Lieta C‑336/02

Saatgut-Treuhandverwaltungsgesellschaft mbH

pret

Brangewitz GmbH

(Landgericht Düsseldorf lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Augu šķirnes – Aizsardzības režīms – Regulas (EK) Nr. 2100/94 14. panta 3. punkts un Regulas (EK) Nr. 1768/95 9. pants – Ievāktā produkta izmantošana, ko veic lauksaimnieki – Apstrādātāji – Pienākums sniegt informāciju Kopienu aizsardzības tiesību saņēmējam

Sprieduma kopsavilkums

Lauksaimniecība – Vienveidīgi tiesību akti – Augu šķirņu aizsardzība – Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkts un Regulas Nr. 1768/95 9. pants – Īpašnieka, kas bauda Kopienu aizsardzību, iespēja pieprasīt informāciju, ja ir norādes uz to, ka apstrādātājs ir veicis ievāktā aizsargātā produkta apstrādi

(Padomes Regulas Nr. 2100/94 14. panta 2.un 3. punkts; Komisijas Regulas Nr. 1768/95 9. pants)

Saistītie Regulas Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 14. panta 3. punkta sestā ievilkuma un Regulas Nr. 1768/95, ar ko īsteno noteikumus par izņēmumu lauksaimniecībā, kas paredzēts 14. panta 3. punktā Regulā Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību, 9. panta noteikumi paredz augu šķirnes Kopienu aizsardzības tiesību īpašniekam iespēju no apstrādātāja pieprasīt minētajos noteikumos noteikto būtisko informāciju, ko viņš ieguvis, veicot savus pienākumus, bez jebkādiem papildu izdevumiem vai izmaksām, ja viņa rīcībā ir norādes uz to, ka apstrādātājs ir apstrādājis vai gatavojas apstrādāt ievākto produktu, ko lauksaimnieki ieguvuši, audzēšanas nolūkos stādot īpašnieka, kas bauda šo aizsardzību, tās šķirnes pavairojamo materiālu, kura nav šķirnes hibrīds vai sintētiska šķirne un kas ir viena no Regulas Nr. 2100/94 14. panta 2. punktā minētajām lauksaimniecības augu sugām.

Šādā gadījumā apstrādātājam ir jāsniedz īpašniekam būtiska informācija ne tikai par lauksaimniekiem, par kuriem viņa rīcībā ir norādes, ka apstrādātājs ir veicis vai gatavojas veikt minēto apstrādi, bet arī par visiem citiem lauksaimniekiem, kuru vajadzībām viņš ir veicis vai gatavojas apstrādāt ievākto produktu, kas iegūts, stādot attiecīgās šķirnes pavairojamo materiālu, ja apstrādātājam par attiecīgo šķirni ir ticis paziņots vai kā citādi darīts zināms.

(sal. ar 54., 66. punktu, rezolutīvās daļas 1.–2. punktu)

TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2004. gada 14. oktobrī (*)

Lieta C‑336/02

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,

ko Landgericht Düsseldorf (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2002. gada 8. augustā un kas Tiesā reģistrēts 2002. gada 23. septembrī, tiesvedībā

Saatgut-Treuhandverwaltungsgesellschaft mbH

pret

Brangewitz GmbH.

TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs P. Janns [P. Jann], tiesneši A. Ross [A. Rosas], R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], K. Lēnartss [K. Lenaerts] un S. fon Bārs [S. von Bahr] (referents),

ģenerāladvokāts D. Ruiss‑Harabo Kolomers [D. Ruiz‑Jarabo Colomer],

sekretāre M. Muhika Arsamendi [M. Múgica Azarmendi], galvenā administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2004. gada 8. janvārī,

ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:

– Saatgut-Treuhandverwaltungsgesellschaft mbH vārdā – K. fon Girke [K. von Gierke], Rechtsanwalt,

– Brangewitz GmbH vārdā – M. Miršs [M. Miersch], Rechtsanwalt, kam palīdz R. Vilhemss [R. Wilhems], Patentanwalt, un M. Timmermans [M. Timmermann], Rechtsanwalt,

– Vācijas valdības vārdā – V. D. Plesings [W.‑D. Plessing] un A. Tīmane [A. Tiemann], pārstāvji,

– Nīderlandes valdības vārdā – S. Terstala [S. Terstal], pārstāve,

– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – G. Brauns [G. Braun], pārstāvis, kuram palīdz R. Bīrvāgens [R. Bierwagen], Rechtsanwalt,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2004. gada 17. februārī,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 227, 1. lpp.) 14. panta 3. punkta sestā ievilkuma un Komisijas 1995. gada 24. jūlija Regulas (EK) Nr. 1768/95, ar ko īsteno noteikumus par izņēmumu lauksaimniecībā, kas paredzēts 14. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību (OV L 173, 14. lpp.), 9. panta interpretāciju.

2 Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar prāvu starp Saatgut-Treuhandverwaltungsgesellschaft mbH (turpmāk tekstā – "STV") un Brangewitz GmbH (turpmāk tekstā – "Brangewitz") par informāciju, ko pēdējai kā attiecīgajam apstrādātājam ir pienākums pēc STV pieprasījuma sniegt saistībā ar apstrādi, ko tā veikusi, ievācot dažādus ar Regulu Nr. 2100/94 un/vai valsts tiesisko regulējumu aizsargātus augus.

Atbilstošās tiesību normas

Kopienu tiesiskais regulējums

3 No Regulas Nr. 2100/94 1. panta izriet, ka ar to tiek izveidota Kopienas augu šķirņu aizsardzības sistēma kā vienīgais un ekskluzīvais Kopienas rūpnieciskā īpašuma aizsardzības veids, kas attiecas uz augu šķirnēm.

4 Atbilstoši minētās regulas 11. panta 1. punktam personai, sauktai par "selekcionāru", ir tiesības uz Kopienas augu šķirņu aizsardzību, un tā ir persona, kas "selekcionējusi vai atklājusi un attīstījusi attiecīgo šķirni, vai kas ir viņas tiesību pārņēmējs".

5 Saskaņā ar Regulas Nr. 2100/94 13. panta 1. un 2. punktu:

"1. Kopienas augu šķirņu aizsardzības nolūks ir panākt, ka Kopienas augu šķirņu aizsardzības tiesību īpašnieks vai īpašnieki, kas šeit turpmāk saukti par "īpašnieku", ir tiesīgi veikt darbības, kas izklāstītas 2. punktā.

2. Neierobežojot 15. un 16. pantu, attiecībā uz šķirnes komponentiem vai no aizsargājamās šķirnes ievākto materiālu, šeit turpmāk abi saukti "materiāls", vajadzīga īpašnieka atļauja šādām darbībām:

a) ražošanai vai atjaunošanai (pavairošanai);

b) kvalitātes uzlabošanai nolūkā pavairot;

c) piedāvāšanai pārdošanai;

d) pārdošanai vai kādai citādai laišanai tirgū;

e) eksportēšanai no Kopienas;

f) importēšanai Kopienā;

g) uzglabāšanai jebkurā a) līdz f) apakšpunktā minētajā nolūkā.

Īpašnieks var dot atļauju, ievērojot nosacījumus un ierobežojumus."

6 Tomēr Regulas Nr. 2100/94 14. panta 1. punkts paredz:

"Neatkarīgi no 13. panta 2. punkta un lauksaimniecības produkcijas aizsardzības nolūkā lauksaimnieki pavairošanai laukā paši savā īpašumā drīkst lietot ievākto produktu, ko viņi ieguvuši, savā saimniecībā stādot tās šķirnes pavairojamo materiālu, kura nav šķirnes hibrīds vai sintētiska šķirne, uz ko attiecas Kopienas augu šķirņu aizsardzība."

7 Tās pašas regulas 14. panta 2. punkts precizē, ka šī atļauja, saukta par "lauksaimnieku priekšrocību", ir piemērojama vienīgi tajā minētajām lauksaimniecības augu sugām. Šīs sugas ir iedalītas četrās kategorijās, proti – rupjās barības augi, graudaugi, kartupeļi, kā arī eļļas un šķiedras augi.

8 Atbilstoši Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punktam "nosacījumus 1. punktā paredzētās atkāpes īstenošanai un selekcionāra un lauksaimnieka likumīgo interešu aizstāvībai pirms šīs regulas stāšanās spēkā nosaka īstenošanas noteikumos, ievērojot 114. pantu", pamatojoties uz noteiktiem kritērijiem. Šo kritēriju starpā atrodami: kvantitātes ierobežojuma trūkums attiecībā uz zemkopības saimniecību, lauksaimnieka tiesības audzēšanas nolūkā apstrādāt produktu pašam vai ar produktu ievākšanas pakalpojuma sniedzēja palīdzību, lauksaimnieku pienākums, izņemot sīkzemniekus, maksāt īpašniekam taisnīgu atlīdzību, kas ir ievērojami zemāka nekā summa, ko iekasē par tās pašas šķirnes pavairojamā materiāla licencētu ražošanu tādā pašā platībā, un ekskluzīva īpašnieku atbildība par uzraudzību atbilstībai šim 14. pantam.

9 Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sestais ievilkums kā vienu no kritērijiem paredz arī lauksaimnieku un pārstrādātāju [apstrādātāju] pienākumu informēt, kas noteikts šādā veidā:

"Lauksaimnieki vai pārstrādātāji [apstrādātāji] sniedz īpašniekiem pēc viņu pieprasījuma attiecīgu informāciju; attiecīgu informāciju var sniegt arī oficiālas iestādes, kas saistītas ar lauksaimnieciskās ražošanas uzraudzību, ja šādu informāciju gūst, veicot ierastus uzdevumus bez papildu apgrūtinājuma vai izmaksām. Šie noteikumi attiecībā uz personas datiem neierobežo Kopienas un valstu likumus par cilvēku aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un brīvu apriti."

10 No Regulas Nr. 2100/94 septiņpadsmitā un astoņpadsmitā apsvēruma izriet, ka "Kopienas augu šķirņu aizsardzības izmantošanai jābūt pakļautai ierobežojumiem, kas izklāstīti sabiedrības interesēs pieņemtajos noteikumos", ka "tas ietver lauksaimniecības produkcijas aizsardzību" un ka "šajā nolūkā lauksaimniekiem ir vajadzīga atļauja, lai izmantotu ievāktos produktus pavairošanai saskaņā ar zināmiem nosacījumiem".

11 Atbilstoši tās 1. pantam Regula Nr. 1786/95 iedibina īstenošanas noteikumus par nosacījumiem, lai varētu īstenot Regulas Nr. 2100/94 14. panta 1. punktā paredzēto izņēmumu.

12 Minētās regulas 2. pants nosaka:

"1. Šīs regulas 1. pantā minētos nosacījumus īsteno gan selekcionāru pārstāvošais īpašnieks, gan lauksaimnieks, rīkojoties tā, lai aizsargātu viens otra likumīgās intereses.

2. Likumīgās intereses netiek uzskatītas par aizsargātām, ja viena vai vairākas no šīm interesēm tiek nelabvēlīgi ietekmētas, neņemot vērā vajadzību saglabāt saprātīgu līdzsvaru starp tām vai vajadzību pēc samērības starp attiecīgā nosacījuma mērķi un tā īstenošanas faktiskajām sekām."

13 Regulas Nr. 1768/95 9. panta 1. un 2. punkts paredz:

"1. Attiecīgi detalizētāka informācija, ko apstrādātājs sniedz īpašniekam, ievērojot pamatregulas 14. panta 3. punkta sesto ievilkumu, var būt līguma priekšmets līgumā starp īpašnieku un attiecīgo apstrādātāju.

2. Ja šāds līgums nav noslēgts vai nav piemērojams, apstrādātājam – neskarot prasības, kas Kopienas tiesību aktos vai dalībvalstu likumos un citos normatīvos aktos izvirzītas attiecībā uz informāciju – pēc īpašnieka pieprasījuma ir jāsniedz īpašniekam pārskats ar būtisko informāciju. Šādu informāciju uzskata par būtisku:

a) apstrādātāja vārds, viņa pastāvīgās dzīves vietas un viņa uzņēmuma reģistrētais nosaukums un adrese;

b) fakts, vai apstrādātājs ir apstrādājis vienas vai vairāku šķirņu tos ievāktos produktus audzēšanai, kas pieder īpašniekam, ja par šķirni vai šķirnēm bija paziņots vai kā citādi darīts zināms apstrādātājam;

c) ja apstrādātājs tos ir apstrādājis, tad no attiecīgās šķirnes vai šķirņu ievāktā produkta apjoms, kas apstrādāts audzēšanai, un šīs apstrādes rezultāta kopapjoms;

d) šā punkta c) apakšpunktā minētās apstrādes laiks un vietas; un

e) tās personas vai to personu vārds(-i) un adrese(-es), kam viņš ir apstrādājis ievākto produktu audzēšanai, kā minēts c) apakšpunktā, un attiecīgie apjomi."

Valsts tiesiskais regulējums

14 Sortenschutzgesetz1985 (1985. gada likums par augu šķirņu aizsardzību, 1997. gada 25. jūlija versijā, BGBl. 1997 I, 3165. lpp.) 10a. panta 6. punkts, kas definē pienākumu informēt par augu šķirnēm, ko aizsargā Vācijas tiesības, nosaka:

"Lauksaimniekiem, kas izmanto iespēju apstrādāt ievākto produktu audzēšanas nolūkā, kā arī apstrādātājiem, kas rīkojas viņu uzdevumā, ir jāinformē augu šķirņu aizsardzības īpašnieki par audzēšanas platībām."

Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi

15 Iesniedzējtiesa norāda, ka STV ir augu šķirņu īpašnieku organizācija.

16 STV nosūtīja Brangewitz informācijas pieprasījumus par laika periodu no 1997./1998. līdz 1999./2000. gadam saistībā ar apstrādi, ko Brangewitz audzēšanas nolūkā bija veikusi ievāktajam produktam – 500 augu šķirnēm, daļu no kurām aizsargā Regula Nr. 2100/94 un pārējās – valsts tiesību akti.

17 Nesaņemot pieprasīto informāciju, STV pret Brangewitz cēla prasību LandgerichtDüsseldorf [Diseldorfas federālās zemes tiesā].

18 No iesniegtā rīkojuma izriet, ka savas prasības pamatošanai STV norādīja uz virkni pārskatu par ievāktā produkta audzēšanu, ko veikuši Brangewitz klienti, kā arī "rēķinus" un "piegādes pavadzīmes", ko Brangewitz izrakstījusi. Rēķinos attīrīšana, apstrāde un dezinfekcija bija aprēķināta atkarībā no katra minēto graudaugu tipa daudzuma. Rēķini daļēji sevī ietvēra arī datus par apstrādātajām augu šķirnēm.

19 Atbilstoši iesniedzējtiesas minētajam STV apstiprina, ka no pārskatiem par ievāktā produkta audzēšanu, rēķiniem un piegādes pavadzīmēm izriet, ka Brangewitz ir veikusi sēklu apstrādi nolūkā audzēt ievākto produktu vismaz 71 augu šķirnei, kas ir aizsardzības objekts par labu īpašniekam vai ekskluzīvas licences īpašniekam, uzticot STV nodrošināt savas tiesības. Tāpat izriet, ka Brangewitz bija pienākums sniegt informāciju par apstrādes darbībām, ko tā veica ievāktā produkta augu sēklām nolūkā tos audzēt.

20 Brangewitz uzskata, ka STV nav vispārīgu tiesību uz informāciju.

21 Iesniedzējtiesa norāda, ka STV argumentācija noteikti liecina par to, ka laika periodos no 1997./1998. līdz 1999./2000. gadam Brangewitz kā apstrādātājs bija veikusi vismaz 71 aizsargāto augu šķirņu apstrādi. Taču šī argumentācija nekādā gadījumā neliecina par to, ka Brangewitz ir veikusi visu augu šķirņu apstrādi, par kurām prasītāja ir pieprasījusi informāciju.

22 Tomēr atbilstoši iesniedzējtiesas minētajam STV uzsver, ka saskaņā ar saistītajiem Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sestā ievilkuma un Regulas Nr. 1768/95 9. panta noteikumiem nav nepieciešams, lai tās argumentācija liecinātu par to, ka Brangewitz ir veikusi visu to augu šķirņu apstrādi, par kurām informācija tika pieprasīta.

23 Šajā sakarā, no vienas puses, minētā tiesa, atsaucoties uz ģenerāladvokāta Ruisa Harabo Kolomera [Ruiz‑Jarabo Colomer] secinājumiem 2003. gada 10. aprīļa spriedumā lietā C‑305/00 Schulin, Recueil 2003, I‑3525. lpp., jautā, vai apstrādātājs nav jāuztver kā tāds, kam informācija jāsniedz vienīgi tad, ja pastāv norāde uz to, ka viņš ir apstrādājis attiecīgās aizsargātās augu šķirnes.

24 No otras puses, ja tikai apstrādātājiem, kas apstrādājuši aizsargātās augu šķirnes pavairojamo materiālu, ir pienākums īpašniekam sniegt informāciju par šī šķirnes ievāktā produkta apstrādi audzēšanas nolūkos, iesniedzējtiesa jautā, vai šis pienākums informēt attiecas uz lauksaimnieku kopumu, kuru vajadzībām apstrādātājs ir veicis attiecīgās šķirnes apstrādi, un ne tikai uz lauksaimniekiem, kas īpašniekam zināmi un saistībā ar kuriem īpašnieks ir pierādījis, ka tie ar apstrādātāja palīdzību ir veikuši aizsargāto šķirņu apstrādi.

25 Šādos apstākļos Landgericht Düsseldorf nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

"1) Vai [Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sestā ievilkuma un Regulas Nr. 1768/95 9. panta] noteikumi ir interpretējami tādējādi, ka atbilstoši Regulai Nr. 2100/94 aizsargātās augu šķirnes īpašnieks var no apstrādātāja pieprasīt informāciju neatkarīgi no tā, vai pastāv norāde, ka apstrādātājs aizsargātajai augu šķirnei ir veicis šādas darbības?

2) Gadījumā, ja par 1. punktā minētajiem faktiem pastāv norāde: vai atbilstoši saistītajiem Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sestā ievilkuma un Regulas Nr. 1768/95 9. panta noteikumiem apstrādātāja pienākums ir sniegt informāciju par visu to lauksaimnieku kopumu, kuru vajadzībām viņš veicis attiecīgo aizsargāto augu šķirņu apstrādi, vai arī viņam jāsniedz informācija vienīgi par tiem lauksaimniekiem, par kuriem augu šķirņu īpašnieka rīcībā ir norādes, ka [..] apstrādātājs attiecīgo aizsargāto augu šķirnēm ir veicis minētās darbības?"

Par pirmo jautājumu

26 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa pēc būtības jautā, vai saistītie Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sestā ievilkuma un Regulas Nr. 1768/95 9. panta noteikumi ir interpretējami tādējādi, ka tie Kopienas augu šķirņu aizsardzības īpašniekam paredz iespēju no apstrādātāja pieprasīt informāciju, ko paredz minētie noteikumi, ja viņa rīcībā nav norādes uz to, ka apstrādātājs jau ir veicis vai paredz veikt tādas ievāktā produkta lauksaimnieka veiktas apstrādes darbības, stādot pavairojamās īpašnieka šķirnes, uz ko šī aizsardzība attiecas, materiālu, kas nav šķirnes hibrīds vai sintētiska šķirne un ir viena no Regulas Nr. 2100/94 14. panta 2. punktā minētajām lauksaimniecības augu sugām.

Tiesai iesniegtie apsvērumi

27 STV un Vācijas valdība uzsver, ka pretēji apstrādātājiem īpašnieki bauda plašākas tiesības uz informāciju saistībā ar savām augu šķirnēm. Šī apgalvojuma pamatojumam tās atsaucas uz Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sestā ievilkuma un Regulas Nr. 1768/95 9. panta noteikumu redakciju un formulējumu, kā arī to objektu, mērķi un samērīguma principu.

28 Atbilstoši STV un Vācijas valdības minētajam no Regulas Nr. 2100/94 un Nr. 1768/95 redakcijas un formulējuma izriet, ka apstrādātāja pienākums ir iesniegt informāciju par ievāktā produkta sēklu sagatavošanu audzēšanai tikai ar nosacījumu, ka īpašnieks to pieprasa.

29 Kas attiecas uz konkrēto noteikumu interpretāciju, STV uzskata, ka apstrādātāja pienākuma objekts un mērķis ir kontrolēt lauksaimnieku iesniegto informāciju. Ja īpašnieka tiesības saņemt informāciju no apstrādātāja būtu ierobežotas tikai attiecībā uz lauksaimniekiem, kas ir saņēmuši pavairojamo materiālu, nebūtu iespējams kontrolēt to lauksaimnieku, kas neinformē, vai ir uzsākta ievāktā produkta audzēšana vai arī ir uzsākta novākto sēklu apstrāde un, attiecīgajā gadījumā, kurš uzņēmums to ir veicis.

30 Kas attiecas uz attiecīgo regulu mērķi, Vācijas valdība norāda, ka tiesības uz informāciju, ko attiecībā uz apstrādātāju bauda īpašnieks, nav uzskatāmas kā aksesuāras tiesības tiesībām uz atlīdzību, bet gan kā īpaša, vienreizēja juridiska saite starp īpašnieku un apstrādātāju. Ja šī īpašnieka izmantotās tiesības uz informāciju būtu atkarīgas no pierādījuma, kas būtu jāiesniedz par konkrēto aizsargātajām augu šķirnēm veikto apstrādi, minēto tiesību vienīgais mērķis būtu apstiprināt jau zināmu informāciju, un tās nebūtu tādas tiesības, kas nav apstrādātājam.

31 Attiecībā uz samērīguma principu STV atzīmē, ka, pateicoties ar Regulu Nr. 2100/94 piedāvātajai iespējai bez īpašas atļaujas audzēšanas nolūkos apstrādāt ievāktās aizsargāto augu šķirņu sēklas, apstrādātāja sniegtie pakalpojumi sevī ietver ienesīgu darbību, kas ļauj baudīt ievērojamas priekšrocības. Informācijas pieprasījumam nav nepieciešamas nedz īpašas izmaksas, nedz arī nesamērīgi izdevumi, kas apstrādātājam var rasties. Savukārt īpašnieki atrodas daudz neizdevīgākā stāvoklī, jo, nesaņemot atlīdzību par licencēm un ievāktā produkta audzēšanu, tie nevar turpināt savu darbību.

32 Brangewitz pārstāv viedokli, ka nav samērīgi ņemt vērā tikai apstrādātāja statusu. Tā uzskata, ka apstrādātājam nav pienākums informēt, ja īpašnieks pierāda, ka viņa aizsargātā šķirne ir apstrādes objekts, ko veic minētais apstrādātājs. Ja tas būtu bijis citādi, ikvienam apstrādātājam dažādi īpašnieki varētu nosūtīt nenoteiktu skaitu informācijas pieprasījumu.

33 Nīderlandes valdība uzskata, ka Regulas Nr. 2100/94 pamatā esošais vispārējais princips ir nodrošināt līdzsvaru, no vienas puses, starp lauksaimnieka un apstrādātāja likumīgajām interesēm un īpašnieku no otras puses. No tā izsecināms, ka īpašniekam vajadzētu spēt iegūt informāciju no lauksaimnieka vai apstrādātāja, ja viņa rīcībā ir norādes, kas ļauj domāt, ka ir izmantots vai apstrādāts aizsargātās augu šķirnes pavairojamais materiāls.

34 Komisija norāda, ka apstrādātāji ar īpašnieku nesazinās nedz kā sēklu pircēji, nedz kā tie, kam jāmaksā atlīdzība. Viņi savas apstrādes pakalpojumus attiecīgo regulu nozīmē veic tikai lauksaimnieku vajadzībām. Šajā sakarā Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sestajā ievilkumā minētais apstrādātāju kopums ir jāuztver kā tajā pašā punktā minētie lauksaimnieki, kuru vajadzībām tie veic savas darbības.

35 Komisija uzskata, ka no Regulas 2100/94 14. panta 3. punkta sestā ievilkuma un Regulas Nr. 1768/95 9. panta, jo īpaši no b) apakšpunkta, izriet, ka vienīgie, kuru pienākums ir sniegt informāciju, ir apstrādātāji, kas apstrādājuši aizsargātās augu šķirnes un kas par to zina vai var zināt. Tātad personai, kas vēlas iegūt informāciju, ir jāpierāda, ka pastāv ticamas norādes uz to, ka attiecīgais apstrādātājs šādas darbības ir veicis nolūkā apstrādāt aizsargātās sēklas.

Tiesas vērtējums

36 Vispirms jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 2100/94 13. panta 2. punktam īpašnieka, uz ko attiecas Kopienas augu šķirņu aizsardzība, atļauja ir vajadzīga attiecībā uz šķirnes komponentiem vai aizsargājamās šķirnes ievākto materiālu, proti – ražošanai vai atjaunošanai (pavairošanai) un kvalitātes uzlabošanai pavairošanas nolūkā.

37 Minētās regulas 14. panta noteikumi, kas – kā tas arī izriet no tās septiņpadsmitā un astoņpadsmitā apsvēruma – pieņemti sabiedrības interesēs lauksaimniecības produkcijas aizsardzībai, ir šī noteikuma izņēmums (skat. iepriekš minēto spriedumu Schulin, 47. punkts).

38 Minētā 14. panta 1. punkts ļauj lauksaimniekiem pavairošanai laukā izmantot pašiem savā īpašumā ievākto produktu, ko tie ieguvuši, savā saimniecībā stādot tās šķirnes pavairojamo materiālu, kas nav šķirnes hibrīds vai sintētiska šķirne, uz kuru attiecas Kopienas augu šķirņu aizsardzība, saistībā ar vienu no tā paša panta 2. punktā minētajām lauksaimniecības augu sugām (turpmāk tekstā – "priekšrocību skartā šķirne").

39 Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkts precizē, ka nosacījumi 1. punktā paredzētās atkāpes īstenošanai un selekcionāra un lauksaimnieka likumīgo interešu aizstāvībai formulēti īstenošanas noteikumos. Tostarp minētā 14. panta 3. punkta ceturtais ievilkums paredz, ka, izņemot sīkzemniekus, "citiem lauksaimniekiem jāmaksā taisnīga atlīdzība", un sestajā ievilkumā – ka "lauksaimnieki vai pārstrādātāji [apstrādātāji] sniedz īpašniekiem pēc viņu pieprasījuma attiecīgu informāciju".

40 Pretēji tam, ko norāda STV, no Regulas Nr. 2100/94 14. panta ar virsrakstu "Atkāpe no Kopienas augu šķirņu aizsardzības" formulējuma, kā arī no minētā 14. panta 3. punkta redakcijas izriet, ka šī punkta sestajā ievilkumā nav ietverti visi apstrādātāji.

41 Faktiski Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkts, kas turklāt skaidri paredz to, ka nosacījumus ar 1. punktu radītās atkāpes īstenošanai nosaka īstenošanas noteikumos, ir interpretējams šī 1. punkta kontekstā un tādējādi sevī neietver gadījumu, kad minēto atkāpi nav domāts piemērot (skat. iepriekš minēto spriedumu Schulin, 52. punkts).

42 Turklāt, no vienas puses, no Regulas Nr. 2100/94 14. panta 2. punkta izriet, ka šī atkāpe ir piemērojama tikai tām lauksaimniecības augu sugām, kas tajā ir izsmeļoši uzskaitītas. Kā to norādījis ģenerāladvokāts savu secinājumu 29. punktā, no tā izriet, ka šī atkāpe attiecas tikai uz tiem apstrādātājiem, kas apstrādi veikuši no 14. panta 2. punktā uzskaitītajiem augiem ievāktajam produktam, kas iegūts stādot, jo šīs sugas ir vienīgās, kurām šī atkāpe piemērojama.

43 No otras puses, jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 2100/94 14. panta 1. punktam no lauksaimnieku tiesībām bez īpašnieka atļaujas audzēt ievākto produktu, ko tie ieguvuši, stādot viņa priekšrocību skartās šķirnes pavairojamo materiālu, izriet pienākums pēc attiecīgā īpašnieka pieprasījuma sniegt būtisku informāciju un, izņemot sīkzemniekus, maksāt viņam taisnīgu atlīdzību. Tādējādi lauksaimnieku un īpašnieku tiešajās attiecībās tiek aizsargātas to abpusējās likumīgās intereses.

44 Savukārt, kas attiecas uz apstrādātājiem, tad Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta otrais ievilkums precizē to, ka audzēšanas nolūkā ievākto materiālu var apstrādāt "vai nu pats lauksaimnieks, vai arī tas, kas sniedz viņam pakalpojumus". Tātad tie ir lauksaimnieki, kas izlēmuši, ka izmantos apstrādātāja pakalpojumus vai arī apstrādās ievākto produktu paši. Apstrādātāja tiesības veikt šādu apstrādi faktiski ir atvasinātas no lauksaimniekam piešķirtajām tiesībām bez iepriekšējas īpašnieka atļaujas atbilstoši minētā panta 1. punktam audzēt ievākto produktu, kas iegūts, stādot augu šķirni, uz kuru attiecas Kopienas augu šķirņu aizsardzība.

45 Tā rezultātā apstrādātāja pienākums sniegt īpašniekam informāciju arī ir atkarīgs no tā, vai lauksaimnieks izmanto Regulas Nr. 2100/94 14. panta 1. punktā minēto atkāpi, kā arī no lauksaimnieka lēmuma par šī apstrādātāja pakalpojumu izmantošanu ievāktā produkta apstrādei.

46 No tā izriet, ka īpašnieka tiesības no apstrādātāja pieprasīt būtisku informāciju ir atkarīgas no apstrādātāja veiktās ievāktā produkta apstrādes lauksaimnieka vajadzībām, kas savā labā izmanto vai izmantos Regulas 2100/94 14. panta 1. punktā paredzēto atkāpi, vai, citiem vārdiem sakot, no minētā apstrādātāja veiktās apstrādes darbībām ievāktajam produktam, ko lauksaimnieks audzēšanas nolūkos ieguvis, stādot viņa priekšrocību skartās šķirnes pavairojamo materiālu.

47 Šajā sakarā jākonstatē, kā to arī norāda STV un Vācijas valdība, ka nav nozīmes noskaidrot to, vai apstrādātāji savās profesionālajās interesēs audzēšanas nolūkā šķiro visu augu šķirņu ievāktā produkta sēklas, kuras lauksaimnieks tiem nodod, bez šaubām, tostarp to augu šķirņu sēklas, uz kurām attiecas Kopienas augu šķirņu aizsardzība, pretēji lauksaimniekam, kas, pamatojoties uz savas zemes ģeogrāfisko stāvokli, laika apstākļiem, kā arī pārdošanas iespējām, apzināti apstrādā augu šķirnes un izmanto vai neizmanto ievākto produktu.

48 Attiecībā uz Regulas Nr. 1768/95 9. panta 2. punktu ir pietiekami konstatēt, ka, pieņemot, ka minētā regula ir īstenošanas noteikumi, ar ko precizē nosacījumus Regulas Nr. 2100/94 14. panta 1. punktā paredzētās atkāpes īstenošanai, šie noteikumi nekādā gadījumā nevar izvirzīt apstrādātājam plašākas prasības nekā tās, kas izriet no Regulas Nr. 2100/94 (skat. attiecībā uz lauksaimniekiem iepriekš minēto spriedumu Schulin, 60. punkts).

49 Turklāt Regulas Nr. 1768/95 9. panta 1. punkts precizē, ka "attiecīgi detalizētāka informācija, ko apstrādātājs sniedz īpašniekam, ievērojot Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sesto ievilkumu, var būt līguma priekšmets līgumā starp īpašnieku un attiecīgo apstrādātāju". Tā paša panta 2. punkta pirmais teikums, kas nosaka, ka, ja šāds līgums nav noslēgts vai nav piemērojams, "apstrādātājam" ir jāsniedz "īpašniekam" pēc viņa pieprasījuma pārskats par būtisku informāciju, ir uzskatāms par tādu, kas attiecas tikai uz konkrēto īpašnieku un apstrādātāju, kā to nosaka minētais 1. punkts (attiecībā uz lauksaimniekiem skat. iepriekš minēto spriedumu Schulin, 61. punkts).

50 Tāda pati doma ir ietverta Regulas Nr. 1768/95 9. panta 2. punkta b) apakšpunktā, kas precizē, ka apstrādātāja pienākums ir pēc īpašnieka pieprasījuma norādīt, vai apstrādātājs ir apstrādājis no vienas vai vairākām īpašniekam piederošām šķirnēm ievāktos produktus audzēšanas nolūkā, "ja par šķirni vai šķirnēm bija paziņots vai kā citādi darīts zināms apstrādātājam". Faktiski pēc definīcijas šis noteikums attiecas tikai uz apstrādātājiem, kas veikuši apstrādi no īpašnieka augu šķirnes ievāktā produkta audzēšanas nolūkā, uz ko attiecas Kopienu augu šķirņu aizsardzība.

51 No visa iepriekšminētā izriet, ka Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkts un Regulas Nr. 1768/95 9. panta 2. punkts nav interpretējami tādējādi, ka tie ļauj īpašniekiem pieprasīt no apstrādātāja, lai tas pēc pirmā pieprasījuma iesniedz visu attiecīgo informāciju.

52 Tomēr no Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta, jo īpaši no otrā un sestā ievilkuma, izriet, ka uz apstrādātāju attiecinātais pienākums iesniegt īpašniekam informāciju rada pamatu īpašniekam pārbaudīt, vai lauksaimnieki attiecībā uz vienu no šīm augu šķirnēm, uz ko attiecas Kopienu augu šķirņu aizsardzība, savā labā ir izmantojuši minētā panta 1. punktā noteikto atkāpi, kā arī – attiecīgajā gadījumā kādos apmēros, proti – lai pareizi noteiktu maksājamo atlīdzību, un ka minētais pienākums balstās uz faktu, ka lauksaimniekam apstrādātājs palīdz izmantot tam piešķirtās tiesības atbilstoši Regulas Nr. 2100/94 14. panta 1. punktam.

53 Tā, no vienas puses, ievērojot īpašnieka grūtības īstenot savas tiesības iegūt informāciju no lauksaimniekiem, ņemot vērā to, ka auga apstrāde neļauj noteikt, vai tas iegūts, izmantojot ievākto produktu vai arī ievācot sēklas, un, no otras puses, pienākums aizsargāt selekcionāra un lauksaimnieka abpusējās likumīgās intereses, kas izriet no Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta un Regulas Nr. 1768/95 2. panta (skat. iepriekš minēto spriedumu Schulin, 63. punkts), īpašniekam jāļauj pieprasīt informāciju no apstrādātāja, ja viņa rīcībā ir norādes uz to, ka apstrādātājs ir apstrādājis vai gatavojas apstrādāt ievākto produktu, kas iegūts, audzēšanas nolūkos stādot attiecīgās šķirnes pavairojamo materiālu. Jākonstatē, ka šīs īpašnieka tiesības nav pakārtotas tam, vai par konkrētajām šķirnēm apstrādātājam bija paziņots vai kā citādi darīts zināms.

54 No iepriekšminētā izriet, ka atbilde uz pirmo uzdoto jautājumu ir – saistītie Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sestā ievilkuma un Regulas Nr. 1768/95 9. panta noteikumi nav interpretējami tādā nozīmē, ka tie īpašniekam, uz ko attiecas Kopienas augu šķirņu aizsardzība, paredz iespēju no apstrādātāja pieprasīt minētajos noteikumos noteikto informāciju, ja viņa rīcībā nav norādes uz to, ka tas ir apstrādājis vai gatavojas apstrādāt ievākto produktu, ko lauksaimnieki ieguvuši, audzēšanas nolūkos stādot īpašnieka priekšrocību skartās šķirnes pavairojamo materiālu.

Par otro jautājumu

55 Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa pēc būtības jautā, vai gadījumā, ja īpašnieka rīcībā ir norādes uz to, ka apstrādātājs ir apstrādājis vai gatavojas apstrādāt ievākto produktu, ko lauksaimnieki ieguvuši, audzēšanas nolūkos stādot īpašnieka priekšrocību skartās šķirnes pavairojamo materiālu, saistītie Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sestā ievilkuma un Regulas Nr. 1768/95 9. panta noteikumi ir interpretējami tādā nozīmē, ka tie attiecīgajam apstrādātājam uzliek par pienākumu iesniegt informāciju par visu to lauksaimnieku kopumu, kuru vajadzībām šī apstrāde attiecīgajai šķirnei ir veikta, vai arī tikai par tiem lauksaimniekiem, par kuriem īpašnieka rīcībā ir norādes uz to, ka apstrādātājs viņu vajadzībām aizsargātajai šķirnei šo apstrādi ir veicis.

Tiesai iesniegtie apsvērumi

56 Brangewitz uzsver – pieņemot to, ka īpašnieka rīcībā ir pietiekamas iespējas izmantot savas tiesības attiecībā pret lauksaimniekiem, kas izmanto aizsargātās šķirnes, apstrādātājam adresētais informācijas pieprasījums var kalpot vienīgi, lai kontrolētu ar lauksaimnieku saistīto datu precizitāti un pilnību.

57 Ja īpašnieki drīkstētu iztaujāt apstrādātājus, viņi iegūtu informāciju par to, ka lauksaimnieku pienākums nav uz vienkārša pieprasījuma pamata sniegt informāciju un ka saskaņā ar Regulas Nr. 1768/95 8. panta 5. un 6. punktu trešās personas īpašniekiem drīkst darīt zināmu to vienīgi tad, ja lauksaimnieki tam devuši atļauju.

58 STV, Vācijas valdība un Komisija pārstāv viedokli, ka apstrādātāja, kas šķiro aizsargātās šķirnes sēklas, pienākums ir informēt īpašnieku par to lauksaimnieku kopumu, kuri ir atbildīgi par šīs šķirnes atlasi, un ne tikai par tiem, kuri īpašniekam jau zināmi.

59 Nīderlandes valdība uzskata, ka pienākums informēt apstrādātājam liek apzināt visus tos lauksaimniekus, par kuriem aizsargātās auga sugas īpašnieka rīcībā ir norādes, no kā izriet, ka viņi ar apstrādātāja palīdzību ir apstrādājuši minētās sugas sēklu.

Tiesas vērtējums

60 Jāatgādina – kā arī tas izriet no šī sprieduma 46. punkta, – ka īpašnieka tiesības no apstrādātāja pieprasīt būtisku informāciju ir atkarīgas no apstrādātāja veiktās apstrādes darbībām ievāktajam produktam, ko lauksaimnieks audzēšanas nolūkos ieguvis, stādot viņa priekšrocību skartās šķirnes pavairojamo materiālu.

61 Tādējādi, kā to Tiesa arī konstatējusi šī sprieduma 53. punktā, ja īpašniekam ir iespēja no apstrādātāja pieprasīt informāciju saistībā ar vienu no priekšrocību skartajām šķirnēm, ja viņa rīcībā ir norādes uz to, ka pēdējais ir apstrādājis vai gatavojas apstrādāt ievākto produktu, kas iegūts, audzēšanas nolūkos stādot attiecīgās šķirnes pavairojamo materiālu, principā no tā izriet, ka attiecīgajā gadījumā apstrādātāja pienākums ir viņam sniegt būtisku informāciju par visu to lauksaimnieku kopumu, kuru vajadzībām viņš ir veicis attiecīgās šķirnes apstrādi.

62 Faktiski, kā to arī norāda Komisija, apstrādātāja pienākums informēt, kaut arī atkarīgs no tā, vai lauksaimnieks izmanto Regulas Nr. 2100/94 14. panta 1. punktā minēto atkāpi, un lauksaimnieka lēmuma par apstrādātāja pakalpojumu izmantošanu, ir saistīts ar augu šķirnēm, ko apstrādājis viņš pats un nevis viņa klients, kas ir lauksaimnieks.

63 Šo interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 1768/95 9. panta 2. punkts, saskaņā ar kuru apstrādātājam pēc īpašnieka pieprasījuma ir jāsniedz īpašniekam pārskats par būtisku informāciju, kas ietver arī jautājumu par to, vai apstrādātājs ir apstrādājis tos vienas vai vairāku šķirņu ievāktos produktus audzēšanai, kuri pieder īpašniekam, par attiecīgās šķirnes vai šķirņu ievāktā produkta apjomu, kas apstrādāts audzēšanai, par apstrādes laiku un vietu, kā arī par tām personām vai to personu vārdiem un adresēm, kam viņš ir apstrādājis ievākto produktu audzēšanai. Faktiski, šāda veida paziņojums ir vajadzīgs, ja īpašnieka rīcībā ir tikai viena norāde uz to, ka apstrādātājs ir apstrādājis vai gatavojas apstrādāt ievākto produktu, ko lauksaimnieki ieguvuši, audzēšanas nolūkos stādot īpašnieka šķirnes pavairojamo materiālu (šajā sakarā attiecībā uz lauksaimnieku pienākumu sniegt informāciju skat. iepriekš minēto spriedumu Schulin, 64. punkts).

64 Tomēr Regula Nr. 2100/94 apstrādātājiem neuzliek par pienākumu darīt zināmu par šķirni, no kuras iegūtas sēklas, kam, savukārt, veikta apstrāde. Tādējādi attiecībā uz lauksaimniekiem, par kuriem īpašnieka rīcībā nav norādes, ka apstrādātājs ir apstrādājis vai gatavojas viņu vajadzībām apstrādāt attiecīgo šķirni, apstrādātāja pienākums sniegt būtisku informāciju īpašniekam, kā tas arī izriet no Regulas Nr. 1768/95 9. panta 2. punkta b) apakšpunkta, attiecas vienīgi uz gadījumu, kad par šķirni bija paziņots vai kā citādi darīts zināms apstrādātājam.

65 No tā izriet, ka tiklīdz īpašnieka rīcībā ir norādes uz to, ka apstrādātājs ir apstrādājis vai gatavojas apstrādāt ievākto produktu, ko lauksaimnieks ieguvis, audzēšanas nolūkos stādot īpašnieka šķirnes pavairojamo materiālu, apstrādātājam ir jāsniedz viņam būtiska informācija ne tikai par lauksaimniekiem, par kuriem īpašnieka rīcībā ir norādes, ka apstrādātājs ir veicis vai gatavojas veikt minēto apstrādi, bet arī par citiem lauksaimniekiem, kuru vajadzībām viņš ir veicis vai gatavojas veikt apstrādi, ja apstrādātājam par attiecīgo šķirni ir ticis paziņots vai kā citādi darīts zināms.

66 Tādējādi uz otro uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka saistītie Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sestā ievilkuma un Regulas Nr. 1768/95 9. panta noteikumi ir interpretējami tādējādi, ka, ja īpašnieka rīcībā ir norādes uz to, ka apstrādātājs ir apstrādājis vai gatavojas apstrādāt ievākto produktu, ko lauksaimnieks ieguvis, audzēšanas nolūkos stādot īpašnieka priekšrocību skartās šķirnes pavairojamo materiālu, apstrādātājam ir jāsniedz viņam būtiska informācija ne tikai par lauksaimniekiem, par kuriem īpašnieka rīcībā ir norādes, ka apstrādātājs ir veicis vai gatavojas veikt minēto apstrādi, bet arī par visiem citiem lauksaimniekiem, kuru vajadzībām viņš ir veicis vai gatavojas apstrādāt ievākto produktu, kas iegūts, stādot attiecīgās šķirnes pavairojamo materiālu, ja apstrādātājam par attiecīgo šķirni ir ticis paziņots vai kā citādi darīts zināms.

Par tiesāšanās izdevumiem

67 Attiecībā uz lietas dalībniekiem pamata lietā šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:

1) saistītie Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību 14. panta 3. punkta sestā ievilkuma un Komisijas 1995. gada 24. jūlija Regulas Nr. 1768/95, ar ko īsteno noteikumus par izņēmumu lauksaimniecībā, kas paredzēts 14. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību, 9. panta noteikumi nav interpretējami tādā nozīmē, ka tie īpašniekam, uz ko attiecas Kopienas augu šķirņu aizsardzība, paredz iespēju no apstrādātāja pieprasīt minētajos noteikumos noteikto informāciju, ja viņa rīcībā nav norādes uz to, ka apstrādātājs ir apstrādājis vai gatavojas apstrādāt ievākto produktu, ko lauksaimnieki ieguvuši, audzēšanas nolūkos stādot īpašnieka, kas bauda šo aizsardzību, tās šķirnes pavairojamo materiālu, kura nav šķirnes hibrīds vai sintētiska šķirne, attiecībā uz Regulas Nr. 2100/94 14. panta 2. punktā minētajām lauksaimniecības augu sugām;

2) saistītie Regulas Nr. 2100/94 14. panta 3. punkta sestā ievilkuma un Regulas Nr. 1768/95 9. panta noteikumi ir interpretējami tādējādi, ka, ja īpašnieka rīcībā ir norādes uz to, ka apstrādātājs ir apstrādājis vai gatavojas apstrādāt ievākto produktu, ko lauksaimnieks ieguvis, audzēšanas nolūkos stādot tās īpašnieka, uz ko attiecas Kopienas augu šķirņu aizsardzība, šķirnes, kas nav šķirnes hibrīds vai sintētiska šķirne un kas ir viena no Regulas Nr. 2100/94 14. panta 2. punktā minētajām lauksaimniecības augu sugām, pavairojamo materiālu, apstrādātājam ir jāsniedz viņam būtiska informācija ne tikai par lauksaimniekiem, par kuriem īpašnieka rīcībā ir norādes, ka apstrādātājs ir veicis vai gatavojas veikt minēto apstrādi, bet arī par visiem citiem lauksaimniekiem, kuru vajadzībām viņš ir veicis vai gatavojas apstrādāt ievākto produktu, kas iegūts, stādot attiecīgās šķirnes pavairojamo materiālu, ja apstrādātājam par attiecīgo šķirni ir ticis paziņots vai kā citādi darīts zināms.

[Paraksti]

* Tiesvedības valoda - vācu.