PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2004. gada 26. oktobrī
Lieta T‑207/02
Nicoletta Falcone
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Ierēdņi – Vispārējs konkurss – Nepielaišana pie rakstiskā pārbaudījuma, pamatojoties uz iepriekšējās konkursa atlases kārtas rezultātiem – Konkursa paziņojuma prettiesiskums
Pilns teksts itāļu valodā II - 0000
Priekšmets: Prasības priekšmets ir atcelt konkursa COM/A/10/01 komisijas 2002. gada 2. maija lēmumu nepielaist prasītāju pie rakstiskā pārbaudījuma, kas bija iepriekšējās konkursa atlases kārtas testa turpinājums, pamatojoties uz to, ka viņa neieguva pietiekošu punktu skaitu, lai būtu to kandidātu vidū, kuri ieguvuši 400 labākās atzīmes.
Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, tai skaitā pagaidu noregulējuma tiesvedības izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi ─ Prasība ─ Prasība, kas celta pret konkursa komisijas pieņemto lēmumu par pielaišanas atteikumu ─ Iespēja izvirzīt konkursa paziņojuma prettiesiskumu, lai apstrīdētu pielaišanas atteikumu ─ Nosacījumi
(Civildienesta noteikumu 91. pants)
2. Ierēdņi ─ Konkurss ─ Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem ─ Pieņemamības kritēriji un noteikumi ─ Iecēlējinstitūcijas diskrecionārā vara ─ Pārbaudījumu noteikumi un saturs ─ Atlases komisijas diskrecionārā vara ─ Robežas
(Civildienesta noteikumu III pielikums)
3. Ierēdņi ─ Konkurss ─ Organizācija ─ Iecēlējinstitūcijas diskrecionārā vara ─ Konkurss ar lielu dalībnieku skaitu ─ Prasība par iepriekšējas atlases kārtas testiem ─ Numerus clausus noteikšana attiecībā uz tiem, kuri ir veiksmīgi izturējuši iepriekšējās atlases testus, neatkarīgi no šādi atlasītu kandidātu pielaišanas pie pārbaudījumiem pēc nosacījumu par pielaišanu pie konkursa pārbaudes kopumā ─ Pieļaujamība
(Civildienesta noteikumu III pielikuma 4. un 5. pants)
1. Konkursa kandidāti var celt prasību par dažu konkursa paziņojumu noteikumu atcelšanu vienīgi tad, ja tie ir tiem nelabvēlīgi. Tostarp šie kandidāti var jebkurā gadījumā prasības, kas celta pret individuālo komisijas lēmumu par nepielaišanu pie konkursa, atbalstam izvirzīt konkursa paziņojuma prettiesiskumu ar nosacījumu, ka tas veido tiešu saikni starp konkursa paziņojumam pārmesto prettiesiskumu un lēmumu par nepielaišanu. Tiem šāda iespēja nav tikai tad, ja šāda saikne netiek konstatēta.
(skat. 21. un 22. punktu)
Atsauces: Tiesa, 1975. gada 19. jūnijs, 79/74 Küster/Parlaments, Recueil, 725. lpp., 5.–8. punkts; Tiesa, 1986. gada 11. marts, 294/84 Adams/Komisija, Recueil, 977. lpp., 17. punkts; Tiesa, 1988. gada 8. marts, 64/86, no 71/86 līdz 73/86 un 78/86 Sergio u.c./Komisija, Recueil, 1399. lpp., 15. punkts; Tiesa, 1988. gada 6. jūlijs, 164/87 Simonella/Komisija, Recueil, 3807. lpp., 19. punkts; Tiesai sniegtie ģenerāladvokāta M. Ležē [M. Léger] secinājumi, 1995. gada 11. augusts, C‑448/93 P Komisija/Noonan, Recueil, I‑2323. lpp., 22. punkts; Pirmās instances tiesa, 1990. gada 16. oktobris, T‑132/89 Gallone/Padome, Recueil, II‑549. lpp., 20. punkts; Pirmās instances tiesa, 1993. gada 16. septembris, T‑60/92 Noonan/Komisija, Recueil, II‑911. lpp, 21.–29. punkts, ko Tiesa apstiprinājusi 1995. gada 11. augustā, iepriekš minētā sprieduma [lietā] Komisija/Noonan, 17.–19. punkts; Pirmās instances tiesa, 1997. gada 17. decembris, T–225/95 Chiou/Komisija, Recueil FP, I‑A‑423. un II‑1135. lpp., 62. punkts.
2. Konkursa paziņojuma galvenā funkcija ir cik vien iespējams precīzi informēt ieinteresētās personas par nosacījumiem, kādi tiek prasīti, lai ieņemtu tādu amatu, uz kuru tie attiecas, lai [šīs personas] varētu izvērtēt to, vai tiem vajag izvirzīt savu kandidatūru. Iestādēm ir liela diskrecionārā vara, nosakot kritērijus un, atkarībā no šiem kritērijiem un dienesta interesēm, definējot konkursa pārbaužu pieņemamības nosacījumus un konkursa organizēšanas noteikumus. Komisijai, kurai ir liela diskrecionārā vara attiecībā uz konkursa ietvaros paredzētajiem pārbaudījumu noteikumiem un to detalizētu saturu, tomēr ir saistoša šī paziņojuma redakcija.
(skat. 31. punktu)
Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1990. gada 16. oktobris, T‑132/89 Gallone/Padome, Recueil, II‑549. lpp., 27. punkts; Pirmās instances tiesa, 1997. gada 17. decembris, T‑216/95 Moles García Ortúzar/Komisija, Recueil FP, I‑A‑403. un II‑1083. lpp., 44. un 45. punkts.
3. Iecēlējinstitūcijai ir liela diskrecionārā vara attiecībā uz konkursa nosacījumu un organizācijas noteikumu noteikšanu un tikai tad, ja ir tikušas pārkāptas šīs [diskrecionārās] varas robežas, Pirmās instances tiesa var noraidīt tās izvēli.
Šīs diskrecionārās varas ietvaros iecēlējinstitūcija, organizējot vispārēju konkursu, var šajā konkursa paziņojumā paredzēt, ka pirmajā kandidātu atlases kārtā, ko komisija veic, lai no tiem atstātu tikai tos kandidātus, kuriem attiecīgajā nozarē ir tāda kvalifikācija, kāda ir nepieciešama, lai tiktu pielaistam pie konkursa, lai atbilstu racionālām konkursa organizācijas prasībām atbilstoši labas pārvaldības principam. Šajā kontekstā iznākumu veido tostarp konkursa, kuru raksturo liels skaits dalībnieku, procedūras tikai pēc iepriekšējās atlases testiem pārbaudīt, vai kandidāti atbilst noteiktiem nosacījumiem par pielaišanu pie konkursa un Civildienesta noteikumu III pielikuma 4. un 5. pantam, un iestādes interesei paturēt vienīgi tos kandidātus, kuri atbilst šiem nosacījumiem, lai piedalītos konkursa pārbaudījumos, kā arī labas pārvaldības principam.
Šādi iecēlējinstitūcija, lai noteiktu rezerves sarakstu ar 150 uzvarētājiem, kuri, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 27. pantu, ir visspējīgākie, visefektīvākie un visgodīgākie, nepārsniedz savas diskrecionārās varas robežas, nosakot dubultu nosacījumu pielaišanai pie konkursa pārbaudījumiem ‑ būt starp tiem 400 kandidātiem, kuri ir ieguvuši vislabākos rezultātus iepriekšējās atlases testos un atbilst visiem konkursa pieņemamības nosacījumiem, un nevis tikai nosacījumam būt starp tiem 400 kandidātiem, kuri atbilst šiem nosacījumiem un kuri iepriekšējas atlases testos ir ieguvuši labākos rezultātus.
(skat. 38.–40., 44. un 46. punktu)
Atsauces: Pirmās instances tiesa, 2001. gada 2. maijs, T‑167/99 un T‑174/99 Giulietti u.c./Komisija, Recueil FP, I‑A‑93. un II‑441. lpp., 77. punkts; Pirmās instances tiesa, 2002. gada 28. novembris, T‑332/01 Pujals Gomis/Komisija, Recueil FP, I‑A‑233. un II‑1155. lpp., 84.–86. punkts.