Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Darba ņēmēju norīkošana saistībā ar pakalpojumu sniegšanu – Direktīva 96/71 – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko uzņēmumam, kas izmanto citā dalībvalstī dibināta uzņēmuma pakalpojumus, paredz atbildību kā galvotājam par citā uzņēmumā nodarbināto darba ņēmēju minimālās algas samaksu – Pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumi – Pamatojums: sabiedrības intereses – Darba ņēmēju sociālā aizsardzība
(EKL 49. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71 5. pants)
Direktīvas 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā 5. pants, atbilstoši kuram dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus šīs direktīvas neievērošanas gadījumā un jo īpaši nodrošina, lai darba ņēmējiem un/vai to pārstāvjiem būtu pieejamas atbilstīgas procedūras šīs pašas direktīvas noteikto saistību izpildei, kas interpretējams EKL 49. panta kontekstā, principā neiestājas pret valsts noregulējumu, saskaņā ar kuru būvniecības uzņēmums, kas dibināts vienā dalībvalstī un kas otram, citā dalībvalstī dibinātam uzņēmumam uztic veikt būvniecības darbus, kā galvotājs, kurš atteicies no iebildumu prasības, ir atbildīgs par šī uzņēmuma vai tā apakšuzņēmuma saistībām maksāt minimālo algu darba ņēmējam, kas nodarbināts apakšuzņēmumā, vai kolektīvā līguma pušu kopējā organizācijā veikt iemaksas, ja minimālā alga sevī ietver tikai summu, kas izmaksājama darba ņēmējam, atvelkot nodokļus un sociālos maksājumus, un maksājumus nodarbinātības veicināšanai vai sociālajiem maksājumiem atbilstošas iemaksas (neto alga) un turklāt pat tad, ja minēto valsts tiesību aktu primārais mērķis nav darba ņēmēja aizsardzība attiecībā uz samaksu vai ja šī aizsardzība ir tikai šī noregulējuma pakārtots mērķis.
Faktiski, ja tiesības uz minimālo algu sevī ietver darba ņēmēju aizsardzības elementu, kas ir viena no obligāto vispārējo interešu prasībām, ar ko pamato iespējamo pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežojumu, šo tiesību ievērošanai noteiktie īpašie procesuālie noteikumi, tādi kā galvotāja atbildība, arī ir atzīstami par tādiem, ar ko nodrošina šādu aizsardzību, ciktāl šis noteikums sevī ietver priekšrocību norīkotajiem darba ņēmējiem, jo tiem par labu ar šo noteikumu paralēli pirmajam minimālās darba algas parādniekam – darba devējam – paredz otru parādnieku, kas solidāri ir saistīts ar pirmo un kas visumā pat ir maksātspējīgāks nekā pirmais.
(sal. ar 28., 34.–35., 37., 40., 45. punktu un rezolutīvo daļu)