1. Prejudiciāli jautājumi — Vēršanās Tiesā — Valsts tiesa EKL 234. panta izpratnē — Jēdziens — Vācijas tiesa, kurā tiesvedību ierosinājis valsts dienesta notārs saskaņā ar augstākstāvošas amatpersonas rīkojumu — Iekļaušana
(EKL 234. pants)
2. Prejudiciāli jautājumi — Tiesas kompetence — Robežas — Vispārīgi vai hipotētiski jautājumi — Tiesas veikta savas kompetences pārbaude— Hipotētiskas atbilstošās tiesību normas — Plānoti, bet vēl neveikti tiesību aktu grozījumi
(EKL 234. pants)
3. Noteikumi par nodokļiem — Tiesību aktu saskaņošana — Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai — Aplikšana ar nodokļiem Direktīvas 69/335 izpratnē — Jēdziens — Nodevas, ko valsts dienesta notārs iekasē par direktīvā noteiktu darījumu apliecināšanu un ieskaita valsts budžetā — Iekļaušana — Notāri, kas ne vienmēr ir ierēdņi un kas paši ir nodevu saņēmēji — Neatbilstoši apstākļi
(Padomes Direktīva 69/335)
1. No EKL 234. panta izriet, ka valsts tiesām ir tiesības vērsties Tiesā tikai tad, ja tām ir jāizskata tiesām nodotais strīds tādas procedūras ietvaros, kurā ir jāpieņem lēmums ar tiesas nolēmuma raksturu.
Tā ir gadījumā, ja valsts tiesā tiesvedību ir ierosinājis valsts dienesta notārs par augstākstāvošas amatpersonas rīkojumu, piemērojot federālo likumu par nodevām, kuras priekšmets ir nodevu apmērs par notariālu apliecinājumu, jo šajā tiesvedībā tiek uzklausītas visas iesaistītās puses un pieņemts lēmums strīda atrisināšanai, turklāt minēto lēmumu var apstrīdēt gan to nodevu saņēmējs, gan maksātājs, kuri norādīti izdevumu aprēķinā, un tas kļūst saistošs visām iesaistītajām pusēm, ja neviena no tām neiesniedz apelācijas sūdzību.
(sal. ar 25. un 26. punktu)
2. EKL 234. pantā paredzētā procedūra ir tāds sadarbības instruments starp Tiesu un valsts tiesām, ar kura palīdzību pirmā sniedz otrajām Kopienu tiesību interpretāciju, kas tām ir nepieciešama, lai atrisinātu iesniegtās lietas. Šīs sadarbības ietvaros tikai valsts tiesa, kura izskata strīdu un ir atbildīga par pieņemamo tiesas lēmumu, ņemot vērā lietas īpatnības, novērtē gan prejudiciāla nolēmuma vajadzību, lai tā varētu pieņemt lietā nolēmumu, gan Tiesai uzdotā jautājuma atbilstību. Tādējādi, ja valsts tiesas uzdotie jautājumi skar Kopienu tiesību interpretāciju, tad Tiesai principā ir pienākums pieņemt nolēmumu.
Tomēr ārkārtas gadījumos Tiesai ir jāizvērtē apstākļi, kādos valsts tiesa ir uzdevusi jautājumu, lai noskaidrotu, vai tai ir atbilstoša kompetence. Atteikties pieņemt nolēmumu par prejudiciālu jautājumu, ko uzdevusi valsts tiesa, var tikai tad, kad acīmredzami ir skaidrs, ka pieprasītajai Kopienu tiesību interpretācijai nav nekāda sakara ar pamata prāvas īstenajiem apstākļiem vai tās priekšmetu, ja problēmai ir hipotētisks raksturs vai arī ja Tiesas rīcībā nav faktisko un tiesību elementu, kas vajadzīgi, lai sniegtu lietderīgu atbildi uz tai uzdotajiem jautājumiem. Sadarbības gars, kam jāvalda prejudiciāla nolēmuma procedūrā, paredz, ka valsts tiesa ievēro Tiesai uzticēto uzdevumu palīdzēt tiesu spriešanā dalībvalstīs un nesniegt konsultatīvus atzinumus par vispārējiem vai hipotētiskiem jautājumiem.
Šādā izpratnē hipotētisks ir jautājums, ar kuru vēlas noskaidrot tāda valsts tiesiskā regulējuma saderību ar Kopienu tiesību normu, kurā valsts tiesību aktu grozījumi tiek plānoti, bet vēl nav veikti.
(sal. ar 30.–34. punktu)
3. Direktīva 69/335 par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, ir interpretējama tādējādi, ka nodevas, ko valsts dienesta notārs iekasē par notariāla akta sastādīšanu, kas apliecina darījumu, uz kuru attiecas minētā direktīva, ir nodoklis tās nozīmē, ja saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu valsts dienesta notāriem ir pienākums pārskaitīt daļu no šīm nodevām valsts iestādei, kas šos ienākumus izmanto tai veicamo uzdevumu finansēšanai, pat ja ne tikai valsts dienesta notāriem ir atļauts darboties kā zvērinātiem notāriem un viņi paši ir šādu nodevu saņēmēji.
(sal. ar 45. punktu un rezolutīvo daļu)