EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.9.2026

COM(2026) 681 final

2026/0286(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

EU KIDS AKTS – “ES interneta digitālo telpu uzturēšana atbildīgā un uzticamā veidā”

{SWD(2026) 681 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikuma pamatā ir spēkā esošais tiesiskais regulējums nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē, kas nodrošina vienotā tirgus darbību. Pamatojoties uz Regulu (ES) 2022/2065 un Regulu (ES) 2024/1689, priekšlikums nodrošina pēctecību un saskaņotību ar ES tiesisko regulējumu digitālo pakalpojumu un MI sistēmu jomā, vienlaikus nosakot īpašas prasības nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistē un par sākumpunktu izvirzot viņu spēju attīstību, drošību un iespēcināšanu.

Ierosinātā regula neskar Digitālo pakalpojumu aktu un balstās uz tajā paredzētajiem noteikumiem, jo īpaši uz 28. pantu par noteiktu tiešsaistes platformu pakalpojumu sniedzēju pienākumu veikt piemērotus pasākumus, lai nepilngadīgajiem nodrošinātu augstu privātuma un drošības līmeni. Ar ierosināto instrumentu un jo īpaši tā noteikumiem par integrētu drošumu juridiski saistošā regulējumā tiek nostiprinātas prasības, kuras Komisija jau ir iekļāvusi pamatnostādnēs par nepilngadīgo aizsardzību saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2065. Tādējādi tiek precizēti Regulas (ES) 2022/2065 28. pantā noteiktie pienākumi, ciktāl tie attiecas uz integrēta drošuma un vecuma apstiprināšanas prasībām. Tāpēc priekšlikums neskar izskatīšanā esošās lietas, kuras ir saistītas Regulā (ES) 2022/2065 un jo īpaši tās 28. pantā noteiktajiem pienākumiem. Ierosinātā regula arī neskar Regulu (ES) 2024/1689 un balstās uz tajā noteikto regulējumu, jo īpaši uz tās visaptverošajiem, uz risku balstītajiem noteikumiem. Ierosinātā regula papildina minēto regulu un neietekmē Regulā (ES) 2024/1689 jau noteiktos aizliegumus, citus pienākumus un prasības attiecībā uz MI sistēmām un vispārīga lietojuma MI modeļiem.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) 

Noteikumi par nepilngadīgo aizsardzību un drošas tiešsaistes vides nodrošināšanu viņu labā būtu jāsaskaņo Savienības līmenī, tādējādi nodrošinot paredzamību un juridisko noteiktību, samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas visā Eiropā un garantējot visiem nepilngadīgajiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas augstu privātuma un drošības līmeni tiešsaistē.

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ietekmes novērtējums

•Pamattiesības

Priekšlikuma mērķis ir uzlabot, veicināt un atbalstīt bērnu tiesību ievērošanu tiešsaistē, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Piekļuves aizkavēšanas mērķis ir nodrošināt bērna tiesību visaptverošu aizsardzību tiešsaistē, kas ietver tiesības uz bērna labbūtībai, veselībai un drošībai nepieciešamo aizsardzību, privātumu un līdzdalību, kā arī tiesības brīvi paust savu viedokli, to pienācīgi ņemot vērā atbilstoši bērna vecumam un briedumam; bērna intereses ir jāņem vērā kā primārs apsvērums, nodrošinot bērna tiesības uz attīstību un pašnoteikšanos bez riskiem un kaitējuma, ko rada konkrēti tiešsaistes pakalpojumi un sistēmas. Lai gan šīs regulas darbības jomā ietilpstošie pakalpojumi rada būtiskus riskus bērnu veselībai un drošībai, tie arī ļauj bērniem brīvi paust savu viedokli, kā arī saņemt un izplatīt idejas, kā paredzēts Hartas 24. panta 1. punktā un 11. panta 1. punktā. Tāpēc piekļuves aizkavēšana attiecas tikai uz kontu izveidi skaidri noteiktā ierobežotā digitālo pakalpojumu un sistēmu lokā, kuros tiek izmantoti konkrēti dizaina elementi un nepilngadīgajiem piedāvātas konkrētas funkcijas, par kurām ir pierādīts, ka tās kaitē nepilngadīgo veselībai un drošībai. Šis pasākums nodrošina, ka šis bērna tiesību uz vārda brīvību ierobežojums joprojām ir samērīgs un nepieciešams, lai sasniegtu vispārējo interešu mērķi, kā noteikts Hartā. Nevajadzētu ierobežot piekļuvi pakalpojumiem, kas ir droši, vecumam piemēroti, izstrādāti bērniem un nodrošina pienācīgu vecāku kontroli un uzraudzību. Turklāt attiecībā uz aizkavēšanu ir paredzēti izņēmumi, kas ļaus nodrošināt piekļuvi informācijai, mācību materiāliem un sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību komitejas Vispārējo komentāru Nr. 25 tiek noteiktas integrēta drošuma prasības, kuru nolūks ir nodrošināt bērna tiesību ievērošanu tiešsaistē. Droši iestatījumi nodrošinās bērniem papildu privātumu, savukārt ierobežoti kontakti ar svešiniekiem mazinās kiberbulinga un iedraudzināšanas risku.

Vecākiem un aizbildņiem arī ir svarīga loma savu bērnu audzināšanā un attīstībā, kā atzīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. panta 3. punktā. Privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību garantē Hartas 7. pants. Hartas 14. panta 3. punkts paredz, ka brīvība dibināt izglītības iestādes, pienācīgi ievērojot demokrātiskus principus, kā arī vecāku tiesības nodrošināt savu bērnu izglītošanu un mācības saskaņā ar savu reliģisko, filozofisko un pedagoģisko pārliecību tiek ievērotas saskaņā ar valstu tiesību aktiem, kas reglamentē šīs brīvības un tiesību izmantošanu, vienlaikus nodrošinot citu Hartā nostiprināto pamattiesību ievērošanu, tostarp 21. pantā paredzētās tiesības uz nediskriminēšanu un 24. pantā paredzētās bērna tiesības, bērna intereses uzskatot par primāru apsvērumu.

Atzīstot vecāku un aizbildņu nozīmīgo lomu, priekšlikumā ir noteikta prasība nodrošināt aizbildņiem paredzētus rīkus un vecākiem dota iespēja drošā vidē izveidot kontus nepilngadīgajiem vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Šie rīki ir jānodrošina saskaņā ar bērnu spēju attīstību un ievērojot viņu tiesības uz privātumu.

Tāpat šī regula nodrošina bērnu tiesību ievērošanu, stiprinot viņu autonomiju. Regulā ir noteikts, ka tās darbības jomā ietilpstošo digitālo pakalpojumu un sistēmu nodrošinātājiem jānodrošina viegli piekļūstamas un bērniem piemērotas ziņošanas sistēmas. Tiem jānodrošina, ka prioritārā kārtā tiek izskatīti nepilngadīgo un aizbildņu ziņojumi. Regula paredz arī lielāku kontroli pār nepilngadīgo kontu iestatījumiem. Turklāt priekšlikums sekmē bērnu digitālo izglītību un digitālo pratību, kā arī vecāku, aprūpētāju, skolotāju un pedagogu sniegto atbalstu, paredzot, ka dalībvalstīm jāizstrādā valsts stratēģijas, kas palīdz sasniegt ar bērnu aizsardzību tiešsaistē saistītos mērķus.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

I nodaļā izklāstīti vispārīgie noteikumi, ieskaitot regulas priekšmetu un darbības jomu (1. un 2. pants) un galveno regulā izmantoto terminu definīcijas (3. pants). Šajā nodaļā ir paredzēti arī noteikumi, kas liedz šīs regulas darbības jomā ietilpstošajiem pakalpojumu sniedzējiem apiet regulas prasības (4. pants), un noteikto pakalpojumu sniedzēju pienākums paziņot par atbilstības plānu un nodrošināt tā neatkarīgu revīziju (5. pants).

II nodaļā ir ietverti noteikumi par nepilngadīgo piekļuves aizkavēšanu sociālajiem medijiem, paredzot, ka tādu pakalpojumu sniedzēji, kuriem piemīt konkrētas iezīmes un kuri ir sociālās tīklošanās pakalpojumi vai video koplietošanas platformu pakalpojumi, vai abi, nedrīkst ļaut nepilngadīgajiem, kas jaunāki par 15 gadiem, izveidot patstāvīgu kontu. Turklāt minēto pakalpojumu sniedzēji var ļaut aizbildņiem izveidot kontus nepilngadīgajiem, kas sasnieguši 13 gadu vecumu, attiecībā uz piekļuvi attiecīgajam pakalpojumam nodrošinot ierobežotas un vecumam atbilstošas funkcijas (6. pants). Ja video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzēji var pierādīt, ka to pakalpojums ir vecumam atbilstošs, tie izņēmuma kārtā var ļaut aizbildņiem nodrošināt piekļuvi arī nepilngadīgajiem, kas jaunāki par 13 gadiem, izmantojot kontus, kurus izveidojuši un uzrauga paši aizbildņi (7. pants).

III nodaļā ir paredzēti noteikumi par integrētu drošumu, kas piemērojami tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu, video koplietošanas platformu pakalpojumu, MI kompanjonu, vispārīgo dialoga sarunbotu un tiešsaistes spēļu nodrošinātājiem.

1. iedaļā ir paredzēti vispārīgi noteikumi, kas piemērojami tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu, video koplietošanas platformu pakalpojumu, MI kompanjonu, vispārīgo dialoga sarunbotu, tiešsaistes spēļu un lietojumprogrammu veikalu nodrošinātājiem. Šajā iedaļā ir precizēts, ka šajā nodaļā noteiktās prasības attiecas arī uz nereģistrētiem pakalpojuma saņēmējiem vai sistēmas lietotājiem un ka atkāpties no šīm prasībām drīkst tikai tad, ja ir konstatēts, ka pakalpojuma saņēmējs vai sistēmas lietotājs ir pilngadīgs, šim nolūkam izmantojot vecuma apstiprināšanu saskaņā ar V nodaļu (8. pants).

2. iedaļā ir paredzēti noteikumi, kas piemērojami tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem un video koplietošanas platformu pakalpojumiem. Jo īpaši šo pakalpojumu sniedzējiem ir aizliegts izstrādāt, organizēt vai sniegt savus pakalpojumus tādā veidā, kura mērķis ir veicināt nepilngadīgo kompulsīvu vai pārmērīgu pakalpojuma lietošanu vai par kuru var pamatoti paredzēt, ka tas šādu lietošanu veicinās. Tiem arī jāievieš iedarbīgi laika pārvaldības rīki, kas aizsargā nepilngadīgo normālās miega stundas un mācību laiku (9. pants). Pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto ieteikumu sistēmas, ir pienākums nepilngadīgajiem ieteikto informāciju un savu ieteikumu sistēmu optimizāciju veidot tā, lai nodrošinātu augstu nepilngadīgo privātuma un drošības līmeni (10. pants). Turklāt minētajiem pakalpojumu sniedzējiem jāievieš pienācīgi un samērīgi pasākumi, kuri nodrošinātu, ka iestatījumi pēc noklusējuma garantē augstu nepilngadīgo privātuma un drošības līmeni, un ka šos iestatījumus nevar mainīt, ja vien nepilngadīgie nav skaidri piekrituši šādām izmaiņām. Minētie pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka nepilngadīgajiem nav pieejamas funkcijas vai iestatījumi, kam ir faktiska vai paredzama negatīva ietekme uz nepilngadīgo privātumu un drošību (11. pants). Minētajiem tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzējiem ir arī pienākums ieviest pasākumus, kas nodrošina augstu nepilngadīgo privātuma un drošības līmeni attiecībā uz saziņu starp nepilngadīgajiem un citiem pakalpojuma saņēmējiem (12. pants). Visbeidzot, tiem pašiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina, ka pirms ekonomiska darījuma veikšanas nepilngadīgajam ir skaidri saprotams, ka tas ir ekonomisks darījums, un ka ar dizaina, organizatoriskiem vai darbības risinājumiem, kuri var izraisīt pārmērīgus, impulsīvus vai nevēlamus tēriņus, netiek izmantots tas, ka nepilngadīgā komercpratība vēl tikai attīstās. Tas ietver arī aizliegumu pakļaut nepilngadīgos mainīgas atlīdzības sistēmām (13. pants).

3. iedaļā ir paredzēti noteikumi, kas piemērojami MI kompanjoniem un vispārīgajiem dialoga sarunbotiem. Jo īpaši šajā iedaļā pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums īstenot 2. iedaļas 9., 11. un 13. pantā paredzētās integrēta drošuma prasības attiecībā uz atkarību veicinošu dizainu, drošiem iestatījumiem un komercdarījumu pārredzamību, kā arī īpašus, šīm sistēmām pielāgotus noteikumus (14. pants). Saskaņā ar šiem noteikumiem MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu nodrošinātājiem jāievieš stingri bērnu drošības pasākumi, kas cita starpā paredz sistēmu izstrādi tā, lai nepilngadīgie netiktu pakļauti funkcijām, kas varētu radīt emocionālu atkarību, kaitīgas mijiedarbības novēršanu, kā arī testēšanu un pēctirgus uzraudzību, lai apzinātu un mazinātu kaitējumu nepilngadīgo drošībai, veselībai, pamattiesībām, labbūtībai un attīstībai. Ja šādas sistēmas tiek ieviestas kā tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojuma, video koplietošanas platformas pakalpojuma vai tiešsaistes spēles funkcija, attiecīgo pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina, ka MI kompanjoni un vispārīgie dialoga sarunboti netiek aktivizēti automātiski, ka nepilngadīgajiem ir iespēja atteikties no to izmantošanas, ja tie ir iespējoti, un ka nepilngadīgie netiek mudināti tos izmantot.

4. iedaļā ir izklāstīti noteikumi, kas piemērojami tiešsaistes spēlēm. Jo īpaši šajā iedaļā pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums īstenot 2. iedaļas 9., 11. un 12. pantā paredzētās integrēta drošuma prasības attiecībā uz atkarību veicinošu dizainu un drošiem iestatījumiem, kā arī īpašus, tiešsaistes spēlēm pielāgotus noteikumus (15. pants). Šie noteikumi cita starpā paredz, ka tiešsaistes spēlēs jāievieš aizsardzības pasākumi, lai nepieļautu, ka tās tiek izmantotas nolūkā pamudināt nepilngadīgos sākt saziņu citos pakalpojumos, kuri var apdraudēt viņu privātumu un drošību. Ja videospēļu platformu nodrošinātāji ļauj pakalpojuma saņēmējiem veidot videospēles, tiem jāievieš nepieciešamie programmatūras risinājumi un organizatoriskie pasākumi, lai šīs videospēles varētu izpildīt 15. panta 1. un 2. punktā, kā arī 18. un 20. pantā noteiktos pienākumus.

5. iedaļā ir izklāstīti noteikumi par vecumam atbilstošu piekļuvi, kas piemērojami lietojumprogrammu veikalu nodrošinātājiem. Šajā iedaļā minētajiem pakalpojumu sniedzējiem ir noteikts pienākums ieviest vecuma kategoriju sistēmu, kas palīdzētu noteikt lietojumprogrammu piemērotību konkrētam vecumam un novērtēt pakalpojuma saņēmēja vecumu, izmantojot vecuma apstiprināšanu. Ja lietojumprogrammu neuzskata par vecumam piemērotu, lietojumprogrammu veikala nodrošinātājs neļauj nepilngadīgajiem piekļūt šādām lietojumprogrammām, kas nav piemērotas vecumam (16. pants). Visbeidzot, šī iedaļa mudina izstrādāt rīcības kodeksus, kas veicinātu vecuma kategoriju sistēmu saskaņotu izveidi un piemērošanu (17. pants).

6. iedaļā ir paredzēti papildu vispārīgi pienākumi attiecībā uz nepilngadīgo darbībspēju un nepilngadīgajiem un aizbildņiem paredzētiem iespēcināšanas rīkiem, kuri piemērojami sociālās tīklošanās pakalpojumu, video koplietošanas platformu pakalpojumu, MI kompanjonu, vispārīgo dialoga sarunbotu, kā arī videospēļu platformu un videospēļu nodrošinātājiem. Šajā iedaļā ir precizēts minēto pakalpojumu sniedzēju pienākums nodrošināt, ka III nodaļā minētās pakalpojuma funkcijas, paziņojumi, informācija, lietotāja kontroles rīki un pakalpojuma mehānismi, brīdinājumi un visa pārējā informācija ir viegli pieejama visiem nepilngadīgajiem un izklāstīta viņiem saprotamā veidā. Regulas (ES) 2022/2065 33. panta 1. punkta izpratnē ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem ir pienākums sniegt šādu informāciju tās dalībvalsts vai to dalībvalstu oficiālajā valodā vai valodās, kurās tiek sniegts attiecīgais pakalpojums. Turklāt sociālās tīklošanās pakalpojumu, video koplietošanas platformu pakalpojumu, MI kompanjonu, vispārīgo dialoga sarunbotu un videospēļu platformu nodrošinātājiem ir pienākums nodrošināt rīkus, kas ļauj nepilngadīgajiem kontrolēt saturu un savus iestatījumus, kā arī sniegt atsauksmes, kurām būtu ilgstoša ietekme uz viņiem ieteikto saturu (18. pants). Šajā iedaļā ir arī precizēts minēto pakalpojumu sniedzēju pienākums ieviest bērniem piemērotas ziņošanas sistēmas un nepilngadīgajiem paredzētus atbalsta rīkus (19. pants), kā arī efektīvus un ērti lietojamus rīkus aizbildņiem. Turklāt šajā iedaļā sociālās tīklošanās pakalpojumu, video koplietošanas platformu pakalpojumu, MI kompanjonu, vispārīgo dialoga sarunbotu un tiešsaistes spēļu nodrošinātājiem ir noteikts pienākums veicināt šādu rīku izmantošanu. Savukārt Regulas (ES) 2022/2065 33. panta 1. punkta izpratnē ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem jānodrošina, ka aizbildņiem paredzētie rīki ir sadarbspējīgi ar trešo personu nodrošinātiem rīkiem aizbildņiem saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1925 6. pantā paredzētajiem nosacījumiem (20. pants). Visbeidzot, šajā iedaļā ir noteikts, ka nepilngadīgajiem un aizbildņiem ir tiesības kompetentajai iestādei iesniegt sūdzību par sociālās tīklošanās pakalpojumu, video koplietošanas platformu pakalpojumu, MI kompanjonu, vispārīgo dialoga sarunbotu vai tiešsaistes spēļu nodrošinātāju saistībā ar iespējamu šīs regulas pārkāpumu. Nepilngadīgajiem un aizbildņiem ir arī tiesības pilnvarot struktūru, organizāciju vai apvienību nepilngadīgā vai viņa aizbildņa vārdā īstenot šajā regulā paredzētās tiesības (21. pants). 

7. iedaļā ir ietverti citi noteikumi par pienācīgu rūpību drošas tiešsaistes vides nodrošināšanā. Tajā ir paredzēti ļoti lielu tiešsaistes platformu uzraudzības pienākumi (22. pants), noteikumi par rīcības kodeksu izstrādi (23. pants) un pakalpojumu sniedzēju pienākums iecelt juridisko pārstāvi (24. pants). Visbeidzot, tajā Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kas papildinātu šajā nodaļā uzskaitītos pasākumus nolūkā nodrošināt augstu nepilngadīgo privātuma un drošības līmeni attiecīgajos pakalpojumos (25. pants).

IV nodaļā ir ietverts pienākums pārbaudīt vecāku atbildību (26. pants).

V nodaļā ir ietverti noteikumi par vecuma apstiprināšanu.

1. iedaļā ir izklāstīti vispārējie vecuma apstiprināšanas principi. Šajā iedaļā ir precizēts, ka gadījumos, kad II un III nodaļas darbības jomā ietilpstošajiem pakalpojumu sniedzējiem jāievieš vecuma apstiprināšanas risinājumi, tiem jānodrošina augsts precizitātes, uzticamības, noturības, privātuma aizsardzības un nediskriminēšanas līmenis, kā arī minimāla iejaukšanās lietotāju privātajā dzīvē, un ka vecuma pašdeklarācija nav pietiekama, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai (27. pants), un tajā ir paredzēti arī īpaši noteikumi par datu aizsardzību vecuma apstiprināšanā (28. pants).

2. iedaļā šie noteikumi ir papildināti ar īpašiem pienākumiem vecuma apstiprināšanas jomā, paredzot, ka 5. un 6. panta prasību izpildei pakalpojumu sniedzējiem jāievieš vecuma verifikācija, savukārt III nodaļas prasību izpildei tie ar konkrētiem nosacījumiem var izmantot gan vecuma verifikāciju, gan citus vecuma apstiprināšanas risinājumus (29. pants), un šos noteikumus papildina Komisijai piešķirtās pilnvaras precizēt vecuma apstiprināšanas nodaļā izklāstītos aspektus (30. pants). Turklāt šajā iedaļā dalībvalstīm ir noteikts pienākums veikt nepieciešamos pasākumus, kuri nodrošinātu dažādu vecuma pierādījuma apliecinājuma iegūšanas līdzekļu pieejamību noteiktā minimālā vecuma sasniegšanas verifikācijai un darītu pieejamu vismaz vienu vecuma verifikācijas risinājumu (31. pants). Visbeidzot, šajā iedaļā ir ietverti pasākumi attiecībā uz esošo kontu vecuma verifikāciju (32. pants).

VI nodaļā ir ietverts noteikums par pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic, lai sagatavotu un atbalstītu nepilngadīgos, kad šī regula būs stājusies spēkā (33. pants).

VII nodaļā ir ietverti noteikumi par kompetenci, uzraudzību un šajā priekšlikumā paredzēto noteikumu izpildes panākšanu, kas balstās uz Regulā (ES) 2022/2065 un Regulā (ES) 2024/1689 paredzētajām izpildes panākšanas struktūrām un sistēmām, kuru mērķis ir novērst dublēšanos un nodrošināt saskanību ar spēkā esošajiem noteikumiem par starpniecības pakalpojumiem un MI sistēmām (34. pants). Ja Komisija sāk procedūru attiecībā uz pakalpojumiem un sistēmām, kas ietilpst tās ekskluzīvajā kompetencē, tā cenšas pieņemt galīgo lēmumu 90 dienu laikā un 30 dienu laikā no procedūras sākšanas paziņot attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam sākotnējos konstatējumus (35. pants). Visbeidzot, tajā ir ietverts noteikums par Komisijas saskaņā ar šo regulu veikto uzraudzības un izpildes panākšanas darbību finansēšanu (36. pants), kā arī noteikumi par speciālo zināšanu attīstīšanu un mehānismiem reaģēšanai uz incidentiem (37. un 38. pants).

2026/0286 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

EU KIDS AKTS – “ES interneta digitālo telpu uzturēšana atbildīgā un uzticamā veidā”

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 1 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 2 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumi, video koplietošanas platformu pakalpojumi, mākslīgā intelekta (MI) kompanjoni, vispārīgie dialoga sarunboti, tiešsaistes spēles un lietojumprogrammu veikali, kas ir kļuvuši par nepilngadīgo svarīgu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Šādi informācijas sabiedrības pakalpojumi un MI sistēmas nepilngadīgajiem paver identitātes attīstības, mācīšanās, izglītības, pilsoniskās līdzdalības, attiecību attīstības, komunikācijas, saiknes veidošanas un radošuma iespējas. Tajā pašā laikā daži no šiem pakalpojumiem un sistēmām, tostarp to dizaina risinājumu dēļ, var radīt riskus nepilngadīgo privātumam, drošumam un drošībai. Šie riski ietver, piemēram, pakļaušanu nelikumīgam saturam un riskus, ko rada kiberiebiedēšana vai kontakti ar personām, kuras cenšas kaitēt nepilngadīgajiem. Nepilngadīgie kā neaizsargāti patērētāji var saskarties arī ar riskiem, ko rada komercprakse, kas var būt manipulatīva, izraisīt nevēlamus tēriņus un veicināt kompulsīvu un atkarību izraisošu uzvedību. Šos riskus var radīt nepilngadīgā tiešā pieredze ar tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem, video koplietošanas platformas pakalpojumiem, MI kompanjoniem, vispārīgajiem dialoga sarunbotiem, tiešsaistes spēlēm un lietojumprogrammu veikaliem vai citu platformas lietotāju rīcību platformā vai sistēmās. 

(2)Tika izveidota īpašā ekspertu grupa jautājumos par bērnu drošību tiešsaistē (“īpašā grupa”), lai konsultētu Komisiju par Eiropas pieeju bērnu drošībai tiešsaistē. Īpašās grupas līdzpriekšsēdētāju ziņojums tika iesniegts 2026. gada jūlijā, un tā pamatā ir seši pamatprincipi: vecumposmu pieeja, līdztiesība un daudzveidība, nepilngadīgo aizsardzība, digitālo pakalpojumu pārskatatbildība un patērētāju tiesības, spēcināšana un medijpratības izglītība, kā arī bērnu tiesības un līdzdalība. Ziņojumā jo īpaši ir ieteikti ES mēroga piekļuves ierobežojumi sociālajiem medijiem, saskaņoti integrēta drošuma noteikumi sociālajiem medijiem, citiem digitālajiem pakalpojumiem, tiešsaistes spēlēm un dažām nepilngadīgajiem pieejamām MI sistēmām, kā arī samērīgas, privātumu saglabājošas vecuma apstiprināšanas sistēmas. Mērķis ir visā digitālajā vidē nodrošināt nepilngadīgo efektīvu un visaptverošu aizsardzību tiešsaistē (sociālie mediji+).

(3)Dalībvalstis arvien vairāk ievieš vai apsver iespēju ieviest valsts tiesību aktus, ar kuriem tiktu noteikts minimālais vecums, no kura nepilngadīgie var piekļūt konkrētiem tiešsaistes pakalpojumiem. Šādi atšķirīgi valstu tiesību akti negatīvi ietekmē iekšējo tirgu, kurš saskaņā ar LESD 26. pantu aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite un brīvība veikt uzņēmējdarbību, ņemot vērā internetam un tiešsaistes pakalpojumiem un sistēmām piemītošo pārrobežu raksturu. Nosacījumi pakalpojumu sniedzējiem ierobežot nepilngadīgo piekļuvi konkrētiem pakalpojumiem un sistēmām, kā arī pienākumi attiecībā uz viņu pakalpojumu un sistēmu izstrādi ir jāsaskaņo, lai tiktu radīta juridiska noteiktība pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā nepilngadīgajiem pieejamus pakalpojumus un sistēmas visā Savienībā, un tiktu nodrošināts saskaņots aizsardzības līmenis nepilngadīgajiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas Savienībā.  

(4)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2065 3 starpniecības pakalpojumu sniedzējiem izveido horizontālu pienācīgas rūpības pienākumu satvaru, kas ietver īpašus pienākumus attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību tiešsaistē. Konkrētāk, minētās regulas 28. pantā ir paredzēts, ka nepilngadīgajiem piekļūstamu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem ir pienākums ieviest pienācīgus un samērīgus pasākumus, lai savā pakalpojumā nodrošinātu augstu nepilngadīgo privātuma, drošuma un drošības līmeni. Komisijas vadlīnijās par pasākumiem, ar kuriem nodrošina nepilngadīgo augsta līmeņa privātumu, drošumu un drošību tiešsaistē 4 ir sniegts neizsmeļošs to pasākumu saraksts, kuri nepilngadīgajiem piekļūstamu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jāievieš, lai izpildītu savu pienākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 28. panta 1. punktu.

(5)Šī regula precizē un papildina attiecīgos Regulas (ES) 2022/2065 noteikumus par nepilngadīgo aizsardzību, jo īpaši, lai nodrošinātu augstu nepilngadīgo privātuma, drošuma un drošības līmeni, ņemot vērā vadlīnijas un īpašās grupas līdzpriekšsēdētāju sagatavoto ziņojumu. Minētajā nolūkā šajā regulā ir izklāstīti noteikumi par saskaņotu minimālo vecumu konta izveidei ar tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem, video koplietošanas platformu pakalpojumiem un noteikumi par saskaņotām dizaina prasībām šādiem pakalpojumiem un par vecuma apstiprināšanu.

(6)Šajā nolūkā Regulas (ES) 2022/2065 28. pants ir precizēts noteikumos, kas paredz saskaņotu minimālo vecumu konta izveidei tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumā un video koplietošanas platformas pakalpojumā, saskaņotas drošuma prasības tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem, video koplietošanas platformas pakalpojumiem, videospēļu platformas pakalpojumiem un lietojumprogrammu veikaliem, kā arī saskaņotus noteikumus par vecuma apstiprināšanu tiešsaistē un vecāku atbildību, ciktāl tie pilda pienākumu nodrošināt augstu nepilngadīgo privātuma, drošuma un drošības līmeni.

(7)Nekas šajā regulā nebūtu jāinterpretē kā vispārējs pārraudzības pienākums vai vispārējs aktīvas faktu noskaidrošanas pienākums, vai vispārējs pienākums starpniecības pakalpojumu sniedzējiem īstenot proaktīvus pasākumus attiecībā uz nelikumīgu saturu.

(8)Šī regula arī papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1689 5 , kurā noteiktas visaptverošas, uz risku balstītas normas MI regulējumam Savienībā. Regula (ES) 2024/1689 aizliedz noteiktu MI praksi, tostarp nepilngadīgo neaizsargātības kaitīgu izmantošanu un manipulācijas. Turklāt tajā ir noteiktas prasības augsta riska MI sistēmām, pārredzamības prasības interaktīvām un ģeneratīvām MI sistēmām un pienākumi visspējīgāko vispārīga lietojuma MI modeļu nodrošinātājiem izvērtēt un mazināt sistēmiskos riskus, tostarp riskus nepilngadīgo drošumam un labbūtībai. Neskarot Regulā (ES) 2024/1689 noteiktās prasības un pienākumus, šīs regulas mērķis ir novērst konkrētos riskus, ko nepilngadīgajiem rada MI kompanjoni un vispārīgie dialoga sarunboti, un precizēt saskaņotus pasākumus, kas minēto MI sistēmu nodrošinātājiem būtu jāpieņem, lai nodrošinātu nepilngadīgo augstu veselības un drošuma aizsardzības līmeni un atbalstītu viņu fizisko, garīgo un emocionālo labbūtību un attīstību.

(9)Šī regula būtu uzskatāma par daļu no ES vispārējiem centieniem aizsargāt lietotājus, tostarp bērnus un citas neaizsargātas grupas, no saskares ar nelikumīgu saturu tiešsaistē. Tas ietver Direktīvu (ES) 2024/1385 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, kas paredz kriminālatbildību par intīmu vai manipulētu materiālu kopīgošanu bez piekrišanas, ar dzimumu saistītu naida runu, kiberuzmākšanos un kibervajāšanu, tostarp, ja tā vērsta pret nepilngadīgajiem.

(10)Šī regula neskar Direktīvā 2010/13/ES paredzētos noteikumus, kas reglamentē citus šo pakalpojumu sniegšanas aspektus, uz kuriem attiecas šī regula, jo īpaši noteikumus par nepilngadīgo kā audiovizuālā satura skatītāju aizsardzību. Ja citi Savienības tiesību instrumenti reglamentē līdzīgus, bet ne konkrētākus pakalpojumu sniegšanas aspektus, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, priekšroka būtu dodama šai regulai.

(11)Pamatojoties uz definīcijām, kas aptver digitālo vidi, šī regula būtu jāpiemēro konkrētiem informācijas sabiedrības pakalpojumiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1535, tas ir, jebkādiem attālinātiem pakalpojumiem, ko parasti sniedz par atlīdzību, izmantojot elektroniskus līdzekļus, un pēc saņēmēja individuāla pieprasījuma. Konkrētāk, šī regula būtu jāpiemēro tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem. Šī regula būtu jāpiemēro arī noteiktām MI sistēmām Regulas (ES) 2024/1689 3. panta 1. punkta nozīmē, kuras ir pieejamas nepilngadīgajiem un kuras kvalificējamas kā MI kompanjoni vai vispārīgie dialoga sarunboti. Turklāt šī regula būtu jāpiemēro operētājsistēmu nodrošinātājiem, kā definēts Regulā (ES) 2022/1925, kā arī lietojumprogrammu veikalu nodrošinātājiem, kā definēts Regulā 2022/1925, kas ir tiešsaistes starpniecības pakalpojuma veids, kura starpniecības objekts produktu vai pakalpojumu veidā ir lietojumprogrammas. Lai novērstu šaubas, šo regulu piemēro arī tiem tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem, video koplietošanas platformām un lietojumprogrammu veikaliem, kuri saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 33. pantu ir noteikti par ļoti lielām tiešsaistes platformām.

(12)Videospēles ir kļuvušas par nozīmīgu digitālās vides daļu, kurā nepilngadīgie iesaistās un mijiedarbojas ar citiem rotaļājoties, mērķtiecīgi vai izklaides nolūkā. Dažas videospēļu platformas ļauj izplatīt lietotāju radītu saturu nenoteiktam skaitam pakalpojuma saņēmēju un apmainīties ar to, kā arī veicina kontaktus starp šiem saņēmējiem. Šādas tiešsaistes spēles atbilst Regulā (ES) 2022/2065 minētajai tiešsaistes platformu definīcijai, un tās būtu jāiekļauj šīs regulas darbības jomā. Vienlaikus šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj arī dažas tiešsaistes spēles, kas liedz izplatīt informāciju nenoteiktam skaitam saņēmēju. Tas attiecas uz jebkuru spēli, ko var spēlēt datorā, mobilajā ierīcē vai spēļu konsolē, neatkarīgi no tā, vai spēles pamatā esošā programmatūra pēc tam tiek darbināta lokāli vai attālināti, piemēram, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, un neatkarīgi no tā, vai pakalpojums tiek sniegts bez maksas, par samaksu vai par hibrīdatlīdzību, kas ietver pirkumus pakalpojumā (vai lietotnē). Tiešsaistes spēles, kas ir pieejamas vai nopērkamas tikai fiziskos datu nesējos bez jebkāda tiešsaistes komponenta, kas ļauj tām piekļūt, tās izplatīt vai iegādāties, šīs regulas vajadzībām netiek uzskatītas par tiešsaistes spēlēm. Lai novērstu šaubas – ja tiešsaistes spēlē ir iestrādātas noteiktas video koplietošanas platformai atbilstošas funkcijas, to šīs regulas vajadzībām uzskata par tiešsaistes spēli.

(13)Lai nodrošinātu regulas proporcionalitāti, šī regula nebūtu jāpiemēro pakalpojumiem vai sistēmām, kas to nekomerciālā, izglītības, zinātniskā vai sabiedrības interešu rakstura dēļ rada būtiski ļoti zemu risku nepilngadīgajiem. Šim izņēmumam būtu jāattiecas uz bezpeļņas tiešsaistes enciklopēdijām, bezpeļņas izglītības un zinātniskajiem repozitorijiem, pakalpojumiem un sistēmām, kas ir paredzētas galvenokārt izglītības mērķiem un ko pārvalda izglītības iestādes vai organizācijas vai kas tiek pārvaldītas to vajadzībām; atklātā pirmkoda programmatūras izstrādes un koplietošanas platformām, pakalpojumiem un sistēmām, kas īpaši izstrādātas un tiek ekspluatētas vienīgi zinātniskās pētniecības un izstrādes nolūkā, un pakalpojumiem un sistēmām, ko projektējušas, izstrādājušas un pārvalda publiskās iestādes un kas paredzētas vienīgi minēto publisko iestāžu lietošanai vai to vārdā. 

(14)Ja uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā, attiecas arī pienākums nodrošināt augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 28. panta 1. punktu, šie pienākumi ir precizēti attiecībā uz šajā regulā ietvertajiem jautājumiem. Tomēr šajā regulā noteikto pienākumu izpilde pati par sevi nebūtu jāuzskata par pierādījumu tam, ka šādi pakalpojumu sniedzēji ievēro Regulas 2022/2065 28. panta 1. punktu, un tāpēc tai nebūtu jāskar turpmāki ietekmes mazināšanas pasākumi, kas šādiem pakalpojumu sniedzējiem var būt jāievieš jautājumos, uz kuriem šī regula neattiecas, piemēram, jautājumos, kas saistīti ar drošības nodrošināšanu. Tāpat Regulas (ES) 2022/2065 28. panta 1. punktam arī turpmāk jābūt piemērojamam tiešsaistes platformām ārpus šīs regulas darbības jomas.

(15)Šīs regulas vajadzībām ir lietderīgi noteikt vienotu nepilngadīgā vai bērna definīciju. Ar terminu “nepilngadīgais” vai “bērns” būtu jāsaprot jebkura fiziska persona, kas jaunāka par 18 gadiem, neatkarīgi no valstu tiesību aktu noteikumiem, kas paredz agrāku vai vēlāku likumīgas pilngadības sasniegšanu. Turklāt, lai gan tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu, video koplietošanas platformu pakalpojumu, tiešsaistes spēļu, lietojumprogrammu veikalu un MI sistēmu nodrošinātāji joprojām ir primāri atbildīgi par savu pakalpojumu un sistēmu drošību, ja tos izmanto nepilngadīgie, vecākiem un likumīgajiem aizbildņiem var būt nozīme nepilngadīgo tiešsaistes pieredzes ievirzīšanā. Aizbildņa jēdzienam šajā regulā būtu jābalstās uz vecāku atbildības definīciju Padomes Regulā (ES) 2019/1111 6 .

(16)Šajā regulā būtu jāpiemēro jēdziena “MI sistēma” definīcija, kas noteikta Regulas (ES) 2024/1689 3. panta 1. punktā. Turklāt ir lietderīgi definēt konkrētus MI sistēmu veidus, kas kvalificējami kā MI kompanjoni vai vispārīgie dialoga sarunboti un uz kuriem attiecas šajā regulā noteiktie papildu pienākumi. Ja šajā regulā ir atsauce uz MI kompanjona vai vispārīgo dialoga sarunbota nodrošinātāju, nodrošinātāja jēdziens būtu jāsaprot tā, kā definēts Regulas (ES) 2024/1689 3. panta 3. punktā.

(17)Definīcijas, kas attiecas uz vecuma apstiprināšanu, tostarp “vecuma verifikācija”, “vecuma apstiprināšana”, “ES vecuma pierādījuma apliecinātāju ES saraksts”, “ES vecuma verifikācijas risinājumu ES saraksts”, “ES vecuma verifikācijas shēma” un “vecuma pierādījuma apliecinājums”, būtu jāsaprot kā tādas, kas balstās uz Savienības regulējumu, kurš izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014, kas grozīta ar Regulu (ES) 2024/1183, kā arī ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2026/1035 (2026. gada 29. aprīlis) par vienota satvara izveidi ES mēroga vecuma verifikācijas tehnoloģijām nepilngadīgajiem un saistītajām Komisijas vadlīnijām par nepilngadīgo aizsardzību tiešsaistē, un būtu konsekventi jāinterpretē saskaņā ar minēto regulējumu.

(18)Lai nodrošinātu, ka nepilngadīgajiem tiek garantēts augsts privātuma, drošuma un drošības līmenis, ir svarīgi, lai pienākumi tiktu piemēroti efektīvi un netiktu apieti. Tālab pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu īstenot tādu rīcību, lai mazinātu šajā regulā noteikto pienākumu efektivitāti. Šāda rīcība ietver pakalpojuma vai sistēmas izstrādi, izvēles pasniegšanu pakalpojuma saņēmējiem vai sistēmas lietotājam tādā veidā, kas nav neitrāls, vai lietotāja saskarnes vai tās daļas struktūras, funkcijas vai darbības veida izmantošanu, lai vājinātu vai pasliktinātu lietotāja autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēli. Piemēram, nebūtu jāprasa nepilngadīgajiem konta izveides laikā pazemināt sensitīvu iestatījumu līmeni, piemēram, piekļuvi ģeolokācijai vai kamerai. Nevajadzētu arī mudināt nepilngadīgos apiet aizkavētās piekļuves saistības. Pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jāierobežo tas, ka nepilngadīgie izveido sekundāros kontus, kuru mērķis ir apiet integrēta drošuma pasākumus.

(19)Lai nodrošinātu, ka pakalpojumi, kuriem piekļūst nepilngadīgie, nodrošina visaugstāko privātuma, drošuma un drošības līmeni, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzējiem, kuri noteikti par ļoti lielām tiešsaistes platformām saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 33. pantu, būtu jāpaziņo Komisijai par pasākumiem, ko tie plāno veikt, lai nodrošinātu pienākumu faktisku izpildi, piemēram, aizkavētu piekļuvi pakalpojumam un integrētu drošumu. Tam būtu jāļauj Komisijai pēc novērtējuma, ko veikuši neatkarīgi revidenti ar īpašām zināšanām, noskaidrot, vai pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas šīs regulas II–V nodaļā noteiktie pienākumi, ir veikuši pasākumus, kas vajadzīgi, lai tos izpildītu. Komisijai būtu jāreaģē uz minēto atbilstības plānu, neskarot savas uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvaras, jo īpaši pilnvaras sākt procedūras saskaņā ar šīs regulas 34. pantu. Šis paziņošanas mehānisms ir nepieciešams un samērīgs, ņemot vērā tā mērķi un ievērojot pamattiesības uz darījumdarbības brīvību, kas nostiprinātas Hartas 16. pantā, un brīvību saņemt un sniegt informāciju saskaņā ar tās 11. pantu.

(20)Vecums līdz 15 gadiem ir īpaši nozīmīgs nepilngadīgo kognitīvajai, emocionālajai un sociālajai attīstībai, kā arī viņu personības, identitātes un vērtību sistēmu attīstībai. Zinātniskie pierādījumi liecina, ka daži tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumi un video koplietošanas platformas pakalpojumi to īpašo iezīmju un funkciju dēļ īpaši nopietni apdraud to nepilngadīgo privātumu, drošumu un drošību, kuri ir jaunāki par 15 gadiem. Pētījumi liecina par ietekmi uz garīgo veselību un to, ka bērni ir īpaši neaizsargāti vecumā līdz 13 gadiem, sākot no riskiem, kas saistīti ar pasīvajiem tiešsaistes lietotājiem, kuri jaunāki par 3 gadiem, kad aprūpi var aizstāt ar ekrānlaiku, kas ietekmē bērnu spēju noturēt uzmanību, valodas veidošanos un sociālemocionālo attīstību, līdz riskiem, kas saistīti ar neatbilstību starp pastāvīgu pakļaušanu ārējai stimulācijai un bērnu spēju attīstību un jaunu pašuztveri, beidzot ar attīstības jutīguma konverģences riskiem un platformu virzītai satura un mijiedarbības paplašināšanai. Vecumā līdz 15 gadiem pusaudži pamazām iegūst aizvien lielāku autonomiju, aprūpētāju un pedagogu uzraudzība kļūst mazāk efektīva un tikmēr riskus arvien vairāk ietekmē digitālo pakalpojumu sociālie elementi, nevis individuāla uzvedība, un pusaudži vecumā no 13 līdz 15 gadiem pieredz vislielāko attīstības neaizsargātību. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka nepilngadīgie var izmantot savas tiesības uz attīstību un pašnoteikšanos, neizjūtot būtisku ietekmi, ko var radīt konkrēti tiešsaistes pakalpojumu radīti riski un kaitējums. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu aizsardzības līmeni visiem nepilngadīgajiem Savienībā, ir nepieciešams ieviest ES mēroga ierobežojumu attiecībā uz piekļuvi sociālajiem medijiem+ bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem. Lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības, ko rada atšķirīgi valstu tiesību akti, būtu jānosaka saskaņots minimālais vecums – 15 gadi – autonomu kontu izveidei tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumos un video koplietošanas platformu pakalpojumos, kuriem ir iezīmes vai funkcijas, kas ir īpaši kaitīgas nepilngadīgajiem, kuri jaunāki par minēto vecumu. Tam nebūtu jāskar Savienības tiesību akti vai saskaņā ar Savienības tiesībām pieņemti valsts tiesību akti, ar kuriem nosaka augstāku minimālo vecumu konkrētām satura kategorijām, piemēram, pornogrāfiskajam vai azartspēļu saturam.

(21)Iezīmes un funkcijas, kuras uzskata par tādām, kas rada risku nepilngadīgo līdz 15 gadu vecumam privātumam, drošumam un drošībai, atbilst globāli atzītajām tiešsaistes risku klasifikācijām, tostarp riskam, ka nepilngadīgie saskarsies ar vecumam nepiemērotu saturu vai kontaktiem, kā arī citu lietotāju kaitīgu rīcību vai citiem komerciāliem vai transversāliem riskiem, piemēram, pārmērīgu lietošanu. Tāpēc tie ietver iezīmes un funkcijas, kas pieļauj noteiktu kaitīga satura patēriņu un izplatīšanu, kā arī kaitīgu mijiedarbību vai rīcību. Pakalpojumi, kas ļauj saņēmējiem reāllaikā izplatīt saturu nenoteiktam skaitam cilvēku, jo īpaši pakļauj nepilngadīgos to privātuma riskam, kā arī neatbilstošam saturam, piemēram, pornogrāfiskam saturam; ļaujot nepilngadīgajiem mijiedarboties ar nezināmiem lietotājiem, viņi tiek pakļauti nepiemērotas saziņas ar pieaugušajiem riskam, kā arī citu lietotāju ļaunprātīgas vai citas kaitīgas rīcības riskam; ja saturs vai kontakti tiek piedāvāti automātiski, pastāv risks, ka nepilngadīgie var tikt pakļauti kaitīgam saturam vai tā dēvētajām kaitīga satura “truša alām”, kā arī nonākt potenciāli kaitnieciskos kontaktos ar ļaunprātīgiem lietotājiem; tādu funkciju, saskarņu dizainu vai raksturlielumu izmantošana, kas var novest pie kompulsīvas vai pārmērīgas lietošanas, piemēram, pašpiegādes paziņojumi vai nebeidzama satura plūsma, rada risku, ka nepilngadīgajam var izveidoties tāda uzvedība, kas kaitē viņa garīgajai veselībai un labbūtībai, tostarp raisa atkarību. Šīs funkcijas parasti tiek piedāvātas tikai tiem pakalpojuma saņēmējiem, kuri piekļūst pakalpojumam, izmantojot kontu. Tāpēc, ņemot vērā nepilngadīgā tiesības uz vārda brīvību, ir samērīgi aizkavēt piekļuvi pakalpojumam šādu kontu izveides un izmantošanas brīdī, jo tā paša pakalpojuma izmantošana bez konta rada nepilngadīgajiem mazāku risku.

(22)Atzīstot to, kāda loma vecākiem un likumīgajiem aizbildņiem ir nepilngadīgo pieaugušās autonomijas un drošas attīstības atbalstīšanā tiešsaistē, ir lietderīgi ļaut pakalpojumu sniedzējiem izņēmuma kārtā atkāpties no šajā regulā noteiktā minimālā vecuma autonomai piekļuvei līdz zemākam minimālajam 13 gadu vecumam, lai persona, kam ir vecāku atbildība, varētu izveidot kontu ar ierobežotām funkcijām bērniem vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Šādam kontam vajadzētu būt tās personas kontam, kurai ir vecāku atbildība, nevis attiecīgā nepilngadīgā kontam. Uz minēto atkāpi būtu jāattiecina vecāku atbildības pārbaude, un tai nevajadzētu apdraudēt šīs regulas mērķi, ņemot vērā bērnu tiesības uz aizsardzību un privātumu un pirmām kārtām ņemot vērā bērna intereses. Visbeidzot, minētajai atkāpei nevajadzētu būt iespējamai, ja pakalpojumu sniedzēji savos lietošanas noteikumos ierobežo piekļuvi saviem pakalpojumiem un to izmantošanu tādiem lietotājiem, kuri nav sasnieguši minimālo vecumu, kas ir augstāks par 13 gadiem.

(23)Ja video koplietošanas platformas pakalpojums ir īpaši paredzēts nepilngadīgajiem, kas jaunāki par 13 gadiem, aizbildnis izņēmuma kārtā var ļaut šādam nepilngadīgajam piekļūt pakalpojumam saskaņā ar 7. pantā paredzētajiem nosacījumiem tikai ar aizbildņa paša kontu un aizbildņa kontrolē un uzraudzībā. Šāda aizbildņa kontrolēta piekļuve nenozīmē, ka nepilngadīgais izveido vai izmanto kontu, un tāpēc 6. panta 1. punkta izpratnē tā nav piekļuve, izmantojot kontu, kas izveidots vai piešķirts nepilngadīgajam. Aizbildņa kontrolētu piekļuvi var organizēt, izmantojot bērniem paredzētus iestatījumus vai profilus aizbildņa konta ietvaros; šādi iestatījumi vai profili nav nepilngadīgā konti.

(24)Šī regula neprasa nevienam pakalpojumu sniedzējam sniegt savu pakalpojumu nepilngadīgajiem, kas jaunāki par 13 gadiem, kā arī neietekmē tādu pakalpojumu noteikumus un nosacījumus, kuri nepieļauj šādu nepilngadīgo piekļuvi; uz šiem pakalpojumiem joprojām pilnībā attiecas šajā regulā noteiktie pienākumi nepieļaut viņiem piekļuvi. Prasības, kas saistītas ar vecumam atbilstošu pieredzi video koplietošanas platformu pakalpojumos, attiecas tikai uz tiem pakalpojumiem, kuru sniedzēji ir apzināti izvēlējušies piedāvāt vidi, kas īpaši paredzēta bērniem, un pakļauj šo izvēli stingriem nosacījumiem.

(25)Ņemot vērā, ka nepilngadīgie arvien vairāk laika pavada tiešsaistē, ir ārkārtīgi svarīgi viņus aizsargāt, nodrošinot vecumam atbilstošu un drošu tiešsaistes pieredzi. Lai nodrošinātu, ka nepilngadīgie var droši izmantot digitālo vidi, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī tiešsaistes spēļu, MI kompanjonu, vispārīgo dialoga sarunbotu un lietojumprogrammu veikalu nodrošinātājiem būtu jāievieš atbilstoši un samērīgi pasākumi, lai nodrošinātu augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni nepilngadīgajiem, kad tie izmanto attiecīgo pakalpojumu vai sistēmu. Šajā nolūkā pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizstrādā savi pakalpojumi un sistēmas tā, lai prioritāte tiktu piešķirta nepilngadīgo labbūtībai, jau no paša sākuma to izstrādē un ekspluatācijā iekļaujot privātuma, drošuma un drošības aizsardzību, ņemot vērā nepilngadīgo spēju attīstību. Ja pakalpojums vai sistēma ir pieejama bez reģistrācijas vai autentifikācijas, pakalpojumu sniedzējiem pēc noklusējuma būtu jākonfigurē dizains un iestatījumi jebkuram nereģistrētam vai neautentificētam lietotājam tādā veidā, kas garantē augstu nepilngadīgo privātuma, drošuma un drošības līmeni. Pakalpojumu sniedzējiem būtu ļauts atkāpties no minētajām prasībām tikai tad, ja konstatēts, ka saņēmējs vai lietotājs ir pieaugušais, un ir veikta vecuma apstiprināšana saskaņā ar šo regulu.

(26)Attiecībā uz tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem un video koplietošanas platformas pakalpojumiem pasākumiem, ko minēto pakalpojumu sniedzēji veic, lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus, būtu jānodrošina, ka, tiklīdz nepilngadīgie ir izveidojuši savu kontu pakalpojuma izmantošanai, viņi turpina gūt labumu no drošas digitālās vides. Lai gan minētie pasākumi mazina riskus, kurus šādu pakalpojumu konkrētās funkcijas un iezīmes rada nepilngadīgajiem, kuri ir vecāki par 15 gadiem, tiešsaistes sociālo tīklu pakalpojumi un video koplietošanas platformas tomēr joprojām ir nepiemēroti nepilngadīgajiem, kuri ir jaunāki par minēto vecumu. Tāpēc minēto pienākumu ievērošanai nebūtu jāietekmē vispārējais ierobežojums nepilngadīgajiem izveidot savu kontu, nesasniedzot minēto vecumu.

(27)Dažas tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu dizaina iezīmes var izmantot nepilngadīgo neaizsargātību un veicināt plašu vai pārmērīgu pakalpojuma izmantošanu, kompulsīvus uzvedības modeļus vai atkarībai līdzīgu uzvedību, nelabvēlīgi ietekmējot nepilngadīgo garīgo, emocionālo un fizisko labbūtību. Šādas funkcijas var ietvert nepārtrauktu satura patēriņu bez efektīviem apstāšanās punktiem, automātisku atskaņošanu, automātisku ritināšanu, automātisku vēlreizēju atskaņošanu, nepārtrauktas ritināšanas iespēju, mākslīgi sagatavotus paziņojumus uzmanības atgūšanai, atlīdzības mehānismus, kas veicina atkārtotu iesaistīšanos, vai mehānismus, kas soda pakalpojuma saņēmēju par to, ka tas regulāri neatgriežas. Tāpēc tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu pakļaut nepilngadīgos manipulatīvām vai pārliecinošām dizaina iezīmēm, kuru galvenais mērķis ir maksimāli palielināt iesaisti, ja šīs iezīmes var kaitēt nepilngadīgo privātumam, drošumam vai drošībai vai apdraudēt viņu autonomiju. Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāapdraud nepilngadīgā lēmums pārtraukt pakalpojuma izmantošanu vai tas, ka nav pieņemts lēmums to izmantot, piemēram, paziņojumi, kurus nav izraisījusi nepilngadīgā mijiedarbība vai darbība pakalpojumā vai kuri nav tieši saistīti ar to. Tam būtu jāattiecas uz situācijām, kad platforma maina attieksmi pret lietotājiem brīžos, kad lietotāji neizmanto pakalpojumu. Tādējādi tas attiektos uz funkcijām, ar kurām mēģina atgūt zaudēto lietotāja uzmanību, piemēram, nosūtīt paziņojumus, solot atlīdzību par pakalpojuma izmantošanas turpināšanu. Pakalpojumu sniedzējiem nebūtu arī jāstimulē regulāra vai biežāka iesaistīšanās, tostarp ar sodiem vai ieguvumu zaudēšanu par to, ka lietotājs nav regulāri iesaistījies vai nav iesaistījies noteiktos laika intervālos. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš vecumam atbilstoši laika pārvaldības un pastāvīgu darbībspēju veicinoši rīki, tostarp redzami uzvedinājumi, atgādinājumi un citi pasākumi, kas atbalsta informētu un apzinātu pakalpojuma izmantošanu, ļaujot efektīvi pārtraukt pakalpojuma izmantošanu. Tā kā paši nepilngadīgie bieži vien prot apiet laika pārvaldības rīkus, pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka šie pasākumi efektīvi samazina to, kā nepilngadīgie izmanto pakalpojumu, un tos nevar viegli apiet. Šādiem rīkiem būtu arī jānodrošina, ka pakalpojuma izmantošana nemazina nepilngadīgo miega vajadzības. Tam būtu jāietver efektīvs liegums nepilngadīgajiem izmantot pakalpojumu mācību laikā un pamata naktsmiega stundās, kam vajadzētu būt vecumam atbilstošam laikam saskaņā ar zinātniskiem ieteikumiem. Pamata naktsmiega stundas būtu jāsaprot kā laikposms naktī, kad nepilngadīgajiem parasti ir paredzēts miega režīms un kurš ietver vismaz astoņas secīgas stundas no plkst. 22.00 līdz plkst. 8.00 pēc vietējā laika. Mācību laiks būtu jāsaprot kā laikposms, kurā nepilngadīgie parasti apmeklē skolu vai citādi piedalās obligātajos izglītības pasākumos saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai praksi un kuru aizbildņi var pielāgot.

(28)Viens no galvenajiem tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu dizaina un darbības aspektiem ir veids, kādā informācija tiek prioritizēta un pasniegta pakalpojuma tiešsaistes saskarnē, un tas var būtiski ietekmēt nepilngadīgo piekļuvi informācijai, iesaisti un saskari ar to. Lai nodrošinātu nepilngadīgo efektīvu aizsardzību tiešsaistē, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem, kuri izmanto ieteikumu sistēmas, būtu jāizstrādā savas ieteikumu sistēmas tā, lai nodrošinātu augsta līmeņa privātumu, drošumu un drošību nepilngadīgajiem. Šajā nolūkā pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizmanto izvērtēšanas rādītāji, kas atspoguļo kvalitātes, drošuma un garīgās veselības rezultātus attiecībā uz nepilngadīgajiem lietotājiem, piemēram, rādītāji, ar kuriem mēra, vai ieteikumu sistēma atlasa un prioritizē saturu, kas atbilst nepilngadīgā vecumam un attīstības stadijai, novērtē, cik efektīvi sistēma novērš nelikumīga, kaitīga vai nedroša materiāla iedarbību, kā arī aptver psiholoģiskās labbūtības rādītājus, kas ļauj novērtēt ietekmi uz nepilngadīgo garīgo veselību. Minētie rādītāji būtu jāņem vērā optimizācijas apsvērumos, kuri ir tiešsaistes platformu ieteikumu mērķu izstrādes pamatā. Lai nodrošinātu augsta līmeņa privātumu, drošumu un drošību nepilngadīgajiem lietotājiem, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem, iesakot saturu, būtu jāpiešķir prioritāte un galvenais svars skaidri paustām lietotāja sniegtām vēlmēm, piemēram, lietotāju atsauksmēm un mijiedarbībai, kas norāda uz lietotāju skaidri paustām vēlmēm – gan pozitīvām, gan negatīvām –, tostarp norādītai un apzinātai interesējošo tematu atlasei, aptaujām, ziņošanai un citiem uz kvalitāti balstītiem signāliem. Turklāt, lai nodrošinātu, ka nepilngadīgajiem tiek nodrošināta lielāka darbībspēja attiecībā uz viņiem piedāvāto informāciju, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem pēc noklusējuma būtu jāatspējo ieteikumu sistēmas ierosinātais informācijas ieteikums, kurš balstās uz netiešiem mijiesaistes signāliem, ko sūta nepilngadīgo rīcība tiešsaistē. “Netieši mijiesaistes signāli” būtu jāsaprot kā signāli un dati, kas ļauj no lietotāju darbībām izsecināt viņu vēlmes (kā viņi pārlūko platformu), piemēram, satura skatīšanā pavadītais laiks un klikšķu skaits. Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka ieteikumu sistēmas nepaļaujas uz ārpus pakalpojuma iegūtu personas datu vākšanu. Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jānodrošina, ka nepilngadīgie nesaskaras ar saturu, kas ir kaitīgs atkārtotā saskarsmē, un ar to jāsaprot tāds saturs, kas ietver tā dēvētās satura “truša alas” vai “filtru burbuļus”, kuri var apdraudēt viņu drošumu un drošību. “Truša alas” efekts ir līdzīgu satura ieteikumu pakāpeniska izvēršana, mudinot pakalpojuma saņēmējus izmantot nebeidzamus satura kanālus, kas potenciāli var būt ekstremāli un kaitīgi nepilngadīgajiem. “Filtra burbuļa” efekts attiecas uz pakāpenisku satura pastiprināšanu, kad nepilngadīgais saskaras ar vienpusīgu saturu vai informāciju, tādējādi mazinot viņa saskarsmi ar satura vai informācijas daudzveidīgumu. Nepilngadīgajiem būtu arī jāpiešķir darbībspēja attiecībā uz viņiem piemērotajām ieteikumu sistēmām un iespēja ar īpašiem rīkiem kontrolēt ieteikto saturu. Būtu jāpiedāvā vienkāršs veids, kā nepilngadīgie varētu atiestatīt savas ieteikumu sistēmas, dzēšot visas iepriekš iestatītās vēlmes, un viņiem jābūt iespējai atlasīt vienu izvēli, kuras pamatā nav profilēšana, neatkarīgi no tā, vai viņi ir reģistrēti, kā paredzēts Regulas (ES) 2022/2065 38. pantā, un neatkarīgi no tā, vai attiecīgais pakalpojumu sniedzējs ir ļoti lielas tiešsaistes platformas nodrošinātājs saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 33. pantu. Lai nodrošinātu šāda pasākuma efektivitāti, minētajiem pakalpojumu sniedzējiem būtu regulāri jāatgādina nepilngadīgajiem par iespēju atiestatīt viņu informācijas plūsmu un būtu jānodrošina, ka minētā izvēle nav izstrādāta tā, lai vilinātu nepilngadīgos izvēlēties iespēju, kuras pamatā ir profilēšana.

(29)Lai līdz minimumam samazinātu tiešsaistes riskus nepilngadīgajiem, ir svarīgi izstrādāt iestatījumus, kas nodrošina augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni, tā samazinot iespējamību, ka nepilngadīgie saskarsies ar saturu, mijiedarbībām vai funkcijām, kas var būt kaitīgas, tostarp apstākļos, kad bērni nav reģistrēti pakalpojumā. Šajā nolūkā tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka nepilngadīgajiem pēc noklusējuma nav pieejami iestatījumi, piemēram, tādi, kas ļauj izsekot pakalpojuma saņēmējus vai noteikt viņu atrašanās vietu, ļauj piekļūt mikrofonam, kontaktiem un kamerai vai iesaka citus kontus nepilngadīgajiem. Ja daži īpaši privātuma ziņā īpaši sensitīviiestatījumi, piemēram, piekļuve atrašanās vietai, ir iespējoti, tie pēc sesijas beigām būtu jāizslēdz, un jebkurā gadījumā nepilngadīgie vienmēr būtu jāinformē par to, ka šie iestatījumi ir aktivizēti. Turklāt pašpiegādes paziņojumi pēc noklusējuma būtu jāatslēdz, un tie būtu jāizstrādā tā, lai nepasliktinātu nepilngadīgo miega vajadzības un mācību laiku. Šajā nolūkā pašpiegādes paziņojumus nekad nevajadzētu nosūtīt mācību laikā un pamata naktsmiega stundās, izņemot gadījumus, kad šādi paziņojumi izriet no steidzamiem drošības brīdinājumiem (piemēram, saistībā ar konta drošību) vai mijiedarbības ar viņu aizbildņiem. Pašpiegādes paziņojumi ir paziņojumi, kas parādās ierīcē, lai informētu pakalpojuma saņēmēju par notiekošajām darbībām pakalpojumā neatkarīgi no tā, vai pakalpojums tiek aktīvi izmantots, un tādējādi mudinātu lietotājus turpināt pakalpojuma izmantošanu. Turklāt tie iestatījumi un iezīmes, kuras var būt īpaši kaitīgas nepilngadīgajiem, pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpadara nepilngadīgajiem nepieejamas. Šādas kaitīgas iezīmes var būt filtri, kas pasliktina nepilngadīgo garīgo labbūtību, piemēram, nesamērīgi pārspīlēti izskaistinot, izkropļojot vai idealizējot bērna tēlu, izņemot nekaitīgus filtrus (piemēram, tādus, kas imitē dzīvniekus), kā arī iezīmes, kas pastiprina sociālo salīdzināšanu, piemēram, ļaujot bērniem redzēt reakciju skaitu uz viņu saturu.

(30)Nepilngadīgie būtu jāsargā no ar kontaktiem saistītiem riskiem, tostarp no kiberiebiedēšanas, uzmākšanās un mēģinājumiem iedraudzināt nepilngadīgos, pakļaut viņus seksuālai vardarbībai vai izspiešanai, kā arī no cilvēku tirgotājiem un personām, kas cenšas vervēt nepilngadīgos noziedzīgos grupējumos vai veicināt vardarbību, radikalizāciju, vardarbīgu ekstrēmismu un terorismu, jo pārkāpumu izdarītāji bieži izmanto digitālo telpu, lai uzrunātu bērnus. Līdz ar to mijiedarbībai starp nepilngadīgajiem un nereģistrētiem pakalpojuma saņēmējiem, kā arī nezināmiem pakalpojuma saņēmējiem, jo īpaši pieaugušajiem, vajadzētu būt stingriem aizsardzības pasākumiem. Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka pēc noklusējuma un jebkurā gadījumā pakalpojuma saņēmēji bez kontiem nevar piekļūt informācijai par nepilngadīgo, piemēram, profila informācijai, biogrāfijai, darbībām, draugu sarakstam, sekotājiem un līdzīgai informācijai. Nepilngadīgajiem vajadzētu būt iespējai efektīvi kontrolēt savas personas informācijas redzamību, piemēram, viņu profila fotogrāfiju, profila informāciju, kopīgoto saturu, kontaktus, darbības, vēsturi un jebkādus citus datus, kas kopīgoti kontā vai profilā. Nepilngadīgo kontaktinformācija, tostarp, bet ne tikai, adrese, e-pasta adrese un tālruņa numurs, nebūtu jāizpauž citiem pakalpojuma saņēmējiem. Nepilngadīgajiem vajadzētu būt iespējai bloķēt jebkuru citu pakalpojuma saņēmēju, pārvaldīt kopīgoto saturu un regulēt mijiedarbību un saistītos rādītājus, piemēram, “patīk” un sekotāju skaitu. Pēc noklusējuma būtu jāatspējo tiešraides vai citu reāllaika pārraižu mitināšana, un tāpat arī būtu jāatspējo piekļuve nepilngadīgā konta informācijai tiem pakalpojuma saņēmējiem, kuri nav skaidri akceptēti. Lai nodrošinātu, ka iespēja iespējot šos iestatījumus joprojām ir samērīga, tai vajadzētu būt atkarīgai no nepilngadīgā vecuma un spēju attīstības, piemēram, nodrošinot, ka publiskie konti un iespēja mitināt tiešraides straumēšanu būtu pieejama tikai bērniem, kas vecāki par minimālo vecumu, un ja viņu aizbildnis ir devis nepārprotamu piekrišanu.

(31)Komercprakse digitālo pakalpojumu jomā izpaužas dažādos veidos, un tai var būt īpaša pārliecinoša ietekme uz nepilngadīgajiem, kuri saskaras ar daudzveidīgu, dinamisku un personalizētu taktiku, piemēram, reklāmām, produktu izvietošanu, virtuālo valūtu izmantošanu, ietekmētāju tirgvedību, sponsorēšanu vai MI uzlabotu uzvedināšanu. Saskaņā ar spēkā esošo horizontālo tiesisko regulējumu un neskarot to, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK 7 , kas ir pilnībā piemērojama visai komercpraksei, tostarp attiecībā uz nepilngadīgajiem kā patērētājiem, un Regulas (ES) 2022/2065 noteikumiem par reklāmu (26. pants, 28. panta 2. punkts un 39. pants) un maldinošām saskarnēm (25. pants). Konkrētajā gadījumā attiecībā uz maldinošām saskarnēm Regula (ES) 2022/2065 darbojas kā “drošības tīkls”, papildinot Direktīvu 2005/29/EK. Izmantojot pakalpojumu, saimnieciskie darījumi var kaitēt nepilngadīgo drošumam un drošībai, jo īpaši, ja viņi nesaprot pašu veiktā darījuma sekas. Tāpēc nepilngadīgie būtu skaidri jāinformē par saimnieciskajiem darījumiem, kas notiek tiešsaistē. Šajā nolūkā pakalpojuma ietvaros veiktie pirkumi būtu jāmarķē kā saimniecisks darījums viegli saprotamā veidā un reāllaikā. Nevēlamus tēriņus var izraisīt arī virtuālās valūtas un citi žetoni, tāpēc visa veida pirkumi būtu jānorāda nepilngadīgā pastāvīgās dzīvesvietas valsts valūtā. Turklāt tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka nepilngadīgie kā neaizsargāti patērētāji netiek ekspluatēti, un nebūtu jāveido sava platforma tā, ka tā var izraisīt pārmērīgus, impulsīvus vai nevēlamus tēriņus. Tam jo īpaši būtu jāietver iespēja nošķirt saturu un saistīto produktu iegādi vai veidot starp tiem šķēršļus, kā arī jānovērš nepilngadīgo saskarsme ar laupījumkastēm un citiem produktiem, ja tie piedāvā nejaušus vai neprognozējamus rezultātus vai azartspēlēm līdzīgas iezīmes.

(32)Ņemot vērā nepilngadīgo īpašo neaizsargātību un riskus, ko MI kompanjoni un vispārīgie dialoga sarunboti var radīt viņu veselībai, drošumam, pamattiesībām un labbūtībai, šādu MI sistēmu nodrošinātājiem būtu jāīsteno integrēta drošuma pasākumi, kas pielāgoti minēto sistēmu īpašajām iezīmēm un riskiem, lai nepilngadīgajiem piedāvātu vecumam atbilstošu pieredzi. Aizsardzības pasākumiem būtu jāietver droši iestatījumi un aizliegumi attiecībā uz atkarību izraisošiem dizaina risinājumiem. Turklāt nepilngadīgie nebūtu jāpakļauj tādām sistēmas iezīmēm, kas atspoguļo uzvedību vai simulē emocijas vai starppersonu attiecības, kuras varētu izraisīt emocionālu un cita veida atkarību, tostarp gadījumos, kad šāda atkarība var negatīvi ietekmēt attiecības ar citiem cilvēkiem un nepilngadīgā attīstību. Lai novērstu to, ka šādas sistēmas uzkrāj sensitīvus datus par nepilngadīgajiem un laika gaitā potenciāli pastiprina kaitīgus mijiedarbības modeļus, pēc noklusējuma būtu jāatspējo pastāvīgā dialoga atmiņa par mijiedarbību ar nepilngadīgajiem, izņemot gadījumus, kad tas ir nepieciešams viņu drošumam. MI kompanjoniem un vispārīgajiem dialoga sarunbotiem, kas pieejami nepilngadīgajiem, pirms to laišanas tirgū vai nodošanas ekspluatācijā arī būtu jāveic pienācīga testēšana un izvērtēšana un pēc tam ar regulāriem starplaikiem.

(33)MI kompanjonu un nepilngadīgajiem pieejamu vispārīgo dialoga sarunbotu nodrošinātājiem būtu arī jāīsteno pēctirgus uzraudzība, lai konstatētu un mazinātu riskus nepilngadīgo veselībai, drošumam un pamattiesībām un viņu garīgajai, fiziskajai, garīgajai un emocionālajai labbūtībai un attīstībai, kā arī, lai novērtētu ieviesto pasākumu efektivitāti, ja vien nodrošinātājs nav mikrouzņēmums vai mazais uzņēmums. Šajā kontekstā būtu jāpatur prātā, ka tad, ja MI kompanjons vai vispārīgais dialoga sarunbots ir balstīts uz vispārīga lietojuma MI modeli ar sistēmisku risku, uz minēto modeli jau attiecas īpaši riska pārvaldības pienākumi saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1689. Sistēmiskā riska pārvaldībā, ko veic minēto modeļu nodrošinātāji, būtu jāiekļauj nepilngadīgo drošuma un labbūtības risku novērtēšana un, ja nepieciešams, mazināšana, tostarp risku, ko nepilngadīgajiem rada tas, ka viņi modeli izmanto likumīgi, un tas, ka modeli izmanto citas personas, kuras var nodarīt kaitējumu nepilngadīgajiem. Tāpēc ir lietderīgi, ka MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu nodrošinātāji, cenšoties izpildīt šīs regulas prasības, var paļauties uz attiecīgajiem riska mazināšanas pasākumiem, kas īstenoti šīs sistēmiskā riska pārvaldības ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1689 55. pantu. Tāpat riska novērtējumus un riska mazināšanas pasākumus, kas īstenoti saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 34. un 35. pantu, var ņemt vērā arī tad, ja tos veic tāda MI kompanjona vai vispārīgā dialoga sarunbota nodrošinātājs, kuru minētā pakalpojuma sniegšanā izmanto kā tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojuma vai video koplietošanas platformas pakalpojuma funkciju. Tomēr šādi riska mazināšanas pasākumi nebūtu jāuzskata par pietiekamiem, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

(34)Ja MI kompanjons vai vispārīgais dialoga sarunbots tiek ieviests kā tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas funkcija, Regulā (ES) 2022/2065 noteiktie pienākumi būtu jāturpina piemērot minēto starpniecības pakalpojumu sniedzējam, ja ir izpildīti to piemērošanas nosacījumi. Jo īpaši šādu funkciju izvēršanai nebūtu jāietekmē to noteikumu piemērošana, kuri attiecas uz sistēmisko risku novērtēšanu un mazināšanu, tostarp tādu risku, kas izriet no minēto funkciju izstrādes, darbības vai izmantošanas, ciktāl tās ietilpst tiešsaistes platformas vai tiešsaistes meklētājprogrammas piedāvātajā pakalpojumā. Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz mijiedarbību ar šādām sistēmām, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu, video koplietošanas platformu pakalpojumu un tiešsaistes spēļu nodrošinātājiem, kas sava pakalpojuma sniegšanā kā funkciju izmanto MI kompanjonus vai vispārīgos dialoga sarunbotus, būtu arī jāīsteno pasākumi, kas ļauj nepilngadīgajiem izdarīt apzinātu izvēli par to, vai izmantot minētos kompanjonus vai sarunbotus, un spēt atteikties no šādas izmantošanas. Tam būtu jāietver minēto nodrošinātāju pienākumi nodrošināt, ka nepilngadīgie netiek ar dizaina paņēmienu palīdzību mudināti izmantot minētās sistēmas, piemēram, izvietojot MI kompanjonus un vispārīgos dialoga sarunbotus nepilngadīgā kontaktu saraksta augšpusē. Turklāt aizsardzības pasākumi būtu jāpiemēro MI kompanjoniem un vispārīgajiem dialoga sarunbotiem, ja tie tiek izmantoti kā funkcionalitāte tiešsaistes spēles nodrošināšanā, ja spēles ietvaros iespējams veikt pirkumus.

(35)Tiešsaistes spēles var būt visdažādākā veida, un tās var iedalīt tādās kategorijās kā asa sižeta darbības spēles, piedzīvojumu spēles, lomu spēles, stratēģijas, sporta, simulācijas vai mozaīkmīklas spēles, un parasti tās tiek spēlētas personālajā datorā, mobilajā ierīcē vai konsolē. Tiešsaistes spēles var nodrošināt nepilngadīgajiem – tostarp nepilngadīgajiem ar invaliditāti – ne tikai izklaidi, bet arī tiešsaistes vidi saziņai un sociālajai mijiedarbībai. Tiešsaistes spēles, kurās iesaistās vairāki spēlētāji, ļauj nepilngadīgajiem sadarboties ar citām personām un veidot sociālos sakarus ar dažāda vecuma personām dažādās ģeogrāfiskās vietās. Tiešsaistes spēles var arī palīdzēt nepilngadīgām personām pilnveidot koordināciju un sadarbību, kā arī uzlabot zināšanas tādos priekšmetos kā dabaszinātnes, matemātika un valodas. Videospēļu platformas ļauj lietotājiem spēlēt un radīt pašiem savu saturu vai spēles un izplatīt tos sabiedrībai. Gan videospēles, gan videospēļu platformas var radīt dažādus riskus nepilngadīgajiem. Tas tika uzsvērts arī īpašās ekspertu grupas jautājumos par bērnu drošību tiešsaistē līdzpriekšsēdētāju ziņojumā, kurā uzsvērts, ka videospēles var pakļaut bērnus kaitīgai komercpraksei vai bīstamiem kontaktiem un vecuma klasifikācijas sistēmas var sniegt vecākiem un aprūpētājiem ievirzi un ieskatu par spēļu reitingiem.

(36)Ņemot vērā nepilngadīgo īpašo neaizsargātību un riskus, ko tiešsaistes spēles var radīt viņu privātumam, drošumam un drošībai, ir svarīgi, lai tiešsaistes spēļu nodrošinātāji īstenotu integrēta drošuma pasākumus, kas pielāgoti šo tiešsaistes spēļu specifiskajām iezīmēm un riskiem, lai nepilngadīgajiem piedāvātu vecumam atbilstošu pieredzi. Šādi riski jo īpaši attiecas uz nevēlamu komunikāciju videospēlēs, vecumam nepiemērotu saturu un dizaina mehānismiem, kas var izraisīt atkarību un pārmērīgu lietošanu. Tiešsaistes spēles ar atklātu saziņu rada nepilngadīgajiem ar kontaktiem saistītu risku, tostarp saistībā ar kiberiebiedēšanu, uzmākšanos un mēģinājumiem iedraudzināt nepilngadīgos, pakļaut viņus seksuālai vardarbībai vai izspiešanai, kā arī saistībā ar cilvēku tirgotājiem un personām, kas cenšas vervēt nepilngadīgos noziedzīgos grupējumos vai veicināt vardarbību, radikalizāciju, vardarbīgu ekstrēmismu un terorismu, jo pārkāpumu izdarītāji bieži izmanto digitālo telpu, lai uzrunātu bērnus. Tāpat daži iestatījumi var pakļaut nepilngadīgos saturam, mijiedarbībām vai funkcijām, kas var būt kaitīgas, tostarp apstākļos, kad bērni nav reģistrēti pakalpojumā. Tāpēc tiešsaistes spēļu nodrošinātājiem būtu jāīsteno aizsardzības pasākumi, lai novērstu to, ka pakalpojums tiek izmantots, lai vilinātu nepilngadīgos uzsākt saziņu citos pakalpojumos, kas var apdraudēt viņu privātumu, drošumu un drošību. To varētu panākt, ierobežojot saites uz ārpusi, ja tas var radīt risku nepilngadīgajiem, un ieviešot brīdinājumus nepilngadīgajiem. Videospēļu platformas var arī palielināt risku, ka nepilngadīgie saskarsies ar vecumam nepiemērotu saturu. Ja videospēļu platformas ļauj pakalpojuma saņēmējiem radīt individuālas videospēles, videospēļu platformas nodrošinātājam būtu jānodrošina nepieciešamā programmatūra un organizatoriskie pasākumi, lai jaunizveidotās videospēles nodrošinātājs varētu ievērot piemērojamos noteikumus.

(37)Dažas tiešsaistes spēļu dizaina iezīmes var izmantot nepilngadīgo neaizsargātību un veicināt plašu vai pārmērīgu pakalpojuma izmantošanu, kompulsīvus uzvedības modeļus vai atkarībai līdzīgu uzvedību, nelabvēlīgi ietekmējot nepilngadīgo garīgo, emocionālo un fizisko labbūtību. Tāpēc tiešsaistes spēlēm nevajadzētu pakļaut nepilngadīgos iezīmēm, kas apdraud nepilngadīgā lēmumu pārtraukt izmantošanu vai to, ka nav lēmuma spēlēt tiešsaistes spēli, vai iezīmēm vai atlīdzībai, kas stimulē regulāru vai biežāku iesaistīšanos, tostarp ar sodiem vai ieguvumu zaudēšanu par regulāru neiesaistīšanos vai neiesaistīšanos noteiktos laika intervālos.

(38)Lietojumprogrammu veikalu nodrošinātājiem ir īpašas iespējas ietekmēt to, kā saņēmējiem tiek piedāvāti pakalpojumi, kas rada risku nepilngadīgajiem. Lai nepilngadīgajiem tiešsaistes vidē nodrošinātu augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni, lietojumprogrammu veikalu nodrošinātājiem būtu jāievieš vecuma kategoriju sistēma, kas ļautu noteikt to pakalpojumā izplatīto lietojumprogrammu vecumatbilstību. Šāda vecuma kategoriju sistēma būtu jāpiemēro katrai lietojumprogrammai, un tajā būtu pienācīgi jāņem vērā bērna tiesības un intereses, tostarp nepilngadīgo spēju attīstība un atšķirīgie brieduma līmeņi. Lietojumprogrammu veikalu nodrošinātājiem būtu jāliedz nepilngadīgajiem piekļūt lietojumprogrammām, kas novērtētas kā vecumam neatbilstošas, vai iegādāties tās. Turklāt, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamiem Savienības tiesību aktiem un valsts tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ja lietojumprogrammu veikala nodrošinātājam kļūst zināms, ka ar tā pakalpojuma starpniecību tiek izplatītas lietojumprogrammas, kuras sastāv vai galvenokārt sastāv no satura, uz kuru attiecas augstāks minimālais vecums saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, nodrošinātājam nebūtu jāļauj nepilngadīgajiem, kas jaunāki par minēto minimālo vecumu, no minētās dalībvalsts piekļūt minētajām lietojumprogrammām vai iegādāties tās ar šā pakalpojuma starpniecību. Šajā nolūkā lietojumprogrammu veikalu nodrošinātājiem būtu jānovērtē pakalpojuma saņēmēja vecums saskaņā ar šīs regulas V nodaļu. Lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, lietojumprogrammu veikalu nodrošinātājiem būtu jāpublisko skaidri un pieejami formulēta informācija par metodiku, kritērijiem un avotiem, kas ir to vecuma vērtēšanas sistēmu pamatā.

(39)Rīcības kodeksi var būt svarīgs rīks nepilngadīgo aizsardzībai tiešsaistes vidē. Šajā sakarā, lai sekmētu šādu sistēmu saskaņotu darbību šīs regulas piemērošanā, arī tad, ja tās izmanto lietojumprogrammu veikalu nodrošinātāji, Komisijai būtu jāveicina tādu Savienības līmeņa brīvprātīgu rīcības kodeksu izstrāde vai turpmāka pilnveide, kuros paredzēta kopēja metodika un kritēriji vecuma kategoriju sistēmām.  Rīcības kodeksiem jo īpaši būtu jāveicina vecuma kategoriju savstarpēja atzīšana un konsekventa piemērošana visās dalībvalstīs, jānosaka piemēroti kritēriji, metodika un informācijas avoti, kas ļauj novērtēt vecumatbilstību visrelevantākajiem satura veidiem, to vidū vardarbīgam, seksuālam, azartspēļu un paškaitējuma saturam, kā arī pirkumiem lietotnē, kontaktu riskiem un atkarību izraisoša dizaina iezīmēm, turklāt jāizveido nepieciešamie korektīvie pasākumi un apstrīdēšanas mehānismi un jānodrošina pārredzamība apvienojumā ar regulāru, pārredzamu un neatkarīgu uzraudzību un izvērtēšanu attiecībā uz mērķu sasniegšanu. Ja pakalpojumu sniedzējs bez pienācīga pamatojuma noraida Komisijas uzaicinājumu piedalīties šāda rīcības kodeksa piemērošanā, to attiecīgā gadījumā varētu ņemt vērā, kad nosaka, vai pakalpojumu sniedzējs ir pārkāpis šajā regulā noteiktos pienākumus. Dalība konkrētā rīcības kodeksā un tā īstenošana vien pati par sevi nebūtu pamats pieņēmumam, ka tiek nodrošināta atbilstība šai regulai. Eiropas mēroga videospēļu vecuma klasifikācijas sistēma (PEGI) un PEGI rīcības kodekss nosaka kritērijus iesaistītajiem uzņēmumiem attiecībā uz vecuma kategorijas marķējumiem, popularizēšanu un tirgvedību un atspoguļo videospēļu nozares apņemšanos atbildīgi sniegt informāciju sabiedrībai. Šajā regulā paredzētie noteikumi par rīcības kodeksiem varētu kalpot par pamatu tam, lai jau iedibinātos Savienības līmeņa kopregulējuma centienus integrētu kā rīcības kodeksu. Tas cita starpā ietver PEGI vecuma kategoriju sistēmu ar nosacījumu, ka tā nodrošina augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni nepilngadīgajiem, kā noteikts šajā regulā.

(40)Nepilngadīgajiem, kas spēlē tiešsaistes spēles, būtu jāsaņem tāda pati aizsardzība attiecībā uz ekonomiskajiem darījumiem kā tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumos un video koplietošanas pakalpojumos, arī pārredzamība attiecībā uz to darījumu reālo monetāro vērtību, kas veikti, izmantojot virtuālās valūtas, un aizsardzība pret pakļaušanu mainīgas atlīdzības sistēmām, kuru saistība ar uzvedību azartspēļu kontekstā un kompulsīvu uzvedību ir labi dokumentēta. Rīcības kodeksiem tiešsaistes spēļu jomā būtu jābalstās uz esošajiem Eiropas mēroga klasifikācijas un pašregulācijas satvariem vai vecuma klasifikācijas sistēmām dalībvalstu līmenī, tostarp to neseno paplašināšanu, iekļaujot interaktīvas riska kategorijas un monetizācijas praksi, un būtu pastāvīgi jāatjaunina šādi satvari, ņemot vērā zinātnes un tehnoloģiju attīstību un jaunus riskus nepilngadīgajiem. Tāda rīcības kodeksa ievērošana, ko Komisija atzinusi par piemērotu, var liecināt, ka šajā regulā noteiktie uz pasākumiem balstītie pienākumi ir izpildīti, taču nevar būt par pamatu atkāpei no tajā noteiktajiem aizliegumiem.

(41)Lai digitālajā vidē nepilngadīgajiem nodrošinātu augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī MI kompanjonu, vispārīgo dialoga sarunbotu un tiešsaistes spēļu nodrošinātājiem visā pakalpojuma projektēšanas, izstrādes un darbības laikā būtu jāņem vērā bērnu spēju attīstība, intereses un neaizsargātība. Tāpēc ieviestajiem pasākumiem vajadzētu būt vismaz bērniem piemērotiem, viegli saprotamiem, viegli pieejamiem visiem nepilngadīgajiem, to vidū personām ar invaliditāti vai papildu piekļūstamības vajadzībām. Ļoti lielas tiešsaistes platformas Regulas (ES) 2022/2065 33. panta nozīmē nodrošina, ka šāda informācija tiek sniegta to dalībvalstu oficiālajā(-ās) valodā(-ās), kurās pakalpojums tiek sniegts. Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu un tiešsaistes spēļu nodrošinātājiem būtu arī jādod iespēja nepilngadīgajiem sniegt atsauksmes par saturu, meklēšanas rezultātiem un uzvednēm, kas tiem ieteiktas pakalpojumā. Šādas atsauksmes būtu jāņem vērā, un tām būtu jārada drīza un paliekoša ietekme uz bērnu pieredzi pakalpojuma izmantošanā. Turklāt nepilngadīgajiem būtu pakāpeniski jādod iespēja saprast un pārvaldīt savus noklusējuma iestatījumus. Ja nepilngadīga persona maina aizsargājošu iestatījumu, attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem un sistēmu nodrošinātājiem būtu jāsniedz skaidri brīdinājumi un jānodrošina viegla iestatījumu atgriezeniska maiņa, tostarp iespēja iestatījumu uz laiku mainīt un ar vienu klikšķi atgriezties pie noklusējuma iestatījumiem. Lai nepilngadīgajiem nodrošinātu augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni, pakalpojumu sniedzējiem un sistēmu nodrošinātājiem nevajadzētu atkārtoti mudināt vai vilināt nepilngadīgos pazemināt viņu aizsardzības līmeni.

(42)Lai nepilngadīgajiem nodrošinātu augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni, ir jāievieš efektīvi, viegli pamanāmi un bērniem piemēroti mehānismi ziņošanai un nepilngadīgo atbalstam saistībā ar ziņošanu par tādu saturu, kontiem, grupām, iezīmēm un uzvedību, kas pakalpojuma izmantošanas laikā var negatīvi ietekmēt viņu privātumu, drošumu un drošību. Tas ietver ziņošanu par tādu lietotāju kontiem, kuri nav sasnieguši saskaņā ar šo regulu noteikto minimālo vecumu. Šādiem mehānismiem nebūtu jāietekmē Regulas (ES) 2022/2065 16. panta piemērošana. Lai nepilngadīgajiem nodrošinātu augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni, šādiem mehānismiem attiecīgā gadījumā būtu jādod nepilngadīgajiem iespēja iesniegt saviem vārdiem formulētu ziņojumu un būtu jānodrošina, ka nepilngadīgās personas identitāte pēc noklusējuma paliek konfidenciāla attiecībā pret citiem pakalpojuma saņēmējiem vai sistēmas lietotājiem. Nepilngadīgo iesniegtie ziņojumi būtu jāuzskata par prioritāti. Turklāt nepilngadīgajiem būtu jāsaņem saņemšanas apstiprinājums kopā ar vecumam atbilstošu informāciju par turpmāko rīcību, orientējošiem termiņiem un iespējamiem rezultātiem. Visi ierobežojumi, ko pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji nosaka pēc šādiem nepilngadīgo ziņojumiem, attiecīgā gadījumā būtu jāuzskata par redzamības ierobežojumu saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Turklāt nepilngadīgajiem vajadzētu būt iespējai piekļūt visaptverošam un pienācīgam atbalstam, ja viņi saskaras ar nelikumīgu un kaitīgu saturu un darbībām. Šajā nolūkā tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzējiem, MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu nodrošinātājiem, kā arī videospēļu platformu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, ka nepilngadīgajiem ir pieejami atbalsta rīki, kas ir viņiem viegli piekļūstami, pielāgoti viņu vajadzībām un ļauj nosūtīt ziņojumus par interneta saturu vai pieslēgties valsts atbalsta dienestiem, tostarp drošāka interneta centriem, bērnu palīdzības un uzticības tālruņiem, bērnu aizsardzības dienestiem un attiecīgā gadījumā tiesībaizsardzības iestāžu kontaktinformācijai. Minētie atbalsta rīki būtu jāsavieno arī ar valstu tiešsaistes drošības lietotnēm (piemēram, 3018 lietotni, ko nodrošina e-Enfance), ja šādas lietotnes pastāv, kā arī ar Eiropas tiešsaistes drošuma lietotni, ja tāda ir pieejama. Lai nodrošinātu, ka nepilngadīgie apzinās riskus tiešsaistes vidē, viņi būtu jāinformē par konkrētajiem riskiem pirms satura publicēšanas vai konkrēta satura redzamības uzlabošanas, piemēram, citu saņēmēju publicētā satura pārpublicēšanas. Šajā nolūkā tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzējiem, MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu nodrošinātājiem, kā arī tiešsaistes spēļu pakalpojumu sniedzējiem attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto brīdinājuma paziņojumi vai jāīsteno citi piemēroti pasākumi, kuru mērķis ir informēt nepilngadīgos pirms jebkādu darbību veikšanas.

(43)Aizbildņiem ir svarīga loma nepilngadīgo dzīvē, tostarp sniedzot viņiem atbalstu, kas nepieciešams, lai droši un informēti orientētos tiešsaistes vidē. Tāpēc būtu jāatvieglo aizbildņu iespējas sniegt šādu atbalstu, nodrošinot viņiem paredzētu rīku pieejamību. Aizbildņiem paredzēti rīki ir programmatūra, iespējas, funkcionalitātes vai lietotnes, kas izstrādātas, lai palīdzētu aizbildņiem sekot līdzi viņu aprūpē esošā nepilngadīgā darbībām tiešsaistē, privātumam, drošumam un labbūtībai, vienlaikus respektējot bērna darbībspēju un privātumu. Aizbildņiem paredzētie rīki būtu jāuzskata par tādiem, kas papildina citus integrēta drošuma pasākumus, taču tiem nekādā gadījumā nevajadzētu aizstāt pašu pakalpojumu sniedzēju vai sistēmu nodrošinātāju atbildību par augsta līmeņa privātuma, drošuma un drošības nodrošināšanu nepilngadīgajiem. Tā kā bērnu dzīves apstākļu dēļ vecākiem ne vienmēr ir iespējams viņus pārraudzīt un aizbildņi var nebūt klātesoši vai iesaistīti, atbilstības nodrošināšanai nevajadzētu būt atkarīgai tikai no aizbildņiem. Aizbildņiem paredzētajos rīkos būtu jāietver vismaz iespējas ziņot par saturu bērna vārdā, noteikt ekrānlaika ierobežojumus, redzēt kontus un saņemt informāciju par kontiem, ar kuriem nepilngadīgais sazinās, pārvaldīt konta iestatījumus, kā arī citas iespējas pārraudzīt šīs regulas darbības jomā ietilpstošo pakalpojumu izmantošanu, kas var kaitēt nepilngadīgā privātumam, drošumam un drošībai. Šādas iespējas var ietvert brīdinājumus, ar kuriem aizbildņus informē par iespējamiem atkārtotiem nepilngadīgā meklējumiem saistībā ar pašnāvību, paškaitējumu vai ēšanas traucējumiem, kā arī par kontiem, ar kuru īpašniekiem nepilngadīgais sāk sazināties vai izveido draudzīgas attiecības, tostarp gadījumos, kad šie konti pieder pieaugušajam vai pieaugušajiem. Ja aizbildņi pārvalda nepilngadīgā iestatījumus, viņiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties laikposmu, attiecībā uz kuru viņi plāno mainīt šādus iestatījumus. Šie rīki būtu jāpielāgo nepilngadīgā vecumam, pienācīgi ņemot vērā viņa pakāpenisko attīstību. Aizbildņiem paredzētajiem rīkiem vajadzētu būt nepilngadīgo vecumam atbilstošiem, ērti piekļūstamiem un aktivizējamiem, efektīviem un tādiem, ko nav viegli apiet. Vienlaikus būtu jāievēro nepilngadīgo tiesības uz privātumu un piekļuvi informācijai, kā arī viņu pieaugošā autonomija atbilstoši viņu spēju attīstībai. Piemēram, šādiem rīkiem būtu jāļauj aizbildnim izmantot rīku, neveidojot kontu pakalpojumā, un tiem būtu jānodrošina, ka izmaiņas var veikt tikai ar tādu pašu autorizācijas pakāpi, kāda nepieciešama rīku sākotnējai aktivizēšanai. Nepilngadīgie būtu skaidri jāinformē, kad tiek aktivizēti šādi rīki. Ja tiek izmantotas pārraudzības funkcionalitātes, viņiem jo īpaši būtu reāllaikā jānorāda, ka notiek pārraudzība. Attiecībā uz ļoti lielām tiešsaistes platformām Regulas (ES) 2022/2065 33. panta 1. punkta nozīmē sadarbspējai ar trešo personu aizbildņu rīkiem būtu vēl vairāk jāuzlabo lietojamība un efektivitāte saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1925 6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai šo regulu papildinātu, tajā nosakot nepieciešamos noteikumus un tehniskos kritērijus attiecībā uz aizbildņiem paredzētiem rīkiem.

(44)Noteiktām struktūrām, organizācijām un apvienībām ir specializētas zināšanas un kompetence, kas ļauj atklāt un atzīmēt iespējamus šīs regulas pārkāpumus; to iesniegtās sūdzības var kopumā pozitīvi ietekmēt vārda brīvību un informācijas brīvību. Tāpēc aizbildņiem un nepilngadīgajiem vajadzētu būt tiesībām pilnvarot šādu struktūru, organizāciju vai apvienību saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 86. pantā izklāstītajiem nosacījumiem nepilngadīgo vārdā īstenot ar šo regulu piešķirtās tiesības. Papildus tiesībām iesniegt sūdzību saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 53. pantu nepilngadīgajiem un aizbildņiem, kas ir pakalpojuma saņēmēji un sistēmu lietotāji, un jebkurai struktūrai, organizācijai vai apvienībai vajadzētu būt tiesībām iesniegt sūdzību par pakalpojumu sniedzējiem vai sistēmu nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas šī regula. Šādas sūdzības būtu jāiesniedz kompetentajai iestādei, kas noteikta saskaņā ar 27. pantu dalībvalstī, kurā atrodas vai veic uzņēmējdarbību pakalpojuma saņēmējs, saskaņā ar valsts labas pārvaldības principiem. MI kompanjoniem un vispārīgajiem dialoga sarunbotiem būtu jāpiemēro Regulas (ES) 2024/1689 85. pants. Tiešsaistes platformu nodrošinātāju lēmumu apstrīdēšanas iespējām nevajadzētu nekādā veidā ietekmēt iespēju vērsties tiesā saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem un līdz ar to nevajadzētu ietekmēt iespēju izmantot savas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kā paredzēts Hartas 47. pantā.

(45)Augsta nepilngadīgo aizsardzības līmeņa nodrošināšana nav atkarīga tikai no attiecīgo digitālo risinājumu nodrošinātāju ieviestajiem pasākumiem – arī ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jāspēj ar pienācīgu uzraudzību, testēšanu un izvērtēšanu pierādīt saskaņā ar III nodaļu īstenoto pasākumu efektivitāti, un šīm darbībām būtu jāietilpst riska novērtējumos, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 34. pantu. Šajā izvērtēšanā nodrošinātājiem būtu jāņem vērā visjaunākā pieejamā informācija un atziņas no zinātniskiem un akadēmiskiem avotiem. Lai uzraudzītu un novērtētu pasākumu efektivitāti laika gaitā, nodrošinātājiem visi apliecinošie dokumenti, kas saistīti ar to izvērtēšanu, būtu jāglabā vismaz trīs gadus.

(46)Lai atbalstītu šīs regulas pareizu piemērošanu, Komisijai būtu jāveicina un jāatvieglo brīvprātīgu Savienības līmeņa rīcības kodeksu izstrāde, īstenošana, regulāra pārskatīšana un pielāgošana, attiecīgā gadījumā iesaistot tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējus, tiešsaistes spēļu, MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu nodrošinātājus, kā arī kompetentās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas attiecīgās ieinteresētās personas. Minētajos rīcības kodeksos būtu jānosaka skaidri mērķi, jāietver konkrētas saistības un ziņošanas kārtība, kas ir samērīga ar pakalpojumu sniedzēju un sistēmu nodrošinātāju lielumu un spējām, un pienācīgi jāatspoguļo attiecīgo pakalpojumu īpašās iezīmes un visu pušu, jo īpaši nepilngadīgo, vajadzības un intereses. Pēc apspriešanās ar Eiropas Digitālo pakalpojumu padomi un Eiropas Mākslīgā intelekta padomi to attiecīgās kompetences ietvaros Komisijai būtu jānovērtē, jāuzrauga un jāizvērtē, cik lielā mērā šādi kodeksi var sekmēt šīs regulas ievērošanu.

(47)Skaidrības, vienkāršības un efektivitātes labad un lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu un izpildi, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī tiešsaistes spēļu, MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu nodrošinātājiem, kuriem nav iedibinājuma Savienībā, būtu jāieceļ juridiskais pārstāvis dalībvalstī, kurā tie piedāvā savus pakalpojumus vai sistēmas. Vienkāršošanas nolūkā, ja šādi pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji jau ir iecēluši juridisko pārstāvi saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2065 vai Regulu (ES) 2024/1689, tiem būtu jāspēj izpildīt minēto pienākumu, paplašinot minētā pārstāvja pilnvaras tā, lai tās aptvertu visus jautājumus, kuri attiecas uz saskaņā ar šo regulu pieņemto lēmumu saņemšanu, ievērošanu un izpildi.

(48)Ņemot vērā to transversālo risku mainīgo raksturu, kuriem nepilngadīgie var būt pakļauti tiešsaistes vidē, kuras attīstību virza pastāvīgas inovācijas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai grozītu šādus aizliegumus un pasākumus: aizliegumus piemērot tādas prakses, kuru mērķis ir mudināt nepilngadīgos kompulsīvi vai pārmērīgi izmantot pakalpojumu vai par kurām var pamatoti paredzēt, ka tās mudinās uz šādu izmantošanu; pasākumus, kas nodrošina, ka ieteikumu sistēmas tiek izstrādātas tā, lai nodrošinātu augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni; noklusējuma iestatījumus, kas nodrošina nepilngadīgo kontu augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni; pasākumus, kas nodrošina augstu nepilngadīgo privātuma, drošuma un drošības līmeni saistībā ar viņu kontaktiem ar citiem pakalpojuma saņēmējiem; pasākumus, kas ierobežo jebkādas nepilngadīgo kopīgotas sarunas un viņu mijiedarbības ar citiem pakalpojuma saņēmējiem redzamību; pasākumus, kas nodrošina augstu veselības, drošuma un pamattiesību un labbūtības aizsardzības līmeni tiem nepilngadīgajiem, kuri var piekļūt MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu sistēmām; pasākumus, kas nodrošina augstu nepilngadīgo privātuma, drošuma un drošības līmeni tiešsaistes spēlēs; kā arī pasākumus, kas nodrošina nepilngadīgo darbībspēju. Šādu pilnvaru deleģēšanas mērķis ir nodrošināt, ka integrēta drošuma pasākumi saglabā efektivitāti un tiek pielāgoti prakses attīstībai. Šādi grozījumi būtu jāattiecina tikai uz to, kas nepieciešams, lai risinātu nepilngadīgo privātuma, drošuma un drošības jautājumus.

(49)Lai pārbaudītu vecāku atbildību saistībā ar to, ka aizbildnis izveido kontu nepilngadīgā labā, pakalpojumu sniedzējiem un sistēmu nodrošinātājiem vajadzētu būt iespējai izmantot signālus, kas izriet no dalībvalstu līmenī publiski pieejamām datubāzēm, piemēram, ar izglītību saistītām datubāzēm vai publiskiem dzimšanas reģistriem, un kas liecina, ka attiecīgais pieaugušais ir konkrētā nepilngadīgā aizbildnis. Turklāt dažos gadījumos pakalpojumu sniedzēju un sistēmu nodrošinātāju rīcībā jau var būt signāls, kas liecina, ka attiecīgais pieaugušais ir nepilngadīgā aizbildnis, piemēram, pamatojoties uz attiecīgā nepilngadīgā un attiecīgā pieaugušā iepriekšējo mijiedarbību ar pakalpojumu. Turklāt pieaugušajiem vajadzētu būt iespējai pašdeklarēt, ka viņi īsteno vecāku atbildību. Ja tiek sniegta šāda pašdeklarācija, pakalpojumu sniedzējiem un sistēmu nodrošinātājiem būtu jāpieliek saprātīgas pūles, lai verificētu, ka pieaugušais ir attiecīgā nepilngadīgā aizbildnis. Šāda verifikācija būtu jāveic, ievērojot datu aizsardzības principus, jo īpaši datu minimizēšanu, izmantojot tā dēvēto bezizpaušanas pierādījumu, un tai nevajadzētu izraisīt personas datu papildu apstrādi, kas ļauj noteikt attiecīgā pieaugušā vai nepilngadīgā identitāti vai izsekot viņu. Tas neskar pasākumus, ko pakalpojumu sniedzējam un sistēmu nodrošinātājam vajadzētu būt iespējai veikt, lai izpildītu savu pienākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 18. pantu. Pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai šo regulu grozītu, tajā precizējot pierādījumus un signālus, kas var liecināt par vecāku atbildību. Komisijai vajadzētu būt iespējai sīkāk izpētīt tehniskās un operatīvās prasības attiecībā uz iespēju iekļaut ES vecuma verifikāciju kā rīku vecāku atbildības pārbaudei.

(50)Lietotāja vecuma novērtējums ir nepieciešams, lai efektīvi īstenotu šajā regulā noteiktos pienākumus attiecībā uz reģistrāciju tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumos, video koplietošanas platformās, uz kurām attiecas minimālais vecums, piekļuvi vecumam neatbilstošām lietojumprogrammām un augsta privātuma, drošuma un drošības līmeņa nodrošināšanu nepilngadīgajiem, izmantojot integrēta drošuma pasākumus. Izmantotajām metodēm vajadzētu būt precīzām (to precizitāte būtu regulāri jānovērtē reālos apstākļos pēc piemērotiem, skaidriem un publiski pieejamiem rādītājiem, un ar šīm metodēm būtu jāspēj pareizi noteikt, vai lietotājs ir sasniedzis vecuma slieksni), uzticamām (lai metode būtu uzticama, tai vajadzētu būt iegūtai no uzticama avota, pastāvīgi pieejamai jebkurā laikā un darboties dažādos reālos apstākļos), noturīgām (tām vajadzētu būt tādām, ko nav viegli apiet), un tām nevajadzētu būt privātumu aizskarošām (ja pietiek konstatēt, ka ir sasniegts attiecīgais vecuma slieksnis, no pakalpojuma saņēmējiem nebūtu jāprasa izpaust savu identitāti, precīzu vecumu vai citus personas datus) vai diskriminējošām (izvēlētajai metodei vajadzētu būt piemērotai un pieejamai visiem lietotājiem neatkarīgi no invaliditātes, valodas, etniskās izcelsmes, dzimuma, reliģiskās piederības vai piederības minoritātēm). Ja vecuma apstiprināšanas risinājumi neatbilst šīm prasībām, tie nebūtu jāuzskata par atbilstīgiem šai regulai. Pakalpojuma saņēmēju pašdeklarācija vien nav pietiekams vecuma apstiprināšanas risinājums, lai nodrošinātu šīs regulas ievērošanu. Ja nepilngadīgo aizsardzībai ir nepieciešama uzticama vecuma noteikšana, pašdeklarācija pati par sevi nebūtu jāuzskata ne par piemērotu, ne par efektīvu pasākumu.

(51)Šīs regulas prasībām par vecuma apstiprināšanu nebūtu jāskar Regulas (ES) 2016/679 piemērošana, jo īpaši tās 5. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā noteikto nolūka ierobežojumu un datu minimizēšanas principu, kā arī integrētas datu aizsardzības un datu aizsardzības pēc noklusējuma prasību piemērošana. Jo īpaši šīs regulas prasību dēļ tās darbības jomā ietilpstošo pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāglabā, jāiegūst vai jāapstrādā vairāk personas datu, nekā ir absolūti nepieciešams tehniskā ziņā, lai novērtētu, vai pakalpojuma saņēmējs ir nepilngadīgs. Turklāt šīs regulas darbības jomā ietilpstošo pakalpojumu sniedzējiem nekādā citā nolūkā nebūtu turpmāk jāapstrādā šī informācija vai tā jāapvieno ar papildu datiem. Datu aizsardzības pienākumi būtu jāpiemēro gan šīs regulas darbības jomā ietilpstošo pakalpojumu sniedzējiem, gan jebkurai trešai personai, kas iesaistīta vecuma apstiprināšanā, piemēram, vecuma apstiprināšanas risinājumu nodrošinātājiem. Lai nodrošinātu visaugstāko privātuma un datu aizsardzības līmeni, izmantotajiem vecuma apstiprināšanas risinājumiem būtu jābalstās uz vismodernākajām tehnoloģijām un tajos būtu jāizmanto bezizpaušanas pierādījumi.

(52)Lai izvairītos no nevajadzīgiem apgrūtinājumiem lietotājiem un samazinātu to gadījumu skaitu, kad jāveic vecuma novērtēšana, lietojumprogrammu veikalu nodrošinātājiem un to pakalpojumu sniedzējiem un sistēmu nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas III nodaļā noteiktie pienākumi, vajadzētu būt iespējai saistībā ar kontu saglabāt vecuma signālu, kas apstiprina, ka lietotājs jau ir sasniedzis konkrētu vecuma slieksni. Lietojumprogrammu veikalu nodrošinātājiem tas nozīmē, ka nav jāveic to lietotāju vecuma apstiprināšana, kuri jau ir pierādījuši, ka ir sasnieguši attiecīgo vecuma slieksni, ja viņi vēlas piekļūt lietojumprogrammām vai tās iegādāties un uz šīm lietojumprogrammām attiecas tāds pats vai zemāks vecuma slieksnis. Šādos vecuma signālos apstrādātie personas dati būtu jāierobežo līdz tam, kas ir absolūti nepieciešams minētajam nolūkam, un tie nebūtu jāizmanto nekādā citā nolūkā.

(53)Vecuma apstiprināšana ir visaptverošs termins dažādām vecuma apstiprināšanas metodēm, tostarp gan vecuma verifikācijai, gan vecuma novērtēšanai. Lai nodrošinātu, ka pakalpojuma saņēmēji ir sasnieguši minimālo vecumu, vai gadījumos, kad runa ir par bērniem piemērotu pakalpojumu, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu vai video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem attiecas piekļuves aizkavēšana, konta izveides brīdī būtu jāievieš piemēroti vecuma verifikācijas risinājumi. Lai atvieglotu atbilstības nodrošināšanu un visā Savienībā veicinātu uzticamu, sadarbspējīgu un privātumu aizsargājošu pieeju vecuma verifikācijai, pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizmanto tikai tādi ES vecuma verifikācijas risinājumi, kuru pamatā ir ES vecuma pierādījuma apliecinājumi. Šiem risinājumiem un apliecinājumiem vajadzētu būt sertificētiem kā atbilstošiem Komisijas Ieteikumā (ES) 2026/1035 noteiktās ES vecuma verifikācijas shēmas prasībām. Risinājumiem vajadzētu būt iekļautiem ES verifikācijas risinājumu ES sarakstā, savukārt attiecīgajiem apliecinātājiem vajadzētu būt iekļautiem ES vecuma pierādījuma apliecinātāju ES sarakstā. Pakalpojumu sniedzēju izmantotais ES vecuma verifikācijas risinājums būtu jānodrošina neatkarīgai trešai personai. ES vecuma verifikācijas shēmā ir izklāstīti standarti un kritēriji, kas nepieciešami ļoti efektīvai vecuma verifikācijai, un būtu jāuzskata, ka ikviena trešā persona, kas sertificēta kā atbilstīga šai shēmai, sniedz derīgus vecuma pierādījumus. Lai nodrošinātu visaugstāko privātuma, drošības, pareizības, uzticamības līmeni, kā arī minimālu iejaukšanos lietotāju tiesībās, vecuma pierādījuma apliecinātāji un vecuma verifikācijas risinājumu nodrošinātāji netiek uzskatīti par tādiem, kas atbilst šajā regulā noteiktajiem pienākumiem attiecībā uz vecuma novērtēšanu, būtu jāuzskata tikai ES vecuma verifikācijas risinājumi un ES vecuma pierādījuma apliecinājumi. Šiem ES vecuma verifikācijas risinājumiem un ES vecuma pierādījuma apliecinājumiem būtu jāatbilst ES vecuma verifikācijas shēmas prasībām, piemēram, prasībai izmantot bezizpaušanas pierādījumus, lai novērstu identitātes izsekošanu un darbību sasaistīšanu tiešsaistē. Tiklīdz ir konstatēts, ka vecuma pierādījuma apliecinātāji un vecuma verifikācijas risinājumu nodrošinātāji atbilst minētajām prasībām un ka dalībvalstis par tiem ir attiecīgi paziņojušas, tie būtu jāiekļauj attiecīgi ES vecuma pierādījuma apliecinājumu sarakstā un ES vecuma verifikācijas risinājumu ES sarakstā.

(54)Lai ievērotu III nodaļā noteiktās integrēta drošuma prasības, nodrošinātājiem būtu jāļauj vecuma verifikācijas vietā izmantot arī alternatīvus vecuma apstiprināšanas risinājumus, ja minētie risinājumi nodrošina augstu pareizības, uzticamības, drošības, noturības un privātuma līmeni, minimālu iejaukšanos lietotāju tiesībās un nediskriminēšanu.

(55)Gadījumos, kad 1. un 4. punktā minēto pakalpojumu saņēmēji un sistēmu lietotāji uzskata, ka vecuma apstiprināšanas rezultāts ir nepareizs, viņiem vajadzētu būt piekļuvei efektīvam iekšējam sūdzību izskatīšanas mehānismam. Minētajam mehānismam būtu jānodrošina iespēja sūdzības iesniegt elektroniski un bez maksas, un tam vajadzētu būt viegli pieejamam un ērti lietojamam. Lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību, pakalpojumu sniedzējiem un sistēmu nodrošinātājiem šādas sūdzības būtu jāizskata rūpīgi, objektīvi un bez nepamatotas kavēšanās. Ja operētājsistēmas nodrošinātājs saskaņā ar šo regulu ir ieguvis lietotāja vecuma signālu, minētajam nodrošinātājam ar lietotāja piekrišanu būtu jādod iespēja šo vecuma signālu kopīgot ar šīs regulas darbības jomā ietilpstošajiem pakalpojumu sniedzējiem un sistēmu nodrošinātājiem, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Tam nevajadzētu izraisīt tādu papildu datu apstrādi, kas pārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai. Šis operētājsistēmu nodrošinātājiem noteiktajam pienākumam nebūtu jāskar attiecīgo pakalpojumu sniedzēju un sistēmu nodrošinātāju pienākums novērtēt un verificēt vecumu, lai pārliecinātos, ka vecuma signāls ir iegūts saskaņā ar šajā regulā noteiktajām prasībām.

(56)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus ES vecuma verifikācijas shēmas piemērošanai visā Savienībā, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai, lai tā noteiktu specifikācijas, kas nepieciešamas ES vecuma verifikācijas shēmas darbībai, tostarp procedūras, saskaņā ar kurām publiskajām iestādēm pierāda ES vecuma verifikācijas risinājumu un ES vecuma pierādījuma apliecinājumu atbilstību un tās šo atbilstību novērtē.

(57)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus alternatīvu vecuma apstiprināšanas risinājumu piemērošanai, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai šo regulu papildinātu, precizējot prasības un specifikācijas, kas nepieciešamas, lai vecuma apstiprināšanas risinājums nodrošinātu augstu pareizības, uzticamības, drošības, noturības un privātuma līmeni, minimālu iejaukšanos lietotāju tiesībās un nediskriminēšanu, un precizējot prasības, kas nepieciešamas drošai, privātumu saglabājošai un sadarbspējīgai vecuma signālu kopīgošanai.

(58)Lai efektīvi izmantotu šajā regulā paredzēto iespēju nepilngadīgā labā izveidot vecāku kontu un aizbildņiem paredzētos rīkus, pieaugušajiem, kuri īsteno vecāku atbildību, vajadzētu būt pieejamiem nepieciešamajiem līdzekļiem šīs atbildības pierādīšanai. Tādēļ būtu jāprasa dalībvalstīm izveidot vismaz vienu privātumu saglabājošu elektronisku līdzekli, ar kura palīdzību aizbildnis var iegūt un uzrādīt vecāku atbildības apliecinājumu attiecībā uz nepilngadīgo. Izveidojot šādus līdzekļus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tie balstās uz autentiskiem avotiem, kas izveidoti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, aizbildnim ir pieejami bez maksas un neparedz, ka pakalpojumu sniedzējiem un sistēmu nodrošinātājiem vai sabiedrībai tiek darīta pieejama informācija par vecāku atbildību, kas pārsniedz apstiprinājumu par šādas atbildības esamību. Šādiem privātumu saglabājošiem elektroniskiem līdzekļiem vajadzētu būt faktiski pieejamiem visiem aizbildņiem un nepilngadīgajiem, kas dzīvo attiecīgās dalībvalsts teritorijā, tostarp personām ar invaliditāti, personām ar ierobežotu digitālo piekļuvi vai digitālajām prasmēm un personām neaizsargātās situācijās, piemēram, bēgļu un pārvietotām ģimenēm.

(59)Nevienam nepilngadīgajam nebūtu jāliedz šajā regulā paredzētā aizsardzība un nevienam aizbildnim nebūtu jāliedz līdzekļi tās nodrošināšanai ģimenes administratīvā statusa, sociālā stāvokļa vai uzturēšanās statusa dēļ. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka arī ģimenes, kuru situācija nav atspoguļota parastajos civilstāvokļa aktu reģistros, tostarp bēgļu un pārvietotās ģimenes, kā arī likumīgi ieceltie nepavadītu nepilngadīgo aizbildņi, var saņemt vecāku atbildības apliecinājumus, pamatojoties uz kompetento iestāžu izdotiem lēmumiem vai apliecinājumiem.

(60)Lai vecuma verifikācija visā Savienībā būtu efektīva, pakalpojuma saņēmējiem vajadzētu būt pieejamiem piemērotiem līdzekļiem vecuma pierādījuma apliecinājumu iegūšanai. Ja vecuma pierādījuma apliecinājumi nav pieejami, pakalpojuma saņēmējiem tiek liegta piekļuve pakalpojumiem tikai tāpēc, ka viņiem nav pieejams vecuma verifikācijas līdzeklis. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to teritorijā ir pieejami dažādi līdzekļi vecuma pierādījuma apliecinājumu iegūšanai, piemēram, biometriskās personas apliecības un pases, digitālās identitātes shēmas, trešo personu lietotnes vai vecuma verifikācija klātienē. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šie vecuma pierādījuma apliecinājuma iegūšanas līdzekļi ļauj pakalpojuma saņēmējiem pierādīt, ka viņi ir sasnieguši šajā regulā noteiktos vecuma sliekšņus. Tam būtu jāietver arī vecuma pierādījuma apliecinājumi jaunākiem bērniem. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ES vecuma verifikācijas risinājums ir pieejams bez maksas. Dalībvalstīm būtu jāizraugās publiskās iestādes ES vecuma verifikācijas risinājumu un ES vecuma pierādījuma apliecinājumu sertificēšanai. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai to teritorijā izraudzīto publisko iestāžu nosaukumi un adreses, kā arī jebkādas turpmākas izmaiņas, un Komisijai minētā informācija būtu jādara publiski pieejama. Dalībvalstīm būtu arī bez nepamatotas kavēšanās jāpaziņo Komisijai par ES vecuma verifikācijas risinājumiem un ES vecuma pierādījuma apliecinājumiem, kas sertificēti kā atbilstoši ES vecuma verifikācijas shēmas prasībām, pievienojot attiecīgo atbilstības sertifikātu, kā arī par jebkādu šāda sertifikāta turpmāku apturēšanu vai atsaukšanu. Lai visā Savienībā garantētu šīs regulas efektīvu un vienādu piemērošanu, ES vecuma verifikācijas risinājums vai ES vecuma pierādījuma apliecinājums, kas ir sertificēts un iekļauts 30. panta 1. punktā minētajos sarakstos, būtu jāatzīst visām dalībvalstīm. Tāpēc dalībvalstīm nebūtu jāierobežo vai jākavē tāda ES vecuma verifikācijas risinājuma izmantošana savā teritorijā, kas pēc citas dalībvalsts nominācijas jau ir iekļauts minētajā sarakstā.

(61)Šajā regulā noteiktās vecuma prasības būtu efektīvi jāpiemēro gan jauniem, gan esošiem kontiem. Tādēļ to pakalpojumu sniedzējiem un sistēmu nodrošinātājiem, kuriem jānodrošina minimālā vecuma prasība, pienācīgā laikposmā būtu jānoskaidro, vai pakalpojumu saņēmēji vai sistēmu lietotāji, kuriem ir esoši konti, ir sasnieguši piemērojamo minimālo vecumu. Attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem un sistēmu nodrošinātājiem nebūtu jāveic atkārtota vecuma verifikācija, ja tie ar augstu pārliecības pakāpi var konstatēt, ka piemērojamais minimālais vecums jau ir sasniegts, tostarp attiecīgā gadījumā pamatojoties uz esošā konta izveides datumu. Tas pats princips būtu jāpiemēro arī tad, ja pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums novērtēt vecumu, lai nošķirtu pieaugušos no nepilngadīgajiem vecāku atbildības noteikšanas nolūkā, kā arī tad, ja lietojumprogrammu veikalu nodrošinātājiem jānovērš nepilngadīgo piekļuve vecumam neatbilstošām lietojumprogrammām vai to iegāde vai tādām lietojumprogrammām, uz kurām saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem atbilstoši pieņemtiem valsts tiesību aktiem attiecas vecuma ierobežojumi. Šīs pieejas mērķis ir nepieļaut, ka nepieciešams veikt visu pakalpojuma saņēmēju vecuma verifikāciju vai vecuma apstiprināšanu, ja jau ar augstu pārliecības pakāpi var konstatēt, ka lietotājs ir pieaugušais, piemēram, pamatojoties uz ticamu informāciju, tostarp iepriekš likumīgi iegūtiem kredītkartes datiem. Augstai pārliecības pakāpei būtu jābalstās uz paredzamo praktisko darbību attiecībā uz visu lietotāju kopumu. Lai atvieglotu efektīvu uzraudzību pār to, kā ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāji īsteno šīs prasības, minētajiem nodrošinātājiem būtu iepriekš jānorāda, kā tie plāno izpildīt prasības attiecībā uz esošajiem kontiem un attiecīgā gadījumā izmantot attiecīgos izņēmumus.

(62)Lai panāktu esošo kontu atbilstību minimālā vecuma prasībām, ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem pirms sešu mēnešu laikposma beigām būtu jāiesniedz kompetentajai iestādei detalizēts īstenošanas plāns, kurā pamatota prasītā augstā pārliecības pakāpe. Šajā nolūkā plānā būtu shematiski jāapraksta visu esošo lietotāju vecuma noteikšanai izmantotā procesa posmu secība, kā arī skaidri jāraksturo katrs tehniskais rīks vai pasākums un tā pamatā esošie lēmumu pieņemšanas noteikumi. Attiecīgā gadījumā plāns būtu jāpamato ar pārliecinošiem pierādījumiem par veiktspēju reālos apstākļos, kas iegūti, izmantojot statistiski reprezentatīvu visa lietotāju kopuma izlasi (būtu jāpierāda izlases reprezentativitāte attiecībā uz attiecīgajiem vecuma signāliem). Šādos gadījumos plānā būtu arī jānorāda pareizības, precizitātes un pārklājuma rādītāji attiecībā uz pakalpojuma saņēmējiem, kuri nav sasnieguši piemērojamo minimālo vecumu, kā arī pilna kļūdu matrica ar detalizētu iedalījumu pa vecuma grupām un apraksts par to, kā iegūta izlase un vecuma marķējumi. Ja atkāpes piemērošanas pamats ir konta izveides gads, plānā papildus būtu jāsniedz empīriski pierādījumi tam, ka ar šo vienu signālu pietiek, lai secinātu, ka lietotājs ir sasniedzis piemērojamo minimālo vecumu, kā arī jānorāda attiecīgais statistiskās ticamības līmenis. Plānā būtu arī jāizklāsta, kā nodrošinātājs uzraudzīs paredzamo darbības rādītāju sasniegšanu, piemēram, veicot revīziju pēc pasākumu īstenošanas. Visbeidzot, plānā būtu jāpierāda, ka ierosinātie pasākumi atbilst šajā regulā noteiktajiem vispārīgajiem vecuma apstiprināšanas principiem, tostarp pareizības, uzticamības, drošības, noturības, minimālas iejaukšanās lietotāju tiesībās, privātuma un nediskriminēšanas principiem.

(63)Ņemot vērā, ka efektīvai nepilngadīgo aizsardzībai līdztekus regulatīviem pasākumiem ir nepieciešama izpratnes veicināšana, izglītība un iespēju stiprināšana, dalībvalstīm būtu jāizstrādā valsts stratēģijas, balstoties uz Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitāla desmitgade bērniem un jauniešiem. Jaunā Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” (BIK+)” (2022. gada 11. maijs) un ar to saistīto drošāka interneta centru tīklu, kurā tiek īstenotas izpratnes veicināšanas darbības un darbojas palīdzības tālruņi bērnu, aizbildņu un pedagogu atbalstam un uzticības tālruņi ziņošanai par iespējami nelikumīgu saturu. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jāveicina nepilngadīgo digitālās pratības prasmju attīstība, lai, sasniedzot minimālo vecumu, viņi spētu izprast šajā regulā aptvertos tiešsaistes vides riskus, droši un kritiski izmantot digitālos pakalpojumus un sistēmas un informēti izmantot aizsardzības iespējas, iestatījumus un rīkus, kuri pakalpojumu sniedzējiem un sistēmu nodrošinātājiem ir jādara pieejami. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns kiberbulinga apkarošanai “Stiprāki kopā drošākā tiešsaistes vidē” (2026. gada 10. februāris) nepilngadīgajiem un viņu aizbildņiem vajadzētu būt iespējai valsts līmenī viegli, bez maksas un konfidenciāli piekļūt kanāliem, pa kuriem nepilngadīgie var meklēt palīdzību attiecībā uz šajā regulā aptvertajiem kaitējuma veidiem, tostarp nevēlamiem kontaktiem un kiberbulingu. Minētajiem kanāliem būtu jāpapildina saskaņā ar šo regulu nodrošinātie ziņošanas un atbalsta rīki, jāļauj ātri sniegt palīdzību un jānovirza nepilngadīgie uz citiem valsts līmenī pieejamiem atbalsta avotiem. Vajadzētu būt iespējai šīs darbības, tostarp tās drošāka interneta centru īstenotās darbības, atbalstīt ar Savienības finansējumu, kas pieejams saskaņā ar attiecīgajām Savienības programmām un instrumentiem, kuri izveidoti daudzgadu finanšu shēmas ietvaros, piemēram, valsts un reģionu partnerības plāniem. Lai sekmētu efektīvu īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai par veiktajiem pasākumiem, un Komisijai būtu jāveicina paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm.

(64)Šajā regulā būtu jāprecizē daži Regulas (ES) 2022/2065 noteikumi. Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu uzraudzību un izpildes panākšanu, Regulas (ES) 2022/2065 IV nodaļa būtu jāpiemēro tiktāl, ciktāl attiecīgie tās noteikumi reglamentē starpniecības pakalpojumu sniedzējus, kas ietilpst minētās regulas darbības jomā. Komisijai vajadzētu būt ekskluzīvām pilnvarām uzraudzīt šajā regulā noteikto pienākumu ievērošanu un panākt to izpildi, ja tie attiecas uz ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem Regulas (ES) 2022/2065 33. panta nozīmē.

(65)Tāpat, lai izvairītos no pārklāšanās un nodrošinātu saskaņotību ar spēkā esošo horizontālo regulējumu, kas saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1689 piemērojams MI sistēmām, šajā regulā paredzēto īpašo drošuma prasību izpildes panākšana attiecībā uz MI kompanjoniem un vispārīgajiem dialoga sarunbotiem būtu jābalsta uz Regulā (ES) 2024/1689 noteikto uzraudzības un izpildes panākšanas struktūru un procedūrām.

(66)Uz tādu tiešsaistes spēļu nodrošinātājiem, kuras ir videospēļu platformas, attiecas Regulā (ES) 2022/2065 noteiktā uzraudzības un izpildes panākšanas struktūra. Lai nodrošinātu saskaņotību ar izpildes panākšanu saskaņā ar šo regulu, kompetentajai iestādei, kas atbild par tādu tiešsaistes spēļu nodrošinātāju uzraudzību, kuras ir videospēles, vajadzētu būt kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā atrodas nodrošinātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta.

(67)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un konsekventu piemērošanu visā Savienībā un novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību, ko rada atšķirīgas interpretācijas valstu līmenī, dalībvalstu iestādēm nebūtu jāpieņem lēmumi, kas ir pretrunā lēmumam, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar šo regulu. Komisijai, digitālo pakalpojumu koordinatoriem un attiecīgā gadījumā kompetentajām iestādēm būtu cieši jāsadarbojas un jākoordinē savas izpildes panākšanas darbības, lai nodrošinātu šīs regulas, no vienas puses, un Regulas (ES) 2022/2065 un Regulas (ES) 2024/1689, no otras puses, saskaņotu, efektīvu un savstarpēji papildinošu izpildes panākšanu, tostarp izmantojot Regulas (ES) 2022/2065 IV nodaļā noteiktos sadarbības un konsekvences mehānismus.

(68)Par iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem Komisijai būtu jācenšas pieņemt galīgo lēmumu 90 dienu laikā no procedūras sākšanas. Tai būtu arī 30 dienu laikā no pārkāpuma procedūras sākšanas jāpaziņo attiecīgajam nodrošinātājam savi sākotnējie konstatējumi.

(69)Komisijas rīcībā vajadzētu būt visiem nepieciešamajiem resursiem attiecībā uz personālu, specializētajām zināšanām un finanšu līdzekļiem, lai tā varētu veikt šajā regulā noteiktos uzdevumus. Lai nodrošinātu resursus, kas nepieciešami pienācīgai uzraudzībai Savienības līmenī saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jāiekasē gada uzraudzības maksa, kuras apmērs būtu jānosaka katru gadu, no tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī lietojumprogrammu veikalu, MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu nodrošinātājiem, kurus Komisija ir kompetenta uzraudzīt attiecībā uz šīs regulas II–V nodaļas ievērošanu un kuriem saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 33. pantu ir noteikts ļoti lielas tiešsaistes platformas statuss. Gada uzraudzības maksa, kas nepieciešama šīs regulas izpildes panākšanai attiecībā uz minētajiem pakalpojumu sniedzējiem un sistēmu nodrošinātājiem, būtu jāiekļauj uzraudzības maksā, ko no šādiem ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem iekasē saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 43. pantu. Līdzīgi kā minētās uzraudzības maksas gadījumā, ārējie piešķirtie ieņēmumi, kas gūti no gada uzraudzības maksas saskaņā ar šo regulu, būtu jāizmanto, lai segtu izmaksas par Komisijas papildu cilvēkresursiem, tostarp ierēdņiem, līgumdarbiniekiem un valstu ekspertiem. Visbeidzot, šajā regulā ieviestā uzraudzības maksas maksimālā robeža būtu jāskata kopsakarā ar Regulā (ES) 2022/2065 noteikto maksimālo robežu, un tādējādi būtu jānodrošina, ka Komisijas kopējie resursi ir pietiekami tās uzdevumu veikšanai saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) 2022/2065.

(70)Saskaņā ar šo regulu iekasētās gada uzraudzības maksas kopējā summā būtu jāiekļauj izmaksas, kas saistītas ar Komisijas īpašo pilnvaru un uzdevumu īstenošanu attiecībā uz šīs regulas darbības jomā ietilpstošo ļoti lielu tiešsaistes platformu un meklētājprogrammu nodrošinātāju uzraudzību, pārraudzību, izmeklēšanu un izpildes panākšanu. Tajā jo īpaši būtu jāiekļauj izmaksas, kas saistītas ar ES vecuma verifikācijas shēmas izveidi, uzturēšanu un darbību, tostarp finansējums darbībām, kuras saistītas ar ES vecuma verifikācijas risinājuma ieviešanu visā ES un specializēto zināšanu un spēju attīstību saskaņā ar 36. pantu. Tomēr individuālajai gada uzraudzības maksai nevajadzētu pārsniegt kopējo maksimālo apjomu katram ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājam, ņemot vērā izraudzītā pakalpojuma vai pakalpojumu sniedzēja ekonomiskās spējas.

(71)Komisijai, iekasējot gada uzraudzības maksu saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro Regulas (ES) 2022/2065 43. pantā noteiktie noteikumi un principi.

(72)Ņemot vērā bērnu aizsardzības nozīmīgumu, Komisijai sadarbībā ar digitālo pakalpojumu koordinatoriem un Eiropas Digitālo pakalpojumu padomi būtu jāattīsta Savienības specializētās zināšanas un spējas šīs regulas darbības jomā ietilpstošo pakalpojumu uzraudzības jomā.

(73)Ņemot vērā šīs regulas darbības jomā ietilpstošo pakalpojumu un sistēmu būtisko ietekmi uz nepilngadīgo aizsardzību, pakalpojumu sniedzēju un sistēmu nodrošinātāju nespēja nodrošināt augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni un ievērot tiem piemērojamos īpašos pienākumus var ātri sākt nopietni ietekmēt ievērojamu skaitu nepilngadīgo, kuri dažādās dalībvalstīs izmanto to pakalpojumus vai sistēmas, un radīt būtisku kaitējumu; turklāt šādas neatbilstības var būt īpaši grūti laikus konstatēt un novērst. Komisijai sadarbībā ar kompetentajām iestādēm būtu jāattīsta Savienības specializētās zināšanas un spējas, tostarp jāizveido zināšanu apmaiņas tīkli, lai varētu ātri reaģēt uz šādiem incidentiem, kas ietekmē nepilngadīgo aizsardzību. Par šādiem incidentiem būtu jāuzskata strauji mainīgas situācijas, kas rodas ES vai ārpus tās un kam ir tiešsaistes dimensija un domājama saikne ar šīs regulas darbības jomu un kas nopietni un nelabvēlīgi ietekmē Savienībā esošo nepilngadīgo privātumu, drošumu, drošību, veselību vai labbūtību un prasa tūlītēju reaģēšanu, piemēram, bīstami vai kaitīgi izaicinājumi, kas izplatās nepilngadīgo vidū un rada viņiem tūlītēju risku. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt iespējai koordinēt kompetento iestāžu darbu un izmantot šādu iestāžu specializētās zināšanas un resursus, piemēram, pastāvīgi vai pagaidu kārtībā analizējot konkrētas tendences vai problēmas, kas rodas saistībā ar šādām strauji mainīgām situācijām un ietekmē nepilngadīgo veselību, labbūtību, privātumu, drošumu un drošību. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Komisiju šādu spēju attīstīšanā, tostarp attiecīgā gadījumā norīkojot personālu, jāveicina kopējas Savienības uzraudzības spējas izveide, kā arī tādas administratīvas vienošanās izstrāde, kurā noteiktas procedūras, kas incidenta gadījumā ļauj ātri reaģēt uz nepilngadīgo aizsardzības apdraudējumu. Dalībvalstīm būtu jānosaka valsts iestāžu minimālie sagatavotības līmeņi, lai nodrošinātu regulārus saziņas kanālus starp attiecīgajām valsts iestādēm un trešām personām, kā arī jāapzina valsts līmenī spēkā esošie protokoli reaģēšanai uz incidentiem un attiecīgā gadījumā jāizstrādā jauni.

(74)Šajā regulā tiek ievērotas Hartā atzītās pamattiesības, tostarp bērnu tiesības, kā arī Savienības tiesību vispārējos principus veidojošās pamattiesības. Attiecīgi šī regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar šīm pamattiesībām, tostarp Hartas 7. pantā nostiprinātajām tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, Hartas 8. pantā nostiprinātajām tiesībām uz personas datu aizsardzību, Hartas 11. pantā nostiprināto vārda un informācijas brīvību, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, Hartas 21. pantā nostiprināto diskriminācijas aizliegumu un Hartas 24. pantā nostiprinātajām bērnu tiesībām. Īstenojot šajā regulā noteiktās pilnvaras, visām iesaistītajām publiskajām iestādēm situācijās, kad attiecīgās pamattiesības nonāk savstarpējā konfliktā, būtu jāpanāk taisnīgs līdzsvars starp šīm tiesībām saskaņā ar proporcionalitātes principu.

(75)Tā kā šīs regulas mērķus, proti, veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību un nodrošināt bērniem augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt, jo, rīkojoties atsevišķi, tās nevar panākt vajadzīgo saskaņošanu un sadarbību, bet šīs regulas teritoriālās un personiskās darbības jomas dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai.

(76)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas [DATUMS] sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants. Priekšmets

Šī regula veicina pienācīgu iekšējā tirgus darbību un ar saskaņotiem noteikumiem par nepilngadīgajiem drošu un iespējas veicinošu tiešsaistes vidi, arī ar patērētāju tiesību aizsardzības principa ievērošanu, nodrošina, ka Savienībā nepilngadīgajiem tiešsaistē ir augsts aizsardzības līmenis. Tā precizē un papildina Regulu (ES) 2022/2065 un papildina Regulu (ES) 2024/1689. Konkrētāk, šī regula iedibina:

a)saskaņotu minimālo vecumu, no kāda drīkst izveidot tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu kontu;

b)saskaņotas drošuma prasības, kas izvirzītas tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem, video koplietošanas platformas pakalpojumiem, videospēļu platformām un lietojumprogrammu veikaliem, un saskaņotas drošuma prasības, kas videospēlēm, MI kompanjoniem un vispārīgajiem dialoga sarunbotiem jāizpilda, lai tiešsaistē nepilngadīgie būtu aizsargāti;

c)saskaņotus noteikumus par vecuma apstiprināšanu tiešsaistē.

2. pants. Darbības joma

1.Šo regulu piemēro tiem, kuri nodrošina šādus nepilngadīgajiem piekļūstamus pakalpojumus vai sistēmas:

a)tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumi;

b)video koplietošanas platformas pakalpojumi;

c)lietojumprogrammu veikali;

d)tiešsaistes spēles;

e)operētājsistēmas;

f)MI kompanjoni;

g)vispārīgie dialoga sarunboti.

2.Attiecībā uz 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem šo regulu pakalpojumu sniedzējiem piemēro neatkarīgi no tā, kur tie ir iedibināti, ja vien tie šos pakalpojumus piedāvā pakalpojuma saņēmējiem, kas iedibināti vai atrodas Savienībā.

3.Attiecībā uz 1. punkta f) un g) apakšpunktā minētajām MI sistēmām šo regulu piemēro MI sistēmu nodrošinātājiem, kas šīs MI sistēmas Savienībā laiž tirgū vai nodod ekspluatācijā, neatkarīgi no tā, kur šie nodrošinātāji ir iedibināti vai atrodas.

4.Šo regulu nepiemēro tiem, kuri nodrošina:

a)nekomerciālas tiešsaistes enciklopēdijas;

b)nekomerciālus izglītojošus un zinātniskus repozitorijus;

c)pakalpojumus un sistēmas, kas veidotas galvenokārt izglītības vajadzībām un kā darbību nodrošina izglītības iestādes vai organizācijas vai to uzdevumā;

d)atvērtā pirmkoda lietojumprogrammu izstrādes un koplietošanas platformas, ja vien platforma pati nav MI sistēma, kas ietverta šīs regulas vai Regulas (ES) 2024/1689 darbības jomā;

e)pakalpojumus un sistēmas, kas īpaši izstrādātas un darbojas vienīgi zinātniskās pētniecības un izstrādes vajadzībām;

f)publisku iestāžu konceptuāli iecerētus, izstrādātus un pārzinātus pakalpojumus un sistēmas, ko izmanto vienīgi šīs publiskās iestādes vai to uzdevumā.

5.Pamatotos gadījumos, kur pakalpojums vai sistēma var radīt risku nepilngadīgo privātumam, drošumam un drošībai vai kur pakalpojums vai sistēma rada tikpat augstu vai zemāku risku nekā pakalpojumi vai sistēmas, kas jau minētas 4. punktā, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 40. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai, grozot šā panta 4. punktu, atbrīvoto pakalpojumu vai sistēmu sarakstam pievienotu vēl citu veidu pakalpojumus vai sistēmas vai lai pakalpojumus vai sistēmas no minētā saraksta svītrotu.

6.Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu sniedzējus, video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējus un videospēļu platformu nodrošinātājus, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2022/2065 28. panta 1. punkts un kuri pilda šajā regulā noteiktos pienākumus, uzskata par tādiem, kas, sniegdami attiecīgo pakalpojumu, šīs regulas aptvertajos jautājumos izpilda minētā panta noteikumus, arī attiecībā uz MI sistēmām, kuras tiek izmantotas kā tiešsaistes platformu funkcionalitāte Regulas (ES) 2022/2065 28. panta 1. punkta darbības jomā.

7.Šī regula neskar noteikumus, kurus noteic citi Savienības tiesību akti, kas reglamentē citus starpniecības pakalpojumu sniegšanas aspektus, un MI sistēmām iekšējā tirgū piemērojamie Savienības tiesību akti, piemēram, šie:

a)Direktīva 2010/13/ES 8 ;

b)Savienības tiesību akti par patērētāju tiesību aizsardzību un ražojumu drošumu, piemēram, Direktīva 2005/29/EK, 2011/83/ES, (ES) 2019/770, Padomes Direktīva 93/13/EEK un Regula (ES) 2019/1020, (ES) 2023/988 un (ES) 2024/1689;

c)Savienības tiesību akti par personas datu aizsardzību, jo īpaši Regula (ES) 2016/679 un Direktīva 2002/58/EK;

d)Direktīva (ES) 2024/1385 9 .

3. pants. Definīcijas

1.Šajā regulā piemēro Regulas (ES) 2022/2065 3. pantā izklāstītās jēdzienu “tiešsaistes platforma”, “pakalpojuma saņēmējs”, “tiešsaistes saskarne”, “ieteikumu sistēma” definīcijas.

2.Šajā regulā piemēro Regulas (ES) 2022/1925 2. pantā izklāstītās jēdzienu “tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojums”, “video koplietošanas platformas pakalpojums” un “lietojumprogrammu veikals” definīcijas. Minētos pakalpojumus šajā regulā uzskata par “tiešsaistes platformu” Regulas (ES) 2022/2065 3. panta i) punkta nozīmē.

3.Šajā regulā piemēro Regulā (ES) 2024/1689 izklāstītās jēdzienu “MI sistēma” un “vispārīga lietojuma MI modelis” definīcijas; attiecībā uz MI sistēmām, kas reglamentētas ar šo regulu, piemēro minētās regulas 3. panta 3) punktā definētā jēdziena “nodrošinātājs” definīciju.

4.Šajā regulā piemēro Regulas (ES) 2022/1925 2. panta 1) punktā izklāstīto jēdziena “operētājsistēma” definīciju.

5.Šajā regulā piemēro vēl šādas definīcijas:

a)“nepilngadīgais” vai “bērns” ir fiziska persona, kas jaunāka par 18 gadiem;

b)“aizbildnis” ir jebkura persona, kam uz piemērojamo valsts tiesību aktu pamata ir vecāku atbildība par nepilngadīgo;

c)“MI kompanjons” ir MI sistēma, arī vispārīga lietojuma MI sistēma, kas nodrošina ilgstošu, personalizētu saskarsmi vai atbalstu, kas savukārt stimulē vai veicina sociālas, emocionālas vai savstarpējas attiecības ar lietotāju;

d)“vispārīgais dialoga sarunbots” ir vispārīga lietojuma MI sistēma ar vispārīgām dialoga funkcionalitātēm tiešai mijiedarbībai ar lietotājiem; tas spēj palīdzēt dažādās sfērās un dažādu uzdevumu veikšanā; šī definīcija neietver MI sistēmas, kuru dialoga funkcionalitāte aprobežojas ar specializētu pakalpojumu, uzdevumu vai iepriekšdefinētu funkciju kopumu, arī ar MI pielietojumiem specializētā klientu apkalpošanā, darījumdarbības operācijās, tehniskajā atbalstā, darījumos, izglītībā, informācijas izgūšanā, rūpniecībā vai ražošanā;

e)“tiešsaistes spēles” ir videospēle vai videospēļu platforma;

f)“videospēle” ir Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētais informācijas sabiedrības pakalpojums, kas simulētā vidē, izmantojot lokāli vai attālināti piekļūstamu lietojumprogrammu, arī pastāvīgu informācijas nesēju, ļauj pakalpojuma saņēmējiem no vizuālā displeja ierīces ģenerēt vizuālu atgriezenisko saiti un mijiedarboties ar lietotājsaskarni vai ievadierīci spēļu vai izklaides vajadzībām;

g)“videospēļu platforma” ir Regulas (ES) 2022/2065 3. panta i) punktā definētā “tiešsaistes platforma”, kas saistīta ar mijiedarbošanos ar lietotājsaskarni vai ievadierīci, lai simulētā vidē no vizuālā displeja ierīces ģenerētu vizuālu atgriezenisko saiti [spēles vai izklaides vajadzībām];

h)“vecuma verifikācija” ir process vai sistēma, kurā, pamatojoties uz identifikācijas dokumentu ziņām vai citiem uzticamiem, pārbaudītiem identifikācijas avotiem, ar lielu pārliecību noskaidro, vai pakalpojuma saņēmējs vai kādas tā sistēmas lietotājs ir sasniedzis noteiktu vecumu vai vecuma slieksni;

i)“vecuma apstiprināšana” ir metožu kopums, ko var izmantot, lai noteiktu, novērtētu vai pārbaudītu fiziskas personas vecumu un kas ietver vecuma novērtēšanu un vecuma verifikāciju un neietver pakalpojuma saņēmēju pašdeklarāciju;

j)“vecuma signāls” ir dati, atribūti, datvienības, akreditācijas dati vai cita informācija, kas sniegta, pārsūtīta vai ģenerēta, lai varētu noskaidrot, pārbaudīt vai pierādīt noteiktu personas vecumu, atbilstību vecuma slieksnim vai piederību pie vecuma grupas;

k)“ES vecuma verifikācijas risinājums” ir ES vecuma verifikācijas shēmas prasībām atbilstošs vecuma verifikācijas risinājums, ko sertificējusi publiska iestāde un kas pēc dalībvalsts paziņojuma iekļauts ES vecuma verifikācijas risinājumu ES sarakstā;

l)“ES vecuma pierādījuma apliecinātāju ES saraksts” ir Komisijas izveidots un publicēts to apliecinātāju saraksts, kuri izdod ES vecuma pierādījuma apliecinājumus;

m)“ES vecuma verifikācijas risinājumu ES saraksts” ir Komisijas iedibināts un publicēts dalībvalstu paziņoto ES vecuma verifikācijas risinājumu saraksts, kurā iekļautajiem risinājumiem ir sertificēta atbilstība ES vecuma verifikācijas shēmai;

n)“ES vecuma verifikācijas shēma” ir Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2025/1569 2. panta 4. punktā definētā atribūtu apliecināšanas shēma ar noteikumiem, kas piemērojami ES vecuma verifikācijas risinājumu nodrošinātājiem un ES vecuma pierādījuma apliecinātājiem, to apstiprināšanai un iekļaušanai ES vecuma pierādījuma apliecinātāju ES sarakstā un ES vecuma verifikācijas risinājumu sertificēšanu, lai tos varētu iekļaut ES vecuma verifikācijas risinājumu ES sarakstā;

o)“vecuma pierādījuma apliecinājums” ir elektronisks atribūtu apliecinājums, kas definēts Regulas (ES) Nr. 910/2014 3. panta 44) punktā, kas ļauj autentificēt to, ka tā turētājs atbilst noteikta vecuma, vecuma sliekšņa vai vecuma grupas prasībām;

p)“aizbildņiem paredzēti rīki” ir programmatūra, iezīmes, funkcionalitātes vai lietotnes, kuru mērķis ir palīdzēt aizbildņiem vadīt nepilngadīgo tiešsaistes darbības tā, lai saglabātos nepilngadīgo privātums, drošums un labbūtība.

4. pants. Apiešanas aizliegums

Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzēji, tiešsaistes spēļu, lietojumprogrammu veikalu, operētājsistēmu, MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu nodrošinātāji:

a)neuzvedas nekādā veidā, kā rezultātā viņi faktiski nepilda saskaņā ar šo regulu noteiktos attiecīgos pienākumus, neatkarīgi no tā, vai šādai uzvedībai ir līgumisks, komerciāls vai tehnisks vai jebkāds cits raksturs vai tā ietver uzvedību ietekmējošu metožu vai saskarnes dizaina izmantošanu;

b)ne apzināti, ne tīši neveic nekādas citas darbības, kuru rezultāts vai mērķis ir tieši vai netieši apiet ar šo regulu noteiktos attiecīgos pienākumus, lai izvairītos no minēto pienākumu pildīšanas.

5. pants. Atbilstības plāna paziņošana un neatkarīga revīzija

1.Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji, kuri noteikti par ļoti lielām tiešsaistes platformām saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 33. pantu, četru mēnešu laikā pēc tam, kad paziņots lēmums, ar ko tos nosaka par ļoti lielām tiešsaistes platformām saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 33. pantu, paziņo Komisijai atbilstības plānu, kurā detalizēti aprakstīta šīs regulas II līdz V nodaļā noteikto pienākumu izpilde.

Tie pirmajā daļā minēto pakalpojumu sniedzēji, kuri ir noteikti par ļoti lielām tiešsaistes platformām saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 33. pantu, šo paziņojumu sniedz 30 dienu laikā pēc šās regulas piemērošanas sākumdienas.

Regulas (ES) 2022/2065 34. panta 3. punktu piemēro mutatis mutandis minēto paziņojumu apliecinošajiem dokumentiem.

2.Lai Komisija varētu novērtēt, vai 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji pilda II līdz V nodaļā noteiktos pienākumus, minētie pakalpojumu sniedzēji uz sava rēķina nolīgst vienu vai vairākus neatkarīgus revidentus veikt saskaņā ar 1. punktu paziņotā atbilstības plāna revīziju. Neatkarīgajiem revidentiem ir eksperti vai tie nolīgst ekspertus ar pierādītu lietpratību šādās ar nepilngadīgo aizsardzību saistītās jomās:

a)bērna un bērna tiesību aizsardzība;

b)pediatrija un bērnu psihiatrija;

c)bērna attīstības zinātne;

d)vecuma apstiprināšana;

e)tiešsaistes saskarņu un ieteikumu sistēmu izstrādāšana;

f)datu aizsardzība un drošība.

3.Regulas (ES) 2022/2065 37. panta 2. un 3. punktu piemēro mutatis mutandis revīzijām, ko veic saskaņā ar šo pantu, un neatkarīgajiem revidentiem un viņu nolīgtiem ekspertiem. Revīzijas izmaksas sedz attiecīgais pakalpojumu sniedzējs. Šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt revidentu veiktu salīdzinošu novērtējumu tirgus cenas.

Šā panta 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji sadarbojas ar neatkarīgajiem revidentiem un dod viņiem piekļuvi visai informācijai, datiem, dokumentiem un personālam, kas saistīti ar revīzijas veikšanu.

Pakalpojumu sniedzēji gādā, lai visi darbinieki vai līgumslēdzēji, kas ir sazinājušies ar neatkarīgo revidentu, būtu aizsargāti pret jebkādām nelabvēlīgām pakalpojuma sniedzēja darbībām.

4.Neatkarīgie revidenti, ko pakalpojumu sniedzējs ir nolīdzis saskaņā ar 2. punktu:

a)novērtē pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar 1. punktu iesniegtos atbilstības plānus, ņemot vērā II līdz V nodaļā noteiktos pienākumus;

b)pakalpojumu sniedzējam pārsūta ziņojuma projektu, un 15 dienu laikā pēc tā saņemšanas pakalpojumu sniedzējs var iesniegt komentārus;

c)divu mēnešu laikā pēc atbilstības plāna saņemšanas vienlaikus Komisijai un pakalpojumu sniedzējam izdod galīgo ziņojumu, kurā konstatēti plānā aprakstīto atbilstības pasākumu trūkumi un ņemti vērā saskaņā ar b) apakšpunktu saņemtie komentāri.

5.Attiecīgais pakalpojumu sniedzējs bez nepamatotas kavēšanās pēc tā saņemšanas publicē 4. punkta c) apakšpunktā minētā galīgā ziņojuma kopsavilkumu, kas nesatur konfidenciālu informāciju.

6.Ja Komisija savā lēmumā, ko pieņem, pamatojoties uz 4. punkta c) apakšpunktā minēto galīgo ziņojumu, secina, ka atbilstības plānam ir trūkumi, attiecīgais pakalpojumu sniedzējs Komisijai un neatkarīgajam revidentam 30 dienu laikā pēc Komisijas lēmuma saņemšanas Komisijai ziņo par korektīvo pasākumu plānu, kurā pie katra konstatētā trūkuma norādīts viens vai vairāki korektīvie pasākumi.

Pakalpojumu sniedzējs norāda arī saprātīgu termiņu katra korektīvo pasākumu plānā iekļautā korektīvā pasākuma īstenošanai – tas nav ilgāks par 60 dienām.

Neatkarīgais revidents pārbauda korektīvo pasākumu īstenošanu un par to ziņo Komisijai un attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam.

7.Atbilstības novērtēšanā, kurā novērtē, vai šā panta 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji pilda šās regulas II līdz V nodaļā noteiktos pienākumus, Komisija ir tiesīga ņemt vērā 1. punktā minēto atbilstības plānu, 4. punkta c) apakšpunktā minēto galīgo ziņojumu un visus saskaņā ar 6. punktu paziņotos korektīvos pasākumus vai citu informāciju, ko Komisija var uzskatīt par būtisku.

8.Ne 4. punkta c) apakšpunktā minētais galīgais ziņojums, ne kāda Komisijas darbība vai bezdarbība saistībā ar šo galīgo ziņojumu vai atbilstības plānu nav nedz atbilstības konstatējums, ka ir izpildīti šās regulas II līdz V nodaļā noteiktie pienākumi, nedz ierobežo Komisijas pilnvaras saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2065.

9.Pēc pirmās paziņošanas saskaņā ar 1. punktu pakalpojumu sniedzēji par šās regulas II līdz V nodaļā noteikto pienākumu izpildi katru gadu ziņo savos ikgadējos riska novērtējumos, kas veikti saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 34. pantu.

Šās regulas II līdz V nodaļā noteikto pienākumu izpildi iekļauj neatkarīgās revīzijās, kuras veic saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 37. pantu.

10.Šis pants neskar Komisijas pilnvaras saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2065, arī pilnvaras noteikt pagaidu pasākumus.

11.Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka saskaņā ar šo pantu veicamo revīziju veidnes un metodes. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 39. pantā minēto procedūru.

II NODAĻA. ATLIKTA KONTU IZVEIDE UN LIETOŠANA NEPILNGADĪGAJIEM TIEŠSAISTES SOCIĀLĀS TĪKLOŠANĀS PAKALPOJUMOS UN VIDEO KOPLIETOŠANAS PLATFORMAS PAKALPOJUMOS

I IEDAĻA. Atlikta nepilngadīgo piekļuve

6. pants. Atlikta kontu izveide un lietošana

1.Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji fiziskām personām, kas jaunākas par 15 gadiem, neļauj izveidot šā pakalpojuma kontu vai piekļūt šim pakalpojumam ar kontu, kas izveidots vai piešķirts minētajai personai, ja pakalpojums nepilngadīgajam, kas nav sasniedzis šo vecumu, rada privātuma, drošuma vai drošības risku.

Pakalpojumu par tādu, kas rada privātuma, drošuma vai drošības risku nepilngadīgajiem, kuri nav sasnieguši 15 gadu vecumu, uzskata tad, ja tas atbilst kādam no šiem nosacījumiem:

d)saņēmējiem, kuri pakalpojumam piekļūst ar kontu, dod iespēju saturu reāllaikā pārsūtīt neierobežotam skaitam citu pakalpojuma saņēmēju, arī izmantojot audiovizuālā satura tiešraides straumēšanu;

e)saņēmējiem, kuri pakalpojumam piekļūst ar kontu, dod iespēju kontaktēties, sazināties un citādi mijiedarboties ar citiem pakalpojuma saņēmējiem, kuri nav attiecīgā saņēmēja esošo kontaktpersonu vidū vai abonementos;

f)izmanto ieteikumu sistēmu, kuras pamatā ir Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā definētā profilēšana;

g)izmanto ieteikumu sistēmu, kas saņēmējam, kurš pakalpojumam piekļūst ar kontu, iesaka vai prioritizē konta kontaktpersonu ieteikšanu vai informāciju, ko nav sniegusi neviena no saņēmēja esošajām kontaktpersonām vai abonementiem;

h)izmanto vai uzrāda tādas funkcionalitātes, saskarnes dizainu vai īpašības, ar ko paredzēts vai var saprātīgi paredzēt, ka tās ļauj saturu patērēt nepārtraukti, stimulē mijiedarbību ar pakalpojumu vai ar saturu vai citiem pakalpojuma saņēmējiem vai pārsūta automatizētus paziņojumus, kas veidoti tā, lai lietotāju mudinātu uzsākt vai atsākt pakalpojuma izmantošanu.

2.Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji var ļaut aizbildņiem izveidot kontus ar ierobežotām iezīmēm 13–15 gadus veciem nepilngadīgajiem, lai viņi pakalpojumam varētu piekļūt ar šādu ierobežotu kontu. Šādi konti atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)aizbildņiem paredzētie rīki, kas noteikti 20. pantā, vienmēr ir aktivizēti;

b)aizbildņiem ir iespējams noteikt maksimālo laika ierobežojumu dienā, kad pakalpojumam vai sistēmai var piekļūt ar minēto kontu, – tas nepārsniedz stundu dienā;

c)aizbildņiem ir iespējams iepriekš apstiprināt varbūtējas jaunas kontaktpersonas un noteikt citu saņēmēju vai lietotāju maksimālo skaitu konta kontaktpersonu lokā.

3.Kad tiek izveidots nepilngadīgā konts saskaņā ar šā panta 2. punktu, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu vai video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, lai noskaidrotu, vai persona, kas kontu izveido, ir persona, kam par nepilngadīgo ir vecāku atbildība saskaņā ar 26. pantu, un, ievērodams 28. panta 1. punktu, pārbauda, vai pakalpojuma saņēmējs ir sasniedzis 13 gadu vecumu.

4.Pakalpojumu sniedzēji, kuri ietilpst šā panta 1. punkta darbības jomā, sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas piemērošanas sākumdienas noskaidro, vai to pakalpojuma piekļūšanai izmantoto pastāvošo kontu turētāji ir jaunāki par 15 gadiem. Ja ir noskaidrots, ka pastāvošo kontu turētāji ir jaunāki par 15 gadiem, attiecīgo pakalpojumu sniedzēji atspējo to pakalpojuma saņēmēju vai lietotāju kontus, kuri, kā noskaidrots, minēto vecumu nav sasnieguši vai kuru vecumu noskaidrot nevar.

5.Ja pakalpojumu sniedzēji, kas ietilpst 1. punkta darbības jomā, apstrādā personas datus saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, šā panta noteikumus piemēro līdztekus minētās regulas 8. pantā noteiktajiem vecuma ierobežojumiem.

6.Komisija saskaņā ar 40. pantu var pieņemt deleģētos aktus, lai, grozot šo regulu, grozītu un papildinātu šā panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus un iekļautu jaunas iezīmes un funkcionalitātes vai izmaiņas esošās iezīmēs vai funkcionalitātēs, kas nepilngadīgo privātumam, drošumam un drošībai tiešsaistē rada tikpat augstu risku kā šā panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi.

II IEDAĻA. Aizbildņu kontrolēta par 13 gadiem jaunāku nepilngadīgo piekļuve

7. pants. Aizbildņu kontrolēta par 13 gadiem jaunāku nepilngadīgo piekļuve

1.Video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji, kuru pakalpojums ir īpaši veidots nepilngadīgajiem, kas jaunāki par 13 gadiem, izņēmuma kārtā var dot iespējas aizbildnim ļaut nepilngadīgajam, kas jaunāks par 13 gadiem, ierobežoti piekļūt pakalpojumam, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)šāda aizbildņa kontrolēta piekļuve notiek vienīgi ar aizbildņa paša kontu, un nepilngadīgajam konts netiek ne izveidots, ne piešķirts;

b)uz šādu piekļuvi dod tiesības un to kontrolē ar 20. pantā minētajiem aizbildņiem paredzētiem rīkiem vai citiem vecāku kontroles iestatījumiem aizbildņa kontā vai aizbildņa ierīcē;

c)pakalpojumu sniedzējs savos noteikumos skaidri sankcionē par 13 gadiem jaunāku nepilngadīgo piekļuvi, noteikumos skaidri precizējot, pie kādas vecuma grupas nepilngadīgajiem, kuru piekļuve ir sankcionēta ar aizbildņa apstiprinājumu, ir jāpieder;

d)pakalpojumu sniedzējs ir veicis un vismaz vienā kādas dalībvalsts oficiālajā valodā un publiski pieejamā savas tiešsaistes saskarnes daļā ir publicējis novērtējumu, kurā novērtēts, kā pakalpojums vai attiecīgā tā daļa ietekmē nepilngadīgos noteiktajā vecuma grupā, kādi ir riski un kā attiecīgā gadījumā šādi riski ir efektīvi samazināti, ņemot vērā attiecīgās vecuma grupas. Atbilstība III nodaļas prasībām nav automātisks apliecinājums tam, ka šie riski ir efektīvi samazināti;

e)pakalpojumu sniedzējs publiski pieejamā savas tiešsaistes saskarnes daļā ir skaidri un pārredzami izklāstījis, kāds saturs vai uzvedība pakalpojumā tiek uzskatīta par vecumam neatbilstošu vai kaitīgu noteiktās vecuma grupas nepilngadīgo privātumam, drošumam un drošībai;

f)nepilngadīgajiem, kas jaunāki par 13 gadiem, nedod piekļuvi e) apakšpunktā norādītajam saturam;

g)pieejamās iezīmes un funkcionalitātes ir piemērotas un tiek pakāpeniski pielāgotas nepilngadīgā vecumam, kas paziņots saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu;

h)visas personalizēšanas iezīmes un ieteikumu sistēmas, un citu pakalpojuma saņēmēju kopīgota satura meklēšanas funkcionalitātes ir izslēgtas un nevar tikt aktivizētas, ja vien d) apakšpunktā minētajā novērtējumā nav parādīts, ka to aktivizācija ir nepilngadīgā vislabākajās interesēs un nekā negatīvi neskar nepilngadīgā privātumu, drošumu un drošību.

2.Šo pantu neinterpretē kā prasību pakalpojumu sniedzējam sankcionēt piekļuvi par 13 gadiem jaunākiem nepilngadīgajiem vai kā tādu, kas nepilngadīgajam vai aizbildnim piešķir tiesības piekļūt pakalpojumam, kura noteikumos šāda piekļuve nav atļauta, vai ja piekļuve pakalpojumam ir sankcionēta tad, kad sasniegts lielāks minimālais vecums saskaņā ar ES tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kuri saskan ar ES tiesību aktiem.

3.Kontu, ar kuru tiek nodrošināta aizbildņa kontrolēta piekļuve saskaņā ar 1. punktu, ir izveidojis, reģistrējis un uztur vienīgi aizbildnis. Nepilngadīgais, kas ar aizbildņa kontu piekļūst pakalpojumam, nav ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma slēdzēja puse. Pakalpojumu sniedzējs veic pasākumus, lai saskaņā ar 26. pantu noskaidrotu, ka aizbildnim, kas dod piekļuves tiesības saskaņā ar 1. pantu, par attiecīgo nepilngadīgo ir vecāku atbildība.

4.Saskaņā ar šo pantu nodrošinātās aizbildņa kontrolētās piekļuves dizains un darbība nesamērīgi neierobežo nepilngadīgā privātumu un atbalsta nepilngadīgā autonomiju un darbībspēju atbilstoši viņa spēju attīstībai. Aizbildņa kontrolētā piekļuve, kas nodrošināta saskaņā ar šo pantu, atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)aizbildņiem paredzētie rīki, kas noteikti 20. pantā, ir aktivizēti pēc noklusējuma;

b)aizbildnis paziņo, cik vecs ir nepilngadīgais, kuram ir dotas tiesības uz piekļuvi, un tiesības uz šādu piekļuvi nedod nepilngadīgajam, kas ir jaunāks par trīs gadiem;

c)aizbildnim ir iespējams noteikt nepilngadīgā piekļuves maksimālo ilgumu dienā, un tas nepārsniedz vienu stundu;

d)aizbildnim ir iespējams uzraudzīt, kāds saturs tiek rādīts vai ieteikts nepilngadīgajam, ņemot vērā nepilngadīgā tiesības uz privātumu un kā primāro apsvērumu ņemot vērā nepilngadīgā vislabākās intereses;

e)aizbildnim ir iespējams apstiprināt, ierobežot un noņemt citus pakalpojuma saņēmējus, ar kuriem nepilngadīgais var mijiedarboties, izmantojot aizbildņa kontu;

f)aizbildnim ir iespējams nepilngadīgā piekļuvi jebkurā brīdī apturēt.

5.Piekļuvi, ko atbilstoši šim pantam kontrolē aizbildnis, pārtrauc, kad nepilngadīgais sasniedzis 13 gadu vecumu, – to nosaka, pamatojoties uz saskaņā ar šā panta 4. punkta b) apakšpunktu paziņoto vecumu. Tas neskar konta izveidi saskaņā ar 5. panta 2. punktu, ja vien ir izpildīti minētā panta nosacījumi.

6.Komisija var pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 40. pantu, lai, grozot šo regulu, 1. un 4. punktā izklāstītos nosacījumus pielāgotu tehnoloģijas un zinātnes attīstībai, ja šādu izmaiņu rezultātā saglabājas tikpat augsts nepilngadīgā privātuma, drošuma un drošības līmenis tiešsaistē kā tas, ko sniedz ar šā panta 1. un 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

III NODAĻA. INTEGRĒTS DROŠUMS

I IEDAĻA. Vispārējs pienākums attiecībā uz integrētu drošumu

8. pants. Vispārējs pienākums attiecībā uz integrētu drošumu

1.Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu, video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji, tiešsaistes spēļu, MI kompanjonu, vispārīgo dialoga sarunbotu un lietojumprogrammu veikalu nodrošinātāji, neatkarīgi no tā, vai šiem pakalpojumiem vai sistēmām var piekļūt ar kontu, un ietverot pakalpojumus un sistēmas, kam var piekļūt ar 5. panta 3. punktā un 6. panta 3. punktā norādītajiem kontiem, nodrošina augstu nepilngadīgo privātuma, drošuma un drošības līmeni. Šādu pakalpojumu sniedzēji un šādu sistēmu nodrošinātāji minētos pakalpojumus un sistēmas veido pēc noklusējuma atbilstoši šīs nodaļas prasībām un no minētajām prasībām atkāpjas tikai tad, ja, izmantojot vecuma apstiprināšanu atbilstoši V nodaļai, ir noskaidrojuši, ka pakalpojuma saņēmējs vai sistēmas lietotājs ir pieaugušais.

2.Šajā nodaļā izklāstīto pienākumu izpilde neskar tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēju pienākumu atlikt kontu izveidi saskaņā ar 6. pantu un attiecīgā gadījumā neskar video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēju pienākumu attiecībā uz aizbildņa kontrolētu nepilngadīgā piekļuvi saskaņā ar 7. pantu.

3.Ja tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu vai video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji minēto pakalpojumu sniegšanā kā funkcionalitāti izmanto MI kompanjonus vai vispārīgos dialoga sarunbotus, šādām MI sistēmām ir piemērojami tikai tie pienākumi, kas izklāstīti III, V un VI iedaļā.

II IEDAĻA. Pienākumi attiecībā uz tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem un video koplietošanas platformas pakalpojumiem

9. pants. Atkarību izraisošs dizains

1.Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji pakalpojumus neveido, neorganizē un nesniedz tā, ka nepilngadīgo vidū tiek veicināta kompulsīva vai pārmērīga tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu izmantošana vai ka šādu veicināšanu var saprātīgi paredzēt.

2.Uzskata, ka nepilngadīgo vidū kompulsīvu vai pārmērīgu pakalpojuma izmantošanu 1. punkta nozīmē veicina iezīmes, kas:

a)dod iespēju automātiski atskaņot saturu un nepārtraukti patērēt saturu bez īstiem un regulāriem pārtraukumiem, kuru laikā nepilngadīgais var apsvērt, vai vēlas patērēt vairāk satura;

b)vājina nepilngadīgā izlēmību par to, vai pārtraukt pakalpojuma izmantošanu, vai nepilngadīgajiem nedod iespējas to izlemt; tādas iezīmes ir, piemēram, paziņojumi, kurus pakalpojumā neaktivizē nepilngadīgā mijiedarbošanās vai aktivitāte vai kuri nav ar to tieši saistīti;

c)ar stimuliem vai balvām pamudina nepilngadīgos kopīgot saturu vai iesaistīties satura reāllaika pārsūtīšanā nenoteiktam skaitam pakalpojuma saņēmēju;

d)stimulē periodisku vai biežāku iesaistīšanos, arī sodot vai atņemot labumus tad, ja iesaistīšanās nav bijusi regulāra vai ik pēc noteiktiem laika intervāliem.

3.Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji ievieš efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu:

a)ka nepilngadīgo piekļuve pakalpojumam ir ierobežota laikā;

b)ka nepilngadīgie pakalpojumu izmanto ar pārtraukumiem.

Šādus pakalpojumus veido tā, lai aizsargātu nepilngadīgo mācību laiku un normālās miega stundas.

10. pants. Ieteikumu sistēmas

1.Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji, kas izmanto ieteikumu sistēmas, nepilngadīgajiem ieteikto informāciju un savu ieteikumu sistēmu optimizāciju nepilngadīgajiem veido tā, lai nepilngadīgajiem nodrošinātu augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni.

2.Lai izpildītu šā panta 1. punktā izklāstītos pienākumus, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji, kas izmanto ieteikumu sistēmas, nodrošina, ka ieteikumu sistēmas optimizācijā netiek izmantota nepilngadīgo ietekmējamība un uzmanība un ka tā ietver izvērtēšanas metriku, kas aptver ietekmi uz nepilngadīgajiem kvalitātes, drošuma un psihoemocionālās veselības ziņā, un tālab veic vismaz šādus pasākumus:

a)nodrošina, ka ieteikumu sistēmas, iesakot informāciju, prioritāti un primāro svērumu piešķir lietotāju skaidri norādītām preferencēm;

b)pēc noklusējuma atspējo ieteikumu sistēmas ieteiktās informācijas ieteikšanu, kuras pamatā ir netieši mijiesaistes signāli, ko raida nepilngadīgo uzvedība tiešsaistē;

c)nodrošina, ka ieteikumu sistēmas nav balstītas uz ārpus pakalpojuma iegūtu nepilngadīgo personas datu vākšanu;

d)nodrošina, ka nepilngadīgie nesaskaras ar tādu ieteikumu sistēmu ieteiktu informāciju, kas var radīt risku viņu privātumam, drošumam un drošībai, pat ja šāda informācija parādās atkārtoti.

3.Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji, kas izmanto ieteikumu sistēmas, nodrošina un saredzami parāda rīkus, kas nepilngadīgajiem dod iespēju:

a)mainīt vai kontrolēt ieteikumu sistēmas parametrus, arī viegli izdzēšot visas iepriekš noteiktās preferences;

b)izvēlēties vismaz vienu ieteikumu sistēmu iespēju, kura nav balstīta uz Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punktā definēto profilēšanu.

Pirmajā daļā minētie rīki nav veidoti tā, lai nepilngadīgajiem būtu vilinājums izvēlēties uz profilēšanu balstīto iespēju, tiek piedāvāti konta izveides gaitā un vienmēr ir tieši piekļūstami, arī pakalpojuma saņēmējiem bez konta, no pakalpojuma tiešsaistes saskarnes konkrētās daļas, kurā informācijai ir piešķirta prioritāte.

11. pants. Droši iestatījumi

1.Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji ievieš pasākumus, ar kuriem gādā, lai iestatījumos pēc noklusējuma būtu iestatīts nepilngadīgo augsta līmeņa privātums, drošība un drošums. Lai nodrošinātu atbilstību šim punktam, šie pakalpojumu sniedzēji pēc noklusējuma atspējo vismaz:

a)ģeolokāciju un citas sekošanas iezīmes;

b)piekļuvi mikrofonam un kamerai;

c)citu kontu ieteikšanu un kontaktpersonu sinhronizāciju;

d)pašpiegādes paziņojumus, kam katrā gadījumā būtu jābūt veidotiem tā, lai būtu aizsargātas nepilngadīgo normālās miega stundas un mācību laiks.

2.Noklusējuma iestatījumus, kas minēti 1. punktā, pakalpojumu sniedzējs var mainīt tikai tad, ja nepilngadīgais ir vecāks par 15 gadiem, par šādām izmaiņām skaidri un nepārprotami ir ticis informēts un šādām izmaiņām ir skaidri piekritis. Ja nepilngadīgie 1. punkta a) apakšpunktā minētos noklusējuma iestatījumus ir iespējojuši, tos pēc sesijas beigām pakalpojumā atspējo.

3.Ja iezīmes un iestatījumi rada risku nepilngadīgo privātumam, drošumam, drošībai vai veselībai un labbūtībai, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka minētās iezīmes un iestatījumi nepilngadīgajiem nav pieejami. Tas ietver vismaz tās iezīmes, kas pastiprina sociālo salīdzināšanos vai sagroza nepilngadīgo publisko tēlu, jo īpaši to nesamērīgi izpušķojot vai idealizējot.

12. pants. Aizsardzības pasākumi attiecībā uz kontaktēšanos un mijiedarbību

1.Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji ievieš pasākumus, kas nepilngadīgajiem nodrošina augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni attiecībā uz kontaktēšanos starp nepilngadīgajiem un citiem pakalpojuma saņēmējiem. Ar minētajiem pasākumiem nodrošina vismaz to, ka:

a)citi pakalpojuma saņēmēji nevar uzsākt tiešu kontaktēšanos ar nepilngadīgo, ja nepilngadīgais šādu kontaktēšanos nav iepriekš apstiprinājis;

b)nepilngadīgie, kuriem ir konts, nav iekļauti kontaktpersonu ieteikumos vai līdzīgās iezīmēs, kuru mērķis ir ļaut citiem pakalpojuma saņēmējiem, to vidū nepilngadīgajiem, paplašināt savu kontaktpersonu loku;

c)grupai, kurā ir ierobežots vai neierobežots skaits pakalpojuma saņēmēju, nepilngadīgos var pievienot tikai ar viņu skaidru piekrišanu;

d)nepilngadīgie var viegli bloķēt jebkuru pakalpojuma saņēmēju bez nepieciešamības atklāt savu identitāti bloķētajiem pakalpojuma saņēmējiem.

2.Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu saņēmēji ievieš aizsardzības pasākumus, kas pakalpojuma saņēmējiem neļauj censties kārdinot vai ar viltu panākt, lai nepilngadīgie apstiprinātu tiešu kontaktēšanos, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā.

3.Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji ievieš pasākumus, kas ierobežo jebkādas nepilngadīgo kopīgotas informācijas redzamību un to, cik redzama ir viņu mijiedarbība ar citiem pakalpojuma saņēmējiem. Minētajos pasākumos iekļauj vismaz šādus aspektus:

a)pēc noklusējuma citi pakalpojuma saņēmēji, kurus nepilngadīgais iepriekš nav akceptējis, nevar piekļūt ne informācijai par nepilngadīgā kontu, ne saturam, ko nepilngadīgais pakalpojumā augšupielādējis vai kopīgojis;

b)pakalpojuma saņēmēji, kuriem nav konta, nevar piekļūt ne informācijai par nepilngadīgo bērnu kontu, ne saturam, ko nepilngadīgie pakalpojumā augšupielādējuši vai kopīgojuši;

c)nepilngadīgo personas datus, piemēram, vārdu, tālruņa numuru, e-pasta adresi un dzīvesvietas adresi, neatklāj un nekopīgo ar citiem pakalpojuma saņēmējiem;

d)nepilngadīgajiem ir iespējams viegli kontrolēt visa kopīgotā satura, mijiedarbības un saistītās metrikas redzamību pakalpojumā;

e)citi pakalpojuma saņēmēji nevar nedz lejupielādēt nepilngadīgo bērnu kontaktinformāciju, atrašanās vietu un konta informāciju un nepilngadīgo bērnu augšupielādēto vai kopīgoto saturu pakalpojumā, nedz arī izveidot šādas informācijas un satura ekrānuzņēmumus;

f)nepilngadīgie pēc noklusējuma nevar viesot lietotāju radīta satura raidīšanu reāllaikā, tostarp audiovizuālā satura dzīvo straumēšanu.

13. pants. Saimniecisku darījumu drošums un drošība

1.Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka pirms saimnieciska darījuma slēgšanas nepilngadīgajam ir skaidri, viegli saprotami un reāllaikā likts saprast, ka tas ir saimniecisks darījums. Attiecībā uz pirkumiem, kurus pakalpojumā veic ar virtuālo valūtu, kas pērkama par naudas līdzekļiem Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25) punkta nozīmē, rāda atbilstošo naudas vērtību tās dalībvalsts oficiālajā valūtā, kurā pakalpojuma saņēmējs pastāvīgi dzīvo.

2.Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu un video koplietošanas platformas pakalpojumu sniedzēji pakalpojumus neveido, neorganizē un nesniedz tā, ka šie pakalpojumi var novest pie pārmērīgiem, impulsīviem vai negribētiem tēriņiem. Minētais pienākums ietver arī nodrošināšanu, ka nepilngadīgie nesaskaras ar mainīgas atlīdzības sistēmām, pat ja pirkumi tiek veikti ar virtuālajām valūtām, kas pērkamas par naudas līdzekļiem Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 25) punkta nozīmē.

III IEDAĻA. Pienākumi attiecībā uz MI kompanjoniem un vispārīgajiem dialoga sarunbotiem

14. pants. Pienākumi attiecībā uz MI kompanjoniem un vispārīgajiem dialoga sarunbotiem

1.MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu nodrošinātāji ievieš samērīgus un efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka nepilngadīgajiem, kas, iespējams, piekļūst to MI sistēmai, tiek augstā līmenī aizsargāta veselība, drošums, pamattiesības, labbūtība un attīstība. Minētajos pasākumos iekļauj vismaz šādus aspektus:

a)izvairoties no tādām dizaina iezīmēm un sistēmas uzvedības, kas stimulē savstarpējas attiecības, kuras var radīt emocionālu atkarību, un šādām sistēmām piemērojot 9. panta 1. un 3. punktā izklāstītos pasākumus, nodrošina, ka nepilngadīgie nesaskaras ar atkarību izraisošiem dizainiem;

b)nodrošina, lai nepilngadīgajiem būtu droši iestatījumi, šādām sistēmām piemērojot 11. pantā izklāstītos pasākumus, tostarp gādājot, lai nākamajās mijiedarbībās sistēma pēc noklusējuma neizmantotu informāciju vai analīzi, kas iegūta no nepilngadīgā iepriekšējām mijiedarbībām, ja vien tas nav nepieciešams nepilngadīgā drošuma aizsardzībai, lai ieviestu 11. pantā minētos iestatījumus;

c)nodrošina saimniecisko darījumu pārredzamību, šādām sistēmām piemērojot 13. pantā izklāstītos pasākumus;

d)nodrošina, ka piekļuve 1. punktā minētajiem pakalpojumiem un sistēmām nepilngadīgajiem, kas jaunāki par 13 gadiem, ir iespējota un tiek kontrolēta, izmantojot tikai 20. pantā minētos aizbildņiem paredzētos rīkus;

e)veic modernu sistēmas izvērtēšanu un testēšanu attiecībā uz nepilngadīgo veselības, drošuma, pamattiesību un fiziskās, psihiskās un emocionālās labbūtības un attīstības riskiem, ko sistēma var radīt, kad nepilngadīgie ar to mijiedarbojas, un īsteno pienācīgus aizsardzības pasākumus, lai šos riskus novērstu, pirms sistēma tiek laista tirgū vai nodota ekspluatācijā;

f)veic uzraudzību pēc laišanas tirgū, lai konstatētu, novērtētu un attiecīgā gadījumā mazinātu šā punkta d) apakšpunktā minēto kaitējumu un jaunos riskus, tostarp atklājot un reaģējot uz nopietniem incidentiem, kas saistīti ar nepilngadīgajiem, ja vien sistēmu nenodrošina mikrouzņēmums vai mazs uzņēmums Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē.

2.Ja tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumos, video koplietošanas platformas pakalpojumos vai tiešsaistes spēlē šāda pakalpojuma ietvaros kā funkcionalitāte tiek izmantots MI kompanjons vai vispārīgais dialoga sarunbots, šādu pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka:

a)MI kompanjons un vispārīgais dialoga sarunbots nav aktivizēts automātiski un ka funkcionalitāte netiek uzkrītoši rādīta minētā pakalpojuma tiešsaistes saskarnē;

b)nepilngadīgie šo MI kompanjonu vai vispārīgo dialoga sarunbotu netiek mudināti izmantot;

c)ja iespējots, nepilngadīgajiem ir iespēja jebkurā brīdī no MI kompanjona vai vispārīgā dialoga sarunbota izmantošanas viegli atteikties.

3.MI kompanjona un vispārīgā dialoga sarunbota nodrošinātāji, kas ievēro rīcības kodeksu, ko Komisija saskaņā ar 23. pantu ir novērtējusi kā adekvātu, var ar šā kodeksa palīdzību pierādīt, ka pilda šajā punktā izklāstītos pienākumus.

IV IEDAĻA. Tiešsaistes spēļu nodrošinātāju pienākumi

15. pants. Tiešsaistes spēļu nodrošinātāju pienākumi

1.Nepilngadīgajiem piekļūstamu tiešsaistes spēļu nodrošinātāji ievieš pasākumus, lai nepilngadīgajiem nodrošinātu augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni. Minētajos pasākumos iekļauj vismaz šādus aspektus:

a)piemērojot 9. panta 1. punktu un 9. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu, nodrošina, ka nepilngadīgie netiek vedināti uz kompulsīvu vai pārmērīgu spēlēšanu;

b)piemērojot 11. panta 1. punktu, nodrošina, ka nepilngadīgo iestatījumos ir iestatīts augsts privātuma, drošības un drošuma līmenis;

c)piemērojot 12. panta 1. punktu un 12. panta 3. punkta c) apakšpunktu, nodrošina, ka kontaktos starp nepilngadīgajiem un citiem spēles saņēmējiem tiek ievērots augsta līmeņa privātums, drošība un drošums;

d)nodrošina obligātu piekļuvi 20. pantā minētajiem aizbildņiem paredzētajiem rīkiem un nodrošina, ka piekļuve 1. punktā minētajiem pakalpojumiem nepilngadīgajiem, kas jaunāki par 13 gadiem, ir iespējota un tiek kontrolēta, izmantojot tikai 20. pantā minētos aizbildņiem paredzētos rīkus.

2.Tiešsaistes spēļu nodrošinātāji ievieš aizsardzības pasākumus, kas novērš to, ka spēle tiek izmantota tam, lai nepilngadīgos vilinātu uzsākt kontaktēšanos citos pakalpojumos, kas tādējādi var apdraudēt viņu privātumu, drošumu un drošību.

3.Ja videospēļu platformas nodrošinātāji pakalpojuma saņēmējiem dod iespēju veidot un augšupielādēt videospēles pašā pakalpojumā, šādas videospēļu platformas ievieš nepieciešamo programmatūru un organizatoriskos pasākumos, lai šīs videospēles atbilstu 1. un 2. punkta un 18. un 20. panta prasībām.

4.Tiešsaistes spēļu nodrošinātāji, kas ievēro rīcības kodeksu, ko Komisija saskaņā ar 17. pantu ir novērtējusi kā adekvātu, var paļauties uz šo ievērošanu, lai pierādītu, ka pilda šajā punktā izklāstītos pienākumus.

V IEDAĻA. Pienākumi attiecībā uz vecumam atbilstošu piekļuvi

16. pants. Lietojumprogrammu veikalu nodrošinātāju pienākumi

1.Lietojumprogrammu veikalu nodrošinātāji ievieš vecuma kategoriju sistēmu, kas ļauj noskaidrot to pakalpojumā izplatīto lietojumprogrammu vecumatbilstību. Šādu vecuma kategoriju sistēmu piemēro katrai lietojumprogrammai, kas tiek piedāvāta lietojumprogrammu veikalā, un tajā pienācīgi ņem vērā nepilngadīgā spēju attīstību.

2.Lietojumprogrammu veikalu nodrošinātāji neļauj nepilngadīgajiem piekļūt lietojumprogrammām, kas neatbilst viņu vecumam saskaņā ar vecuma kategoriju sistēmu, kas ieviesta saskaņā ar šā panta 1. punktu, un neļauj šādas lietojumprogrammas iegādāties. Šis pienākums neskar pienākumu, kas jāpilda tādu pakalpojumu sniedzējiem, kuri tiek piedāvāti ar lietojumprogrammu starpniecību un ietilpst 6. panta darbības jomā.

3.Ja lietojumprogrammu veikala nodrošinātājs uzzina, ka ar tā pakalpojuma starpniecību tiek izplatītas lietojumprogrammas, kuru gadījumā saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kuri saskan ar Savienības tiesību aktiem, tiek prasīts lielāks minimālais vecums, nekā 1. punktā noteiktais, vai lietojumprogrammas, kuru saturs galvenokārt ir tāds, kas prasa lielāku minimālo vecumu, nodrošinātājs neļauj nepilngadīgajiem no attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstīm, kuri nav sasnieguši minēto lielāko minimālo vecumu, ne šādām lietojumprogrammām piekļūt, ne tās iegādāties.

4.Lai izpildītu 2. un 3. punkta prasības, lietojumprogrammu veikalu nodrošinātāji novērtē pakalpojuma saņēmēja vecumu saskaņā ar V nodaļu, tostarp izmantojot 20. pantā minētos aizbildņiem paredzētos rīkus. Lietojumprogrammu veikalu nodrošinātāji gādā, ka piekļuve 1. punktā minētajiem pakalpojumiem nepilngadīgajiem, kas jaunāki par 13 gadiem, ir iespējota un tiek kontrolēta, izmantojot tikai 20. pantā minētos aizbildņiem paredzētos rīkus.

5.Lietojumprogrammu veikalu nodrošinātāji publisko skaidru un pieejamu informāciju, kurā aprakstīta metodika, kritēriji un avoti, kas izmantoti to vecuma kategoriju sistēmās.

6.Lietojumprogrammu veikalu nodrošinātāji savā veikalā ļauj piedāvāt tādu ES vecuma verifikācijas risinājumu, kas sertificēts kā atbilstīgs ES vecuma verifikācijas shēmai un iekļauts attiecīgajos 30. panta 1. punktā minētajos sarakstos un kurā izmanto ES vecuma pierādījuma apliecinājumu.

17. pants. Rīcības kodeksi par vecuma kategorijām un tiešsaistes spēlēm

1.Komisija līdz [spēkā stāšanās diena un mēnesis plus viens gads] veicina un atvieglo rīcības kodeksu izstrādi Savienības līmenī, iesaistot lietojumprogrammu veikalu un tiešsaistes spēļu nodrošinātājus, digitālā satura, arī lietojumprogrammu un tiešsaistes spēļu, izstrādātājus un nodrošinātājus, vecuma klasifikācijas sistēmu nodrošinātājus, organizācijas, kas pārstāv nepilngadīgos un viņu aizbildņus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas specializējas nepilngadīgo aizsardzībā tiešsaistē, un attiecīgās iestādes. Rīcības kodeksi veicina vecuma kategoriju sistēmu, arī 16. panta 1. punktā minēto sistēmu, saskaņotu izveidi un piemērošanu, jo īpaši nosakot kopīgus kritērijus un metodikas šādām sistēmām, un veicina 15. panta efektīvu piemērošanu attiecībā uz tiešsaistes spēlēm.

2.Komisija cenšas nodrošināt, ka rīcības kodeksi risina vismaz šādus jautājumus:

a)īstenojot skaidri definētu un nepārprotamu mērķi, dod iespēju un veicina to, ka lietojumprogrammu veikalu un tiešsaistes spēļu nodrošinātāji visās dalībvalstīs savstarpēji atzīst un vienādi piemēro vecuma kategorijas;

b)nosaka piemērotus kritērijus, metodikas un informācijas avotus, pēc kuriem novērtē satura, jo īpaši ar vardarbību, seksuālo uzvedību, azartspēlēm un paškaitējumu saistīta satura, vecumatbilstību, kā arī pirkumus lietotnēs, kontaktpersonu riskus un atkarību izraisoša dizaina iezīmes;

c)izveido bezmaksas tiesiskās aizsardzības līdzekļus un tiesiskās aizsardzības mehānismus, kurus satura nodrošinātāji, to vidū lietotņu izstrādātāji, var izmantot, lai izšķirtu strīdus, kas saistīti ar tādu vecuma kategorijas noteikšanu saturam, kuru nodrošinājusī struktūra ir objektīva un neatkarīga, arī finansiāli neatkarīga, no pakalpojuma sniedzējiem un saņēmējiem;

d)nodrošina saskaņotu, viegli atpazīstamu un saprotamu vecuma kategorijas marķēšanu un teksta deskriptorus, kas jāparāda pamanāmi un pirms piekļūšanas saturam vai pirms tā iegādes;

e)nodrošina to, ka mērķu sasniegšanas sekmes tiek regulāri, pārredzami un neatkarīgi uzraudzītas un izvērtētas, un iekļauj arī galvenos snieguma rādītājus, pēc kuriem mēra attiecīgo mērķu sasniegšanu, un paredz tos regulāri atjaunināt, lai atspoguļotu tehnoloģiju attīstību un nepilngadīgos apdraudošus jaunos riskus;

f)attiecībā uz tiešsaistes spēlēm nosaka piemērotus pasākumus un metodiku, kas ļauj 15. panta 1., 2., 3. un 4. punktā noteiktos pienākumus pildīt, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz pastāvošajiem paneiropas vecuma klasifikācijas satvariem – arī tajos ietvertajiem interaktīvo funkcionalitāšu un monetizācijas prakses kritērijiem – un paredzot tos regulāri atjaunināt, lai ņemtu vērā zinātnes un tehnoloģiju attīstību un nepilngadīgos apdraudošus jaunos riskus.

3.Līdz [spēkā stāšanās diena plus 42 mēneši] Komisija novērtē, vai rīcības kodeksi atbilst 2. punktā noteiktajiem mērķiem un ir piemēroti tam, lai pierādītu attiecīgo pienākumu izpildi. Mērķu sasniegšanas sekmes Komisija regulāri uzrauga un izvērtē, ņemot vērā galvenos snieguma rādītājus, ja šie mērķi tādus ietver, un savu novērtējumu publicē. Ja Komisija vērtē 2. punkta f) apakšpunkta prasību ievērošanu, piemēro 15. panta 4. punktu.

VI IEDAĻA. Vispārējie pienākumi attiecībā uz nepilngadīgo darbībspēju un uz nepilngadīgos un aizbildņus spēcinošiem rīkiem

18. pants. Nepilngadīgo darbībspēja

1.Tiešsaistes sociālās tīklošanās, video koplietošanas platformu un tiešsaistes spēļu pakalpojumu sniedzēji un MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu sistēmu nodrošinātāji turklāt nodrošina, ka attiecīgā pakalpojuma un sistēmas iezīmes, komunikācija, informācija, lietotājiem pieejamie kontroles rīki un mehānismi, kā arī brīdinājumi un jebkāda cita informācija, kas minēta III nodaļā, ir viegli piekļūstama visiem nepilngadīgajiem un tiek pasniegta viņiem saprotamā veidā. Tas, kurš nodrošina ļoti lielas tiešsaistes platformas, kas par tādām noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 33. pantu, nodrošina arī to, ka šajā punktā minēto informāciju dara pieejamu to dalībvalstu oficiālajā valodā vai valodās, kurās pakalpojums tiek sniegts.

2.Šā panta 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji:

a)ievieš rīkus, kuri nepilngadīgajiem ļauj kontrolēt un sniegt atsauksmes par saturu, uzvednēm, ieteikto informāciju un meklēšanas rezultātiem, ar ko viņi saskaras, un kuri šādu saturu, uzvednes, ieteikto informāciju un meklēšanas rezultātus tūlītēji un ilgstoši ietekmē;

b)ievieš mehānismus, kuri nepilngadīgajiem ļauj kontrolēt iestatījumus, kas nosaka to, kā viņi mijiedarbojas un sazinās ar pakalpojuma vai ar sistēmas saturu, to (arī brīdinājuma signālus) pakalpojumā vai sistēmā pārsūta, rada vai ģenerē, un ievieš skaidrojumus, kuri ļauj veikt īslaicīgas izmaiņas un nodrošina, ka nepilngadīgie var viegli atgriezties pie iepriekšējiem vai noklusējuma iestatījumiem.

19. pants. Nepilngadīgajiem paredzēti, bērniem piemēroti ziņošanas un atbalsta rīki

1.Tiešsaistes sociālās tīklošanās, video koplietošanas platformu un videospēļu platformu pakalpojumu sniedzēji un MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu sistēmu nodrošinātāji ievieš mehānismus, kas nepilngadīgajiem ļauj ziņot attiecīgi par saturu, kontiem, grupām, iezīmēm vai uzvedību, ko viņi uzskata par savam privātumam, drošumam vai drošībai kaitējošu. Šādi mehānismi ir viegli piekļūstami un izstrādāti tā, lai nepilngadīgie spētu tos saprast. Tas, kurš nodrošina ļoti lielu tiešsaistes platformu, kas par tādu noteikta saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 33. pantu, nodrošina arī to, ka minētos mehānismus dara pieejamus to dalībvalstu oficiālajā valodā vai valodās, kurās pakalpojums tiek sniegts.

2.Ja 1. punktā minēts pakalpojumu sniedzējs vai sistēmu nodrošinātājs ir tiešsaistes platforma, uz kuru attiecas Regulas (ES) 2022/2065 17. pants, visus ierobežojumus, kas uzlikti pēc šā panta 1. punktā minētu ziņojumu saņemšanas, uzskata par redzamības ierobežošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

3.Šā panta 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji veic tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ziņojumi, ko nepilngadīgie iesnieguši saskaņā ar 1. punktu, tiek apstrādāti un izskatīti prioritārā kārtā un bez liekas kavēšanās un ka nepilngadīgie saņem informāciju par uzsākto procedūru un tiesiskās aizsardzības iespējām.

4.Šā panta 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji:

a)nodrošina, ka nepilngadīgie, kas, izmantodami attiecīgo pakalpojumu vai sistēmu, ir saskārušies ar nelikumīgu vai kaitējošu saturu, var piekļūt atbalstam vai autoritatīviem informācijas avotiem; šajā nolūkā nepilngadīgos informē arī par to, kādi attiecīgi resursi pieejami un kādas organizācijas pastāv valsts un Savienības līmenī;

b)nodrošina, ka nepilngadīgajiem vajadzības gadījumā un vismaz pēc tam, kad nepilngadīgais ir iesniedzis ziņojumu saskaņā ar 1. punktu, tiek norādīts, kur meklējams šā punkta a) apakšpunktā minētais atbalsts vai autoritatīvie informācijas avoti;

c)pieliek saprātīgas pūles, lai, parādot paziņojumus, skaidri brīdinātu nepilngadīgos, kad viņi riskē paši publicēt vai saskarties ar tādu saturu vai nonākt tādā saskarsmē, kas apdraud viņu privātumu, drošumu vai drošību.

20. pants. Aizbildņiem paredzēti rīki

1.Tiešsaistes sociālās tīklošanās, video koplietošanas platformu un tiešsaistes spēļu pakalpojumu sniedzēji un MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu sistēmu nodrošinātāji ievieš aizbildņiem paredzētus efektīvus, piekļūstamus un ērti lietojamus rīkus, kas atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)tie ir nepilngadīgā vecumam piemēroti, pienācīgi ņemot vērā nepilngadīgā pakāpenisko pieaugšanu;

b)nepilngadīgajiem un aizbildņiem tos ir viegli lietot, tiem piekļūt un tos aktivizēt;

c)tie nodrošina, ka izmaiņas tajos var veikt tikai ar tādu pašu autorizācijas pakāpi, kāda nepieciešama rīku sākotnējai aktivizēšanai;

d)tie ir efektīvi, nav viegli apejami un to ietekmi nevar mazināt veids, kādā pakalpojums vai sistēma izveidota vai darbojas;

e)tie nesamērīgi neierobežo nepilngadīgo tiesības;

f)tie respektē nepilngadīgā darbībspēju un privātumu.

2.Pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji, kas minēti 1. punktā, nodrošina, ka nepilngadīgie tiek informēti, kad tiek izmantots kāds no 1. punktā minētajiem aizbildņiem paredzētajiem rīkiem.

3.Šā panta 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji mudina aizbildņus izmantot tajā minētos rīkus un regulāri viņiem atgādina par šo rīku pieejamību un mērķiem, kā arī par nepieciešamību tos atjaunināt. Tas ietver tādu ziņojumu parādīšanu, kas skaidri brīdina par to, ka notiek nepilngadīgā iestatījumu pārvaldīšana.

4.Šā panta 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji tajā minētajos aizbildņiem paredzētajos rīkos integrē šādus mehānismus:

a)efektīvi pasākumi, kas nodrošina laikā ierobežotu piekļuvi, kura ir saskaņā ar 9. panta 3. punktu, 14. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 15. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

b)mehānismi, kuru mērķis ir iestatījumu pārvaldīšana saskaņā ar 11. un 12. pantu;

c)mehānismi, kuru mērķis ir dot aizbildņiem iespēju, ievērojot 19. panta 1. punktu, nepilngadīgo vārdā ziņot par saturu, kontiem, grupām vai uzvedību, ko viņi uzskata par nepilngadīgo privātumam, drošumam vai drošībai kaitējošu.

5.Ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas par tādiem noteikti saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 33. pantu, attiecīgā gadījumā nodrošina arī to, ka 1. punktā minētie aizbildņiem paredzētie rīki ir sadarbspējīgi ar aizbildņiem paredzētajiem rīkiem, kurus nodrošina trešās personas, un to dara saskaņā ar Regulas (ES) 2022/1925 6. panta nosacījumiem.

6.Pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji, kas minēti 1. punktā, nodrošina, ka aizbildņi un nepilngadīgie ziņot saskaņā ar 19. pantu var arī tad, ja 1. punktā minētie aizbildņiem paredzētie rīki nedarbojas vai nedarbojas tā, kā pienākas.

7.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuri ir saskaņā ar 40. pantu un šo regulu papildina, nosakot, kādām tehniskajām un tehniskās darbības prasībām šā panta 1. punktā minētajiem, aizbildņiem paredzētajiem rīkiem jāatbilst.

21. pants. Kolektīvas sūdzības

1.Neskarot Regulas (ES) 2022/2065 86. pantu un Direktīvu (ES) 2020/1828 vai jebkāda cita veida noteikumus par pārstāvību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, nepilngadīgajiem un aizbildņiem, kuri ir tiešsaistes sociālās tīklošanās, video koplietošanas platformu vai videospēļu platformu pakalpojumu saņēmēji un MI kompanjonu vai vispārīgo dialoga sarunbotu lietotāji, ir vismaz tādas tiesības, ka viņi drīkst pilnvarot kādu struktūru, organizāciju vai apvienību, lai tā nepilngadīgo vārdā īsteno ar šo regulu piešķirtās tiesības, taču ar noteikumu, ka minētā struktūra, organizācija vai apvienība atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)tā nedarbojas peļņas gūšanas nolūkā;

b)tā ir pienācīgi izveidota saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem;

c)tās statūtos noteiktie mērķi ietver leģitīmu interesi nodrošināt šīs regulas ievērošanu.

2.Papildus tiesībām iesniegt sūdzību saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 53. pantu nepilngadīgajiem un aizbildņiem, kuri ir tiešsaistes sociālās tīklošanās, video koplietošanas platformu vai videospēļu platformu pakalpojumu saņēmēji un MI kompanjonu vai vispārīgo dialoga sarunbotu lietotāji, un jebkurai šā panta 1. punktā minētai struktūrai, organizācijai vai apvienībai ir tiesības par iespējamu šīs regulas pārkāpumu, ko izdarījuši iepriekš minēto pakalpojumu sniedzēji un iepriekš minēto sistēmu nodrošinātāji, sūdzēties saskaņā ar 34. pantu noteiktai kompetentajai iestādei dalībvalstī, kurā pakalpojuma saņēmējs vai sistēmas lietotājs atrodas vai ir iedibināts, vai – attiecībā uz MI kompanjoniem vai vispārīgajiem dialoga sarunbotiem, kas ir MI biroja ekskluzīvā kompetencē saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1689 75. panta 1. punktu, – Eiropas MI birojam.

VII IEDAĻA. Citi pienācīgas rūpības pienākumi attiecībā uz tiešsaistes vides drošumu

22. pants. Uzraudzības pienākums ļoti lielu tiešsaistes platformu pakalpojuma sniedzējiem

1.Tādu šīs regulas 8. panta 1. punktā minēto pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošināji, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 33. pantu ir noteikti par ļoti lielām tiešsaistes platformām, uzrauga, testē un izvērtē saskaņā ar šo nodaļu īstenoto pasākumu efektivitāti.

2.Šā panta 1. punktā minētā novērtēšana ir daļa no riska novērtēšanas, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 34. pantu.

23. pants. Rīcības kodeksi

1.Lai palīdzētu šo regulu piemērot pareizi, Komisija rosina un sekmē brīvprātīgu rīcības kodeksu izstrādi Savienības līmenī. Komisija aicina šīs regulas darbības jomā ietilpstošo attiecīgo pakalpojumu sniedzējus un sistēmu nodrošinātājus, attiecīgās valstu kompetentās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, nozares rūpniecisko segmentu, akadēmiskās aprindas, vecākus, pedagogus un citas attiecīgās ieinteresētās personas piedalīties minēto rīcības kodeksu izstrādē.

2.Šā panta 1. punkta īstenošanā Komisija cenšas nodrošināt, ka rīcības kodeksi skaidri nosaka konkrētus mērķus, uzliek saistības veikt īpašus pasākumus minēto mērķu sasniegšanai un pienācīgi ņem vērā dažādu sniegto pakalpojumu un nodrošināto sistēmu specifiku un visu ieinteresēto personu, it īpaši nepilngadīgo, vajadzības un intereses Savienības līmenī. Turklāt Komisija cenšas nodrošināt, ka rīcības kodeksu izstrādes dalībnieki šīs regulas satvarā regulāri atskaitās Komisijai un savām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Komisijas paustajos ziņošanas saistību prasījumos ņem vērā pakalpojumu sniedzēju un sistēmu nodrošinātāju lieluma un spēju atšķirības.

3.Apspriedusies ar Eiropas Digitālo pakalpojumu padomi vai Eiropas Mākslīgā intelekta padomi par to kompetencē esošajiem kodeksu aspektiem, Komisija novērtē, vai rīcības kodeksi atbilst 1. un 3. punktā noteiktajiem mērķiem un ir piemēroti tam, lai pierādītu attiecīgo šajā regulā noteikto pienākumu izpildi. Komisija šo novērtējumu publicē. Tā regulāri uzrauga un izvērtē rīcības kodeksu mērķu sasniegšanas sekmes un pēc apspriešanās ar Eiropas Digitālo pakalpojumu padomi vai Eiropas Mākslīgā intelekta padomi novērtējumu attiecīgā gadījumā atjaunina.

4.Komisija veicina un atvieglo rīcības kodeksu regulāru izskatīšanu un pielāgošanu.

5.Komisija turklāt rosina izkopt paraugpraksi visos šīs regulas darbības jomas aspektos. Tādi var būt, piemēram, testēšana produktu izstrādes gaitā vai kontroles standarti. Šī prasība neskar 5. pantu.

24. pants. Juridiskie pārstāvji

1.Tiešsaistes sociālās tīklošanās, video koplietošanas platformu un tiešsaistes spēļu pakalpojumu sniedzēji un MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu sistēmu nodrošinātāji, kuri nav iedibināti Savienībā, bet kuri Savienībā piedāvā savus pakalpojumus vai sistēmas, rakstveidā ieceļ juridisku vai fizisku personu, kas pilda juridiskā pārstāvja funkcijas vienā no dalībvalstīm, kurā tie savus pakalpojumus vai sistēmas piedāvā. Tomēr, ja šādi pakalpojumu sniedzēji vai sistēmu nodrošinātāji juridisko pārstāvi jau ir iecēluši saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 13. pantu vai saskaņā ar Regulas (ES) 2024/1689 22. vai 54. pantu, tie var minētās juridiskās vai fiziskās personas pilnvaras paplašināt, tās attiecinot uz visiem jautājumiem, kas risināmi saistībā ar šo regulu izdotu lēmumu saņemšanu, šo lēmumu ievērošanu un to izpildes panākšanu.

2.Attiecībā uz šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, kuri jāpilda tiešsaistes sociālās tīklošanās, video koplietošanas platformu un tiešsaistes spēļu pakalpojumu sniedzējiem, piemēro Regulas (ES) 2022/2065 13. panta 2.–5. punktu un atsauces uz Regulu (ES) 2022/2065 uzskata par atsaucēm uz šo regulu. Attiecībā uz šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, kas saistīti ar MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu sistēmu nodrošinātājiem, piemēro Regulas (ES) 2024/1689 22. panta 2., 3. un 4. punktu vai minētās regulas 54. panta 2.–5. punktu un atsauces uz Regulā (ES) 2024/1689 noteiktajiem pienākumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

25. pants. Sarakstos uzskaitīto pasākumu grozījumi

1.Komisija var saskaņā ar 40. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem attiecībā uz tiešsaistes sociālās tīklošanās, video koplietošanas platformu un tiešsaistes spēļu pakalpojumu sniedzējiem un MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu sistēmu nodrošinātājiem un ar mērķi attiecīgos pakalpojumus vai sistēmas izmantojošiem nepilngadīgajiem nodrošināt augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni, groza 9. panta 2. punktu, 10. panta 2. punktu, 11. panta 1. punktu, 12. panta 1. punktu, 12. panta 2. punktu, 14. panta 1. punktu, 15. panta 1. punktu un 18. panta 2. punktu. Minētie deleģētie akti ir vajadzīgi, ja tiek identificēti jauni riski, kas apdraud nepilngadīgo veselību un labbūtību, kā arī viņu privātumu, drošumu un drošību, tāpēc, lai attiecīgos pienākumus varētu pildīt efektīvi, ir pastāvīgi jāatjaunina:

a)tādas prakses aizliegumi, kas domāta vai par ko var saprātīgi paredzēt, ka tā domāta lai nepilngadīgos mudinātu uz pakalpojuma izmantošanu kompulsīvā vai pārmērīgā veidā, un ir minēta 9. panta 2. punktā;

b)pasākumi, kas nodrošina, ka ieteikumu sistēmas ir izstrādātas tā, lai nepilngadīgajiem nodrošinātu augstu privātuma, drošuma un drošības līmeni, un ir minēti 10. panta 2. punktā;

c)noklusējuma iestatījumi, kas nodrošina, ka nepilngadīgo kontiem ir iestatīts augsts privātuma un drošības līmenis, un ir minēti 11. panta 1. punktā;

d)pasākumi, kas nepilngadīgajiem attiecībā uz viņu saziņu ar citiem pakalpojuma saņēmējiem nodrošina augsta līmeņa privātumu, drošumu un drošību un ir minēti 12. panta 1. punktā, un pasākumi, kas ierobežo visas tās informācijas redzamību, ar kuru dalījušies nepilngadīgie, un viņu saskarsmi ar citiem pakalpojuma saņēmējiem un ir minēti 12. panta 2. punktā;

e)pasākumi, kas nodrošina augstu veselības, drošības, pamattiesību un labbūtības aizsardzības līmeni nepilngadīgajiem, kuriem ir piekļuve MI kompanjoniem un vispārīgo dialoga sarunbotu sistēmām, un ir minēti 14. panta 1. punktā;

f)pasākumi, kas nepilngadīgajiem nodrošina augsta līmeņa privātumu, drošumu un drošību tiešsaistes spēlēs un ir minēti 15. panta 1. punktā;

g)pasākumi, kas nodrošina, ka nepilngadīgie ir darbībspējīgi, un ir minēti 18. panta 2. punktā.

2.Apsverot deleģēta akta pieņemšanu, Komisija ņem vērā:

a)to, cik lielā mērā konkrētais risks jau ir kaitējis nepilngadīgo veselībai un labbūtībai vai ir nelabvēlīgi ietekmējis nepilngadīgo privātumu, drošumu un drošību vai pamattiesības, vai ir devis pamatu nopietnām bažām par šāda kaitējuma vai nelabvēlīgas ietekmes iespējamību, ko apliecina, piemēram, valsts kompetentajām iestādēm iesniegti ziņojumi vai dokumentēti apgalvojumi vai, attiecīgā gadījumā, citi ziņojumi;

b)to, kāds ir šāda kaitējuma vai nelabvēlīgas ietekmes iespējamais apmērs, it īpaši attiecībā uz to intensitāti un spēju skart daudzus cilvēkus vai nesamērīgi plaši ietekmēt kādu konkrētu personu grupu;

c)to, cik sekmīgi šādus riskus mazina pastāvošie pasākumi (arī paredzētais šādu pasākumu nolūks, apmērs, kādā pasākumi tiek vai varētu tikt izmantoti), un to, kāda ir šādu pasākumu efektivitāte attiecībā uz nepilngadīgo veselību, labbūtību un privātumu, drošumu un drošību.

IV NODAĻA. VECĀKU ATBILDĪBAS VERIFIKĀCIJA

26. pants. Vecāku atbildības verifikācija

1.Lai izveidotu tādu kontu ar ierobežotām iezīmēm, kurš ir saskaņā ar 6. panta 2. punktu, vai piedāvātu tādu vecumam atbilstošu pieredzi video koplietošanas platformās, kura ir saskaņā ar 7. panta 2. punktu, un lai izveidotu efektīvus, piekļūstamus un ērti lietojamus, aizbildņiem paredzētus rīkus, kuri ir saskaņā ar 20. panta 1. punktu, šajos noteikumos minēta pakalpojuma sniedzējam vai sistēmas nodrošinātājam ir iespējams:

a)izmantot vecāku atbildības signālus, kurus iegūst no brīvi pieejamas oficiālas tiešsaistes datubāzes vai tiešsaistes saskarnē, ko darījusi pieejamu dalībvalsts;

b)izmantot vecāku atbildības signālus, kas jau ir pakalpojumu sniedzēja vai sistēmu nodrošinātāja rīcībā, ņemot vērā attiecīgā nepilngadīgā un pieaugušā, kam ir vecāku atbildība, agrāko dalību attiecīgajā pakalpojumā;

c)vismaz tik ilgi, kamēr nav pieņemts 3. punktā minētais deleģētais akts, pieņemt pašdeklarāciju no pieaugušā, kam ir vecāku atbildība.

2.Kad pakalpojumu sniedzējs vai sistēmu nodrošinātājs izmanto 1. punkta a) apakšpunktā minētos signālus, tas pieliek saprātīgas pūles, lai verificētu, ka pieejamā informācija ir uzticama un pilnīga.

3.Kad pakalpojumu sniedzējs vai sistēmu nodrošinātājs izmanto 1. punkta c) apakšpunktā minētas pašdeklarācijas, tas pieliek saprātīgas pūles, lai verificētu, ka pašdeklarāciju sniedzošajam pieaugušajam ir vecāku atbildība.

4.Vecāku atbildības verifikāciju, kura ir saskaņā ar 1. punktu, veic privātumu saglabājošā veidā un tās rezultātā nenotiek personas datu papildu apstrāde, kas varētu pakalpojumu sniedzējam vai sistēmu nodrošinātājam ļaut noteikt attiecīgā pieaugušā vai nepilngadīgā atrašanās vietu vai viņus izsekot, padarīt par mērķi vai profilēt.

5.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, kuri ir saskaņā ar 39. pantu un kuri šo regulu papildina, detalizēti nosakot, kādi vecāku atbildības signāli ir saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu.

V NODAĻA. VECUMA APSTIPRINĀŠANA

I iedaļa. Vispārīgie vecuma apstiprināšanas principi

27. pants. Vispārīgie vecuma apstiprināšanas principi

Ja II un III nodaļā apskatīto pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji vecuma apstiprināšanas risinājumus ievieš, lai izpildītu pienākumus, ko tiem nosaka šī regula, tie nodrošina, ka minētie risinājumi garantē augstu pareizības, uzticamības, drošības, noturības, neiejaukšanās, privātuma un datu aizsardzības un nediskriminēšanas līmeni.

28. pants. Vecuma apstiprināšanas datu aizsardzība

1.Vecuma apstiprināšanas risinājumi neļauj nedz identificēt saņēmēju, nedz jebkādā nolūkā noteikt saņēmēja atrašanās vietu, viņu izsekot, padarīt par mērķi, viņam ko reklamēt vai viņu profilēt.

2.Šīs regulas darbības jomā ietilpstošo pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji un jebkurš subjekts, kas šādu sniedzēju vai nodrošinātāju vārdā vai kopā ar tiem rīkojas vecuma apstiprināšanas nolūkos, neuztur, neiegūst vai neapstrādā vairāk personas datu, nekā tas ir absolūti nepieciešams, lai novērtētu, vai pakalpojuma saņēmējs vai sistēmas lietotājs ir sasniedzis šajā regulā noteiktos vecuma sliekšņus, un, neskarot 29. panta 6. punktu, šo informāciju tālāk neapstrādā, nekopīgo vai nekombinē ar ne ar kādiem papildu datiem, un glabātos vai ar sistēmas izmantošanu saistītos personas datus nekombinē ar personas datiem no kādiem citiem saviem pakalpojumiem vai no trešo personu pakalpojumiem.

3.Šīs regulas darbības jomā ietilpstošo pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji un jebkurš subjekts, kas šādu sniedzēju vai nodrošinātāju vārdā vai kopā ar tiem rīkojas vecuma apstiprināšanas nolūkos, nodrošina, ka izmantoto pasākumu pamatā tiek likta vismodernākā tehnoloģija. Jebkurā vecuma apstiprināšanas pasākumā tiek izmantots bezizpaušanas pierādījums.

4.Atkāpjoties no 2. punkta, 16. panta 4. punktā un 8. panta 1. punktā minēti pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji konta līmenī var uzglabāt vecuma signālu, kas apstiprina, ka lietotājs ir sasniedzis kādu saskaņā ar šo regulu noteiktu vecuma robežvērtību, taču to var darīt vienīgi tādēļ, lai nevajadzētu vecumu apstiprināt atkārtoti. Šāds vecuma signāls neietver vairāk kā šim nolūkam nepieciešamo informācijas minimumu.

5.Šīs regulas darbības jomā ietilpstošo pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji veic tehniskos un organizatoriskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1., 2., 3. un 4. punkta prasības.

II iedaļa. Īpaši pienākumi vecuma apstiprināšanas jomā

29. pants. Vecuma apstiprināšanas risinājumi

1.Šīs regulas 6. pantā minētie pakalpojumu sniedzēji ievieš vecuma verifikācijas risinājumus, kuri ļauj saskaņā ar šīs nodaļas nosacījumiem verificēt, vai pakalpojuma saņēmējs ir sasniedzis minēto noteikumu prasīto minimālo vecumu vai – attiecīgā gadījumā – ir nepieciešams izveidot vecāku kontu.

2.Lai nodrošinātu atbilstību 6. panta noteikumiem, tajā minētie pakalpojumu sniedzēji paļaujas vienīgi uz ES vecuma verifikācijas risinājumu, kas izmanto ES vecuma pierādījuma apliecinājumu, kuru sniegusī trešā persona ir sertificēta kā ES vecuma verifikācijas shēmas prasībām atbilstoša un ir iekļauta vai verificējama attiecīgajos ES sarakstos, kas minēti 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

3.ES vecuma verifikācijas risinājumu un ES vecuma pierādījuma apliecinājumu atbilstība ES vecuma verifikācijas shēmas prasībām ir publiskas iestādes sertificēta, kā noteikts saskaņā ar 30. panta 2. punktu. Eiropas digitālās identitātes makus, kas sertificēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 5.c pantu un atbilst ES vecuma verifikācijas shēmas prasībām, uzskata par sertificētiem saskaņā ar šo punktu. ES vecuma pierādījuma apliecinātāji un ES vecuma verifikācijas risinājumu nodrošinātāji ievēro ES vecuma verifikācijas shēmas prasības.

4.Šīs regulas 8. panta 1. punkta, 16. panta 2. punkta un 16. panta 3. punkta noteikto pienākumu izpildes nolūkā attiecīgie pakalpojumu sniedzēji var izmantot vecuma apstiprināšanas risinājumus, kas nav 2. punktā minētie ES vecuma verifikācijas risinājumi, bet tad tiem jāvar pierādīt, ka minētie risinājumi atbilst 27. un 28. panta prasībām.

5.Šā panta 1. un 4. punktā minēto pakalpojumu sniedzēji un sistēmu nodrošinātāji garantē, ka saņēmējiem ir piekļuve efektīvam iekšējam sūdzību izskatīšanas mehānismam, kas tiem ļauj elektroniski un bez maksas iesniegt sūdzības par minētajos punktos paredzētās vecuma apstiprināšanas iznākumu, ja saņēmējs to uzskata par nepareizu. Šā panta noteikumu izpildes nolūkā Regulas (ES) 2022/2065 3. panta i) punktā definēto tiešsaistes platformu nodrošinātāji var izmantot Regulas (ES) 2022/2065 20. pantā paredzēto sūdzību izskatīšanas mehānismu.

6.Ja lietotāja vecuma signālu ir saņēmis operētājsistēmas nodrošinātājs un ja šā vecuma signāla iegūšanai izmantotā vecuma apstiprināšana atbilst prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 27. pantu, un ja šāds lietotāja vecuma signāls tiek prasīts, pildot šīs regulas noteikumus, operētājsistēmas nodrošinātājs ar lietotāja piekrišanu iespējo vecuma signāla kopīgošanu ar šīs regulas darbības jomā ietilpstošajiem pakalpojumu sniedzējiem un sistēmu nodrošinātājiem.

30. pants. Komisijai dotais pilnvarojums

1.Komisija kārto:

a)ES līmeņa sarakstu, kurā uzskaitīti saskaņā ar 29. panta 2. punktu sertificēti un kādas dalībvalsts paziņoti ES vecuma pierādījuma apliecinātāji;

b)ES līmeņa sarakstu, kurā uzskaitīti saskaņā ar 29. panta 2. punktu sertificēti un kādas dalībvalsts paziņoti ES vecuma verifikācijas risinājumi.

Komisija ES sarakstu publicē drošā un mašīnlasāmā formā un gādā, lai tas vienmēr būtu atjaunināts.

2.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka par ES vecuma verifikācijas shēmas darbības pamatu kalpojošas specifikācijas, to vidū ES vecuma verifikācijas risinājumiem piemērojamās prasības un ES vecuma pierādījuma apliecinājumu izdošanas, noformēšanas un verifikācijas prasības. Šādi īstenošanas akti nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka 29. panta 2. un 3. punkts tiek īstenots efektīvā, drošā, privātumu saglabājošā, sadarbspējīgā un vienotā veidā, tajos par pamatu ņem datu minimizēšanas, mērķa ierobežojuma, drošības, tehnoloģiskās neitralitātes un proporcionalitātes principu un nodrošina sadarbspēju ar Eiropas digitālās identitātes makiem, kuri tiek nodrošināti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 910/2014 5.a pantu. Minētajos īstenošanas aktos sīki precizē, kādas tehniskās, organizatoriskās, privātuma un drošības prasības piemērojamas ES vecuma pierādījuma apliecinājumiem un apliecinātājiem un ES vecuma verifikācijas risinājumiem un to nodrošinātājiem, kādi pierādījumi un procedūras publiskajām iestādēm jāizmanto [minēto apliecinājumu un risinājumu atbilstības] pierādīšanai un novērtēšanai, kā arī 1. punktā minēto ES sarakstu specifikācijas. Šajos īstenošanas aktos var iekļaut arī prasības par vecuma verifikācijas risinājumu uzticamības zīmi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 40. panta 2. punktā.

3.Komisija pieņem deleģētos aktus, kuri ir saskaņā ar 39. pantu un šo regulu papildina, nosakot:

a)prasības, kas piemērojamas 29. panta 4. punktā minētiem alternatīvajiem vecuma apstiprināšanas risinājumiem, to vidū prasības, kas vajadzīgas, lai pierādītu atbilstību 27. un 28. panta noteikumiem. Minētajos deleģētajos aktos detalizēti nosaka piemērojamās tehniskās, organizatoriskās, privātuma un drošības prasības;

b)pienākumus, kas piemērojami 29. panta 6. punktā minētajām operētājsistēmām, to vidū prasības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka vecuma signālu kopīgošana notiek drošā, privātumu saglabājošā un sadarbspējīgā veidā.

31. pants Dalībvalstu pienākumi

1.Dalībvalstis izveido vismaz vienu privātumu saglabājošu elektronisku līdzekli, ar kura palīdzību aizbildnis var iegūt un uzrādīt vecāku atbildības apliecinājumu, kas attiecībā uz nepilngadīgo vajadzīgs 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā, un apliecinājumu par 20. pantā minēto aizbildņiem paredzēto rīku izmantošanu. Šādi līdzekļi:

a)ir bāzēti uz autentiskiem avotiem, kas noteikti saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)aizbildnim ir bez maksas;

c)izņemot apstiprinājumu, ka vecāku atbildība pastāv, ne pakalpojumu sniedzējiem un sistēmu nodrošinātājiem, ne sabiedrībai nedod nekādu piekļuvi vecāku atbildības informācijai.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie privātumu saglabājošie elektroniskie līdzekļi ir faktiski piekļūstami visiem valstspiederīgajiem un aizbildņiem un nepilngadīgajiem, kuri pastāvīgi uzturas to teritorijā, viņu vidū personām ar invaliditāti, personām ar ierobežotu digitālo piekļuvi vai prasmēm un personām tādās neaizsargātās situācijās, kādās ir, piemēram, bēgļi un pārvietotās ģimenes.

3.Dalībvalstis paredz pienācīgas alternatīvas procedūras gadījumiem, kad vecāku atbildību nevar pierādīt ar parastajiem civilstāvokļa dokumentiem.

4.Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka ir pieejami līdzekļi, ar kuriem šajā regulā noteiktā minimālā vecuma verificēšanas nolūkā var iegūt vecuma pierādījuma apliecinājumu.

5.Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šīs regulas noteikto vecuma sliekšņu verificēšanas nolūkā valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir bez maksas pieejams vismaz viens ES vecuma verifikācijas risinājums, kas sertificēts saskaņā ar 29. panta 3. punktu.

6.Dalībvalstis nodrošina, ka publiskās iestādes var tikt akreditētas 29. panta 3. punkta nolūkiem, un paziņo Komisijai savā teritorijā izraudzīto un akreditēto publisko iestāžu nosaukumus un adreses, kā arī visas turpmākās šīs informācijas izmaiņas. Komisija minēto informāciju dara publiski pieejamu.

7.Dalībvalstis bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai ES vecuma verifikācijas risinājumus un ES vecuma pierādījuma apliecinājumus, kas sertificēti saskaņā ar 29. panta 3. punktu, un pievieno attiecīgo atbilstības sertifikātu, kā arī paziņo par jebkādu vēlāku sertifikāta apturēšanu vai anulēšanu. Pēc ES vecuma verifikācijas risinājumu un ES vecuma pierādījuma apliecinājumu iekļaušanas sarakstos, kas minēti 29. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, šīs regulas nolūkos tos atzīst visas dalībvalstis.

32. pants. Pastāvošie konti

1.Lai saskaņā ar 6. panta 4. punktu noteiktu, vai pastāvošs konts pieder saņēmējam, kas ir jaunāks par 15 gadiem, 6. panta 1. punktā minētie pakalpojumu sniedzēji izmanto 30. panta 2. punktā minētu vecuma verifikācijas risinājumu.

2.Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, tajā minētajiem pakalpojumu sniedzējiem vecuma verifikācija nav jāveic tad, ja tie ar augstu ticamības pakāpi var konstatēt, ka pakalpojuma saņēmējs ir sasniedzis 6. pantā noteikto minimālo vecumu.

3.Atkāpjoties no 8. panta 1. punkta, pakalpojumu sniedzējiem un nodrošinātājiem, kuri ir minētā panta darbības jomā, un lietojumprogrammu veikalu pakalpojumu sniedzējiem saņēmēja vecums nav jānovērtē tad, ja tie ar augstu ticamības pakāpi var konstatēt, ka pakalpojumu saņēmējs nav nepilngadīgs.

4.Ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kas par tādiem noteikti saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 33. pantu un ietilpst šā panta darbības jomā, kompetentajai iestādei iesniedz plānu, kurā precizēts, kā tie iecerējuši panākt atbilstību 1. punkta un 8. panta 1. punkta prasībām un – ja tie plāno izmantot 2. un 3. punktā noteiktos atbrīvojumus – kā tie iecerējuši noskaidrot, vai pakalpojuma saņēmējs vai sistēmas lietotājs ir sasniedzis minētajos punktos prasīto minimālo vecumu.

VI NODAĻA. NEPILNGADĪGO ATBALSTA PASĀKUMI

33. pants. Valsts pasākumi nepilngadīgo sagatavošanai un atbalstam

1.Dalībvalstis atbalsta nepilngadīgo aizsardzību, tālab izstrādājot valsts stratēģijas, kas nodrošina, ka nepilngadīgajiem un viņu aizbildņiem:

a)valsts līmenī ir viegla, bezmaksas un konfidenciāla piekļuve kanāliem, pa kuriem nepilngadīgie var lūgt palīdzību saistībā ar kaitējumu, uz kuru attiecas šī regula, arī saistībā ar negribētu kontaktēšanos un kiberiebiedēšanu;

b)ir pietiekama informācija par riskiem, uz kuriem attiecas šī regula, un par pieejamajiem aizsardzības līdzekļiem, un minēto atbalstu izrāda, risinot arī digitālās pratības jautājumu;

c)ir cita informācija, kas attiecas uz nepilngadīgo aizsardzību tiešsaistē.

2.Dalībvalstu darbības nepilngadīgo aizsardzības atbalsta jomā balstās uz Drošāka interneta centru pieredzi un speciālajām zināšanām, proti, izpratnes veicināšanas pasākumiem, bērnu, aizbildņu un pedagogu atbalstam domātiem palīdzības tālruņiem un uzticības tālruņiem ziņošanai par iespējamu nelikumīgu tiešsaistes saturu.

3.Šā panta 1. punktā minētās stratēģijas dalībvalstis Komisijai paziņo līdz [spēkā stāšanās diena plus 12 mēneši].

4.Šā panta 1. punktā minētās darbības var atbalstīt ar Savienības finansējumu, kas darīts pieejams saskaņā ar attiecīgajām Savienības programmām un instrumentiem, kuri izveidoti daudzgadu finanšu shēmas satvarā.

5.Komisija veicina paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, arī attiecībā uz digitālās pratības prasmju izkopšanu un valsts atbalsta kanālu un lietotņu izveidi un darbību.

VII NODAĻA. KOMPETENCE, UZRAUDZĪBA UN IZPILDES PANĀKŠANA

34. pants. Kompetence, uzraudzība un izpildes panākšana

1.Lai uzraudzītu un panāktu to pienākumu izpildi, kurus šī regula uzliek tiešsaistes sociālās tīklošanās, video koplietošanas platformu, tiešsaistes spēļu, kas ir videospēļu platformas, un lietojumprogrammu veikalu pakalpojumu sniedzējiem, piemēro Regulas (ES) 2022/2065 IV nodaļu, turklāt visas tajā ietvertās atsauces uz starpniecības pakalpojumu sniedzēju uzskata par tādām, kas ietver pakalpojumu sniedzēju, uz kuru attiecas šī regula. Visas Regulā (ES) 2022/2065 ietvertās atsauces uz atbilstību vai neatbilstību tās attiecīgajiem noteikumiem uzskata par tādām, kas ietver šo regulu.

2.Lai uzraudzītu un panāktu to pienākumu izpildi, kurus šī regula uzliek MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu nodrošinātājiem, piemēro Regulas (ES) 2024/1689 IX nodaļu, turklāt visas tajā ietvertās atsauces uz atbilstību vai neatbilstību attiecīgajiem Regulas (ES) 2024/1689 noteikumiem uzskata par tādām, kas ietver šīs regulas II, III un IV nodaļas prasības. Ja ir konstatēts, ka minētais nodrošinātājs tā rīkojies tīši vai nolaidības dēļ, par minēto pienākumu nepildīšanu piemēro administratīvus naudas sodus, kuri paredzēti Regulas (ES) 2024/1689 99. pantā un kuru apjoms nepārsniedz 6 % no MI kompanjonu vai vispārējo dialoga sarunbotu nodrošinošā uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, ko tās iecēlušas vai izraudzījušās saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 49. pantu un Regulas (ES) 2024/1689 70. un 74. pantu, ir kompetentas uzraudzīt un panākt šīs regulas noteikumu izpildi attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem vai sistēmu nodrošinātājiem, uz kuriem šī regula attiecas.

4.Ciktāl Komisijai ir dotas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 IV nodaļas 4. iedaļu un Regulas (ES) 2024/1689 75.a–75.d pantu un 99. pantu, minētās pilnvaras attiecas arī uz šīs regulas noteikumu ievērošanas uzraudzību, izmeklēšanu, izpildes panākšanu un pārraudzību.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde ir atbildīga par tiešsaistes videospēļu pakalpojumu sniedzēju uzraudzīšanu un par 15. panta un piemērojamo 8. un 18.–22. panta noteikumu izpildes panākšanu. Šādai kompetentajai iestādei dod Regulas (ES) 2022/2065 51. pantā noteiktās pilnvaras. Šā punkta nolūkā dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, kuri par 15. panta un piemērojamo 8. un 18.–22. panta noteikumu pārkāpumiem uzliekami, kā noteikts Regulas (ES) 2022/2065 52. pantā. Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas tiešsaistes videospēļu pakalpojumu sniedzēja galvenā iedibinājuma vieta, ir ekskluzīvas uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvaras attiecībā uz šo regulu.

6.Regulas (ES) 2016/679 51. pantā minēto uzraudzības iestāžu kompetencē ir uzraudzīt personas datu apstrādi, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas un jo īpaši 27., 28. un 29. panta prasībām. Par minētajos pantos noteikto datu aizsardzības pienākumu pārkāpumiem datu aizsardzības uzraudzības iestādes var savas kompetences ietvaros uzlikt naudas sodus, kuri ir saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 83. pantu un nepārsniedz tās 83. panta 5. punktā minēto summu.

7.Dalībvalstu iestādes nepieņem lēmumus, kas ir pretrunā kādam lēmumam, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar šo regulu. Komisija un dalībvalstis – arī digitālo pakalpojumu koordinatori, tirgus uzraudzības iestādes un valstu iestādes, kas atbild par patērētāju tiesību aizsardzības jomā pieņemto tiesību aktu izpildes panākšanu, – cieši sadarbojas un savu darbību koordinē.

35. pants. Paātrinātā procedūra

1.Regulas (ES) 2022/2065 IV nodaļas 4. iedaļas un Regulas (ES) 2024/1689 IX nodaļas nolūkos, ja šajā regulā noteiktie pienākumi attiecas uz ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas par tādiem noteikti saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 33. pantu, vai MI sistēmu nodrošinātājiem, kuri ir Komisijas ekskluzīvā uzraudzībā saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1689, pilnvaras, kas Komisijai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 IV nodaļu un Regulas (ES) 2024/1689 IX nodaļu, īsteno saskaņā ar šo pantu.

2.Ja Komisija par šo regulu sākusi pārkāpuma procedūru, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 66. pantu vai Regulas (ES) 2024/1689 75.a pantu, un ja iznākumā, iespējams, varētu tikt pieņemti lēmumi, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 73. un 74. pantu vai Regulas (ES) 2024/1689 75.c pantu, Komisija cenšas:

a)savus sākotnējos konstatējumus attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam vai nodrošinātājam paziņot [30] darbdienu laikā pēc procedūras sākšanas saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 66. pantu vai Regulas (ES) 2024/1689 75.a pantu;

b)galīgo lēmumu pieņemt 90 darbdienu laikā pēc procedūras sākšanas.

36. pants. Uzraudzības maksa

1.Komisija iekasē gada uzraudzības maksu no ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem, kas par tādiem noteikti saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2065 33. pantu un kas paši ir tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojums, video koplietošanas platformas pakalpojums vai lietojumprogrammu veikals vai ir tādos iegulti vai nodrošina iegulšanu, un no MI kompanjonu, vispārīgo dialoga sarunbotu un videospēļu platformu nodrošinātājiem, kuru gadījumā tā ir kompetenta atbilstību šīs regulas II–V nodaļas prasībām uzraudzīt saskaņā ar šīs regulas 33. pantu.

2.No katra 1. punktā minētā pakalpojumu sniedzēja vai sistēmu nodrošinātāja iekasē gada uzraudzības maksu par katru šīs regulas darbības jomā ietilpstošu pakalpojumu vai sistēmu.

3.Gada uzraudzības maksas, kuras noteiktas, ievērojot 1. punktu, kopā sedz Komisijas izmaksas, kas iepriekšējā kalendārajā gadā tai radušās saistībā ar uzraudzības uzdevumiem, kuri tai saskaņā ar šo regulu jāpilda attiecībā uz 1. punktā minētajiem pakalpojumu sniedzējiem vai sistēmu nodrošinātājiem, un jo īpaši izmaksas attiecībā uz cilvēkresursiem (arī ierēdņiem), ES vecuma verifikācijas shēmas izveidi, uzturēšanu un darbību saskaņā ar 29. pantu, uzraudzības un izpildes panākšanas uzdevumu pildīšanu saskaņā ar 34. pantu un speciālo zināšanu uzkrāšanu un spēju attīstīšanu saskaņā ar 37. pantu.

4.Gada uzraudzības maksu attiecībā uz uzdevumiem, kas veicami saskaņā ar 3. punktu, nosaka tā, lai gada uzraudzības maksa katram 1. punktā minētajam pakalpojumu sniedzējam vai sistēmu nodrošinātājam nepārsniegtu 0,03 % no gada neto ienākumiem, ko attiecīgais pakalpojumu sniedzējs vai sistēmu nodrošinātājs pasaules mērogā guvis iepriekšējā finanšu gadā.

5.Šā panta piemērošanas nolūkā Komisija piemēro Regulas (ES) 2022/2065 43. panta noteikumus un principus.

6.Komisija pieņem deleģētos aktus, kuri ir saskaņā ar X. pantu un ar kuriem nosaka sīki izstrādātu metodiku un procedūras tam, kā:

a)aplēst 3. punktā minētās izmaksas;

b)noteikt individuālās 1. punktā minētās gada uzraudzības maksas;

c)noteikt 4. punktā definēto maksimālo kopējo robežvērtību;

d)noteikt detalizētu kārtību, kādā veicami maksājumi.

Kad Komisija pieņem minētos deleģētos aktus, tā ievēro šā panta 5. punkta principus.

37. pants. Specializēto zināšanu uzkrāšana un spēju attīstīšana

Komisija sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, ievērojot 34. pantu, attiecīgā gadījumā arī ar dalībvalstu norīkota personāla palīdzību Savienības līmenī krāj specializētas zināšanas un attīsta spējas nepilngadīgo aizsardzības jomā. Šādu specializētu zināšanu uzkrāšanu un spēju attīstīšanu sevišķi izvērš attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību ietekmējošiem incidentiem.  

38. pants. Reaģēšanas mehānismi incidentu gadījumā

1.Komisija sadarbībā ar kompetentajām iestādēm, izpildot 33. pantu, šīs regulas darbības jomā ietilpstošo pakalpojumu un sistēmu jomā koordinē tādu incidentu novērtēšanu, kas ietekmē nepilngadīgo aizsardzību viscaur Savienībā, un var paļauties uz šādu iestāžu specializētajām zināšanām un resursiem. Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai izveidotu efektīvus zināšanu apmaiņas tīklus ar citām iestādēm un attiecīgām trešām personām.

2.Komisija ar kompetentajām iestādēm panāk brīvprātīgu administratīvu vienošanos, kura nosaka procedūras, kas veicina ātru reaģēšanu tāda incidenta gadījumā, kas ietekmē nepilngadīgo aizsardzību visā Savienībā vai nozīmīgā daļā Savienības. Dalībvalstis nosaka minimālos valsts iestāžu sagatavotības līmeņus, kādi vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka starp attiecīgajām valsts iestādēm un trešām personām pastāv regulāras saziņas kanāli, valsts līmenī dokumentē incidentu jomā pastāvošos reaģēšanas protokolus un attiecīgā gadījumā izveido jaunus protokolus. Incidentu jomā izveidotais reaģēšanas mehānisms papildina Regulas (ES) 2022/2065 satvarā pastāvošos krīzes rīkus un palīdz lemt par iespējamu šo rīku aktivizēšanu.

VIII NODAĻA. ĪSTENOŠANAS UN DELEĢĒTIE AKTI

39. pants. Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 2. panta 5. punktā, 6. panta 6. punktā, 7. panta 6. punktā, 20. panta 7. punktā, 25. panta 1. punktā, 26. panta 3. punktā, 30. panta 3. punktā un 36. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Šīs regulas 2. panta 5. punktā, 6. panta 6. punktā, 7. panta 6. punktā, 20. panta 7. punktā, 25. panta 1. punktā, 26. panta 3. punktā, 30. panta 3. punktā un 36. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu Eiropas Parlaments vai Padome var atsaukt jebkurā laikā. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 2. panta 5. punktu, 6. panta 6. punktu, 7. panta 6. punktu, 20. panta 7. punktu, 25. panta 1. punktu, 26. panta 3. punktu, 30. panta 3. punktu un 36. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

40. pants. Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja (“Bērnu drošības komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

IX NODAĻA. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

41. pants. Grozījums Direktīvā (ES) 2020/1828

Direktīvas (ES) 2020/1828 I pielikumā pievieno šādu punktu: [akta galīgais nosaukums].

42. pants. Izskatīšana

1.Komisija izskata šīs regulas piemērošanu un Eiropas Parlamentam un Padomei par to ziņo līdz [2030. gada 31. augustam]. Ņemot vērā šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi, kā arī tehnoloģisko, tirgus un juridisko aspektu attīstību, Komisija īpaši izvērtē:

a)regulas ieguldījumu iekšējā tirgus padziļināšanā un darbības efektivivitātē un augsta tiešsaistē esošu nepilngadīgo aizsardzības līmeņa nodrošināšanā Eiropas Savienībā;

b)regulas 6. un 7. panta piemērošanas rezultativitāti;

c)regulas II un III nodaļas noteikumu darbības jomu attiecībā uz personām;

d)regulas ietekmi uz to, kā ievērotas tiesības uz vārda brīvību un uz informāciju.

2.Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētajam ziņojumam pievieno šo regulu grozoša akta priekšlikumu.

3.Turklāt Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei [šādi] ziņo reizi četros gados pēc 1. punktā minētā ziņojuma par šīs regulas mērķu īstenošanas sekmēm.

43. pants. Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no [spēkā stāšanās diena plus 6 mēneši].

Tomēr 5. pantu piemēro no [spēkā stāšanās diena] un 33. un 35. pantu piemēro no [spēkā stāšanās diena plus 12 mēneši].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.3.4.Snieguma rādītāji

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma / iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.7.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

4.2.Dati

4.3.Digitālie risinājumi

4.4.Sadarbspējas novērtējums

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma 

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

1.3.2.Konkrētie mērķi

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

X jaunu darbību 

¨ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 10  

X esošas darbības pagarināšanu 

¨ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma / iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

¨ Ierobežots ilgums

–¨    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–¨    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

X Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2028. gada uz nenoteiktu laiku,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 11   

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās.

–¨    ko veic izpildaģentūras

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–¨ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

–¨ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

–¨ Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

–¨ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

–¨ publisko tiesību subjektiem

–¨ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

–¨ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

–¨ struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

–¨ struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

Aplēstā ietekme uz izdevumiem un personālu 2028. gadam un pēc tam ir pievienota tikai ilustratīvā nolūkā un neskar nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Finansējuma avots un Savienības finanšu saistību tvērums laikposmā pēc 2027. gada joprojām ir atkarīgs no iznākuma iestāžu sarunās par DFS 2028.–2034. gadam, un pēc tam to nosaka, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru. Sākot ar 2028. gadu, visas apropriācijas un personāla resursi ir indikatīvi.

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–¨    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–x    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–¨    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks daļēji nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, kopā ar jebkādiem papildu resursiem, ko apmaksās no DPA maksas kā no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, kā arī ierobežotā apmērā izmantojot administratīvo budžetu.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības 

–¨    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–x    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 19

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības

Iespējamā iekšējā pārcelšana Komisijā pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ nav pietiekama. Tāpēc priekšlikuma īstenošanai CONNECT ĢD ir vajadzīgi papildu cilvēkresursi. Šo papildu resursu galvenais finansējums būs DPA maksa kā ārējie piešķirtie ieņēmumi, ierobežotā apmērā izmantojot administratīvo budžetu.

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās): 

Eiropas Komisijai uzticēto jauno uzraudzības uzdevumu mērogs, nozīmīgums un nepieciešamais īstenošanas ātrums pārsniedz to, ko var segt ar esošajiem cilvēkresursiem un iekšējo pārcelšanu Komisijā.

Salīdzinājumā ar spēkā esošajiem izpildes panākšanas satvariem, kas paredzēti Digitālo pakalpojumu aktā un MI aktā, šis instruments uztic Komisijai vairākus jaunus uzraudzības uzdevumus, no kuriem galvenais ir panākt, ka tiek aizkavēta nepilngadīgo piekļuve sociālās tīklošanās pakalpojumiem un video koplietošanas platformu pakalpojumiem, un kas ietver arī citus svarīgus elementus, piemēram, tādu integrēta drošuma prasību uzraudzību, kuras jāīsteno tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu sniedzējiem, video koplietošanas platformu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī MI kompanjonu un vispārīgo dialoga sarunbotu nodrošinātājiem, ja tie ir Komisijas uzraudzībā.

Šo jauno noteikumu izpildei ir ārkārtīgi liela sociālā nozīme, jo tie ir paredzēti, lai aizsargātu daļu visneaizsargātāko sabiedrības locekļu, proti, bērnus. Pamatā esošie pierādījumi liecina par būtiskiem attīstības un veselības apdraudējumiem, kuriem bērni ir pakļauti tiešsaistē. Šo apdraudējumu dēļ ir vajadzīgi jauni noteikumi, un to izpilde ir sabiedrībai ārkārtīgi svarīgs uzdevums. Pastāv lielas politiskās gaidas un sabiedrības cerības, arī no dalībvalstīm, uz rezultatīvu uzraudzību un izpildi, lai aizsargātu nepilngadīgos tiešsaistē, un Komisijai būs pārliecinoši jāpierāda, ka tā spēj iegrožot kaitīgu rīcību.

Ņemot vērā paaugstināto risku, ar ko bērni saskaras tiešsaistē, šis instruments paredz paātrinātu izpildes panākšanas procesu, ar kuru saskaņā Komisijai 30 darbdienu laikā jāpieņem sākotnējie konstatējumi un 90 darbdienu laikā – galīgais lēmums. Šie izpildes termiņi ir bezprecedenta. Komisijai šā instrumenta jaunie noteikumi būs jāīsteno ne tikai paātrināti, bet arī ļoti strīdīgā vidē saskaroties ar pasaulē vislielākajiem un ar resursiem vislabāk apgādātajiem uzņēmumiem.

Visi šie faktori kopā liedz iespēju paļauties tikai uz esošajiem cilvēkresursiem un iekšējo pārcelšanu.

Pieprasītie papildu darbinieki palielinātu saskaņā ar DPA atļauto darbinieku skaitu par 30 pilnslodzes ekvivalentiem (15 pastāvīgiem un 15 pagaidu), ko finansē no DPA maksas (ārējie piešķirtie ieņēmumi). Turklāt 10 pagaidu darbinieku pilnslodzes ekvivalenti tiktu iekšēji pārcelti Komisijā, lai palielinātu MI biroja darbinieku skaitu.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti: nākamajā tabulā jāiekļauj priekšlikumā/iniciatīvā ietverto ar digitālajām tehnoloģijām saistīto investīciju labākā aplēse.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, 4. izdevumu kategorijas apropriācijas būtu jānorāda noteiktajā pozīcijā.

Apropriācijas 1.–3. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas izmantojams, lai atkārtoti izmantotu/pirktu/izstrādātu IT platformas/rīkus, kas ir tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu, un uz saistītajām investīcijām (tādām kā licences, pētījumi, datu glabāšana utt.). Tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–¨    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–¨    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–¨    jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–x    nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

–¨    ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 
3.3.    Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–¨    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–x    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–¨    pašu resursus

–x    citus ieņēmumus (piešķirtos)

–¨    atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

02 20 03 05 Digitālo pakalpojumu akts (DPA) – ļoti lielu tiešsaistes platformu uzraudzība Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

4.2.Dati

4.3.Digitālie risinājumi

4.4.Sadarbspējas novērtējums

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

(1)    OV C , , . lpp. .

(2)    OV C , , . lpp. .

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2065/oj).

(4)    Komisijas paziņojums – Vadlīnijas uz Regulas (ES) 2022/2065 28. panta 4. punkta pamata par pasākumiem, ar kuriem nodrošina nepilngadīgo augsta līmeņa privātumu un drošību tiešsaistē (OV C, C/2025/5519, 10.10.2025., ELI:  http://data.europa.eu/eli/C/2025/5519/oj ).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) (OV L, (2024/1689, 12.7.2024., ELI:  http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj ).

(6)    Padomes Regula (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (OV L 178, 2.7.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/1111/oj).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2005/29/oj ).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2010/13/oj ).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1385 (2024. gada 14. maijs) par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (OV L, 24.5.2024., 1. lpp, ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1385/oj ).

(10)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(11)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(12)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(13)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(14)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātes no Rietumbalkāniem.

(15)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(16)    Vajadzīgās apropriācijas būtu jānosaka, izmantojot gada vidējo izmaksu rādītājus, kas pieejami attiecīgajā BUDGpedia tīmekļa vietnes lapā.

(17)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(18)    Kā aprakstīts 1.3.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(19)    Zem tabulas norādiet, cik pilnslodzes ekvivalenta vienību no tabulā norādītā skaita jūsu ģenerāldirektorātā jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai var tikt pārdalītas un kādas ir jūsu neto vajadzības.

(20)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 10 % apmērā, kā ierosināts COM(2025)574.