1. Prasība atcelt tiesību aktu – Akti, par kuriem var celt prasību – Jēdziens – Akti ar juridiski saistošu iedarbību
(EKL 230. panta ceturtā daļa, Padomes Regulas Nr. 659/1999 4. panta 2. punkts, 10. panta 1. punkts, 20. un 25. pants)
2. Valstu piešķirtie atbalsti – Jēdziens – Priekšrocību piešķiršana valsts vainas dēļ
(EKL 87. panta 1. punkts, Padomes Direktīvas 92/81 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
3. Valstu piešķirtie atbalsti – Sūdzību pārbaude
(EKL 253. pants, Padomes Direktīva 92/81)
4. Transports – Gaisa transports – Direktīva 92/81
(Padomes Direktīvas 92/81 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
1. Tikai tādi pasākumi, kuru rezultātā iestājas juridiski saistošas sekas, kas ietekmē prasītāja intereses, noteiktā veidā grozot tā tiesisko stāvokli, ir akti, kuru atcelšanai var celt prasību EKL 230. panta izpratnē. Tādējādi prasību atcelt tiesību aktu var celt par visiem iestāžu pieņemtajiem aktiem, neraugoties uz to raksturu vai formu, ja ar tiem paredzēts radīt tiesiskas sekas.
Tas attiecas arī uz Komisijas nosūtīto vēstuli uzņēmumam, kas iesniedza sūdzību, ja tā, saņemot ziņas par varbūtēji nelikumīgu atbalstu un ievērojot šī iemesla dēļ tai uzlikto pienākumu tās tūlīt pārbaudīt, piemērojot Regulas Nr. 659/1999 10. panta 1. punktu, neizmanto šīs regulas 20. pantā tai paredzēto iespēju tikai paziņot sūdzības iesniedzējam par pietiekama pamata trūkumu lēmuma pieņemšanai šajā gadījumā, bet arī ieņem skaidru, pamatotu un galīgu nostāju, norādot, ka attiecīgais pasākums nav valsts atbalsts, jo, tā rīkojoties, Komisija var pieņemt lēmumu tikai saskaņā ar šīs regulas 4. panta 2. punktu. Komisijai tādēļ nav tiesību iebilst pret tā apstrīdēšanu Kopienu tiesās, darot zināmu, ka tā nav pieņēmusi šādu lēmumu, mēģinot to atsaukt vai, pārkāpjot Regulas Nr. 659/1999 25. pantu, pieņemot lēmumu to neadresēt attiecīgajai dalībvalstij.
Pamatam, kuru ievērojot Komisija izdarīja secinājumu, ka atbalsts nepastāv, kā arī apstāklim, ka iepriekšējas pārbaudes laikā Komisijai nav jāveic padziļināta un plaša sūdzībā sniegtās informācijas analīze, šajā sakarā nav nozīmes.
Šajā sakarā nav nozīmes arī tam, ka šīs vēstules pamatā nav Komisijas locekļu kolēģijas pieņemts galīgs lēmums par sūdzību, jo šādu lēmumu varētu pieņemt tikai tad, ja atbildīgais Komisijas loceklis šajā sakarā iesniegtu priekšlikumu.
Nobeigumā nav nozīmes arī tam, ka Komisijas vēstule nav bijusi publicēta, jo tiesību aktu nav nepieciešams publicēt, lai varētu celt prasību par tā atcelšanu.
(sal. ar 35., 41., 43., 49., 51., 52., 58. un 59. punktu)
2. EKL 87. panta 1. punkts tādēļ attiecas uz dalībvalstu lēmumiem, ar kuriem tās nolūkā sasniegt savus ekonomiskos un sociālos mērķus, pieņemot vienpusējus un neatkarīgus lēmumus, nodod uzņēmumiem vai citiem tiesību subjektiem savus līdzekļus vai rada tiem priekšrocības, lai veicinātu izvirzīto sociālo un ekonomisko mērķu īstenošanu. No minētā izriet, ka, lai priekšrocības kvalificētu par atbalstu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē, tām ir jāizriet no dalībvalsts rīcības.
Tas neattiecas uz valsts noteikumos paredzēto atbrīvojumu no nodokļiem, ar ko tikai ievieš 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu Direktīvā 92/81/EEK par akcīzes nodokļa saskaņošanu attiecībā uz minerāleļļām, jo šis pēdējais noteikums uzliek dalībvalstīm skaidru un precīzu pienākumu neiekasēt saskaņoto akcīzes nodokli par komerciālajā aviācijā izmantojamu degvielu. Atbrīvojumu transponējot valsts tiesībās, dalībvalstīm ir tikai jāīsteno Kopienu noteikumi saskaņā ar saviem pienākumiem, kas izriet no Līguma. No minētā izriet, ka atbildība par attiecīgo valsts noteikumu nav jāuzņemas dalībvalstij, bet ka tas faktiski izriet no Kopienu likumdevēja akta. Šajā sakarā nav nozīmes tam, ka atbrīvojums ir piešķirts no valsts līdzekļiem, jo valsts atbildība par atbalstu ir jānodala no jautājuma par to, vai atbalsts ir piešķirts no valsts līdzekļiem. Runa ir par atšķirīgiem un kumulatīviem nosacījumiem. Tā kā atsevišķi pamatnosacījumi EKL 87. panta piemērošanai nav izpildīti, attiecīgais atbrīvojums neietilpst šī panta piemērošanas jomā.
(sal. ar 99.–104. punktu)
3. EKL 253. pantā pieprasītais pamatojums ir jāpieņem atbilstoši attiecīgā tiesību akta raksturam un tajā skaidri un nepārprotami jāietver tiesību akta autora – iestādes – pamatojums, ļaujot ieinteresētajam personām iepazīties ar pieņemtā tiesību akta pamatojumu un kompetentai tiesai veikt savu kontroli. Prasība norādīt pamatojumu ir jāvērtē saistībā ar konkrētajiem apstākļiem, jo īpaši tiesību akta saturu, norādītā pamatojuma raksturu un tiesību akta adresātu vai citu ieinteresēto personu, kuras šis akts skar tieši un individuāli, interesi saņemt skaidrojumus. Nav nepieciešams pamatojumā iedziļināties visos atbilstošajos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos, jo tas, vai akta pamatojums atbilst EKL 253. panta prasībām, ir jāvērtē, ne tikai ņemot vērā tā formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī attiecīgo jomu reglamentējošo tiesību normu kopumu.
Komisijas lēmums, ar ko sūdzība ir noraidīta, jo apstrīdētais atbrīvojums no nodokļiem ir Direktīvas 92/81 par akcīzes nodokļa saskaņošanu attiecībā uz minerāleļļām īstenošanas pasākums, nevis mēģinājums piešķirt atbalstu, ievēro šādu prasību; šāds pamatojums, kaut arī īss, ir pietiekami skaidrs un saprotams.
(sal. ar 119. un 120. punktu)
4. Vienlīdzīgas attieksmes princips aizliedz līdzīgas situācijas risināt atšķirīgi, atsevišķus uzņēmumus nostādot mazāk izdevīgā situācijā nekā citus, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota.
Ar atbrīvojumu no nodokļa aviācijas degvielai, ko pamato Direktīvas 92/81 par akcīzes nodokļa saskaņošanu attiecībā uz minerāleļļām 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un norma, ar kuru šis noteikums transponēts valsts tiesībās, vienlīdzīgas attieksmes princips nav pārkāpts, jo gaisa transporta uzņēmumu situācija acīmredzami atšķiras no situācijas, kādā atrodas dzelzceļa transporta uzņēmumi. Attiecībā uz šo uzņēmumu darbības iezīmēm, to izmaksu struktūru un tiesību normām, kas šīs izmaksas reglamentē, gaisa transporta pakalpojumi būtiski atšķiras no dzelzceļa transporta pakalpojumiem un tie nav līdzīgi vienlīdzīgas attieksmes principa nozīmē. Turklāt katrā ziņā šī atšķirīgā attieksme ir objektīvi pamatota, ņemot vērā plašo Padomes diskrecionāro varu objektīvi pamatot varbūtēju atšķirīgu attieksmi. Ņemot vērā 1944. gada 7. decembra Čikāgas konvencijā par starptautisko civilo aviāciju nostiprināto starptautisko praksi atbrīvot no akcīzes nodokļa aviācijas degvielu, kā arī dalībvalstu noslēgtos divpusējos nolīgumus, Kopienas gaisa transporta uzņēmumu konkurence ar trešo valstu uzņēmumiem tiktu izkropļota, ja Kopienu likumdevējs vienpusēji uzliktu akcīzes nodokli šī veida degvielai.
(sal. ar 137.–139. punktu)