PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)

2004. gada 14. oktobrī

Lieta T‑256/02

I

pret

Eiropas Kopienu Tiesu

Ierēdņi – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pakļaušana azbesta iedarbībai – Arodslimība – Kaitējums 

Pilns teksts franču valodā II - 0000

Priekšmets: Prasības priekšmets ir atlīdzība par prasītājam nodarītajiem fiziskiem, morāliem, profesionāliem kaitējumiem un finansiāliem zaudējumiem.

Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

Kopsavilkums

1.     Ierēdņi ─ Prasība ─ Prasība par zaudējumu atlīdzību ─ Lūgums atcelt pirmstiesas lēmumu, ar ko noraidīts lūgums par zaudējumu atlīdzību ─ Lūgums, kas nav atsevišķs salīdzinājumā ar prasījumiem par kompensāciju 

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.     Ierēdņi ─ Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība ─ Nosacījumi ─ Administrācijas izdarīts pārkāpums ─ Kaitējums─ Cēloņsakarība ─ Kumulatīvi nosacījumi

3.     Ierēdņi ─ Iestāžu ārpuslīgumiskā atbildība ─ Pamatatlīdzības kompensācija saskaņā ar Civildienesta noteikumiem ─ Prasība par papildu kompensāciju saskaņā ar Kopienu tiesībām─ Pieļaujamība ─ Nosacījumi 

(Civildienesta noteikumu 73. pants)

4.     Ierēdņi ─ Sociālais nodrošinājums ─ Nelaimes gadījumu un arodslimību apdrošināšana─ Invaliditāte ─ Jēdziens ─ Nespēja turpināt saglabāt normālu aktīvu dzīvesveidu ─ Nespēja emocionālajā sfērā ─ Iekļaušana 

(Civildienesta noteikumu 73. pants)

5.     Tiesvedība ─ Pieteikums par lietas ierosināšanu ─ Formas prasības ─ Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem 

(Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts)

6.     Ierēdņi ─ Prasība ─ Pamati ─ Pilnvaru nepareiza izmantošana ─ Jēdziens 

1.     Iestādes lēmums noraidīt prasību par zaudējumu atlīdzību veido neatņemamu sastāvdaļu administratīvajā procesā pirms Pirmās instances tiesā iesniegtās prasības par atbildības noteikšanu un, tātad pret to vērstie prasījumi to atcelt nevar tikt izvērtēti atsevišķi salīdzinājumā ar prasījumiem par kompensāciju. Vienīgās sekas aktam, kurā ir minēta iestādes nostāja pirmstiesas stadijā, ir ļaut [tai] pusei, kurai nodarīts kaitējums, iesniegt prasību par zaudējumu atlīdzību Pirmās instances tiesā.

(skat. 47. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1997. gada 18. decembris, T‑90/95 Gill/Komisija, Recueil FP, I‑A‑471. un II‑1231. lpp., 45. punkts; Pirmās instances tiesa, 2001. gada 6. marts, T‑77/99 Ojha/Komisija, Recueil FP, I‑A‑61. un II‑293. lpp., 68. punkts; Pirmās instances tiesa, 2002. gada 5. decembris, T‑209/99 Hoyer/Komisija, Recueil FP, I‑A‑243. un II‑1211. lpp., 32. punkts.

2.     Ierēdņa celtās prasības par zaudējumu atlīdzību ietvaros Kopienas atbildības iestāšanās ir atkarīga no nosacījumu kopuma par iestādēm pārmestās rīcības prettiesiskumu, zaudējuma esamību un cēloņskarības pastāvēšanu starp [attiecīgo] rīcību un minēto zaudējumu; pierādījums par šo nosacījumu kopuma pastāvēšanu ir saistošs prasītājam. Iepriekš minētie trīs Kopienas atbildības iestāšanās nosacījumi ir kumulatīvi, kas nozīmē to, ka, ja [kaut] viens no tiem nav izpildīts, nevar iestāties Kopienas atbildība.

(skat. 49. un 50. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1994. gada 1. jūnijs, C‑136/92 P Komisija/Brazzelli Lualdi u.c., Recueil, I‑1981. lpp., 42. punkts; Tiesa, 1999. gada 9. septembris, C‑257/98 P Lucaccioni/Komisija, Recueil, I‑5251. lpp., 14. punkts; Pirmās instances tiesa, 1998. gada 26. maijs, T‑205/96 Bieber/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑231. un II‑723. lpp., 48. punkts; Pirmās instances tiesa, 1998. gada 14. maijs, T‑165/95 Lucaccioni/Komisija, Recueil FP, I‑A‑203. un II‑627. lpp., 57. punkts.

3.     Ierēdņi ir tiesīgi pieprasīt kompensāciju papildu saņemtajiem pabalstiem saskaņā ar Civildienesta noteikumu 73. pantu, ja iestāde ir atbildīga par nelaimes gadījumu vai arodslimību atbilstoši Kopienu tiesībām un Civildienesta noteikumos noteiktie pabalsti nav pietiekami, lai pilnībā atlīdzinātu nodarīto kaitējumu. Savukārt, pamatatlīdzība nevar novest pie dubultas atlīdzības par nodarīto kaitējumu. Šajā nozīmē abas atlīdzības sistēmas nav neatkarīgas.

(skat. 53. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1986. gada 8. oktobris, 169/83 un 136/84 Leussink u.c./Komisija, Recueil, 2801. lpp., 10.–14. punkts; Tiesa, 1999. gada 9. septembris, Lucaccioni/Komisija, minēts iepriekš, 19.–22. punkts.

4.     Civildienesta noteikumu 73. pantā minētais invaliditātes jēdziens aptver nespēju turpināt saglabāt normālu aktīvu dzīvesveidu, tai skaitā emocionālajā sfērā. No tā izriet, ka nekas neattur iestādes nozīmēto mediķi vai medicīnas komisiju procedūras, kuras mērķis ir arodslimības atzīšana, ietvaros ņemt vērā morālo kaitējumu, kas ierēdnim nodarīts profesionālās darbības veikšanas gadījumā, ja šī kaitējuma rezultātā tas ir kļuvis par nepiemērotu normālam aktīvam dzīvesveidam.

(skat. 84. punktu)

5.     Saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punktu pieteikumā par lietas ierosināšanu ir jābūt ietvertam izvirzīto pamatu kopsavilkumam. Šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un, lai, vajadzības gadījumā, Pirmās instances tiesa varētu lemt par prasību, nepastāvot citai informācijai tās atbalstam. Prasības pieteikumā jāizskaidro no kā sastāv pamats, uz kuru ir balstīta prasība, jo tikai tā abstrakts formulējums neatbilst Reglamenta prasībām.

(skat. 112. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1995. gada 12. janvāris, T‑102/92 Viho/Komisija, Recueil, II‑17. lpp., 68. punkts; Pirmās instances tiesa, 1998. gada 14. maijs, T‑352/94 Mooch Domsjö/Komisija, Recueil, II‑1989. lpp., 333. punkts.

6.     Jēdzienam pilnvaru nepareiza izmantošana ir precīzs saturs un tas atsaucas uz faktu, ka administratīva iestāde ir izmantojusi savas pilnvaras citam, nevis tam mērķim, dēļ kura tai tās piešķīra. Lēmums ir pieņemts nepareizi izmantojot pilnvaras, ja tajā, pamatojoties uz objektīvām, atbilstīgām un saskanīgām pazīmēm, izrādās, ka tas ir pieņemts, lai sasniegtu citus mērķus, nevis tos, uz kuriem iepriekš norādīts.

(skat. 115. punktu)

Atsauces: Tiesa, 2003. gada 5. jūnijs, C‑121/01 P O’Hannrachain/Parlaments, Recueil, I‑5553. lpp., 46. punkts; Pirmās instances tiesa, 1997. gada 12. jūnijs, T‑104/96 Krämer/Komisija, Recueil FP, I‑A‑151. un II‑463 lpp., 67. punkts.