ĢENERĀLADVOKĀTA FILIPA LEŽĒ [PHILIPPE LÉGER] SECINĀJUMI,
sniegti 2005. gada 17. februārī (1)
Lieta C‑40/03 P
Rica Foods (Free Zone) NV
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
un
Spānijas Karalisti
un
lieta C‑41/03 P
Rica Foods (Free Zone) NV
pret
Eiropas Kopienu Komisiju,
Spānijas Karalisti
un
Francijas Republiku
Apelācija – AZT režīms – Cukura tirgus – Aizsargpasākumi
1. 1999. un 2000. gadā Eiropas Kopienu Komisija pieņēma aizsargpasākumus pret atsevišķu cukura un kakao importu no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT). Komisija uzskatīja, ka strīdīgais imports izraisīja traucējumus cukura tirgus kopīgās organizācijas darbībā.
2. Pret šiem aizsargpasākumiem tika celtas vairākas prasības, tai skaitā sabiedrība Rica Foods (Free Zone) NV (turpmāk tekstā – “Rica Foods”) cēla prasības Pirmās instances tiesā un Nīderlandes Karaliste – Tiesā.
3. RicaFoods prasības tika noraidītas trijos Pirmās instances tiesas 2002. gada 17. janvāra (2) un 2002. gada 14. novembra (3) spriedumos. Divos no šiem spriedumiem tagad ir iesniegta apelācija, kas tiks izskatīta šajos secinājumos.
4. Attiecībā uz Nīderlandes Karalistes iesniegtajām prasībām Tiesa apturēja lietas izskatīšanu līdz Pirmās instances tiesas spriedumu pasludināšanai minētajās lietās. Tās tiek izskatītas manos šīsdienas secinājumos lietās C‑26/00, C‑180/00 un C‑452/00 Nīderlande/Komisija.
I – Atbilstošās tiesību normas
5. Atbilstošās normas lietu izskatīšanai ir noteikumi attiecībā uz cukura tirgu kopīgo organizāciju (A punkts), noteikumi attiecībā uz AZT asociācijas režīmu ar Kopienu (B punkts), kā arī šajā gadījumā apstrīdētie aizsargpasākumi (C punkts).
A – Cukura tirgu kopīgā organizācija
6. Padomes 1999. gada 13. septembra Regula (EK) Nr. 2038/1999 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (4) kodificēja pēc vairākkārtējiem grozījumiem 1981. gada 30. jūnija Regulu (EEK) Nr. 1785/81 (5), izveidojot šo kopīgo organizāciju. Šīs organizācijas mērķis ir Kopienu cukura tirgus kontrole, lai celtu Kopienas cukura ražotāju nodarbinātības un dzīves līmeni.
7. Atbalstu Kopienas ražošanai, nosakot garantētās cenas, ierobežo valsts ražošanas kvotas (A un B kvotas), kuras Padome ir piešķīrusi katrai dalībvalstij, kas savukārt tās sadala tālāk saviem ražotājiem. Attiecībā uz B kvotā ietilpstošo cukuru (“B cukurs”) tiek piemērota augstāka ražošanas nodeva nekā attiecībā uz A kvotā ietilpstošo cukuru (“A cukurs”). Cukurs, kas saražots, pārsniedzot A un B kvotu, tiek saukts par “C cukuru”, un to nevar tirgot Kopienā, izņemot, ja to nākamajā sezonā iekļauj A un B kvotā.
8. Izņemot C cukura eksportu, saskaņā ar Regulas Nr. 2038/1999 18. pantu eksportam ārpus Kopienas piemēro eksporta kompensācijas, kas kompensē starpību starp cenu Kopienas tirgū un cenu pasaules tirgū.
9. Cukura daudzumu, par kuru iespējams saņemt eksporta kompensāciju, un kopīgo gada kompensāciju apjomu nosaka Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumi (turpmāk tekstā – “PTO nolīgumi”), kuros Kopiena piedalās saskaņā ar Padomes 1994. gada 22. decembra Lēmumu 94/800/EK (6). Vēlākais, sākot ar 2000./2001. tirdzniecības gadu, eksportējamā cukura, par kuru pienākas kompensācijas, daudzums un kopīgais kompensāciju apjoms bija jāierobežo ar 1 273 500 tonnām un 499,1 miljoniem euro, kas ir samazinājums attiecīgi par 20 % un 36 %, salīdzinot ar 1994./1995. tirdzniecības gada rādītājiem.
B – AZT asociācijas režīms ar Kopienu
10. EKL 3. panta 1. punkta s) apakšpunkts paredz, ka Kopienas darbība, lai izvērstu tirdzniecību un kopīgi veicinātu ekonomisku un sociālu attīstību, ietver AZT asociēšanu.
11. Saskaņā ar EKL 299. panta 3. punktu un EK līguma II pielikumu Aruba un Nīderlandes Antiļu salas ir iekļautas AZT sastāvā.
12. Atbilstoši EKL 182. pantam asociēšanas mērķis ir AZT ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšana un ciešu ekonomisko saišu izveidošana starp AZT un Kopienu tās kopumā. EKL 183. panta 1. punkts precizē, ka dalībvalstis komerciāla rakstura apmaiņai ar AZT piemēro tādu pašu režīmu kā savstarpējām apmaiņām saskaņā ar Līgumu.
13. Pamatojoties uz EKL 187. pantu, Padome pieņēma vairākus lēmumus, izveidojot AZT un Kopienas asociēšanas noteikumus un procedūru. Šajā gadījumā atbilstošais lēmums ir Padomes 1991. gada 25. jūlija Lēmums 91/482/EEK (7), kas saskaņā ar tā 240. panta 1. punktu ir piemērojams 10 gadus, sākot ar 1990. gada 1. martu.
14. Vairāki šī lēmuma noteikumi ir grozīti ar Padomes 1997. gada 24. novembra Lēmumu 97/803/EK par starpposma grozījumiem Lēmumā 91/482 (8). Turklāt 2000. gada 25. februārī Padome pagarināja šo lēmumu līdz 2001. gada 28. februārim (9).
15. Saskaņā ar AZT lēmuma 101. panta 1. punktu AZT izcelsmes izstrādājumi tiek ievesti Kopienā, tos neapliekot ar ievedmuitas nodokli. Šī lēmuma 102. pants piebilst, ka “neskarot 108.b [pantu], AZT izcelsmes izstrādājumu importam Kopiena nepiemēro kvantitatīvus ierobežojumus un citus pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību”.
16. AZT lēmuma 108. panta 1. punkta pirmais ievilkums norāda uz šī lēmuma II pielikumu (turpmāk tekstā – “II pielikums”) jēdziena “izcelsmes izstrādājumi” definēšanai. Saskaņā ar šī pielikuma 1. pantu izstrādājumu uzskata par tādu, kam ir AZT, Kopienas vai Āfrikas, Karību vai Klusā okeāna valstu (turpmāk tekstā – “ĀKK valstis”) izcelsme, ja tas tur ir vai nu pilnībā iegūts vai arī pietiekami pārveidots.
17. II pielikuma 3. panta 3. punkts uzskaita darbības vai pārstrādi, kas tiek uzskatīta par nepietiekošu, lai piešķirtu izstrādājumam AZT izcelsmi.
18. II pielikuma 6. panta 2. punkts nosaka: “ja izstrādājumi, kas pilnībā iegūti Kopienā vai ĀKK valstīs, tiek apstrādāti vai pārveidoti AZT valstīs, tie uzskatāmi par pilnībā iegūtiem AZT valstīs”. Šeit ir runa par noteikumiem, kas saukti par “EK/AZT un ĀKK/AZT kumulatīvās izcelsmes noteikumiem”.
19. Atbilstoši II pielikuma 6. panta 4. punktam EK/AZT un ĀKK/AZT kumulatīvās izcelsmes noteikumi ir piemērojami “visām apstrādēm un pārveidojumiem, kas veikti AZT valstīs, ieskaitot 3. panta 3. punktā uzskaitītās darbības”.
20. Lēmums 97/803 ierobežoja kumulatīvās izcelsmes noteikumu piemērošanu, papildinot Lēmumu 91/482 ar 108.b pantu. Šī dokumenta 1. punkts nosaka, ka “II pielikuma 6. pantā noteiktā ĀKK/AZT kumulatīvā izcelsme ir pieļaujama 3000 tonnām cukura gadā”. Lēmums 97/803 tomēr neierobežoja EK/AZT kumulatīvās izcelsmes noteikuma piemērošanu.
C – Apstrīdētie aizsargpasākumi
21. AZT lēmuma 109. panta 1. punkts sniedz iespēju Komisijai veikt “nepieciešamos aizsargpasākumus” divos iespējamos gadījumos. Pirmais ir tad, ja “[AZT lēmuma] piemērošana rada nopietnus traucējumus Kopienas vai vienas vai vairāku dalībvalstu saimnieciskās darbības nozarē, vai ja tā apdraud to ārējo finansiālo stabilitāti”. Otrs iespējamais gadījums ir tad, ja “rodas grūtības, kas var pasliktināt kādu Kopienas vai tās reģiona darbības nozari”.
22. Abos gadījumos atbilstoši AZT lēmuma 109. panta 2. punktam Komisijai ir jāizvēlas “pasākumi, ar ko vismazāk tiktu traucēta asociācijas un Kopienas darbība”. Turklāt “šie pasākumi nedrīkst pārsniegt to, kas ir strikti nepieciešams, lai novērstu radušās grūtības”.
23. 1999. gada 15. novembrī, pamatojoties uz AZT lēmuma 109. pantu, Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 2423/1999, ar ko tiek ieviesti aizsargpasākumi attiecībā uz AZT izcelsmes cukuru, kas atbilst KN kodam 1701, un cukura un kakao maisījumiem, kas atbilst KN kodiem 1806 10 30 un 1806 10 90 (10). Ar šo regulu, kas piemērojama līdz 2000. gada 29. februārim, Komisija noteica EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura importam minimālo cenu režīmu un AZT izcelsmes cukura un kakao maisījumiem (turpmāk tekstā – “maisījumi”) – Kopienas uzraudzības procedūru saskaņā ar 308.d panta noteikumiem Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (11), ko groza Komisijas 1997. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 1427/97 (12).
24. 2000. gada 29. februārī Komisija, pamatojoties uz AZT lēmuma 109. pantu, pieņēma Regulu (EK) Nr. 465/2000, ieviešot aizsargpasākumus attiecībā uz EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura izstrādājumu importu no AZT (13).
25. Šī dokumenta preambulā norādīts:
“(1) Komisija ir konstatējusi, ka, sākot no 1997. gada, cukura (KN kods 1701) un maisījumu [..], kas atbilst KN kodiem 1806 10 30 un 1806 10 90, imports no [AZT], it īpaši EK/AZT kumulatīvās izcelsmes imports, ir stipri pieaudzis. Imports ir pieaudzis no nevienas tonnas 1996. gadā līdz pat 48 000 tonnām 1999. gadā [..].
[..]
(4) Pēdējo gadu laikā Kopienas cukura tirgū ir parādījušies sarežģījumi. Šis ir pārpalikuma tirgus. Cukura patēriņš ir nemainīgs – aptuveni 12,7 miljoni tonnu. Tiek saražots starp 16,7 un 17,8 miljoniem tonnu. Tādējādi līdz ar katru cukura importu attiecīgs daudzums cukura no Kopienas tiek eksportēts, jo to nevar realizēt [Kopienas] tirgū; kompensācijas par cukuru – noteiktu kvotu robežās – tiek maksātas no Kopienas budžeta (šobrīd aptuveni EUR 520 par tonnu). Tomēr kompensējamā eksporta apjomi ir ierobežoti ar Urugvajas kārtā noslēgto Lauksaimniecības nolīgumu un samazināti no 1 555 600 tonnām 1995./1996. tirdzniecības gadā līdz 1 273 500 tonnām 2000./2001. tirdzniecības gadā.
(5) Šie sarežģījumi var nopietni destabilizēt cukura KTO (kopīgo tirgus organizāciju). Attiecībā uz 2000./2001. tirdzniecības gadu, kas sākās 2000. gada 1. jūlijā, pamatojoties uz šobrīd pieejamajām visuzmanīgākajām prognozēm, tika nolemts Kopienas ražotāju kvotas samazināt par apmēram 500 000 tonnām [..]. Katrs papildu cukura un cukuru lielā koncentrācijā saturošu produktu imports no AZT prasīs arvien vairāk samazināt Kopienas ražotāju kvotas un līdz ar to zaudēt ienākumu garantijas.”
26. Komisija nolēma ierobežot AZT lēmuma II pielikuma 6. pantā minētos EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukuru un maisījumus līdz 3340 tonnām cukura.
27. Saskaņā ar tās 3. pantu Regula Nr. 465/2000 bija piemērojama no 2000. gada 1. marta līdz 30. septembrim.
28. 2000. gada 29. septembrī, aizvien pamatojoties uz AZT lēmuma 109. pantu, Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 2081/2000, turpinot piemērot aizsargpasākumus EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura importam no AZT (14).
29. Šī dokumenta preambulā norādīts:
“(1) Komisija ir konstatējusi, ka laikā no 1997. līdz 1999. gadam cukura (KN kods 1701) un maisījumu [..], kas atbilst KN kodiem 1806 10 30 un 1806 10 90, imports no AZT ir stipri pieaudzis [..]. Šis imports ir pieaudzis no nevienas tonnas 1996. gadā līdz pat 53 000 tonnām 1999. gadā [..].
[..]
(4) Pēdējo gadu laikā Kopienas cukura tirgū ir parādījušies sarežģījumi. Šis ir pārpalikuma tirgus. Cukura patēriņš ir nemainīgs – aptuveni 12,8 miljoni tonnu gadā. Kvotu ietvaros tiek saražotas aptuveni 14,3 miljoni tonnas gadā. Tādējādi līdz ar katru cukura importu attiecīgs daudzums cukura no Kopienas tiek eksportēts, jo to nevar realizēt [Kopienas] tirgū; kompensācijas par cukuru – noteiktu kvotu robežās – tiek maksātas no Kopienas budžeta (šobrīd aptuveni EUR 520 par tonnu). Tomēr kompensējamā eksporta apjomi ir ierobežoti ar Urugvajas kārtā noslēgto Lauksaimniecības nolīgumu un samazināti no 1 555 600 tonnām 1995./1996. tirdzniecības gadā līdz 1 273 500 tonnām 2000./2001. tirdzniecības gadā.
(5) Šie sarežģījumi var nopietni destabilizēt cukura KTO (kopīgo tirgus organizāciju). Attiecībā uz 2000./2001. tirdzniecības gadu Komisija nolēma samazināt Kopienas ražotāju kvotas par aptuveni 500 000 tonnām [..]. Katrs papildu cukura un cukuru lielā koncentrācijā saturošu produktu imports no AZT prasīs arvien vairāk samazināt Kopienas ražotāju kvotas un līdz ar to zaudēt ienākumu garantijas.
(6) Līdz ar to sarežģījumi, kas var nodarīt kaitējumu Kopienas darbības nozarei, turpina pastāvēt [..].”
30. Komisija tātad ierobežoja EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura izstrādājumu, kas atbilst KN kodiem 1701, 1806 10 30 un 1806 10 90, daudzumu līdz 4848 tonnām.
31. Saskaņā ar tās 3. pantu Regula Nr. 2081/2000 bija piemērojama no 2000. gada 1. oktobra līdz 2001. gada 28. februārim.
II – Tiesvedība Pirmās instances tiesā un pārsūdzētie spriedumi
32. Ar 2000. gadā iesniegtiem prasības pieteikumiem vairāki AZT (Arubā un Nīderlandes Antiļu salās) dibināti cukura pārstrādes uzņēmumi cēla prasības Pirmās instances tiesā.
33. Katrs no šiem uzņēmumiem prasīja atcelt tiesību aktus, it īpaši Regulas Nr. 465/2000 un Nr. 2081/2000 (turpmāk tekstā – “apstrīdētās Regulas”), kā arī piespriest Kopienu atlīdzināt radušos kaitējumu, ko tie uzskatīja, ka ir cietuši šo dokumentu pieņemšanas dēļ.
34. Ar spriedumiem lietās Rica Foods II un Rica Foods III (15) Pirmās instances tiesa noraidīja šīs prasības un piesprieda prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
III – Tiesvedība Tiesā un prasījumi apelācijā
35. Ar Tiesas kancelejā 2003. gada 29. janvārī iesniegtajiem prasības pieteikumiem (lietas C‑40/03 P un C‑41/03 P) RicaFoods iesniedza apelācijas sūdzību pret šiem spriedumiem.
36. Rica Foods prasīja atcelt apstrīdētos spriedumus un piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Turklāt tā prasīja Tiesai izskatīt strīdu un pieņemt tās prasības atcelt tiesību aktu un prasības par zaudējumu atlīdzību, kuras tā cēla pirmajā instancē.
37. Abās lietās Komisija – atbildētāja – un Spānijas Karaliste – persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē – prasīja noraidīt apelācijas sūdzību un piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Francijas Republika, kas arī ir persona, kas iestājusies lietā pirmajā instancē, iesniedza tādus pašus prasījumus lietā C‑41/03 P.
IV – Par apelācijas sūdzībām
38. Kaut gan apelācijas sūdzības ir diezgan neskaidras, var uzskatīt, ka savas prasības atbalstam RicaFoods izvirza sešus pamatus:
– AZT lēmuma 109. panta 1. punkta pārkāpums;
– kļūdas strīdīgo importu ietekmes vērtējumā;
– apstrīdēto Regulu sagrozīšana;
– kļūdas AZT lēmuma 109. panta 1. punkta interpretācijā;
– AZT lēmuma 109. panta 2. punkta pārkāpums;
– AZT piešķirtā atvieglojumu režīma pārkāpums.
39. Pirms šo dažādo pamatu izskatīšanas ir jānorāda, ka sprieduma lietā Rica Foods II pamatojums ir gandrīz vienāds ar sprieduma lietā Rica Foods III pamatojumu un turklāt prasītāja izvirza vienādus iebildumus attiecībā pret abiem spriedumiem. Tīri ērtības labad savu secinājumu turpinājumā es atsaukšos vienīgi uz pirmo spriedumu un uz apelāciju, kas pret to ir vērsta, katrreiz neatgādinot, ka mani secinājumi attiecas arī uz otro lietu.
A – Par pirmo pamatu, kas izriet no AZT lēmuma 109. panta 1. punkta pārkāpuma
40. Pirmais pamats ir vērsts pret sprieduma lietā Rica Foods II 86. punktu.
41. Šajā punktā Pirmās instances tiesa nosprieda, ka “Kopienu iestādēm ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz AZT lēmuma 109. panta piemērošanu”. Tā piebilda, ka “gadījumos, kas skar šādu rīcības brīvību, Kopienu tiesai ir tikai jāpārbauda, vai šīs rīcības brīvības izmantošanā nav pieļauta acīmredzama kļūda, vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras un vai Kopienas iestādes nav acīmredzami pārkāpušas savas rīcības brīvības robežas”.
42. Rica Foods apgalvo, ka, atzīstot Komisijas plašās pilnvaras, Pirmās instances tiesa nav izpratusi AZT lēmuma 109. pantu. Tā uzskata, ka šie noteikumi ir izņēmums AZT lēmuma 101. panta 1. punktā minētajam principam par aizliegumu uz AZT izcelsmes izstrādājumiem attiecināt ievedmuitas nodokļus un kā jebkuru izņēmumu to vajadzēja interpretēt šauri. Saskaņā ar Rica Foods viedokli, Pirmās instances tiesa tātad nevarēja šajā jomā atzīt Komisijas plašās pilnvaras.
43. Ir jāatzīmē, ka, atzīstot šādas Komisijas plašās pilnvaras, Pirmās instances tiesa aprobežojās ar Tiesas pastāvīgās judikatūras piemērošanu. Tā uzskata, ka Kopienu iestādēm ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz AZT lēmuma 109. panta piemērošanu un ka gadījumos, kas skar šādu rīcības brīvību, Kopienu tiesas pārbaude ir jāierobežo ar procedūras un pamatojuma noteikumu ievērošanas pārbaudīšanu, ar apstrīdētās izvēles veikšanai izvirzīto faktu materiālo atbilstību, ar acīmredzamas kļūdas vērtējumā neesamību vai ar pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamību (16).
44. Pretēji tam, ko apgalvo Rica Foods, šādas rīcības brīvības atzīšana Kopienu iestādei nav saistīta ar attiecīgās normas esošo vai neesošo atkāpes raksturu.
45. Ņemot vērā judikatūru, man liekas, ka ir iespējams nodalīt divas “diskrecionārās varas” kategorijas. Pirmā kategorija ir tā, kuru varētu nosaukt par “politiska” rakstura diskrecionāro varu. Šāda vara parasti tiek atzīta iestādēm, kad tās darbojas kā “politiskās” iestādes, it īpaši, kad tās pieņem lēmumus noteiktās jomās vai kad tās nosaka Kopienu politikas orientāciju. Šādā gadījumā diskrecionārās varas atzīšana ir pamatota ar to, ka iestādēm parasti ir jāizvērtē atšķirīgas intereses un tādējādi jāpieņem politiskās izvēles iespējas, kas izriet no to atbildības (17). “Politiska” rakstura diskrecionārā vara tādējādi atbilst politiskai atbildībai, ko Kopienu noteikumi nodod kādai iestādei (18).
46. Otrajā kategorijā ietilpst tā, kuru varētu nosaukt par “tehniska” rakstura diskrecionāro varu. Parasti šāda vara tiek atzīta iestādēm, kad tās darbojas kā “administratīvās” iestādes, it īpaši, kad tās pieņem individuālus lēmumus konkurences vai valsts atbalsta jomās, vai arī kad tās veic konkrētus antidempinga aizsargpasākumus. Šādā gadījumā iestāžu diskrecionārās varas atzīšana tiek pamatota ar izskatāmo situāciju tehnisko, ekonomisko un tiesisko sarežģītību un vērtējumu, kas tām ir jāveic (19).
47. Ir zināms, ka abos gadījumos kādas iestādes diskrecionārās varas atzīšana paredz tiesas kontroles ierobežojumu. Es jau to teicu (20), ka Tiesa uzskata, ka šādas varas gadījumā tiesas kontrolei ir jāaprobežojas ar procedūras un pamatojuma noteikumu ievērošanas pārbaudi, ar apstrīdētās izvēles veikšanai izvirzīto faktu materiālo atbilstību, ar acīmredzamas kļūdas vērtējumā neesamību vai ar pilnvaru nepareizas izmantošanas neesamību.
48. Kā to atzīmēja ģenerāladvokāts Pojarešs Maduru [Poiares Maduro] (21), šie ierobežojumi neattiecas uz tiesas kontroles apjomu: katrā ziņā kontrole attiecas uz dažādiem EKL 230. pantā norādītajiem trūkumiem, proti, kompetences trūkumu, būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem, tiesību normas pārkāpumiem un pilnvaru nepareizu izmantošanu. Ierobežojumi drīzāk attiecas uz kontroles intensitāti tādējādi, ka tiesas pārbaude aprobežosies ar acīmredzamu pārkāpumu neesamību un acīmredzamu kļūdu neesamību piemērojamo tiesību ievērošanā un atbilstošo faktu noteikšanā.
49. Man liekas, ka tiesas kontroles intensitāte atšķiras atkarībā no tā, vai tā attiecas uz politiska rakstura diskrecionāro varu, vai uz tehniska rakstura diskrecionāro varu. Pat tad, ja abos gadījumos tiesas kontrole ir skaidri ierobežota ar “acīmredzamu kļūdu”, man liekas, atbilstoši judikatūrai, ka tiesas kontrole ir mazāk svarīga, ja minētais dokuments izriet no iestādes politiska rakstura diskrecionārās varas izpildes.
50. Lai kā arī būtu, šie dažādie elementi ir pilnīgi pietiekoši, lai konstatētu, ka Rica Foods izvirzītais pirmais pamats ir nepamatots. No tā izriet, ka iestādes diskrecionārās varas atzīšana nekādā ziņā nav saistīta ar attiecīgās normas esošo vai neesošo atkāpes raksturu. Šajā gadījumā šī vara atbilst politiskajai atbildībai, ko AZT lēmuma 109. pants ir uzdevis iestādēm (22). Judikatūra, starp citu, sniedz daudz piemērus gadījumos, kad iestādēm tika atzīta plaša rīcības brīvība normas atkāpes noteikumu piemērošanas ietvaros – tādi ir EKL 87. panta 3. punkts (23), EKL 81. panta 3. punkts pirms Regulas (EK) Nr. 1/2003 (24) stāšanās spēkā vai EKK līguma 108. panta 3. punkts pirms Māstrihtas līguma stāšanās spēkā (25).
51. Ņemot vērā šos faktus, es ierosinu Tiesai noraidīt pirmo pamatu kā nepamatotu.
B – Par otro pamatu, kas izriet no kļūdas strīdīgo importu ietekmes vērtējumā
52. Ar savu otro pamatu Rica Foods apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdas strīdīgo importu ietekmes vērtējumā.
53. Pirmajā instancē tā apstrīdēja vairākus Komisijas apgalvojumus. Tā arī apgalvoja, ka papildu EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura imports neesot palielinājis cukura pārpalikumu Kopienu tirgū un ka tas neesot radījis papildu izdevumus Kopienu budžetā.
54. Pirmās instances tiesa noraidīja šos argumentus šādu iemeslu dēļ:
“95 [..] No Komisijas iesniegtajām Eiropas Kopienu statistiku biroja (Eurostat) statistikām izriet, ka AZT izcelsmes cukura imports 1996. gadā bija 2 251,1 tonna un ka nebija AZT izcelsmes maisījumu importa. [Taisnība], ka 2 251,1 tonna importētā cukura attiecās uz ĀKK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukuru [un ka] 1996. gadā Kopienā nav ticis importēts EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukurs [..].
96 Tādējādi no Eurostat statistikām izriet, ka 1999. gadā EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura imports Kopienā bija 35 791,8 tonnas, savukārt maisījumu imports bija 12 420 tonnas.
97 Tātad Komisija ir pamatoti konstatējusi [..], ka EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura, kas atbilst KN kodam 1701, un cukura un kakao maisījumu, kas atbilst KN kodiem 1806 10 30 un 1806 10 90, imports Kopienā no AZT ir pieaudzis no nevienas tonnas 1996. gadā līdz vairāk [nekā] 48 000 tonnām 1999. gadā un [ka bija runa] par “būtisku pieaugumu” [..].
98 Prasītājas apstrīd [..] apgalvojumu [..], ka EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura importa režīma Kopienā sekas ir atbilstošā daudzuma Kopienu cukura kompensējamais eksports [..].
99 Šajā sakarā Pirmās instances tiesa vispirms konstatē, ka prasītājas atzīst to, ka Kopienas cukura tirgū ir pārpalikums. Kopienu A un B cukura ražojumi, proti, cukura, kas var tikt realizēts Kopienu tirgū un kurš saņem eksporta kompensācijas, jau pārsniedz Kopienu cukura patēriņu [..].
100 Turklāt, kā to atzīmēja Tiesa tās 2000. gada 8. februāra spriedumā lietā Emesa Sugar ([iepriekš minētais] 56. punkts), saskaņā ar PTO nolīgumiem Kopienai ir pienākums importēt noteiktu daudzumu cukura no trešām valstīm.
101 Šādos apstākļos, ja Kopienas cukura ražošana netiek samazināta, jebkāds papildu EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura imports palielinās cukura pārpalikumu Kopienas tirgū un radīs subsidētā eksporta pieaugumu (skat. iepriekš 100. punktā minēto spriedumu lietā Emesa Sugar, 56. punkts).
102 Pirmās instances tiesa tātad secina, ka Komisija ir pareizi uzskatījusi [..], ka, importējot jebkādu cukura daudzumu Kopienā, rodas atbilstošs daudzums Kopienas cukura, kuru tirgū nevar realizēt, un tādēļ tas jāeksportē [..].
[..]
116 Visbeidzot, prasītājas norādīja, ka [..] no AZT cukura importa kopienu budžets neesot cietis. Tiktāl, ciktāl šis imports neesot novirzījis eksportam atbilstošu Kopienu cukura daudzumu, eksporta subsīdijas attiecībā uz šo eksportu segtu Eiropas biešu cukura ražotāji ar pašfinansēšanas sistēmas palīdzību un tātad gala rezultātā Eiropas patērētāji [..].
[..]
118 Pirmās instances tiesa atgādina, ka apstrīdētajā Regulā minētās grūtības faktiski ir EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura vai maisījumu importa lielais pieaugums, pārpalikuma Kopienas tirgū izraisītais subsidētais eksports un pienākumi, kas izriet no PTO nolīgumiem [..].
119 Ņemot vērā pārpalikumu Kopienas tirgū, importētais AZT izcelsmes cukurs aizstās Kopienas cukuru, kuru būs jāeksportē, lai saglabātu kopīgā tirgus organizācijas līdzsvaru.
120 Pat tad, ja Kopienas cukura eksportu lielā mērā finansētu Kopiena, nevis patērētājs, Pirmās instances tiesa konstatē, ka ar PTO nolīgumiem ir ierobežotas eksporta subsīdijas, neņemot vērā to, kas galu galā sedz šo subsīdiju izmaksas, un ka katrs papildu imports pasliktina situāciju tirgū, kurā jau tā ir pārpalikums.
121 No visa iepriekš minētā izriet, [ka] [Rica Foods] izvirzītie argumenti nav atbalstāmi.”
55. Otrajam pamatam ir divas daļas, kas ir jāizskata pakāpeniski (26).
56. Pirmajā daļā Rica Foods izvirza vairākus argumentus, lai pierādītu, ka pretēji tam, ko ir nospriedusi Pirmās instances tiesa apstrīdētā sprieduma 99.–102. pantā, EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura imports nav palielinājis cukura pārpalikumu Kopienas tirgū (27).
57. Šajā jautājumā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru (28) Tiesa nav kompetenta nedz konstatēt faktus, nedz principā pārbaudīt pierādījumus, ko Pirmās instances tiesa ir pieņēmusi šo faktu atbalstam. Ja šie pierādījumi ir atbilstoši iegūti un ir ievēroti vispārīgie tiesību principi un procesuālie noteikumi attiecībā uz pierādīšanas pienākumu, iesniegto pierādījumu izvērtējums ir jāveic Pirmās instances tiesai pašai. Tādēļ šis izvērtējums, ja vien nav noticis faktu sagrozīšanas gadījums, nav tiesību jautājums, kas jāpārbauda Tiesai.
58. Šajā gadījumā Pirmās instances tiesa, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem faktiem lietā, ir konstatējusi, ka, ņemot vērā to, ka Kopienas cukura ražošana jau ir ar pārpalikumu, “jebkāds papildu EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura imports palielinās cukura pārpalikumu Kopienas tirgū un radīs subsidētā eksporta pieaugumu” (29).
59. Šādos apstākļos pamata pirmā daļa ir acīmredzami nepieņemama. Tiktāl, ciktāl prasītāja nav pierādījusi, pat ne apgalvojusi, ka Pirmās instances tiesa ir sagrozījusi tai iesniegtos faktus vai pierādījumus, tās vērtējums attiecībā uz cukura pārpalikuma pieaugumu Kopienu tirgū ir faktu vērtējums, ko nevar apstrīdēt esošo apelāciju ietvaros.
60. Otrajā daļā Rica Foods apgalvo, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu apstrīdētā sprieduma 118.–120. punktā, nospriežot, ka EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura imports radītu papildu izmaksas Kopienu budžetā. Tā atzīmē, ka A un B cukuru eksporta kompensācijas tiek finansētas vienīgi no ražotāju iemaksām, kas atsauksies uz patērētājiem. Tā kā strīdīgais imports novirza eksportam atbilstošu daudzumu Kopienu cukura, šis imports neiespaido Kopienas budžetu.
61. Šajā sakarā pietiek konstatēt, ka apstrīdētajā spriedumā Pirmās instances tiesa nav nospriedusi, ka strīdīgais imports radītu papildu izmaksas Kopienas budžetā. Tieši pretēji, tā paskaidroja, ka, ņemot vērā Kopienu tirgus pārpalikumu un PTO nolīgumos paredzētos subsidētā eksporta ierobežojumus, katrs papildu cukura imports pasliktina eksporta situāciju “neatkarīgi no tā, kurš gala rezultātā sedz šo subsīdiju izmaksas” (30).
62. Tātad Rica Foods otrais pamats ir jānoraida.
C – Par trešo pamatu, kas izriet no apstrīdēto Regulu sagrozīšanas
63. Trešais pamats attiecas uz sprieduma lietā Rica Foods II 107. un 108. pantu. Pirmās instances tiesa tajā nosprieda šādi:
“107 Prasītājas dara zināmu, ka ne EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura un maisījumu importa pieaugums Kopienas tirgū, ne pārprodukcija vai no PTO nolīgumiem izrietošie pienākumi nav sarežģījumu cēlonis AZT līguma 109. panta 1. punkta izpratnē, kas varētu pamatot aizsargpasākumu pieņemšanu.
108 Pirmās instances tiesa ievaddaļā konstatē, ka Komisija nekad nav uzskatījusi, ka katrs no tās noteiktajiem sarežģījumiem atsevišķi varētu pamatot aizsargpasākumu pieņemšanu. Tieši pretēji, no aptrīdēt[ajām] Regul[ām] izriet, ka Komisijas minētie “sarežģījumi” ir ļoti cieši saistīti. Saskaņā ar Komisijas viedokli tirgus pārpalikuma situācijas rezultāts ir, ka katra papildu importētā tonna izraisītu eksporta kompensāciju pieaugumu, kurš savukārt varētu skart PTO nolīgumos paredzētos ierobežojumus.”
64. Rica Foods apgalvo, ka šajā jautājumā Pirmās instances tiesa esot sagrozījusi apstrīdētās Regulas. Pretēji tam, ko ir nospriedusi Pirmās instances tiesa, Komisija apstrīdētajās Regulās nekad neesot uzskatījusi, ka AZT lēmuma 109. pantā minētie “sarežģījumi” šajā gadījumā izrietētu no iepriekš minēto trīs faktu apvienošanas, proti, Kopienas cukura tirgus pārpalikuma situācijas, strīdīgā importa pieauguma un PTO nolīgumos uzliktajiem ierobežojumiem. Pirmās instances tiesa tātad esot aizstājusi savu pamatojumu ar apstrīdēto Regulu pamatojumu.
65. Ir jāatgādina, ka, ja Pirmās instances tiesa ir vienīgā kompetentā persona, lai novērtētu tai iesniegto pierādījumu nozīmi (31), jautājums par šo pierādījumu sagrozīšanu vai par apstrīdētā dokumenta sagrozīšanu ir jautājums, kas var tikt nodots Tiesas kontrolei apelācijas sūdzības ietvaros (32). Pamats, kas izriet no apstrīdētā dokumenta sagrozīšanas, liek secināt, ka Pirmās instances tiesa ir sagrozījusi apstrīdētā dokumenta nozīmi, saturu vai piemērojamību. Sagrozīšana var arī izrietēt no dokumenta satura izmaiņām (33), no tā galveno aspektu vērā neņemšanas (34) vai no tā konteksta vērā neņemšanas (35).
66. Tā kā esošais pamats izriet no apstrīdēto Regulu sagrozīšanas, tātad, pretēji tam, ko ierosina Francijas valdība (36), tas ir pieņemams, piemērojot Tiesas judikatūru.
67. Tomēr es domāju, ka šis pamats ir acīmredzami nepamatots.
68. Vienkāršs šo apstrīdēto Regulu lasījums ļauj novērot, ka Komisija šajā gadījumā tik tiešām ir uzskatījusi, ka AZT lēmuma 109. pantā minētie “sarežģījumi” izriet no trīs apstākļu kombinācijas.
69. Komisija pēc tam, kad bija konstatējusi, ka cukura un maisījumu imports no AZT “strauji pieaug” (37), norāda, ka “sarežģījumi” ir radušies pēdējo gadu laikā” (38). Tā paskaidro, ka “Kopienas cukura tirgus [..] ir pārpalikuma tirgus [un ka tā rezultātā] līdz ar katru cukura importu Kopienā attiecīgs daudzums cukura tiek eksportēts” (39). Tā arī precizē, ka “šī cukura kompensācijas [..] tiek samaksātas, [bet, ka] kompensējamā eksporta apjomi [turpmāk] tiks ierobežoti ar PTO nolīgumiem” (40). Komisija no tā secina, ka “katrs papildu cukura un cukuru lielā koncentrācijā saturošu produktu imports no AZT prasīs arvien vairāk samazināt Kopienas ražotāju kvotas un līdz ar to zaudēt viņu ienākumu garantijas” (41).
70. No tā izriet, ka Komisija tik tiešām uzskatīja, ka AZT lēmuma 109. panta 1. punktā minētie sarežģījumi rodas no dažādu apstākļu kombinācijas, proti, attiecīgā importa palielināšanās, pārpalikuma Kopienas tirgū un eksporta subsīdiju ierobežojumiem saskaņā ar PTO nolīgumiem. Pretēji tam, ko apgalvo Rica Foods, Pirmās instances tiesa tātad šajā jautājumā nav sagrozījusi apstrīdētās Regulas.
D – Par ceturto pamatu, kas izriet no kļūdām AZT lēmuma 109. panta 1. punkta interpretācijā
71. Ar savu ceturto pamatu Rica Foods vaino Pirmās instances tiesu par vairākām pielaistajām kļūdām AZT lēmuma 109. panta 1. punkta interpretācijā.
72. Pirmajā instancē tā apgalvoja, ka Komisijas izvirzītie fakti neesot uzskatāmi par “sarežģījumiem”, kas varētu “pasliktināt kādu Kopienas darbības nozari” AZT lēmuma 109. panta 1. punkta izpratnē.
73. Pirmās instances tiesa noraidīja šos argumentus. Vispirms attiecībā uz AZT lēmuma 109. panta 1. punkta izpratnē pastāvošajiem “sarežģījumiem” tā norādīja:
“108 [..] no apstrīdēt[ajām] Regul[ām] izriet, ka Komisijas minētie sarežģījumi ir cieši saistīti. Saskaņā ar Komisijas viedokli, tirgus pārpalikuma situācijas rezultāts ir tāds, ka katra papildu importētā tonna izraisītu eksporta kompensāciju palielinājumu, kas savukārt pārsniegtu PTO nolīgumos paredzētās robežas.
[..]
112 Attiecībā uz ražojumu pārpalikumu un no PTO nolīgumiem izrietošiem pienākumiem prasītājas norāda, ka, no vienas puses, ražojumu pārpalikums pastāv jau kādus 30 gadus un, no otras puses, ka PTO nolīgumi, kas paredz cukura eksporta subsīdiju ierobežojumus, tika noslēgti 1994. gadā. Tātad neesot runa par “sarežģījumiem” AZT lēmuma 109. panta 1. punkta izpratnē.
113 Pirmās instances tiesa atgādina, ka cukura eksporta daudzumu, par kuru var saņemt subsīdijas, samazināja PTO nolīgumi, it īpaši CXL saraksts. Kaut arī 1995./1996. tirdzniecības gadā subsidētā eksporta daudzums bija 1 555 600 tonnas, 2000./2001. tirdzniecības gadā šis daudzums tika samazināts līdz 1 273 500 tonnām.
114 Ņemot vērā pārpalikumu Kopienu cukura tirgū, katrs papildu cukura imports Kopienā rada atbilstošu daudzumu eksportējamā Kopienu cukura [..]. EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura un maisījumu importa pieaugums pēc savas būtības rada sarežģījumus attiecībā uz pienākumiem, kas izriet no PTO nolīgumiem.
115 Pat tad, ja 2000./2001. tirdzniecības gada ierobežojumi bija zināmi jau kopš 1994. gada un Kopienu tirgus pārpalikums pastāv jau gadu desmitiem, neatliek nekas cits kā secināt, ka Komisija varēja pamatoti uzskatīt, ka EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura un maisījumu importa straujais pieaugums radīja Kopienu pārpalikuma tirgus ietvaros sarežģījumus AZT līguma 109. panta 1. punkta izpratnē, jo vairāk tāpēc, ka PTO nolīgumos paredzētie ierobežojumi lika ievērojami samazināt Kopienas ražošanas kvotas 2000./2001. tirdzniecības gadam [..].”
74. Pēc tam attiecībā uz pastāvošo risku “pasliktināt kādu Kopienas darbības nozari” Pirmās instances tiesa sniedza šādu pamatojumu:
“123 Prasītājas dara zināmu, ka esot pasliktināšanās vai pasliktināšanās draudi AZT lēmuma 109. panta 1. punkta izpratnē cukura tirgus cenu krišanas gadījumā vai gadījumā, ja strauji pasliktinātos cukura nozares situācija, kas izpaustos ar zaudējumu rašanos, ar darbinieku atlaišanām utt. Tomēr Eiropas cukura industrijai neesot problēmas. Cukura cenas netiekot pazeminātas.
124 Pirmās instances tiesa uzskata, ka apstākļi, uz kuriem atsaucas prasītājas, pēc sava veida ir tādi, lai pierādītu, ka ir pasliktināšanās vai ka draud pasliktināšanās kādā Kopienas darbības nozarē AZT lēmuma 109. panta 1. punkta izpratnē. Tomēr situācija, kad Kopienas ražotāju produkcijai ir nepieciešama kvotu samazināšana, arī liecina par sarežģījumiem Kopienas darbības nozarē. Šāda samazināšana tieši ietekmē Kopienas ražotāju ienākumus.
125 Prasītājas apstrīd nepieciešamību samazināt Kopienas cukura ražošanas kvotas par 500 000 tonnām PTO nolīgumu dēļ [..].
126 Šajā sakarā Pirmās instances tiesa atgādina, ka Kopienu cukura ražojumi pārsniedz cukura patēriņu Kopienā [..]. Turklāt, kā to ir norādījusi Tiesa savā [iepriekš minētajā] spriedumā lietā Emesa Sugar (56. punkts), Kopienai “saskaņā ar [PTO] ietvaros noslēgtajiem nolīgumiem ir pienākums importēt zināmu daudzumu cukura no trešām valstīm”. Tam vēl pievienojams “no ĀKK valstīm importētais niedru cukurs, lai apmierinātu šī izstrādājuma īpašo pieprasījumu” ([iepriekš minētais] spriedums lietā Emesa Sugar, 56. punkts).
127 Prasītājas neapstrīd to, ka pastāv saikne starp no PTO nolīgumiem izrietošo pienākumu ievērošanu, no vienas puses, un apstrīdētajā regulā noteikto Kopienas ražojumu kvotu samazināšanu, no otras puses. Tomēr tās apstrīd skaitli – 500 000 tonnas, kas minēts apstrīdētajā regulā.
128 No Komisijas 2000. gada 29. septembra Regulas (EK) Nr. 2073/2000 attiecībā uz 2000./2001. tirdzniecības gada ražošanas kvotu režīma ietvaros garantēto daudzumu samazināšanu cukura nozarē un importa atvieglojuma režīma ietvaros maksimāli iespējamajām vajadzībām rafinēriju piegādei (OV L 246, 38. lpp.) izriet, ka Komisija 2000./2001. tirdzniecības gadam patiešām samazināja ražošanas kvotas A un B cukuram par 478 277 tonnām [..].
129 Pēc tam prasītājas apgalvo, ka EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura un maisījumu importa līmenis Kopienā ir niecīgs, kolīdz AZT izcelsmes cukura importa daudzums tiek salīdzināts ar Kopienas cukura ražojumiem un no trešām valstīm importētā cukura daudzumu.
130 [Rica Foods] aprēķina, ka ĀKK/AZT un EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura un maisījumu imports 1999. gadā esot bijis 0,320 % (KN kods 1701) un 0,102 % (KN kods 1806) no Kopienas ražojumiem. EK/AZT kumulatīvās izcelsmes imports 1999. gadā esot bijis 40 000 tonnas, t.i., mazāk nekā viena ĀKK valsts, kā, piemēram, Barbadosa (49 300 tonnas), var gadā importēt Kopienā.
131 Šādu argumentu nevar atbalstīt. Pirmās instances tiesa šajā sakarā atgādina, ka Komisija varēja pamatoti uzskatīt, ka EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura un maisījumu straujais pieaugums specifiskā Kopienas cukura pārpalikuma tirgus kontekstā un no PTO nolīgumiem izrietošo pienākumu kontekstā, bija “sarežģījumi” AZT lēmuma 109. panta 1. punkta izpratnē.
132 Ņemot vērā no PTO nolīgumiem izrietošos pienākumus, kas ierobežo eksporta subsīdijas, ir prātīgi uzskatīt, ka “katrs papildu cukura un cukuru lielā koncentrācijā saturošu produktu imports no AZT prasīs arvien vairāk samazināt Kopienas ražotāju kvotas un līdz ar to zaudēt ienākumu garantijas” [..]. Pirmās instances tiesa šajā sakarā atzīmē, ka EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura un maisījumu imports apstrīdētās regulas pieņemšanas brīdī samazināja apstrīdētajā regulā paredzētās Kopienas ražojumu kvotas par apmēram 10 % un ka AZT cukura ražošanas kapacitāte sasniedza no 100 000 līdz 150 000 tonnu gadā [..].
133 Tiesa jau ir nospriedusi, ka Kopienas ražojumu samazināšana, lai apmierinātu AZT izcelsmes cukura importa pieaugumu, “traucē Kopienas cukura tirgus organizācijai [..] un [esot] [..] pretēja kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem” ([iepriekš minētais] spriedums lietā Emesa Sugar, 56. punkts).
134 Šajā kontekstā Komisija apstrīdētajās regulās varēja pamatoti uzskatīt, ka AZT izcelsmes cukura importa pieaugums varēja ievērojami destabilizēt cukura kopīgo tirgus organizāciju.”
75. Spriedumā lietā Rica Foods III Pirmās instances tiesa piebilda:
“127 Prasītājas vēl atzīmē, ka A un B cukuru ražojumu kvotu samazināšana neizbēgami nerada lauksaimnieku ienākumu zudumu. Tik tiešām viņi varētu nolemt audzēt citus produktus.
128 Tomēr Pirmās instances tiesa konstatē, ka neatkarīgi no jautājuma par to, vai citu kultūru audzēšana varēja izrādīties tikpat ienesīga kā cukura kultūra, A un B cukura ražojumu kvotu ievērojamas samazināšanas nepieciešamība pati par sevi liecina par kādas Kopienas darbības nozares pasliktināšanos vai vismaz par pasliktināšanās draudiem AZT lēmuma 109. panta 1. punkta izpratnē.”
76. Tātad Pirmās instances tiesa secināja, ka Komisija nav pieļāvusi nevienu acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka apstrīdēto importu pieaugums radīja “sarežģījumus”, kas var nodarīt “kaitējumu kādai Kopienas darbības nozarei” AZT lēmuma 109. panta 1. punkta izpratnē.
77. Kaut gan apelācijas šajā punktā ir īpaši neskaidras, var uzskatīt, ka ceturtais pamats sastāv no četrām daļām, kuras es izskatīšu pakāpeniski.
78. Pirmajā daļā Rica Foods atzīmē, ka Komisijas izvirzītie dažādie fakti, proti, attiecīgā importa palielināšanās, Kopienas ražojumu pārpalikums un eksporta kompensāciju ierobežojumi, bijuši ne tikai paredzami, bet zināmā mērā pat esot vēlami Kopienas likumdevējam. Tādējādi saskaņā ar AZT lēmumu AZT izstrādājumu importa attīstība esot komerciālās sadarbības galvenais mērķis, ko ieviesis šis lēmums. Tāpat arī CXL sarakstā iekļautie eksporta kompensāciju ierobežojumi esot izrietējuši no Kopienu likumdevēja apzinātas izvēles.
79. Rica Foods piebilst, ka šie dažādie fakti jau pastāvējuši AZT lēmuma pieņemšanas laikā un katrā ziņā – 1997. gadā, kad tas tika grozīts. Tādējādi Kopienas cukura tirgus esot pārpalikuma tirgus jau kopš 1968. gada. Šajos apstākļos Pirmās instances tiesa šos faktus neesot varējusi atzīt par “sarežģījumiem”, kas varētu nodarīt “kaitējumu kādai Kopienas darbības nozarei” AZT lēmuma 109. panta 1. punkta izpratnē.
80. Manuprāt, šī pirmā daļa pamatota ar nepareizu pieņēmumu. No apstrīdētajiem spriedumiem skaidri izriet, ka līdz 1997. gadam Kopienā nebija EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura un maisījumu importa. Sprieduma lietā Rica Foods II 110. punktā Pirmās instances tiesa konstatēja, ka minētais imports “ir pieaudzis no nevienas tonnas 1996. gadā līdz 48 000 tonnām 1999. gadā”. Līdz ar to ir nepareizi apgalvot, kā to dara prasītāja, ka Komisijas norādītie “sarežģījumi” jau pastāvēja AZT lēmuma pieņemšanas laikā, 1991. gadā, vai 1997. gadā, kad tas tika grozīts.
81. Attiecībā uz atsevišķu šo faktu iepriekš paredzamo vai vēlamo raksturu, pieņemot, ka tas ir pierādīts (42), tie paši par sevi nevarētu liegt Komisijai un tādējādi Pirmās instances tiesai konstatēt, ka šie fakti veido “sarežģījumus” AZT lēmuma 109. panta 1. punkta izpratnē. Pats fakts, ka aizsargklauzula tika iekļauta AZT lēmumā, kaut gan tā mērķis ir attīstīt tirdzniecību ar AZT, norāda, ka, neņemot vērā vēlamo raksturu, šī tirdzniecība tikpat labi kādā brīdī varētu tikt uzskatīta kā tāda, kas rada “sarežģījumus” vai “pasliktināšanās” iespēju kādai Kopienas darbības nozarei.
82. Otrajā daļā Rica Foods apgalvo, ka pretēji tam, ko sprieduma lietā Rica Foods III 128. punktā nosprieda Pirmās instances tiesa, ražojumu kvotu samazināšana, ko izraisītu apstrīdētais imports, neizraisītu Kopienas ražotāju ienākumu samazināšanos. Vienīgās sekas kvotu samazināšanai būšot tādas, ka ražotāji sākšot audzēt citus produktus un būšot citas garantētās lauksaimniecības sistēmas kompetencē.
83. Šis apsvērums arī ir jānoraida. Prasītāja neizvirza nevienu faktu, kas ļautu pierādīt, ka ražošanas kvotu samazināšanas gadījumā Kopienas ražotājiem tiešām būs iespēja audzēt citas kultūras. Turklāt šo apgalvojumu nopietni apstrīd Komisija (43).
84. Katrā ziņā Rica Foods nav nedz pierādījusi, nedz pat apgalvojusi, ka Pirmās instances tiesa būtu pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka “neatkarīgi no jautājuma par to, vai citas kultūras var izrādīties tikpat ienesīgas kā cukura kultūra, A un B cukura ražošanas kvotu ievērojamas samazināšanas nepieciešamība pati par sevi pierāda kādas Kopienas darbības nozares jau esošu pasliktināšanos vai [..] draudus par pasliktināšanos AZT lēmuma 109. panta 1. punkta izpratnē” (44).
85. Sava pamata trešajā daļā Rica Foods atgādina, ka apstrīdētais imports veidoja niecīgu daudzumu attiecībā pret Kopienas ražojumiem. ĀKK/AZT un EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura imports 1999. gadā bija tikai 0,320 % (KN kods 1701) un 0,102 % (KN kods 1806) no Kopienas ražojumiem. Prasītāja tātad uzskata, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka tik niecīgi daudzumi varēja radīt “sarežģījumus” AZT lēmuma 109. panta 1. punkta izpratnē.
86. No šāda viedokļa ir jāatgādina, ka iepriekš minētajā spriedumā lietā Emesa Sugar Tiesa attiecībā uz to ĀKK/AZT cukura importa kvotu pieņemšanu, kas veido 3 000 tonnu gadā, ir nospriedusi, ka “jebkurš papildu cukura daudzums, patminimāls attiecībā pret Kopienas ražojumiem, kas iekļūst Kopienas tirgū, būtu licis Kopienas iestādēm palielināt eksporta subsīdiju summu [..] vai samazināt Eiropas ražošanas kvotas, kas būtu izraisījis grūtības cukura tirgus kopīgai organizācijai [..] un būtu pretēji kopīgās lauksaimniecības politikas mērķiem” (45). Jāatgādina arī, ka 1996. un 1997. gadā, iepriekš minēto kvotu pieņemšanas laikā, AZT cukura imports Kopienā sasniedza attiecīgi 2 251,1 tonnu un 10 372,2 tonnas (46).
87. Apstrīdēto Regulu pieņemšanas brīdī, 1999. gadā, šis pats imports sasniedza 51 969,5 tonnas (47).
88. Šādos apstākļos nav saprotams, ar ko Pirmās instances tiesa būtu pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā. Tā kā 2000. gada februārī Tiesa novērtēja, ka 10 000 tonnu cukura imports varētu izraisīt grūtības cukura tirgus kopīgai organizācijai, tas bija loģiski, ka 2002. gada novembrī Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka piecas reizes lielāks imports radītu “sarežģījumus” un “pasliktināšanās” draudus šai pašai tirgus kopīgai organizācijai.
89. Visbeidzot, pēdējā daļā prasītāja uzsver, ka Pirmās instances tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, sprieduma lietā Rica Foods II 112.–115. punktā nospriežot, ka AZT cukura imports 1999./2000. tirdzniecības gadā ietekmēja no CXL saraksta izrietošos Kopienas pienākumus. Rica Foods attiecībā uz šajā sarakstā paredzēto ierobežojumu piemērošanas noteikumiem uzskata, ka Kopienai bijušas pietiekamas iespējas, lai uzņemtu EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura un maisījumu importa pieaugumu 1999./2000. tirdzniecības gadā.
90. Saistībā ar šo pietiek atzīmēt, ka sprieduma lietā Rica Foods II 112.–115. punktā Pirmās instances tiesa nav izskatījusi jautājumu par to, vai PTO nolīgumos noteiktie ierobežojumi ļautu 1999./2000. tirdzniecības gadā uzņemt apstrīdēto importu. Tieši pretēji, tā izskatīja prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru ražojumu pārpalikums un no PTO nolīgumiem izrietošie pienākumi neveido “sarežģījumus” AZT līguma 109. panta 1. punkta izpratnē, pamatojoties uz to, ka “ražojumu pārpalikums pastāv kādus trīsdesmit gadus” un ka “PTO nolīgumi [..] tika noslēgti 1994. gadā” (48).
91. Ņemot vērā šos dažādos faktus, es ierosinu Tiesai noraidīt visu ceturto pamatu kopumā.
E – Par piekto pamatu, kas izriet no AZT lēmuma 109. panta 2. punkta pārkāpuma
92. Piektais pamats ir vērsts pret Pirmās instances tiesas vērtējumu attiecībā uz apstrīdēto pasākumu samērīgumu.
93. Pirmajā instancē Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka Komisija, ierobežojot EK/AZT kumulatīvās izcelsmes cukura un maisījumu importu līdz 3340 tonnām ar Regulu Nr. 465/2000, tad ar Regulu Nr. 2081/2000 līdz 4848 tonnām, tā ir ievērojusi AZT lēmuma 109. panta 2. punktā noteikto samērīguma principu (49).
94. Savā piektajā pamatā Rica Foods apgalvo, ka šāds vērtējums esot pretējs samērīguma principam. Tā ceļ divus iebildumus pret Pirmās instances tiesu.
95. Pirmkārt, tā uzskata, ka apstrīdētajās Regulās Komisijas uzliktie ierobežojumi, proti, 3340 tonnas un 4848 tonnas, esot pārāk zemi attiecībā pret Kopienā importētā AZT cukura daudzumu.
96. Manuprāt, šī pirmā iebilde ir acīmredzami nepieņemama.
97. Pamatojoties uz pastāvīgo judikatūru (50), no EKL 225. panta, no Tiesas Statūtu 58. panta pirmās daļas un no Tiesas Reglamenta 112. panta 1. punkta c) apakšpunkta izriet, ka apelācijas sūdzībā ir precīzi jānorāda sprieduma, kuram prasīta atcelšana, apstrīdētie fakti, kā arī izvirzītie tiesību pamati un argumenti, kas īpaši pamato šo prasību.
98. Šajā gadījumā Rica Foods savā apelācijā norādīja tikai to, ka:
“[..] [Komisija] un Padome nav ticami un saprotami [..] paskaidrojušas, kāda interese un pamati […] pastāvēja, lai ierobežotu AZT cukura importu līdz 1997. gada līmenim, t.i., līdz daudzumam, kas ir:
– niecīgs, salīdzinot ar Eiropas ražojumiem, Eiropas importu vai eksportu, Eiropas pārpalikumu vai jebkuru citu Eiropas cukura organizācijas elementu;
– nepietiekams, lai AZT cukura industrijai sniegtu saprātīgu pamatu nākotnei” (51).
99. Prasītāja nenorāda, ar ko tieši Pirmās instances tiesa nebūtu ievērojusi AZT lēmuma 109. panta 2. punktā minēto samērīguma principu.
100. Otrkārt, Rica Foods uzskata, ka Kopienā importētā AZT cukura daudzums bija tik niecīgs, ka tas nevarēja pamatot apstrīdēto kvotu pieņemšanu (52).
101. Šis arguments neattiecas uz apstrīdēto Regulu samērīgumu. Tas attiecas uz to, vai apstrīdētais imports varēja tikt uzskatīts par “sarežģījumiem”, kas pamato aizsargpasākuma pieņemšanu saskaņā ar AZT lēmuma 109. panta 1. punktu. Tas, starp citu, kā tāds arī tika izskatīts ceturtā pamata ietvarā, kas izriet no kļūdas AZT lēmuma 109. panta 1. punkta interpretācijā (53).
102. Tātad es ierosinu Tiesai noraidīt piekto pamatu.
F – Par sesto pamatu, kas izriet no AZT atvieglojumu režīma pārkāpuma
103. Pēdējais pamats ir vērsts pret Pirmās instances tiesas vērtējumu attiecībā uz atvieglojumu režīmu AZT izcelsmes produktiem.
104. Šis vērtējums ir izvērsts šādā veidā (54):
“198 Prasītājas uzsvēra, ka atbilstoši EKL 3. panta 1. punkta c) apakšpunktam un EK līguma ceturtajai daļai [..] Kopienas iestādēm ir jāņem vērā atvieglojumu hierarhijas princips. Atbilstoši šim principam iestādes nevar nostādīt AZT izcelsmes preces nelabvēlīgākā stāvoklī nekā preces no ĀKK valstīm vai citām trešām valstīm [..].
199 Pirmkārt, prasītājas atzīmē, ka Lomes konvencijas 213. pants pilnībā izslēdzot cukura aizsargpasākumu pieņemšanu. Tātad apstrīdēt[o] Regul[u] pieņemšana pārkāpjot atvieglojumu režīmu, kāds ir AZT attiecībā pret ĀKK valstīm.
200 [Rica Foods] vēl salīdzina AZT lēmuma 109. panta 1. punktu ar citiem aizsargnoteikumiem [..]. Šī prasītāja secina, ka, tā kā AZT saņem augstāku atvieglojumu pakāpi, Komisijai esot jāizvairās no aizsargpasākumu veikšanas atbilstoši AZT lēmuma 109. panta 1. punktam attiecībā uz importu no AZT, kad visi noteikumi, kas pieļauj šādu pasākumu pieņemšanu attiecībā uz mazāk privileģētajām trešām valstīm nav izpildīti.
201 Otrkārt, prasītājas norāda, ka atbilstoši Lomes konvencijas 8. protokolam Kopiena esot piešķīrusi ĀKK valstīm vairāk nekā 1,7 miljonus tonnu cukura kvotu, ko šīs valstis var pilnībā vai daļēji importēt Kopienā bez ievedmuitas nodokļa un par garantētu cenu. Ierobežojot AZT izcelsmes cukura importu ar EK/AZT kumulatīvās izcelsmes statusu uz 3340 tonnām septiņos mēnešos, Komisija esot pārkāpusi principu, saskaņā ar kuru AZT izcelsmes preces nevar nostādīt nelabvēlīgākā stāvoklī nekā preces no ĀKK valstīm vai citām trešām valstīm.
202 Pirmās instances tiesa atgādina, ka Kopienu tiesai savas pārbaudes ietvaros ir tikai jāpārbauda, vai Komisija, kurai šajā gadījumā bija liela rīcības brīvība, pieņemot apstrīdētā[s] Regula[s], ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā [..].
203 Pat ja AZT izcelsmes produktiem atbilstoši Līguma ceturtajai daļai ir atvieglojumu režīms, Tiesa un Pirmās instances tiesa ir jau nospriedušas, ka AZT lēmuma 109. pants, kas atļauj Komisijai veikt aizsargpasākumus, pats par sevi nepārkāpj nevienu no Līguma ceturtās daļas principiem [..]. Tikai no aizsargpasākuma veikšanas, pamatojoties uz AZT lēmuma 109. pantu, nevar izsecināt atvieglojuma statusa pārkāpumu AZT izcelsmes produktiem.
204 Par cukura statusu Lomes konvencijā Pirmās instances tiesa konstatē, ka šai konvencijai pievienotajā 8. protokolā Kopiena apņemas attiecībā uz ĀKK valstīm pirkt cukuru par garantētām cenām un importēt noteiktu cukura daudzumu gadā (1,7 miljoni tonnas). Šis imports tiek pilnīgi vai daļēji atbrīvots no muitas nodokļa. Lai šīs garantijas nebūtu tukši vārdi, Lomes konvencijas 213. pants paredz, ka aizsargnoteikumi (Lomes konvencijas 177. pants) nav piemērojami 8. protokola ietvaros.
205 Savukārt atbilstoši AZT lēmuma 101. panta 1. punktam visi AZT izcelsmes produkti un tātad principā arī cukurs tiek importēti Kopienā, tos neapliekot ar ievedmuitas nodokli. Tātad ir skaidrs, ka AZT cukuram ir atvieglojumu režīms attiecībā pret ĀKK cukuru. Tas, ka Komisija veic aizsargpasākumu – pagaidu rakstura pasākumu –, nemaina šo lietu būtību. Pirmās instances tiesa šajā sakarā vēl atzīmē, ka apstrīdētā regula attiecas tikai uz EK/AZT kumulatīvās izcelsmes režīmā importēto cukuru un maisījumiem. Saskaņā ar parastajiem noteikumiem tā neuzliek nekādus ierobežojumus AZT izcelsmes cukura importam, ja šādi ražojumi būtu pastāvējuši.
206 Arguments, kas izriet no atvieglojumu režīma AZT izcelsmes cukuram attiecībā pret ĀKK valstu izcelsmes cukuru, tātad ir jānoraida.
207 Šādu pašu iemeslu dēļ prasītājas nevarētu iegūt argumentus no aizsargklauzulām, kas iekļautas nolīgumos, ko Komisija ir noslēgusi ar noteiktām trešām valstīm.
[..]
210 Ņemot vērā šos apsvērumus, ir jākonstatē, ka apstrīdētā[s] Regula[s] nav izraisījušas ĀKK valstu un trešo valstu nostādīšanu acīmredzami izdevīgākā konkurences pozīcijā nekā AZT konkurences pozīcija.”
105. Savā pēdējā pamatā Rica Foods uzskata, ka šis vērtējums neievēro atvieglojumu režīmu AZT izcelsmes ražojumiem. Saskaņā ar tās viedokli Pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā no aizsargpasākumiem izrietošo ievērojami atšķirīgo attieksmi pret, no vienas puses, AZT izcelsmes ražojumu importu un, no otras puses, pret ĀKK valstu un vislielākās labvēlības režīma valstu ražojumu importu un pat pret importu no citām atsevišķām trešām valstīm.
106. Tāpat kā Komisija, arī es uzskatu, ka šis pamats ir acīmredzami nepieņemams.
107. Sprieduma lietā Rica Foods II iepriekš citētajos 198.–210. punktā Pirmās instances tiesa skaidri norādīja iemeslus, kuru dēļ, saskaņā ar tās viedokli, apstrīdētie aizsargpasākumi neizraisīja ĀKK valstu un trešo valstu nostādīšanu acīmredzami izdevīgākā konkurences pozīcijā nekā AZT konkurences pozīcija.
108. Savās apelācijas sūdzībās Rica Foods nenorāda, kāpēc šajā jautājumā Pirmās instances tiesas pamatojumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā. Prasītāja tikai atkārto, ka “AZT ražojumiem ir piešķirta priviliģēta pozīcija, pamatojoties uz to “atvieglojumu režīmu” Kopienā,” un ka “ar apstrīdētajiem aizsargpasākumiem atbildētāja [ir] piemēr[ojusi] [..] ievērojami atšķirīgu attieksmi pret, no vienas puses, ĀKK un vislielākās labvēlības režīma valstu importu [..] un, no otras puses, pret AZT [importu]” (55).
109. Šādos apstākļos pamats ir jānoraida kā acīmredzami nepieņemams saskaņā ar šo secinājumu 97. punktā minēto judikatūru.
V – Secinājumi
110. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu Tiesai noraidīt apelācijas sūdzības un saskaņā ar Tiesas Reglamenta 69. un 118. pantu piespriest prasītāju atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, izņemot personu, kas iestājušās lietā, tiesāšanās izdevumus.
1 – Oriģinālvaloda – franču.
2 – Spriedums lietā T‑47/00 Rica Foods/Komisija (Recueil, II‑113. lpp.).
3 – Spriedums apvienotajās lietās T‑94/00, T‑110/00 un T‑159/00 Rica Foods u.c./Komisija (Recueil, II‑4677. lpp., turpmāk tekstā – “spriedums lietā Rica Foods II”) un spriedums apvienotajās lietās T‑332/00 un T‑350/00 Rica Foods un Free Trade Foods/Komisija (Recueil, II‑4755. lpp., turpmāk tekstā – “spriedums lietā Rica Foods III”).
4 – OV L 252, 1. lpp.
5 – Padomes Regula par cukura tirgus kopīgo organizāciju (OV L 177, 4. lpp.).
6 – Lēmums attiecībā uz daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 1. lpp.).
7 – Lēmums par aizjūras zemju un teritoriju asociēšanu ar Eiropas Ekonomikas kopienu (OV L 263, 1. lpp.).
8 – OV L 329, 50. lpp. (turpmāk tekstā kopā ar Lēmumu 91/482 – “AZT lēmums”).
9 – Skat. Lēmumu 2000/169/EK (OV L 55, 67. lpp.).
10 – OV L 294, 11. lpp.
11 – Komisijas 1993. gada 2. jūlija regula, norādot atsevišķus Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi piemērošanas noteikumus (OV L 253, 1. lpp.).
12 – OV L 196, 31. lpp. Šī dokumenta 308.d pantā ieviestā procedūra paredz pieprasīt no dalībvalstīm, ka tās “iesniedz Komisijai vienu reizi mēnesī vai vēl biežākos starplaikos [..] brīvai darbībai nodoto izstrādājumu, kas iepriekšējos mēnešos pakļauti cenu atvieglojumu režīmam, daudzuma sīku uzskaitījumu”.
13 – OV L 56, 39. lpp.
14 – OV L 246, 64. lpp.
15 – Citādāk saukti par “apstrīdētajiem spiedumiem”.
16 – Kā vienu no pēdējiem skat. 2003. gada 8. maija spriedumu apvienotajās lietās C‑328/99 un C‑399/00 Itālija un SIM 2 Multimedia/Komisija (Recueil, I‑4035. lpp., 39. punkts). Tieši AZT lēmuma 109. pantā precizētajā jomā parasti Tiesa piemēro citu vērtējumu. Tā norāda, ka “gadījumos, kas skar šādu rīcības brīvību, Kopienu tiesai ir tikai jāpārbauda, vai šīs rīcības brīvības izmantošanā nav pieļauta acīmredzama kļūda, vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras un vai Kopienas iestādes nav acīmredzami pārkāpušas savas rīcības brīvības robežas”; skat. 2001. gada 22. novembra spriedumus lietā C‑110/97 Nīderlande/Padome (Recueil, I‑8763. lpp., 62. punkts) un C‑301/97 Nīderlande/Padome (Recueil, I‑8853. lpp., 74. punkts). Skat. arī 1999. gada 11. februāra spriedumu lietā C‑390/95 P Antillean Rice Mills u.c./Komisija (Recueil, I‑769. lpp., 48. punkts). Šāds viedoklis man tomēr liekas mazāk piemērots nekā tas, kurš izklāstīts esošo secinājumu 43. punktā, jo tas aizmirst nosaukt atsevišķu faktu pārbaudi, tādu kā faktu materiālā pareizība vai motīvu un procedūras noteikumu ievērošana. Turklāt nav skaidri redzama atšķirība, kāda ir starp “acīmredzamas kļūdas” gadījumu un starp gadījumu, kad iestāde ir “acīmredzami pārkāpusi savas rīcības brīvības robežas”.
17 – Skat., piemēram, 1994. gada 5. oktobra spriedumu lietā C‑280/93 Vācija/Padome (Recueil, I‑4973. lpp., 90. un 91. punkts); 1995. gada 17. oktobra spriedumu lietā C‑44/94 Fishermen’sOrganisations u.c. (Recueil, I‑3115. lpp., 37. punkts); 1998. gada 19. novembra spriedumu lietā C‑150/94 Apvienotā Karaliste/Padome (Recueil, I‑7235. lpp., 87. punkts); 2000. gada 8. februāra spriedumu lietā C‑17/98 Emesa Sugar (Recueil, I‑675. lpp., 53. punkts) un iepriekš minētos spriedumus lietā C‑110/97 Nīderlande/Padome, 63. punkts, un lietā C‑301/97 Nīderlande/Padome, 64.–68. punkts un 75. punkts.
18 – Šajā sakarā skat. arī 1990. gada 21. februāra spriedumu apvienotajās lietās no C‑267/88 līdz C‑285/88 Wuidart u.c. (Recueil, I‑435. lpp., 14. punkts); 1990. gada 26. jūnija spriedumu lietā C‑8/89 Zardi (Recueil, I‑2515. lpp., 11. punkts) un Pirmās instances tiesas 1996. gada 5. jūnija spriedumu lietā T‑162/94 NMB Francija u.c./Komisija (Recueil, II‑427. lpp., 70. punkts).
19 – Skat., piemēram, 1966. gada 13. jūlija spriedumu apvienotajās lietās 56/64 un 58/64 Consten un Grundig/Komisija (Recueil, 429. lpp, 501. lpp.) un Pirmās instances tiesas 1998. gada 17. jūlija spriedumu lietā T‑118/96 Thai Bicycle/Padome (Recueil, II‑2991. lpp., 32. punkts un minētās atsauces).
20 – Šo secinājumu 43. punkts.
21 – Secinājumi lietā C‑141/02 P Komisija/max‑mobil (2005. gada 22. februāra spriedums, Krājums, I‑1283. lpp., 77. un 78. punkts).
22 – Šajā sakarā skat. iepriekš minētos spriedumus lietā Emesa Sugar (53. punkts) un lietās Nīderlande/Padome (lietā C‑110/97 – 63. punkts un lietā C‑301/97 – 64.–68. punkts un 75. punkts).
23 – Skat., piemēram, 1990. gada 21. marta spriedumu lietā C‑142/87 Beļģija/Komisija (Recueil, I‑959. lpp., 56. punkts); 1991. gada 21. marta spriedumu lietā C‑303/88 Itālija/Komisija (Recueil, I‑1433. lpp., 34. punkts) un 1993. gada 15. jūnija spriedumu lietā C‑225/91 Matra/Komisija (Recueil, I‑3203. lpp., 24. punkts).
24 – Padomes 2002. gada 16. decembra Regula attiecībā uz EK līguma 81. un 82. pantā paredzēto konkurences noteikumu piemērošanu (OV 2003, L 1, 1. lpp.). Skat., piemēram, iepriekš minēto spriedumu lietā Consten un Grundig/Komisija (Recueil, 501. lpp.) un 1974. gada 23. oktobra spriedumu lietā 17/74 Transocean Marine Paint/Komisija (Recueil, 1063. lpp., 16. punkts).
25 – Skat. 1990. gada 4. aprīļa spriedumu apvienotajās lietās C‑111/88, C‑112/88 un C‑20/89 Grieķija/Komisija (Recueil, I‑1559. lpp., publicēts kopsavilkums, kopsavilkuma 1. punkts).
26 – Rica Foods savā apelācijā (31.–35. punkts) izvirza trešo iebildumu, kas tiks izskatīts trešā pamata ietvarā; skat. šo secinājumu 63.–70. punktu.
27 – Rica Foods apelācija (16.–19. punkts un 24.–26. punkts).
28 – Skat. nesenos piemērus – 2003. gada 8. maija spriedumu lietā C‑122/01 P T. Port/Komisija (Recueil, I‑4261. lpp., 27. punkts) un 2004. gada 9. jūlija rīkojumu lietā C‑116/03 Fichtner/Komisija (Krājumā nav publicēts, 33. punkts).
29 – Spriedums lietā Rica Foods II (101. punkts).
30 – Turpat (120. punkts).
31 – Skat. it īpaši 1994. gada 1. jūnija spriedumu lietā C‑136/92 P Komisija/Brazzelli Lualdi u.c. (Recueil, I‑1981. lpp., 66. punkts); 1998. gada 7. maija spriedumu lietā C‑401/96 P Somaco/Komisija (Recueil, I‑2587. lpp., 54. punkts) un 1998. gada 17. decembra spriedumu lietā C‑185/95 P Baustahlgewebe/Komisija (Recueil, I‑8417. lpp., 24. punkts).
32 – 1994. gada 2. marta spriedums lietā C‑53/92 P Hilti/Komisija (Recueil, I‑667. lpp., 42. punkts); 1997. gada 16. septembra spriedums lietā C‑362/95 P Blackspur DIY u.c./Padome un Komisija (Recueil, I‑4775. lpp., 29. punkts); 1998. gada 28. maija spriedums lietā C‑8/95 P New Holland Ford/ Komisija (Recueil, I‑3175. lpp., 26. punkts); iepriekš minētais spriedums lietā Baustahlgewebe/Komisija (24. punkts); 1999. gada 9. septembra spriedums lietā C‑257/98 P Lucaccioni/Komisija (Recueil, I‑5251. lpp., 45.–47. punkts), kā arī 1997. gada 6. oktobra rīkojums lietā C‑55/97 P AIUFFASS un AKT/Komisija (Recueil, I‑5383. lpp., 25. punkts); 1997. gada 16. oktobra rīkojums lietā C‑140/96 P Dimitriadis/Eiropas Revīzijas palāta (Recueil, I‑5635. lpp., 35. punkts) un 2000. gada 27. janvāra rīkojums lietā C‑341/98 P Proderec/ Komisija (Krājumā nav publicēts, 28. punkts).
33 – Skat. 2000. gada 27. janvāra spriedumu lietā C‑164/98 P DIR International Film u.c./Komisija (Recueil, I‑447. lpp., 47. un 48. punkts) un 2003. gada 11. septembra spriedumu lietā C‑197/99 P Beļģija/Komisija (Recueil, I‑8461. lpp., 67. punkts).
34 – Skat. it īpaši 2001. gada 11. aprīļa rīkojumu lietā C‑459/00 P(R) Komisija/Trenker (Recueil, I‑2823. lpp., 71. punkts).
35 – Skat. it īpaši 2003. gada 3. aprīļa spriedumu lietā C‑277/01 P Parlaments/Samper (Recueil, I‑3019. lpp., 40. punkts).
36 – Lietā iestāšanās raksts (11. un turpmākie punkti).
37 – Apstrīdētās Regulas (pirmais apsvērums).
38 – Turpat (ceturtais apsvērums).
39 – Turpat.
40 – Turpat.
41 – Apstrīdētās Regulas (piektais apsvērums).
42 – Savos secinājumus iepriekš minētajā spriedumā lietā Emesa Sugar ģenerāladvokāts Ruiss‑Harabo Kolomers [Ruiz‑Jarabo Colomer] norādīja, ka kumulatīvās izcelsmes noteikumu piemērošanas sekas nebija paredzamas AZT lēmuma pieņemšanas brīdī. Pēc viņa domām, “ar kumulatīvās izcelsmes mehānismu ieviesto fikciju savā laikā pieņēma Padome, tai pilnībā neapzinoties – un iespējams, ka tā nevarēja pilnībā apzināties – sekas, kas no tā varēja rasties” (58. punkts).
43 – Skat. atbildes rakstus lietā C‑40/03 P (39. punkts) un lietā C‑41/03 P (45. punkts).
44 – Spriedums lietā Rica Foods III (128. punkts, mans izcēlums).
45 – 56. punkts (mans izcēlums).
46 – Eurostat veiktās statistikas par AZT ražojumu, kas atbilst KN kodiem 1806 10 30, 1806 10 90 un 1701, eksportu uz Kopienu laika posmam no 1991. līdz 2000. gadam (Spānijas Karalistes lietā iestāšanās raksta (lieta T‑94/00) 1. pielikums).
47 – Turpat.
48 – 112. punkts. Patiesībā jautājumu par PTO nolīgumos atvēlēto rīcības brīvību Pirmās instances tiesa izskatīja sprieduma lietā Rica Foods II 135.–139. pantā. Tomēr, pat pieņemot, ka Rica Foods apelācijas sūdzību var saprast kā tādu, kas vērsta pret šiem pēdējiem punktiem, nevis pret sprieduma lietā Rica Foods II 112.–115. punktu, kas ir īpaši minēti apelācijā, es domāju, ka Rica Foods pamatojums ir katrā ziņā nepamatots, ņemot vērā apstākļus, ko es minēju manos šīsdienas secinājumos iepriekš minētajās lietās C‑26/00, C‑180/00 un C‑452/00 Nīderlande/Komisija (76.–79. punkts).
49 – Skat. spriedumus lietā Rica Foods II (157.–197. punkts) un lietā Rica Foods III (142.–177. punkts).
50 – Skat. nesenos piemērus – 2004. gada 23. marta spriedumu lietā C‑234/02 P Ombudsmens/Lamberts (Recueil, I‑2803. lpp., 76. punkts) un 2004. gada 28. oktobra rīkojumu lietā C‑236/03 P Komisija/CMA CGM u.c (Krājumā nav publicēts, 43. punkts).
51 – Apelācijas lietā C‑40/03 P (66. punkts) un lietā C‑41/03 P (72. punkts).
52 – Apelācijas lietā C‑40/03 P (68. punkts) un lietā C‑41/03 P (74. punkts).
53 – Skat. šo secinājumu 85.–88. punktu.
54 – Spriedums lietā Rica Foods II.
55 – Apelācijas lietā C‑40/03 P (88. punkts) un lietā C‑41/03 P (99. punkts).