PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2004. gada 15. jūlijā

Apvienotās lietas T‑180/02 un T‑113/03

Georgios Gouvras

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Ierēdņi – Iecelšana amatā – Pārcelšana dienesta interesēs – Darba vietas un ar to saistīto finanšu tiesību maiņa ar atpakaļejošu spēku – Neesoša parāda izpildījuma atprasījums – Iekārtošanās pabalsts un dienas nauda – Atalgojuma daļas pārnešana ārpus darba vietas

Pilns teksts franču valodā II - 0000

Priekšmets:         Prasības priekšmets lietā T‑180/02 ir atcelt Komisijas lēmumu, kurā ar atpakaļejošu spēku no 2000. gada 1. novembra un laikā, kad prasītājs bija pārcelts dienesta interesēs, prasītāja darba vieta noteikta Atēnās, atceltas prasītāja tiesības saņemt ekspatriācijas pabalstu un ikgadējo ceļa izdevumu atmaksu un uz tā atalgojumu attiecināts Grieķijai piemērojamais korekcijas koeficients, kā arī atcelt lēmumu par nepamatotu maksājumu atgūšanu un lietā T‑113/03 – atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru prasītājam atteikts iekārtošanās pabalsts un dienas nauda par laika periodu, kad viņš dienesta interesēs bija pārcelts uz Atēnām, un iekārtošanās pabalsts par pārcelšanos atpakaļ uz Luksemburgu, kā arī lēmumu pārcelšanas laikā līdz 35 % ierobežot uz darba vietu Luksemburgā pārskaitāmo atalgojumu.

Nolēmums:         Komisijas 2002. gada 30. aprīļa lēmums tiek atcelts tiktāl, ciktāl prasītājam atteikts izmaksāt iekārtošanās pabalstu sakarā ar darba vietas pārcelšanu uz Atēnām. Pārējie prasījumi par atcelšanu lietās T‑180/02 un T‑113/03 tiek noraidīti. Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un trešo daļu no prasītāja tiesāšanās izdevumiem abās lietās. Prasītājs sedz divas trešdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem šajās pašās lietās.


Kopsavilkums

1.     Ierēdņi ─ Pārcelšana dienesta interesēs ─ Attiecīgā ierēdņa tiesības tikt uzklausītam ─ Tiesību uz aizstāvību ievērošana ─ Apjoms

(Civildienesta noteikumu 38. panta a) apakšpunkts)

2.     Ierēdņi ─ Pārcelšana dienesta interesēs ─ Darba vieta ─ Noteikšana

(Civildienesta noteikumu 38. panta d), f) un g) apakšpunkts)

3.     Ierēdņi ─ Nepamatotu maksājumu atgūšana – Nosacījumi ─ Acīmredzami nepamatots maksājums ─ Ierēdnis, kas dienesta interesēs pārcelts uz tā izcelsmes valsti ─ Ekspatriācijas pabalsta samaksa un iepriekšējās darba vietas korekcijas koeficienta piemērošana

(Civildienesta noteikumu 38. panta d  apakšpunkts un 85. pants)

4.     Ierēdņi ─ Administrācijas pienākums sniegt palīdzību ─ Apjoms ─ Robežas

5.     Ierēdņi ─ Principi ─ Tiesiskās paļāvības aizsardzība ─ Ierēdnis, kas dienesta interesēs pārcelts uz tā izcelsmes valsti ─ Atalgojuma samaksa, ieskaitot ekspatriācijas pabalstu, iepriekšējā darba vietā ─ Situācija, kas nerada tiesisko paļāvību attiecībā uz darba vietas noteikšanu

6.     Ierēdņi ─ Izdevumu atmaksāšana ─ Iekārtošanās pabalsts ─ Darba vietas maiņa ─ Dienesta interesēs pārcelts ierēdnis, kuram bija jāmaina dzīvesvieta, bet kuram nepievienojās ģimene ─ Tiesības uz pabalstu ─ Atgriešanās pie ģimenes iepriekšējā darba vietā ─ Nepamatoti izmaksāts pabalsts

(Civildienesta noteikumu 20. pants; VII pielikuma 5. pants)

7.     Ierēdņi ─ Izdevumu atmaksāšana ─ Dienas nauda ─ Priekšmets ─ Piešķiršanas nosacījumi

(Civildienesta noteikumu 20. pants; VII pielikuma 10. pants)

8.     Ierēdņi ─ Pārcelšana dienesta interesēs ─ Pārcelšanās rezultātā radušies papildu izdevumi ─ Jēdziens

(Civildienesta noteikumu 38. panta d) apakšpunkts)

9.     Ierēdņi ─ Atalgojums ─ Regulāri pārskaitījumi ārpus darba vietas ─ Iestāžu noteiktie ierobežojumi – Ierobežojuma 35 % apmērā no neto ienākumiem noteikšanas likumība

10.   (Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. pants)

11.   Ierēdņi ─ Atalgojums ─ Pārskaitījumi uz citu, nevis darba vietas valsti ─ Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. panta 2. punkta c) apakšpunkts ─ Pārskaitījums izņēmuma kārtā ─ Pamatojums ─ Regulāro izdevumu pilnīga segšana ─ Izslēgšana ─ Administrācijas diskrecionārā vara

(Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

1.     Gadījumā, kad notiek pārcelšana dienesta interesēs, par kuru, atšķirībā no pārcelšanas pēc personas lūguma, lēmumu ir pieņēmusi iecēlējinstitūcija un kas var neatbilst attiecīgā ierēdņa vēlmēm, administrācijai saskaņā ar tiesību uz aizstāvību principu pirms lēmuma pieņemšanas par to ir jāinformē attiecīgā persona un tā jāuzklausa. Šajā sakarā administrācija ir izpildījusi šo pienākumu, kad tāda ierēdņa gadījumā, no kura, ņemot vērā tā pakāpi, tai ir tiesības sagaidīt paaugstinātu zināšanu līmeni attiecībā uz administratīvajām un tiesību aktos paredzētajām procedūrām, tā norāda attiecīgajai personai, kurai joprojām ir tiesības lūgt sīkākus paskaidrojumus, paredzētās pārcelšanas galvenās pamatiezīmes.

(skat. 74. un 76. punktu)

Atsauces: Pirmās instances tiesa, 1996. gada 28. februāris, T‑15/95 do Paço Quesado/Komisija, Recueil FP, I–A–57. un II‑171. lpp., 30. punkts; Pirmās instances tiesa, 2001. gada 30. maijs, T‑348/00 Barth/Komisija, Recueil FP, I‑A‑119. un II‑557. lpp., 33. punkts

2.     Dienesta interesēs pārceltā ierēdņa darba vieta ir pārcelšanas vietā ar visām no tā izrietošajām sekām saistībā ar ekspatriācijas pabalstu un korekcijas koeficientu piemērošanu. Šajā sakarā Civildienesta noteikumu 38. pantā attiecībā uz amata un ierēdņa vispārējā atalgojuma tā pamatiestādē saglabāšanu nekas nav minēts par pārceltā ierēdņa darba vietas noteikšanu, jo šie noteikumi paredz tikai ierēdņa tiesību saglabāšanu. Darbs tādējādi ir funkcionāls, nevis ģeogrāfisks jēdziens.

(skat. 81. un 82. punktu)

3.     Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 85. pantu nepamatoti maksājumi ir jāatmaksā, ja to saņēmējs ir zinājis, ka nav pienācīga iemesla to samaksai, vai arī ja fakts par pārmaksāto summu nepārprotami norāda uz to, ka tās saņēmējs nevarēja par to nezināt.

Attiecībā uz nepamatoti veikta maksājuma pastāvēšanu tā pamatā var būt administratīva bezdarbība vai tolerance, un tam var būt sekas ilgākā laikposmā. Šajā sakarā šāds nepamatoti veikts maksājums tāda ierēdņa gadījumā, kurš dienesta interesēs pārcelts uz valsti, kuras pilsonis viņš ir, nozīmē, ka vairākus mēnešus tiek saglabātas ar kļūdaini noteikto darba vietu saistītās finanšu tiesības, proti, ekspatriācijas pabalsts, kā arī pamatiestādes korekcijas koeficienta piemērošana viņa atalgojumam. Civildienesta noteikumu 38. pantā paredzētais vispārējā atalgojuma saglabāšanas princips paredz kompensācijas izmaksu, ja amatā, uz kuru viņš pārcelts, kopējais atalgojums ir mazāks nekā viņa pakāpes un līmeņa amatā pamatiestādē, un tas nevar būt par pamatu tam, lai administrācija izmaksātu pabalstus un piemaksas, uz kurām pārceltajam ierēdnim nav tiesību.

Šāds nepamatoti veikts maksājums nenozīmē, ka attiecīgajai personai tas nav jāpārdomā vai jāpārbauda; ierēdnis, kurš rīkojas ar pienācīgu rūpību un kuram ir jāpārzina tā atalgojumu reglamentējošie noteikumi, nevar to nepamanīt. Pat ja administrācija neizsakās pietiekami skaidri un vairākus mēnešus pieņem lēmumu saistībā ar attiecīgās personas tiesībām, rūpīgs ierēdnis ar lielu pieredzi un augstu pakāpi nevar ignorēt to, ka ekspatriācijas pabalsta samaksa ir saistīta ar ekspatriāciju Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta izpratnē.

(skat. 102., 104., 106., 107., 110. un 111. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1976. gada 24. jūnijs, 56/75 Elz/Komisija, Recueil, 1097. lpp., 19. un 20. punkts; Pirmās instances tiesa, 1994. gada 10. februāris, T‑107/92 White/Komisija, Recueil FP, I‑A‑41. un II‑143. lpp., 33. punkts

4.     Administrācijas pienākums sniegt palīdzību tās darbiniekiem paredz, ka tiek ņemti vērā visi elementi, kas var ietekmēt tās lēmumu, un ka, to darot, administrācija ņem vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses. Tomēr šis pienākums nevar būt par pamatu tam, ka administrācija pārkāpj prasību, saskaņā ar kuru ierēdņu tiesību un interešu aizsardzībai vienmēr jābūt ierobežotai ar spēkā esošo tiesību noteikumu ievērošanu.

(skat. 123. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1992. gada 31. marts, C‑255/90 P Burban/Parlaments, Recueil, I‑2253. lpp., 7. punkts; Pirmās instances tiesa, 1990. gada 27. marts, T‑123/89 Chomel/Komisija, Recueil, II‑131. lpp., 32. punkts; Pirmās instances tiesa, 1993. gada 16. marts, T‑33/89 un T‑74/89 Blackman/Parlaments, Recueil, II‑249. lpp., 96. punkts

5.     Neviens ierēdnis nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, ja nepastāv konkrēti administrācijas sniegti solījumi.

Šajā sakarā tāda ierēdņa gadījumā, kurš dienesta interesēs pārcelts uz dalībvalsti, kuras pilsonis viņš ir, tā atalgojuma pagaidu saglabāšana, ieskaitot ekspatriācijas pabalstu, iepriekšējās darba vietas valstī, nav uzskatāma par netiešu administrācijas lēmumu attiecībā uz darba vietas noteikšanu minētajā valstī, kas radītu tiesības attiecīgajai personai.

(skat. 127., 130. un 132. punktu)

Atsauces: Chomel/Komisija, minēts iepriekš, 26. punkts; Pirmās instances tiesa, 1994. gada 30. novembris, T‑498/93 Dornonville de la Cour/Komisija, Recueil FP, I‑A‑257. un II‑813. lpp., 46. punkts

6.     Saskaņā ar Civildienesta noteikumu VII pielikuma 5. panta 1. punktu iekārtošanās pabalstu saņem ierēdnis, kurš pierāda, ka viņam nācies mainīt dzīvesvietu, lai izpildītu Civildienesta noteikumu 20. panta prasības. Tādējādi dienesta interesēs pārceltam ierēdnim, kuram ir jāiekārtojas citā, nevis tā iepriekšējā darba vietā, kaut gan viņa ģimene paliek dzīvot iepriekšējās darba vietas valstī, ir tiesības saņemt pabalstu par iekārtošanos pārcelšanas vietā. Savukārt, pēc pārcelšanas beigām atgriežoties savā pamata darba vietā, kur joprojām dzīvo ierēdņa ģimene, viņam nav tiesību saņemt šo pabalstu.

(skat. 156., 157. un 161. punktu)

7.     Civildienesta noteikumu VII pielikuma 10. pantā paredzētās dienas naudas mērķis ir kompensēt izdevumus un neērtības saistībā ar ierēdņa nepieciešamību pārcelties vai uz pagaidu laiku iekārtoties darba vietā, tai pat laikā saglabājot, arī īslaicīgi, viņa dzīvesvietu tā darbā pieņemšanas vai tā iepriekšējā darba vietā. Dienas nauda nav izmaksājama ierēdnim, kurš nav pierādījis ar pagaidu iekārtošanos saistītu izdevumu pastāvēšanu.

(skat. 163. un 165. punktu)

Atsauces: Tiesa, 1987. gada 5. februāris, 280/85 Mouzourakis/Parlaments, Recueil, 589. lpp., 9. punkts; Pirmās instances tiesa, 1992. gada 10. jūlijs, T‑63/91 Benzler/Komisija, Recueil, II‑2095. lpp., 20. punkts; Pirmās instances tiesa, 1997. gada 18. decembris, T‑57/96 Costantini/Komisija, Recueil FP, I‑A‑495. un II‑1293. lpp., 40. punkts

8.      Civildienesta noteikumu 38. pantā paredzēto dienesta interesēs pārceltā ierēdņa papildu izdevumu, kas radušies saistībā ar pagaidu darba ieņemšanu ārpus tā iestādes, atmaksas mērķis nav kompensēt ar citu Civildienesta noteikumu ieviešanu saistītos maksājumus. Ekspatriācijas pabalsta atcelšana un darba vietas valsts korekcijas koeficienta piemērošana līdz ar to nav izdevumi šī noteikuma izpratnē. Tikai izmaksas var uzskatīt par papildu izdevumiem, kas radušies saistībā ar pārcelšanu.

(skat. 195. punktu)

Atsauce: Tiesa, 1982. gada 14. janvāris, 56/81 Novi/Komisija, Recueil, 1. lpp., 7. punkts

9.     Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. pants, kurā paredzētas ierēdņa tiesības pārskaitīt atalgojumu, piešķir tiesības Kopienu iestādēm noteikt ar šiem pārskaitījumiem saistītos nosacījumus, atstājot tām zināmu rīcības brīvību. Tādējādi Civildienesta noteikumos neparedzētu ierobežojumu noteikšana pati par sevi nav nelikumīga tikai tādēļ, ka tā ir paredzēta zemāk stāvošā tiesību normā.

Šajā sakarā 35 % robežas noteikšana neto atalgojumam attiecībā uz regulārajiem pārskaitījumiem, nepārsniedz šīs rīcības brīvības robežas. Šī robeža nav arī acīmredzami nesamērīga, jo tā attiecas uz izņēmumu no tiesību noteikuma, saskaņā ar kuru katrs ierēdnis saņem maksājumus tajā vietā un tās valsts valūtā, kurā viņš veic savus pienākumus un kur šie izdevumi radušies.

(skat. 201.–203. punktu)

Atsauces: Elz/Komisija, minēts iepriekš, 11.–15. punkts; Pirmās instances tiesa, 1992. gada 15. decembris, T‑75/91 Scaramuzza/Komisija, Recueil, II‑2557. lpp., 44. punkts; Pirmās instances tiesa, 1993. gada 26. oktobris, T‑6/92 un T‑52/92 Reinarz/Komisija, Recueil, II‑1047. lpp., 71.–74. punkts

10.   Civildienesta noteikumu VII pielikuma 17. panta 2. punkta c) apakšpunkts attiecas nevis uz regulāriem pārskaitījumiem, kas ierobežoti ar 35 % no neto atalgojuma, bet gan uz tādiem pārskaitījumiem, kas veikti izņēmuma kārtā pienācīgi pamatotos gadījumos. Līdz ar to uz šo noteikumu nevar atsaukties, lai pilnībā segtu regulāros izdevumus, kas ierēdnim radušies citā, nevis tā darba vietas valstī. Šim noteikumam ir ierobežojošs raksturs un, ņemot vērā tā izņēmuma raksturu, tas pēc definīcijas piešķir administratīvajai iestādei plašu rīcības brīvību tā ieviešanā.

(skat. 206.–209. punktu)