Lieta C-135/03
Eiropas Kopienu Komisija
pret
Spānijas Karalisti
Valsts pienākumu neizpilde – Kopienu tiesiskais regulējums par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem – Valsts tiesību akti, kas atļauj lietot termina atvasinājumu “bio” produktiem, kuri nav iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm
Ģenerāladvokātes Julianas Kokotes [Juliane Kokott] secinājumi, sniegti 2005. gada 17. martā
Tiesas spriedums (pirmā palāta) 2005. gada 14. jūlijā
Sprieduma kopsavilkums
1. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi — Pamatotības pārbaude Tiesā — Vērā ņemamais stāvoklis — Stāvoklis, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam
(EKL 226. pants)
2. Lauksaimniecība — Kopējā lauksaimniecības politika — Lauksaimniecības produktu bioloģiskās ražošanas metode un norādes par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem — Regula Nr. 2092/91 — Norāde ar atsauci uz ražošanas metodi — Minēto norāžu un to atvasinājumu lietošana attiecībā uz produktiem, kas nav iegūti ar šāda veida ražošanas metodēm — Terminu “biológico” un “bio” lietošana Spānijā — Pieļaujamība ar Regulu Nr. 1804/1999 grozītajā redakcijā
(Padomes Regulas Nr. 2092/91, kas grozīta ar Padomes Regulu Nr. 1804/1999, 2. pants)
3. Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi — Valsts pienākumu neizpildes pierādījums — Komisijas pienākums — Pieņēmumi — Nepieļaujamība
(EKL 226. pants)
1. Pienākumu neizpildes fakts ir jāvērtē atkarībā no stāvokļa, kāds dalībvalstī pastāvēja, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam. Tiesa nevar ņemt vērā vēlāk izdarītās izmaiņas.
(sal. ar 31. punktu)
2. Norāžu saraksts attiecībā uz bioloģiskās ražošanas metodi, kas ir minēts 2. pantā Regulā Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kas grozīta ar Regulu Nr. 1804/1999, lai iekļautu lopkopības produkciju, nav izsmeļošs. No tā izriet, ka dalībvalstis, grozot savā teritorijā spēkā esošo [terminu] pielietojumu, atsaucoties uz bioloģiskās ražošanas metodi, var ieviest savās valsts tiesību normās citus terminus, ne tikai tos, kuri ir minēti šajā sarakstā.
Attiecībā uz spāņu valodu tāpēc, ka šīs regulas 2. pantā esošajā sarakstā ir minēts tikai izteiciens “ecológico”, kas ietver priedēkli “eco”, Spānijas valdībai nevar pārmest to, ka tā nav aizliegusi produktu, kuri nav iegūti ar bioloģiskām ražošanas metodēm, ražotājiem lietot citus terminus vai to atvasinājumus, tādus kā šajā gadījumā – “biológico” vai “bio”. No minētā panta redakcijas vēl jo mazāk izriet tas, ka atvasinājums “bio” – pamatojoties uz to, ka šajā pantā tas minēts kā parasti lietots atvasinājums – ir īpaši jāaizsargā visās dalībvalstīs un visās valodās, tostarp tajās, kuras ir minētas šī paša panta sarakstā un [kurās] termini neatbilst franču valodas terminam “biologique”.
(sal. ar 34.–36. punktu)
3. Prasības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi ietvaros Komisijai ir jāpierāda pārmestās pienākumu neizpildes fakts. Tai ir jāiesniedz Tiesai fakti, kas vajadzīgi šīs pienākumu neizpildes fakta pārbaudei, nevis jāpamatojas tikai uz kaut kādu pieņēmumu.
(sal. ar 41. punktu)
TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2005. gada 14. jūlijā (*)
Valsts pienākumu neizpilde – Kopienu tiesiskais regulējums par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem – Valsts tiesību akti, kas atļauj lietot termina atvasinājumu “bio” produktiem, kuri nav iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm
Lieta C‑135/03
par prasību sakarā ar valsts pienākumu neizpildi atbilstoši EKL 226. pantam,
ko 2003. gada 26. martā cēla
Eiropas Kopienu Komisija, ko pārstāv G. Beršeids [G. Berscheid], B. Dohertijs [B. Doherty] un F. Himeno Fernandess [F. Jimeno Fernandez], kā arī S. Pardo Kvintijana [S. Pardo Quintillán], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,
prasītāja,
pret
Spānijas Karalisti, ko pārstāv N. Diasa Abada [N. Díaz Abad] un E. Brakehaiss Konesa [E. Braquehais Conesa], pārstāvji,
atbildētāja.
TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann] (referents), tiesneši K. Lēnartss [K. Lenaerts], H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues], M. Ilešičs [M. Ilešič] un E. Levits,
ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],
sekretāre M. Ferreira [M. Ferreira], galvenā administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2005. gada 3. martā,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē 2005. gada 17. martā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Eiropas Kopienu Komisija ar savu prasības pieteikumu lūdz Tiesu atzīt, ka:
– saglabājot savā iekšējā tiesību sistēmā un lietojumā terminu “bio” – vienu vai apvienojumā ar citiem terminiem – attiecībā uz produktiem, kuri nav iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm, pārkāpjot apvienotos 2. un 5. panta noteikumus Padomes 1991. gada 24. jūnija Regulā (EEK) Nr. 2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (OV L 198, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 1995. gada 22. jūnija Regulu (EK) Nr. 1935/95 (OV L 186, 1. lpp.) un ar Padomes 1999. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1804/1999, lai iekļautu lopkopības produkciju (OV L 222, 1. lpp., turpmāk tekstā –“Regula Nr. 2092/91”),
– nepieņemot vajadzīgos pasākumus, lai novērstu attiecīgā termina negodīgu izmantošanu, pārkāpjot Regulas Nr. 2092/91 2. un 10.a panta apvienotos noteikumus,
– nepieņemot pasākumus, kas paredzēti, lai izvairītos no tā, ka patērētāji tiek maldināti attiecībā uz ražošanas metodi vai pārtikas preču ieguvi, pretēji minētās regulas 2. pantam, kas lasīts kopā ar 2. panta 1. punkta a) un i) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV L 109, 29. lpp.), un
– turpinot pārkāpt šos noteikumus Navarras autonomās kopienas teritorijā, lietojot terminu “bio” vienu (pašu) vai kopā ar citiem terminiem attiecībā uz piena produktiem, kuri parasti un pastāvīgi tiek asociēti ar šo terminu, lai gan tie nav iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm,
Spānijas Karaliste ir pārkāpusi minētās regulas un direktīvu un it īpaši šo tiesību aktu iepriekš minētos noteikumus.
Atbilstošās tiesību normas
Kopienu tiesiskais regulējums
2 Regulā Nr. 2092/91 ir noteikti Kopienas noteikumi par ražošanu, etiķetēm [marķējumu] un kontroli produktiem, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm. Kā arī tas izriet no tās piektā apsvēruma, šī regula paredz nodrošināt godīgas konkurences apstākļus šādu produktu ražotājiem, nodrošināt visu ražošanas un pārstrādes posmu pārskatāmību un līdz ar to vairot šo produktu uzticamību patērētāju vidū.
3 Minētās regulas 2. pantā ir noteikts:
“Šajā regulā uzskata, ka produktam piemīt norādes uz bioloģiskās ražošanas metodi, ja marķējumā, reklāmas materiālos vai komerciālos dokumentos šāds produkts, tā sastāvdaļas vai barības sastāvdaļas tiek aprakstītas ar katrā dalībvalstī lietotu apzīmējumu, kas šā produkta pircējam norāda, ka šis produkts, tā sastāvdaļas vai barības sastāvdaļas ir iegūtas saskaņā ar 6. pantā norādītajiem ražošanas noteikumiem, un it īpaši ar šādiem terminiem vai to parastajiem atvasinājumiem (kā bio, eko u.c.), deminutīviem, atsevišķi vai kombinācijās, izņemot, ja šādus terminus lauksaimniecības produktiem pārtikā vai lopbarībā nepiemēro vai tiem nepārprotami nav saistības ar ražošanas metodi:
– spāņu valodā: ecológico,
– dāņu valodā: økologisk,
– vācu valodā: ökologisch, biologisch,
– grieķu valodā: βιολογικό,
– angļu valodā: organic,
– franču valodā: biologique,
– itāļu valodā: biologico,
– holandiešu valodā: biologisch,
– portugāļu valodā: biológico,
– somu valodā: luonnonmukainen,
– zviedru valodā: ekologisk.”
4 Atbilstoši šīs pašas regulas 5. panta noteikumiem:
“1. Šīs regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto produktu marķējumā un reklāmā var atsaukties uz bioloģiskās ražošanas metodēm tikai tad, ja:
a) šādas norādes skaidri parāda, ka tās apzīmē lauksaimnieciskās ražošanas metodi;
b) produkts ir ražots saskaņā ar 6. pantā izklāstītajiem noteikumiem vai importēts no kādas trešās valsts atbilstīgi 11. pantā noteiktajai kārtībai;
c) produktu ir ražojis vai importējis uzņēmējs, uz kuru attiecas 8. un 9. pantā noteiktie kontroles pasākumi;
[..].”
5 Regulas Nr. 2092/91 10.a pantā ir noteikts:
“5. Ja dalībvalsts kādas citas dalībvalsts produktā, kam ir 2. pantā un/vai V pielikumā minētā norāde, konstatē neatbilstību šai regulai vai pārkāpumus tās piemērošanā, tā informē Komisiju, kā arī to dalībvalsti, kura ir izraudzījusi kontroles iestādi vai apstiprinājusi attiecīgo kontroles organizāciju.
6. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu 2. pantā un/vai V pielikumā minētās norādes negodīgu izmantošanu.”
6 Turklāt 2. panta 1. punktā Direktīvā 2000/13 attiecībā uz pārtikas produktiem kopumā ir noteikts:
“1. Marķējums un izmantojamās metodes nedrīkst:
a) būt tādas, kas maldina pircēju, konkrēti:
i) par pārtikas produkta raksturīgajām pazīmēm un it īpaši tā raksturu, identitāti, īpašībām, sastāvu, daudzumu, derīgumu, izcelsmi vai pirmavotu, izgatavošanas vai ražošanas veidu;
[..].”
Valsts tiesiskais regulējums
7 3. panta 1. punktā 1993. gada 22. oktobra Karaliskajā dekrētā Nr. 1852/1993 par lauksaimniecības [produktu] bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (1993. gada 26. novembra BOE Nr. 283, 33528. lpp.) iesākumā ir noteikts:
“Atbilstoši Regulas Nr. 2092/91 2. pantam, uz produkta visos gadījumos ir norādes par bioloģiskajām ražošanas metodēm, ja marķējumā, reklāmas materiālos vai tirdzniecības dokumentos šādu produktu vai tā sastāvdaļas apzīmē ar terminu “ecológico”.
Papildus specifiskām norādēm, kuras var piemērot autonomas kopienas, tāpat ir iespējams izmantot jēdzienus “obtenido sin el empleo de productos químicos de sínteses”, “biológico”, “orgánico”, “biodinámico” un to attiecīgos saliktos nosaukumus, kā arī [šo jēdzienu] atvasinājumus “eco” un “bio” kopā vai [atsevišķi] ar produkta, tā sastāvdaļu nosaukumu vai tā preču zīmi.”
8 Šis dekrēts ir grozīts ar 2001. gada 11. maija Karalisko dekrētu Nr. 506/2001 (2001. gada 26. maija BOE Nr. 126, 18609. lpp.). Tā 3. panta 1. punktā turpmāk ir noteikts:
“Atbilstoši Regulas Nr. 2092/91 2. pantam ar Regulu (EK) Nr. 1804/1999 grozītajā redakcijā, jebkurā gadījumā tiek uzskatīts, ka uz produkta ir norāde par bioloģiskām ražošanas metodēm, ja (šāds) produkts, tā sastāvdaļas vai barības sastāvdaļas marķējumā, reklāmas materiālos vai tirdzniecības dokumentos ir apzīmētas ar terminu “ecológico” vai tā atvasinājumu “eco” atsevišķi vai kopā ar produkta, tā sastāvdaļu nosaukumu vai tā preču zīmi.”
9 Atbilstoši šī Karaliskā dekrēta pamatu izklāsta trešajai un piektajai daļai šie grozījumi bija vajadzīgi, lai izvairītos no jebkādām neskaidrībām attiecībā uz terminiem, kuri, saskaņā ar Kopienu tiesisko regulējumu, attiecas uz bioloģisko ražošanu, un novērst tā rezultātā iespējamo sajukumu patērētāju vidū, ņemot vērā pārtikas nozares reālo situāciju Spānijā, kurā atvasinājuma “bio” izmantošana ir kļuvusi par tendenci, apzīmējot pārtikas produktus, kuriem piemīt noteiktas raksturīgas pazīmes, kas nav saistītas ar bioloģiskām ražošanas metodēm.
10 Turklāt attiecībā uz Navarras autonomo kopienu 1999. gada 20. decembra Reģionālā dekrēta Nr. 617/1999 (2000. gada 10. janvāra Navarras BO Nr. 4) 2. pantā ir noteikts, ka produktam ir norādes par bioloģiskās ražošanas metodēm, ja tas tiek apzīmēts ar terminiem “ecológico”, “obtenido sin el empleo de prouctos químicos de síntesis”, “biólogico”, “orgánico”, “biodinámico” vai ar atvasinājumiem “eco” vai “bio”.
11 2000. gada 12. jūnija Reģionālais dekrēts Nr. 212/2000 (2000. gada 10. jūlija Navarras BO Nr. 83) papildina 1. pantu Reģionālajā dekrētā Nr. 617/1999 ar šādu daļu:
“Šis regulējums neattiecas uz piena produktiem, kuri parasti un pastāvīgi tiek asociēti ar apzīmējumu “bio”, jo tiem nav nekādas saistības ar bioloģiskās ražošanas metodēm.”
12 Atbilstoši šī reģionālā dekrēta pamatu izklāstam šajos grozījumos ir ņemta vērā Navarras reģiona reālā situācija, kurā uz piena produktiem attiecināmais apzīmējums “bio” vispārīgi neatbilst ne bioloģiskās ražošanas koncepcijai, ne tās metodēm.
Pirmstiesas procedūra
13 Karaliskā dekrēta Nr. 506/2001 izstrādes laikā Komisijai tika iesniegtas vairākas sūdzības, kurās tika lūgts vērst uzmanību uz šiem normas grozījumiem, kas bija pretrunā ar Regulu Nr. 2092/91 noteiktajām normām. Tā kā šo Karalisko dekrētu pieņēma, neskatoties uz Spānijas iestāžu dienestu iejaukšanos, Komisija uzsāka EKL 226. panta pirmajā daļā paredzēto tiesvedību sakarā ar pienākumu neizpildi.
14 Pēc tam, kad Spānijas Karaliste iesniedza savus apsvērumus, Komisija 2002. gada 24. aprīlī izdeva argumentētu atzinumu, aicinot dalībvalsti veikt vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šī atzinuma prasības divu mēnešu termiņā no tā paziņošanas brīža. Tā kā Spānijas valdība šo atzinumu atstāja bez ievērības, Komisija cēla šo prasību.
Par prasību
Lietas dalībnieku argumenti
15 Saskaņā ar Komisijas teikto, ar to, ka Karaliskais dekrēts Nr. 506/2001, kurā termins “ecológico” un tā atvasinājums “eco” tiek attiecināts tikai uz bioloģiskās ražošanas metodēm un tādējādi tiek atļauts izmantot terminu “bio” produktiem, kuri nav iegūti ar šādām ražošanas metodēm, tiek pārkāpts Regulas Nr. 2092/91 2., 5. un 10.a pants. Šīs regulas 2. pantā ir skaidri aizliegts lietot terminu atvasinājumus, ar kuriem tiek apzīmētas bioloģiskās ražošanas metodes, attiecībā uz produktiem, kas nav iegūti ar šāda veida ražošanas metodēm. Atvasinājums “bio” šajā pantā ir nepārprotami minēts kā šāda atvasinājuma piemērs. Minētajā pantā dažādu valodu terminu uzskaitījumā ietvertā norāde uz vienu terminu “ecológico” attiecībā uz spāņu valodu nekādā veidā neietekmē šo interpretāciju. Šis uzskaitījums, ko ievada izteiciens “it īpaši”, ietver tikai piemērus, un tas nav izsmeļošs.
16 Regulas Nr. 2092/91 saturs un mērķis apstiprina šo interpretāciju. Attiecībā uz kopīgo tirgu būtu neiedomājami, ja termins “bio” tiktu aizsargāts tikai noteiktās dalībvalstīs.
17 Turklāt, atbilstoši Spānijas teritorijā spēkā esošajiem valodas lietošanas paradumiem un pretēji tam, kā to apgalvo Spānijas valdība, patērētāji piedēvē identisku nozīmi jēdzieniem “ecológico” un “biológico”. Šo apgalvojumu apstiprina Karaliskā dekrēta Nr. 1852/1993 iepriekšējā redakcija, kurā bija paredzēta iespēja lietot kā sinonīmus, pirmkārt, gan terminu “biológico” un tā atvasinājumu “bio”, gan, otrkārt, “ecológico” un “eco”, apzīmējot produktus, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm. Tas pats attiecas uz Navarras autonomās kopienas teritorijā spēkā esošo regulējumu.
18 No konkrētiem piemēriem izriet, ka termini “ecológico” un “biológico” Spānijā bieži tiek lietoti kā sinonīmi. Lielajam produktu skaitam, kas marķēti ar norādi “biológicos”, tiek piešķirts iesaiņojums, ietverot norādi, atbilstoši kurai tie ir iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm. Arī Spānijas presē šie divi jēdzieni tiek lietoti kā sinonīmi.
19 Komisijas dienesti ir saņēmuši sūdzības par nelikumīgiem un negodīgiem atvasinājuma “bio” izmantošanas gadījumiem Spānijā. Sastopoties ar šādu situāciju, dalībvalstīm atbilstoši Regulas Nr. 2092/91 10.a panta 2. punktam ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai tos novērstu. Tā kā Spānijas valdība nav veikusi šādus pasākumus, ir jākonstatē šī noteikuma pārkāpums.
20 Šo pašu iemeslu dēļ, proti – tādēļ, ka Spānijas iestādes ir pieļāvušas atvasinājuma “bio” negodīgu izmantošanu, Komisija apgalvo, ka ir arī jākonstatē Direktīvas 2000/13 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas pārkāpums no šo iestāžu puses. Atļaujas laist tirgū produktus, kas nav iegūti ar bioloģiskām ražošanas metodēm, ar marķējumu “biológico” vai “bio” rezultātā patērētāji tiek maldināti attiecībā uz to ražošanas metodēm vai konkrēto pārtikas preču ieguvi, jo produkti, kas patiešām ir iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm, parasti tiek piedāvāti par krietni augstāku cenu.
21 It īpaši runājot par Navarras autonomās kopienas teritorijā spēkā esošo [tiesisko] regulējumu, Komisija norāda, ka tā pamatoti attiecina termina “biológico” un tā atvasinājuma “bio” lietošanu uz tiem produktiem, kuri ir iegūti ar bioloģiskām ražošanas metodēm. Tomēr šajā regulējumā ir nepamatoti paredzēts izņēmums attiecībā uz piena produktiem.
22 Spānijas valdība nepiekrīt pārmestajai pienākumu neizpildei. Tā uzskata, ka Komisijas prasība ir jānoraida un tai ir jāpiespriež atlīdzinat tiesāšanās izdevumi. Saskaņā ar Spānijas valdības teikto, no Regulas Nr. 2092/91 2. panta redakcijas, kas piemērojama šajā gadījumā, skaidri izriet – nosakot bioloģiskās ražošanas metodi, ir jāatsaucas uz valodnieciskām norādēm, kas minētas šajā pantā esošajā sarakstā. Šajā sarakstā spāņu valodā precīzi tiek norādīts termins “ecológico”, nevis termins “biológico” vai tā atvasinājums “bio” attiecībā uz produktiem, kuri nav iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm, bez kā šāds pielietojums varētu tikt kvalificēts kā nelikumīgs vai negodīgs.
23 Saskaņā ar šīs valdības teikto, tā kā nav uzsākta attiecīgo norāžu tuvināšana Kopienu līmenī, ir jāpieņem atšķirības, kas pastāv starp dalībvalstu [tiesiskajiem] regulējumiem. Ja Regulas Nr. 2092/91 sastādītāji būtu gribējuši, lai uz produktu, kuri iegūti ar bioloģiskām ražošanas metodēm, nosaukumu attiektos likumi, kuri ir identiski visās dalībvalstīs, tie katrai no šīm valstīm būtu noteikuši vienu terminu, kas pārtulkots dažādās Kopienas valodās. Tomēr no attiecīgā saraksta ir redzams, ka šajā gadījumā tas tā nav.
24 Spānijas patērētāju vidū atvasinājums “bio”, kas ir daudz mazāk pazīstams Spānijā nekā citās dalībvalstīs, netiek saistīts ar bioloģiskās ražošanas metodēm, bet gan visdrīzāk tiek asociēts ar produktiem, kuri vispārīgi ir veselīgi un veselībai labvēlīgi. No 1999. gadā Madridē veiktās sabiedriskās domas aptaujas izriet, ka tikai 3 % no aptaujātajiem asociēja atvasinājumu “bio” ar bioloģiskās ražošanas metodēm, turpretim 86 % to asociēja vienkārši ar piena produktiem, galvenokārt ar jogurtu. Tātad nevar pieņemt, ka šis termins Spānijā tiek lietots, raksturojot bioloģiskās ražošanas metodi.
25 Tādējādi Spānijas valdība atspēko iebildumus, kas izvirzīti par Regulas Nr. 2092/91 2., 5. un 10.a panta pārkāpumu, kā arī Direktīvas 2000/13 2. panta pārkāpumu. Ciktāl tas izriet no sabiedriskās domas aptaujas, kurā tiek apgalvots, ka attiecībā uz lielāko Spānijas patērētāju daļu atvasinājums “bio” netiek asociēts ar bioloģiskās ražošanas metodēm, attiecīgās prakses rezultātā patērētājs nedrīkst tikt maldināts.
26 Komisija apstrīd minētās aptaujas uzticamību un atbilstību. Tā apgalvo, ka noteiktu terminu nozīme attiecīgajā nozarē ir ļoti strauji attīstījusies; 1999. gadā veiktajai izpētei nav vērtības no tādas situācijas viedokļa, kāda tā bija 2002. gadā. Turklāt attiecīgajā aptaujā piedalījās neliels personu skaits un, ņemot vērā uzdotos jautājumus un izmantotās metodes, no tās nevar tikt izdarīti nekādi noteikti secinājumi.
27 Tiesas sēdē Spānijas valdība, atbildot uz Tiesas uzdoto jautājumu, norādīja, ka lielākajā daļā autonomo kopienu reģionālie regulējumi ir identiski tiem, kādi tie ir spēkā Navarras autonomās kopienas teritorijā, kā sinonīmus ļaujot lietot vairākus citus terminus un to atvasinājumus, ne tikai “ecológico” un “eco”, kvalificējot ar bioloģiskās ražošanas metodēm iegūtus produktus, starp kuriem bieži ir sastopams termins “biologico” un tā atvasinājums “bio”.
28 Lietas dalībnieki tiesas sēdē tāpat ir izteikuši savu viedokli par to, kā, iespējams, strīda risinājumu varētu ietekmēt Regulas Nr. 2092/91 redakcija, kas grozīta ar Padomes 2004. gada 24. februāra Regulu (EK) Nr. 392/2004 (OV L 65, 1. lpp.) un ar Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV 2003, L 236, 346. lpp.).
29 Regula Nr. 392/2004 papildināja Regulas Nr. 2092/91 2. pantu ar jēdzienu, saskaņā ar kuru šajā pantā uzskaitītie termini dažādās valodās “tiek uzskatīti par norādēm, kas attiecas uz bioloģiskas ražošanas metodēm visā Kopienā un visās oficiālajās Kopienas valodās”. Šī minētā 2. panta redakcija it īpaši veido prejudiciālā [nolēmuma] priekšmetu, kā dēļ savukārt ir tapis šodienas spriedums lietā C‑107/04 Comité Andaluz de Agricultura Ecológica (Recueil, I‑7137. lpp.).
30 Kaut arī Komisija apgalvo, ka šiem pēdējiem minētajiem Regulas Nr. 2092/91 2. panta grozījumiem ir tikai šī noteikuma iepriekšējās redakcijas netieša satura deklaratīva nozīme, Spānijas valdība apgalvo, ka runa ir par būtiskiem grozījumiem, kas tomēr neietekmē šo prasību sakarā ar pienākumu neizpildi.
Tiesas vērtējums
31 Iesākumā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai pienākumu neizpildes fakts ir jāvērtē atkarībā no stāvokļā, kāds dalībvalstī pastāvēja, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam (skat. it īpaši Tiesas 2003. gada 16. janvāra spriedumu lietā C‑63/02 Komisija/Apvienotā Karaliste, Recueil, I‑821. lpp., 11. punkts, un Tiesas 2005. gada 14. aprīļa spriedumu lietā C‑341/02 Komisija/Vācija, Krājums, I‑2733. lpp., 33. punkts). Tiesa nevar ņemt vērā vēlāk izdarītās izmaiņas (skat. it īpaši Tiesas 2004. gada 18. novembra spriedumu lietā C‑482/03 Komisija/Īrija, Krājumā nav publicēts, 11. punkts).
32 [Ņemot vērā to, ka] Komisijas argumentētais atzinums bija datēts ar 2002. gada 24. aprīli un Spānijas Karalistei bija noteikts divu mēnešu termiņš, pārmestās pienākumu neizpildes fakts ir jāizvērtē, ņemot vērā Regulas Nr. 2092/91 redakciju, nevis to, kura izriet no Regulas Nr. 392/2004.
33 Regulas Nr. 2092/91 2. pantā attiecībā uz marķējumu, reklāmu un tirdzniecības dokumentiem produktiem, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm, ir atsauce uz “norādēm, kuras izmanto katrā dalībvalstī, liekot pircējam domāt, ka produkts [..] [ir] [iegūts] atbilstoši [bioloģiskās] ražošanas noteikumiem”, un it īpaši “uz terminiem [..] vai to parastajiem atvasinājumiem”, kas minēti sarakstā, kur šajā nozīmē tiek izmantoti viens vai divi termini Kopienas vienpadsmit oficiālajās valodās. Šajā sarakstā piecās no vienpadsmit valodām ir minēts viens termins, kas franču valodā atbilst terminam “biologique”. Trīs citās valodās ir minēts viens termins, kas franču valodā atbilst terminam “écologique”. Attiecībā uz vācu valodu, nenorādot atšķirību, tiek minēti divi termini, kas attiecīgi atbilst abiem franču valodas terminiem, un katrā no atlikušajām divām valodām ir minēts cits termins.
34 Šis saraksts, ko ievada izteiciens “it īpaši”, nav izsmeļošs. No tā izriet, ka dalībvalstis, grozot savā teritorijā spēkā esošo [terminu] pielietojumu, atsaucoties uz bioloģiskās ražošanas metodi, var ieviest savās valsts tiesību normās citus terminus, ne tikai tos, kuri ir minēti attiecīgajā sarakstā.
35 Šajā ziņā Regulas Nr. 2092/91 2. panta redakcija, kas piemērojama šai prasībai sakarā ar pienākumu neizpildi, ir nepārprotama. Attiecībā uz spāņu valodu šajā pantā esošajā sarakstā ir minēts tikai izteiciens “ecológico”, kas ietver priedēkli “eco”, tāpēc Spānijas valdībai nevar pārmest, ka tā nav aizliegusi produktu, kuri nav iegūti ar bioloģiskām ražošanas metodēm, ražotājiem lietot citus terminus vai to atvasinājumus, tādus kā šajā gadījumā – “biológico” vai “bio”.
36 Pretēji tam, kā to apgalvo Komisija, no šī 2. panta redakcijas vēl jo mazāk izriet tas, ka atvasinājums “bio” – pamatojoties uz to, ka šajā pantā tas minēts kā parasti lietots atvasinājums – ir īpaši jāaizsargā visās dalībvalstīs un visās valodās, tostarp tajās, kuras ir minētas šī paša panta sarakstā un [kurās] termini neatbilst franču valodas terminam “biologique”. Kā jau iepriekš tika atzīmēts, šāds bija gadījums faktu rašanās laikā attiecībā uz piecām no piecpadsmit dalībvalstīm. Ar atsauci uz atvasinājumiem “bio”, “eko” u.c. Regulas Nr. 2092/91 2. pantā netiek pamatota īpašas pieejas attiecināšana tikai attiecībā uz atvasinājumu “bio”.
37 Ja, ņemot vērā produktu, kas iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm, tirgus pieaugošo nozīmīgumu Kopienas līmenī, būtu vēlams tuvināt šo produktu norādes, Kopienas likumdevējam būtu jāreaģē uz šādu vajadzību. Ar Regulu Nr. 392/2004 veiktie grozījumi Regulā Nr. 2092/91 apliecina šādu attīstību. Kā jau izriet no iepriekš minētā sprieduma lietā Comité Andaluz de Agricultura Ecológica, no šiem grozījumiem izrietošā 2. panta redakcija faktiski ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tajā minētie termini ir aizsargājami visās Kopienas oficiālajās valodās.
38 Tomēr minētie grozījumi neietekmē iepriekšējo [tiesību] normu situāciju, no kuras viedokļa ir jāizvērtē šī prasība sakarā ar pienākumu neizpildi. Patiešām, Regulas Nr. 2092/91 2. panta jaunās redakcijas pieņemšana ļauj prezumēt likumdevēja gribu grozīt šo pantu, nevis atstāt to nemainītu. Šādas gribas neesamības [gadījumā] nebija jāpieņem attiecīgās tiesību normas grozījumi.
39 Visbeidzot, Komisija nevar turpināt apgalvot, ka Spānijas Karalistē bez termina “ecológico” un tā atvasinājuma “eco” ir jālieto atvasinājums “bio” attiecībā uz produktiem, kuri iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm, sakarā ar minētā termina lietojumu Spānijā, kas Spānijas patērētājus tomēr ir vedinājis to uztvert kā atsauci uz bioloģiskās ražošanas metodēm.
40 Tas tā ir – kā arī to apgalvo Komisija –, ka valsts tiesību normu saturs pirms grozījumiem, kuri izriet no Karaliskā dekrēta Nr. 506/2001 un tiesiskās situācijas Navarras autonomās kopienas teritorijā, šajā ziņā sniedz svarīgas norādes. Tāpat tas attiecas uz informāciju, ko, atbildot uz Tiesas jautājumu, Spānijas valdība iesniedza tiesas sēdē, saskaņā ar kuru lielā skaitā citu reģionu termins “biológico” un tā atvasinājums “bio”, šķiet, tiek lietots tikai attiecībā uz produktiem, kuri ir iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm. Turklāt Komisijas izteiktās šaubas, pretēji Spānijas valdības izvirzītajam aptaujas viedoklim, pirmajā brīdī šķiet pieņemamas.
41 Tomēr ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesvedības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi ietvaros Komisijai ir jāpierāda pārmestās pienākumu neizpildes fakts. Tai ir jāiesniedz Tiesai fakti, kas vajadzīgi šīs pienākumu neizpildes fakta pārbaudei, nevis jāpamatojas tikai uz kaut kādu pieņēmumu (skat. it īpaši Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C‑194/01 Komisija/Austrija, Recueil, I‑4579. lpp., 34. punkts, un iepriekš minētā sprieduma lietā Komisija/Vācija 35. punktu). Šajā gadījumā Komisija papildus iepriekš minētajām norādēm par termina “biológico” un tā atvasinājuma “bio” lietošanu Spānijas tirgū nav noteikusi, ka šajā tirgū ar šiem terminiem Spānijas pircēji vispārīgi saprot to, ka attiecīgie produkti ir iegūti ar bioloģiskās ražošanas metodēm. Ja šajā ziņā Komisijas izteiktās šaubas par Spānijas valdības izvirzīto aptaujas viedokli ir pamatotas, tik un tā Komisija nav iesniegusi nevienu faktu, kas apliecinātu to, ka Spānijā, beidzoties argumentētajā atzinumā noteiktajam termiņam, termina “biológico” vai tā atvasinājuma “bio” lietošana, apzīmējot ar bioloģiskās ražošanas metodēm iegūtus produktus, bija izplatīta tādā ziņā, ka Spānijas patērētājs šo terminu un tā atvasinājumu asociēja ar bioloģisko ražošanu. Tādējādi Komisija nevarēja atspēkot Karaliskā dekrēta Nr. 506/2001 pamatu izklāstā minēto apgalvojumu, saskaņā ar kuru tā pieņemšanas laikā atvasinājuma “bio” pielietojums Spānijā bija kļuvis arvien biežāk sastopams, apzīmējot pārtikas preces, kurām piemīt noteiktas, ar bioloģiskās ražošanas metodēm nesaistītas raksturīgās pazīmes.
42 Tādējādi, nevarot konstatēt to pienākumu, kuri izriet no šajā prasībā piemērojamās Regulas Nr. 2092/91 2. panta redakcijas, neizpildi, nevar uzskatīt, ka ir konstatēts no šīs neizpildes atkarīgais minētās regulas 5. panta un 10.a panta, kā arī Direktīvas 2000/13 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas pārkāpums.
43 Turklāt attiecībā uz pienākumu neizpildi, kas, saskaņā ar Komisijas teikto, izriet no atvasinājuma “bio” lietošanas Navarras autonomās kopienas teritorijā, pietiek atzīt to, ka argumentācija, kuru Tiesa ir ņēmusi vērā attiecībā uz Karalisko dekrētu Nr. 506/2001, ir izmantota arī reģionālajā tiesiskajā regulējumā, kas piemērojams Navarras autonomās kopienas teritorijā. Tātad šajā ziņā nekāda pienākumu neizpilde nav konstatējama.
44 Pastāvot šādiem apstākļiem, prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
45 Atbilstoši Reglamenta 69. panta 2. punktam, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Spānijas Karaliste ir prasījusi piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai spriedums ir nelabvēlīgs, tad jāpiespriež Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – spāņu.