1. Valstu piešķirtie atbalsti – Jēdziens – Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm – Pasākuma selektīvais raksturs – Pamatojums, kas balstīts uz sistēmas raksturu vai vispārējo struktūru – Konkurences aizskārums
(EK līguma 92. panta 1. punkts (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem – EKL 87. panta 1. punkts))
2. Valstu piešķirtie atbalsti – Jēdziens – Pasākums, kam ir sociāls mērķis – Līguma 90. panta 2. punktā (jaunajā redakcijā – EKL 86. panta 2. punkts) paredzētā atkāpe – Valsts pasākumi, kuru mērķis ir konkurences nosacījumus tuvināt tiem, kas dominē citās dalībvalstīs – Ietekmes neesamība, kas saistīta ar atbalsta kvalifikāciju
(EK līguma 90. panta 2. punkts un 93. panta 3. punkts (jaunajā redakcijā – EKL 86. panta 2.punkts un EKL 88. panta 3. punkts) un 92. panta 1. punkts (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem – EKL 87. panta 1. punkts))
3. Valstu piešķirtie atbalsti – Jēdziens – Atteikšanās no Sestās direktīvas par pievienotās vērtības nodokli 20. pantā paredzētā atskaitījuma, kas jau veikts attiecībā uz ražošanas līdzekļiem, kuri joprojām tiek izmantoti uzņēmumā, samazināšanas, ārstiem pārejot no režīma, kurā darbības tiek apliktas ar pievienotās vērtības nodokli, uz režīmu, kurā darbības ir atbrīvotas no tā – Iekļaušana
(EK līguma 92. panta 1. punkts (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem – EKL 87. panta 1. punkts); Padomes Direktīvas 77/388 20. pants)
1. Lai saskaņā ar Līguma 92. panta 1. punktu (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem – EKL 87. panta 1. punkts) kādu pasākumu varētu atzīt par valsts atbalstu, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem. Pirmkārt, tam ir jābūt valsts intervences pasākumam vai pasākumam, kam tiek izmantoti valsts līdzekļi. Otrkārt, šim intervences pasākumam ir jābūt tādam, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Treškārt, šim pasākumam ir jābūt tādam, kas rada priekšrocību tā adresātam. Ceturtkārt, tam ir jāizkropļo konkurence vai jādraud to izkropļot.
Attiecībā uz otro nosacījumu ir jāatzīst, ka nepastāv kāda noteikta robeža vai procentuāls daudzums, kura nepārsniegšanas gadījumā varētu uzskatīt, ka tirdzniecība starp dalībvalstīm nav ietekmēta. Atbalsta salīdzinoši nelielais apmērs vai atbalsta saņēmēja uzņēmuma salīdzinoši mazais lielums a priori neizslēdz iespēju, ka minētā tirdzniecība būtu ietekmēta. Līdz ar to šis otrais nosacījums var tikt izpildīts neatkarīgi no tā, vai sniegtie pakalpojumi ir atzīstami par vietēja vai reģionāla rakstura pakalpojumiem, vai arī neatkarīgi no konkrētās darbības jomas nozīmīguma.
Attiecībā uz trešo nosacījumu ir jānorāda, ka ar atbalsta jēdzienu saprot ne tikai pozitīvus atbalstus, bet arī intervences pasākumus, kuri dažādos veidos samazina izdevumus, kas parasti tiek segti no uzņēmuma budžeta un kam piemīt tāds pats raksturs, un kam ir identiskas sekas, kaut arī šie intervences pasākumi tiešā šī vārda nozīmē nav subsīdijas. Šajā sakarā Līguma 92. panta 1. punktā ir uzlikts pienākums noskaidrot, vai konkrētajā tiesiskajā režīmā valsts pasākums ir tāds, kas rada priekšrocības “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai” salīdzinājumā ar pārējiem, kas, ņemot vērā minētā režīma izvirzīto mērķi, atrodas faktiski un tiesiski līdzīgā situācijā. Apstiprinošas atbildes gadījumā konkrētais pasākums atbilst nosacījumam par selektivitāti, kas ietilpst šajā noteikumā paredzētā valsts atbalsta jēdzienā. Nepietiek ar to vien, ka to uzņēmumu skaits, kas varētu gūt priekšrocības no šī apstrīdētā pasākuma, ir ļoti liels vai ka šie uzņēmumi darbojas dažādās nozarēs, lai apšaubītu valsts atbalsta selektīvo raksturu un tādējādi izvairītos to atzīt par valsts atbalstu. Atbalsti var attiekties arī uz visu ekonomikas nozari un, neraugoties uz to, tiem tik un tā var piemērot Līguma 92. panta 1. punktu. Pasākums neatbilstu minētajam nosacījumam tad, ja, neraugoties uz tā adresātam radītajām priekšrocībām, šis pasākums būtu attaisnojams, ņemot vērā tās sistēmas raksturu vai vispārējo struktūru, kurā pasākums ietilpst.
Attiecībā uz ceturto nosacījumu ir jānorāda, ka atbalsti, ar ko paredzēts uzņēmumu atbrīvot no izmaksām, kuras tam parasti bija jāsedz saistībā ar ikdienas pārvaldību vai parasto darbību, principā rada konkurences nosacījumu izkropļojumu.
(sal. ar 27., 32., 33., 36., 40., 42., 43. un 55. punktu)
2. Lai uzreiz varētu izvairīties minēto pasākumu atzīt par atbalstu Līguma 92. panta (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem – EKL 87. pants) nozīmē, nepietiek ar to vien, ka pasākumam ir sociāls mērķis. Šīs normas 1. punkts valsts intervences pasākumus nenošķir atbilstoši to cēloņiem vai mērķiem, bet gan definē tos atkarībā no to sekām. Turklāt Līguma 90. panta 2. punktā (jaunajā redakcijā – EKL 86. panta 2. punkts) paredzēto atkāpi nevar izmantot, lai izvairītos pasākumu atzīt par valsts atbalstu Līguma 92. panta nozīmē. Ja šāda atzīšana ir notikusi, atkāpe vēl jo vairāk nevarētu atbrīvot attiecīgo dalībvalsti no pienākuma paziņot par šādu pasākumu atbilstoši minētā Līguma 93. panta 3. punktam (jaunajā redakcijā – 88. panta 3. punkts). Visbeidzot, tā apstākļa rezultātā, ka dalībvalsts, veicot vienpusējus pasākumus, konkrētā ekonomikas nozarē pastāvošus konkurences nosacījumus cenšas tuvināt tiem, kas dominē citās dalībvalstīs, šie pasākumi nezaudē savu atbalstam piemītošo raksturu.
(sal. ar 46., 51. un 54. punktu)
3. Līguma 92. pants (jaunajā redakcijā pēc grozījumiem – EKL 87. pants) ir interpretējams tādējādi, ka par valsts atbalstu ir atzīstama norma, saskaņā ar kuru fakts, ka ārstiem ir bijis jāpāriet no režīma, kurā darbības tiek apliktas ar pievienotās vērtības nodokli, uz režīmu, kurā darbības ir atbrīvotas no minētā nodokļa, nav saistīts ar Sestās direktīvas 20. pantā paredzēto to atskaitījumu samazināšanu, kas jau veikti attiecībā uz ražošanas līdzekļiem, kuri joprojām tiek izmantoti uzņēmumā.
(sal. ar 59. punktu)