasīts atmaksāt summas, kas tam iepriekš bija atmaksātas, pamatojoties uz tā pirmajiem trim lūgumiem.

21 Visbeidzot, iesniedzējtiesa apkopoja lietas dalībnieku argumentus attiecībā uz piemērojamajiem noteikumiem.

22 Tās lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu rezultātā tika pieņemts iepriekš minētais spriedums lietā Overland Footwear, kurā Tiesa atzina:

– Muitas kodeksa 29., 32. 33. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pirkšanas starpniecības nauda, kas ir iekļauta deklarētajā muitas vērtībā un ievešanas deklarācijā nav nodalīta no preču pārdošanas cenas, ir jāuzskata par darījuma vērtības sastāvdaļu šī kodeksa 29. panta izpratnē un tādējādi ir apliekama ar nodokli;

– gadījumos, kad muitas dienesti ir piekrituši pārskatīt ievešanas deklarāciju un ir pieņēmuši lēmumu, ar kuru atļauts “izlabot stāvokli” Muitas kodeksa 78. panta 3. punkta izpratnē, ņemot vērā, ka nejaušas deklarētāja kļūdas dēļ deklarācija bija nepilnīga, šiem dienestiem nav atļauts vēlreiz atgriezties pie šī lēmuma.

23 Minētā sprieduma 22. punktā Tiesa atzina, ka nav jānosaka, vai un, attiecīgā gadījumā, kādos apstākļos muitas dienestiem pēc deklarētāja lūguma ir pienākums izdarīt labojumus saskaņā ar Muitas kodeksa 78. pantu.

24 Šajā kontekstā sprieduma 23. punktā Tiesa norādīja – pēc tam, kad Commissioners pārskatīja muitas deklarācijas, ņemot vērā Overland iesniegto jauno informāciju, Commissioners sākotnēji apmierināja Overland lūgumu par atmaksas veikšanu. No tā Tiesa secināja, ka šie dienesti piekrita pārskatīt deklarācijas un saskaņā ar šīs pārskatīšanas rezultātiem pieņēma lēmumus, kas nepieciešami “stāvokļa izlabošanai” Muitas kodeksa 78. panta 3. punkta izpratnē, ņemot vērā to, ka deklarācijas bija nepilnīgas nejaušas deklarētāja kļūdas dēļ.

25 Sprieduma 24. punktā Tiesa secināja, ka šādos apstākļos minētie dienesti vairs nevarēja atgriezties pie to lēmumiem.

26 Ar 2003. gada 29. septembra rīkojumu VAT and Duties Tribunal, London tai iesniegtās lietas ietvaros nolēma vēlreiz apturēt tiesvedību un vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.

27 Šajā lēmumā iesniedzējtiesa norāda, ka Tiesa, ko tai tomēr nevar pārmest, balstīja savu iepriekš minēto spriedumu lietā Overland Footwear uz neprecīzu informāciju, tādēļ atbildes uz uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem nav lietderīgas lietas izlemšanai.

28 Iesniedzējtiesa norāda, ka ar 1999. gada 7. un 8. jūlija vēstulēm Commissioners informēja Overland, ka tika atcelti lēmumi, ar kuriem prasīta summas GBP 4384,29 apmērā atmaksa, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar Muitas kodeksa 221. panta 3. punktu paziņojumu par muitas nodokli parādniekam vairs nevar nosūtīt pēc triju gadu termiņa beigām, sākot no muitas parāda rašanās dienas.

29 Tā uzskata, ka tādējādi iesniedzējtiesas pirmā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu brīdī vienīgais strīds starp lietas dalībniekiem bija par lēmumu, ar kuru tika noraidīts Overland ceturtais lūgums par GBP 33 701,16 atmaksu, kas ir lēmums, kurš arī tiek apstrīdēts tajā uzsāktās tiesvedības ietvaros.

30 Iesniedzējtiesa norāda, ka šī informācija nebija pietiekamā apjomā darīta zināma Tiesai.

31 Līdz ar to tā secina, ka pieņēmumiem, kurus Tiesa ņēma vērā iepriekš minētā Overland Footwear sprieduma 23. punktā un saskaņā ar kuriem:

– Commissioners sākotnēji apmierināja Overland lūgumu par atmaksas veikšanu;

– muitas dienesti tādējādi bija piekrituši pārskatīt deklarācijas un pieņēma lēmumus, kas nepieciešami “stāvokļa izlabošanai”,

nav nozīmes attiecībā uz ceturto lūgumu par atmaksas veikšanu, jo Commissioners to noraidīja un nepiekrita veikt atmaksu.

32 Šajā kontekstā VAT and Duties Tribunal, London secināja, ka ir nepieciešams atkārtoti iesniegt Tiesai tos pašus jautājumus, kas bija iekļauti 2000. gada 24. marta lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu.

Par prejudiciālajiem jautājumiem

Sākotnēji apsvērumi

33 Pirmajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas datēts ar 2000. gada 24. martu, bija norādīts, ka Overland celtā prasība bija vērsta pret trim Commissioners lēmumiem, kas katrs apstiprināja lēmumu pieprasīt ievedmuitas nodokļa atmaksu, kas iepriekš kļūdaini bija atmaksāts prasītājam saskaņā ar Muitas kodeksa 236. pantu.

34 Ceturtais lūgums par atmaksas veikšanu bija noraidīts, balstoties tikai uz faktiem, kas bija notikuši pirms tiesvedības uzsākšanas pamata lietā. Lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nebija tieši norādīts, ka starp apstrīdētajiem lēmumiem ir arī lēmums par noraidījumu.

35 Visbeidzot, minētais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu neatsaucās uz lēmumu, ar kuriem prasīta summas GBP 4384,29 apmērā atmaksa, atcelšanu tiesvedības laikā.

36 Tādējādi ir jāatzīst, ka valsts tiesas otrajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu norādīto iemeslu dēļ iepriekš minētais spriedums lietā Overland Footwear nesniedza lietderīgu atbildi uz uzdotajiem jautājumiem, lai izlemtu pamata lietu, kāda tā bija pirmā lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu brīdī.

37 Līdz ar to tie paši jautājumi ir jāizskata, ņemot vērā faktiskos apstākļus, kas pašlaik ir darīti zināmi Tiesai.

Par pirmo un otro jautājumu

38 Iepriekš minētajā spriedumā lietā Overalnd Footwear Tiesa, atbildot uz diviem pirmajiem iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem, atzina, ka Muitas kodeksa 29., 32. un 33. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pirkšanas starpniecības nauda, kas iekļauta deklarētajā muitas vērtībā un ievešanas deklarācijā nav nodalīta no preču pārdošanas cenas, ir jāuzskata par darījuma vērtības sastāvdaļu šī kodeksa 29. panta izpratnē un tādējādi ir apliekama ar nodokli.

39 Kā to savu secinājumu 23.–25. punktā norāda ģenerāladvokāts, tas apstāklis, ka pamata lieta attiecas tikai uz Commissioners lēmumu, ar kuru noraidīts Overland ceturtais lūgums par summas GBP 33 701,16 apmērā atmaksu, un ka muitas dienesti šo summu sākotnēji neatmaksāja, nekādi neietekmē tos pieņēmumus, kurus Tiesa ņēma vērā savas atbildes sniegšanai.

40 Šis apstāklis attiecībā uz četriem Overland lūgumiem par atmaksas veikšanu ir radies pēc attiecīgajiem faktiem, t.i., muitas deklarācijas un ievedmuitas nodokļa piemērošanas.

41 Jautājums par to, vai pirkšanas starpniecības naudu gadījumā, ja ievedējs ir to iekļāvis muitas vērtībā, nenodalot no pārdošanas cenas, arī var iekļaut ievedmuitas nodokļa apmēra aprēķināšanā, tādā pašā veidā radās gan attiecībā uz trim pirmajiem lūgumiem par atmaksas veikšanu, gan attiecībā uz ceturto.

42 Šajā sakarā tiktāl, ciktāl:

– saskaņā ar Muitas kodeksa 62. panta 1. punktu deklarētājam tā deklarācijā ir jāietver “visas ziņas, kas nepieciešamas tās muitas procedūras noteikumu īstenošanai, kurai preces ir deklarētas”,

– saskaņā ar šī kodeksa 71. pantu gadījumā, ja deklarāciju nepārbauda vai veiktā pārbaude nerada pamatu apšaubīt norādītos datus, attiecīgo muitas procedūru reglamentējošos noteikumus piemēro, pamatojoties uz deklarācijā sniegtajiem datiem,

muitas dienestiem ir likumīgas tiesības piemērot nodokli precēm, pamatojoties uz deklarēto muitas vērtību, ieskaitot iespējamo pirkšanas starpniecības naudu, ko deklarētājs kļūdas pēc iekļāvis šajā deklarācijā un par kuras esamību šiem dienestiem nevarēja rasties aizdomas, jo tiem nebija informācijas šajā sakarā.

43 Šajos apstākļos, neskatoties uz otrajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesai iesniegto informāciju, uz diviem pirmajiem prejudiciālajiem jautājumiem ir jāatbild tieši tāpat, kā atbildēts iepriekš minētajā spriedumā lietā Overland Footwear un kā norādīts šī sprieduma 38. punktā.

Par trešo un ceturto jautājumu

44 Uzdodot trešo un ceturto jautājumu, kuri ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Muitas kodeksa 78. un 236. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pēc ievesto preču atlaišanas, muitas dienestiem, saņemot deklarētāja lūgumu par tā attiecīgo preču muitas deklarācijas pārskatīšanu, ir jāveic lūgtā pārskatīšana un gadījumā, ja pēc šīs pārbaudes tiek konstatēts, ka deklarētajā muitas vērtībā kļūdas pēc ir iekļauta pirkšanas starpniecības nauda, tiem ir jāizlabo stāvoklis, atmaksājot šai starpniecības naudai piemēroto ievedmuitas nodokli.

45 Muitas kodeksa 78. panta 1. punkts nosaka, ka muitas dienesti pēc sava ieskata vai pēc deklarētāja lūguma “var” izdarīt deklarācijā labojumus, t.i. – pārskatīt to.

46 Gadījumā, ja deklarētājs lūdz veikt labojumus, muitas dienestiem tā lūgums ir jāizskata vismaz attiecībā uz to, vai pastāv pamats veikt minētos labojumus.

47 Veicot šo pirmo novērtējumu, muitas dienesti tostarp ņem vērā to, vai ir iespējams pārskatīt deklarācijā, kuru paredzēts pārskatīt, un lūgumā par deklarācijas pārskatīšanu minētās ziņas.

48 Tā, piemēram, muitas dienesti varētu atteikties izdarīt labojumus, ja ziņu pārbaudei ir vajadzīga fiziska kontrole un pēc preču atlaišanas tās vairs nav iespējams uzrādīt muitas dienestiem.

49 Ja turpretī paredzēto pārbaužu veikšanai nav nepieciešama preču uzrādīšana, piemēram, ja pārskatīšanas veikšanai ir vajadzīga tikai grāmatvedības vai līgumdokumentu pārbaude, principā ir iespējams izdarīt labojumus.

50 Novērtēšanas beigās muitas dienestiem, ievērojot iespējamo pārsūdzību tiesā, tādējādi ir vai nu ar motivētu lēmumu jānoraida deklarētāja lūgums vai jāveic lūgtie labojumi.

51 Gadījumā, ja lūgums tiek apmierināts, muitas dienesti atkārtoti pārbauda deklarāciju un novērtē deklarētāja argumentu pamatotību, ņemot vērā iesniegto informāciju.

52 Ja deklarācijas pārskatīšanas rezultātā atklājas, ka attiecīgās muitas procedūras noteikumi ir piemēroti, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, muitas dienestiem saskaņā ar Muitas kodeksa 78. panta 3. punktu ir jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai stāvokli izlabotu, ņemot vērā tiem pieejamo jauno informāciju.

53 Ja noslēgumā atklājas, ka deklarētāja samaksātais ievedmuitas nodoklis pārsniedz to, kas tā nomaksas brīdī tam bija jāmaksā pēc likuma, stāvokļa izlabošanai nepieciešamais pasākums var būt tikai viens – pārmaksātās summas atmaksa.

54 Atmaksa tiek veikta saskaņā ar Muitas kodeksa 236. pantu, ja ir izpildīti šajā noteikumā paredzētie nosacījumi, t.i. – nepastāv personas apzināta rīcība un ir ievērots atmaksas lūguma iesniegšanai paredzētais termiņš, kas principā ir trīs gadi.

55 Vācijas un Apvienotās Karalistes valdības uzskata, ka Muitas kodeksa 78. panta 3. punkts ir piemērojams tikai tādos gadījumos kā kļūdaina preču klasifikācija, aritmētiskas kļūdas, nepareizu valūtas apzīmējumu izmantošana vai nepareizu daudzumu norādīšana.

56 Minētās valdības uzskata, ka šo noteikumu nevar piemērot gadījumā, kad pirkšanas starpniecības nauda nav norādīta atsevišķi no preču cenas. Pēc to domām, šajā gadījumā starpniecības nauda ir muitas vērtības neatņemama sastāvdaļa, tādēļ šai starpniecības naudai piemērotais ievedmuitas nodoklis pēc likuma bija jāmaksā.

57 Pēc Vācijas valdības domām, pirkšanas starpniecības naudas nenorādīšana muitas deklarācijā ir Overland izvēle. Tā kā Overland ir īstenojis savu izvēles brīvību, uzņēmums nav pielaidis kļūdu.

58 Apvienotās Karalistes valdība norāda, ka Muitas kodeksa 78. panta 3. punkta piemērošana tādos apstākļos kā pamata lietā liegtu šī kodeksa 65. pantam jebkādu lietderīgo iedarbību. Pēc tās domām, kaut arī 78. pants atkāpjas no 65. pantā paredzētā aizlieguma, šai atkāpei ir ierobežota piemērojamība.

59 Vācijas un Apvienotās Karalistes valdības uzskata, ka arī Muitas kodeksa 236. pants nav piemērojams tādai situācijai kā pamata lietā. Pirkšanas starpniecības naudai piemērotais ievedmuitas nodoklis tā samaksas brīdī bija maksājams pēc likuma šī noteikuma izpratnē.

60 Šiem argumentiem nevar piekrist.

61 Vispirms ir jāatgādina, ka Muitas kodeksa 65. pants aizliedz deklarētājam pēc preču atlaišanas grozīt savu deklarāciju. Līdzīgs aizliegums pastāvēja jau pirms Muitas kodeksa spēkā stāšanās 1994. gada 1. janvārī.

62 Ar Muitas kodeksa 78. pantu, sākot no iepriekš minētā datuma, tieši tika ieviesta muitas dienestu iespēja pēc deklarētāja lūguma pārskatīt muitas deklarāciju pēc preču atlaišanas.

63 Šī noteikuma 3. punkts nenodala kļūdas vai neizdarību, kuras var izlabot un kuras nevar. Frāze “nepatiesa vai nepilnīga informācija” ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas gan uz tehniskām kļūdām vai neizdarību, gan uz piemērojamo tiesību interpretācijas kļūdām.

64 Līdz ar to Muitas kodeksa 78. panta piemērošanu tādai situācijai kā pamata lietā nevar uzskatīt par tādu, kas pilnīgi vai daļēji atņem lietderīgo iedarbību šī kodeksa 65. pantam. Patiesībā šie divi noteikumi paredz divas atšķirīgas procedūras, kas attiecīgi pirms un pēc preču atlaišanas ir piemērojamas labojumiem, kurus iespējams izdarīt attiecībā uz informāciju, kas tiek ņemta vērā muitas vērtības un tādējādi ievedmuitas nodokļa noteikšanai.

65 Muitas kodeksa 65. pants atļauj deklarētājam pašam vienpusēji grozīt tā muitas deklarāciju, kamēr preces vēl nav atlaistas. Šīs tiesības ir izskaidrojamas ar to, ka līdz preču atlaišanai muitas dienesti labojumu pareizību vajadzības gadījumā var pārbaudīt bez problēmām, fiziski pārbaudot preces. Turklāt labojumus vajadzības gadījumā var veikt, kamēr muitas dienesti vēl nav noteikuši ievedmuitas nodokļa apmēru.

66 Muitas kodeksa 78. pants ievieš ierobežojošāku procedūru. Šis pants tiek piemērots pēc preču atlaišanas, brīdī, kad šo preču uzrādīšana var būt neiespējama un ievedmuitas nodoklis ir jau aprēķināts. Tādējādi tas paredz muitas dienestiem veikt deklarētāja lūgto pārskatīšanu un atstāj šādu pārskatīšanu to novērtēšanai gan attiecībā uz tās principu, gan rezultātu.

67 Turklāt ir jāuzsver – tas, ka no formālā viedokļa muitas deklarācija nesatur atsevišķu norādi par pirkšanas starpniecības naudu, kas būtu nodalīta no preču cenas, var nozīmēt tikai to, ka šo starpniecības naudu pamatoti var uzskatīt par apliekamu ar nodokli un ka līdz ar to piemērotais ievedmuitas nodoklis ir iekasēts likumīgi.

68 Šis apstāklis gadījumos, kad pastāv iespēja pēc deklarētāja lūguma veikt vēlāku muitas deklarācijas pārskatīšanu, nevar novest pie tā, ka likumīgi iekasētie nodokļi sakarā ar vienkāršiem pierādījumus reglamentējošiem noteikumiem vēlāk tiek pielīdzināti pēc likuma maksājamiem nodokļiem Muitas kodeksa 236. panta 1. punkta izpratnē, neskatoties uz pietiekamu pierādījumu iesniegšanu.

69 Visbeidzot ir jāsecina, ka jebkurā gadījumā kļūdu sakarā ar netīšu neizdarību nevar uzskatīt par izvēles izdarīšanu, kas pēc definīcijas ir brīvprātīga.

70 No iepriekš minētā izriet, ka Muitas kodeksa 78. un 236. pants ir piemērojami tādas muitas deklarācijas gadījumā, kurā tās muitas vērtībā kļūdas dēļ ir iekļauta pirkšanas starpniecības nauda.

71 Uz trešo un ceturto jautājumu tādējādi ir jāatbild, ka Muitas kodeksa 78. un 236. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

– pēc ievesto preču atlaišanas muitas dienestiem, kuriem iesniegts deklarētāja lūgums pārskatīt muitas deklarāciju attiecībā uz minētajām precēm, ir pienākums, ievērojot iespējamo pārsūdzību tiesā, vai nu noraidīt lūgumu ar pamatotu lēmumu, vai veikt lūgto pārskatīšanu;

– ja pārskatīšanas beigās muitas dienesti konstatē, ka deklarētajā muitas vērtībā kļūdas dēļ ir iekļauta pirkšanas starpniecības nauda, tiem ir jāizlabo stāvoklis, atmaksājot šai starpniecības naudai piemēroto ievedmuitas nodokli.

Par tiesāšanās izdevumiem

72 Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:

1) Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 29., 32. un 33. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pirkšanas starpniecības nauda, kas ir iekļauta deklarētajā muitas vērtībā un ievešanas deklarācijā nav nodalīta no preču pārdošanas cenas, ir jāuzskata par darījuma vērtības sastāvdaļu šī kodeksa 29. panta izpratnē un līdz ar to ir apliekama ar nodokli;

2) Muitas kodeksa 78. un 236. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda – angļu.