Keywords
Summary

Keywords

1. Migrējošo darba ņēmēju sociālais nodrošinājums – Kopienu tiesiskais regulējums – Materiālā piemērošanas joma – Saskaņā ar valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu piešķirti pabalsti aprūpes riska segšanai – Vecuma apdrošināšanas iemaksu veikšana par trešo personu, kas palīdz aprūpējamajai personai – Iekļaušana slimības pabalstā

(Padomes Regulas Nr. 1408/71 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

2. Migrējošo darba ņēmēju sociālais nodrošinājums – Vienlīdzīga attieksme – Valsts aprūpes apdrošināšanas sistēma, ar ko par dalībvalsts pilsoni, kas nav kompetentās dalībvalsts pilsonis, ir atteikts izdarīt vecuma apdrošināšanas iemaksas – Sistēma, ar ko tiek diskriminēts Eiropas Savienības pilsonis, ko aizliedz Kopienu tiesības

(EKL 17. pants; Padomes Regula Nr. 1408/71)

Summary

1. Pabalsts, ar kuru aprūpes apdrošināšanas sniedzēja iestāde veic vecuma apdrošināšanas iemaksas par trešo personu, kura sniedz aprūpi aprūpējamās personas dzīvesvietā, ir slimības pabalsts aprūpējamajai personai, un uz to attiecas Regula Nr. 1408/71 redakcijā, kura grozīta un atjaunota ar Regulu Nr. 118/97.

(sal. ar 20.–21., 23. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2. EKL 17. pants, kā arī Regula Nr. 1408/71 redakcijā, kas grozīta un atjaunota ar Regulu Nr. 118/97, iestājas pret to, ka kompetentā iestāde atsaka veikt par dalībvalsts pilsoni, kas veic trešās personas lomu, sniedzot aprūpi apdrošinātajai personai, vecuma apdrošināšanas iemaksas, pamatojoties tikai uz to, ka šī trešā persona vai šajā apdrošināšanas sistēmā apdrošinātā persona dzīvo dalībvalstī, kas nav kompetentā valsts.

Eiropas Savienības pilsoņa statuss dod tiesības tiem dalībvalstu pilsoņiem, kuri atrodas tādā pašā situācijā, sagaidīt tiesību vienādu piemērošanu attiecībā uz Līguma piemērošanu, izņemot tieši paredzētus izņēmumus šajā sakarā. Šādā kontekstā, ņemot vērā trešās personas, kura palīdz aprūpējamajai personai, darbības mērķi, dzīvesvietas kritērijs, uz kuru balstās atteikums sniegt minēto aprūpes apdrošināšanas pabalstu, būtībā ir nevis fakts, kas objektīvi pierāda situāciju atšķirīgumu un kas attaisno atšķirīgu attieksmi, bet atšķirīga attieksme attiecībā uz salīdzināmām situācijām, kas ir Kopienu tiesībās aizliegta diskriminācija.

(sal. ar 34.–36. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)