1. Prasība atcelt tiesību aktu — Priekšmets — Pieteikums atcelt lēmumu, ar ko uzsākta EKL 88. panta 2. punktā paredzētā valsts atbalsta formālā izmeklēšanas procedūra, nolūkā apstrīdēt pienākumu apturēt izskatāmos pasākumus līdz minētās procedūras beigām — Lēmuma izbeigt procedūru pieņemšana un tā galīgais raksturs — Prasība, kurā saglabāts tās priekšmets
2. Iestāžu akti — Pamatojums — Pienākums — Piemērojamība — Lēmums uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto formālās izmeklēšanas procedūru
(EKL 88. panta 2. punkts un 253. pants; Padomes Regula Nr. 659/1999)
3. Valstu piešķirtie atbalsti — Novērtējums, ko veic Komisija — Lēmums uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto formālās izmeklēšanas procedūru — Pienākums iepriekš apspriest valsts atbalstu ar attiecīgo dalībvalsti un izvērtēt situāciju, ņemot vērā tās iesniegto informāciju — Minētās dalībvalsts pienākums lojāli sadarboties
(EKL 10. pants un 88. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 10. un 13. pants)
4. Prasība atcelt tiesību aktu — Pamati — Pilnvaru nepareiza izmantošana — Jēdziens
(EKL 230. pants)
5. Valstu piešķirtie atbalsti — Novērtējums, ko veic Komisija — Grūtības novērtēt atbalsta saderību ar kopējo tirgu vai šaubas par atbalsta raksturu — Komisijas pienākums uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru
(EKL 87. pants un EKL 88. panta 2. un 3. punkts)
6. Valstu piešķirtie atbalsti — Novērtējums, ko veic Komisija — Procesuālās tiesību normas, kuras iepriekš atzīst attiecīgos pasākumus par pastāvošu atbalstu vai jaunu atbalstu — Komisijas diskrecionārās varas trūkums — Tādas dalībvalsts pienākums lojāli sadarboties, kura prasa atzīt [attiecīgo pasākumu] par pastāvošu atbalstu
(EKL 10. un 88. pants)
7. Valstu piešķirtie atbalsti — Vispārēja atbalsta shēma, ko apstiprinājusi Komisija — Individuāls atbalsts, kas ir jāapstiprina — Novērtējums, ko veic Komisija — Novērtējums, ko veic, sākotnēji ņemot vērā apstiprināšanas lēmumu un tikai pēc tam Līgumu
(EKL 87. un 88. pants)
8. Valstu piešķirtie atbalsti — Pastāvošs atbalsts un jauns atbalsts — Maksājumi kuģošanas sabiedrībām, kuras valsts pasūtījuma līgumu ietvaros nodrošina regulārus transporta pakalpojumus uz salām — Regulas Nr. 3577/92 4. panta 3. punkts — Jaunā atbalsta shēmas piemērošana tikai tiem maksājumiem, kas nav nepieciešami līgumu sabalansēšanai
(EKL 88. panta 1. un 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 3577/92 4. panta 3. punkts)
1. Prasība par Komisijas lēmumu, ar ko uzsākta EKL 88. panta 2. punktā paredzētā valsts atbalsta izmeklēšanas procedūra un kurā pēc būtības prasīts, lai attiecīgais atbalsts netiktu apturēts līdz šīs procedūras beigām, nav zaudējusi savu priekšmetu sakarā ar to, ka pēc tās celšanas ir pieņemts lēmums, ar ko izbeidz minēto procedūru un kas pa to laiku ir kļuvis galīgs.
(sal. ar 15.–18. punktu)
2. EKL 253. pantā paredzētais pienākums pamatot apstrīdēto lēmumu ir noteikts, lai ļautu Tiesai kontrolēt lēmuma tiesiskumu un sniegt attiecīgai personai pietiekamu norādi par to, vai lēmums ir pienācīgi pamatots, vai arī tajā ir tādi trūkumi, kas ļauj apstrīdēt tā tiesiskumu.
Attiecībā uz lēmumu, ar ko uzsākta EKL 88. panta 2. punktā paredzētā procedūra saistībā ar iespējamu valsts atbalstu, tas, ka šajā lēmumā nav minēta Regula Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [EKL 88.] panta piemērošanai, vai daži no tās pantiem, varētu tikt uzskatīts par pamatojuma trūkumu tikai tad, ja Komisija būtu piemērojusi šajā regulā noteiktās tiesību normas, kas neizriet tieši no Līguma.
(sal. ar 22. un 23. punktu)
3. Ņemot vērā juridiskās sekas, kādas ir lēmumam uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, ar ko provizoriski atzīst attiecīgo atbalstu par jaunu atbalstu, lai arī attiecīgajai dalībvalstij ir tiesības nepakļauties šim atzinumam, Komisijai iepriekš ir jāapspriežas par attiecīgo pasākumu ar konkrēto dalībvalsti, lai šai dalībvalstij būtu iespēja attiecīgā gadījumā norādīt Komisijai, ka tā uzskata, ka minētais pasākums nav atbalsts vai ka tas ir pastāvošs atbalsts. Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [EKL 88.] panta piemērošanai, 10. un 13. pants atbilst šai prasībai un neatbrīvo Komisiju no pienākuma apspriesties ar attiecīgo dalībvalsti pirms uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.
Gadījumā, ja tiek apstrīdēts atbalsta raksturs, Komisijai ir pietiekami jāizvērtē šis jautājums, pamatojoties uz informāciju, ko tai šajā brīdī ir sniegusi minētā valsts, pat ja šis vērtējums nav galīgs. Ņemot vērā no EKL 10. panta izrietošo lojālās sadarbības principu starp dalībvalstīm un iestādēm, un nolūkā neaizkavēt procedūru dalībvalstij, kas uzskata, ka attiecīgie pasākumi nav atbalsts, ir pēc iespējas drīzāk – no brīža, kad Komisija uzzin par šiem pasākumiem, jāiesniedz Komisijai informācija, kas pamato šo nostāju. Ja šī informācija ļauj kliedēt šaubas par to, ka izvērtētajiem pasākumiem nav atbalsta iezīmes, Komisija nevar uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Savukārt, ja šī informācija neļauj kliedēt šaubas par to, ka pasākumiem piemīt atbalsta īpašības un ja paralēli ir šaubas par to saderību ar kopējo tirgu, Komisijai ir jāuzsāk minētā procedūra.
(sal. ar 29., 30. un 48. punktu)
4. Pilnvaru nepareizas izmantošanas jēdziens nozīmē to, ka administratīva iestāde ir izmantojusi savas pilnvaras citam mērķim nekā tam, kā sakarā šīs pilnvaras tai tika piešķirtas. Ar lēmumu tiek nepareizi izmantotas pilnvaras tikai tad, ja, balstoties uz objektīvām, būtiskām un saskaņotām norādēm, tas ir pieņemts ar šādu mērķi.
(sal. ar 38. punktu)
5. Kad Komisija izvērtē atbalsta pasākumus saskaņā ar EKL 87. pantu, lai noteiktu, vai tie ir saderīgi ar kopējo tirgu, tai ir pienākums uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, ja pēc sākotnējas izvērtēšanas tā nevar novērst visas problēmas, kas neļauj Komisijai atzīt, ka šie pasākumi ir saderīgi ar kopējo tirgu. Šie paši principi ir jāpiemēro gadījumā, kad Komisijai ir šaubas par izvērtētā pasākuma atzīšanu par atbalstu EKL 87. panta 1. punkta izpratnē.
(sal. ar 47. punktu)
6. Pienākums noteiktos apstākļos uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru iepriekš nenosaka procedūru, kādā šis lēmums ir jāpieņem, proti, vai nu pastāvīgi izvērtējot pastāvoša atbalsta režīmu, kā tas izriet no kopā piemērojamiem EKL 88. panta 1. un 2. punkta, vai nu kontrolējot jaunu atbalstu, kā tas izriet no kopā piemērojamiem šī paša panta 3. un 2. punkta noteikumiem.
Ņemot vērā juridiskās sekas, izvēloties procedūru, kad runa ir par jau īstenotiem pasākumiem, Komisija nevar aizmuguriski izvēlēties otro procedūru, ja attiecīgā dalībvalsts apgalvo, ka ir jāpiemēro pirmā procedūra. Šādā gadījumā Komisijai pietiekami jāizvērtē jautājums, balstoties uz informāciju, ko tai šajā stadijā sniegusi dalībvalsts, pat ja šis vērtējums attiecībā uz attiecīgo pasākumu atzīšanu nav galīgs.
Tāpat kā tas, kas ir darāms, ja rodas jautājums par to, vai kādam pasākumam ir atbalsta iezīmes, saskaņā ar EKL 10. pantā iekļauto lojālās sadarbības principu starp dalībvalstīm un iestādēm un nolūkā neaizkavēt procedūru dalībvalstij, kas uzskata, ka runa ir par pastāvošu atbalstu, jaiesniedz Komisijai pēc iespējas drīzāk informācija, kas pamato šo nostāju, sākot no brīža, kad Komisija vēršas pie tās saistībā ar attiecīgo pasākumu. Ja pagaidu izvērtēšanas kārtībā šī informācija ļauj domāt, ka pastāv iespēja, ka attiecīgie pasākumi patiešām ir pastāvošs atbalsts, Komisijai tie jāizvērtē, ņemot vērā EKL 88. panta 1. un 2. punktā noteikto procedūru. Savukārt, ja dalībvalsts sniegtā informācija neļauj provizoriski izdarīt šādu secinājumu vai ja dalībvalsts nesniedz nekādu informāciju šajā sakarā, Komisijai ir jāizvērtē šie pasākumi, ņemot vērā šī paša panta 3. un 2. punktā noteikto procedūru.
(sal. ar 53.–55. punktu)
7. Ja Komisija ir atļāvusi atbalstu, būtu pretrunā tiesiskās paļāvības principam un tiesiskās drošības principam tas, ka Komisija vēlreiz novērtētu kā jaunu atbalstu pasākumus, uz kuriem attiecas šis režīms. No tā izriet – ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka pasākumi ir piešķirti atbilstoši iepriekš atļautajam režīmam, Komisija nevar uzreiz uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz šiem pasākumiem, uzskatot tos par jaunu atbalstu, kas nozīmētu to apturēšanu, bet tai vispirms ir jānosaka, vai uz šiem pasākumiem attiecas vai neattiecas minētais režīms un apstiprinošas atbildes gadījumā – vai tie atbilst nosacījumiem, kas paredzēti lēmumā, ar ko tiek apstiprināts šis režīms. Tikai izvērtēšanas galarezultātā pieņemta noliedzoša secinājuma gadījumā Komisija var uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, atzīstot attiecīgos pasākumus par jaunu atbalstu. Savukārt apstiprinoša secinājuma gadījumā Komisijai jāuzskata šie pasākumi par pastāvošu atbalstu atbilstoši EKL 88. panta 1. un 2. punktā noteiktajai procedūrai.
(sal. ar 57. punktu)
8. Ņemot vērā, ka Regulas Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža), 4. pantā paredzētie valsts pasūtījuma līgumi pēc to dabas iekļauj finansiāla rakstura noteikumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu tajā paredzēto valsts pasūtījumu, un ka šī panta 3. punkts paredz atstāt spēkā šos līgumus līdz to izbeigšanās dienai, neierobežojot šīs tiesību normas attiecināmību uz noteiktiem minēto līgumu aspektiem, uz finansiāla rakstura tiesību normām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu tajos paredzēto valsts pasūtījumu, attiecas minētā 4. panta 3. punkts.
Savukārt iespējamais atbalsts, kas pārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu valsts pasūtījumu – minēto līgumu priekšmetu, nevar ietilpt pēdējās minētās tiesību normas piemērošanas jomā tieši tāpēc, ka šis atbalsts nav nepieciešams šādu līgumu sabalansēšanai un tādējādi to atstāšanai spēkā, un līdz ar to, balstoties uz šo tiesību normu, šo atbalstu nevar uzskatīt par pastāvošu atbalstu.
(sal. ar 64. un 65. punktu)