Lieta C‑338/02
Fixtures Marketing Ltd
pret
Svenska Spel AB
(Högsta domstolen lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Direktīva 96/9/EK – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Sui generis tiesības – Ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, pārbaudi vai noformēšanu, jēdziens – Futbola čempionātu programmas – Derības
Sprieduma kopsavilkums
Tiesību aktu tuvināšana – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Direktīva 96/9 – Ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, pārbaudi vai noformēšanu, jēdziens – Līdzekļi, kas veltīti futbola spēļu programmas izveidošanai – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/9 7. panta 1. punkts)
Ieguldījuma jēdziens, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, Direktīvas 96/9 par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. panta 1. punkta nozīmē ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz ieguldījumu minētās datubāzes izveidošanā. Tādējādi tas apzīmē līdzekļus, kas ir izmantoti esošu materiālu meklēšanai un to sakārtošanai minētajā datubāzē, bet neietver līdzekļus, kas ir izmantoti, lai radītu datubāzes saturu radošos materiālus.
Saistībā ar spēļu programmas izveidošanu, lai organizētu futbola čempionātus, šāds ieguldījums nav līdzekļi, kas veltīti, lai noteiktu datumus, laikus un komandu pārus attiecībā uz šo čempionātu dažādām spēlēm. Turklāt šīs programmas saturošo datu iegūšana neprasa nekādu īpašu piepūli profesionālajām līgām, kas ir tieši iesaistītas šo datu radīšanā. Līdzekļi, kas ir izmantoti, lai pārbaudītu vai noformētu programmu veidojošos datus, arī nav uzskatāmi par būtisku ieguldījumu, kas ir neatkarīgs no ieguldījuma, kurš saistīts ar minēto datu radīšanu.
(sal. ar 23., 24., 31., 33.‑35., 37. punktu un rezolutīvo daļu)
TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)
2004. gada 9. novembrī (*)
Direktīva 96/9/EK – Datubāzu tiesiskā aizsardzība – Sui generis tiesības – Ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, pārbaudi vai noformēšanu, jēdziens – Futbola čempionātu programmas – Derības
Lieta C‑338/02
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,
ko Högsta domstolen (Zviedrija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 10. septembrī un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 23. septembrī, tiesvedībā
Fixtures Marketing Ltd
pret
Svenska Spel AB.
TIESA (virspalāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Skouris [V. Skouris], palātas priekšsēdētāji P. Janns [P. Jann], K. V. A. Timmermanss [C. W. A. Timmermans], A. Ross [A. Rosas] un K. Lēnartss [K. Lenaerts] (referents), tiesneši Ž. P. Puisošē [J.‑P. Puissochet], R. Šintgens [R. Schintgen], N. Kolnerika [N. Colneric] un H. N. Kunja Rodrigess [J. N. Cunha Rodrigues],
ģenerāladvokāte K. Štiksa-Hakla [C. Stix-Hackl],
sekretāres M. Muhika Arsamendi [M. Múgica Arzamendi] un M. F. Kontē [M.‑F. Contet], galvenās administratores,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 30. martā,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Fixtures Marketing Ltd vārdā – J. Ēgrena [J. Ågren], advokāte,
– Svenska Spel AB vārdā – M. Brumē [M. Broomé] un S. Vidmarks [S. Widmark], advokater,
– Beļģijas valdības vārdā – A. Snoeksa [A. Snoecx], pārstāve, kam palīdz P. Vleminks [P. Vlaemminck], advocaat,
– Vācijas valdības vārdā – V. D. Plesings [W.‑D. Plessing], pārstāvis,
– Nīderlandes valdības vārdā – S. Terstals [S. Terstal], pārstāvis,
– Portugāles valdības vārdā – A. P. Matuša Baruša [A. P. Matos Barros], pārstāve, un L. Fernandišs [ L. Fernandes], pārstāvis,
– Somijas valdības vārdā – E. Biglina [E. Bygglin] un T. Pinne [T. Pynnä], pārstāves,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – K. Tufvesone [C. Tufvesson] un K. Benksa [K. Banks], pārstāves,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 8. jūnijā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz to, kā interpretēt 7. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvā 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību (OV L 77, 20. lpp., turpmāk tekstā – “Direktīva”).
2 Šis lūgums tika iesniegts prāvā starp sabiedrību Fixtures Marketing Ltd (turpmāk tekstā – “Fixtures”) un sabiedrību Svenska Spel AB (turpmāk tekstā – “Svenska Spel”). Tiesvedība ir radusies no tā, ka Svenska Spel derību organizēšanas mērķiem izmantoja datus, kas attiecas uz Anglijas un Skotijas futbola čempionāta spēlēm.
Atbilstošās tiesību normas
Kopienu tiesiskais regulējums
3 Direktīvas mērķis saskaņā ar tās 1. panta 1. daļu ir visu formu datubāzu tiesiskā aizsardzība. Datubāze ir definēta šīs pašas Direktīvas 1. panta 2. daļā kā “neatkarīgu darbu, datu vai citu materiālu individuāli, elektroniski vai citādi pieejams krājums, kas sakārtots sistemātiski vai metodiski”.
4 Direktīvas 3. pants nosaka autortiesību aizsardzību datubāzēm, “kuras to satura atlases vai izkārtojuma ziņā ir autora paša intelekta radīts darbs”.
5 Direktīvas 7. pants nosaka sui generis tiesības šādā redakcijā:
“Aizsardzības objekts
1. Tādas datubāzes veidotājam, kuras satura iegūšanā, pārbaudē vai noformēšanā ir veikts kvalitātes un/vai kvantitātes aspektā būtisks ieguldījums, dalībvalstis nodrošina tiesības novērst visa datubāzes satura vai kvalitātes un/vai kvantitātes aspektā būtiskas tā daļas ieguvi [iegūšanu].
2. Šajā nodaļā:
a) “ieguve [iegūšana]” nozīmē visa datubāzes satura vai būtiskas tā daļas īslaicīgu vai pastāvīgu pārvietošanu uz citu nesēju jebkādiem paņēmieniem un jebkurā formā;
b) “atkārtota izmantošana” nozīmē jebkādā formā nodrošinātu brīvu piekļuvi visam datubāzes saturam vai tā daļai, izplatot tās eksemplārus, to iznomājot vai nodrošinot tās tiešsaisti vai citas pārraides formas. Pirmā datubāzes eksemplāra pārdošana Kopienā, ko izdara tiesību subjekts vai kāds ar viņa piekrišanu, izbeidz tiesības kontrolēt šo eksemplāru atkārtotu pārdošanu Kopienā.
Publiska iznomāšana nav uzskatāma par ieguvi [iegūšanu] vai atkārtotu izmantošanu.
3. Pirmajā punktā minētās tiesības var tikt nodotas citiem, deleģētas vai piešķirtas ar licences līgumiem.
4. Pirmajā punktā minētās tiesības piemēro neatkarīgi no tā, vai datubāze ir vai nav aizsargājama ar autortiesībām vai citām tiesībām. Turklāt tās piemēro neatkarīgi no tā, vai datubāzes saturs ir vai nav aizsargājams ar autortiesībām vai citām tiesībām. Datubāzu aizsardzība saskaņā ar 1. punktā minētajām tiesībām neierobežo tiesības, kas ir spēkā attiecībā uz to saturu.
5. Nav atļauts atkārtoti un sistemātiski iegūt un/vai atkārtoti izmantot nebūtiskas datubāzes satura daļas, ja tas saistīts ar darbībām, kas traucē normālai šīs datubāzes izmantošanai vai nepamatoti apdraud šīs datubāzes veidotāja likumīgās intereses. ”
Valsts tiesiskais regulējums
6 Datubāzu aizsardzību Zviedrijas likumdošanā regulē lagen (1960:729) om upphovsrätt till litterära och konstnärliga verk (likums par literāro un māksliniecisko īpašumu, turpmāk tekstā – “1960. gada likums”).
7 1960. gada likuma 49. panta pirmās daļas izpratnē, ko ir grozījis 1997. gada likums Nr. 790 par Direktīvas transponēšanu Zviedrijas likumdošanā (turpmāk tekstā – “1997. gada likums”), personai, kas sastādīja krājumu, tabulu vai cita veida šī paša rakstura darbu, kurā ir izvietots liels daudzums datu vai kas ir būtiska ieguldījuma rezultāts, ir ekskluzīvas tiesības uz šī darba reproducēšanu un publiskošanu.
8 1960. gada likums nesatur normu, kas būtu līdzvērtīga Direktīvas 7. panta 5. daļas normai. Tomēr no 1997. gada likuma sagatavošanas darbiem izriet, ka 1960. gada likuma 49. pantā minētā aizsardzība attiecas uz pašu darbu vai tā būtisku daļu, un līdz ar to ekskluzīvās tiesības neattiecas uz atsevišķiem konkrētajā darbā iekļautajiem datiem vai daļām, kas nav būtiskas. Tomēr saskaņā ar šiem sagatavošanas darbiem darba nebūtiskas daļas izmantošanu var pielīdzināt darba būtiskas daļas izmantošanai.
Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi
9 Anglijas profesionālā futbola čempionātu organizācijas tiesības pieder Football Association Premier League Ltd, kā arī Football League Ltd, un Skotijā – Scottish Football League. Tas ietver attiecīgās sezonas spēļu programmas izstrādi, kas ir apmēram 2000 spēļu sezonā Anglijā un 700 spēļu sezonā Skotijā. Šī informācija tiek glabāta elektroniskā vai publicētā formā, it īpaši brošūrās, kas sagrupētas hronoloģiskā secībā vai pēc attiecīgas komandas.
10 Darbs pie spēļu programmas izstrādes sākas vienu gadu pirms attiecīgās sezonas sākuma.
11 Anglijas un Skotijas futbola čempionātu organizētāji ar licences līgumu ir uzticējuši sabiedrībai Football Fixtures Ltd kontrolēt čempionātu spēļu programmu izmantošanu. Savukārt Fixtures ir piešķirtas tiesības pārstāvēt šo programmu intelektuālo tiesību īpašniekus.
12 Svenska Spel Zviedrijā organizē derības, it īpaši derības par Anglijas un Skotijas futbola čempionātu spēlēm. Šim mērķim tā savos spēļu biļetenos reproducē datus, kas attiecas uz šīm spēlēm.
13 1999. gada februārī Fixtures, pēc tam, kad tā neveiksmīgi piedāvāja Svenska Spel par samaksu licenci datu izmantošanai, iesniedza prasību Gotlands tingsrätt (Zviedrija) pret Svenska Spel par zaudējumu atlīdzināšanu, kas radušies, Svenska Spel laika posmā no 1998. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 16. maijam izmantojot datus par Anglijas un Skotijas futbola čempionātu spēļu programmām. Pamatojot savu prasību, tā paskaidroja, ka datubāzes, kas iekļauj informāciju par minētajām programmām, tiek aizsargātas ar 1960. gada likuma 49. pantu un ka tas, ka Svenska Spel izmantoja no šīm programmām iegūto informāciju, ir futbola līgu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.
14 Ar 2000. gada 11. aprīļa spriedumu tingsrätt noraidīja Fixtures prasību, nospriežot, ka futbola čempionātu programmas noteikti ir aizsargātas kā krājumi un ka tās ir būtiska ieguldījuma rezultāts, bet tas, ka Svenska Spel izmantoja šo programmu datus, nav Fixtures tiesību pārkāpums.
15 Apelācijā Svea hovrätt (Zviedrija) ar 2001. gada 3. maija spriedumu apstiprināja pirmās instances spriedumu. Atstājot neizskatītu jautājumu par to, vai futbola čempionāta programmas tiek aizsargātas ar 1960. gada likuma 49. pantu, apelācijas tiesa nosprieda, ka apgalvojums, ka Svenska Spel spēļu biļetenos esošā informācija ir ņemta no futbola līgu datubāzēm, nav pamatots.
16 Fixtures prasa Högsta domstolen (Augstākā tiesa) apelācijas sprieduma atcelšanu.
17 Uzsverot, ka 1960. gada likuma 49. pants ar 1997. gada likuma grozījumiem kā transponēšanas pasākums ir jāinterpretē saskaņā ar Direktīvu, Högsta domstolen (Augstākā tiesa) ievēro, ka tas neprecizē, vai un kādā apmērā šajā lietā ir jāpievērš uzmanība datubāzes mērķim, lai novērtētu tās piemērotību sui generis tiesību sniegtajai aizsardzībai. Tā turklāt šaubās par cilvēku un finanšu resursu ieguldījumu raksturu, ko jāņem vērā, lai novērtētu būtiska ieguldījuma esamību. Tāpat tā uzdod jautājumu par to, kā jāsaprot datubāzes visa satura vai tā daļas ieguve [iegūšana] un/vai atkārtota izmantošana un kā jāsaprot normāla izmantošana un nepamatots apdraudējums, runājot par datubāzes vai tās nebūtiskas daļas ieguvi [iegūšanu] un/vai atkārtotu izmantošanu.
18 Šajos apstākļos Högsta domstolen nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Lai novērtētu, vai datubāze ir “būtiska ieguldījuma” rezultāts [..] Direktīvas 7. panta 1. daļas izpratnē, vai datubāzes autors var šajā jēdzienā iekļaut ieguldījumu, kas pirmām kārtām paredzēts no pašas datubāzes neatkarīgas kopības radīšanai, kura neattiecas tikai uz tās satura “iegūšanu, pārbaudi un noformēšanu”? Apstiprinošas atbildes gadījumā, vai tas nozīmē, ka viss šis ieguldījums vai tā daļa ir nepieciešami datubāzes sagatavošanai?
2) Vai datubāzu aizsardzība, piemērojot Direktīvu, attiecas tikai uz darbībām ar šīs datubāzes objektu tādā veidā, kā to paredzējis autors datubāzes izstrādes laikā?
3) Ko nozīmē “[datubāzes] satura būtiska daļa kvalitātes un/vai kvantitātes aspektā”, kā to izsaka Direktīvas 7. panta 1. daļa?
4) Vai aizsardzība pret datubāzes satura “ieguvi [iegūšanu] un/vai atkārtotu izmantošanu”, ko attiecīgi paredz Direktīvas 7. panta 1. un 5. daļa, attiecas uz jebkādu datubāzes tiešu izmantošanu, jeb tā attiecas arī tad, ja saturs ir iegūts no cita avota (sekundārs avots) vai kad tas ir pieejams sabiedrībai vispārīgā veidā?
5) Kā ir jāinterpretē Direktīvas 7. panta 5. daļas jēdzieni “normāla izmantošana” un “nepamatots apdraudējums”?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
19 Sākumā ir jāatceras, ka aizsardzības kārtība, ko ievieš 1960. gada likuma 49. panta pirmā daļa ar 1960. gada likuma grozījumiem, prezumē, ka pastāv krājums, tabula vai tāda paša veida darbs, “kurā ir izvietots liels daudzums datu vai kas ir būtiska ieguldījuma rezultāts”.
20 No iesniedzējtiesas rīkojuma izriet, ka Högsta domstolen neuzskata, ka attiecīgās futbola čempionāta programmas ir “liela daudzuma datu” krājums iepriekšējā punktā minētās normas izpratnē, kas paskaidro, kāpēc pieprasījuma rīkojuma pirmajā jautājumā ir jautāts par līdzīga būtiska ieguldījuma jēdzienu, kurš būtu jāsaprot Direktīvas 7. panta 1. daļas kontekstā.
21 Šī jautājuma ietvaros iesniedzējtiesa jautā, vai datubāzes veidotāja ieguldījumi, radot datus, ir jāņem vērā, lai novērtētu, vai ir bijis būtisks ieguldījums, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, pārbaudi vai noformēšanu. Tā šaubās, vai Direktīva, kas ir izmantota datubāzes, kura izriet no galvenās darbības veikšanas, aizsardzībai, pati par sevi iekļauj datu radīšanas aizsardzību.
22 Direktīvas 7. panta 1. daļa paredz sui generis tiesību sniegto aizsardzību tikai attiecībā uz datubāzēm, kas atbilst precīzām prasībām, proti, ka to satura iegūšanā, pārbaudē vai noformēšanā ir veikts kvalitātes vai kvantitātes aspektā būtisks ieguldījums.
23 Kā to nosaka Direktīvas devītais, desmitais un divpadsmitais apsvērums, tās mērķis ir iedrošināt un pasargāt ieguldījumus “apkopošanas” un “apstrādes” informācijas sistēmā, kas veicina informātikas tirgus attīstību visās nozarēs radītās un apstrādātās informācijas apjoma strauja pieauguma apstākļos. No tā izriet, ka ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, pārbaudi vai noformēšanu, jēdziens ir jāsaprot vispārīgā veidā kā tāds, kas attiecas uz ieguldījumu minētās datubāzes kā tādas izveidošanā.
24 Šajā kontekstā, kā uzsver Svenska Spel un arī Vācijas, Nīderlandes un Portugāles valdības, ieguldījums, saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, ir jāsaprot kā tāds, kas norāda uz esošo elementu izpētes līdzekli un uz to apkopošanu minētajā datubāzē, neieskaitot līdzekļus, kuri tika izmantoti šo pašu elementu radīšanai. Kā norāda Svenska Spel un Vācijas valdība, sui generis tiesību aizsardzības mērķis, ko nosaka Direktīva, faktiski, ir iedrošināt esošās informācijas apkopošanas un apstrādes sistēmu izveidi, nevis radīt elementus, kas turpmāk var tikt apvienoti datubāzēs.
25 Šo interpretāciju atbalsta Direktīvas trīsdesmit devītais apsvērums, saskaņā ar kuru sui generis tiesību nolūks ir aizsargāt datubāzu veidotājus no viņu finansiālā un profesionālā ieguldījuma datubāzu satura iegūšanā nelikumīgas piesavināšanās, ko varētu veikts kāds, kas “pēta un apkopo” datubāzes saturu. Arī ģenerāladvokāte savu secinājumu 51.–56. punktā norāda, ka, neskatoties uz nelielām redakcijas izmaiņām, šis trīsdesmit devītais apsvērums visās valodās iestājas par interpretāciju, kas izslēdz datubāzu satura elementu radīšanas iegūšanu.
26 Direktīvas deviņpadsmitais apsvērums, kura ietvaros vairāku mūzikas izpildījumu ierakstu kompilācija kompaktdiskos nav būtisks ieguldījums sui generis tiesību izmantošanai, sniedz papildu argumentu par labu šādai interpretācijai. Faktiski tas balstās uz to, ka līdzekļi, kas ir izmantoti datubāzēs esošo darbu vai elementu radīšanai, parādoties kompaktdiskā, nav pielīdzināmi ieguldījumam šīs datubāzes satura iegūšanā un tādējādi tos nevar ņemt vērā, novērtējot ieguldījuma būtisko raksturu šīs datubāzes radīšanā.
27 Ieguldījums datubāzes satura pārbaudē ir jāsaprot tā, ka tas paredz līdzekļus, kas izmantoti meklējamo elementu precizitātes kontrolei minētās datubāzes izveides, kā arī tās darbības laikā, lai nodrošinātu tajā ietvertās informācijas ticamību. Savukārt ieguldījums datubāzes satura noformēšanā attiecas uz līdzekļiem, kas paredzēti minētās datubāzes informācijas apstrādes funkcijas nodrošināšanai, tas ir, līdzekļiem, kas izmantoti datubāzē ietverto elementu sistemātiskai vai metodiskai izvietošanai, kā arī to atsevišķas pieejamības organizācijai.
28 Ieguldījumu saistībā ar datubāzes izveidošanu var veidot cilvēku, finanšu vai tehnisku resursu un līdzekļu izmantošana, bet tam ir jābūt būtiskam kvalitātes vai kvantitātes ziņā. Kvantitātes novērtējums attiecas uz ciparos izteiktiem līdzekļiem, un kvalitātes novērtējums attiecas uz neaprēķināmiem centieniem, tādiem kā intelektuālie centieni vai enerģijas patēriņš, kā arī tiem, kas izriet no Direktīvas septītā, trīsdesmit devītā un četrdesmitā apsvēruma.
29 Šajā kontekstā apstāklis, ka datubāzes izveide būtu saistīta ar to, ka datubāzes veidotājs ir arī šajā datubāzē ietverto elementu veidotājs un veic galveno darbību, kā tāds neizslēdz, ka šī persona varētu prasīt aizsardzību, ko tai dod sui generis tiesības, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināts, lai minēto elementu iegūšana, to pārbaude vai noformēšana šī sprieduma 24.–27. punktā precizētajā izpratnē ir būtisks ieguldījums kvantitātes vai kvalitātes ziņā, neatkarīgi no izmantotajiem līdzekļiem šo elementu izveidei.
30 Šajā ziņā, ja datu meklēšana un to precizitātes pārbaude datubāzes izveides laikā principā nepieprasa no šīs datubāzes veidotāja īpašu līdzekļu izmantošanu, jo tas rīkojas ar paša izveidotiem un tā rīcībā esošiem datiem, tomēr šo datu apkopošana, to sistemātisks vai metodisks izkārtojums bāzes iekšienē, to individuālās pieejamības organizēšana un to precizitātes pārbaude visā bāzes darbības laikā var prasīt būtisku ieguldījumu kvantitātes un/vai kvalitātes aspektā Direktīvas 7. panta 1. daļas nozīmē.
31 Pamata lietā līdzekļi, kas ir veltīti, lai futbola čempionātu organizēšanas ietvaros noteiktu datumus, sarakstu un pašmāju un viesu komandas šī čempionāta dažādu dienu spēlēs, pēc Svenska Spel, kā arī pēc Beļģijas, Vācijas un Portugāles valdību apgalvojuma atbilst ieguldījumam spēļu programmas radīšanā. Šāds ieguldījums, kas attiecas uz pašu čempionātu organizēšanu, ir saistīts ar dotās datubāzes satura izveidi, proti, tas attiecas uz dažādo čempionātu katru spēli. Tādējādi tas nevar tikt ņemts vērā Direktīvas 7. panta 1. daļas ietvaros.
32 Šajos apstākļos, abstrahējoties no iepriekšējā punktā paredzētā ieguldījuma, ir jāpārbauda, vai futbola spēļu programmas satura iegūšana, pārbaude vai noformēšana apliecina būtisku ieguldījumu no kvantitātes vai kvalitātes aspekta.
33 Futbola spēļu programmu sastādošo datu meklēšana un apkopošana neprasa nekādus profesionālo līgu pūliņus. Fixtures savos apsvērumos uzsver, ka datu meklēšana un apkopošana faktiski ir neatdalāmi saistītas ar šo datu izveidi, un minētās līgas tajā piedalās tieši kā par futbola čempionātu organizēšanu atbildīgās personas. Futbola spēļu programmas satura iegūšana tādējādi neprasa nekādu neatkarīgu ieguldījumu salīdzinājumā ar to, ko prasa šajā programmā iekļauto datu izveide.
34 Programmas izstrāde neprasa nekādu īpašu piepūli profesionālajām līgām, lai kontrolētu to datu precizitāti, kas saistīti ar čempionāta spēlēm, jo minētās līgas ir tieši iesaistītas šo datu radīšanā. Attiecībā uz spēļu programmu satura precizitātes pārbaudi sezonas laikā arī no Fixtures apsvērumiem izriet, ka šī pārbaude sastāv no spēkā esošo programmu noteiktu datu pielāgošanas iespējamiem spēļu vai čempionāta dienu paziņojumiem, par ko tiek lemts sadarbībā ar profesionālajām līgām. Šādu pārbaudi nevar uzskatīt par tādu, kas apstiprina būtisku ieguldījumu.
35 Futbola spēļu programmas noformēšana ir arī cieši saistīta ar to sastādošo datu izveidi, un to apstiprina arī atsauces trūkums iesniedzējtiesas rīkojumā uz darbiem vai līdzekļiem, kas ir īpaši veltīti šādai noformēšanai. Tādējādi noformēšana nevar tikt uzskatīta par tādu, kas prasa neatkarīgu ieguldījumu salīdzinājumā ar ieguldījumu programmu sastādošo datu izveidē.
36 No tā izriet, ka nedz futbola spēļu programmas satura iegūšana, nedz pārbaude vai noformēšana neliecina par tādu būtisku ieguldījumu, kas pamato Direktīvas 7. pantā noteiktās sui generis tiesību garantētās aizsardzības piemērošanu.
37 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāatbild uz pirmo uzdoto jautājumu par ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, jēdzienu Direktīvas 7. panta 1. daļas nozīmē, ka šis jēdziens iekļauj pastāvošo elementu meklēšanai un to apkopošanai minētajā bāzē veltītos līdzekļus. Jēdziens neaptver līdzekļus, kas tika izmantoti datubāzes saturu veidojošo elementu radīšanai. Tādējādi spēļu programmu sastādīšanas futbola čempionāta organizēšanai kontekstā ieguldījums neaptver līdzekļus, kas veltīti šī čempionāta dažādo spēļu datumu, sarakstu un komandu pāru noteikšanai.
38 Ņemot vērā augšminēto, uz pārējiem uzdotajiem jautājumiem nav jāatbild.
Par tiesāšanās izdevumiem
39 Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:
Ieguldījuma, kas saistīts ar datubāzes satura iegūšanu, jēdziens Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 11. marta Direktīvas 96/9/EK par datubāzu tiesisko aizsardzību 7. panta 1. daļas nozīmē ir jāsaprot kā tāds, kas iekļauj pastāvošo elementu meklēšanai un to apkopošanai minētajā bāzē veltītos līdzekļus. Jēdziens neaptver līdzekļus, kas tika izmantoti datubāzes saturu veidojošo elementu radīšanai. Tādējādi saistībā ar spēļu programmas izveidošanu, lai organizētu futbola čempionātus, šāds ieguldījums nav līdzekļi, kas veltīti, lai noteiktu datumus, laikus un komandu pārus attiecībā uz šo čempionātu dažādām spēlēm.
[Paraksti]
* Tiesvedības valoda – zviedru.