Keywords
Summary

Keywords

1. Process – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Prasība par zaudējumu ar līgumisku izcelsmi atlīdzību – Šķīrējklauzula – Trūkums – Kopienu tiesas kompetences neesamība

(EKL 235., 238. un 240. pants)

2. Process – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Prasības pieteikums nolūkā prasīt atlīdzināt Kopienu iestādes nodarītos zaudējumus

(Tiesas Statūtu 21. pants; Pirmās instances tiesas reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

Summary

1. Nepastāvot šķīrējklauzulai EKL 238. panta nozīmē, Pirmās instances tiesa, ja tai – kā šajā gadījumā – iesniegta izskatīšanai lieta par zaudējumu atlīdzību, kas pamatota ar EKL 235. pantu, nevar spriest par šo lietu tādā apmērā, ja faktiski tiek prasīta zaudējumu un procentu atlīdzība ar līgumisku izcelsmi. Pretējā gadījumā Pirmās instances tiesa paplašinātu savu kompetenci turpmāk par strīdiem, kuru izlemšana izsmeļoši noteikta EKL 240. pantā, jo šis noteikums valstu tiesām piešķir vispārīgas tiesības izšķirt strīdus, kuros viena no pusēm ir Kopiena.

(sal. ar 50. punktu)

2. Atbilstoši Tiesas statūtu 21. panta 1. daļai un Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktam prasības pieteikumam jāsatur strīda priekšmets un kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Šai norādei ir jābūt pietiekami skaidrai un precīzai, lai atbildētājam bez papildu informācijas ļautu sagatavot paskaidrojumus un Pirmās instances tiesai ļautu lemt par prasību. Lai nolūkā nodrošināt tiesisko drošību un atbilstošu tiesvedību prasība būtu pieņemama, ir nepieciešams, lai pašā prasības pieteikuma tekstā būtiskie fakti un tās tiesību normas, ar kurām prasījums tiek pamatots, būtu izklāstīti vismaz kopsavilkuma veidā, tomēr sakarīgi un saprotami.

Lai izpildītu šīs prasības, prasības pieteikumam par zaudējumu, ko nodarījusi Kopienu iestāde, atlīdzību ir jāietver informācija, kas ļauj noteikt rīcību, par kuru prasītājs iestādei izsaka pārmetumus, iemesli, kuru dēļ viņš uzskata, ka pastāv cēloņsakarība starp šo rīcību un zaudējumiem, kas, iespējams, nodarīti, kā arī šo zaudējumu raksturs un apmērs.

(sal. ar 56., 58.–59. punktu)