Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ierobežojumi – Prasība citas dalībvalsts uzņēmumiem, kas norīko darba ņēmējus, kuri ir trešo valstu pilsoņi, saņemt individuālu vai kolektīvu darba atļauju un iesniegt bankas garantiju – Nepieļaujamība – Pamatojums – Darba ņēmēju sociālā aizsardzība – Darba tirgus stabilitāte – Attiecīgo prasību nesamērīgais un nepiemērotais raksturs
(EKL 49. pants)
Dalībvalsts, kas izvirza citā dalībvalstī dibinātiem pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlas norīkot darbam tās teritorijā darba ņēmējus, kuri ir trešo valstu pilsoņi, prasību saņemt individuālu darba atļauju, kuras izsniegšana ir atkarīga no darba tirgus apsvērumiem, vai prasību saņemt kolektīvu darba atļauju, kas tiek piešķirta tikai izņēmuma gadījumos, un paredzot, ka attiecīgajiem darba ņēmējiem vismaz sešus mēnešus pirms norīkošanas jābūt saistītiem ar to izcelsmes uzņēmumu, noslēdzot darba līgumu uz nenoteiktu laiku, kā arī uzliek šiem pakalpojumu sniedzējiem pienākumu iesniegt bankas garantiju, neizpilda pienākumus, ko tai uzliek EKL 49. pants.
Sociālās aizsardzības vai darba tirgus stabilitātes apsvērumi nevar pamatot šādus pakalpojumu sniegšanas brīvības nosacījumus, jo šīs prasības nav piemēroti līdzekļi minēto mērķu sasniegšanai. Pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma pienākums jau iepriekš informēt valsts iestādes par viena vai vairāku norīkoto darba ņēmēju esamību, par paredzamo to uzturēšanās ilgumu, kā arī par pakalpojumu sniegšanu, kas pamato šo norīkojumu, un pienākums iesniegt informāciju, kas apliecinātu, ka attiecīgie darba ņēmēji ievēro likumus, īpaši attiecībā uz uzturēšanos, darba atļauju un sociālo nodrošinājumu dalībvalstī, kur šis uzņēmums tos nodarbina, mazāk ierobežojošā veidā un tikpat efektīvi kā minētās prasības sniegtu šīm iestādēm nepieciešamās garantijas, no vienas puses, par to, ka norīkojuma laikā tiek ievērots valsts tiesiskais regulējums sociālajā jomā, un, no otras puses, par šo darba ņēmēju stāvokļa likumīgumu un to, ka savu galveno darbību tie veic pakalpojumus sniedzošā uzņēmuma dibināšanas dalībvalstī.
(sal. ar 27., 31., 36., 46., 48.–50. punktu un rezolutīvo daļu)