EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.6.2026
COM(2026) 316 final
2026/0175(NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,
ar ko groza 2022. gada 15. decembra Īstenošanas lēmumu par Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
{SWD(2026) 171 final}
2026/0175 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,
ar ko groza 2022. gada 15. decembra Īstenošanas lēmumu par Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Pēc tam, kad Ungārija 2021. gada 11. maijā iesniedza nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (“ANP”), Komisija ierosināja Padomei sniegt pozitīvu novērtējumu. Padome apstiprināja pozitīvo novērtējumu ar Padomes 2022. gada 15. decembra Īstenošanas lēmumu 2 .
(2)Ungārija 2023. gada 31. augustā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.c pantu iesniedza Komisijai grozītu nacionālo ANP, kurā iekļauta REPowerEU nodaļa. Padome apstiprināja pozitīvo novērtējumu ar Padomes 2023. gada 8. decembra Īstenošanas lēmumu 3 .
(3)Ungārija 2026. gada 10. jūnijā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21. panta 1. punktu iesniedza Komisijai pamatotu lūgumu grozīt Padomes 2022. gada 15. decembra Īstenošanas lēmumu, jo objektīvu apstākļu dēļ ANP vairs nav iespējams īstenot, kam par iemeslu ir izmaksu pieaugums enerģijas cenu svārstīguma rezultātā, negaidītas ģeopolitisko apstākļu pārmaiņas, neprognozēti izaicinājumi saistībā ar īstenošanu, kavēšanās laika trūkuma vai grafika problēmu dēļ, kā arī citas juridiskās vai regulatīvās norises. Šajā nolūkā Ungārija ir iesniegusi jaunu nacionālo ANP (“jaunais ANP”).
(4)Komisija uzskata, ka Ungārijas norādītie argumenti attaisno lūgumu grozīt Padomes 2022. gada 15. decembra Īstenošanas lēmumu atbilstoši Regulas (ES) 2021/241 21. panta 1. punktam, un tādēļ Padomes Īstenošanas lēmums būtu jāgroza.
(5)Padome 2025. gada 8. jūlijā adresēja Ungārijai ieteikumus Eiropas pusgada kontekstā. Konkrētāk, Padome ieteica Ungārijai efektīvi koordinēt makroekonomikas politiku, pakāpeniski atcelt cenu un procentu likmju griestus, stiprināt vidēja termiņa budžeta struktūru, uzlabot pensiju sistēmas ilgtspēju ilgtermiņā, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, stimulēt kapitāla tirgu attīstību, stiprināt inovācijas satvaru, paātrināt fosilā kurināmā piegādes diversifikāciju, pakāpeniski atcelt fosilā kurināmā subsīdijas, uzlabot elastību un konkurenci elektroenerģijas nozarē, uzlabot ūdens resursu noturību, uzlabot apritīgumu, uzlabot izglītības rezultātus un palielināt nelabvēlīgā situācijā esošu grupu līdzdalību kvalitatīvā vispārējā izglītībā, uzlabot piekļuvi darba tirgus pasākumiem, nodrošināt efektīvu sociālo dialogu, uzlabot sociālās palīdzības adekvātumu un nodrošināt piekļuvi pamatpakalpojumiem, kā arī veikt mājokļu atbalsta pasākumus un palielināt mājokļu piedāvājumu. Komisija, novērtējusi progresu šo konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanā jaunā ANP iesniegšanas brīdī, secina, ka Ungārija nav pilnībā īstenojusi nevienu no ieteikumiem vai panākusi ievērojamu progresu to īstenošanā.
(6)Komisija 2026. gada 21. maijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 4 5. pantu publiskoja padziļinātu pārskatu par Ungāriju. Komisijas veiktā analīze ļāva secināt, ka Ungārijā pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība, jo saglabājas neaizsargātība, kas saistīta ar konkurētspēju, lielu valdības budžeta deficītu un finansējuma vajadzībām, mājokļu cenām un valdības intervences pasākumiem finanšu tirgū.
(7)Ar atveseļošanas un noturības plāniem būtu jātiecas sasniegt ar Regulu (ES) 2021/241 izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma (“mehānisms”) un ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 izveidotā Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta vispārējie mērķi, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes. Tiem būtu jāveicina Savienības ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, sniedzot ieguldījumu sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā.
(8)Dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanai būtu jāveido koordinēti investīciju un reformu centieni visā Savienībā. Pateicoties tam, ka pārrobežu un daudzvalstu projekti tiks īstenoti koordinēti un vienlaicīgi, šādām reformām un investīcijām būtu jārada savstarpēji pastiprinoša iedarbība un pozitīva blakusietekme visā Savienībā.
Līdzsvarota reakcija, kas sniedz ieguldījumu sešos pīlāros
(9)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā un V pielikuma 2.1. kritērijā, jaunais ANP lielā mērā (A reitings) ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti minētās regulas 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un tai paredzēto finanšu piešķīrumu.
(10)Jaunajā ANP ir ietverti pasākumi, kas sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, un vairāki komponenti vienlaikus attiecas uz vairākiem pīlāriem. Jaunajā ANP ir ietverts plašs pasākumu klāsts ar īpašu uzsvaru uz zaļo pārkārtošanos, digitālo pārveidi, ekonomiskās, sociālās un institucionālās noturības veidošanu un politiku par labu nākamajām paaudzēm. Jaunajā ANP ietverti arī pasākumi pārdomātas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes un sociālās un teritoriālās kohēzijas atbalstam saskaņā ar Eiropas industriālo stratēģiju.
(11)Jaunais ANP būtiski veicina zaļo pārkārtošanos un digitālo pārveidi. Zaļā pārkārtošanās tiek īpaši atbalstīta ar reformām un investīcijām ilgtspējīga transporta, enerģētikas, ūdens resursu apsaimniekošanas un aprites ekonomikas jomā. Būtiskākie pasākumi ir investīcijas bezemisiju sabiedriskajā transportā, energotīklu attīstībā un atjaunīgās enerģijas ražošanā. Vairāki komponenti ietver pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrisko un dzīvojamo ēku energoefektivitāti. Digitālā pārveide tiek īpaši atbalstīta ar pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt izglītības un valsts pārvaldes digitalizāciju, kā arī veselības aprūpes un transporta nozaru digitalizāciju un digitālās inovācijas un digitālo prasmju attīstību.
(12)Ievērojams skaits jaunajā ANP ietverto reformu un investīciju ir vērstas uz veselības aprūpes un ekonomiskās, sociālās un institucionālās noturības uzlabošanu. Paredzams, ka pasākumi veselības aprūpes nozarē uzlabos aprūpes efektivitāti un piekļuvi kvalitatīvai aprūpei. Paredzams, ka svarīgākās institucionālās reformas uzlabos ekonomikas noturību, stiprinot korupcijas apkarošanu, Savienības finanšu interešu aizsardzību un tiesu iestāžu neatkarību. Fiskālo reformu mērķis ir vienkāršot nodokļu sistēmu un padarīt to izturīgāku pret agresīvas nodokļu plānošanas risku, kā arī atvieglot piekļuvi publiskajiem datiem. Paredzams, ka gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme jo īpaši tiks panākta ar dažādiem pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt konkurenci un pārredzamību publiskā iepirkuma jomā un veicināt pētniecību un inovāciju.
(13)Plašs jaunajā ANP ietverto pasākumu klāsts veicina sociālo un teritoriālo kohēziju, jo īpaši ar reformām un investīcijām, kuru mērķis ir atbalstīt cilvēkkapitāla attīstību, pastiprinot digitālās un profesionālās prasmes, uzlabojot piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai mācību videi, palielinot skolotāja profesijas pievilcību un paplašinot agrīnās pirmsskolas izglītības un bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību. Turklāt vairāku pasākumu mērķis ir risināt specifiskās problēmas visnelabvēlīgākajā situācijā esošajās apdzīvotajās vietās un uzlabot piekļuvi kvalitatīviem primārās aprūpes pakalpojumiem un stacionārajai aprūpei.
Visu konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos konstatēto problēmu vai ievērojamas to daļas risināšana
(14)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. kritērijā, gaidāms, ka jaunais ANP palīdzēs efektīvi risināt ievērojamu to problēmu daļu (A reitings), kuras konstatētas attiecīgajos Ungārijai adresētajos ieteikumos, tostarp to fiskālos aspektus, vai problēmas, kas konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, kurus Komisija oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā.
(15)Jaunajā ANP ir ietverts plašs tādu savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdzēs efektīvi risināt visas tās ekonomiskās un sociālās problēmas vai ievērojamu to ekonomisko un sociālo problēmu daļu, kuras izklāstītas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, ko Padome 2019., 2020., 2022., 2023., 2024. un 2025. gadā adresēja Ungārijai Eiropas pusgada ietvaros, jo īpaši attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, izglītību, inovāciju, darba tirgu, sociālo politiku, veselības aprūpi, korupcijas apkarošanas regulējumu, tiesu iestāžu neatkarību, konkurenci publiskā iepirkuma jomā, lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un pārredzamību, ekonomikas politikas koordinēšanu, nodokļiem un nodokļu agresīvu plānošanu, kā arī fiskālo sistēmu.
(16)Jaunajā ANP ir ietverti vairāki būtiski pasākumi, kuru mērķis ir risināt ar zaļo pārkārtošanos saistītās problēmas. Attiecībā uz enerģijas ražošanu un energoefektivitāti jaunajā ANP ir ietvertas reformas, kuru mērķis ir uzlabot atļauju piešķiršanas procedūras atjaunīgās enerģijas ražošanai, vienkāršot mazo atjaunīgo energoresursu spēkstaciju tīkla pieslēgumu, novērst šķēršļus vēja enerģijas attīstībai, aprēķināt tīkla tarifus, uzstādīt viedos skaitītājus, stiprināt agregatoru lomu, izmantot cenu dinamisku noteikšanu elektroenerģijas pirkuma līgumos, veicināt konkurenci balansēšanas tirgū, paplašināt energokopienas un palielināt enerģijas uzkrāšanas izmantošanu. Reformu mērķis ir palielināt tirgus dalībnieku līdzdalību atjaunīgās enerģijas ražošanas un uzkrāšanas tirgos. Lai to panāktu, minēto reformu mērķis ir paātrināt atjaunīgās elektroenerģijas (it īpaši sauszemes vēja enerģijas) izvēršanu un palielināt pieprasījuma puses elastību, kā arī konkurenci balansēšanas tirgū. Tādējādi paredzams, ka ar šīm reformām tiks īstenoti ieteikumi par elastības un konkurences uzlabošanu elektroenerģijas nozarē, paātrinot atjaunīgo energoresursu izvēršanu. Jaunajā ANP arī ietvertas investīcijas, kuru mērķis ir palielināt saules enerģijas ražošanas izvēršanu, kā arī uzlabot elektroenerģijas tīklu, lai varētu droši integrēt no atjaunīgajiem energoresursiem ražoto enerģiju. Turklāt jaunajā ANP ir ietvertas vairākas investīcijas sabiedrisko ēku energorenovācijā (it īpaši izglītības jomā), kā arī dzīvojamo ēku energorenovācijā, ar kurām tiek ņemts vērā ieteikums par energoefektivitātes uzlabošanu, jo īpaši ēkās. Attiecībā uz ilgtspējīgu transportu jaunajā ANP ir ietvertas investīcijas, kuru mērķis ir attīstīt Budapeštā dzelzceļa tīklu, bezemisiju autobusu transportu un tramvaju un trolejbusu sistēmu, kā arī elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijas. Turklāt Ungārijai būtu jāievieš vienots valsts tarifs, kā arī biļešu pārdošanas un pasažieru informācijas sistēma autobusiem un dzelzceļam. Jaunajā ANP arī ietverti pasākumi, kuru mērķis ir veicināt reformas aprites ekonomikas un ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī sekmēt reformu un investīcijas ilgtspējīgā ūdens resursu apsaimniekošanā, t. sk. veicinot dabā balstītas ūdens uzkrāšanas izmantošanu.
(17)Jaunajā ANP ir ietverti vairāki būtiski pasākumi, kuru mērķis ir risināt ar digitālo pārkārtošanos saistītās problēmas. Jaunajā ANP ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt digitālos klēpjdatorus skolotājiem un skolēniem publiskajā izglītībā, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) ierīces pamatskolām un vidusskolām, t. sk. profesionālās izglītības un apmācības skolām, kā arī universitātēm un pieaugušo izglītības iestādēm, un palielināt digitalizāciju veselības aprūpes nozarē. Turklāt jaunajā ANP ir iekļauti daži pasākumi, kuru mērķis ir palielināt valsts pārvaldes digitalizāciju, jo īpaši ieviešot elektroniskās platformas nodokļu deklarāciju iesniegšanai un turpinot elektroniskās iepirkuma sistēmas izstrādi.
(18)Jaunajā ANP ir ietverti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir risināt problēmas izglītības jomā. Jaunajā ANP ir paredzētas reformas, kuru mērķis ir uzlabot skolotāja profesijas pievilcību, izmantojot mehānismu, kas nodrošina pakāpenisku skolotāju algu konverģenci līdz vismaz 80 % no terciārās izglītības absolventu vidējās algas, samazināt segregāciju skolās, kā arī nodrošināt piekļuvi kvalitatīvai skolas izglītībai, jo īpaši nodrošinot skolēniem un skolotājiem ierīces, kas vajadzīgas, lai varētu piedalīties mūsdienīgā digitālajā izglītībā. Jaunajā ANP arī ietvertas investīcijas, kuru mērķis ir atbalstīt skolēnu ar speciālās izglītības vajadzībām integrāciju vispārējā izglītībā.
(19)Problēmas, kas saistītas ar pētniecību un inovāciju, tiek risinātas, izveidojot nacionālās laboratorijas zinātnes un inovācijas ekosistēmu uzlabošanai. Arī atbalsts mākslīgā intelekta gigafabriku izveidei un piekļuvei tām, kā arī iemaksa ES Drošas savienojamības programmā (IRIS2) palīdz stiprināt inovācijas regulējumu par labu publiskajam sektoram un uzņēmumiem.
(20)Konkrētajai valstij adresētais ieteikums par visneaizsargātāko grupu integrāciju darba tirgū tiek īstenots, izveidojot jaunas vietas bērnudārzos un veicinot nodarbinātības iespējas tiem, kas dzīvo visnelabvēlīgākajā situācijā esošajās apdzīvotajās vietās.
(21)Jaunajā ANP ir ietverti dažādi pasākumi, kuru mērķis ir risināt konkrētas problēmas, kas saistītas ar sociālo politiku, sniedzot visaptverošu atbalstu 300 visnelabvēlīgākajā situācijā esošo apdzīvoto vietu iedzīvotājiem. Šo pasākumu mērķis ir veicināt nodarbinātību un prasmju pilnveidošanu atkarībā no vietējām īpatnībām, panākt labākus mācību rezultātus ar tādas pedagoģijas palīdzību, kuras pamatā ir kopienas vajadzības, un izveidot sociālas saules elektrostacijas.
(22)Jaunajā ANP ir paredzēts plašs reformu un investīciju kopums ar mērķi risināt visneatliekamākos izaicinājumus veselības aprūpes pakalpojumu jomā. Tas it īpaši attiecas uz investīcijām slimnīcu infrastruktūras un aprīkojuma modernizēšanā un primārās un preventīvās aprūpes attīstībā, izveidojot ģimenes ārstu kopību, kas sniedz integrētus veselības aprūpes pakalpojumus. Turklāt tiks veiktas investīcijas digitālajā veselības aprūpē, piemēram, digitalizācijas programmās. Cits pasākums atbalsta naudas “pateicību” izskaušanu veselības aprūpes sistēmā.
(23)Jaunajā ANP ir ietverti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir stiprināt korupcijas apkarošanas regulējumu un Savienības finanšu interešu aizsardzību. Tie ietver Integritātes iestādes juridisko izveidi ar mērķi efektīvi stiprināt krāpšanas, interešu konfliktu un korupcijas, kā arī citu nelikumību un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un korekciju saistībā ar Savienības atbalsta īstenošanu Ungārijā, īpašu uzmanību pievēršot publiskajam iepirkumam un aktīvu deklarāciju pārbaudei. Saskaņā ar jauno ANP Integritātes iestādei vajadzētu būt plašām pilnvarām iejaukties visos gadījumos, kad tā uzskata, ka kompetentās valsts iestādes nav veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu, atklātu un izbeigtu krāpšanu, interešu konfliktus, korupciju un citas nelikumības vai pārkāpumus, kuri ietekmē vai var nopietni ietekmēt Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību. Turklāt Ungārija apņēmās iesniegt Eiropas Komisijai paziņojumu par Ungārijas nodomu piedalīties ciešākā sadarbībā Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei. Vēl viens pasākums ir Korupcijas apkarošanas darba grupas izveide, kas paredz neatkarīgu nevalstisko organizāciju ievērojamu iesaisti, lai pastāvīgi izvērtētu esošos korupcijas apkarošanas pasākumus un izstrādātu attiecīgus priekšlikumus. Turklāt jaunajā ANP ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt ciešāku sadarbību ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), ieviest aktīvu deklarāciju plašāku personisko un materiālo tvērumu konkrētu augsta riska amatpersonu gadījumā, nodrošināt tādu sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu pakāpenisku likvidēšanu, kuri veic sabiedriskas nozīmes darbības, un nodrošināt pārraudzību un pārredzamību attiecībā uz to, kā Savienības atbalstu izmanto minētie fondi (kamēr vien tie darbojas) un juridiskās personas, ko tie iedibinājuši vai uztur. Jaunajā ANP arī ietvertas vairākas reformas, kuru mērķis ir stiprināt likumdošanas, institucionālo un praktisko kārtību efektīvākai krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu, dubulta finansējuma un citu nelikumību novēršanai, atklāšanai un izbeigšanai Savienības atbalsta izmantošanā. Jaunajā ANP ir ietverta reforma, kuras mērķis ir ieviest iespēju pārskatīt tiesā prokuratūras vai izmeklēšanas iestādes lēmumu, ar ko noraida ziņojumu par noziedzīgu nodarījumu vai izbeidz kriminālprocesu tādu īpašu noziegumu gadījumā, kuri saistīti ar valsts varas īstenošanu vai valsts īpašuma pārvaldību. Vairāki jaunajā ANP paredzētie pasākumi sekmē publisko datu pārredzamības palielināšanu un plašāku šo datu pieejamību, arī ar mērķi stiprināt korupcijas apkarošanas regulējumu, ko plānots panākt, atvieglojot neatkarīgu pārraudzību. Šādi pasākumi cita starpā ietver šādas darbības: izveidot tādu centrālu reģistru un nodrošināt tā darbību, kurā var veikt meklēšanu par publisko līdzekļu izmantošanu, atcelt vai ierobežot izmaksas, kas saistītas ar publiskas informācijas pieprasījumiem, vienkāršot tiesvedības procedūras lietās, kuras saistītas ar piekļuvi publiskai informācijai, atcelt konkrētus iemeslus, uz kuru pamata var atteikt piekļuvi publiskai informācijai, un nodrošināt to, ka tiek ieviestas regulāras struktūru, kas pilda sabiedrisko pienākumu, pārbaudes, lai novērtētu, vai tās ievēro savas attiecīgās prasības par piekļuves piešķiršanu publiskai informācijai.
(24)Konkrētajai valstij adresētais ieteikums par tiesu iestāžu neatkarības stiprināšanu ir risināts ar vairākām jaunajā ANP ietvertām reformām, kas, paredzams, stiprinās tiesu un tiesnešu neatkarību un objektivitāti, kas noteikta ar tiesību aktiem, tādējādi paaugstinot standartus tiesību aizsardzībai tiesā un uzlabojot investīciju vidi Ungārijā. Jaunajā ANP ir ietverti pasākumi Valsts tiesu padomes relatīvās lomas un pilnvaru stiprināšanai saistībā ar Valsts tiesu iestāžu biroja priekšsēdētāja pilnvarām. Paredzams, ka Valsts tiesu padomes īstenotā efektīvā kontrole pār Valsts tiesu iestāžu biroja priekšsēdētāju samazinās iespēju pieņemt patvaļīgus lēmumus tiesu centrālajā pārvaldē, t. sk. saistībā ar tiesnešu iecelšanu amatā, un tādējādi stiprinās tiesu iestāžu neatkarību. Saskaņā ar jauno ANP tas būtu jāpanāk, jo īpaši ieviešot prasību par Valsts tiesu padomes pamatotu saistošu atzinumu par atsevišķiem lēmumiem, piemēram, par kandidātu piemērotību Valsts tiesu iestāžu biroja priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amatam, pamatojoties uz piemērotības kritērijiem, iecelšanas procedūru atcelšanu tiesnešu un tiesu vadošajos amatos, tiesnešu pārcelšanu un tiesnešu izslēgšanu no to tiesnešu loka, kuri izskata īpašas, t. sk. administratīvās, lietas. Valsts tiesu padomei būtu jāsniedz arī pamatots saistošs atzinums par noteikumiem, piemēram, par tiesnešu amatu punktu sistēmu, prēmiju piešķiršanas nosacījumiem, tiesnešu apmācību, darba slodzi valsts mērogā un tiesnešu amatu skaitu. Visbeidzot, tiesnešiem, kas darbojas Valsts tiesu padomē, vajadzētu būt iespējai tikt atkārtoti ievēlētiem uz nākamo pilnvaru termiņu, un Valsts tiesu padomei vajadzētu būt pieejamiem visiem dokumentiem, tiesībspējai un autonomijai sava budžeta izmaksāšanā un tiesībām vērsties kompetentajā tiesā un Konstitucionālajā tiesā, lai aizstāvētu savas prerogatīvas. Būtu jāievieš arī nediskrecionāri noteikumi par pagaidu tiesu priekšsēdētāju iecelšanu un aizliegums reintegrēt tiesnešus augstākās instances tiesā pēc viņu norīkošanas darbā. Vēl viena reforma, paredzams, stiprinās Augstākās tiesas (Kúria) neatkarību, jo īpaši grozot noteikumus par Kúria priekšsēdētāja ievēlēšanu, kuram vajadzētu būt vismaz piecu gadu pieredzei tiesneša amatā un kuram nevajadzētu būt iespējai tikt atkārtoti ievēlētam. Valsts tiesu padomei būtu jāsniedz pamatots saistošs atzinums par Kúria priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka kandidātu piemērotību. Ar reformu būtu arī jāatceļ iespēja iecelt Konstitucionālās tiesas locekļus Kúria, apejot parasto piemērošanas procedūru, jāuzlabo lietu sadales sistēma un jānodrošina lielākas pilnvaras Kúria tiesu padomei. Vēl citas reformas, paredzams, novērsīs šķēršļus lūgumiem sniegt prejudiciālus nolēmumus Eiropas Savienības Tiesai un novērsīs 2019. gadā ieviesto iespēju valsts iestādēm apstrīdēt galīgos tiesas nolēmumus Konstitucionālajā tiesā, lai nodrošinātu, ka galīgos spriedumus pieņem kompetentās neatkarīgās tiesas.
(25)Jaunajā ANP arī ietverti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir risināt problēmas, kas saistītas ar konkurenci publiskā iepirkuma jomā, t. sk. stiprinot publiskā iepirkuma procedūru integritāti. Viena reforma paredz tāda uzraudzības instrumenta izstrādi un pastāvīgu izmantošanu, ar kuru novērtē to publiskā iepirkuma procedūru līmeni un cēloni, kurās ir tikai viens piedāvājums. Lai uzlabotu publiskā iepirkuma procedūru pārredzamību un integritāti, reformas mērķis ir ieviest noteikumus par interešu konfliktu, kā arī papildu ziņošanas un publicēšanas pienākumus, kas piemērojami līgumslēdzējām iestādēm. Citas reformas mērķis ir izstrādāt darbības rezultātu novērtēšanas satvaru, lai regulāri novērtētu publiskā iepirkuma efektivitāti un izmaksu lietderību, kā arī iemeslus ierobežotai konkurencei nozarēs, kuras visvairāk ietekmē zemais konkurences līmenis. Rīcības plāna, kura pamatā ir laba starptautiskā prakse, pieņemšana palīdz paaugstināt konkurences līmeni publiskā iepirkuma jomā. Pamatojoties uz minētajām reformām, jaunais ANP ietver Ungārijas apņemšanos līdz mazāk nekā 15 % samazināt to publiskā iepirkuma procedūru īpatsvaru, kurās ir tikai viens piedāvājums un tiek piešķirts Savienības atbalsts. Šo reformu papildināšanai jaunajā ANP ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir izstrādāt elektronisko publiskā iepirkuma sistēmu, lai atvieglotu neatkarīgu pārraudzību un analīzi par konkurenci publiskā iepirkuma jomā.
(26)Jaunajā ANP ir ietvertas reformas, kuru mērķis ir uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un pārredzamību, iesaistot citas ieinteresētās personas un veicot regulārus ietekmes novērtējumus. Ar minētajām reformām saistīto pasākumu mērķis ir nodrošināt to, ka valdības sagatavotie tiesību aktu projekti sistemātiski tiek nodoti pietiekami ilgai sabiedriskajai apspriešanai, ja vien nav pienācīga pamatojuma to nedarīt, un ka leģislatīvo aktu projektiem tiek konsekventi sagatavoti ietekmes novērtējumi un paskaidrojumi, kurus dara pieejamus sabiedrībai. Ieinteresēto personu iesaistīšanu jaunā ANP īstenošanā un pārraudzībā paredzēts panākt arī ar uzraudzības komitejas izveidi un darbību (arī pēc 2026. gada), kurā vismaz pusei darbojošos pārstāvju vajadzētu būt no pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas ir pilnībā neatkarīgas no valsts iestādēm. Tas varētu arī palīdzēt uzlabot sociālo dialogu.
(27)Jaunajā ANP ietverti arī pasākumi attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši nodokļu sistēmas uzlabošanas jomā. Jaunajā ANP ir iekļautas reformas, kuru mērķis ir efektīvāk vērsties pret nodokļu agresīvu plānošanu, piemēram, panākt, ka vairāk tiek ziņoti dati par transfertcenu noteikšanu, čaulas uzņēmumu gadījumā pārskatīt minimālā satura prasības par uzņēmumu ienākuma nodokli un izejošo maksājumu gadījumā paplašināt neatskaitāmības noteikumu tvērumu, attiecinot to arī uz zemu nodokļu vai nulles nodokļu valstīm un teritorijām. Nodokļu vienkāršošanas jomā jaunajā ANP ir ietverti pasākumi, kuru mērķis ir samazināt nodokļu skaitu un uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, kā arī nodokļu saistību izpildes procedūru digitalizācijas pasākumi.
(28)Jaunajā ANP ir ietvertas reformas, kuru mērķis ir uzlabot publisko finanšu stabilitāti. Cita starpā tie ir pasākumi izdevumu pārskatīšanas procesa ieviešanai un veikšanai, kā arī valsts fiskālās sistēmas uzlabojumi, kurus paredzēts panākt, vienlaikus uzsākot plašāku regulējuma pārskatīšanu, un subsidēto aizdevumu reformas.
(29)Jaunajā ANP ir ietverts plašs tādu savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdzēs efektīvi risināt visas tās ekonomiskās un sociālās problēmas vai ievērojamu to ekonomisko un sociālo problēmu daļu, kuras izklāstītas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, ko Padome 2025. gadā adresēja Ungārijai Eiropas pusgada ietvaros, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas politikas koordinēšanu, fiskālo sistēmu, inovāciju, konkurenci elektroenerģijas nozarē, ūdensresursu noturību, izglītību, darba tirgu, sociālo politiku un mājokļiem. Paredzams, ka, risinot iepriekš minētās problēmas, jaunais ANP arī palīdzēs koriģēt nelīdzsvarotību, kas konstatēta ieteikumos, kuri 2026. gadā sniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu, un ar ko saskaras Ungārija, jo īpaši attiecībā uz lielu valdības budžeta deficītu un finansēšanas izmaksām, izmaksu konkurētspējas pasliktināšanos, neaizsargātību pret enerģijas cenām, pieaugošām mājokļu cenām, kā arī attiecībā uz valdības intervences pasākumiem finanšu tirgū.
Ieguldījums izaugsmes potenciālā, darbvietu radīšanā un ekonomiskajā, sociālajā un institucionālajā noturībā
(30)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta c) apakšpunktā un V pielikuma 2.3. punktā, gaidāms, ka jaunais ANP būtiski (A reitings) palīdzēs stiprināt Ungārijas izaugsmes potenciālu, darbvietu radīšanu un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, tostarp veicinot rīcībpolitikas attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā.
(31)Ungārijas izaugsmes stratēģijas pamatā ir būtiska apņemšanās modernizēt Ungārijas ekonomikas infrastruktūru. Ritošā sastāva sabiedrības (ROSCO) izveidei būtu jāpaātrina Ungārijas ritošā sastāva atjaunošana un jārada pamats dzelzceļa pakalpojumu efektīvākai pārvaldībai, tādējādi vēl vairāk veicinot valsts dekarbonizācijas centienus plašākā apmērā. Papildus minētajam investīcijas pilsētmobilitātē, tostarp jaunu tramvaju, autobusu un trolejbusu iegādē, tiks vērtas uz savienojamības uzlabošanu. REPowerEU nodaļā īpašs uzsvars ir likts uz Ungārijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu un valsts zaļās pārkārtošanās paātrināšanu. Pateicoties elektrotīkla jaudas un elastības izvēršanai, jaunais ANP ļauj plašā mērogā integrēt atjaunīgos energoresursus. Sauszemes vēja enerģijas izvēršanai, kas tiks atbalstīta ar racionalizētiem atļauju piešķiršanas procesiem, vajadzētu būtiski palielināt atjaunīgās enerģijas ražošanu Ungārijā. Vienlaikus pārvades un sadales tīklu modernizācija nodrošina to, ka šo atjaunīgo enerģiju var efektīvi integrēt valsts elektrotīklā. Šos pasākumus papildina investīcijas enerģijas uzkrāšanas iekārtās un sabiedrisko un dzīvojamo ēku energorenovācijā, tādējādi radot noturīgāku un ilgtspējīgāku energosistēmu.
(32)Ungārijas ieguldījums kopuzņēmumā EuroHPC ir vērsts uz to, lai atbalstītu MI gigafabrikas vai līdzvērtīgas datorinfrastruktūras izveidi atbilstīgi Eiropas Komisijas redzējumam par tehnoloģisko suverenitāti. Ar šīm investīcijām būtu jāpaātrina progresīvas datošanas jaudas attīstība, tādējādi stiprinot Eiropas konkurētspēju globālajā digitālajā ekonomikā. Arī Ungārijas iemaksa ES Drošas savienojamības programmā (IRIS²) ir vērsta uz to, lai novērstu kritiskās drošības un noturības problēmas, stiprinot drošus un suverēnus sakarus, palielinot kritiskās infrastruktūras un sabiedrisko pakalpojumu noturību un uzlabojot sagatavotību pret kibertraucējumiem, hibrīdtraucējumiem un citiem ar drošību saistītiem traucējumiem.
(33)Jaunajā ANP vienlīdz liels uzsvars ir likts uz darbvietu radīšanu un sociālo noturību, atzīstot to, ka ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei ir jābūt iekļaujošai. Saskaņā ar darba tirgus integrācijas programmām, kas vērstas uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, jaunā ANP mērķis ir radīt attiecīgas iespējas, kuras paredzētas darbaspēka socializācijas iniciatīvās. Jaunu vietu izveide bērnudārzos vēl vairāk palīdz strādājošiem vecākiem, it īpaši sievietēm, apvienot ģimenes un profesionālos pienākumus.
(34)Veselības aprūpes iestāžu modernizācija nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem medicīnas pakalpojumiem visā valstī. Turklāt kapitāla iepludināšana Ungārijas Attīstības bankā (MFB) ir vērsta uz to, lai atvieglinātu cenas ziņā pieejamu mājokļu būvniecību, novērst atšķirības starp pilsētām un laukiem un atbalstīt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem un studentus.
Princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”
(35)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. kritērijā, gaidāms, ka jaunais ANP nodrošinās, ka neviens (A reitings) jaunajā ANP iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 5 17. panta nozīmē (princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”, turpmāk “NBK”).
(36)Attiecīgo pasākumu gadījumā iespējamo kaitīgo ietekmi uz vidi un klimatu ir paredzēts novērst, sniedzot pienācīgas garantijas, ka ir jāievēro piemērojamie kritēriji. Vidiskie riski tiek mazināti ex ante, ieviešot nosacījumus, proti: ar darbībām ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros ir jāsasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas ir mazākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm un, ciktāl iespējams, ievērojami mazākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm. Attiecībā uz visiem finanšu instrumentiem tika ieviests saraksts, kura mērķis ir nodrošināt to, ka netiek atbalstītas darbības un aktīvi, kas neatbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”.
(37)Ar jauno ANP tiek iekļauti trīs pasākumi ar ievērojamu finanšu piešķīrumu plāna ietvaros, attiecībā uz kuriem ir ieviesti principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” aizsardzības pasākumi. Konkrēti – visas šīs investīcijas, jo īpaši kapitāla iepludināšana ritošā sastāva sabiedrībā, kapitāla iepludināšana Ungārijas Attīstības bankā un dotāciju shēma elektrotīkla attīstībai, ietver īpaši šim nolūkam paredzētus attiecināmības kritērijus, lai jau iepirkuma posmā varētu nodrošināt atbilstību principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” prasībām. Tādēļ paredzams, ka ar jauno ANP arī turpmāk tiks ievērots princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”.
Ieguldījums zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sekmēšanā
(38)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. kritērijā, jaunajā ANP ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē zaļo pārkārtošanos, t. sk. bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu sasniegšanai paredzētie pasākumi veido 52,9 % no jaunā ANP kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar minētās regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku. Kā paredzēts minētās regulas 17. pantā, jaunais ANP ir saderīgs ar informāciju, kas iekļauta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.
(39)Jaunajā ANP kopumā ar klimatu saistītie izdevumi veido 52,9 %, un visnozīmīgākais ieguldījums ir sagaidāms no investīcijām atjaunīgās enerģijas izvēršanā un tīkla modernizācijā. Jaunajā ANP ir ietverts ievērojams atbalsts saules enerģijai, paredzot jaunu jaudu radīšanu nelabvēlīgā situācijā esošās pašvaldībās, kā arī plašāku sauszemes vēja enerģijas izvēršanu, ko sekmē racionalizētas atļauju piešķiršanas procedūras. Turklāt pārvades un sadales tīklu modernizācijai, kas radīs papildu jaudu, vajadzētu ļaut Ungārijas elektroenerģijas sistēmā lielākā mērā integrēt atjaunīgos energoresursus un enerģijas uzkrāšanas risinājumus. Energoefektivitātes pasākumi, piemēram, sabiedrisko ēku renovācija un viedo skaitītāju uzstādīšana, vēl vairāk palīdz samazināt enerģijas patēriņu un emisijas. Dzelzceļa posmu elektrifikācijai un bezemisiju autobusu iegādei būtu ievērojami jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas transporta nozarē, tādējādi nākot par labu Ungārijas plašākiem dekarbonizācijas mērķiem. Visi REPowerEU nodaļā paredzētie pasākumi pilnībā sekmē klimata mērķu sasniegšanu, un tādēļ nodaļa sasniedz minimālo mērķrādītāju 37 % apmērā. Enerģijas uzkrāšanas jaudas uzstādīšana ir vērsta uz to, lai uzlabotu pieprasījuma un piedāvājuma elastību, savukārt sauszemes vēja enerģijas ražošanas apmēra izvēršanai un saules enerģijas paneļu uzstādīšanai uz dzīvojamām ēkām būtu jāpalielina atjaunīgo energoresursu īpatsvars Ungārijas energoresursu struktūrā. Paredzams, ka jaunais ANP sniegs būtisku un ilgstošu ieguldījumu zaļās pārkārtošanās sekmēšanā, palīdzot sasniegt ES 2030. gada klimata mērķrādītājus un 2050. gada klimatneitralitātes mērķi. Palielinātā atjaunīgās enerģijas ražošanas jauda apvienojumā ar tīkla modernizāciju un energoefektivitātes uzlabojumiem ir vērsti uz to, lai mazinātu Ungārijas atkarību no fosilā kurināmā un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šie pasākumi ir izstrādāti tā, lai tiem būtu ilgstoša ietekme, jo to mērķis ir turpināt dot vidisku ieguvumu ilgi pēc minēto pasākumu īstenošanas.
(40)Papildus klimata pārmaiņu mazināšanai jaunajā ANP ir ietverti elementi, kas sekmē bioloģisko daudzveidību un vides aizsardzību. Ūdens aiztures jomas pasākumi, kas aptver 18 000 hektārus, ir vēsti uz to, lai uzlabotu ekosistēmu noturību un atbalstītu bioloģisko daudzveidību lauksaimniecības platībās, savukārt Kvassay sūkņu stacijas modernizācijai būtu jāuzlabo Donavas attekas ekoloģiskais stāvoklis. Šīs investīcijas atbilst plašākiem vides mērķiem, papildinot jaunā ANP galveno uzsvaru, kas ir klimatrīcība.
Ieguldījums digitālās pārkārtošanās sekmēšanā
(41)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktā un V pielikuma 2.6. kritērijā, jaunajā ANP ir ietverti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanas izrietošās problēmas. Digitālo mērķu sasniegšanai paredzētie pasākumi veido 24,1 % no jaunā ANP kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar minētās regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.
(42)Ungārijas jaunais ANP atbilst digitālo izdevumu mērķrādītājam 20 % apmērā, kā noteikts saskaņā ar ANM regulas V pielikuma 2.6. novērtējuma kritēriju, un visnozīmīgākais ieguldījums ir sagaidāms no investīcijām digitālajā izglītībā, augstākās izglītības modernizācijā un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijā. Saskaņā ar jauno ANP ir paredzēts ieviest skolās digitālos rīkus, piemēram, klēpjdatorus, ar mērķi uzlabot digitālo pratību un nodrošināt skolēniem digitālajā ekonomikā vajadzīgās prasmes. Turklāt augstākās izglītības infrastruktūras modernizācijai, tostarp digitālā mācību satura izstrādei un augstākās izglītības iestāžu digitalizācijai, būtu jāuzlabo piekļuve digitālajai izglītībai un jāatbalsta pāreja uz mācībām tiešsaistē un hibrīdmācībām. Elektronisko veselības procedūru izvēršana, tostarp mobilās lietotnes ieviešana centrālas veselības aprūpes jomā, ir vērsta uz to, lai digitalizētu veselības aprūpes pakalpojumus un uzlabotu efektivitāti un piekļūstamību.
(43)Paredzams, ka jaunajā ANP ietvertie pasākumi būtiski sekmēs ekonomikas digitālo pārkārtošanos. Investīcijas MI gigafabrikas iniciatīvā, ko papildina brīvprātīgs ieguldījums kopuzņēmumā EuroHPC, ir vērsti uz to, lai paātrinātu progresīvas datošanas jaudas attīstīšanu un pastiprinātu Ungārijas atbalstu Eiropas digitālajai suverenitātei. Arī Ungārijas iemaksai ES Drošas savienojamības programmā (IRIS²) būtu jāuzlabo Ungārijas drošu satelītsakaru infrastruktūra, novēršot kritiskās problēmas digitālās drošības un noturības jomā.
Ilgstoša ietekme
(44)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta g) apakšpunktā un V pielikuma 2.7. kritērijā, gaidāms, ka jaunajam ANP lielā mērā (A reitings) būs ilgstoša ietekme uz Ungāriju.
(45)Paredzams, ka jaunajam ANP, ieskaitot REPowerEU nodaļu, būs ilgstoša pozitīva ietekme uz Ungārijas ekonomiku. Jaunais ANP palielina reformu vērienīgumu saskaņā ar ieteikumiem Eiropas pusgada ietvaros, kā arī pārveidojošas investīcijas transporta dekarbonizācijā, elektrotīklos un mazos un vidējos uzņēmumos. Saskaņā ar jauno ANP ievērojamas investīcijas tiks novirzītas zaļās pārkārtošanās procesam, jo īpaši elektrotīkla jaudas un elastības palielināšanā. Paredzams, ka minētie pasākumi apvienojumā ar vērienīgām reformām, kuras atvērs tirgu investīcijām vēja enerģijas ražošanā, stiprinās valsts enerģētisko drošību, samazinās enerģijas cenas un palīdzēs mazināt valsts atkarību no Krievijas fosilo degvielu importa, tādējādi radot ilgstošu ietekmi. Jaunajā ANP iekļauti arī vērienīgi pasākumi, ar kuriem paredzēts atbalstīt elektrotransportlīdzekļu ieviešanu, kā arī dzelzceļa posmu elektrifikāciju apvienojumā ar dzelzceļa transporta tirgus reformu.
(46)Investīcijas cenas ziņā pieejamos mājokļos, inovatīvos MVU un iespējkapitālā uzlabos Ungārijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju. Šo investīciju potenciālo ietekmi pastiprina reformas, ar kurām paredzēts uzlabot Nacionālās attīstības bankas darbību, pakāpeniski atcelt konkrētus nozaru nodokļus un stiprināt pārredzamu tirgus darbību, veicot korupcijas apkarošanas pasākumus un pieņemot noteikumus par faktiskajiem īpašniekiem. Gaidāms, ka jaunais ANP ievērojami palīdzēs stiprināt Ungārijas institucionālo noturību. To paredzēts panākt, nostiprinot korupcijas apkarošanas sistēmu, stiprinot tiesu iestāžu neatkarību un uzlabojot lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un pārredzamību. Uzņēmējdarbības vidi paredzēts uzlabot ar pasākumiem nodokļu sistēmas un regulējuma paredzamības uzlabošanai un konkurences palielināšanai publiskā iepirkuma jomā. Paredzams, ka jaunais ANP arī veicinās pareizu budžeta pārvaldību, pateicoties izdevumu pārskatu ieviešanai un fiskālās sistēmas uzlabojumiem.
(47)Jaunā ANP ilgstošo ietekmi var arī pastiprināt, izveidojot sinerģiju starp jauno ANP un citām programmām, tostarp tām, ko finansē no kohēzijas politikas līdzekļiem, it īpaši tad, ja ievērojamā apmērā tiktu risinātas teritoriālās problēmas un veicināta līdzsvarota attīstība.
Uzraudzība un īstenošana
(48)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta h) apakšpunktā un V pielikuma 2.8. kritērijā, jaunajā ANP ir ierosināta pienācīga kārtība (A reitings), kas nodrošinās efektīvu jaunā ANP uzraudzību un īstenošanu, tostarp attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, un saistītajiem rādītājiem.
(49)Jaunā ANP atskaites punkti un mērķrādītāji ļauj pienācīgi uzraudzīt plāna īstenošanu. Jaunajā ANP iekļauto investīciju rezultāti būs jānovērtē, pamatojoties uz to, vai ir sasniegti vairāki atskaites punkti un mērķrādītāji, kurus uzrauga katra publiskā struktūra, kas atbild par pasākumu īstenošanu un atspoguļo katras investīcijas svarīgākos īstenošanas posmus. Izvēlētie mērķrādītāji atbilst katra pasākuma mērķiem, izmaksu aplēsēm un īstenošanas grafikam, un tos kvantificē ar īpašiem rādītājiem, kas atspoguļo veikto darbu rezultātu. Atskaites punkti un mērķrādītāji ir relevanti arī attiecībā uz jau pabeigtajiem pasākumiem, kas ir attiecināmi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 17. panta 2. punktu. Šo atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinoša izpilde laika gaitā ir nepieciešama, lai pamatotu izmaksas pieprasījumu.
(50)Katrā no jaunajām reformām un investīcijām ir vismaz viens mērķrādītājs un/vai atskaites punkts, kas ietver pasākuma galvenos elementus un ļauj novērtēt attiecīgo mērķu sasniegšanu. Atskaites punktu un mērķrādītāju sadalījumam ir raksturīga augsta koncentrācija plāna īstenošanas perioda beigās.
(51)Dalībvalstīm jānodrošina, ka saskaņā ar mehānismu sniegtais finansiālais atbalsts tiek paziņots un atzīts atbilstīgi Regulas (ES) 2021/241 34. pantam.
Izmaksas
(52)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktā un V pielikuma 2.9. kritērijā, jaunajā ANP sniegtais pamatojums par jaunā ANP aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo jomu.
(53)Ungārija ir iesniegusi izmaksu aplēses par visām tās jaunajā ANP paredzētajām investīcijām un pietiekamu informāciju, kas pamato uzskatu, ka izmaksas kopumā ir pamatotas un ticamas. Pasākumu izmaksas tika aplēstas, cita starpā pamatojoties uz tirgus cenām vai līdzīgu vienību cenām iepriekšējās investīcijās vai parakstītajos līgumos, vai uz orientējošiem piedāvājumiem. Citu pasākumu gadījumā ir izmantota lejupēja pieeja, saskaņā ar kuru projekta kopējās izmaksas tiek noteiktas, pamatojoties uz līdzīgiem, agrāk īstenotiem projektiem. Pamatojoties uz izmaksu aplēšu un saistīto apliecinošo dokumentu novērtējumu, izmaksu aplēses par lielāko daļu plānā paredzēto pasākumu tiek uzskatītas par pamatotām un ticamām. Jaunā ANP aplēsto kopējo izmaksu summa atbilst paredzēto reformu un investīciju būtībai un veidam. Ungārija ir iesniegusi pietiekamus pierādījumus par izmaksām, kuri pamato plānā izklāstītos apgalvojumus. Attiecībā uz jauno pasākumu, tostarp REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu, izmaksām aplēses, kas ietvertas jaunajā ANP, zināmā mērā tiek uzskatītas par ticamām.
(54)Ungārija ir sniegusi pietiekamu informāciju un pierādījumus par to, ka jaunajā ANP ietverto reformu un investīciju lēstās izmaksas, ko paredzēts finansēt no mehānisma, netiek segtas no esoša vai plānota Savienības finansējuma. Tādējādi attiecībā uz Regulas (ES) 2021/241 V pielikumā noteikto 2.9. novērtējuma kritēriju būtu piešķirams B reitings. Visbeidzot, jaunā ANP aplēstās kopējās izmaksas atbilst izmaksu lietderības principam un ir samērīgas ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.
Savienības finanšu interešu aizsardzība
(55)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta j) apakšpunktā un V pielikuma 2.10. kritērijā, jaunajā ANP ierosinātie pasākumi pienācīgi (A reitings) ļaus novērst, atklāt un izbeigt korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus minētajā regulā paredzēto līdzekļu izmantošanā, un ir gaidāms, ka pasākumi pārliecinoši novērsīs dubultu finansēšanu no minētās regulas un citām Savienības programmām. Tas neskar citu tādu instrumentu un rīku piemērošanu, kuru mērķis ir veicināt Savienības tiesību piemērošanu un panākt atbilstību tām, tostarp korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanai, atklāšanai un izbeigšanai un Savienības budžeta aizsardzībai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 6 .
(56)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 20. panta 5. punkta e) apakšpunktā, būtu jānosaka ar Savienības finanšu interešu aizsardzību saistīti atskaites punkti, lai nodrošinātu atbilstību minētās regulas 22. pantam, izveidojot pienācīgu kontroles sistēmu. Paredzams, ka minēto atskaites punktu izpilde garantēs iekšējās kontroles sistēmas piemērotību saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta j) apakšpunktu. Jaunajā ANP ierosinātās kontroles sistēmas un pasākumu pamatā ir stabili procesi un struktūras, kas skaidri nosaka dažādu plāna īstenošanā, uzraudzībā, kontrolē un revīzijā iesaistīto struktūru funkcijas un pienākumus, kā arī mijiedarbību starp tām. Tādējādi ir nodrošināta skaidra īstenošanas, kontroles un revīzijas funkciju un pienākumu nošķiršana. Valsts iestāde atbild par ANP vispārējo koordināciju, par progresa uzraudzību atskaites punktu un mērķrādītāju izpildē, par kontroles veikšanu attiecībā uz īstenošanas struktūrām, vairāklīmeņu dotāciju struktūrām, struktūru, kas īsteno finanšu instrumentus, finanšu starpniekiem un galasaņēmējiem un par maksājuma pieprasījumu un ar tiem saistīto pārvaldības deklarāciju sagatavošanu un iesniegšanu Komisijai, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem no uzraudzības sistēmas. Jaunā ANP revīzijas iestādes funkcija ir uzticēta Eiropas fondu revīzijas ģenerāldirektorātam (EUTAF), kuram ir vajadzīgā administratīvā pieredze un spējas, lai veiktu attiecīgos revīzijas uzdevumus saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem. EUTAF atbild par sistēmu revīziju veikšanu un par īstenoto atskaites punktu un mērķrādītāju padziļināto pārbaudi, kas kalpo par pamatu Komisijai kopā ar maksājumu pieprasījumiem iesniegto revīziju kopsavilkumam. Revīzijas regulējumu vēl vairāk pastiprina īpaši atskaites punkti, ar kuriem nodrošina EUTAF funkcionālo un budžeta neatkarību, tādas daudzgadu revīzijas stratēģijas pieņemšanu, kas aptver sistēmas revīzijas, uz risku balstītu atlasi un pārbaudes uz vietas, kā arī prasības, ar kurām nodrošina pietiekamu revīzijas tvērumu attiecībā uz īstenošanas struktūrām un kontroles sistēmām, un revīzijas atzinuma sniegšanu par jaunā ANP īstenošanas uzraudzībai paredzētās repozitorija sistēmas darbību. To jo īpaši nodrošina šādi atskaites punkti: 75., 81., 83. un 84.
(57)Paredzams, ka par jaunā ANP īstenošanu, koordināciju, uzraudzību un kontroli atbildīgo struktūru administratīvā spēja būs pietiekama tām paredzēto funkciju un uzdevumu veikšanai. Valsts iestādi var atbalstīt īstenošanas struktūras, vairāklīmeņu dotāciju struktūras un Ungārijas Attīstības banka, kurām ir uzticēti konkrēti īstenošanas uzdevumi, pamatojoties uz to speciālajām zināšanām un administratīvajām spējām. Ungārijas Attīstības bankas palielināto īstenošanas lomu papildina īpaša reforma, kuras mērķis ir stiprināt šīs bankas darbības spējas, pārvaldību, pārredzamību, iekšējās kontroles sistēmas un uzraudzības pasākumus. Paredzams, ka Valsts iestāde regulāri uzraudzīs īstenošanā iesaistīto struktūru darbu. Turklāt Iekšējās revīzijas un integritātes direkcija neatkarīgi no citām kontroles struktūrām veic regulāras pārbaudes saistībā ar interešu konfliktiem, tostarp pastiprinot noteikumus par interešu konfliktu nepieļaušanu, atklāšanu un novēršanu visās īstenošanas struktūrās un atbalsta saņēmējos, kā arī sistemātiski pārbaudot deklarācijas un veicot uz risku balstītas darbību ex post kontroles. Ir iekļauti papildu atskaites punkti, lai nodrošinātu to, ka tiesiskais un institucionālais satvars, kas reglamentē jaunā ANP pārvaldību, kontroli un revīziju, tiek piemērots visā plāna īstenošanas periodā un arī pēc 2026. gada, tostarp tāda tiesiskā satvara izveidi un uzturēšanu, kurš reglamentē pārvaldības, kontroles un revīzijas funkcijas, tādējādi nodrošinot aizsardzības pasākumu nepārtrauktību un pastiprinot īstenošanas struktūru un finanšu starpnieku pārraudzību. Ar papildu reformām tiek stiprināta Savienības finanšu interešu aizsardzība, piemēram, izveidojot Integritātes iestādi un cita starpā uzlabojot pārredzamību un piekļuvi informācijai par faktiskajiem īpašniekiem pārvaldības, kontroles un revīzijas nolūkos, regulāri pārskatot krāpšanas apkarošanas un korupcijas novēršanas stratēģiju Savienības atbalsta īstenošanai, revīzijai un kontrolei, pieņemot leģislatīvus pasākumus, ar kuriem nodrošina to, ka tiek efektīvi veiktas OLAF izmeklēšanas un pārbaudes uz vietas, cita starpā sniedzot valsts līmeņa palīdzību un ieviešot efektīvas sankcijas nesadarbošanās gadījumā, kā arī tiek pastiprināta operatīvā sadarbība ar OLAF, nosakot obligātus palīdzības pienākumus kompetentajām valsts iestādēm un uzlabojot turpmāko pasākumu veikšanu pēc izmeklēšanas konstatējumiem, kā arī paredzot Ungārijas dalību ciešākā sadarbībā Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei. Krāpšanas apkarošanas un korupcijas novēršanas regulējuma efektivitāti vēl vairāk pastiprina riska analīzes un datizraces rīku sistemātiska izmantošana, tostarp obligāta datu augšupielāde, strukturēta konstatēto risku pēcpārbaude un riska novērtējuma rezultātu integrēšana lēmumu pieņemšanas procesos, kas tiks atbalstīts ar revīzijas pārbaudēm par pamatā esošo datu pilnīgumu un ticamību. Saskaņā ar šiem institucionālajiem aizsardzības pasākumiem paredzēts arī izveidot neatkarīgu iekšējās revīzijas un integritātes funkciju ar izmeklēšanas pilnvarām interešu konfliktu un pārkāpumu jomā, ko papildinās trauksmes celšanas kanāli un sistemātiska deklarāciju pārbaude, kā arī pastiprinātas garantijas revīzijas iestādes funkcionālajai un budžeta neatkarībai, tādējādi nodrošinot daudzgadu revīzijas plānošanu, metodikas autonomiju un atbilstību starptautiski atzītiem revīzijas standartiem. To jo īpaši nodrošina šādi atskaites punkti: 76., 77., 78., 79., 80. un 82. Turklāt ir noteikti septiņi atskaites punkti, lai jo īpaši nodrošinātu korupcijas apkarošanas regulējuma stiprināšanu, publisko līdzekļu, tostarp Savienības atbalsta, izmantošanas pārredzamību un pārraudzību (to nodrošina 54., 55., 57., 58., 59., 62. un 63. atskaites punkts). Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un konkurenci publiskā iepirkuma jomā, ir noteikti trīs atskaites punkti (to nodrošina 66., 68. un 69. atskaites punkts). Ir noteikti četri atskaites punkti, lai stiprinātu tiesu iestāžu neatkarību, kas ir priekšnoteikums iekšējās kontroles sistēmas darbībai (to nodrošina 71., 72., 73. un 74. atskaites punkts).
(58)Komisija uzskata, ka jaunā ANP iekšējās kontroles sistēma kopumā ir pienācīga, ņemot vērā arī 24 atskaites punktus, kas saistīti ar Ungārijas kontroles sistēmu, kuras mērķis ir Savienības finanšu interešu aizsardzība, un ir priekšnoteikums jebkādiem maksājumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu. Ņemot vērā, ka minētie atskaites punkti ir paredzēti tam, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību un pienācīgas kontroles sistēmas izveidi, pirms Komisija ir atļāvusi maksājumus no mehānisma līdzekļiem, Ungārijai pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas būtu jāizpilda visi ar kontroles sistēmu saistītie atskaites punkti 7 , un pirms to izpildes nebūtu jāveic nekādi maksājumi no mehānisma līdzekļiem. Vairākus no šiem pasākumiem Ungārija ir ierosinājusi Nosacītības regulā paredzētās procedūras kontekstā. Attiecīgo atskaites punktu un mērķrādītāju saturs ir saskanīgs ar šajā kontekstā uzņemtajām saistībām. Turklāt ir iekļauti noteikumi, lai nodrošinātu revīzijas un kontroles aizsardzības pasākumu turpmāku piemērošanu arī pēc 2026. gada. Turklāt revīzijas ticamība ir palielināta, iekļaujot specifiskus noteikumus saistībā ar pastiprinātām ex post pārbaudēm un revīzijām, kā arī saistībā ar atbilstības pārbaudi attiecībā uz noteikumiem par krāpšanu, interešu konfliktiem un dubultu finansējumu.
Jaunā ANP saskanīgums
(59)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta k) apakšpunktā un V pielikuma 2.11. kritērijā, jaunajā ANP lielā mērā (A reitings) ir iekļauti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.
(60)Jaunais ANP ir strukturēts 11 savstarpēji saskaņotos komponentos, ar kuriem atbalsta ekonomikas, nodarbinātības un sociālo rezultātu uzlabošanu un veicina zaļo un digitālo pārkārtošanos. Investīcijas ūdensapgādē un apritīgumā, transportā un REPowerEU nodaļā, kā arī brīvprātīgais ieguldījums MI gigafabrikā un IRIS² programmās uzlabo plāna konsekvenci, nodrošinot to, ka Ungārijas atveseļošanas stratēģija joprojām ir saskaņota ar tās ilgtermiņa prioritātēm, proti, zaļo un digitālo pārkārtošanos, enerģētisko drošību un sociālekonomisko noturību. Plānā ir ietverti pasākumi, kas rada multiplikatora efektu, paātrinot virzību uz Ungārijas stratēģisko mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka mijiedarbība starp transporta dekarbonizāciju un tīkla attīstību veicinās sistēmiskas pārmaiņas. Dzelzceļa posmu elektrifikācija palielina tīras elektroenerģijas pieprasījumu, kurš apmierināms ar tīkla modernizācijas palīdzību, kas savukārt atbalsta elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju izvēršanu. Lai pārvaldītu elektrificētā transporta radīto papildu slodzi, ir būtiski palielināt tīkla jaudu un elastību (ko panāk, veicot investīcijas uzkrāšanas iekārtās, kuras uzstādītas viedtīklos, un modernizējot pārvadi). Pasākumi ietver Ungārijas zaļās un digitālās pārkārtošanās turpmāku stiprināšanu. 6. komponentā (Enerģētika) un REPowerEU nodaļā ir iekļauti pasākumi, kas vērsti uz dažādiem energosistēmas segmentiem. Atbalsts saules enerģijas paneļu uzstādīšanai uz dzīvojamām ēkām paver iespēju mājsaimniecībām ražot savu atjaunīgo enerģiju, savukārt sauszemes vēja enerģijas projektu attīstība ir vērsta uz liela mēroga atjaunīgo energoresursu jaudu, un reformas ģeotermālās enerģijas jomā atraisa rūpniecības un centralizētās siltumapgādes potenciālu. Tīkla attīstība ir kritiski svarīgs papildu pasākums, nodrošinot to, ka pārvades un sadales infrastruktūra var pielāgoties šo atjaunīgo energoresursu radītajai lielākajai jaudai un mainīgumam. Attiecībā uz digitālo pārkārtošanos – brīvprātīgais ieguldījums MI gigafabrikā un IRIS² programmās stiprina augstas veiktspējas datošanas spējas, savukārt ar veselības aprūpes digitalizāciju tiek modernizēta sabiedrisko pakalpojumu sniegšana. Viedo skaitītāju uzstādīšana (cits papildu pasākums) uzlabo energoefektivitāti un tīkla pārvaldību, sniedzot reāllaika datus par patēriņu. Tas ļauj panākt labāku pieprasījuma pārvaldību, kas būs ļoti svarīgi tad, kad Ungārijas tīklā tiks integrēti daudzveidīgāki atjaunīgie energoresursi. Kopā šīs investīcijas nodrošina to, ka tiek atbalstīti digitālās pārkārtošanās galvenie aspekti – gan rūpniecības, gan publiskajā vai infrastruktūras jomā.
Līdztiesība
(61)Jaunajā ANP dzimumu līdztiesība un vienlīdzīgas iespējas ir integrētas kā transversālas prioritātes, kas atbilst Eiropas sociālo tiesību pīlāra 2. principam (Dzimumu līdztiesība) un 3. principam (Vienlīdzīgas iespējas). Plānā ir ietverti mērķorientēti pasākumi, kuru mērķis ir samazināt dzimumu nelīdztiesību izglītībā, kā arī attiecībā uz līdzdalību darba tirgū un piekļuvi pamatpakalpojumiem. Pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā paredzētajai 110 jaunu bērnudārzu būvniecībai (C1.I4) būtu jāpalīdz vecākiem, it īpaši sievietēm, apvienot ģimenes un profesionālos pienākumus, tādējādi veicinot sieviešu līdzdalību darba tirgū. Jaunais ANP arī veicina iekļaujošu izglītību, jo tajā ir paredzēti pasākumi skolu segregācijas mazināšanai (C1.R1) un atbalsts skolēniem ar speciālās izglītības vajadzībām (C1.I2), tādējādi visiem bērniem neatkarīgi no viņu sociālekonomiskās izcelsmes nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai.
Drošības pašnovērtējums
(62)Nav iesniegts drošības pašnovērtējums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 4. punkta g) apakšpunktu, jo Ungārija to neuzskatīja par lietderīgu. Jaunajā ANP paredzētās investīcijas sedz brīvprātīgo ieguldījumu MI gigafabrikā un IRIS² programmās. Vajadzīgās drošības garantijas būtu jāievieš kā daļa no attiecīgo programmu izpildes.
Pārrobežu un daudzvalstu projekti
(63)Jaunajam ANP ir spēcīga pārrobežu un daudzvalstu dimensija. REPowerEU nodaļā ir iekļautas galvenās reformas un investīcijas, kas stimulē atjaunīgo energoresursu plašāku izmantošanu, stiprina elastīguma tirgus un elektrotīkla noturību un uzlabo energoefektivitāti, tādējādi palīdzot samazināt atkarību no fosilās degvielas. Elektroenerģijas tīkla attīstības mērķis ir atbalstīt atjaunīgās enerģijas plašāku izmantošanu un uzlabot patērētāju un ražotāju elektroenerģijas savienojumus. Apvienojumā ar reformām, kuru mērķis ir stimulēt enerģijas uzkrāšanu, sauszemes vēja enerģijas savienojumus un elastīguma tirgus darbību, šī investīcija ir kritiski svarīgs pasākums, kas veicina ES elektroenerģijas tīkla noturību un samazina atkarību no fosilās degvielas. Visbeidzot, finanšu instruments, ar ko tiek atbalstīti energoefektivitātes uzlabojumi mājokļos, mājsaimniecību enerģijas patēriņa samazināšanas rezultātā ļauj palielināt iepriekš minēto reformu un investīciju ietekmi. Šo pasākumu kopējās aplēstās izmaksas kopā veido 704 510 828 EUR, t. i., 100 % no REPowerEU nodaļas aplēstajām izmaksām, pārsniedzot indikatīvo mērķrādītāju – 30 %. REPowerEU komponentam ir izšķiroša nozīme Ungārijas KVAI, it īpaši 2022. gada KVAI Nr. 5, 2022. gada KVAI Nr. 6 un 2023. gada KVAI Nr. 4, īstenošanā, jo minētais komponents veicina energoefektivitāti, infrastruktūras modernizāciju un pārrobežu savienojamību. Šīs shēmas pamatprojekts ir dzelzceļa līnijas Szeged–Röszke elektrifikācija līdz Ungārijas robežai ar Serbiju, kā arī jauna elektrificēta delta sliežu ceļa būvniecība, savienojot dzelzceļa līnijas Nr. 136 un Nr. 140. Ar šo modernizāciju būtu jāuzlabo pārrobežu dzelzceļa transporta efektivitāte, jāsamazina atkarība no fosilās degvielas un jāpanāk atbilstība ES mērķiem dekarbonizācijas un ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Modernizējot kritisko infrastruktūru, projekts sekmē Ungārijas zaļo pārkārtošanos, stiprina reģionālās ekonomiskās saites un uzlabo loģistiku gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu pakalpojumu jomā. Iniciatīva atspoguļo plašākus REPowerEU mērķus, tostarp enerģētiskās neatkarības paātrināšanu, atjaunīgo energoresursu integrācijas veicināšanu un transporta noturības stiprināšanu ES mērogā, vienlaikus novēršot sociālekonomiskās atšķirības ar mērķorientētu investīciju palīdzību enerģētikā un infrastruktūrā. Ungārijas ieguldījumam MI gigafabrikas iniciatīvā (500 000 000 EUR) ir skaidra pārrobežu dimensija. MI gigafabrikas ir Savienības līmeņa stratēģiska infrastruktūra, kas izstrādāta, lai Eiropas pētniekiem, jaunuzņēmumiem un uzņēmumiem visās dalībvalstīs sniegtu piekļuvi lielapjoma skaitļošanas jaudai un apmācības spējām progresīvu MI modeļu jomā. Investīciju sniegtie ieguvumi – kopīgas MI spējas, atklāta piekļuve superdatošanas resursiem un ES tehnoloģiskās suverenitātes stiprināšana – jau pēc savas būtības sniegsies krietni pāri Ungārijas robežām. Visbeidzot, Ungārijas ieguldījumam IRIS² konstelācijas programmā (500 000 000 EUR) ir izteikts pārrobežu raksturs. IRIS² infrastruktūra un ieguvumi no tās, tostarp uzlabota sakaru noturība un mazāka atkarība no trešo valstu pakalpojumu sniedzējiem, jau pēc savas būtības tiks īstenoti visās dalībvalstīs, proti, krietni aiz Ungārijas robežām.
Apspriešanās process
(64)Par reformām un investīcijām, kas ietvertas jaunajā ANP, saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu ir notikusi apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Konkrēti, par pasākumiem, kas pārcelti no iepriekšējā ANP uz jauno ANP, minētā plāna iesniegšanas laikā ir notikusi sabiedriskā apspriešana. Turklāt par pasākumiem un investīcijām, kas pārceltas no citām Savienības programmām uz jauno ANP, pirms attiecīgo uzaicinājumu publicēšanas ir notikusi papildu apspriešanās. Arī par jaunajiem pasākumiem, kas ietverti Ungārijas jaunajā ANP, ANP uzraudzības komitejā ir notikusi apspriešanās ar ieinteresētajām personām, un patlaban notiek turpmāka apspriešanās, kura uzsākta saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu.
Pasākumi, ar kuriem atbalsta investīciju darbības, kas veicina Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas (STEP) mērķu sasniegšanu
(65)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 29. februāra Regulas (ES) 2024/795, ar ko izveido Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP), 4. panta 4. punktu Ungārija par prioritāriem projektiem uzskatīja tos, kuriem saskaņā ar Regulas (ES) 2024/795 4. panta 1. punktu ir piešķirts suverenitātes zīmogs. Tomēr Ungārija uzskatīja, ka jaunajā ANP nav jāiekļauj neviens projekts, kam piešķirts suverenitātes zīmogs, jo nav pietiekami daudz laika, lai pabeigtu šādus projektus pirms ANP beigu datuma.
Pozitīvs novērtējums
(66)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi jauno ANP un konstatējusi, ka jaunais ANP apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem, saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu un V pielikumu šajā lēmumā būtu jānorāda, kādas reformas un investīciju projekti ir nepieciešami jaunā ANP īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu neatmaksājama finansiālā atbalsta un aizdevuma atbalsta veidā Savienība dara pieejamu jaunā ANP īstenošanai.
Finanšu iemaksa
(67)Jaunā ANP aplēstās kopējās izmaksas ir 10 000 000 000 EUR, kas atbilst 3 553 302 225 000 HUF, pamatojoties uz ECB EUR/HUF vidējo atsauces procentu likmi 2026. gada 9. jūnijā. Pasākumu aprakstos minētās summas euro un atbilstošie atskaites punkti un mērķrādītāji ir aprēķināti uz vienas un tās pašas bāzes, un novērtējumā tas būtu jāņem vērā.
(68)Tā kā jaunais ANP apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtējuma kritērijiem un jaunā ANP aplēsto kopējo izmaksu summa ir lielāka par Ungārijai pieejamo maksimālo finanšu iemaksu, tad Ungārijas jaunā ANP īstenošanai piešķiramajai finanšu iemaksai vajadzētu būt 6 511 661 435 EUR.
(69)Turklāt, lai atbalstītu papildu reformas un investīcijas, Ungārijai būtu jādara pieejams kopējais aizdevuma atbalsts 3 918 313 481 EUR apmērā. Jaunā ANP aplēsto kopējo izmaksu summa ir mazāka nekā Ungārijai pieejamā kopējā finanšu iemaksa un aizdevuma atbalsts, kas tika darīts pieejams Ungārijai. Tāpēc kopējā aizdevuma atbalsta summa, kas tiek darīta pieejama Ungārijai, būtu jāsamazina līdz 3 488 338 565 EUR. Ungārijas pieprasītā aizdevuma maksimālais apjoms nepārsniedz 6,8 % no tās 2019. gada nacionālā kopienākuma faktiskajās cenās.
(70)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes 2022. gada 15. decembra Īstenošanas lēmums. Padomes 2022. gada 15. decembra Īstenošanas lēmuma pielikums skaidrības labad būtu jāaizstāj pilnībā.
(71)Šis lēmums nedrīkstētu skart iznākumu procedūrās par Savienības fondu piešķiršanu citās Savienības programmās, kuras netiek īstenotas saskaņā ar mehānismu, vai ar iekšējā tirgus darbības izkropļošanu saistītās procedūras, kuras var tikt sāktas jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu paziņot Komisijai par potenciālu valsts atbalstu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Jaunā ANP novērtējuma apstiprināšana
Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts Ungārijas jaunā ANP novērtējums. Jaunajā ANP iekļautās reformas un investīciju projekti, jaunā ANP uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī ar aizdevuma izmaksu saistītie papildu atskaites punkti un mērķrādītāji, un citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Padomes 2022. gada 15. decembra Īstenošanas lēmumu par Ungārijas ANP novērtējuma apstiprināšanu groza šādi:
(1)Īstenošanas lēmuma 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Savienība Ungārijai neatmaksājama atbalsta veidā dara pieejamu finanšu iemaksu, kuras summa ir 6 511 661 435 EUR.” 8 ;
(2)Īstenošanas lēmuma 2.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Savienība Ungārijai dara pieejamu aizdevumu, kura maksimālā summa ir 3 488 338 565 EUR.”;
(3)pielikumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma pielikumā.
3. pants
Adresāts
Šis lēmums ir adresēts Ungārijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 19.6.2026
COM(2026) 316 final
PIELIKUMS
dokumentam
Priekšlikums – PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,
ar ko groza 2022. gada 15. decembra Īstenošanas lēmumu par Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu
{SWD(2026) 171 final}
PIELIKUMS
1. IEDAĻA. ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNĀ PAREDZĒTĀS REFORMAS UN INVESTĪCIJAS
1.Reformu un investīciju apraksts
A. 1. KOMPONENTS: DEMOGRĀFIJA UN VALSTS IZGLĪTĪBAS SISTĒMA
Šis Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar iekļaujošu piekļuvi kvalitatīvai skolu izglītībai, neaizsargātu grupu integrāciju darba tirgū, kā arī plašākas demogrāfiskās problēmas, ar kurām saskaras Ungārijas ekonomika, publiskās finanses un sabiedrība.
Komponenta galvenie mērķi ir šādi:
·uzlabot piekļuvi kvalitatīvai skolas izglītībai, nodrošinot skolēniem un skolotājiem ierīces, kas vajadzīgas, lai piedalītos modernā digitālajā izglītībā, un attīstot viņu digitālās prasmes;
·palielināt nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu un studentu ar īpašām izglītības vajadzībām līdzdalību kvalitatīvā vispārējā izglītībā;
·samazināt segregācijas risku skolās;
·palielināt skolotāja profesijas pievilcību un stiprināt skolotāju prasmju kopumu;
·uzlabot piekļuvi agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, lai samazinātu sociālo nevienlīdzību un veicinātu neaizsargāto grupu integrāciju darba tirgū
Komponents ietver pasākumus, kas atspoguļo Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus attiecībā uz izglītību, apmācību un mūžizglītību, dzimumu līdztiesību un bērnu aprūpi un atbalstu bērniem. Komponents arī atbalsta digitālo pārkārtošanos, palielinot digitālās spējas publiskajā izglītībā un uzlabojot skolēnu un skolotāju digitālās prasmes. Koncentrēšanās uz segregācijas samazināšanu skolās veicina sociālo kohēziju. Komponents veicina arī zaļo pārkārtošanos, jo plānotajai infrastruktūras attīstībai tiks piemēroti augsti energoefektivitātes standarti.
Komponents atbilst Ungārijas publiskās izglītības stratēģijai, kas sagatavota 2021.–2030. gadam, Ungārijas nacionālajam enerģētikas un klimata plānam, Valsts enerģētikas stratēģijai 2030. gadam un Valsts tīras attīstības stratēģijai.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību turpināt visneaizsargātāko grupu integrāciju darba tirgū, jo īpaši ar prasmju pilnveidi, uzlabot izglītības rezultātus un palielināt nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, jo īpaši romu, līdzdalību kvalitatīvā vispārējā izglītībā (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2 un 2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), veicināt sieviešu līdzdalību darba tirgū (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4), ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrēt uz energoefektivitāti un resursefektivitāti (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), nodrošināt piekļuvi pamatpakalpojumiem un kvalitatīvai izglītībai visiem (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2), koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un digitālo infrastruktūru skolām (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
A.1. PUNKTS. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
C1.I1: Konkurētspējīgas publiskās izglītības attīstība, izmantojot 21. gadsimta tehnoloģiju
Pasākuma mērķis ir atbalstīt publiskās izglītības digitālo pārveidi, palielinot digitālo ierīču un rīku pieejamību skolās.
Šis pasākums ietver digitālo ierīču piegādi skolu izglītības iestādēm un skolu administrācijas centram (Klebelsberg Központ).
C1.I2: Atbalsts studentu ar īpašām izglītības vajadzībām izglītībai
Pasākuma mērķis ir uzlabot specializēto pakalpojumu kvalitāti skolām, kurās integrē skolēnus ar īpašām izglītības vajadzībām, ilgtermiņa aprūpē iesaistītos skolēnus un tos, kuriem nepieciešams specializēts pedagoģiskais atbalsts.
Šis pasākums ietver specializētu atbalsta pakalpojumu sniegšanu valsts izglītības iestādēm, kas integrē bērnus un skolēnus ar īpašām izglītības vajadzībām.
C1.R1: Segregācijas riska mazināšana skolās
Reformas mērķis ir uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un samazināt skolu segregāciju.
Pasākums ietver tādu tiesību aktu stāšanos spēkā, kuru mērķis ir samazināt valsts atbalstu pamatskolām un pamatskolām (1.–8. klase), kurās ir neliels nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu īpatsvars.
C1.R2: Skolotāja profesijas pievilcības palielināšana
Šā pasākuma mērķis ir palielināt skolotāja profesijas pievilcību un samazināt skolotāju trūkumu.
Pasākums ietver tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanos spēkā, ar ko pakāpeniski palielina skolotāju algas līdz vismaz 80 % no terciārās izglītības absolventu vidējās algas 2025. gadā un kas jāsaglabā tādā pašā līmenī vismaz līdz 2031. gada 31. decembrim.
C1.I3: Bērnu aprūpes iestāžu būvniecība
Investīcijas mērķis ir palielināt agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu pieejamību, radot papildu vietas bērnudārzos.
Šis pasākums ietver bērnu aprūpes iestāžu būvniecību.
C1.I4: Skolu infrastruktūras modernizācija
Investīcijas mērķis ir palielināt pamatizglītības un vidējās izglītības spējas, modernizējot skolu infrastruktūru un mācību aprīkojumu.
Šis pasākums ietver skolu telpu būvniecību un renovāciju, kā arī mācību aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu.
A.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
1 |
C1.I1 Konkurētspējīgas publiskās izglītības attīstība, izmantojot 21. gadsimta tehnoloģijas |
Atskaites punkts |
Digitālo piezīmjdatoru un rīku piegāde |
Aprīkojuma piegāde |
JAUTĀJUMS |
2026 |
579000 digitālo piezīmjdatoru un 3100 digitālo rīku piegāde skolu izglītības iestādēm vai skolu administrācijas centram (Klebelsberg Központ). |
|||
|
2 |
C1.I2 Atbalsts to studentu izglītībai, kuriem ir īpašas izglītības vajadzības |
Atskaites punkts |
Atbalsta pakalpojumu sniegšana bērnu ar īpašām izglītības vajadzībām izglītībai |
Atbalsta piešķiršana |
JAUTĀJUMS |
2026 |
23,5 miljoni EUR piešķirti projektiem, kas saistīti ar apmācību un zināšanu apmaiņu, skolu transporta pakalpojumiem, aprīkojuma nomu, IKT un medicīnisko aprīkojumu, pielāgotiem elektrotransportlīdzekļiem un veiktajiem maksājumiem. |
|||
|
3 |
C1.R1 Segregācijas riska mazināšana skolās |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas paredz samazināt valsts atbalstu pamatskolām un pamatskolām, kurās ir maz nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu |
Tiesību akta(-u) noteikumi, kas norāda uz tā stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i) par valsts atbalsta samazināšanu pamatskolām un pamatskolām (1.–8. klase), kurās ir maz nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu. Tiesību aktā(-os) iekļauj noteikumus, saskaņā ar kuriem valsts atbalstu pamatskolām un pamatskolām samazina par 10 %, ja nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu īpatsvars šajās skolās ir par vairāk nekā 20 procentpunktiem mazāks nekā vidējais īpatsvars apmetnē (vietējās administratīvās vienības līmenī, kurā atrodas skola), kā noteikts 2025./2026. mācību gada sākumā. |
|||
|
4 |
Skolotāja profesijas pievilcības palielināšana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, lai palielinātu skolotāju algas valsts izglītības sistēmā |
Tiesību akta(-u) noteikumi, kas norāda uz tā stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kurā(-os) noteikts pienākums, ka valsts izglītības sistēmas skolotāju (visi valsts izglītības sistēmas skolotāji, kuriem ir terciārā izglītība, kā definēts Valsts izglītības likumā, izņemot profesionālo izglītību) vidējā alga līdz 2025. gada 1. janvārim sasniedz vismaz 80 % no terciārās izglītības absolventu vidējās algas un tiek saglabāta vismaz 80 % apmērā no terciārās izglītības absolventu vidējās algas vismaz līdz 2031. gada 31. decembrim. Likumā iekļauj arī noteikumus, saskaņā ar kuriem no 2024. gada 1. janvāra līdz vismaz 2031. gada 31. decembrim turpmāk uzskaitīto kategoriju skolotāju alga ir lielāka par vismaz 12,5 % no to skolotāju algas, kuriem ir tāda pati kvalifikācija un pieredze un kuri nav iekļauti šajās kategorijās: -skolotāji, kas strādā nelabvēlīgās apmetnēs vai iedzīšanas procesā esošās apmetnēs, kā noteikts valdības dekrētā; -skolotāji, kas strādā skolās, kurās vismaz 10 % skolēnu ir nelabvēlīgā situācijā, un savās pedagoģiskajās programmās nosaka īpašas pedagoģiskās metodes iekļaujošai izglītībai (avots: Köznevelési Információs Rendszer). |
|||
|
5 |
C1.I3 Bērnu aprūpes iestāžu būvniecība |
Mērķa |
Uzbūvētas bērnu aprūpes iestādes |
Skaits |
0 |
110 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Izsludināts(-i) uzaicinājums(-i)/konkurss(-i) 110 bērnu aprūpes iestāžu būvniecībai. Pieteikumu iesniegšanas konkursa(-u)/uzaicinājuma(-u) nosacījumi nodrošina, ka primārās enerģijas pieprasījums visās jaunajās ēkās ir vismaz par 20 % mazāks nekā valsts tiesību aktos noteiktā prasība attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām. 110 bērnu aprūpes iestāžu būvniecība. |
|
|
6 |
C1.I4 Skolu infrastruktūras modernizācija |
Atskaites punkts |
Skolu telpu celtniecība un atjaunošana |
Līdzekļu izmaksa |
JAUTĀJUMS |
2026 |
152 miljonu EUR līdzekļu izmaksa ieguldījumiem skolu infrastruktūrā un mācību aprīkojumā. |
|||
B. 2. DAĻA: AUGSTI KVALIFICĒTS UN KONKURĒTSPĒJĪGS DARBASPĒKS
Šis Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna komponents veicina profesionālās un augstākās izglītības sistēmu modernizāciju. Tas risina zaļās un digitālās pārkārtošanās problēmas, īstenojot energoefektivitātes renovāciju un digitālā aprīkojuma risinājumus ēkās augstākās un profesionālās izglītības iestādēs. Komponents risina arī problēmas, kas saistītas ar prasmju attīstību un pētniecības un inovācijas līmeni, stimulējot uzņēmējdarbības un akadēmisko aprindu pētniecības projektus. Pasākumi šajā komponentā ir svarīgi ekonomikas atveseļošanai un turpmākas noturības pret krīzēm uzlabošanai.
Šā komponenta galvenais mērķis ir stiprināt darbaspēku un ar to saistītās mācību iestādes, ņemot vērā pašreizējās un iespējamās jaunās krīzes, un uzlabot Ungārijas sociālekonomisko vidi. Šajā nolūkā komponenta mērķis ir i) izveidot konkurētspējīgu augstākās izglītības sistēmu; II) palīdz palielināt kvalificētu darbinieku pieejamību; un iii) atbalstīt zinātnes, inovācijas un apmācības ekosistēmu.
Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanu par investīciju un reformu veicināšanu pētniecībā un inovācijā un zaļajās un digitālajās prasmēs (2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 5); koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un skolu digitālo infrastruktūru (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2); un ar investīcijām saistītas ekonomikas politikas koncentrēšanu uz pētniecību un inovāciju (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
B.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
C2.R1: Augstākās izglītības kursu modernizācija
Šā pasākuma mērķis ir modernizēt augstāko izglītību, programmās iekļaujot vairāk uz praksi orientētus elementus.
Šis pasākums ietver augstākās izglītības programmu pārskatīšanu, lai ieviestu uz praksi orientētus elementus, un atsevišķu saistīto regulu grozīšanu.
C2.I1: Institucionālā inovācija augstākajā izglītībā
Šā pasākuma mērķis ir izstrādāt digitālo mācību saturu.
Šis pasākums ietver digitālā mācību satura izstrādi.
C2.I2: Augstākās izglītības infrastruktūras digitalizācija un modernizācija
Šā pasākuma mērķis ir palielināt augstākās izglītības iestāžu pievilcību un atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos, izmantojot modernizētu infrastruktūru un digitalizāciju.
Šis pasākums ietver:
I)augstākās izglītības iestāžu energoefektivitātes atjaunošana, panākot vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu.
II)jaunu ēku būvniecība augstākās izglītības iestādēm, kuru primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām.
III)digitālā aprīkojuma iegāde un piegāde augstākās izglītības iestādēs.
C2.I3: Profesionālās izglītības un apmācības infrastruktūra 21. gadsimtam
Investīcijas mērķis ir uzlabot atsevišķu profesionālās apmācības centru digitalizāciju un energoefektivitāti.
Šis pasākums ietver: I) ar energoefektivitāti saistīta renovācija un/vai jaunu ēku būvniecība un ii) IKT aprīkojuma iegāde un piegāde izraudzītiem profesionālās izglītības un apmācības centriem.
C2.I4: Centrālā eksaminācijas centra izveide
Šā pasākuma mērķis ir izveidot centrālu eksaminācijas centru Budapeštā, veicinot kvalitatīvus profesionālos eksāmenus.
Šī investīcija sastāv no Centrālā eksaminācijas centra aprīkojuma atjaunošanas un iegādes un piegādes.
C2.I5: Atbalsts pētniecībai un izstrādei
Investīcijas mērķis ir stiprināt inovācijas ekosistēmu valstī, atbalstot pētniecības un izstrādes darbības drošas sabiedrības un vides jomā; veselība; rūpniecība un digitalizācija.
Pasākums ietver finansiāla atbalsta sniegšanu pētniecības struktūrām.
B.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
7 |
C2.R1 Augstākās izglītības programmu modernizācija |
Atskaites punkts |
Augstākās izglītības programmu pārskatīšana |
Pārskatītās programmas |
JAUTĀJUMS |
2026 |
15 augstākās izglītības programmu pārskatīšana, lai ieviestu uz praksi orientētus elementus un grozītu saistītos noteikumus. |
|||
|
8 |
C2.I1 Institucionālā inovācija augstākajā izglītībā |
Atskaites punkts |
Digitālie mācību materiāli, kas pieejami augstākajā izglītībā |
Digitālie mācību materiāli, kas pieejami augstākajā izglītībā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Augstākās izglītības iestādēs ir izstrādāti vismaz 1000 digitālo mācību materiālu (piemēram, mācību grāmatas, pētniecības studijas un citi izglītības resursi). |
|||
|
9 |
C2.I2 Augstākās izglītības infrastruktūras digitalizācija un modernizācija |
Atskaites punkts |
Ēku infrastruktūras energoefektivitātes atjaunošana un jaunu ēku būvniecība augstākās izglītības iestādēs |
Renovētās/izbūvētās augstākās izglītības iestādes |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Izsludināts uzaicinājums iesniegt projektus attiecībā uz 1) energoefektivitātes renovāciju, 2) jaunu ēku būvniecību, 3) digitālā aprīkojuma iegādi un uzstādīšanu augstākās izglītības iestādēs. Uzaicinājuma dokumentācijā iekļautās prasības nodrošina nediskrimināciju Ungārijas augstākās izglītības iestādēs, tostarp pamatojoties uz to īpašumtiesību struktūru. Publiskie investīciju fondi nav tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar uzaicinājumu. 25145 kvadrātmetru ēku renovācija un/vai būvniecība augstākās izglītības iestādēs un 22300 IKT aprīkojuma iegāde un piegāde augstākās izglītības iestādēm. Jaunceltnēm primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % mazāks nekā gandrīz nulles enerģijas ēkām izvirzītā prasība. Ar energoefektivitātes renovāciju panāk vidēji vismaz 30 % tiešo un netiešo GhG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar ex ante emisijām. |
|||
|
10 |
C2.I3 Profesionālās izglītības un apmācības infrastruktūra 21. gadsimtam |
Mērķa |
Profesionālās izglītības un apmācības centri, kas aprīkoti ar modernizētu infrastruktūru |
|
Skaits |
0 |
18 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
57000 kvadrātmetru renovācija un/vai būvniecība un 1150 IKT iekārtu iegāde un piegāde. Šie centri panāk vidēji vismaz 30 % tiešo un netiešo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu. |
|
11 |
C2.I4 Centrālā eksaminācijas centra izveide |
Atskaites punkts |
Centrālā eksaminācijas centra atjaunošana |
Centrālā eksaminācijas centra atjaunošana |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Centrālā eksaminācijas centra ēkas renovācija un IKT un ražošanas simulācijas aprīkojuma iegāde un piegāde. Ar energoefektivitātes renovāciju panāk vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu vai vismaz 30 % siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. |
|||
|
12 |
C2.I5 Atbalsts pētniecībai un izstrādei |
Mērķa |
Atbalstīt pētniecības struktūras |
Skaits |
0 |
14 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
14 dotāciju nolīgumu parakstīšana ar pētniecības iestādēm. |
|
C. 3. KOMPONENTS: APDZĪVOTO VIETU ATGŪŠANĀS
Šis Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina sociālekonomiskās un teritoriālās problēmas, ko saasinājusi Covid-19 pandēmija, jo īpaši nabadzīgākajās apmetnēs, un risina tādus jautājumus kā piekļuves trūkums darba tirgum un sabiedriskajiem pakalpojumiem, primārās aprūpes speciālistu trūkums un kopumā nabadzība.
Šā komponenta galvenais mērķis ir sniegt pamatpakalpojumus 300 visnelabvēlīgākajā situācijā esošo apmetņu iedzīvotājiem Ungārijā (kā noteikts valdības Lēmumā 1404/2019 (VII.05.) un valdības Lēmumā 1057/2021). II.19.) izmantojot integrētu sociālās politikas intervenci. Pasākumu darbības joma šajā komponentā ir daļa no plašākas Apmetņu programmas. Komponents veicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20. principa par piekļuvi pamatpakalpojumiem īstenošanu.
Šajā nolūkā komponenta mērķis ir i) izveidot sociālās saules enerģijas spēkstacijas; veicināt nodarbinātību un prasmju attīstību, pamatojoties uz vietējām īpatnībām un vietējās ekonomikas kultūras stiprināšanu; un iii) sasniegt labākus mācību rezultātus, izmantojot uz kopienu orientētu pedagoģiju.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par sociālās palīdzības adekvātuma uzlabošanu un piekļuves nodrošināšanu pamatpakalpojumiem, kvalitatīvai izglītībai (2. konkrētai valstij adresētais ieteikums 2020. gadā un 3. ieteikums 2022. gadā), par visneaizsargātāko grupu integrācijas darba tirgū nodrošināšanu (2. konkrētai valstij adresētais ieteikums 2019. gadā un 3. ieteikums 2022. gadā) un par investīciju veikšanu, kas vērstas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos (3. konkrētai valstij adresētais ieteikums 2020. gadā un 6. ieteikums 2022. gadā).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
C.1. PUNKTS. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
C3.I1: Atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana un izmantošana nelabvēlīgā situācijā esošās pašvaldībās
Šā pasākuma mērķis ir samazināt enerģētisko nabadzību pašvaldībās, kas izvēlētas saskaņā ar apdzīvoto vietu piesaistes programmu, izmantojot atjaunīgās enerģijas ražošanu.
Šis pasākums ietver fotoelementu jaudas uzstādīšanu, lai subsidētu elektroenerģijas vajadzības mājsaimniecībām, kas dzīvo pašvaldībās, kuras izvēlētas saskaņā ar Nozvejas norēķinu programmu.
C3.I2: Nodarbinātības un prasmju attīstības veicināšana, pamatojoties uz vietējām īpatnībām
Šā pasākuma mērķis ir attīstīt to cilvēku nodarbināmību, kuri dzīvo pašvaldībās, kas izvēlētas saskaņā ar Nozvejas apdzīvoto vietu programmu.
Šis pasākums ietver atbalstu dalībai darbaspēka socializācijas programmās.
C3.I3: Uz sabiedrību orientēta pedagoģija
Pasākuma mērķis ir sniegt skolēniem mērķorientētu atbalstu pašvaldībās, kas izvēlētas saskaņā ar Nozvejas apdzīvoto vietu programmu.
Pasākums ietver valsts izglītības iestāžu līdzdalību iekļaujošā pedagoģiskajā attīstībā.
C.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts
|
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks
|
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
13 |
C3.I1 Atjaunojamās enerģijas ražošana un izmantošana nelabvēlīgā situācijā esošās pašvaldībās |
Mērķa |
Atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas uzstādīšana mājsaimniecību labā pašvaldībās, kas izvēlētas saskaņā ar Nozvejas norēķinu programmu |
kWp |
0 |
15 000 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Fotoelementu elektrostaciju uzstādīšana ar kopējo jaudu vismaz 15000 kWp. Dotāciju piešķiršana 1500 saņēmējiem no pašvaldībām, kas izvēlētas saskaņā ar Notekūdeņu norēķinu programmu, lai subsidētu ikgadējās elektroenerģijas izmaksas. |
|
|
14 |
C3.I2 Nodarbinātības un prasmju attīstības veicināšana, pamatojoties uz vietējām īpatnībām |
Mērķa |
Dalība darbaspēka socializācijas programmās |
Skaits |
0 |
7 000 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Vismaz 7000 cilvēku no pašvaldībām, kas izvēlētas saskaņā ar Notekūdeņu apmetņu programmu, ir piedalījušies darbaspēka socializācijas programmās, piemēram, darbsemināros, apmācībā, mentorēšanā vai personalizētos darbaspēka pakalpojumos. |
|
|
15 |
C3.I3 Uz sabiedrību orientēta pedagoģija |
Mērķa |
Valsts izglītības vai profesionālās apmācības iestāžu pedagoģiskā attīstība |
Skaits |
0 |
60 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Vismaz 60 valsts izglītības vai profesionālās apmācības iestāžu no pašvaldībām, kas izraudzītas saskaņā ar programmu “Catching up Settlements”, dalība iekļaujošās, uz kopienu vērstās pedagoģiskās attīstības programmās, piemēram, valsts izglītības iestāžu sociālajā diagnostikā, paplašinātās skolu programmās un profesionālās orientācijas metodēs skolotājiem. |
|
D. 4. KOMPONENTS: ŪDENS RESURSU APSAIMNIEKOŠANA UN APRITES EKONOMIKA
Šā Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir risināt problēmas, ar kurām Ungārija saskaras ūdens resursu apsaimniekošanas un pārejas uz aprites ekonomiku jomā.
Ūdens trūkums negatīvi ietekmē ūdenstilpju, ekosistēmu un lauksaimniecības zemju stāvokli. Šā komponenta mērķis ir veicināt risinājumu ieviešanu ūdens resursu apsaimniekošanas jomā, izstrādājot rīcības plānu un ūdens aiztures pasākumus.
Aprites ekonomikas pasākumi veicina attīstītāku atkritumu apsaimniekošanas sistēmu Ungārijā. Šajā nolūkā ir jānosaka galvenās tiesību aktu un procedūras prasības, lai sagatavotu Ungārijas ekonomiku pārejai uz aprites ekonomiku, kā arī jāveic izpratnes veicināšanas pasākumi par atkritumu reciklēšanu. Šā komponenta mērķi atbilst ES atkritumu apsaimniekošanas satvaram.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, lai ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrētu uz ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3 un 2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 5). Turklāt šis komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus veicināt reformu ilgtspējīgas atkritumu apsaimniekošanas un ekonomikas apritīguma jomā (2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 5).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
D.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
C4.R1: Izpratnes veicināšana — ūdens
Reformas mērķis ir izveidot‑ klimatnoturīgu un ilgtspējīgu ūdens apsaimniekošanas satvaru, saskaņojot ūdens izmantošanu ar pieejamajiem ūdens resursiem un klimata pārmaiņu prognozēm.
Pasākums ietver ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas rīcības plāna pieņemšanu un kontrolētu ūdens aiztures intervenču īstenošanu.
C4.I1: Dabas aizsardzība
Šīs investīcijas mērķis ir uzlabot (Soroksári)-Donavas atzara ūdens kvalitāti un ekoloģisko stāvokli, būvējot un nododot ekspluatācijā jauno Kvassay sūkņu staciju un ar to saistīto infrastruktūru, un nodrošināt uzticamu, klimatnoturīgu ūdensapgādi.
Pasākums ietver jaunās sūkņu stacijas Donavas sūkņa struktūras pabeigšanu, četru propelleru sūkņu uzstādīšanu ar to mehāniskajām un elektriskajām iekārtām un‑ augstsprieguma elektroapgādes un vadības sistēmas izveidi.
C4.R2: Iekšzemes regulējums pārejai uz aprites ekonomiku
Šā pasākuma mērķis ir izveidot stabilu tiesisko regulējumu pārejai uz aprites ekonomiku.
Pasākums ietver tiesiskā regulējuma grozījumu stāšanos spēkā, lai radītu labvēlīgu vidi atkritumu apsaimniekošanai Ungārijā.
C4.R3: Rīcības plāns vietējiem izpratnes veicināšanas pasākumiem
Pasākuma mērķis ir palielināt iedzīvotāju informētību par atkritumu reciklēšanu.
Reforma paredz pieņemt valsts komunikācijas rīcības plānu, kas informē plašu sabiedrību par augstākiem atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas līmeņiem.
D.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
16 |
C4.R1 Izpratnes veicināšana — ūdens |
Atskaites punkts |
Ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas rīcības plāna pieņemšana |
Ir pieņemts rīcības plāns ilgtspējīgai ūdens resursu apsaimniekošanai |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Valdība ir pieņēmusi rīcības plānu ilgtspējīgai ūdens resursu apsaimniekošanai, kurā izklāstīti pasākumi, pienākumi un termiņi, lai: -saskaņot ūdens izmantošanu ar pieejamajiem ūdens resursiem un klimata pārmaiņu prognozēm, tostarp samazināt plūdu un sausuma ietekmi un nodrošināt ūdens resursu noturību ilgtermiņā. -par prioritāti noteikt dabā balstītus risinājumus un dabiskus ūdens aiztures pasākumus, tostarp to integrēšanu upju baseinu apsaimniekošanas plānos un zemes izmantošanas plānošanā; -palielināt ūdens izmantošanas efektivitāti, tostarp samazināt zudumus un veicināt apritīgu ūdens izmantošanu un ilgtspējīgu urbāno nokrišņu ūdens apsaimniekošanu -attīstīt zaļās prasmes ūdensapgādes nozarē un ar to saistītajās jomās, izmantojot mērķtiecīgus apmācības un prasmju pilnveides pasākumus arī vietējā līmenī -izstrādāt monitoringa un novērtēšanas sistēmu, lai novērtētu pazemes ūdensobjektu kvantitatīvo un kvalitatīvo stāvokli un ūdens aiztures pasākumu ietekmi. -aplēst finansiālās vajadzības -sagatavot ieteikumus turpmākām izmaiņām tiesību aktos, kas vajadzīgas rīcības plāna īstenošanai, pamatojoties uz ieinteresēto personu strukturētu iesaisti. Papildus rīcības plāna pieņemšanai veic komunikācijas pasākumus par ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. |
|||
|
17 |
C4.R1 Izpratnes veicināšana — ūdens |
Mērķa |
Ūdens aiztures intervenču hektāru skaits |
|
Hektāru skaits |
0 |
18 000 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Vismaz 18 000 ha lauksaimniecības zemes ir iesaistīti programmā “Ūdens pārvēršana ainavā”, kurā ūdens resursu pārvalde veic kontrolētas ūdens aiztures intervences vai novērtē, vai tās ir iespējamas. |
|
18 |
C4.I1 Dabas aizsardzība |
Atskaites punkts |
Kvassay sūkņu stacijas piegāde — 2. posms |
Kvassay sūkņu stacijas darbības uzsākšana |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Donavas sūkņa struktūras, četru dzenskrūvju sūkņu kopā ar to mehāniskajām un elektriskajām iekārtām, augstsprieguma energoapgādes sistēmas un vadības sistēmas darbības uzsākšana, kas veido Kvassay sūkņu stacijas projekta otro posmu. Vides skrīninga veikšana. |
|||
|
19 |
C4.R2 Pārejas uz aprites ekonomiku iekšzemes regulējums |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas vajadzīgs(-i), lai īstenotu atkritumu apsaimniekošanas praksi un pieņemtu valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu |
Tiesību aktu noteikums, kas norāda uz valsts atkritumu apsaimniekošanas plāna stāšanos spēkā un pieņemšanu |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas attiecīgi reglamentē šādus elementus: -Dzērienu pudeļu depozīta sistēmas izveidi un noteikumus, kas to reglamentē; -Konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšana (tostarp pasākumi attiecībā uz vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem); -Noteikumi par ražotāja paplašināto atbildību; -Pamestu atkritumu aizvākšana no nekustamā īpašuma un transportēšana uz atkritumu apstrādes vietu. Valsts atkritumu apsaimniekošanas plāna pieņemšana, ar ko izveido satvaru pārejai uz aprites ekonomiku un atkritumu rašanās novēršanai. |
|||
|
20 |
C4.R3: Rīcības plāns vietējiem izpratnes veicināšanas pasākumiem |
Atskaites punkts |
Valsts komunikācijas rīcības plāna pieņemšana |
Valsts komunikācijas rīcības plāna pieņemšana |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Pieņemts valsts komunikācijas rīcības plāns, kas nodrošina komunikācijas satvaru plašas sabiedrības informēšanai par augstākiem atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas līmeņiem. |
|||
E. 5. KOMPONENTS. ILGTSPĒJĪGS VIDEI DRAUDZĪGS TRANSPORTS
Šis Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna komponents pievēršas nepieciešamībai stiprināt transporta nozares devumu siltumnīcefekta gāzu un piesārņotāju emisiju samazināšanā, paātrināt transporta tīkla un ritošā sastāva modernizāciju, palielināt ilgtspējīgu transporta veidu, jo īpaši sabiedriskā transporta, pievilcību un uzlabot sociālo un teritoriālo kohēziju.
Šā komponenta mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, stiprināt mazoglekļa sabiedrisko transportu, samazināt transporta negatīvo ārējo ietekmi (jo īpaši sastrēgumus un emisijas) un nodrošināt pieejamus transporta veidus, galvenokārt stiprinot sabiedriskā transporta infrastruktūru un transportlīdzekļus. Paredzams, ka šā komponenta pasākumi samazinās transporta radītās emisijas, veicinot videi draudzīgu pilsētas un piepilsētas transporta veidu izmantošanu un kopumā stiprinot alternatīvas individuālajiem automobiļiem. Paredzams, ka sabiedriskais transports kļūs pievilcīgāks, kā rezultātā palielināsies lietotāju pāreja no privātā automobiļa uz sabiedrisko transportu. Paredzams, ka arī stabilāka dzelzceļa infrastruktūra veicinās kravu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem. Šajā nolūkā šo komponentu veido reformas un investīcijas, kas veicina ilgtspējīgu transportu, modernizējot svarīgas dzelzceļa līnijas, iegādājoties bezemisiju autobusus un tramvajus sabiedriskajam transportam, uzlabojot dzelzceļa tirgus uzraudzību un ieviešot tiesību aktus par sabiedriskā transporta tarifiem. Komponents ietver arī ritošā sastāva sabiedrības (ROSCO) izveidi, lai veicinātu Ungārijas ritošā sastāva atjaunošanu un radītu pamatu efektīvākai dzelzceļa pakalpojumu pārvaldībai.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par to, lai ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku koncentrētu uz transporta infrastruktūru, ņemot vērā reģionālās atšķirības, un lai investīcijas koncentrētu uz zaļo pārkārtošanos, jo īpaši ilgtspējīgu transportu (2019. un 2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), un uz atkarības no fosilajām degvielām samazināšanu transporta nozarē, pastiprinot centienus energoefektivitātes jomā, jo īpaši ar elektrifikāciju (valstij adresētais ieteikums Nr. 6 2022. gadā).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
E.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
C5.I1: Piepilsētas dzelzceļa līnijas attīstīšana
Pasākuma mērķis ir novirzīt satiksmi uz zemu CO2 emisiju režīmiem. Pasākums sastāv no darbiem dzelzceļa posmā.
C5.I2: Dzelzceļa tīkla pārslodzes pārslēgšana TEN-T koridorā
Pasākuma mērķis ir novirzīt satiksmi uz zemu CO2 emisiju veidiem un uzlabot tālsatiksmes kravu un pasažieru pārvadājumu izmantošanu. Pasākums sastāv no darbiem dzelzceļa posmā.
C5.I3: Bezemisiju autobusu transporta attīstība
Pasākuma mērķis ir atjaunot un dekarbonizēt sabiedriskā transporta parku Ungārijā, nodrošinot bezemisiju autobusus.
Pasākums ietver 187 bezemisiju/elektrisko autobusu piegādi.
C5.I4: Tramvaju un trolejbusu sistēmas izstrāde
Pasākuma mērķis ir uzlabot transporta infrastruktūru.
Pasākums ietver tramvaju nodošanu vai ražošanu un trolejbusu piegādi.
C5.I5: Darbi dzelzceļa posmā
Pasākuma mērķis ir elektrificēt dzelzceļa posmus.
Pasākums ietver (pār)būvniecības darbus, kas saistīti ar dzelzceļa posmu “Szeged-Rendező — Röszke — valsts robeža” un dzelzceļa līniju 136. un 140. savienojumu.
C5.I6: Elektrotransportlīdzekļu (EV) izmantošanas veicināšana uzņēmumos
Šā pasākuma mērķis ir palielināt elektrotransportlīdzekļu izmantošanu uzņēmumos, sniedzot finansiālu atbalstu dotāciju veidā.
Pasākums ietver finansiālu atbalstu uzņēmumiem vismaz 10000 elektrotransportlīdzekļu iegādei.
C5.I7: Finanšu instrumenta izveide, lai palielinātu elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju ieviešanu
Pasākums ietver publiskās investīcijas mehānismā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Ungārijas elektromobilitātes nozarē, attīstot elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru. Mehānisms darbojas, sniedzot apvienotu aizdevumu un dotāciju atbalstu tieši privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas iesaistītas līdzīgās darbībās.
Mehānismu pārvalda Ungārijas Attīstības banka (Magyar Fejlesztési Bank Zrt. MFB) kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādu produktu līniju:
•Kombinēts aizdevumu un dotāciju atbalsts uzlādes staciju uzstādīšanai. Par dotāciju un aizdevumu daļu lemj, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:
oreģionālā valsts atbalsta karte, kas iekļauta Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (VGAR) 36.a pantā;
otā uzņēmuma lielums, kas piesakās mehānismam. Proti, jo mazāks ir uzņēmums, jo lielāka ir dotācijas atbalsta daļa;
olielas noslodzes transportlīdzekļu (HDV) uzlādes stacijas, kas jāuzstāda galīgajiem saņēmējiem. Jo īpaši, jo lielāka ir HDV staciju attiecība, jo lielāka ir dotācijas atbalsta daļa.
Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Ungārija un MFB paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā iekļauj šādu saturu:
1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Ieguldījumu mehānisma sākotnējo lēmumu par ieguldījumiem pieņem ieguldījumu komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no valdības. Mehānisma galīgais lēmums par investīcijām attiecas tikai uz investīciju komitejas vai līdzvērtīgas pārvaldes struktūras ierosinātā investīciju lēmuma apstiprināšanu (bez grozījumiem) vai veto tiesību izmantošanu.
2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:
a.Finanšu produkta un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.
b.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.
c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajās norādēs (2021/C58/01). Investīciju politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 1 , ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par piemērojamajām līmeņatzīmēm 2 , iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 3 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 4 .
d.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.
3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība atkārtoti investēt visus atmaksājumus saskaņā ar mehānisma investīciju politiku.
4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:
1.Īstenošanas partnera uzraudzības sistēmas apraksts ziņošanai par mobilizētajiem ieguldījumiem.
2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.
3.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.
4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar MFB revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība NBK principam, valsts atbalsta noteikumiem, klimata mērķrādītāja prasībām; un iii) ka ir ievērota prasība, ka mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma nosacījumi.
5.Prasības attiecībā uz īstenošanas partnera veiktajiem ieguldījumiem klimata jomā: Vismaz 19 418 569 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu.
C5.R1: Tarifu reforma
Šā pasākuma mērķis ir veicināt sabiedriskā transporta izmantošanu.
Pasākums ietver tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanos spēkā, kas attiecas uz ceļošanas atlaidēm sabiedriskajā pasažieru transportā.
E.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/ Mērķa |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
21 |
C5.I1 Piepilsētas dzelzceļa līnijas attīstība |
Atskaites punkts |
Darbi, kas saistīti ar dzelzceļa posmu Debrecen-Balmazújváros |
Nodošanas un pieņemšanas protokols(-i) |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Dzelzceļa infrastruktūras starp Debrecenu un Balmazújvárosu (re)būves darbu tehniskās nodošanas un pieņemšanas protokols(-i). |
|||
|
22 |
C5.I2 Dzelzceļa tīkla pārslodzes novēršana TEN-T koridorā |
Atskaites punkts |
Darbi, kas saistīti ar dzelzceļa posmu Békéscsaba-Lőkösháza |
Nodošanas un pieņemšanas protokols(-i) |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Dzelzceļa infrastruktūras starp Békéscsaba un Lőkösháza (pār)būves darbu tehniskais nodošanas un pieņemšanas protokols(-i). |
|||
|
23 |
C5.I3 Bezemisijas autobusu transporta attīstība |
Mērķa |
Bezemisiju/elektrisko autobusu piegāde |
|
Skaits |
0 |
187 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
187 bezemisiju/elektrisko autobusu piegāde. |
|
24 |
C5.I4 Tramvaju un trolejbusu sistēmas izstrāde |
Atskaites punkts |
Tramvaji |
Tehniskais nodošanas protokols(-i)/sagatavošanas ziņojums(-i) |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tehniskais(-ie) nodošanas protokols(-i) 41 tramvajam un ražošanas ziņojums(-i) 4 tramvajiem. |
|||
|
25 |
C5.I4 Tramvaju un trolejbusu sistēmas izstrāde |
Atskaites punkts |
Trolejbusi |
Nodošanas tehniskais(-ie) protokols(-i) |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tehniskais(-ie) nodošanas protokols(-i) 48 trolejbusiem. |
|||
|
26 |
C5.I5: Darbi dzelzceļa posmā |
Atskaites punkts |
Darbi, kas saistīti ar Szeged-Rendező-Röszke — valsts dzelzceļa posma robežu |
Nodošanas tehniskais(-ie) protokols(-i) |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tehniskais(-ie) nodošanas protokols(-i) (pār)būvniecības darbiem, kas saistīti ar dzelzceļa posmu “Szeged-Rendező — Röszke — Valsts robeža” un dzelzceļa līniju 136. un 140. savienojumu. |
|||
|
27 |
C5.I6: Elektrotransportlīdzekļu (EV) izmantošanas veicināšana uzņēmumos |
Mērķa |
Finansiāls atbalsts elektrotransportlīdzekļu iegādei |
Skaits |
0 |
10 000 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Līdzekļu izmaksa uzņēmumiem vismaz 10000 elektrotransportlīdzekļu iegādei. |
|
|
28 |
C5.I7: Finanšu instrumenta izveide, lai palielinātu elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju ieviešanu |
Atskaites punkts |
Īstenošanas nolīgums |
Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā |
|
|
|
JAUTĀJUMS |
2026 |
Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā. |
|
29 |
C5.I7: Finanšu instrumenta izveide, lai palielinātu elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju ieviešanu |
Mērķa |
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi |
% |
0 |
100 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
MFB ir noslēgusi juridiska finansējuma nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai Mehānismā izmantotu 100 % ANM ieguldījumu (ņemot vērā pārvaldības maksas). 100 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku. |
|
|
30 |
C5.I7: Finanšu instrumenta izveide, lai palielinātu elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju ieviešanu |
Atskaites punkts |
Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu |
Nodošanas sertifikāts |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Ungārija pārvieto mehānismam vismaz 19 418 569 EUR no MFB. |
|||
|
31 |
C5.R1 Tarifu reforma |
Atskaites punkts |
Ar tarifiem saistīta(-u) tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i) par ceļošanas atlaidēm sabiedriskajā pasažieru transportā. |
|||
E.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts
C5.I8: Pašu kapitāla iepludināšana jaunizveidotā ritošā sastāva uzņēmumā “ROSCO”
Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt Ungārijas ekonomikas izaugsmes potenciālu, strukturāli pielāgojot pieejamā publiskā atbalsta līmeni, lai novērstu tirgus nepilnības un neefektivitāti ekonomikā. Pasākums ietver kapitāla iepludināšanu EUR 1800000000 apmērā ritošā sastāva uzņēmumā (ROSCO).
Atskaites punktu apmierinoša izpilde saskaņā ar šo pasākumu ir atkarīga no reformas C5.R2 atskaites punktu apmierinošas izpildes.
C5.R2: Dzelzceļa pakalpojumu reforma Ungārijā
Šā pasākuma mērķis ir veicināt dzelzceļa tirgus uzlabošanos Ungārijā.
Tas nozīmē, ka stājas spēkā tiesību akts(-i) par Valsts sabiedriskā transporta iestādes (NPTA) un ritošā sastāva sabiedrības (ROSCO) izveidi.
E.4. Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un aizdevuma atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/ Mērķa |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem) |
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
32 |
C5.I8: Pašu kapitāla iepludināšana jaunizveidotā ritošā sastāva uzņēmumā “ROSCO” |
Atskaites punkts |
Pašu kapitāla iepludināšana ROSCO |
Nodošanas sertifikāts |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Ungārija pārskaita EUR 1800000000 ROSCO, lai palielinātu tās pašu kapitālu. |
|||
|
33 |
C5.R2 Dzelzceļa pakalpojumu reforma Ungārijā |
Atskaites punkts |
Valsts sabiedriskā transporta iestādes izveide |
Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda uz Valsts sabiedriskā transporta iestādes izveidi un darbības uzsākšanu |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), ar ko izveido Valsts sabiedriskā transporta iestādi (NPTA) kā pastāvīgu publisku struktūru Satiksmes ministrijas pakļautībā. Tiesību aktos skaidri nosaka NPTA juridisko statusu, pārvaldības struktūru, pilnvaras un pilnvaras un skaidri nosaka NPTA un ROSCO attiecīgās lomas. Jo īpaši tiesību aktos precizē, ka NPTA pārvalda sabiedrisko pakalpojumu līgumus ar dzelzceļa operatoriem, kā arī konkursa procesu, savukārt ROSCO pārvalda ritošā sastāva iepirkumu un tā nomu. Turklāt tiesību aktos nosaka informācijas apmaiņas pienākumus starp abām struktūrām. Turklāt tiesību akti: Attiecībā uz konkursu: pilnvarot NPTA uzlikt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības (SPS) un konkursa kārtībā izsludināt sabiedrisko pakalpojumu līgumu paketes saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1370/2007. Tiesību akti pilnvaro NPTA sadalīt tīklu saskaņā ar SPSS konkurējošās daļās un pieņemt daudzgadu konkursa programmu šīm daļām, norādot, uz kurām daļām attiecas konkurss ar prioritāti. Par plānošanu un pasažieru informēšanu: izraugās NPTA par kompetento iestādi sabiedriskā transporta plānošanai un pasažieru informēšanai un precizē funkcijas, kas tiks apvienotas tās pakļautībā (tostarp biļešu sadarbspējas standartus un reāllaika pasažieru informācijas sistēmas). |
|||
|
34 |
C5.R2 Dzelzceļa pakalpojumu reforma Ungārijā |
Atskaites punkts |
ROSCO izveide |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz ROSCO izveidi un darbības sākšanu |
JAUTĀJUMS |
2026 |
1) Stāšanās spēkā tiesību aktam(-iem), ar ko izveido jaunu pastāvīgu struktūru, kas pilnībā pieder valstij (Rolling Stock Company — ROSCO), akciju sabiedrības veidā. Tiesību akti: I.nosaka šāda uzņēmuma pamatuzdevumu, pilnvaras un pilnvaras, lai palielinātu konkurenci konkursos un pakalpojumu līgumu sāncensību. Jo īpaši tiesību akti nodrošina, ka ritošais sastāvs ienākošajiem SPS operatoriem ir pieejams saskaņā ar taisnīgiem, vienlīdzīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem ar standartizētām ekspluatācijas tehniskās apkopes prasībām. II.Nosaka, ka ritošais sastāvs, ko iepērk ROSCO, būs ROSCO īpašums. III.Noteikt korporatīvās pārvaldības un organizatoriskās struktūras vispārējos principus. IV.Nosaka, ka sabiedrības valdes un statūtos noteikto struktūru locekļi: a)tiek atlasīti no personām, kas atbilst integritātes, profesionalitātes un neatkarības prasībām; b)jābūt nepieciešamajām pilnvarām, kompetencei un objektivitātei, lai veiktu stratēģiskās vadības, riska pārvaldības uzraudzības un vadības uzraudzības funkcijas, c)rīkoties godprātīgi un veicināt integritāti, d)būt atbildīgam par savu rīcību, V.paredzēt noteikumus par interešu konfliktu novēršanu. 2) ROSCO iekļaušana un ierakstīšana komercreģistrā. 3) Satiksmes ministrija publicē un apstiprina RoSCo korporatīvo hartu (statūtus), kurā norāda: a)precīzu uzņēmuma darbības jomu, tostarp to, ka tas darbojas tikai kā struktūra centrālās valdības vārdā attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumiem dzelzceļa pārvadājumu tirgū, b)precīza korporatīvā pārvaldība un organizatoriskā struktūra. c)ka atbilstīgais ritošais sastāvs, ko iepērk uzņēmums, ir bezemisiju, izmantojot ANM regulas VI pielikuma 72.a intervences jomu, un saderīgs ar ERTMS standartiem. 4) Satiksmes ministrijas, vienojoties ar Ekonomikas un finanšu ministriju, apstiprināts darījumdarbības plāns 2026.–2032. gadam, kurā norādīta šāda informācija: a)uzņēmuma stratēģiskās un operatīvās attīstības virzienus, ņemot vērā tā statūtos noteikto pamatuzdevumu un mērķus, b)veicamo darbību raksturojums, c)vismaz attiecībā uz katru no pirmajiem trim finanšu gadiem, kapitāla pietiekamības profiliem, plānotajām konkursa procedūrām un ieguldījumiem un saistīto finansiālo segumu. |
|||
F. 6. KOMPONENTS: Enerģētika — zaļā pārkārtošanās
Šis Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina vairākas enerģētikas nozares problēmas. Komponenta mērķis ir palīdzēt sasniegt Ungārijas 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus, ņemot vērā arī nepieciešamību palielināt dalībvalstu ieceru vērienu saistībā ar ES mēroga 2030. gada mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Nacionālās enerģētikas stratēģijas 2030. gadam un nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķis ir stiprināt enerģētisko suverenitāti un enerģētisko drošību, samazinot atkarību no importa, nodrošinot iedzīvotājiem cenas ziņā pieejamu energoapgādi un dekarbonizējot enerģijas ražošanu, tostarp palielinot tādas enerģijas ražošanas īpatsvaru, kuras pamatā ir atjaunīgie energoresursi.
Šajā kontekstā komponenta mērķis ir radīt papildu jaudas, kuru pamatā ir atjaunīgie energoresursi, un galu galā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ar tiesiskā regulējuma grozījumiem izveido atbalstošu normatīvo vidi šā mērķa sasniegšanai. Lai drošā un elastīgā veidā elektrotīklā integrētu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanas jaudas, komponents atbalsta investīcijas, kas saistītas ar tīkla attīstību, un investīcijas elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtās. Paredzams, ka investīcijas viedajos skaitītājos veicinās elektroenerģijas pieprasījuma optimizāciju ilgtermiņā. Komponents arī rada papildu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu, atbalstot sauszemes vēja enerģijas ražošanu un dzīvojamo ēku saules enerģijas paneļu sistēmu uzstādīšanu. Turklāt, lai risinātu ar gaisa piesārņojumu un energoefektivitāti saistītas problēmas, tā arī sniedz atbalstu mājsaimniecībām elektroapsildes sistēmu uzstādīšanai un logu nomaiņai papildus saules enerģijas paneļu sistēmām un uzkrāšanas blokiem.
Paredzams, ka šā komponenta pasākumi veicinās zaļo pārkārtošanos un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu līdz 2050. gadam.
Uz inovatīviem tehniskiem risinājumiem balstīta viedo tīklu attīstība ir svarīgs solis ceļā uz digitalizāciju. Datu izmantošana, izmantojot digitālus risinājumus, nodrošina labāku piedāvājuma un pieprasījuma bilances prognozi un labāku enerģijas ražošanas regulējumu.
Komponents veicina Ungārijas stratēģisko autonomiju un drošību kā daļu no Eiropas mērķiem. Atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu palielināšana palielina enerģētisko suverenitāti, palielinot iekšzemes energoresursu īpatsvaru. Tīkla attīstība arī palīdz uzlabot elektrotīkla drošību.
Paredzams, ka investīcijas arī veicinās darbvietu radīšanu vietējā līmenī, tostarp MVU sektorā.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus attiecībā uz nepieciešamību koncentrēties uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu (2020. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), un uz investīcijām orientētas ekonomikas politikas centrā izvirzīt mazoglekļa enerģiju un energoefektivitāti un resursefektivitāti (2019. gadā konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tas arī palīdz 2022. gadā īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 6 par nepieciešamību samazināt vispārējo atkarību no fosilajām degvielām, paātrinot atjaunīgo energoresursu apguvi, racionalizējot atļauju piešķiršanas procedūras un modernizējot elektroenerģijas infrastruktūru, kā arī 2025. gadā īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 4 par nepieciešamību uzlabot elastību un konkurenci elektroenerģijas nozarē, stiprinot balansēšanas tirgu un veicinot elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
F.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
C6.R1: Elektroenerģijas regulējuma pārveide
Šā pasākuma mērķis ir uzlabot Ungārijas elektroenerģijas tirgus tiesisko regulējumu, grozot piemērojamos tiesību aktus.
Pasākums ietver atsevišķas uzskaites ieviešanu attiecībā uz tīklā ievadīto elektroenerģiju un no tīkla patērēto elektroenerģiju.
C6.R2: Sauszemes vēja enerģijas attīstības veicināšana
Pasākuma mērķis ir veicināt papildu sauszemes vēja enerģijas ražošanas jaudas izvēršanu Ungārijā.
Pasākums paredz vienkāršot noteikumus par sauszemes vēja enerģijas ražošanas jaudas uzstādīšanu.
C6.R3: Paātrināt atjaunīgās enerģijas projektu pieslēgšanu tīklam
Šā pasākuma mērķis ir paātrināt atjaunīgās enerģijas projektu pieslēgšanu tīklam.
Pasākums paredz vienkāršot tīkla pieslēguma procedūras atjaunīgās enerģijas iekārtām.
C6.R4: Minimālo energoefektivitātes standartu noteikšana
Pasākuma mērķis ir uzlabot ēku energoefektivitāti Ungārijā.
Pasākums ietver minimālo energoefektivitātes standartu ieviešanu ēku renovācijas atbalsta shēmām, ko (līdz)finansē no ES fondiem.
C6.I1: Pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru klasiskā un viedā tīkla attīstība
Pasākuma mērķis ir apmierināt paredzamo pieprasījuma pieaugumu pēc papildu jaudas integrēšanas tīklā.
Pasākums ietver pārvades un sadales tīklu būvniecību un modernizāciju.
C6.I2: Atbalsts saules paneļu izmantošanai dzīvojamās ēkās un apkures modernizācijai
Pasākuma mērķis ir palielināt dzīvojamo ēku atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu, palielināt energoefektivitāti, kā arī samazināt gaisa piesārņojumu, ko rada novecojuši siltumapgādes risinājumi.
Pasākums sastāv no: I) dzīvojamo ēku saules enerģijas paneļu sistēmu uzstādīšana; un ii) dzīvojamo ēku saules enerģijas paneļu sistēmu uzstādīšana apvienojumā ar vienu vai vairākiem šādiem pasākumiem: logu un/vai durvju nomaiņa, glabāšanas jaudas uzstādīšana un elektriskās apkures uzstādīšana.
C6.I3: Tīkla enerģijas uzkrātuvju uzstādīšana tirgus dalībniekiem
Šā pasākuma mērķis ir balansēšanas tirgu dalībniekiem nodrošināt piekļuvi bezemisiju elastības pakalpojumiem.
Šis pasākums ietver enerģijas uzkrāšanas iekārtu uzstādīšanu.
C6.I4: Viedo skaitītāju izplatīšana
Pasākuma mērķis ir atbalstīt viedo skaitītāju iegādi un uzstādīšanu.
Šis pasākums ietver sadales sistēmu operatoru subsidēšanu viedo skaitītāju uzstādīšanai.
C6.I5: Ieguldījumi sabiedrisko ēku energoefektivitātē
Pasākuma mērķis ir uzlabot sabiedrisko ēku energoefektivitāti.
Šī investīcija ietver sabiedrisko ēku renovāciju energoefektivitātes uzlabošanai.
C6.I6. Dotāciju shēma elektrotīkla attīstībai
Šis pasākums sastāv no publiskām investīcijām dotāciju shēmā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu piekļuvi finansējumam Ungārijas enerģētikas nozarē. Shēma darbojas, piešķirot dotācijas tieši privātajam sektoram, kā arī publiskā sektora struktūrām, kas iesaistītas līdzīgās darbībās.
Shēmu pārvalda Ungārijas Attīstības banka (Magyar Fejlesztési Bank Zrt. MFB) kā īstenošanas partneris. Shēmā iekļauj šādu produktu līniju:
·Dotācijas sadales un pārvades tīkla attīstības investīcijām, tostarp, bet ne tikai, kabeļiem, viedajiem skaitītājiem, transformatoriem un citai tīkla infrastruktūrai.
Lai īstenotu ieguldījumu shēmā, Ungārija un Ungārijas Attīstības banka paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā iekļauj šādu saturu:
1.Shēmas lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Galīgo lēmumu par shēmas piešķiršanu pieņem investīciju komiteja vai cita attiecīga līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no valdības.
2.Saistītās dotāciju politikas galvenās prasības, kas ietver:
a.Piešķirto dotāciju un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts 5 .
b.Prasība, ka visiem atbalstītajiem ieguldījumiem jābūt ekonomiski dzīvotspējīgiem.
c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajos norādījumos (2021/C58/01). Jo īpaši dotāciju politika izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 6 , ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 7 , iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 8 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 9 .
d.Prasība, ka shēmas galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.
3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera maksu struktūra un prasība visus neizmantotos shēmas ieņēmumus, arī pēc 2026. gada, izmantot tiem pašiem politikas mērķiem.
4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:
1.Apraksts par īstenošanas partnera uzraudzības sistēmu ziņošanai par mobilizētajām dotācijām.
2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošinās krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.
3.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms dotācijas piešķiršanas darbībai.
4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar Ungārijas Attīstības bankas revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība NBK principam, valsts atbalsta noteikumiem, klimata un digitālā mērķrādītāja prasībām; un iii) tiek ievērota prasība, ka shēmas galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un dotāciju nolīgumu nosacījumi.
5.Prasības attiecībā uz īstenošanas partnera veiktajiem ieguldījumiem klimata un digitālajā jomā: vismaz 856 756 163,36 EUR no ANM investīcijām shēmā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu un vismaz 342 702 465,34 EUR veicina digitālo pārkārtošanos saskaņā ar ANM regulas VII pielikumu.
F.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
35 |
C6.R1 Elektroenerģijas regulēšanas pārveide |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) par bruto uzskaiti stāšanās spēkā |
Noteikums, kas norāda uz tiesību akta(-u) stāšanos spēkā |
|
|
|
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), ar ko ievieš atsevišķu uzskaiti par tīklā ievadīto elektroenerģiju un no tīkla patērēto elektroenerģiju. Attiecībā uz lietotājiem, kuri uzstādījuši saules enerģijas paneļu sistēmu, pamatojoties uz pieslēguma pieprasījumu, kas iesniegts pēc 2024. gada 1. janvāra, tiesību aktā(-os) paredz atsevišķās grāmatvedības sistēmas automātisku stāšanos spēkā. Attiecībā uz lietotājiem, kuri uzstādījuši saules enerģijas paneļu sistēmu, pamatojoties uz pieslēguma pieprasījumu, kas iesniegts pirms 2023. gada 31. decembra, tiesību aktā(-os) paredz, ka atsevišķā uzskaites sistēma stājas spēkā 10 gadus pēc saules enerģijas paneļu sistēmas uzstādīšanas. |
|
36 |
C6.R2 Sauszemes vēja enerģijas izmantošanas veicināšana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
Noteikums, kas norāda uz tiesību akta(-u) stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas: (I)Palielināt vēja turbīnu maksimālo augstuma ierobežojumu līdz 199 m un samazināt minimālo attālumu starp vēja elektrostacijām un dzīvojamiem rajoniem līdz 700 m visā Ungārijas teritorijā. (II)Nosaka vismaz 25 prioritārās zonas sauszemes vēja enerģijai. (III)Konstatē, ka prioritārajās zonās: nav jānosaka zaļās zonas, lauksaimniecības zeme vai meža zeme, lai kompensētu teritorijas, kas paredzētas vēja enerģijas attīstībai; un vides un būvniecības atļaujas sauszemes vēja enerģijai tiek izsniegtas ne vēlāk kā 50 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas. |
|||
|
37 |
C6.R2 Sauszemes vēja enerģijas izmantošanas veicināšana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
Noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), ar ko izveido vismaz ikgadēju tīkla pieslēguma izsoļu plānu vēja tehnoloģijai. Izsolēs piešķir vismaz 4 GW vēja enerģijas ražošanas jaudu 2026.–2030. gada periodam. Līdz 2026. gada 31. augustam tiek publicēts izsoles konkurss par vismaz 700 MW vēja enerģijas jaudu. |
|||
|
38 |
C6.R3 Paātrināt atjaunīgās enerģijas projektu pieslēgšanu tīklam |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
Noteikums, kas norāda uz tiesību akta(-u) stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas: (I)Ieviest vienotu integrētu atļauju piešķiršanas procedūru vides un būvniecības atļaujām saules un sauszemes vēja elektrostaciju ar jaudu virs 0,5 MW uzstādīšanai; (II)nosaka finansiālās sankcijas iestādēm, kas iesaistītas integrētajā atļauju piešķiršanas procedūrā attiecībā uz vides un būvniecības atļaujām un kas neizsniedz atļaujas tiesību aktos noteiktajos administratīvās procedūras termiņos. (III)Atļaut vēja un saules elektrostaciju kopvietošanu. |
|||
|
39 |
C6.R3 Paātrināt atjaunīgās enerģijas projektu pieslēgšanu tīklam |
Mērķa |
Tīkla pieslēguma atļauja atjaunīgo energoresursu elektrostaciju jaudai |
Kopējā atļautā atjaunīgās enerģijas jauda |
MW |
0 |
6 200 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Saules un sauszemes vēja elektrostaciju kopējā uzstādīšana un pieslēgšana ar 6 200 MW jaudu. |
|
39.a pants |
C6.R3 Paātrināt atjaunīgās enerģijas projektu pieslēgšanu tīklam |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
Noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas: (I)Konstatē, ka jaunbūvētām dzīvojamām fotoelementu sistēmām (līdz 10,8 kVA) ir vajadzīgs tikai paziņojums SSO, lai tās pieslēgtu tīklam; (II)Paredz, ka SSO pievieno tīklam mazas fotoelementu iekārtas (ar maksimālo jaudu 10,8 kVA) ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc tam, kad īpašnieks ir paziņojis par iekārtu. |
|||
|
40 |
C6.R4 Obligāto energoefektivitātes standartu noteikšana |
Atskaites punkts |
Minimālo energoefektivitātes prasību noteikšana ēku renovācijas atbalsta shēmām |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas paredz, ka attiecībā uz ēku renovācijas atbalsta shēmām, ko (līdz)finansē no ES fondiem, ir jāpanāk enerģijas patēriņa samazinājums vismaz par 30 %. |
|||
|
41 |
C6.I1 Pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru klasiskā un viedā tīkla attīstība |
Mērķa |
Kumulatīvā papildu jauda, kas pievienota tīklam |
|
MW |
0 |
2 781 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Pārvades un sadales tīkli ir uzbūvēti vai modernizēti tā, lai tajos varētu integrēt vismaz 2 781 MW papildu uzņemšanas jaudu. Iesniedz valsts regulatora (MEKH) sagatavotu tehnisko ziņojumu, kas pierāda uzņemšanas kapacitātes pieaugumu. |
|
42 |
C6.I2 Atbalsts dzīvojamo ēku saules enerģijas paneļu izmantošanai un siltumapgādes modernizācijai |
Mērķa |
Atbalstīto mājsaimniecību skaits |
|
Skaits |
0 |
20 000 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Vismaz 20000 mājsaimniecību ir uzstādītas saules enerģijas paneļu sistēmas. No šā kopskaita vismaz 4313 mājsaimniecībās ir uzstādītas saules enerģijas paneļu sistēmas, kas kombinētas ar vismaz vienu no šādiem elementiem: elektriskās apkures sistēmu uzstādīšana, uzglabāšanas iekārtas uzstādīšana vai logu un/vai durvju nomaiņa. |
|
43 |
C6.I3 Tīkla enerģijas uzkrāšanas iekārtu uzstādīšana enerģijas tirgus dalībniekiem |
Mērķa |
Uzstādīto enerģijas uzkrāšanas iekārtu jauda |
MWh |
0 |
676 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Izsludināts(-i) uzaicinājums(-i), kas atbalsta uzglabāšanas iekārtu uzstādīšanu ar: atsauci uz tehnoloģisko neitralitāti attiecībā uz uzglabāšanas iekārtām un ii) prasību, ka saņēmējiem jāspēj ievadīt jaudu balansēšanas tirgū, ko sertificējis pārvades sistēmas operators. Ir uzstādītas vismaz 676 MWh tīkla enerģijas uzkrāšanas iekārtu jaudas. |
|
|
44 |
C6.I4 Viedās uzskaites izplatīšana |
Mērķa |
Viedo skaitītāju uzstādīšana |
Skaits |
0 |
290 680 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Sadales sistēmu operatori uzstāda vismaz 290680 viedo skaitītāju. |
|
|
45 |
C6.I5. Ieguldījumi sabiedrisko ēku energoefektivitātē |
Mērķa |
To publisko ēku skaits, kurām veikta energoefektivitātes renovācija |
Skaits |
0 |
180 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Energoefektivitātes renovācija vismaz 180 sabiedriskajās ēkās. |
|
|
46 |
C6.I6. Dotāciju shēma elektrotīkla attīstībai |
Atskaites punkts |
Īstenošanas nolīgums |
Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā. |
|||
|
47 |
C6.I6. Dotāciju shēma elektrotīkla attīstībai |
Mērķa |
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi |
Procentuālā daļa (%) |
0 |
100 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
MFB ir noslēgusi juridiskus dotāciju nolīgumus ar saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām shēmā (ņemot vērā pārvaldības maksas). |
|
|
48 |
C6.I6. Dotāciju shēma elektrotīkla attīstībai |
Atskaites punkts |
Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Ungārija pārskaita EUR 856756163.36 Mehānisma MFB (ņemot vērā pārvaldības maksas). |
||||
G. KOMPONENTS NR. 7: VESELĪBA
Šis Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina vairākas problēmas, ar kurām pašlaik saskaras Ungārijas veselības aprūpes sistēma, piemēram, nevienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem un neoficiālu (stipendiju) maksājumu lielo skaitu; pārmērīga paļaušanās uz slimnīcām pakalpojumu sniegšanā un reģionālais darbaspēka trūkums veselības aprūpes sistēmā.
Komponenta galvenais mērķis ir izveidot modernu un efektīvu aprūpes sistēmu, kas spēj reaģēt uz 21. gadsimta problēmām un ir pieejama visiem saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 16. principu. Šajā nolūkā komponenta mērķis ir i) izskaust bezmaksas maksājumus veselības aprūpes sistēmā; pastiprināt ģimenes ārstu lomu; III) racionalizēt stacionāro aprūpi un modernizēt tās infrastruktūru un iv) palielināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par atbalstu profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem un primārās veselības aprūpes stiprināšanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2 un 2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), par veselības aprūpes darbinieku trūkuma novēršanu un kritiski svarīgu zāļu un infrastruktūras pienācīgas piegādes nodrošināšanu (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un par pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanu visiem (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2). Tam būtu arī jāveicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
G.1. PUNKTS. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
C7.R1: Pateicības maksājumu izskaušana veselības aprūpes nozarē
Pasākuma mērķis ir izskaust neformālu bezmaksas maksājumu praksi veselības aprūpes pakalpojumu jomā, vienlaikus radot labākus finansiālos un darba apstākļus ārstiem.
Pasākums ietver tiesību akta(-u) stāšanos spēkā attiecībā uz: jauna darba līguma ieviešana ārstiem, lai palielinātu viņu algas, un ii) kriminālatbildības noteikšana par bezmaksas maksājumiem.
C7.I1: Veselības aprūpes sistēmas modernizācija 21. gadsimtā
Pasākuma mērķis ir uzlabot aprūpes kvalitāti, uzlabojot veselības aprūpes infrastruktūru un modernizējot veselības aprūpes aprīkojumu veselības aprūpes nodaļās.
Pasākums ietver finansiāla atbalsta sniegšanu atjaunošanas un renovācijas darbiem, kā arī veselības aprūpes aprīkojuma iegādei.
C7.I2: Atbalsts veselības nozares digitālajai pārveidei
Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt veselības aprūpes pakalpojumu digitālo pārveidi, paplašinot digitālo procesu un uzlabojot efektivitāti.
Šis pasākums ietver jaunu vai modernizētu e-veselības aprūpes sistēmas funkciju un procedūru digitalizāciju.
C7.I3: Primārās veselības aprūpes attīstība
Pasākuma mērķis ir uzlabot primārās veselības aprūpes pakalpojumus, izmantojot ģimenes ārstus, vietējos pakalpojumus, un mazināt spiedienu uz specializēto aprūpi.
Pasākums ietver ģimenes ārstu prakšu kopienu izveidi, ārstu skaita palielināšanu šajās kopienās un pacientu iekļaušanu hronisko slimību pārvaldības programmā un profilakses programmā.
C7.I4: Vietējā veselības un sociālā infrastruktūra
Pasākuma mērķis ir uzlabot veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un efektivitāti.
Pasākums ietver veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestāžu atjaunošanu, kā arī saistītā aprīkojuma piegādi.
G.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts
|
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
49 |
C7.R1 Grūtības maksājumu izskaušana veselības aprūpes nozarē |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) par bezmaksas maksājumu prakses izskaušanu stāšanās spēkā |
Tiesību akta(-u) noteikums par tā stāšanos spēkā |
|
|
|
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts, kas reglamentē valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju darba līgumu, bezmaksas pabalstu maksājumu un ārstu algas atcelšanu un kriminālatbildības noteikšanu par tiem saskaņā ar jauno darba līgumu. |
|
50 |
C7.I1 Veselības aprūpes sistēmas modernizācija 21. gadsimtam |
Atskaites punkts |
Veselības aprūpes iestāžu atjaunošana un veselības aprūpes aprīkojuma modernizācija |
Līdzekļu izmaksa |
JAUTĀJUMS |
2026 |
240 miljonu EUR līdzekļu izmaksa investīcijām veselības aprūpes infrastruktūrā un veselības aprūpes aprīkojuma atjaunošanā. |
|||
|
51 |
C7.I2 Atbalsts veselības digitālajai pārveidei |
Atskaites punkts |
Veselības aprūpes funkciju un procedūru paplašināšana tiešsaistē |
Mobilo lietotņu reģistra saraksts |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Jaunas vai modernizētas funkcijas un procedūras tiek digitalizētas vai darītas pieejamas tiešsaistē, un tām var piekļūt, izmantojot e-veselības aprūpes sistēmu. EESZT mobilajā lietotnē ir reģistrēti vismaz 100000 lietotāju. |
|||
|
52 |
C7.I3 Primārās veselības aprūpes attīstība |
Atskaites punkts |
Primārās veselības aprūpes programmas |
Ģimenes ārstu un pacientu dalība īpašās programmās |
JAUTĀJUMS |
2026 |
4000 ģimenes ārstu dalība praktiskajās kopienās. Hronisko slimību pārvaldības programmā ir iekļauti 43000 pacientu ar hroniskām nepārnēsājamām slimībām, piemēram, hipertensiju, sirds un asinsvadu slimībām, II tipa diabētu un hroniskām obstruktīvām plaušu slimībām (HOPS). Profilakses programmā bija uzņemti 25000 pacientu. |
|||
|
53 |
C7.I4 Vietējā veselības un sociālā infrastruktūra |
Atskaites punkts |
Vietējā veselības un sociālā infrastruktūra |
Skaits |
60 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
60 veselības aprūpes vai sociālo pakalpojumu ēku atjaunošana vai aprīkojuma piegāde. |
||
H. 8. KOMPONENTS: PĀRVALDĪBA UN PUBLISKĀ ADMINISTRĀCIJA
Ungārijai ir vairākas ilgstošas horizontālas problēmas, kas saistītas ar publisko iestāžu stabilitāti un darbību kopumā, un tas ietekmē arī ekonomiskos un sociālos procesus valstī. Konkrēti jautājumi šajā sakarā ir saistīti ar korupcijas apkarošanas regulējumu, konkurenci publiskā iepirkuma jomā, tiesu iestāžu neatkarību, kā arī lēmumu pieņemšanas paredzamību, kvalitāti un pārredzamību. Ungārijā korupcijas uztveres rādītāji ir zemi, un konkurences līmenis publiskajos iepirkumos ir mērens. Atbildība par lēmumiem izbeigt izmeklēšanu joprojām rada bažas, jo nav efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pret prokuratūras lēmumiem neveikt kriminālvajāšanu par iespējamām noziedzīgām darbībām. Atkārtotas problēmas noteikumu par pārredzamību un piekļuvi publiskai informācijai piemērošanā vēl vairāk vājina arī korupcijas apkarošanas regulējumu. Attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību bažas jo īpaši ir saistītas ar problēmām, ar kurām saskaras neatkarīgā Valsts tiesu padome, līdzsvarojot Valsts tiesu iestāžu biroja priekšsēdētāja pilnvaras, noteikumiem par Augstākās tiesas priekšsēdētāja ievēlēšanu, iespēju pieņemt diskrecionārus lēmumus par tiesnešu iecelšanu amatā un paaugstināšanu amatā, lietu sadali, kā arī piemaksām tiesnešiem un tiesu vadītājiem, kā arī iespēju valsts iestādēm apstrīdēt Konstitucionālās tiesas galīgos tiesu nolēmumus. Atkārtotas problēmas rada lēmumu pieņemšanas kvalitāte, paredzamība un pārredzamība, kā arī tas, ka lēmumu pieņemšanas procesos nenotiek efektīva apspriešanās ar sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām. Nodokļu sistēmas sarežģītība un agresīvas nodokļu plānošanas riski arī ir atzīti par risināmiem jautājumiem; tāpat ir jāuzlabo publisko finanšu ilgtspēja un budžeta struktūra.
Šā Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir risināt šīs problēmas. Tas ietver pasākumus, kas, paredzams, palīdzēs stiprināt korupcijas apkarošanas regulējumu, tostarp izveidojot Integritātes iestādi un Korupcijas apkarošanas darba grupu, īstenojot korupcijas apkarošanas pasākumus un stiprinot Ungārijas revīzijas un kontroles struktūru spējas, jo īpaši attiecībā uz izdevumiem no ES budžeta. Tas ietver arī pasākumus kriminālvajāšanas centienu stiprināšanai. Ir iekļauti arī pasākumi, kuru mērķis ir palielināt konkurenci publiskā iepirkuma jomā un nodrošināt publiskā iepirkuma pārredzamību un publisko pārraudzību.
Komponentā iekļautie pasākumi pievēršas arī jautājumiem par tiesu iestāžu neatkarību, tiesiskās aizsardzības standartu paaugstināšanu un investīciju vides uzlabošanu Ungārijā, stiprinot tiesu neatkarības un objektivitātes garantijas, proti, piešķirot Valsts tiesu padomei lielākas pilnvaras līdzsvarot Valsts tiesu iestāžu biroja priekšsēdētāja pilnvaras, stiprinot Augstākās tiesas tiesu iestāžu neatkarību, novēršot šķēršļus lūgumiem sniegt prejudiciālus nolēmumus Eiropas Savienības Tiesā un atceļot iespēju valsts iestādēm apstrīdēt Konstitucionālās tiesas galīgos tiesu nolēmumus.
Paredzams, ka šā komponenta pasākumi arī uzlabos lēmumu pieņemšanas kvalitāti un pārredzamību, tostarp sistemātiskāk iesaistot sociālos partnerus un ieinteresētās personas, un atvieglos piekļuvi publiskai informācijai, kā arī nodrošinās efektīvu pārraudzību pār to, kā sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondi izmanto ES atbalstu. Komponents ietver arī pasākumus, kuru mērķis ir novērst agresīvas nodokļu plānošanas risku un vienkāršot nodokļu sistēmu. Visbeidzot, komponents ietver pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot publisko finanšu kvalitāti un ilgtspēju.
Vairākos gadījumos šis komponents arī veicina publisko iestāžu digitālo pārkārtošanos, atbalstot publiskās pārvaldes un pakalpojumu digitalizāciju.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “stiprināt pretkorupcijas regulējumu, tostarp uzlabojot kriminālvajāšanas centienus un piekļuvi publiskai informācijai” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4, 2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4), “uzlabot konkurenci publiskā iepirkuma jomā” (2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4, 2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4), “stiprināt tiesu iestāžu neatkarību” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4, 2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4), “uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un pārredzamību, izmantojot efektīvu sociālo dialogu, sadarbību ar citām ieinteresētajām personām un regulārus ietekmes novērtējumus” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4, 2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4), “turpināt nodokļu sistēmas vienkāršošanu” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4, 2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4), “stiprināt nodokļu sistēmu pret agresīvas nodokļu plānošanas risku” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 5, 2020. gads), “panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli” (2022. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1), “stiprināt vidēja termiņa budžeta sistēmu, saskaņot gada budžeta sagatavošanu ar budžeta gadu un ierobežot rīcības brīvību gada budžeta izpildē” (2024. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1, 2025. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1) un “Izbeigt atlikušos cenu un procentu likmju griestus, lai samazinātu kropļojošo ietekmi un veicinātu monetārās politikas netraucētu transmisiju” (2024. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1, 2025. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1).
Vairākus no šiem pasākumiem Ungārija ir ierosinājusi un apspriedusi ar Eiropas Komisiju saistībā ar Nosacītības regulā paredzēto procedūru 10 . Attiecīgo atskaites punktu un mērķrādītāju saturs ir saskaņots ar šajā kontekstā uzņemtajām saistībām, un dažus no šiem atskaites punktiem īsteno pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu.
Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 20. panta 5. punkta e) apakšpunktā, lai nodrošinātu atbilstību minētās regulas 22. pantam, to atskaites punktu īstenošana šajā komponentā, kuri saistīti ar Ungārijas kontroles sistēmu un kuru mērķis ir Savienības finanšu interešu aizsardzība, ir priekšnoteikums jebkuram maksājumam saskaņā ar ANM regulas 24. pantu 11 .
Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktā, Ungārija veic visas reformas, nevājinot šo rezultātu un negatīvi neietekmējot turpmāk minētos elementus.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
H.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
C8.R1: Tiesību aktu par integritātes iestādi stāšanās spēkā
Šīs reformas mērķis ir pastiprināt krāpšanas, interešu konfliktu un korupcijas, kā arī citu nelikumību un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu saistībā ar Savienības atbalsta īstenošanu Ungārijā, īpašu uzmanību pievēršot publiskajam iepirkumam, likumīgi izveidojot Integritātes iestādi.
Reforma ietver tādu tiesību aktu stāšanos spēkā, kas paredz neatkarīgu Integritātes iestādi, kuras kompetencē ir iejaukties visos gadījumos, kad tā uzskata, ka kompetentās valsts iestādes nav veikušas nepieciešamos pasākumus, lai novērstu, atklātu un labotu krāpšanu, interešu konfliktus, korupciju un citas nelikumības vai pārkāpumus, kas ir ietekmējuši vai nopietni draud ietekmēt Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību.
Tiesību aktos paredz arī Integritātes iestādes kompetenci, piemēram, konkrētu augstākā līmeņa politisko vadītāju kategoriju (kā arī viņu vienā mājsaimniecībā dzīvojošo radinieku) un citu augsta riska amatpersonu aktīvu deklarāciju tiešu pārbaudi.
C8.R2: Dalība ciešākā sadarbībā Eiropas Prokuratūras izveidei
Šīs reformas mērķis ir stiprināt Savienības finanšu interešu efektīvu aizsardzību un cīņu pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses Ungārijā, piedaloties ciešākā sadarbībā Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei. EPPO ir nedalāma Savienības struktūra, kas darbojas kā vienots birojs visas Savienības interesēs un kuras kompetencē ir izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti pret Savienības finanšu interesēm, veikt kriminālvajāšanu un saukt pie atbildības vainīgos.
Reforma ietver Ungārijas paziņojuma iesniegšanu Eiropas Komisijai par tās nodomu piedalīties ciešākā sadarbībā EPPO izveidei.
C8.R3: Tiesību aktu par Korupcijas apkarošanas darba grupu stāšanās spēkā
Šīs reformas mērķis ir uzraudzīt un pārskatīt pasākumus, ko Ungārijā veic Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupa, lai novērstu, atklātu korupciju, sauktu pie atbildības par to un sodītu par to.
Šī reforma ietver tiesību aktu stāšanos spēkā par Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupas likumīgu izveidi, tostarp tās galveno uzdevumu precizēšanu. Tiesību aktos cita starpā paredz, ka i) nevalstiskie dalībnieki, kas darbojas korupcijas apkarošanas jomā, veido vismaz 50 % no Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupas locekļiem (izņemot priekšsēdētāju); II) Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupa tiekas vismaz divas reizes gadā, iii) Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupa sagatavo publiski pieejamu gada ziņojumu un iv) Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupa iesniedz priekšlikumus, kuru mērķis ir uzlabot korupcijas novēršanu un atklāšanu un veicināt informācijas plūsmu starp valsts administratīvajām un kontroles iestādēm un kriminālizmeklēšanas iestādēm.
C8.R4: Īpašas procedūras ieviešana īpašu noziegumu gadījumā, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu vai valsts īpašuma pārvaldību (“pārskatīšana tiesā”)
Šīs reformas mērķis ir izveidot īpašu procedūru, kas nodrošina, ka tiesā tiek pārskatīti izmeklēšanas iestāžu vai prokuratūras lēmumi noraidīt ziņojumu par noziegumu vai izbeigt tiesvedību tādu īpašu noziegumu gadījumā, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu vai publiskā īpašuma pārvaldību, lai nodrošinātu, ka tiek veikta apņēmīga rīcība, lai sauktu pie atbildības par korupciju un līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Reforma paredz, ka stājas spēkā tiesību akta(-u) grozījums(-i) par pārskatīšanu tiesā un tiesībām iesniegt apsūdzību par konkrētu korupciju un ar korupciju saistītu praksi.
C8.R5: Grozījumi noteikumos, kas saistīti ar aktīvu deklarācijām
Šīs reformas mērķis ir grozīt pretkorupcijas regulējumu, ieviešot stingrākus noteikumus attiecībā uz aktīvu deklarācijām, kā arī sankciju režīmu par šo noteikumu un pienākumu pārkāpumiem.
Reforma paredz, ka stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas paredz pienākumu augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem un viņu radiniekiem, kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī Nacionālās asamblejas locekļiem un viņu radiniekiem, kuri dzīvo vienā mājsaimniecībā, katru gadu pēc stāšanās amatā un pienākumu pildīšanas pārtraukšanas laikā iesniegt aktīvu deklarācijas, un iepriekš minētās aktīvu deklarācijas iesniedz elektroniski.
C8.R6: Tiesību aktu par pārredzamību attiecībā uz to, kā sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondi izmanto publiskos līdzekļus, stāšanās spēkā
Šīs reformas mērķis ir nodrošināt pārraudzību pār to, kā sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondi izmanto Savienības atbalstu, un novērst interešu konflikta situāciju strukturālo risku to darbībā.
Reforma ietver tiesību aktu grozījumu stāšanos spēkā, lai noteiktu sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondus, kas pilda sabiedriskos pienākumus, un juridiskās personas, ko tie iedibinājuši vai uztur, par līgumslēdzējām iestādēm publiskā iepirkuma noteikumu nozīmē, un noteikumu pieņemšanu interešu konflikta risku novēršanai un risināšanai.
C8.R7: Publisko izdevumu pārredzamības uzlabošana
Šīs reformas mērķis ir palielināt publisko izdevumu pārredzamību, nodrošinot, ka struktūras, kas veic publiskos pienākumus, proaktīvi publicē plašu informācijas klāstu.
Reforma ietver tādu tiesību aktu stāšanos spēkā, kas paredz pienākumu struktūrām, kuras veic publiskus pienākumus, centrālajā reģistrā proaktīvi publicēt iepriekš noteiktu informācijas kopumu par publisko līdzekļu izmantošanu.
C8.R8: Noteikumi, kas nodrošina subjektu faktisko īpašnieku pārredzamību un precizē publisko subsīdiju izmantošanu
Šīs reformas mērķis ir palielināt skaidrību un juridisko noteiktību noteikumos, kas piemērojami konkrētu subjektu, tostarp privāto ieguldījumu fondu/fiduciāro aktīvu pārvaldības struktūru, galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem, un nodrošināt, ka struktūras, kas ir atbildīgas par Savienības atbalsta revīziju un kontroli Ungārijā, var ar atpakaļejošu spēku piekļūt minētajiem datiem, lai veiktu savus uzdevumus, tādējādi palielinot Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni.
Reforma paredz, ka stājas spēkā:
I.tiesību aktu grozījumi, kas paredz faktiskā īpašnieka definīcijas pārskatīšanu, lai iekļautu īpašus noteikumus par privātiem ieguldījumu fondiem, nodrošinātu, ka struktūrām, kas ir atbildīgas par Savienības atbalsta pārvaldību un kontroli Ungārijā, vismaz no 2020. gada 1. februāra ir iespēja vākt informāciju par privātā kapitāla fondu faktiskajiem īpašniekiem un pārbaudīt tos, un
II.tiesību akti, kas paredz precizēt un paplašināt izslēgto valsts amatpersonu darbības jomu un to subjektu darbības jomu, kuri nevar pieteikties vai saņemt subsīdijas no publiskajiem līdzekļiem.
C8.R9: Viena piedāvājuma publiskā iepirkuma procedūru īpatsvara samazināšana
Reformas mērķis ir uzlabot konkurenci publiskā iepirkuma jomā un palielināt saistīto procesu pārredzamību un stabilitāti, samazinot no Savienības līdzekļiem finansēto viena piedāvājuma publiskā iepirkuma procedūru īpatsvaru.
Šī reforma ietver pienākumu to publiskā iepirkuma konkursa procedūru īpatsvaru, kurās ir tikai viens piedāvājums, attiecībā uz iepirkumiem, ko vismaz daļēji finansē no Savienības atbalsta, saglabāt zem 15 %, kā ziņots rīkā, kas izstrādāts, lai uzraudzītu un ziņotu par atsevišķiem piedāvājumiem saskaņā ar vienotā tirgus rezultātu apkopojuma metodiku.
C8.R10: Integritātes, pārredzamības un konkurētspējas stiprināšana publiskā iepirkuma tirgū
Reformas mērķis ir stiprināt publiskā iepirkuma procedūru pārredzamību, ieviest korupcijas novēršanas un interešu konflikta noteikumus, ziņošanas un publicēšanas pienākumus līgumslēdzējām iestādēm un stimulēt konkurenci publiskā iepirkuma tirgū.
Reforma paredz, ka stājas spēkā tiesību akts(-i) par publisko iepirkumu.
C8.R11: Elektroniskās publiskā iepirkuma sistēmas (EPS) izstrāde, lai palielinātu pārredzamību
Šīs reformas mērķis ir palielināt publisko iepirkumu pārredzamību un veicināt neatkarīgu konkurences pārraudzību un analīzi publiskajos iepirkumos.
Šī reforma paredz padarīt iespējamu paziņojuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu datu strukturētu meklēšanu mašīnlasāmā formātā un eksportēšanu vairumā, izmantojot elektronisko publiskā iepirkuma sistēmu (EPS).
C8.R12: Darbības rezultātu novērtēšanas satvars publiskajam iepirkumam
Šīs reformas mērķis ir atvieglot publiskā iepirkuma efektivitātes un izmaksu lietderības un ierobežotas konkurences iemeslu novērtēšanu.
Šī reforma ietver publiskā iepirkuma snieguma mērīšanas satvara publicēšanu EPS tīmekļa vietnē, lai novērtētu publiskā iepirkuma efektivitāti un izmaksu lietderību un iespējamos ierobežotas konkurences iemeslus un ietekmi publiskā iepirkuma procedūrās, kā arī nozares, kuras visvairāk skar publiskā iepirkuma procedūras, kuru rezultātā tiek iesniegts viens piedāvājums.
C8.R13: Rīcības plāns konkurences līmeņa paaugstināšanai publiskā iepirkuma jomā
Šīs reformas mērķis ir paaugstināt konkurences līmeni publiskā iepirkuma jomā Ungārijā.
Šī reforma ietver tāda rīcības plāna pieņemšanu, publicēšanu un ikgadēju pārskatīšanu, kura mērķis ir palielināt konkurences līmeni publiskajā iepirkumā. Rīcības plānā izklāsta sasniedzamos mērķus, nosaka pasākumus mērķu sasniegšanai, nosaka precīzus pasākumu īstenošanas termiņus, nosaka par pasākumu īstenošanu atbildīgo(-ās) struktūru(-as) un izveido uzraudzības mehānismu progresa novērtēšanai.
C8.R14: Valsts tiesu padomes lomas un pilnvaru stiprināšana ar mērķi līdzsvarot Valsts tiesu iestāžu biroja priekšsēdētāja pilnvaras
Reformas mērķis ir stiprināt ar likumu izveidoto tiesu un tiesnešu neatkarību un objektivitāti, piešķirot Valsts tiesu padomei (VTP) lielākas pilnvaras, lai tā varētu efektīvi īstenot savu konstitucionālo lomu tiesu centrālās administrācijas uzraudzībā, vienlaikus saglabājot padomes neatkarību, pamatojoties uz to, ka tās locekļus ievēlē tiesneši.
Šī reforma ietver tiesību aktu grozījumus, ar kuriem VTP piešķir lielākas pilnvaras, pieņemot noteikumus par VTP pamatotu saistošu atzinumu vairākos jautājumos gan attiecībā uz atsevišķiem lēmumiem, gan noteikumiem.
C8.R15: Augstākās tiesas (Kúria) tiesu neatkarība
Reformas mērķis ir stiprināt Augstākās tiesas (Kúria) tiesu neatkarību.
Šī reforma ietver tiesību aktu grozījumus, kas saistīti ar noteikumiem par Kúria priekšsēdētāja ievēlēšanu, noteikumiem par Kúria lietu sadales shēmu un noteikumiem par Kúria darbību.
C8.R16: Šķēršļu novēršana lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu Eiropas Savienības Tiesā
Reformas mērķis ir novērst šķēršļus, kas liedz tiesām patstāvīgi nodot prejudiciālu nolēmumu lietas Eiropas Savienības Tiesai (EST).
Šī reforma paredz, ka stājas spēkā tiesību akta grozījums(-i), kas saistīts(-i) ar lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu Eiropas Savienības Tiesā.
C8.R17: Reforma attiecībā uz Konstitucionālās tiesas galīgo spriedumu pārskatīšanu
Šīs reformas mērķis ir stiprināt tiesu un tiesnešu neatkarību un objektivitāti.
Šī reforma ietver tiesību aktu grozījumus par to, ka tiek atcelta iespēja valsts iestādēm apstrīdēt Konstitucionālās tiesas galīgos tiesu nolēmumus.
C8.R18: Tiesību aktu grozījumi, kas stiprina pārvaldības, uzraudzības, revīzijas un kontroles mehānismus, lai garantētu Savienības atbalsta pareizu izmantošanu
Šīs reformas mērķis ir aizsargāt Savienības finanšu intereses Savienības atbalsta izmantošanā.
Šī reforma ietver tādu tiesību aktu stāšanos spēkā, kuros noteikti to struktūru uzdevumi un pienākumi, kas iesaistītas ar konkrētiem ES instrumentiem sniegtā Savienības atbalsta pārvaldībā, uzraudzībā, kontrolē un revīzijā, kā arī fondu pārvaldībā, uzraudzībā, kontrolē un revīzijā saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060, tostarp paredzot īpašus noteikumus interešu konfliktu novēršanai, atklāšanai un labošanai.
C8.R19: Krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģija Savienības atbalsta īstenošanai, revīzijai un kontrolei
Reformas mērķis ir nodrošināt ar Savienības atbalstu saistītas krāpšanas un korupcijas novēršanu, atklāšanu un labošanu Ungārijā, ieviešot visaptverošu pretkorupcijas un krāpšanas apkarošanas stratēģiju, tostarp skaidru grafiku tās īstenošanai.
Šī reforma sastāv no krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģijas, ko papildina rīcības plāns, kurā izklāstītas darbības ar skaidriem īstenošanas termiņiem, atbildīgās struktūras, rādītāji progresa mērīšanai attiecīgi katrai darbībai un pasākumi darbību regulārai pārskatīšanai.
C8.R20: Arachne sistēma Savienības atbalstam
Reformas mērķis ir pastiprināt krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu, dubultas finansēšanas un citu ar Savienības atbalstu saistītu pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu Ungārijā.
Šī reforma ietver tādu noteikumu pieņemšanu, kas paredz, ka iestādēm ir jāaugšupielādē dati Arachne sistēmā reizi divos mēnešos, ka tās sistemātiski veic turpmākus pasākumus saistībā ar riska novērtējumu, par ko ziņo Arachne sistēma, un ka tās savā riska novērtējumā paļaujas uz Arachne sistēmu.
C8.R21: Iekšējās revīzijas un integritātes direktorāta izveide, lai pastiprinātu interešu konfliktu kontroli Savienības atbalsta īstenošanā
Šīs reformas mērķis ir novērst, atklāt un labot interešu konfliktus Savienības atbalsta īstenošanā.
Šī reforma ietver tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanos spēkā, kas paredz:
I)iekšējās revīzijas un integritātes direktorāta (DIAI) izveide, tostarp noteikumi par DIAI neatkarību;
II)personāla atlasi;
III)tās kompetenci rīkoties attiecībā uz struktūrām, kas iesaistītas Savienības atbalsta īstenošanā Ungārijā;
IV)prasības, kas saistītas ar piekļuves nodrošināšanu interešu konflikta deklarācijām un Integritātes iestādes dokumentiem;
V)tās reglamentu;
VI)tās finanšu resursus un cilvēkresursus;
VII)pienākumi, kas saistīti ar to interešu konflikta deklarāciju regulāru kontroli, kuras iesniegtas saistībā ar Savienības atbalsta īstenošanu Ungārijā;
VIII)pienākumi, kas saistīti ar anonīmu ziņošanu;
IX)savus izmeklēšanas pienākumus;
X)savus pienākumus sniegt ziņojumus Integritātes iestādei.
C8.R22: Nodrošināt EUTAF spēju veikt savus uzdevumus
Šīs reformas mērķis ir novērst un atklāt krāpšanu, korupciju un citus pārkāpumus Savienības atbalsta īstenošanā.
Šī reforma ietver tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanos spēkā, kas paredz finanšu resursu un cilvēkresursu kārtību revīzijas iestādei (Eiropas fondu revīzijas ģenerāldirektorāts, EUTAF), lai aizsargātu tās neatkarību un ļautu tai neatkarīgi veikt savus uzdevumus. Tiesību aktā ir precizēts, ka EUTAF gada budžets tiek noteikts, pamatojoties uz tās sākotnējo priekšlikumu, EUTAF vadītāja atalgojumu un ka tiek saglabāta EUTAF funkcionālā un profesionālā neatkarība un ka tās darbinieki turpina nelūgt un nepieņemt norādījumus par tās revīzijas darbu.
C8.R23: Sadarbība ar OLAF, lai pastiprinātu tādas krāpšanas atklāšanu, kas saistīta ar Savienības atbalsta izmantošanu
Šīs reformas mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu sadarbībai ar OLAF Savienības atbalsta īstenošanā.
Šī reforma ietver tādu tiesību aktu stāšanos spēkā, ar kuriem tiek izraudzīta Valsts nodokļu un muitas pārvalde (Nemzeti Adó- és Vámhivatal, NAV), lai palīdzētu OLAF veikt pārbaudes uz vietas Ungārijā, un kad ekonomikas dalībnieks, uz kuru attiecas minētās pārbaudes, atsakās sadarboties. Tiesību aktos ir paredzētas arī finansiālas sankcijas, ko piemēro, ja ekonomikas dalībnieks atsakās sadarboties ar OLAF, lai veiktu pārbaudes un apskates uz vietas.
C8.R24: Atveseļošanas un noturības plāna revīzija un kontrole un Savienības finanšu interešu aizsardzība
Šīs reformas mērķis ir aizsargāt Savienības finanšu intereses saistībā ar Ungārijas atveseļošanas un noturības plānu.
Šī reforma ietver repozitorija sistēmas izveidi ar īstenošanas datiem saistītu datu vākšanai, glabāšanai un piekļuves nodrošināšanai, kā noteikts ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā, un EUTAF revīzijas stratēģijas pieņemšanu un stāšanos spēkā, paredzot Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas revīziju, kas veikta saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem.
C8.R25: Pārredzamības un publiskas informācijas pieejamības stiprināšana
Reformas mērķis ir stiprināt pārredzamību un uzlabot piekļuvi publiskai informācijai.
Šī reforma ietver tiesību aktu grozījumu stāšanos spēkā, lai i) atvieglotu piekļuvi publiskai informācijai, nodrošinot, ka publiskie dati principā tiek sniegti bez maksas, un atceltu konkrētus iemeslus atteikumam piekļūt publiskas informācijas pieprasījumiem; II) NAIH regulāri pārskata to struktūru atbilstību noteikumiem par piekļuvi publiskai informācijai, kuras veic publiskus pienākumus; un iii) ieviest ārkārtas procedūru tiesas lietās, kas saistītas ar piekļuvi publiskai informācijai, lai atvieglotu piekļuvi publiskai informācijai un ierobežotu tiesas procedūru ilgumu.
C8.R26: Likumdošanas kvalitātes uzlabošana un ieinteresēto personu un sociālo partneru efektīva iesaistīšana lēmumu pieņemšanā
Šīs reformas mērķis ir uzlabot sociālo partneru, ieinteresēto personu un nevalstisko ekspertu kvalitāti un iesaisti likumdošanas procesā un izveidot satvaru sistemātiskai apspriešanai ar sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām par atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu.
Šī reforma ietver tiesību akta(-u) stāšanos spēkā, lai i) noteiktu sabiedriskās apspriešanas prasības par tiesību aktu projektiem un prasību sistemātiski publicēt ietekmes novērtējumu kopsavilkumus un paskaidrojuma rakstus; un ii) paredzēt pienākumu izstrādāt stratēģiju ieinteresēto personu iesaistīšanai un atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības komitejas izveidei.
C8.R27: Minimālā satura prasību pārskatīšana uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām
Šīs reformas mērķis ir nodrošināt, ka uzņēmumi neveic uzņēmējdarbību Ungārijā tikai nodokļu plānošanas nolūkos, un palīdzēt cīņā pret pastkastītes un pastkastītes uzņēmumu izmantošanu.
Šī reforma ietver neatkarīgu starptautisku ekspertu veiktu pārskatu par iekšzemes nodokļu apiešanas novēršanas noteikumiem.
C8.R28: Transfertcenu noteikšanas noteikumu stiprināšana
Šīs reformas mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un uzlabot Ungārijas nodokļu sistēmas pārredzamību, pārveidojot datu ziņošanas pienākumus par saistīto pušu darījumiem transfertcenu noteikšanas nolūkos.
Reforma ietver tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanos spēkā, kurā(-os) noteiktas prasības jaunai datu ziņošanai par transfertcenām.
C8.R29: Izejošajiem maksājumiem piemērojamo neatskaitāmības noteikumu darbības jomas paplašināšana
Šīs reformas mērķis ir novērst nodokļu dubultās neuzlikšanas risku izejošajiem maksājumiem, kas plūst no Ungārijas uz nulles vai zemu nodokļu jurisdikcijām, tādējādi ierobežojot agresīvas nodokļu plānošanas iespējas.
Šī reforma ietver tiesību aktu grozījumu stāšanos spēkā attiecībā uz izejošo maksājumu neatskaitāmības noteikumu paplašināšanu un ar agresīvu nodokļu plānošanu saistīto noteikumu neatkarīga novērtējuma pasūtīšanu.
C8.R30: Nodokļu saistību izpildes procedūru digitālā pārveide
Šīs reformas mērķis ir racionalizēt nodokļu saistību izpildes procedūras un samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas, radot jaunus, lietotājdraudzīgus digitālos pakalpojumus nodokļu maksātājiem un finanšu starpniekiem.
Šī reforma ietver digitālo pakalpojumu izveidi saistībā ar ieņēmumiem un PVN un izmēģinājuma projekta uzsākšanu saistībā ar digitālajiem algu pakalpojumiem.
C8.R31: Nodokļu sistēmas vienkāršošana, samazinot nodokļu skaitu
Šīs reformas mērķis ir vienkāršot nodokļu sistēmu, samazinot nodokļu un uzņēmumu ienākuma nodokļa izdevumu skaitu.
Reforma ietver nodokļu kodeksa grozīšanu, lai samazinātu nodokļu atvieglojumu un nodokļu skaitu, un uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārskatīšanu.
C8.R32: Sabiedrisko pakalpojumu cauruļvadu nodokļa reforma
Šīs reformas mērķis ir vienkāršot nodokļu sistēmu, vienlaikus veicinot tādu nodokļu vidi, kas stimulē ieguldījumus lielos komunālo pakalpojumu infrastruktūras projektos.
Šī reforma ietver vai nu tiesību akta(-u) par komunālo pakalpojumu cauruļvadu nodokli atcelšanu, vai tā grozīšanu, lai ieviestu nodokļu noteikumu, kas ļauj komunālo pakalpojumu uzņēmumu īpašniekiem samaksāt vai kreditēt detalizēto nodokli, kas maksājams par to līnijām, par summu, ko tie iegulda šo līniju uzturēšanā vai modernizācijā.
C8.R33: Publisko izdevumu efektivitātes palielināšana, veicot izdevumu pārskatīšanu
Šīs reformas mērķis ir novērtēt un uzlabot publisko izdevumu efektivitāti, lai uzlabotu publisko finanšu un valsts parāda ilgtspēju vidējā termiņā un veicinātu ekonomikas izaugsmi.
Šī reforma ietver izdevumu pārskatīšanu atsevišķās publisko izdevumu prioritārajās jomās, izmantojot starptautisko paraugpraksi, un divu izdevumu pārskatīšanu sagatavošanu.
C8.R34: Iekšzemes fiskālās sistēmas uzlabošana
Šīs reformas mērķis ir uzlabot fiskālo pārvaldību, stiprinot publisko finanšu pārvaldības pārredzamību, pārskatatbildību un efektivitāti.
Reforma ietver iekšzemes fiskālās sistēmas uzlabojumus.
C8.R35: Subsidēto aizdevumu reforma
Šīs reformas mērķis ir stiprināt uz tirgu balstītus finansēšanas mehānismus un nodrošināt, ka publiskais finansiālais atbalsts ir vērsts uz patiesu tirgus nepilnību novēršanu.
Reforma ietver Széchenyi kartes programmas reformu, valdības pretgarantiju samazināšanu un valdības garantiju pārskatīšanu privātā sektora aizdevumiem.
H.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
54 |
C8.R1 Tiesību aktu par Integritātes iestādi stāšanās spēkā |
Atskaites punkts |
Tiesību aktu par Integritātes iestādi stāšanās spēkā |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akti, kas paredz precizēt noteikumus par Integritātes iestādi, kuru mērķis ir pastiprināt krāpšanas, interešu konfliktu un korupcijas, kā arī citu nelikumību un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu saistībā ar Savienības atbalsta īstenošanu Ungārijā, ar šādiem elementiem: Tiesību aktos paredz, ka Integritātes iestāde ir kompetenta iejaukties visos gadījumos, kad tā uzskata, ka kompetentās valsts iestādes nav veikušas vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, atklātu un labotu krāpšanu, interešu konfliktus, korupciju un citas nelikumības vai pārkāpumus, kas var ietekmēt vai nopietni draud ietekmēt Eiropas Savienības budžeta pareizu finanšu pārvaldību vai Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību. Tiesību aktos paredz Integritātes iestādes neatkarību, nosakot, ka: -integritātes iestāde, tostarp tās darbinieki, nelūdz un nepieņem norādījumus ne no vienas citas personas vai iestādes. -integritātes iestāde ir atbildīga par sava budžeta pārvaldību, un tās budžetu nevar samazināt bez Integritātes iestādes piekrišanas. Iestāde spēj noteikt tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo resursu apjomu, kā arī darbinieku skaitu. -integritātes iestādi vada valde, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki, ko pēc atklāta uzaicinājuma un atlases procedūras ieceļ Ungārijas prezidents uz sešu gadu termiņu, kas nav pagarināms. -valdes locekļu atlases kritēriji ir balstīti uz viņu profesionālajām īpašībām un kvalifikāciju. Tiesību aktos iekļauj kritērijus attiecībā uz nesaderību ar politiskiem mandātiem vai dalību un īpašumtiesību daļu uzņēmumā. -valdes locekļus izraugās pēc atklāta uzaicinājuma, pamatojoties uz saistošu atzinumu par kandidātu atbilstību, ko sniedz šim nolūkam izveidota Atbilstības komiteja. Ka EUTAF ģenerāldirektors sasauc Atbilstības komiteju pēc atklāta uzaicinājuma. Tajā ir trīs neatkarīgas personas ar pieredzi no atzītām starptautiskām iestādēm, kurām ir pietiekami ilga, pārbaudāma un atbilstīga pieredze publiskā iepirkuma un/vai korupcijas apkarošanas jomā. Atbilstības komitejas locekļi pēdējos piecos gados nav: ieņēmis vēlētu politisku amatu vai politisku amatu valdībā, bijis nodarbināts politiskā partijā vai politiskā fondā vai veicis brīvprātīgu vai atalgotu darbību šādu vienību labā. Noteikumus par interešu konfliktu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 61. pantā izklāstītajiem principiem piemēro Atbilstības komitejas locekļiem piecus gadus pēc saistošā atzinuma sniegšanas. Pirms sākt darbu Atbilstības komitejā, Atbilstības komitejas locekļi publicē savas aktīvu deklarācijas un paziņo, ka tiem nav interešu konflikta. -valdes locekli atbrīvo no amata tikai interešu konflikta gadījumā pēc viņa iecelšanas vai gadījumā, ja pret viņu ir pieņemts galīgs spriedums krimināllietā par jautājumiem, kas saistīti ar Integritātes iestādes darbu vai ietekmē attiecīgā locekļa neatkarību un objektivitāti. Tiesību aktos paredz, ka Integritātes iestādei ir kompetence: uzdot līgumslēdzējām iestādēm apturēt iepirkuma procedūru; II) pieprasīt administratīvajām izmeklēšanas struktūrām veikt izmeklēšanu tās vārdā; III) ieteikt uz noteiktu laiku izslēgt konkrētus ekonomikas dalībniekus no Savienības finansējuma; IV) uzdot valsts iestādēm vai struktūrām sākt procedūras, lai pārbaudītu interešu konflikta deklarācijas un aizdomas saistībā ar Savienības līdzekļu pārvaldību; pieprasīt piekļuvi visām publiskā iepirkuma lietām; VI) ieteikt līgumslēdzējām iestādēm izmantot īpašu procedūru konkrētā publiskā iepirkumā vai publiskā iepirkuma procedūru kategorijā; VII) uzsākt procedūras valsts iestādēs vai struktūrās, lai konstatētu iespējamus pārkāpumus; VIII) pieprasīt visu to iestāžu lēmumu pārskatīšanu tiesā, kuri attiecas uz publiskā iepirkuma procedūrām, kas ietver Savienības atbalstu; IX) uzsākt Publiskā iepirkuma arbitrāžas padomes darbu un, ja Iestāde ierosina apturēt publiskā iepirkuma procedūru, Publiskā iepirkuma arbitrāžas padome izdod rīkojumu par šādu apturēšanu; X) apstrīdēt attiecīgās iestādes bezdarbību tiesā. Tiesību aktos paredz: -ka Integritātes iestādei ir tiesības piekļūt attiecīgajiem datiem, kas attiecas uz tās procedūrām, un ka iestādēm, uz kurām attiecas Integritātes iestādes datu pieprasījums, ir pienākums nodrošināt piekļuvi datiem vai sniegt datus laikposmā, kas nepārsniedz 30 kalendārās dienas, un ka Integritātes iestāde var sākt administratīvu neatbilstības darbību, ja tās pieprasījums nav izpildīts. -integritātes iestāde rīkojas vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām vai ziņojumiem. -integritātes iestādes juridiskais pamats un pienākums izveidot trauksmes cēlēju saskarni, kurā var veikt anonīmu un konfidenciālu saziņu. -integritātes iestādes juridiskais pamats un pienākums izveidot, atjaunināt un uzturēt to ekonomikas dalībnieku reģistru, uz kuriem attiecas tiesas galīgais spriedums vai galīgais administratīvais lēmums, ar ko minētos ekonomikas dalībniekus izslēdz no publiskā iepirkuma procedūrām, ja Integritātes iestāde ziņo valsts iestādēm un attiecīgā gadījumā OLAF par iespējamiem pārkāpumu gadījumiem. -integritātes iestādei ir pilnvaras turpināt īstenot savu kompetenci pat gadījumos, kad pasākums, procedūra vai projekts, par kuru plānots daļēji vai pilnībā saņemt finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības, vēlāk tika izslēgts no Eiropas Savienības finansējuma. |
|||
|
55 |
C8.R1 Tiesību aktu par Integritātes iestādi stāšanās spēkā |
Atskaites punkts |
Tiesību aktu grozījumi par Integritātes iestādes pilnvarām un kompetenci attiecībā uz aktīvu deklarāciju pārbaudi |
Tiesību aktu grozījumu noteikums, kas norāda uz to stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akti, kas Integritātes iestādei piešķir: -ekskluzīva juridiskā atbildība un kompetence tieši pārbaudīt to augstākā līmeņa politisko vadītāju aktīvu deklarāciju patiesumu, kuri nav Nacionālās asamblejas locekļi (personas, uz kurām attiecas 2018. gada Likuma CXXV 183. pants), kā arī vienā mājsaimniecībā dzīvojošu viņu radinieku aktīvu deklarāciju patiesumu. -pilnvaras tieši pārbaudīt citu augsta riska amatpersonu publisko aktīvu deklarācijas, kuru aktīvu deklarācijas saskaņā ar tiesību aktiem ir jādara publiski pieejamas; -pilnvaras pieprasīt kompetentajām iestādēm veikt to augsta riska amatpersonu aktīvu deklarāciju patiesuma pārbaudi, kuru aktīvu deklarācijas saskaņā ar tiesību aktiem nav jādara publiski pieejamas, un iegūt minētās pārbaudes rezultātus; -tiešs savienojums ar datubāzēm un reģistriem, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai pārbaudītu aktīvu deklarācijās ietvertās informācijas patiesumu, vai iespēja tieši vai ar datu pieprasījuma starpniecību piekļūt attiecīgajiem datiem attiecīgajām iestādēm, kurām ir pienākums nodrošināt piekļuvi datiem vai sniegt datus, un ka gadījumā, ja tās pieprasījums noteiktajā termiņā nav izpildīts, Integritātes iestāde var sākt administratīvu neatbilstības darbību. Tiesību aktos paredz, ka šādu pārbaudes procedūru Integritātes iestāde var sākt pēc savas iniciatīvas, pēc aizdomām vai pēc sūdzības saņemšanas no jebkuras personas, kas iesniedz oficiālu pieprasījumu, kurā norādīts uz iespējamu nepareizu posteni aktīvu deklarācijā. Attiecībā uz Republikas prezidentu; nacionālās asamblejas locekļi, nacionālās minoritātes aizstāvji un — ja šī persona nav Nacionālās asamblejas locekle — Nacionālās asamblejas priekšsēdētājs; Budapeštas mēri un mērs, pašvaldību pārstāvji un mazākumtautību pašpārvaldes pārstāvji; Konstitucionālās tiesas locekļi; Pamattiesību komisārs un viņa vietnieki; valsts kontroles priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki; Curia priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki; valsts tiesu iestāžu biroja priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieki; tiesneši; ģenerālprokurors un viņa vietnieks; Ungārijas Valsts bankas vadītājs un vadītāja vietnieki, Monetārās padomes locekļi un Ungārijas Valsts bankas uzraudzības padomes locekļi; fiskālās padomes priekšsēdētājs; nacionālās piemiņas komitejas priekšsēdētājs un locekļi; plašsaziņas līdzekļu padomes locekļi; premjerministrs, ministri, valsts sekretāri, premjerministra politiskais direktors, premjerministra galvenais nacionālās drošības padomnieks, ja viņiem nav Nacionālās asamblejas locekļa pilnvaru; apgabala valdības komisārs, valdības komisārs, premjerministra komisārs, ministru komisārs; ja Integritātes iestāde konstatē pārkāpumus, tostarp to, ka personas, par kurām tiek veikta izmeklēšana, savā aktīvu deklarācijā ir tīši nepatiesi vai nepatiesi paziņojušas būtiskus datus, jo īpaši, slēpjot savu faktisko finanšu vai ienākumu stāvokli, Integritātes iestāde uzsāk procedūru kompetentajā valsts iestādē, kas pienācīgi publiski pamato savu nostāju, ja tā nepiekrīt Integritātes iestādes konstatējumiem. Integritātes iestādes ekskluzīvo vai neekskluzīvo pārbaudes pilnvaru nolūkā augsta riska amatpersonas ietver: priekšsēdētājs, parlamenta deputāti, augstākā līmeņa politiskie vadītāji, politiskie vadītāji, personas komisāru statusā, politiskie padomnieki, augstākā līmeņa politiskie padomnieki, personāla vadītāji, neatkarīgu regulatīvo struktūru un autonomu administratīvo struktūru vadītāji, reģionālie gubernatori, Budapeštas un to pilsētu mēri, kurām ir apgabala statuss, tiesneši, prokurori, tiesu un prokuratūras pārvaldības struktūru locekļi, tiesībaizsardzības aģentūru vai civilās valsts drošības dienesta departamentu vadītāji un valsts uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji. Attiecībā uz personām, uz kurām attiecas 2018. gada Likuma CXXV 183. pants, iepriekš minētās pilnvaras ietver arī: I) ka Integritātes iestādei ir iespēja uzdot personai, kuras aktīvu deklarāciju pārbauda Integritātes iestāde, iesniegt apliecinošus datus un dokumentus par tās aktīvu deklarācijas saturu; un ii) Integritātes iestāde var uzdot personai, kuras aktīvu deklarācijas saturu Integritātes iestāde ir atzinusi par nepareizu, labot savu aktīvu deklarāciju. |
|||
|
56 |
C8.R2 Dalība ciešākā sadarbībā Eiropas Prokuratūras izveidei |
Atskaites punkts |
Dalība ciešākā sadarbībā saistībā ar Eiropas Prokuratūru |
Eiropas Komisijas paziņojuma par nodomu piedalīties saņemšana |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Paziņojumu par nodomu piedalīties ciešākā sadarbībā Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei iesniedz Eiropas Komisijai. Paziņojumā iekļauj lūgumu Ungārijā piemērot Regulu (ES) 2017/1939 attiecībā uz nodarījumiem, kas ir EPPO kompetencē un kas izdarīti, pirms Ungārija tika pilnvarota pievienoties ciešākai sadarbībai 2021. gada 1. jūnijā vai pēc tam. |
|||
|
57 |
C8.R3 Tiesību aktu par Korupcijas apkarošanas darba grupu stāšanās spēkā |
Atskaites punkts |
Tiesību aktu par Korupcijas apkarošanas darba grupu stāšanās spēkā |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā |
|
|
|
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akti, kas paredz Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupas likumīgu izveidi. Tiesību aktos paredz, ka: 1. Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupai ir šādi uzdevumi: a) izskatīt esošos pretkorupcijas pasākumus un izstrādāt priekšlikumus to uzlabošanai; b) iesniegt priekšlikumus, lai: uzlabot korupcijas novēršanu un atklāšanu, palielināt informācijas plūsmu starp valsts administratīvajām un kontroles iestādēm un kriminālizmeklēšanas iestādēm; C) novērtē, kā tika ņemti vērā un īstenoti tās iepriekšējie priekšlikumi; sagatavo publiski pieejamu gada ziņojumu. Tiesību aktos paredz, ka minētajā ziņojumā i) analizē korupcijas un koruptīvas prakses riskus un tendences, ii) ierosina pretpasākumus un paraugpraksi korupcijas risku un korupcijas veidu novēršanai, atklāšanai un sodīšanai par tiem, novērtējot to piemērojamību, un iii) novērtē, kā tika ņemti vērā un īstenoti tās iepriekšējie priekšlikumi. 2. valdība sistemātiski apspriež Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupas ziņojumus un priekšlikumus divu mēnešu laikā pēc to publicēšanas un sniedz pamatojumu savam lēmumam par katru priekšlikumu, ko tā nolēma neīstenot. 3. Nevalstiskie dalībnieki, kas darbojas korupcijas apkarošanas jomā, veido vismaz 50 % no Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupas locekļiem (izņemot priekšsēdētāju). Tiesību aktos paredz, ka i) šādi locekļi ir uzskatāmi neatkarīgi no valdības, valsts iestādēm, politiskajām partijām un uzņēmējdarbības interesēm; II) viņus atlasa, pamatojoties uz atklātu, pārredzamu un nediskriminējošu atlases procesu un objektīviem kritērijiem, kas saistīti ar kandidātu kompetenci un nopelniem; un iii) ja nevalstisko dalībnieku locekļu skaits samazinās zem 50 %, viņu balsu daļu modulē tā, lai tā sasniegtu 50 % no kopējā balsu skaita (izņemot priekšsēdētāju). 4.Integritātes iestādes priekšsēdētājs darbojas kā Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupas priekšsēdētājs un strādā neatkarīgi no Integritātes iestādes. 5.Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupa tiekas vismaz divas reizes gadā un pieņem lēmumus ar vienkāršu nodoto balsu vairākumu. Tiesību aktos ir noteikts, ka tās sanāksmju protokoli ir jādara publiski pieejami Korupcijas apkarošanas uzdevumgrupas tīmekļa vietnē. |
|
58 |
C8.R4 Īpašas procedūras ieviešana īpašu noziegumu gadījumā, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu vai valsts īpašuma pārvaldību (“pārskatīšana tiesā”) |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) grozījums(-i) attiecībā uz procedūru konkrētas korupcijas un ar korupciju saistītas prakses gadījumā |
Tiesību akta(-u) pieņemšana un publicēšana Oficiālajā Vēstnesī |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tiesību akta grozījums(-i), kas piemērojams(-i) arī (noilgušiem) noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti pirms 2023. gada 1. janvāra, un kas: paredzēt procedūras izveidi attiecībā uz konkrētu korupciju un ar korupciju saistītu praksi; — paredzēt iespēju pārbaudīt tiesā prokuratūras vai izmeklēšanas iestādes lēmumu noraidīt ziņojumu par noziegumu vai izbeigt kriminālprocesu, ko veic Budas Centrālās rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesis, kuram ir pilnvaras izdot rīkojumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai turpināšanu. Ja tiek sākta izmeklēšana vai tiesvedība tiek turpināta, prokuratūra vai izmeklēšanas iestāde turpina tiesvedību, pamatojoties uz tiesas lēmuma pamatojumu un neatklāšanas gadījumā novēršot tajā konstatētos trūkumus. — paredzēt, ka pēc pārskatīšanas pieteikuma, ja izmeklēšanas tiesnesis ir atcēlis lēmumu noraidīt ziņojumu par noziegumu vai izbeigt kriminālprocesu, atkārtotas procesa izbeigšanas gadījumā būs iespējams iesniegt tiesā apsūdzību. Saskaņā ar leģislatīvajā aktā paredzētajiem nosacījumiem procedūra dod tiesības iesniegt apsūdzību kompetentajai tiesai, kas lemj par lietas būtību pēc pierādījumu uzklausīšanas. Kriminālvajāšanas priekšlikuma pamatojuma izskatīšana tiek ierobežota (piemēram, attiecībā uz to, vai personu, kas norādīta kā apsūdzētais, var pamatoti turēt aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, uz kuru attiecas kriminālvajāšanas priekšlikums, un/vai vai norādītajai personai ir imunitāte), lai izvairītos no būtiskas filtrēšanas, kas varētu radīt risku, ka tiek gaidīts vai novērsts nolēmums pēc būtības bez iespējas meklēt un uzklausīt pierādījumus lietā. Fiziskas un juridiskas personas var (ievērojot īpašus noteikumus) iesniegt priekšlikumus saskaņā ar šo procedūru, izņemot valsts iestādes, tomēr Integritātes iestādei ir tiesības iesniegt pārskatīšanas priekšlikumu un atkārtotu pārskatīšanas priekšlikumu. Piemēro 2017. gada Likuma XC par kriminālprocesu CV/A nodaļas noteikumus, un izmeklēšanas iestāde vai prokuratūra pieņem jaunu lēmumu par ziņojumu par noziegumu saskaņā ar 379. pantu arī tad, ja a) ziņojums par noziegumu, kas iesniegts pēc 2022. gada 31. decembra, attiecas uz to pašu nodarījumu, uz kuru attiecas iepriekšējais ziņojums par noziegumu, kas tika iesniegts un noraidīts pirms 2023. gada 1. janvāra, vai ja izmeklēšana tika izbeigta pirms 2023. gada 1. janvāra, b) CV/A nodaļa attiektos uz ziņojumu par noziegumu, kas iesniegts pēc 2022. gada 31. decembra. |
|||
|
59 |
C8.R5 Grozījumi noteikumos, kas saistīti ar aktīvu deklarācijām |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, ar kuriem paplašina aktīvu deklarāciju tvērumu attiecībā uz personām un materiālo tvērumu, vienlaikus nodrošinot biežu informācijas atklāšanu |
Tiesību aktu grozījumu noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas paredz: I) augstākā līmeņa politiskie vadītāji (saskaņā ar 2018. gada Likuma CXXV par valsts pārvaldi 183. un 184. pantu) un viņu radinieki, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā ar attiecīgajām personām, kā arī Nacionālās asamblejas locekļi un viņu radinieki, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā ar attiecīgajiem locekļiem, iesniedz aktīvu deklarācijas, stājoties amatā, pēc tam reizi gadā un pienākumu izbeigšanas brīdī; II) visām personām, uz kurām attiecas i) punkta darbības joma attiecībā uz personām, ir pienākums deklarēt vismaz: ieņēmumi, nekustamie īpašumi, citi vērtīgi īpašumi (kas ietver, bet neaprobežojas ar transportlīdzekļiem, kuģiem, vērtīgām senlietām, mākslas darbiem), uzkrājumi banku noguldījumos un skaidrā naudā, aktīvi akcijās, vērtspapīri un privātā kapitāla fondi, dzīvības apdrošināšanas polises, trasti un uzņēmumu faktiskās īpašumtiesības. |
|||
|
60 |
C8.R5 Grozījumi noteikumos, kas saistīti ar aktīvu deklarācijām |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, ar ko izveido sistēmu aktīvu deklarāciju elektroniskai iesniegšanai digitālā formātā un aktīvu deklarāciju publisku datubāzi |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas paredz: -juridiskais pamats un pienākums izveidot sistēmu, kurā elektroniski iesniedz aktīvu deklarācijas (saskaņā ar 183. un 184. pantu 2018. gada Likumā CXXV par valsts pārvaldi) augstākā līmeņa politiskajiem vadītājiem un viņu radiniekiem, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā ar attiecīgajām personām, kā arī Nacionālās asamblejas locekļiem un viņu radiniekiem, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā ar attiecīgajiem locekļiem, un kurā tās iesniedz elektroniski digitālā formātā. -juridiskais pamats un pienākums izveidot datubāzi ar meklēšanas funkciju, kurā aktīvu deklarācijas, ko iesnieguši augstākā līmeņa politiskie vadītāji (saskaņā ar 183. un 184. pantu 2018. gada Likumā CXXV par valdības pārvaldi) un Nacionālās asamblejas locekļi, tiek darītas publiski pieejamas bez maksas un bez reģistrācijas. |
|||
|
61 |
C8.R5 Grozījumi noteikumos, kas saistīti ar aktīvu deklarācijām |
Atskaites punkts |
Sankciju ieviešana par aktīvu deklarēšanas pienākumu pārkāpumiem |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz to, ka stājas spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, ar kuriem nosaka kriminālsodus, administratīvos naudas sodus un saistīto pilnvaru vai juridisko attiecību sekas aktīvu deklarēšanas pienākumu pārkāpumu gadījumā. Kriminālsankcijas būtu jāpiemēro šādās situācijās: aktīvu deklarācijas neiesniegšana savas vainas dēļ pēc kompetentās struktūras aicinājuma to darīt, b) sava finansiālā stāvokļa slēpšana attiecībā uz būtisku faktu, iesniedzot aktīvu deklarāciju ar nepatiesu saturu, aizturot patiesu faktu vai izmantojot jebkādus citus līdzekļus. Ja Integritātes iestāde konstatē nopietnu pārkāpumu, tā ierosina piemērojamās pilnvarojuma vai juridisko attiecību sekas kompetentajā struktūrā, personā, iestādē vai tiesā, tostarp, ja to paredz tiesību akti, finansiālas sekas. Administratīvos naudas sodus piemēro par netīšiem, tīri administratīviem trūkumiem, kas neietilpst šādos nopietnos pārkāpumos, tostarp par to, ka tie nav novērsti pēc Iestādes ieteikuma vai ierosinātā pasākuma, ja vien trūkums nav nenozīmīgs vai nenozīmīgs un nav novērsts. |
|||
|
62 |
C8.R6 Tiesību aktu par publisko līdzekļu izmantošanas pārredzamību sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondos stāšanās spēkā |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi attiecībā uz pārraudzību par to, kā sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondi, kas veic sabiedriskas nozīmes pienākumus, un juridiskās personas, ko tie iedibinājuši vai uztur, izmanto Savienības atbalstu |
Tiesību aktu grozījumu noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas paredz: sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu, kas pilda publiskus pienākumus, un juridisko personu, ko tie iedibinājuši vai uztur, izraudzīšanās par līgumslēdzējām iestādēm publiskā iepirkuma noteikumu nozīmē; II) prasība, ka sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondiem, kas pilda publiskus pienākumus, un juridiskām personām, ko tie iedibinājuši vai uztur, piemēro prasības par piekļuvi publiskai informācijai; III) juridisko pamatu un pienākumu pakāpeniski izbeigt tādu sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondu darbību, kuri pilda publiskus pienākumus un kuriem Ungārijā nav augstākās izglītības iestādes; un IV) to noteikumu atbilstība Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 61. panta noteikumiem, kas piemērojami visām personām, kuras ieņem amatus vai strādā sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondos, kas veic sabiedriskus pienākumus un uztur augstākās izglītības iestādes Ungārijā, un juridiskajām personām, ko tie iedibinājuši vai uztur, neatkarīgi no to citām darbībām un funkcijām, tostarp Ungārijas valdībā. |
|||
|
63 |
C8.R7 Publisko izdevumu pārredzamības uzlabošana |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību akts, kura mērķis ir uzlabot publisko izdevumu pārredzamību |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akti, kas paredz pienākumu struktūrām, kuras veic publiskus pienākumus, kā definēts 2011. gada Likuma Nr. CXII 37/C pantā (attiecas vismaz uz juridiskām personām, kas iekļautas Valsts kases reģistrā, valstij piederošiem ekonomikas dalībniekiem un to izveidotiem fondiem; aktīvu pārvaldības fondi, ko izveidojusi valsts, sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondi, kas veic publiskus pienākumus, un juridiskas personas, ko tie izveidojuši vai uztur, proti, HUN-REN pētniecības tīkls), lai centrālajā reģistrā proaktīvi publicētu iepriekš noteiktu informācijas kopumu par publisko līdzekļu izmantošanu. Informāciju dara pieejamu centrālā reģistrā, kurā sniedz arī informāciju par apakšuzņēmējiem un attiecīgā gadījumā iekļauj līgumu unikālos identifikatorus elektroniskajā publiskā iepirkuma sistēmā (EPS). Tiesību aktos paredz, ka centrālajā reģistrā augšupielādējamo datu minimums ietver: I) visi dati, kuru publicēšana pārredzamības nolūkos jau ir obligāta, tostarp dati, kas publicēti Valsts atbalsta pārredzamības reģistrā; II) publisko izdevumu veidu, tostarp to juridisko pamatu; saņēmēja pilns juridiskais nosaukums (juridiskai personai) vai saņēmēja vārds un uzvārds (fiziskām personām); IV) publisko izdevumu vērtība; vai saņēmējs ir fiziska vai juridiska persona; VI) juridisko personu unikāls identifikators (PVN identifikācijas numurs vai nodokļa maksātāja identifikācijas numurs, ja tāds ir, vai cits unikāls identifikators, kas noteikts valsts līmenī); VII) informācija par līgumu, kas attiecas uz publisko līdzekļu izlietojumu, tostarp to veids un mērķis (izmantotā līguma veids, izmantotās konkursa procedūras veids, līguma vērtība, parakstīšanas datums, līguma ilgums, sasniedzamais mērķis, saskaņā ar līgumu sasniedzamais nodevums); VIII) konkursa dokumentācija, kas attiecas uz publisko līdzekļu izlietojumu, tostarp to veids un mērķis (aplēstā vērtība, publiskā iepirkuma procedūras veids, konkursa datums, iesniegto piedāvājumu skaits, pretendentu nosaukumi); IX) pakalpojumu sniedzēju nosaukumi, tostarp apakšuzņēmēju, piegādātāju un jaudas nodrošinātāju nosaukumi, vēsturisko datu brīvā teksta formātā un formātā, ko turpmākajos publiskajos iepirkumos var apstrādāt ar mašīnapstrādājamiem līdzekļiem; X) apakšuzņēmēju paredzētā daļa, ja tāda ir pieejama, gan iepriekšējos, gan turpmākajos publiskajos iepirkumos; XI) atbildīgā valsts iestāde; (XII) datums, kad līdzekļi tika izmaksāti. Tiesību aktos paredz, ka informācija par to, vai publiskie līdzekļi ietver (pilnīgu vai daļēju) Savienības atbalstu, ir pieejama arī centrālajā reģistrā: attiecībā uz publiskajiem līdzekļiem, kas pārsniedz valsts publiskā iepirkuma robežvērtību, un b) attiecībā uz iepirkuma procedūrām, kas sāktas pēc 2023. gada 31. marta, arī attiecībā uz procedūrām, kurās iesaistīts Savienības atbalsts, kas nepārsniedz valsts publiskā iepirkuma robežvērtības. Tiesību aktos paredz, ka centrālajā reģistrā publicētās datu kopas ir jāpublicē atvērtā, sadarbspējīgā un mašīnlasāmā formātā, kas ļauj veikt lielapjoma lejupielādi un datus šķirot, meklēt, izvilkt, salīdzināt un atkalizmantot. Nodrošina arī to, ka piekļuvi datiem sniedz bez maksas un nereģistrējoties. Tiesību aktos paredz, ka iestādēm ir pienākums atjaunināt datus centrālajā reģistrā vismaz reizi divos mēnešos. Tiesību aktos paredz iepriekš minēto prasību izpildes un izpildes kontroli. |
|||
|
64 |
C8.R8 Noteikumi, kas nodrošina subjektu faktisko īpašnieku pārredzamību un precizē publisko subsīdiju izmantošanu |
Atskaites punkts |
Tiesību aktu grozījumi, kas nodrošina to fizisko personu datu pārredzamību, kuras ir faktiskie īpašnieki, un tiesību akti, kas precizē to valsts amatpersonu un struktūru darbības jomu, kuras ir izslēgtas no publisko subsīdiju saņemšanas |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas nodrošina faktisko īpašnieku datu pārredzamību un piekļuvi tiem. Minētie tiesību aktu grozījumi: -Pārskatīt faktiskā īpašnieka definīciju, lai iekļautu īpašus noteikumus par privātiem ieguldījumu fondiem -Iekļaut privāto ieguldījumu fondu faktisko īpašnieku/fiduciāro aktīvu pārvaldības attiecības to juridisko personu sarakstā, kurām ir jāpaziņo savs faktiskais īpašnieks; -Iekļaut žurnālistus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas to fizisko vai juridisko personu sarakstā, par kurām uzskata, ka tām ir leģitīmas intereses piekļūt datiem par faktiskajiem īpašniekiem; -Nodrošināt, ka struktūrām, kas ir atbildīgas par Savienības atbalsta pārvaldību un kontroli Ungārijā, vismaz no 2020. gada 1. februāra ir iespēja vākt informāciju par privātā kapitāla fondu faktiskajiem īpašniekiem un pārbaudīt tos. Stājas spēkā tiesību akti, kas paredz precizēt un paplašināt izslēgto valsts amatpersonu darbības jomu un to subjektu darbības jomu, kuri nevar pieteikties vai saņemt subsīdijas no publiskajiem līdzekļiem. |
|||
|
65 |
C8.R9 Viena piedāvājuma publiskā iepirkuma procedūru īpatsvara samazināšana |
Atskaites punkts |
Tādu iepirkuma procedūru īpatsvars, kurās ir viens piedāvājums, attiecībā uz iepirkumiem, ko finansē no Savienības atbalsta, nepārsniedz 15 %. |
Tādu iepirkuma procedūru īpatsvars, kurās ir viens piedāvājums, attiecībā uz iepirkumiem, ko finansē no Savienības |
JAUTĀJUMS |
2026 |
To publiskā iepirkuma konkursa procedūru īpatsvars, par kurām ziņots ziņošanas rīkā ar vienu piedāvājumu un kuras aptver publiskā iepirkuma procedūras, kuru aplēstā vērtība gan pārsniedz, gan nesasniedz ES publiskā iepirkuma robežvērtības, laikposmā no 2022.–2025. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un no 2026. gada 1. janvāra līdz 31. martam tika slēgtas ar vienu piedāvājumu iepirkumos, ko vismaz daļēji finansē no Savienības atbalsta, ir mazāks par 15 %. EUTAF revīzijas ziņojumā ar revīzijas atzinumu bez iebildēm apstiprina, ka viena piedāvājuma īpatsvars ir mazāks par 15 %. |
|||
|
66 |
C8.R9 Viena piedāvājuma publiskā iepirkuma procedūru īpatsvara samazināšana |
Atskaites punkts |
Uzraudzības un ziņošanas rīka (“vienpiedāvājuma ziņošanas rīks”) izveide |
Monitoringa un ziņošanas rīks ir funkcionāls |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Izstrādā rīku ar vienu piedāvājumu slēgtu publiskā iepirkuma procedūru uzraudzībai un ziņošanai par tām. Revīzijas ziņojumā ar revīzijas iestādes (EUTAF) revīzijas atzinumu bez iebildēm apstiprina, ka uzraudzības un ziņošanas rīks darbojas, tā funkcijas atbilst vienotā tirgus rezultātu apkopojuma metodikai un ka uzraudzības un ziņošanas vajadzībām izmantotās sistēmas dati (izņemot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes) ir precīzi un pilnīgi, tostarp attiecībā uz bāzes līnijas vērtībām. Nodrošina, ka rakstiskus ziņojumus, kuru pamatā ir informācija no ziņošanas rīka ar vienu piedāvājumu, sagatavo un dara publiski pieejamus Elektroniskās publiskā iepirkuma sistēmas (EPS) tīmekļa vietnē. |
|||
|
67 |
C8.R10 Godprātības, pārredzamības un konkurētspējas stiprināšana publiskā iepirkuma tirgū |
Atskaites punkts |
Tiesību akts(-i) par publisko iepirkumu, lai stiprinātu publiskā iepirkuma procedūru pārredzamību un ieviestu korupcijas novēršanas noteikumus |
Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tiesību akta(-u) par publisko iepirkumu stāšanās spēkā līdz -ieviest “pārredzama uzņēmēja” definīciju; -izslēgt no publiskā iepirkuma procedūrām ekonomikas dalībniekus, kas nav kvalificējami kā “pārredzami ekonomikas dalībnieki”; -definēt noteikumus par interešu konfliktu attiecībā uz pretendentu un radinieku faktiskajiem īpašniekiem; -ieviest pienākumu līgumslēdzējām iestādēm EPS publiskajā saskarnē bez maksas tieši un neierobežoti darīt pieejamus publiskā iepirkuma dokumentus (izņemot elektroniskās veidlapas); -ieviest pienākumu līgumslēdzējām iestādēm katru gadu publicēt datus par līgumu izpildi; -noteikt pienākumu koncesiju gadījumā, uzsākot procedūru, rakstiski reģistrēt un publicēt iepirkuma procedūras dokumentos provizoriskās tirgus izpētes rezultātus, koncesionāra ieguldījuma atdeves aprēķinus un pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu konkurenci; -koncesiju piešķiršanas procedūru uzskata par nesekmīgu, ja ir iesniegts tikai viens piedāvājums, ja vien līgumslēdzēja iestāde nepierāda, ka konkurences trūkums ir faktiskās tirgus struktūras sekas; -jāparedz skaidra iespēja līgumslēdzējām iestādēm iekļaut pretkorupcijas nosacījumus attiecībā uz līguma izpildi, lai stiprinātu pārredzamību, pārskatatbildību un integritāti; -ievieš pienākumu, ka līgumslēdzējas iestādes kā līguma nosacījumu paredz, ka izraudzītais pretendents sadarbojas, lai samazinātu korupcijas nodarījumu risku; -noteikt, ka Publiskā iepirkuma arbitrāžas komisijai ir jāizdod paziņojums, kurā izklāstīti naudas sodu piemērošanas principi; -paplašināt Integritātes iestādes iespēju uzsākt ex officio pārskatīšanas procedūru Publiskā iepirkuma arbitrāžas padomē ārpus publiskā iepirkuma procedūrām, kas saistītas ar ES līdzekļiem; -paredzēt, ka Integritātes iestādes priekšsēdētājs darbojas arī kā ex officio Publiskā iepirkuma padomes loceklis. |
|||
|
68 |
C8.R11 Elektroniskās publiskā iepirkuma sistēmas (EPS) izstrāde pārredzamības palielināšanai |
Atskaites punkts |
Ar jaunajām funkcijām uzlabotie ārējie barošanas avoti ir pieejami sabiedrībai |
Revīzijas ziņojums, kas apstiprina EPS jauno funkciju darbību. |
|
JAUTĀJUMS |
2026 |
Neatkarīga revidenta revīzijas ziņojumā ar revīzijas atzinumu bez piezīmēm apstiprina, ka: -elektroniskās publiskā iepirkuma sistēmas (EPS) funkcijas ļauj strukturēti meklēt datus paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un masveidā eksportēt visus datus par paziņojumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas publicēti EPS mašīnlasāmā formātā (tostarp katra atsevišķa konsorciju dalībnieka nosaukumus, apakšuzņēmēju nosaukumus un uzņēmuma identifikācijas numurus, ja tie ir norādīti paziņojuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu īpašajos laukos). -šīs funkcijas ļauj vākt, filtrēt un salīdzināt datus starp paziņojumiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu un saistībā ar dažādiem publiskā iepirkuma priekšmetiem, kas aptver informāciju no dažādu veidu paziņojumiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. -EPS tiek publicēta datubāze, kurā strukturētā veidā ir iekļauta informācija par EPS publicētajiem paziņojumiem par publiskā iepirkuma procedūru līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, kas ir piemērota apstrādei ar mašīnbūves līdzekļiem. -datubāzē iekļautos ekonomikas dalībniekus, tostarp konsorciju dalībniekus, var identificēt pēc unikāla identifikatora (nodokļa maksātāja numura, ja tas bija norādīts paziņojuma par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu īpašajos laukos). -datubāze tiek regulāri atjaunināta, un tā ir brīvi pieejama un lejupielādējama ikvienam no EPS tīmekļa vietnes bez reģistrācijas. |
||
|
69 |
C8.R12 Publisko iepirkumu rezultātu mērīšanas satvars |
Atskaites punkts |
Publiskā iepirkuma darbības rezultātu novērtēšanas sistēmas izveide |
Snieguma mērīšanas sistēmas publicēšana EPS tīmekļa vietnē |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Snieguma mērīšanas satvara publicēšana EPS tīmekļa vietnē, lai novērtētu i) publiskā iepirkuma efektivitāti un izmaksu lietderību un ii) iespējamos ierobežotas konkurences iemeslus un ietekmi publiskā iepirkuma procedūrās un nozares, kuras visvairāk skar publiskā iepirkuma procedūras, kuru rezultātā tiek iesniegts viens piedāvājums. Darbības rezultātu mērīšanas sistēma ļauj katru gadu analizēt: nesekmīgo publiskā iepirkuma procesu līmenis un to iemesli; II) to līgumu daļu (ko mēra, ņemot vērā gan skaitu, gan vērtību), kuri ir pilnībā atcelti līguma izpildes laikā, III) kavējumu īpatsvars līguma izpildē; IV) izmaksu pārsniegumu īpatsvars (tostarp to īpatsvars un apjoms), V) to piešķirto iepirkuma līgumu īpatsvars, kuros skaidri ņemts vērā viss aprites cikls vai aprites cikla izmaksas; VI) mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu sekmīgas dalības īpatsvars publiskajos iepirkumos dažādās nozarēs un pa attiecīgajām nozarēm (pamatojoties uz CPV nodaļām un grupām), VII) to publiskā iepirkuma procedūru vērtības daļa, kurās ir tikai viens piedāvājums, un to publiskā iepirkuma procedūru vērtības daļa, kurās ir tikai viens piedāvājums, ko finansē no valsts līdzekļiem un no Savienības atbalsta atsevišķi. |
|||
|
70 |
C8.R13 Rīcības plāns konkurences līmeņa paaugstināšanai publiskā iepirkuma jomā |
Atskaites punkts |
Rīcības plāna pieņemšana konkurences līmeņa paaugstināšanai publiskajos iepirkumos |
Valdības pieņemtā rīcības plāna publicēšana |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Valdība pieņem, publicē un katru gadu pārskata rīcības plānu, kura mērķis ir paaugstināt konkurences līmeni publiskā iepirkuma jomā. Rīcības plānā: I) nosaka sasniedzamos mērķus; II) nosaka pasākumus mērķu sasniegšanai; noteikt precīzus pasākumu īstenošanas termiņus; IV) nosaka struktūru(-as), kas ir atbildīga(-as) par pasākumu īstenošanu; izveidot uzraudzības mehānismu progresa novērtēšanai. |
|||
|
71 |
C8.R14 Valsts tiesu padomes lomas un pilnvaru stiprināšana ar mērķi līdzsvarot Valsts tiesu iestāžu biroja priekšsēdētāja pilnvaras |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir stiprināt Valsts tiesu padomes lomu |
Tiesību aktu grozījumu noteikums, kas norāda uz to stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tiesību aktu grozījumi, lai stiprinātu Valsts tiesu padomes (VTP) lomu: a)nostiprināt VTP pilnvaras, pieņemot šādus noteikumus: Attiecībā uz atsevišķiem lēmumiem tiesību aktu grozījumos paredz, ka VTP sniedz pamatotu saistošu atzinumu par šādiem jautājumiem: (I)valsts tiesu iestāžu biroja (VTIB) priekšsēdētāja veikta tiesnešu un tiesu vadītāju iecelšanas procedūru atcelšana, ja ir vismaz viens piemērots kandidāts, kuru atbalstījuši attiecīgās tiesas tiesneši; (II)VTIB priekšsēdētājs pārceļ tiesnešus, tostarp norīkojumus, uz citu tiesu, kā minēts 2011. gada Likuma Nr. CLXII 27., 27.A, 31. un 32. pantā, izņemot norīkojumus uz VTIB; (III)VTIB priekšsēdētājs bez viņu piekrišanas izslēdz tiesnešus no to tiesnešu loka, kuri izskata īpašas lietas, tostarp administratīvās lietas; (IV)to kandidātu piemērotība VTIB priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amatam, kurus var ierosināt attiecīgi Republikas prezidents vai VTIB priekšsēdētājs; piemērotības kritērijus, tostarp neatkarību, objektivitāti, godīgumu un godprātību, nosaka ar likumu. Tiesību aktu grozījumi nodrošina, ka kandidātiem, kurus VTP atzinusi par nepiemērotiem, ir pieejama paātrināta izskatīšana kompetentajā tiesā. Attiecībā uz noteikumiem tiesību aktu grozījumi nodrošina, ka VTP sniedz pamatotu saistošu atzinumu par šādiem jautājumiem: (I)punktu sistēma tiesnešu amata kandidātu novērtēšanai saskaņā ar tiesisko regulējumu; (II)sīki izstrādātus nosacījumus prēmiju un citu pabalstu piešķiršanai tiesnešiem un tiesu vadītājiem; (III)noteikumi par tiesnešu apmācības sistēmu; (IV)datu lapa un metodes tiesnešu darba slodzes novērtēšanai, kā arī “valsts darba slodzes noteikšana strīdus un bezstrīdus tiesvedībā, iedalot pēc tiesas līmeņa un lietu veidiem”, (V)tiesnešu amatu skaits katrā tiesā gada budžetā noteiktajā ietvaros, tostarp Kúria un to departamentos; b)noteikt VTP tiesības piekļūt visiem dokumentiem, informācijai un datiem, kas saistīti ar tiesu administrāciju. Turklāt tiesību aktu grozījumos paredz, ka VTP nosaka VTIB priekšsēdētāja pusgada ziņojuma struktūru; c)piešķirt VTP tiesībspēju un autonomiju tās budžeta izmaksāšanā un norādīt, ka VTIB priekšsēdētājs, pildot savus pienākumus attiecībā uz tiesu budžetu, sagatavo priekšlikumu par tiesu budžetu un ziņojumu par tā izpildi, kā to cita starpā definējusi VTP attiecībā uz VTP, un valdība to bez grozījumiem iesniedz parlamentam. Tiesību aktu grozījumos arī paredz, ka, lai veiktu savus uzdevumus VTP, tiesnešiem-locekļiem ir tiesības tikt atbrīvotiem no tiesas spriešanas pienākumiem, ja apgabaltiesas (törvényszék) priekšsēdētāji tiek atbrīvoti no tiesas spriešanas pienākumiem. Tiesību aktu grozījumi paredz, ka tiesnešus, kas ir VTP locekļi, nevar ievēlēt atkārtoti, izņemot uz nākamo pilnvaru termiņu, ka tiesneši, kas ir VTP locekļi, no sava vidus ievēlē VTP priekšsēdētāju un ka tiesu priekšsēdētāji un priekšsēdētāju vietnieki kā VTP locekļi nepiedalās apspriedēs un balsošanā par jautājumiem, kas saistīti ar viņu administratīvo darbību; d)noteikt VTP tiesības vērsties kompetentajā tiesā un Konstitucionālajā tiesā, lai aizstāvētu savas prerogatīvas un īstenotu savas tiesības; e)noteikt pienākumu apspriesties ar VTP par tiesību aktu priekšlikumiem, kas ietekmē tiesu sistēmu, un tiesības ierosināt valdībai jaunus tiesību aktus par tiem pašiem jautājumiem; f)izveidot nediskrecionārus noteikumus par pagaidu tiesu priekšsēdētāju iecelšanu, izmantojot iepriekš noteiktu amatu secību tiesā: tiesas priekšsēdētāja prombūtnē priekšsēdētāja pilnvaras īsteno priekšsēdētāja vietnieks; priekšsēdētāja vietnieka prombūtnē priekšsēdētāja kompetences īsteno tiesnešu departamenta vadītājs, kurš visilgāk pilda tiesneša pienākumus; III) ja nav departamenta vadītāja, priekšsēdētāja kompetences īsteno priekšsēdētājs, kurš visilgāk ieņem tiesneša amatu; g)aizliegt VTIB priekšsēdētājam pēc norīkošanas reintegrēt tiesnešus augstākas instances tiesā nekā tiesā, kurā viņi lēma pirms norīkošanas. |
|||
|
72 |
C8.R15 Augstākās tiesas (Kúria) tiesu neatkarība |
Atskaites punkts |
Grozījumu par Augstākās tiesas tiesu neatkarību stāšanās spēkā |
Tiesību aktu grozījumu noteikums, kas norāda uz to stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
a)Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, ar kuriem groza noteikumus par Kúria priekšsēdētāja ievēlēšanu, lai paredzētu: I) kandidātiem ir vismaz piecu gadu pieredze tiesneša amatā; Kúria priekšsēdētāju nevar ievēlēt atkārtoti; III) VTP sniedz pamatotu saistošu atzinumu par kandidātu piemērotību Kúria priekšsēdētāja amatam, ko var ierosināt valsts prezidents. Piemērotības kritērijus, tostarp neatkarību, objektivitāti, godīgumu un godprātību, nosaka ar likumu. Tiesību aktu grozījumi paredz, ka kandidātiem, kurus VTP atzinusi par nepiemērotiem, ir pieejama paātrināta izskatīšana kompetentajā tiesā; b)stājas spēkā tiesību aktu grozījumi un citi grozījumi noteikumos par Kúria lietu sadales shēmu, paredzot: I) elektroniski iesniegtām lietām piešķir lietas numuru bez cilvēka iejaukšanās; II) lietas tiek iedalītas palātām, ievērojot iepriekš noteiktus, objektīvus kritērijus; III) iztiesāšanas sastāvs tiek veidots pēc iepriekš noteikta algoritma; IV) tiesvedības puses, pamatojoties uz lietas materiāliem, var pārbaudīt, vai ir pienācīgi piemēroti noteikumi par lietu sadali; V) Kúria tiesnešu padome un attiecīgie tiesnešu departamenti (“kollégium”) sniedz saistošu atzinumu par lietu sadales shēmu; c)tiesību aktu grozījumi, ar kuriem groza Kúria darbības noteikumus, stājas spēkā: (I)ar ko Kúria tiesu padomei un attiecīgajiem tiesnešu departamentiem (“kollégium”) piešķir lielākas pilnvaras, it īpaši nodrošinot, ka tie sniedz saistošu atzinumu par (a)kandidātus tiesnešu, prezidējošo tiesnešu un Kúria ģenerālsekretāra departamentu priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku amatam; (b)norīkojums uz Kúria; (II)atcelt iespēju Konstitucionālās tiesas locekļiem kļūt par tiesnešiem un pēc tam tikt ieceltiem Kúria, neievērojot parasto pieteikšanās procedūru, (III)nodrošināt, ka VTP sniedz pamatotu saistošu atzinumu par Kúria priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātu piemērotību, ko var ierosināt Kúria priekšsēdētājs. Piemērotības kritērijus, tostarp neatkarību, objektivitāti, godīgumu un godprātību, nosaka ar likumu. Tiesību aktu grozījumi nodrošina, ka kandidātiem, kurus VTP atzinusi par nepiemērotiem, ir pieejama paātrināta izskatīšana kompetentajā tiesā. (IV)nodrošināt, ka 71. atskaites punktā minētās VTP pastiprinātās pilnvaras attiecas arī uz Kúria priekšsēdētāju, kad tas darbojas kā iecēlējinstitūcija (saskaņā ar 2011. gada Likumu Nr. CLXII). |
|||
|
73 |
C8.R16: Šķēršļu novēršana lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu Eiropas Savienības Tiesā |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir novērst šķēršļus lūgumiem Eiropas Savienības Tiesai sniegt prejudiciālus nolēmumus |
Tiesību aktu grozījumu noteikums, kas norāda uz to stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tiesību aktu grozījumi stājas spēkā, nodrošinot, ka: I) Tiek grozīts Kriminālprocesa kodeksa 666. un nākamie panti, lai izslēgtu iespēju Kúria pārbaudīt tiesneša lēmuma vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu tiesiskumu, un ii) tiek grozīts Kriminālprocesa kodeksa 490. pants par tiesvedības apturēšanu, lai novērstu jebkādus šķēršļus tiesai iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu. |
|||
|
74 |
C8.R17 Reforma attiecībā uz galīgo spriedumu pārskatīšanu Konstitucionālajā tiesā |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai atceltu iespēju valsts iestādēm apstrīdēt galīgos lēmumus Konstitucionālajā tiesā |
Tiesību aktu grozījumu noteikums, kas norāda uz to stāšanos spēkā |
|
|
|
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas paredz atcelt 2019. gadā ieviesto iespēju publiskajām iestādēm apstrīdēt galīgos tiesas nolēmumus Konstitucionālajā tiesā, grozot 2011. gada Likuma Nr. CLI 27. pantu. |
|
75 |
C8.R18 Tiesību aktu grozījumi, kas stiprina pārvaldības, uzraudzības, revīzijas un kontroles mehānismus, lai garantētu Savienības atbalsta pareizu izmantošanu |
Atskaites punkts |
Tiesību akts(-i), kas paredz juridiskās pilnvaras atveseļošanas un noturības plāna pārvaldībai, revīzijai un kontrolei un reglamentē līdzekļu pārvaldību, uzraudzību, kontroli un revīziju saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 Ungārijā |
Tiesību akta(-u) noteikums par tā stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas paredz juridisko pilnvaru noteikšanu struktūrām, kuras iesaistītas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā, revīzijā un kontrolē Ungārijā, arī pēc 2026. gada. Minētajās tiesību aktu prasībās nosaka to struktūru uzdevumus un pienākumus, kuras nodrošina: a) tādu datu vākšanai un uzticamībai, kas saistīti ar atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu, un tās uzraudzībai; b) ka ir ieviestas procedūras pārvaldības deklarāciju, revīzijas kopsavilkumu un maksājumu pieprasījumu sagatavošanai un ticamībai; C) ir ieviestas procedūras, lai vāktu un glabātu datus par galasaņēmējiem, darbuzņēmējiem, apakšuzņēmējiem un faktiskajiem īpašniekiem saskaņā ar 22. pantu Regulā (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu; d) ka skaidri pienākumi attiecībā uz interešu konfliktu attiecas uz visu personālu, kas iesaistīts atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā (tostarp ar to saistītajās sagatavošanas darbībās), kontrolē (tostarp iekšējiem un ārējiem vērtētājiem publiskā iepirkuma procedūrās) un revīzijā, un uz galasaņēmējiem, līgumslēdzējām iestādēm, darbuzņēmējiem, apakšuzņēmējiem, kā arī konsultāciju uzņēmumiem, kas iesaistīti projektu sagatavošanā un īstenošanā; e) ka noteikumi par interešu konfliktu skaidri attiecas uz situācijām, kas saistītas ar ģimeni, emocionālajām saitēm, politisko vai nacionālo piederību, ekonomiskajām interesēm vai jebkādām citām tiešām vai netiešām personīgajām interesēm, kuras var uzskatīt par interešu konfliktu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 61. pantu un saistīto Komisijas paziņojumu (“Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” [C 121/01]); F) darbiniekiem, kas iesaistīti lēmumu pieņemšanā par atsevišķiem projektiem (jo īpaši lēmumu pieņemšanā par attiecināmību, riska novērtējumu, projektu atlasi, starpposma un galīgās kontroles procedūrām, pārkāpumu pārvaldību un ar revīziju saistītu lēmumu pieņemšanā), ir pienākums katrā atsevišķā gadījumā izdot deklarāciju par interešu konflikta neesamību, ko glabā vismaz piecus gadus; g) interešu konflikta deklarāciju patiesums tiek regulāri kontrolēts un šo kontroļu rezultāti tiek glabāti vismaz piecus gadus; H) minētās struktūras iesaistās visaptverošās ex post kontrolēs, lai noteiktu, vai ir ievēroti visi piemērojamie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz krāpšanu, korupciju, interešu konfliktu un dubultu finansēšanu. Tiek prasīts, lai šādas ex post kontroles aptvertu pietiekami lielu parakstīto finansēšanas nolīgumu un publiskā iepirkuma līgumu, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas par atveseļošanas un noturības plāna pasākumiem, ģenerālkopu, ja konkrētie nolīgumi/līgumi, tostarp maksājumi, kas būtu jāatlasa ex post kontrolēm, būtu jāatlasa, pamatojoties uz risku. Turklāt minētajās ex post kontrolēs ir jāizmanto dati un informācija, kas pieejami pēc 59., 63., 64. un 78. atskaites punkta īstenošanas, un jāapsver, vai minēto nolīgumu/līgumu apstiprināšana/piešķiršana atbilst pienākumiem, kas izriet no 62. atskaites punktā minētajiem tiesību aktiem. Tiesību aktā paredz, ka minētās ex post kontroles tiek veiktas, ievērojot 73. atskaites punktā minēto tiesību aktu. I) ir ieviestas procedūras sensitīvos amatos esošu darbinieku uzraudzībai (piemēram, pārkāpumu pārvaldība, kontrole un riska novērtēšana); J) ka pretendenti nepiedalās publiskā iepirkuma procedūrās, ja ir konstatēts tiem būtisks interešu konflikts konkrētajā konkursā. Tiesību aktā(-os) par līdzekļu pārvaldību, uzraudzību, kontroli un revīziju saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 Ungārijā paredz iepriekš minēto d)–g) un i)–j) apakšpunktu, kur d) apakšpunkta noteikumi attiecas arī uz darbību atbalsta saņēmējiem. |
|||
|
76 |
C8.R18 Tiesību aktu grozījumi, kas stiprina pārvaldības, uzraudzības, revīzijas un kontroles mehānismus, lai garantētu Savienības atbalsta pareizu izmantošanu |
Atskaites punkts |
Noteikumi, ar ko nodrošina interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu visu to struktūru darbiniekiem, kuras iesaistītas Savienības atbalsta pārvaldībā un kontrolē Ungārijā |
Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā un procedūru pieņemšanu |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, kurā(-os) paredzēts: (I)noteikumi par interešu konflikta situāciju novēršanu, atklāšanu un labošanu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 61. pantu un saistīto Komisijas paziņojumu (“Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” [C 121/01]). (II)noteikt Savienības atbalsta pārvaldībā un kontrolē iesaistīto struktūru uzdevumus un pienākumus attiecībā uz to lomu interešu konflikta situāciju novēršanā, atklāšanā un labošanā. (III)juridiskais pamats un šo struktūru pienākums ieviest attiecīgas procedūras. Minētās procedūras ir pieņemtas. |
|||
|
77 |
C8.R19 Krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģija Savienības atbalsta īstenošanai, revīzijai un kontrolei |
Atskaites punkts |
Krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģijas pieņemšana attiecībā uz Savienības atbalstu un ar to saistītā rīcības plāna pieņemšana |
Krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģijas pieņemšana attiecībā uz Savienības atbalstu un ar to saistītais rīcības plāns |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Valdība pieņem stratēģiju krāpšanas un korupcijas apkarošanai attiecībā uz visu Savienības atbalstu, kas nodrošina: I) dažādu Savienības finansiālā atbalsta īstenošanā Ungārijā iesaistīto subjektu lomas un pienākumi saistībā ar krāpšanas, interešu konfliktu un korupcijas novēršanu, atklāšanu un labošanu; II) krāpšanas, interešu konflikta un korupcijas galveno risku, faktoru un prakses novērtējumu. Valdība pieņem rīcības plānu, kas saistīts ar iepriekš minēto stratēģiju un kas: I) nosaka darbības; II) nosaka termiņus katras darbības izpildei; III) katrai darbībai norāda struktūru(-as), kas ir atbildīga(-as) par tās īstenošanu; IV) noteikt rādītājus, lai novērtētu katras darbības īstenošanā gūtos panākumus; nosaka pasākumu regulāras pārskatīšanas kārtību. |
|||
|
78 |
C8.R20 Arachne sistēma Savienības atbalstam |
Atskaites punkts |
Arachne riska novērtēšanas rīka sistemātiska izmantošana |
Tādu tiesību normu stāšanās spēkā, kas nodrošina Arachne riska novērtēšanas rīka sistemātisku izmantošanu |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību aktu noteikumi, kas paredz pienākumu izmantot Arachne riska novērtēšanas rīka funkcijas atveseļošanas un noturības plāna pārvaldībā, kontrolē un revīzijā, kā arī Savienības atbalstu no fondiem saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060, izņemot atbalstu saskaņā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” un saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 Ungārijā. Normatīvajos aktos paredz: I) pienākums iestādēm reizi divos mēnešos Arachne sistēmā savlaicīgi augšupielādēt visus datus datu laukos, kas noteikti piemērojamajos ES noteikumos, saskaņā ar procedūrām, kas vēl jāizstrādā; II) pienākums iestādēm veikt papildu pārbaudes, ja Arachne riska novērtēšanas rīks, tostarp pieteikumu iesniedzēju ex ante pārbaudei, liecina par risku, un tām ir pienākums savās lēmumu pieņemšanas procedūrās ņemt vērā Arachne riska novērtēšanas rīka radītos riska novērtēšanas rezultātus; III) ka attiecīgajām revīzijas struktūrām Ungārijā un attiecīgajos Komisijas dienestos un kontroles struktūrās ir pilnīga piekļuve Arachne riska novērtēšanas rīka funkcijām, lai tās varētu veikt riska novērtējumu, un datiem sistēmā; un IV) pienākums iestādēm sagatavot procedūras, kurās sīki izklāstītas prasības Arachne riska novērtēšanas rīka praktiskai izmantošanai un savlaicīgai un visaptverošai datu augšupielādei tajā. |
|||
|
79 |
C8.R20 Arachne sistēma Savienības atbalstam |
Atskaites punkts |
Arachne riska novērtēšanas rīka sistemātiska izmantošana |
Revīzijas ziņojums, kas apstiprina procedūru atbilstību Arachne riska novērtēšanas rīka sistemātiskai un efektīvai izmantošanai un Arachne augšupielādēto datu pilnīgumu |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Attiecībā uz atveseļošanas un noturības plānu un Savienības atbalstu no fondiem saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060, izņemot atbalstu saskaņā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība”, revīzijas ziņojumā ar revīzijas iestādes (EUTAF) revīzijas atzinumu bez iebildēm pārbauda, vai: I) 78. atskaites punktā izklāstīto procedūru piemērotība nodrošina, ka reizi divos mēnešos tiek augšupielādēts pilnīgs informācijas kopums; II) piemērojamajos Savienības tiesību aktos noteiktie dati faktiski ir pilnībā augšupielādēti Arachne: un III) valsts iestādes ir ieviesušas pasākumus, lai nodrošinātu sistemātiskus un regulārus Arachne sistēmas radītā riska novērtējuma pēcpasākumus. Attiecībā uz līdzekļiem saskaņā ar Regulu (ES) 2021/2115 Ungārijā pieņem rīcības plānu, lai piemērotu tās pašas procedūras, kas izklāstītas iepriekš. |
|||
|
80 |
C8.R21: Iekšējās revīzijas un integritātes direktorāta izveide, lai pastiprinātu interešu konfliktu kontroli Savienības atbalsta īstenošanā |
Atskaites punkts |
Krāpšanas un korupcijas efektīvas novēršanas, atklāšanas un labošanas nodrošināšana Savienības atbalsta īstenošanā, izveidojot jaunu Iekšējās revīzijas un integritātes direktorātu (DIAI) un nodrošinot tā pilnīgu darbību |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts, ar ko paredz izveidot jaunu Iekšējās revīzijas un integritātes direktorātu (DIAI). Minētajā tiesību aktā paredz, ka: I) DIAI neatkarību aizsargā tās augsta ranga darbinieku izvirzīšana, viņu pilnvaru ilgums bez iespējas viņus atlaist; II) DIAI darbinieku atlases pamatā ir objektīvi kritēriji; III) ka DIAI ir kompetenta rīkoties attiecībā uz struktūrām, kas iesaistītas Savienības atbalsta īstenošanā Ungārijā; IV) ka pēc pieprasījuma DIAI nekavējoties nodrošina Integritātes iestādei pilnīgu piekļuvi visām interešu konflikta deklarācijām un visiem tās dokumentiem; V) ir ieviests reglaments, kas reglamentē tās institucionālo struktūru un darba metodes, un to uzrauga Integritātes iestāde; VI) ka tās uzdevumu izpildei ir piešķirti pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi; VII) ka DIAI regulāri kontrolē to interešu konflikta deklarāciju patiesumu, kas iesniegtas saistībā ar Savienības atbalsta īstenošanu Ungārijā, un ka informācija par minētajām kontrolēm tiek glabāta vismaz piecus gadus; VIII) ka ir iespējama anonīma ziņošana par jebkādām aizdomām attiecībā uz interešu konfliktu; IX) ka DIAI izmeklē minētās paziņotās aizdomas; X) ka DIAI katru gadu ziņo Integritātes iestādei par savu darbu. |
|||
|
81 |
C8.R22 Nodrošināt EUTAF spēju veikt savus uzdevumus |
Atskaites punkts |
Krāpšanas un korupcijas efektīvas novēršanas, atklāšanas un labošanas nodrošināšana Savienības atbalsta īstenošanā, izmantojot atbilstošas EUTAF spējas |
Tiesību akta(-u) noteikums par tā stāšanos spēkā |
|
|
|
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kurā(-os) paredzēta nepieciešamo finanšu resursu un cilvēkresursu nodrošināšana EUTAF, lai aizsargātu tās neatkarību un ļautu tai efektīvi veikt savus uzdevumus. Tiesību aktu grozījumi paredz, ka: — EUTAF gada budžetu nosaka, pamatojoties uz EUTAF sākotnējo priekšlikumu, un to groza tikai tad, ja tas ir publiski pamatots, un tas neapdraud EUTAF spēju efektīvi un savlaicīgi veikt savus uzdevumus. — EUTAF vadītāja atalgojums ir noteikts 70 % apmērā no Valsts kontroles priekšsēdētāja atalgojuma. — Tiek saglabāta EUTAF funkcionālā un profesionālā neatkarība, un EUTAF darbinieki turpina nelūgt un nepieņemt norādījumus par savu revīzijas darbu. |
|
82 |
C8.R23 Sadarbība ar OLAF, lai pastiprinātu tādas krāpšanas atklāšanu, kas saistīta ar Savienības atbalsta izmantošanu |
Atskaites punkts |
Valsts iestādes izraudzīšanās, kuras uzdevums ir palīdzēt OLAF veikt pārbaudes uz vietas Ungārijā, un iespēja piemērot finansiālas sankcijas ekonomikas dalībniekiem, kas nesadarbojas |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tā stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas paredz: valsts nodokļu un muitas administrācija (Nemzeti Adó- és Vámhivatal, NAV) ir izraudzīta par kompetento valsts iestādi, kas palīdz OLAF veikt pārbaudes uz vietas Ungārijā un gadījumos, kad ekonomikas dalībnieks, uz kuru attiecas šīs pārbaudes, atsakās sadarboties. Grozījumā iekļauj tās procedūras aprakstu, kas jāievēro. Tā arī ievieš finanšu sarga klātbūtnes iespēju pēc OLAF pieprasījuma. Finanšu apsardze ļauj OLAF veikt pārbaudes un apskates uz vietas, jo īpaši nodrošinot izpildi, lai aizsargātu pierādījumus, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96. Tas ietver šādus intervences veidus: a) mantas izņemšana uz vietas [2010. gada Likuma Nr. CXXII par Nemzeti Adó- és Vámhivatal (turpmāk NAVtv.) 36/L. pants], b) informācijas pieprasīšana [NAVtv. 36. pants], c) identitātes pārbaude [NAVtv. 36/A. pants], d) ieceļošana vietā, kas nav uzskatāma par privātu dzīvesvietu [NAVtv. 36/G. pants], e) notikuma vietas aizsardzība [NAVtv. 36/I. panta 1. punkts]. Grozījumā nosaka, ka, ja šai palīdzībai ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, valsts AFCOS (valsts krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienests) iesniedz pieteikumu šādas atļaujas saņemšanai vismaz 72 stundas iepriekš. Pamatojoties uz šādu atļauju, OLAF var iepriekš pieprasīt finanšu sarga klātbūtni, ja pastāv pretestības risks attiecībā uz plānoto pārbaudi uz vietas un inspekciju. II) 2004. gada Likuma Nr. XXIX grozījumi, lai ieviestu atturošas finansiālas sankcijas, ko piemēro gadījumā, ja uzņēmējs atsakās sadarboties ar OLAF, lai veiktu pārbaudes un apskates uz vietas. |
|||
|
83 |
C8.R24 Atveseļošanas un noturības plāna revīzija un kontrole un Savienības finanšu interešu aizsardzība |
Atskaites punkts |
Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas uzraudzības sistēma |
EUTAF revīzijas atzinums, kas apstiprina atveseļošanas un noturības plāna repozitorija sistēmas darbību |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Revīzijas ziņojumā ar revīzijas iestādes (EUTAF) revīzijas atzinumu bez iebildēm apstiprina, ka darbojas repozitorija sistēma atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas uzraudzībai. Repozitorija sistēma veic: a) datu vākšana un atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība; b) ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i)–iii) punktā prasīto datu vākšana, glabāšana un piekļuve tiem. Revīzijas un kontroles vajadzībām valstu un Eiropas struktūrām nodrošina piekļuvi datiem. |
|||
|
84 |
C8.R24 Atveseļošanas un noturības plāna revīzija un kontrole un Savienības finanšu interešu aizsardzība |
Atskaites punkts |
Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas revīzija |
EUTAF apstiprināta atveseļošanas un noturības plāna revīzijas stratēģija |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Revīzijas iestādes (EUTAF) revīzijas stratēģijas apstiprināšana, paredzot Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas revīziju, kas jāveic saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem laikposmā vismaz līdz 2028. gada beigām. Stratēģijā nosaka riska novērtēšanas metodiku un pieeju, to revīziju biežumu un veidu (piemēram, sistēmu un projektu revīzijas, dokumentu revīzijas un revīzijas uz vietas), kas jāveic dažādos saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu īstenoto reformu un investīciju īstenošanas posmos, kā arī to datu ticamību, kuri atbalsta atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanu. Papildus augsta līmeņa padziļinātām pārbaudēm revīzijām būtu jānodrošina pietiekami augsts pārbaužu aptvērums attiecībā uz to, vai īstenošanas struktūras ievēro 75. atskaites punkta h) apakšpunktā minēto prasību. |
|||
|
85 |
C8.R25 Pārredzamības un publiskas informācijas pieejamības stiprināšana |
Atskaites punkts |
Tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, kas nodrošina juridisko paredzamību attiecībā uz piekļuvi publiskas informācijas lietām tiesā |
Tiesību akta(-u) noteikums par stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, kurā(-os) paredzēta ārkārtas procedūra pieprasījumiem par piekļuvi publiskai informācijai: -ar to tiek ieviesta ārkārtas procedūra ar tādiem pašiem procedūras posmiem un līdzīgiem termiņiem, kādus piemēro preses labojumu lietās, kā noteikts 2016. gada Likumā CXXX par civilprocesu (495.–501. pants). -tas nozīmē, ka datu pārzinim un datu pieprasītājam ir jārīkojas godprātīgi un savstarpēji jāsadarbojas, lai veicinātu publisko līdzekļu un aktīvu izmantošanas pārredzamību. |
|||
|
86 |
C8.R25 Pārredzamības un publiskas informācijas pieejamības stiprināšana |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas nodrošina lielāku publiskās informācijas pārredzamību |
Tiesību aktu grozījumu noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai paredzētu galveno noteikumu, ka publisku informāciju sniedz bez maksas un maksu par piekļuvi šādai publiskai informācijai var piemērot tikai ārkārtas un skaidri noteiktos apstākļos. Šajā sakarā grozījumi: I) Atcelt iespēju iekasēt darbaspēka izmaksas, kas saistītas ar piekļuves publiskai informācijai pieprasījumu izpildi; II) Nosaka publiski pieejamas vienības izmaksas, kas saistītas ar pieprasītās informācijas kopēšanas un piegādes izmaksām; III) Paredz noteikumu, ka iekasētās maksas nepārsniedz faktiskās izmaksas, kas radušās pieprasītās publiskās informācijas turētājam, izpildot minēto informācijas pieprasījumu saistībā ar ii) punktā minētajām izmaksu kategorijām, un tikai tad, ja minētās izmaksas pārsniedz 10 000 HUF; IV) Ieviest pamatoti zemu kopējo maksimālo summu HUF 190000 apmērā saistītajām izmaksām, ko publiska struktūra var ņemt vērā, izpildot individuālu pieprasījumu par piekļuvi publiskai informācijai; un V) Atcelt noteikumus, kas ļauj struktūrai, kura veic publiskus pienākumus, noraidīt datu pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka tas ietvertu datu iegūšanu, vākšanu vai apstrādi vai prasītu jaunu datu radīšanu. |
|||
|
87 |
C8.R25 Pārredzamības un publiskas informācijas pieejamības stiprināšana |
Atskaites punkts |
Valsts datu aizsardzības un informācijas brīvības iestādes ziņojums(-i) par piekļuvi publiskai informācijai |
Valsts datu aizsardzības un informācijas brīvības iestādes ziņojuma(-u) par publisko struktūru atbilstību to attiecīgajiem pienākumiem attiecībā uz piekļuvi publiskai informācijai pieejamība tiešsaistē |
|
|
|
JAUTĀJUMS |
2026 |
Valsts datu aizsardzības un informācijas brīvības iestāde ex officio un pēc sūdzības saņemšanas pārbauda struktūras, kas veic publiskus pienākumus, lai novērtētu, vai tās atbilst attiecīgajām prasībām par publisko datu pārredzamību un piekļuves nodrošināšanu sabiedrības interešu datiem. Pārbaužu konstatējumus apkopo ziņojumā(-os), kurā(-os) norāda, kā novērst trūkumus un veikt turpmākus pasākumus, kā arī sniedz ieteikumus par to, kā varētu uzlabot piekļuvi publiskiem datiem. |
|
88 |
C8.R26 Likumdošanas kvalitātes uzlabošana un ieinteresēto personu un sociālo partneru iesaistīšana lēmumu pieņemšanā |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, tostarp noteikumi par ieinteresēto personu iesaistīšanu atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā un uzraudzībā |
Tiesību akta(-u) noteikums, kas norāda uz stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, kurā(-os) paredz: 1) pienākums sagatavot stratēģiju, kurā noteikti uzdevumi un pienākumi attiecībā uz to, kā galvenās ieinteresētās personas tiks iesaistītas atveseļošanas un noturības plāna pasākumu īstenošanā; 2) juridisko pamatu un pienākumu izveidot uzraudzības komiteju, kuras sastāvā ir ieinteresētās personas un sociālie partneri, kas ir būtiski atveseļošanas un noturības plāna komponentu īstenošanai. Uzraudzības komitejas uzdevums ir pastāvīgi uzraudzīt atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu arī pēc 2026. gada. Visiem uzraudzības komitejas locekļiem ir vienādas tiesības un pienākumi. Vismaz 50 % uzraudzības komitejas locekļu pārstāv pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas ir neatkarīgas no valdības un publiskām struktūrām. Šādas organizācijas atlasa atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā atlases procesā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas saistīti ar to organizāciju speciālajām zināšanām un nopelniem, kuras darbojas vienā vai vairākās no šādām jomām: sociālā politika; izglītība; darba tirgus; veselības aprūpe; vides aizsardzība; cīņu pret klimata pārmaiņām; enerģiju; ilgtspējīga attīstība; ilgtspējīgs transports; veicināt pamattiesības, vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju; korupcijas apkarošana; un pārredzamība. Uzraudzības komitejas locekļi, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību. 3) pienākumu uzraudzības komitejai tikties vismaz divas reizes gadā un saņemt informāciju, kas saistīta ar atveseļošanas un noturības plānā paredzēto pasākumu īstenošanu, ka uzraudzības komiteja var sniegt ieteikumus ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu un ka valsts iestāde veic turpmākus pasākumus saistībā ar minētajiem ieteikumiem un ziņo uzraudzības komitejai par šo turpmāko pasākumu progresu; |
|||
|
89 |
C8.R26 Likumdošanas kvalitātes uzlabošana un ieinteresēto personu un sociālo partneru iesaistīšana lēmumu pieņemšanā |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, lai veicinātu sabiedrisko apspriešanu un ietekmes novērtējumu izmantošanu likumdošanas procesā |
Tiesību akta(-u) noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kura(-u) mērķis ir nodrošināt, ka par visiem tiesību aktiem, ko pieņēmusi valdība (t. i., valdības dekrētiem un ministrijas dekrētiem) vai ko valdība iesniegusi pieņemšanai parlamentā (t. i., likumprojektiem), tiek veikta sabiedriskā apspriešana un tiek sagatavots ietekmes novērtējums, un tā kopsavilkumi tiek sistemātiski darīti publiski pieejami, paredzot: minimālais apspriešanās periods ir astoņas dienas (tas nozīmē, ka leģislatīvā akta projekts ir pieejams sabiedriskai apspriešanai vienlaikus ar tā nosūtīšanu starpvaldību apspriešanai); II) vismaz piecas dienas pēc sabiedriskās apspriešanas perioda beigām, lai izskatītu sabiedriskās apspriešanas periodā saņemto informāciju, kura laikā valdība nepieņem valdības leģislatīvo aktu vai likumprojektu neiesniedz parlamentam; III) ka to leģislatīvo aktu daļa, uz kuriem var attiekties 2010. gada Akta CXXXI 5. iedaļā paredzētie izņēmumi, nepārsniedz 10 %. IV) ka šo izņēmumu izmantošanu pienācīgi pamato rakstiski, norādot konkrēto piemēroto izņēmumu; sākotnējā ietekmes novērtējuma kopsavilkumu un paskaidrojuma rakstu, kurā izklāstīts priekšlikuma mērķis un galvenie elementi, visos gadījumos dara publiski pieejamus kopā ar leģislatīvā akta projektu; VI) paplašināt pienākumu rīkot sabiedrisko apspriešanu par leģislatīvo instrumentu projektiem, kas saistīti ar konkrētu nosaukumu sarakstu(-iem), un no atbrīvojumu darbības jomas izslēgt iespēju atsaukties uz interesēm, kas saistītas ar dabas aizsardzību un vides aizsardzību, attiecinot to arī uz sabiedriskās apspriešanas prasībām. VII) Valdības kontroles birojs (KEHI) katru gadu pārbauda atbilstību 2010. gada Likuma Nr. CXXXI sabiedriskās apspriešanas prasībām, tostarp i)–vi) apakšpunkta īstenošanai, jo īpaši to, vai atbrīvojumu izmantošana ir pienācīgi pamatota un pienācīgi piemērota. Minēto pārbaužu rezultātus katru gadu līdz 31. janvārim publicē ziņojumā Biroja tīmekļa vietnē. VIII) Valdības kontroles birojs konsekventi uzliek pietiekami lielu naudas sodu ministrijai, ko vada ministrs, kurš atbild par attiecīgo tiesību aktu sagatavošanu, ja netiek ievērots kāds no 2010. gada CXXXI noteikumiem. Naudas soda piemērošanas iemeslus dara publiski pieejamus. |
|||
|
90 |
C8.R27 Minimālā satura prasību pārskatīšana uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām |
Atskaites punkts |
Neatkarīgu starptautisku ekspertu veikta iekšzemes nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu pārskatīšana |
Pārskatīšanas publicēšana |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Valsts nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu neatkarīga pārskata publicēšana Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē. Pārskatīšanā analizē pašreizējo stāvokli saistībā ar iekšzemes nodokļu apiešanas novēršanas noteikumiem un sniedz konkrētus priekšlikumus un ieteikumus, lai uzlabotu nodokļu noteikumu efektivitāti attiecībā uz čaulas vienībām. Pārskatīšanā arī sniedz ieteikumus par satura minimuma prasībām uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām un nodokļu sekām gadījumā, ja nav izpildītas satura minimuma prasības. |
|||
|
91 |
C8.R28 transfertcenu noteikšanas noteikumu stiprināšana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, lai stiprinātu transfertcenu noteikšanas noteikumus |
Tiesību akta(-u) noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), ar ko ievieš jaunus ziņošanas pienākumus par transfertcenām. Tiesību aktā(-os) iekļauj sīki izstrādātas prasības attiecībā uz jauno transfertcenu noteikšanas datu ziņošanu. Tiesību akta(-u) darbības joma attiecas uz darījumiem starp saistītiem uzņēmumiem, kuru vērtība ir 150 miljoni HUF vai vairāk. |
|||
|
92 |
C8.R29 Izejošajiem maksājumiem piemērojamo neatskaitāmības noteikumu darbības jomas paplašināšana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, lai paplašinātu neatskaitāmības noteikumus attiecībā uz izejošajiem maksājumiem |
Tiesību akta(-u) noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), ar ko paplašina neatskaitāmības noteikumus attiecībā uz izejošajiem maksājumiem, lai aptvertu visus izejošo honorāru un procentu maksājumu darījumus jurisdikcijās, kas ir vai nu iekļautas ES sarakstā ar jurisdikcijām, kuras nesadarbojas, vai tiek uzskatītas par nulles nodokļu vai zemu nodokļu jurisdikcijām (kas ietver visas jurisdikcijas, kurās tiesību aktos noteiktā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir zemāka par Ungārijas tiesību aktos noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi). Tiesību aktā(-os) nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem tiktu piemērotas nodokļu sekas, ņemot vērā darījuma pamatā esošos uzņēmējdarbības iemeslus un darījumam piemērojamo nodokļu režīmu, lai aptvertu nodokļu dubultās neuzlikšanas gadījumus. Tā arī nosaka atbilstošas nodokļu sekas, lai mazinātu mērķtiecīgo risku. |
|||
|
93 |
C8.R29 Izejošajiem maksājumiem piemērojamo neatskaitāmības noteikumu darbības jomas paplašināšana |
Atskaites punkts |
Pasūtīt neatkarīgu novērtējumu par to, cik efektīvs ir kopējais iekšzemes noteikumu kopums, kas saistīts ar agresīvu nodokļu plānošanu |
Novērtējuma starpposma ziņojums |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Komisijai iesniedz starpposma ziņojumu par progresu, kas panākts neatkarīgā izvērtēšanā, kuru veikusi ESAO un pasūtījusi Ungārija, attiecībā uz to, cik efektīvs ir vispārējais iekšzemes noteikumu kopums, kas attiecas uz čaulas sabiedrībām un izejošajiem procentu un honorāru maksājumiem starp uzņēmumiem, kas iedibināti Ungārijā, un uzņēmumiem, kas iedibināti jurisdikcijās, kuras vai nu ir iekļautas ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, vai tiek uzskatītas par nulles nodokļu vai zemu nodokļu jurisdikcijām. Apņemšanos rīkoties saistībā ar neatkarīgā novērtējuma rezultātiem iesniedz, finanšu ministram publicējot oficiālu vēstuli Komisijai. |
|||
|
94 |
C8.R30 Nodokļu saistību izpildes procedūru digitālā pārveide |
Atskaites punkts |
Digitālie pakalpojumi, kas saistīti ar ePayroll, eReceipt un eVAT risinājumiem |
Tiesību akta(-u) noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā un izmēģinājuma projekta uzsākšanu un platformas pieejamību lietotājiem |
JAUTĀJUMS |
2026 |
“EReceipt” ieviešanai nepieciešamā(-o) tiesību akta(-u) stāšanās spēkā. “EPayroll” izmēģinājuma projekta uzsākšana (Nodarbinātības datu sniegšanas platforma). “EVAT” platforma būs pieejama lietotājiem. |
|||
|
95 |
C8.R31 Nodokļu sistēmas vienkāršošana, samazinot nodokļu skaitu |
Atskaites punkts |
Mazumtirdzniecības nodokļa grozījumi |
Tiesību akta(-u) noteikumi, kas norāda uz mazumtirdzniecības nozares nodokļa pārskatīšanu |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), ar ko atceļ ierobežojumus ārvalstu kontrolētiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri pārstrukturē savu darījumdarbību kā iekšzemes mazumtirdzniecības uzņēmumi. |
|||
|
96 |
C8.R31 Nodokļu sistēmas vienkāršošana, samazinot nodokļu skaitu |
Atskaites punkts |
Nodokļu atvieglojumu pakāpeniska atcelšana |
Tiesību akta(-u) publicēšana Oficiālajā Vēstnesī un valdības rezolūcijas publicēšana |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tiesību akta(-u), ar ko samazina uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmā paredzēto nodokļu atvieglojumu skaitu, pieņemšana un publicēšana Oficiālajā Vēstnesī. Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas saistīts(-i) ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un kas nodrošina nodokļu atvieglojumu pakāpenisku atcelšanu par trastu izmantošanu. Valdības rezolūcijas publicēšana, pasūtot iekšēju pārskatu par pašreizējo uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, tostarp nodokļu likmēm, lai palielinātu uzņēmumu ienākuma nodokļa papildu ieņēmumus, vienlaikus saglabājot uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas konkurētspēju. |
|||
|
97 |
C8.R31 Nodokļu sistēmas vienkāršošana, samazinot nodokļu skaitu |
Atskaites punkts |
Tāda(-u) tiesību akta(-u) pieņemšana, ar ko samazina nodokļu skaitu |
Tiesību akta(-u) publicēšana Oficiālajā Vēstnesī |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tiesību akta(-u), ar ko samazina nodokļu skaitu, pieņemšana un publicēšana Oficiālajā Vēstnesī. Ar tiesību aktu(-iem) panāk nodokļu skaita samazinājumu no 54 nodokļiem, kas bija spēkā 2023. gada 1. janvārī, līdz ne vairāk kā 49 nodokļiem. Nozaru pagaidu nodokļus un komunālo pakalpojumu nodokli, uz ko attiecas R36, neuzskaita kā daļu no nodokļiem, kas ir spēkā 2023. gada 1. janvārī, un tie neveicina ierosināto nodokļu skaita samazināšanu. |
|||
|
98 |
C8.R31 Nodokļu sistēmas vienkāršošana, samazinot nodokļu skaitu |
Atskaites punkts |
Ziņojums par alternatīvu noteikumu kopuma vienkāršošanas un konsolidācijas iespējām attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli |
Ziņojuma publicēšana |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Publicēts ziņojums par to, kā varētu vienkāršot un konsolidēt noteikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai novērstu neefektīvus nodokļu izdevumus, nodokļu maksātājiem atvieglotu nodokļu noteikumu izvēli un samazinātu izkropļotus vai nepamatotus stimulus. Ziņojumu publicē Finanšu ministrijas tīmekļa vietnē. |
|||
|
99 |
C8.R32 Sabiedrisko pakalpojumu cauruļvadu nodokļa reforma |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) par komunālo pakalpojumu cauruļvadu nodokli stāšanās spēkā |
Tiesību akta(-u) noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tiesību akta(-u) par komunālo pakalpojumu nodokļu vienkāršošanu stāšanās spēkā I)2012. gada Atcelšanas akta Nr. CLXVIII par komunālo pakalpojumu cauruļvadu nodokli vai II)grozīt 2012. gada Likumu Nr. CLXVIII par komunālo pakalpojumu cauruļvadu nodokli lai ieviestu nodokļu noteikumu, kas ļauj komunālo pakalpojumu uzņēmumu īpašniekiem atbrīvot vai kreditēt detalizēto nodokli, kas maksājams par to līnijām (ūdens un kanalizācija, elektrolīnijas, dabasgāzes caurules un telekomunikāciju kabeļi), kuras atrodas sabiedriskās vietās, par summu, ko tie iegulda šo līniju uzturēšanā vai modernizācijā. |
|||
|
100 |
C8.R33 Publisko izdevumu efektivitātes palielināšana, veicot izdevumu pārskatīšanu |
Atskaites punkts |
Izdevumu pārskatīšanas un izdevumu pārskatīšanas procesa izveide |
Valdības rezolūcijas publicēšana, ar starptautisko(-ajiem) ekspertu(-iem) parakstīts līgums un divu izdevumu pārskatīšanas veikšana |
JAUTĀJUMS |
2026 |
1.Valdības rezolūcijas(-u) par izdevumu pārskatīšanas procesa sākšanu publicēšana. Rezolūcijā(-ās) norāda: I)sīki izstrādātus mērķus un mērķrādītājus; II)pārskatīšanas metodika; III)mehānisms izdevumu pārskatīšanas rezultātu iekļaušanai budžeta procesā, izmantojot budžeta apkārtrakstu. Metodikā nosaka konkrētus ietaupījumu un efektivitātes mērķus konkrētām izdevumu jomām. 2.Valdība koordinē un veic divas izdevumu pārskatīšanas vismaz divās izdevumu jomās. 3.Valdība nolīgst starptautisku ekspertu, lai tas sniegtu tehnisko palīdzību izdevumu pārskatīšanā nolūkā sagatavot divas turpmākas izdevumu pārskatīšanas. |
|||
|
101 |
C8.R34 Iekšzemes fiskālās sistēmas uzlabošana |
Atskaites punkts |
Budžeta kontroles stiprināšana |
Tiesību akta(-u) noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā un valdības rezolūcijas(-u) publicēšanu |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā ·ieviest saistošu termiņu ikgadējā budžeta likumprojekta iesniegšanai parlamentā un pilnvarot valdību katru gadu sagatavot un publicēt budžeta apkārtrakstu; ·ierobežot budžetā nepiešķirto apropriāciju izmantošanu; ·ierobežot valdības pilnvaras gada laikā veikt pārdali un pieņemt budžeta lēmumus, kā arī palielināt to pārredzamību; ·grozīt Ekonomiskās stabilitātes aktu, nosakot atsevišķas budžeta pozīcijas izveidi Fiskālās padomes darbības izdevumiem, kas būs pietiekami, lai atvieglotu papildu darbinieku pieņemšanu darbā. Valdības rezolūcijas(-u) publicēšana: ·piešķirt Finanšu ministrijai papildu pienākumus izdevumu kontroles jomā, tostarp pieprasīt finanšu ministra iepriekšēju apstiprinājumu jebkādām jaunām finanšu saistībām, kas pārsniedz 250 miljonus HUF, un aktīvu iegādēm, kas pārsniedz 100 miljonus HUF, ja to pamatā nav konkrētas juridiskas vai līgumiskas saistības; ·piešķirt Finanšu ministrijai papildu finanšu pārraudzības pilnvaras attiecībā uz deviņiem lielākajiem valsts uzņēmumiem, tostarp pieprasīt finanšu ministra iepriekšēju piekrišanu uzņēmumu gada uzņēmējdarbības plānu apstiprināšanai un grozīšanai un ieviest ikmēneša ziņošanas prasības. |
|||
|
102 |
C8.R34 Iekšzemes fiskālās sistēmas uzlabošana |
Atskaites punkts |
Fiskālās sistēmas pārskatīšanas uzsākšana, ko atbalsta īpaša sabiedriskā apspriešana |
Valdības rezolūcijas publicēšana |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Valdības rezolūcijas publicēšana par tehniskā sekretariāta izveidi, kas atbild par fiskālās sistēmas pārskatīšanu Finanšu ministrijā. Rezolūcijā norāda pārskatīšanas grafiku un tvērumu, kas aptver vidēja termiņa budžeta struktūras un iekšzemes fiskālo noteikumu izstrādi, institucionālo struktūru, neatkarības garantijas un Fiskālās padomes pilnvaras, kā arī budžeta procedūras un publisko finanšu pārvaldības instrumentus, kas reglamentē gada budžeta likuma sagatavošanu un izpildi, tostarp izdevumu pārskatīšanas lomu. Rezolūcijā norāda, ka pārskatīšanas rezultāti tiks ņemti vērā, veicot izmaiņas tiesiskajā regulējumā Ungārijas nākamā vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna darbības laikā. |
|||
|
103 |
C8.R35 Subsidēto aizdevumu reforma |
Atskaites punkts |
Subsidēto aizdevumu shēmas reforma un valdības garantiju reforma |
Tiesību akta(-u) noteikumi, kas norāda uz to stāšanos spēkā un valdības rezolūcijas(-u) publicēšanu |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Valdības rezolūcijas publicēšana, ar ko sāk pārskatīt valdības subsīdijas un garantijas privātā sektora aizdevumiem, lai ievērojami samazinātu valsts riska dalīšanas līmeni, stiprinātu banku pašu kredītriska novērtējuma lomu un laika gaitā optimizētu garantiju seguma koeficientus. Stājas spēkā tiesību akts(-i) par Széchenyi kartes pašreizējā konta aizdevuma MAX+, Széchenyi tūrisma kartes MAX+ un Széchenyi likviditātes aizdevuma MAX+ reformu saskaņā ar Széchenyi kartes programmu: (I)paaugstināt procentu likmi līdz 3 mēnešu BUBOR līmenim; (II)saistīto obligāto garantiju padarīšana par fakultatīvām. Veikt valdības pārskatu par visu valsts pretgarantiju amortizācijas grafiku, lai saskaņotu garantiju samazinājumu ar šo grafiku un ierobežotu jaunu garantiju izsniegšanu. Valdības lēmuma publicēšana, pamatojoties uz visu valsts pretgarantiju amortizācijas grafika pārskatīšanu: (I)apņemoties samazināt valsts garantiju īpatsvaru IKP līdz vidējam rādītājam visās ES dalībvalstīs un nosakot virzību uz šo samazinājumu, samazinot gada maksimālos apjomus katram instrumentam un gadam, līdz mērķis ir sasniegts; (II)rezolūcijā norāda, ka pārskatīšanas rezultāti kalpos par pamatu samazinājumam, kas noteikts Ungārijas nākamā vidēja termiņa fiskālā un strukturālā plāna darbības laikā. Stājas spēkā tiesību akts(-i), ar ko valsts pretgarantiju maksimālo apjomu 2026. gadā samazina no kopējiem 12800 miljardiem HUF līdz zemākam līmenim, kas kalibrēts, pamatojoties uz pārskatīšanu. |
|||
I. 9. KOMPONENTS: REPOWEREU
Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna REPowerEU komponenta mērķis ir palielināt enerģētisko drošību un atbalstīt enerģētikas pārkārtošanu, stimulējot enerģijas uzkrāšanas ieviešanu, palielinot elektroenerģijas tirgus elastību un atbalstot ģeotermālo pētniecību. Komponents ir samazināt fosilā kurināmā patēriņu, palielinot energoefektivitāti un uzlabojot ēku energoefektivitāti. Komponents ir arī palielināt elektroenerģijas tirgus efektivitāti un elastību, atbalstot elektroenerģijas tīkla elastību un digitalizāciju un veicinot energokopienu izveidi un pieslēgšanu tām, kā arī agregatoru un enerģijas uzkrāšanas ietaišu pieslēgšanu tīklam.
REPowerEU komponents palīdz īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, jo īpaši 2022. gada 5. KVAI, 2022. gada 6. KVAI, 2023. gada 4. KVAI un 2025. gada 4. KVAI (paātrināt fosilā kurināmā piegādes diversifikāciju, lai pakāpeniski izbeigtu atkarību no Krievijas avotiem (..). Uzlabot elastību un konkurenci elektroenerģijas nozarē, stiprinot balansēšanas tirgu un veicinot elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecību).
Vairākiem pasākumiem ir jābūt ar pārrobežu ietekmi, tostarp ieguldījumiem elektroenerģijas tīkla attīstībā un finanšu instrumentā dzīvojamo ēku energoefektivitātes palielināšanai.
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
I.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
C 9.R1: Tīkla tarifu noteikšana
Šā pasākuma mērķis ir izveidot jaunu satvaru elektroenerģijas tīkla tarifu noteikšanai, lai nodrošinātu taisnīgumu un finansiālo efektivitāti visā tīklā.
Šis pasākums ietver tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanos spēkā, ar ko pieņem jauno tīkla tarifu aprēķināšanas metodiku.
C 9.R2: Tiesību akta(-u) par viedajiem skaitītājiem pielāgošana
Šā pasākuma mērķis ir veicināt viedo skaitītāju izmantošanu.
Šis pasākums ietver tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanos spēkā, kas paplašina to lietotāju loku, kuriem ir pienākums uzstādīt viedos skaitītājus.
C 9.R3: Agregatoru lomas stiprināšana
Šā pasākuma mērķis ir stiprināt agregatoru lomu.
Šis pasākums ietver tāda(-u) tiesību akta(-u) pieņemšanu un publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī, kas stiprina agregatoru lomu.
C 9.R4: Dinamiskās cenu noteikšanas plašāka izmantošana elektroenerģijas pirkuma līgumos
Reformas mērķis ir veicināt dinamisku cenu noteikšanas līgumu izmantošanu.
Šī reforma ietver tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanos spēkā, kas ļauj mājsaimniecībām un mikrouzņēmumiem slēgt brīvprātīgus elektroenerģijas pirkuma līgumus ar dinamisku cenu noteikšanu.
C 9.R5: Regulatīvo rezervju tirgu atvēršana konkurences veicināšanai
Pasākuma mērķis ir atvērt balansēšanas tirgus konkurencei.
Pasākums ietver tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanos spēkā, kas veicina konkurenci balansēšanas tirgū.
C 9.R6: Energokopienu paplašināšana
Šā pasākuma mērķis ir paplašināt “energokopienu” izveidi mājsaimniecību un uzņēmumu vidū.
Pasākums ietver tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanos spēkā, kas attiecas uz energokopienām, lai paplašinātu to darbību.
C 9.R7: Juridiski stimuli enerģijas uzkrāšanas ieviešanai
Pasākuma mērķis ir pieņemt visaptverošu tiesisko regulējumu attiecībā uz enerģijas uzkrāšanu.
Reforma ietver tiesību akta(-u) par enerģijas uzkrāšanu stāšanos spēkā, lai stimulētu to ieviešanu.
C 9.R8: Grozījumi tiesību aktā(-os) par ģeotermālo enerģiju
Šā pasākuma mērķis ir grozīt ģeotermālās enerģijas izpētes un izmantošanas tiesisko regulējumu, likvidējot juridiskos un administratīvos šķēršļus ģeotermālās enerģijas izpētes un izmantošanas darbībām.
Pasākums ietver tiesību akta(-u) grozījumu stāšanos spēkā, lai optimizētu ģeotermālās enerģijas izpēti un izmantošanu.
C 9.I1: Dotāciju shēma elektrotīkla attīstībai (izvēršana)
Šis ieguldījums palielina ieguldījumu C6.I6: “Dotāciju shēma elektrotīkla attīstībai”. Tas ietver papildu pārvedumu MFB EUR 643243836.64 apmērā.
Visu atskaites punktu apmierinoša izpilde saskaņā ar šo pasākumu ir atkarīga no 6. komponenta (“Īstenošanas nolīgums”) 47. atskaites punkta apmierinošas izpildes.
C 9.I2: Finanšu instrumenta izveide dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai
Pasākums ietver publiskās investīcijas mehānismā, lai stimulētu privātās investīcijas un uzlabotu dzīvojamo ēku piekļuvi finansējumam Ungārijas enerģētikas nozarē. Mehānisms darbojas, ar starpnieku starpniecību sniedzot kombinētu aizdevumu un dotāciju atbalstu privātajam sektoram, jo īpaši mājsaimniecībām.
Mehānismu pārvalda Ungārijas Attīstības banka (Magyar Fejlesztési Bank Zrt. MFB) kā īstenošanas partneris. Mehānisms ietver šādas produktu līnijas:
•Kombinēts aizdevumu un dotāciju atbalsts dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai.
Lai īstenotu ieguldījumu mehānismā, Ungārija un MFB paraksta īstenošanas nolīgumu, kurā iekļauj šādu saturu:
1.Mehānisma lēmumu pieņemšanas procesa apraksts: Mehānisma galīgo piešķiršanas lēmumu pieņem investīciju komiteja vai cita līdzvērtīga pārvaldes struktūra, un to apstiprina ar to locekļu balsu vairākumu, kuri ir neatkarīgi no valdības.
2.Saistītās ieguldījumu politikas galvenās prasības, kas ietver:
a.Finanšu produkta un atbalsttiesīgo galasaņēmēju apraksts.
b.Prasība, lai visas atbalstītās investīcijas būtu ekonomiski dzīvotspējīgas;
c.Prasība ievērot principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts NBK tehniskajās norādēs (2021/C58/01). Investīciju politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 12 , ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par piemērojamajām līmeņatzīmēm 13 , iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 14 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 15 . Turklāt atbalsts apkures sistēmām, kuru pamatā ir gāze, nepārsniedz 20 % no šā pasākuma kopējā finansējuma.
d.Prasība, ka Mehānisma galasaņēmēji nesaņem atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas.
3.Summa, uz kuru attiecas īstenošanas nolīgums, īstenošanas partnera un finanšu starpnieku maksu struktūra un prasība atkārtoti ieguldīt visus atmaksājumus saskaņā ar mehānisma ieguldījumu politiku.
4.Uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības, tostarp:
1.Īstenošanas partnera uzraudzības sistēmas apraksts ziņošanai par mobilizētajiem ieguldījumiem.
2.Apraksts par īstenošanas partnera procedūrām, kas nodrošina krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu.
3.Pienākums pārbaudīt katras darbības attiecināmību saskaņā ar Īstenošanas nolīgumā noteiktajām prasībām pirms apņemšanās finansēt kādu darbību.
4.Pienākums veikt uz risku balstītas ex post revīzijas saskaņā ar MFB revīzijas plānu. Šajās revīzijās pārbauda i) kontroles sistēmu efektivitāti, tostarp krāpšanas, korupcijas un interešu konflikta atklāšanu; atbilstība NBK principam, valsts atbalsta noteikumiem, klimata mērķrādītāja prasībām; un iii) ka ir ievērota prasība, ka mehānisma galasaņēmēji nav saņēmuši atbalstu no citiem Savienības instrumentiem, lai segtu tās pašas izmaksas. Revīzijās pārbauda arī darījumu likumību un to, vai tiek ievēroti piemērojamā īstenošanas nolīguma un finansēšanas nolīgumu nosacījumi.
5.Prasības attiecībā uz īstenošanas partnera veiktajiem ieguldījumiem klimata jomā: Vismaz 61 266 991 EUR no ANM investīcijām mehānismā veicina klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu. 16
6.Prasības finanšu starpnieku atlasei: MFB izraugās finanšu starpniekus atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Kontrole attiecībā uz finanšu starpnieku interešu konflikta neesamību notiek un tiek veikta ex ante attiecībā uz visiem iesaistītajiem finanšu dalībniekiem.
7.Prasība parakstīt finansēšanas nolīgumus: MFB paraksta finansēšanas nolīgumus ar finanšu starpniekiem saskaņā ar galvenajām prasībām, kas norādītas īstenošanas nolīguma pielikumā. Finansēšanas nolīguma galvenās prasības ietver visas prasības, saskaņā ar kurām Mehānisms darbojas, tostarp:
1.Finanšu starpnieka pienākums pieņemt lēmumus mutatis mutandis saskaņā ar iepriekš minētajām lēmumu pieņemšanas un ieguldījumu politikas prasībām, tostarp saistībā ar principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu.
2.Finanšu starpnieka ieviestās uzraudzības, revīzijas un kontroles sistēmas apraksts, uz kuru mutatis mutandis attiecas visas iepriekš minētās uzraudzības, revīzijas un kontroles prasības.
I.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Kvartāls |
Gadu |
||||||
|
104 |
C9.R1: Tīkla tarifu noteikšana |
Atskaites punkts |
Jauna metodika tīkla tarifu aprēķināšanai |
Pieņemšanas dekrēta noteikums, kas norāda uz metodikas stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Regulatīvā iestāde (MEKH) pieņem jaunu metodiku, lai aprēķinātu tīkla tarifus, kas atspoguļo izmaksas un nav diskriminējoši, un šī metodika stājas spēkā. |
|||
|
105 |
C9.R2: Tiesību akta(-u) par viedajiem skaitītājiem pielāgošana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tiesību akta(-u) stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas: a.Samazina obligāto viedā skaitītāja uzstādīšanas robežvērtību no 5 000 kWh/gadā līdz 4 000 kWh/gadā patērētājiem, kas pieslēgti zemsprieguma tīklam ar pieslēgumu, kas nodrošina ne vairāk kā 3x80A. Turklāt tiesību aktā(-os) noteikts, ka SSO sedz šo patērētāju uzstādīšanas izmaksas; b.Nosaka, ka SSO sedz pirmā viedā skaitītāja uzstādīšanas izmaksas visiem patērētājiem, kuri pieslēgti zemsprieguma tīklam ar pieslēgumu, kas nodrošina ne vairāk kā 3x80A, un kuri pieprasa viedo skaitītāju. |
|||
|
106 |
C9.R3: Agregatoru lomas stiprināšana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) pieņemšana |
Publicēšana Oficiālajā Vēstnesī |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Tāda(-u) tiesību akta(-u) pieņemšana un publicēšana Oficiālajā Vēstnesī, kas: I)Ļauj aktīviem lietotājiem slēgt līgumus ar agregatoriem, lai darītu pieejamu savu pašražoto elektroenerģiju; II)definē modeli, ko izmanto, lai noteiktu tīrvērtes noteikumus un agregatoru balansēšanas pakalpojumu nebalansa atbildību. |
|||
|
107 |
C9.R4: Dinamiskās cenu noteikšanas plašāka izmantošana elektroenerģijas pirkuma līgumos |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tiesību akta(-u) stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas: I)ļaut mājsaimniecību patērētājiem un mikrouzņēmumiem slēgt brīvprātīgus elektroenerģijas pirkuma līgumus ar dinamisku cenu noteikšanu; II)ļaut mājsaimniecību patērētājiem un mikrouzņēmumiem, kas izvēlējušies dinamiskas cenas līgumus, atgriezties pie universālā pakalpojuma shēmas. |
|||
|
108 |
C9.R5: Regulatīvo rezervju tirgu atvēršana konkurences veicināšanai |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā MEKH lēmums, ar ko apstiprina grozīto tīkla kodeksu |
MEKH lēmuma noteikums, kas norāda uz grozītā tīkla kodeksa stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā MEKH lēmums, ar ko apstiprina grozīto tīkla kodeksu. Tīkla kodeksā: I)Nosaka vismaz 1 MW robežvērtību solīšanai balansēšanas tirgū; II)Novērst šķēršļus no laikapstākļiem atkarīgu ražotāju un elektroenerģijas krātuvju integrācijai balansēšanas jaudas tirgū un balansēšanas enerģijas tirgū. |
|||
|
109 |
C9.R6: Energokopienu paplašināšana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tiesību akta(-u) stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas: I)paplašināt to juridisko formu iespējas, kurās var izveidot energokopienas, un paredzēt noteikumus, kas reglamentē šo struktūru darbību; II)paplašināt pakalpojumus, ko energokopienas var sniegt saviem locekļiem; III) paredzēt noteikumus par norēķiniem un uzskaiti attiecībā uz enerģijas koplietošanu starp daudzdzīvokļu ēku, kas darbojas kā dzīvojamā energokopiena, iedzīvotājiem. |
|||
|
110 |
C9.R7: Juridiski stimuli enerģijas uzkrāšanas ieviešanai |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tiesību akta(-u) stāšanos spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas: I)ļauj kopvietot krātuves un no laikapstākļiem atkarīgus ģeneratorus (vēja un saules enerģiju); II)nodrošināt tādu krātuvju tālvadību, kuru jauda pārsniedz 0,2 MW. |
|||
|
111 |
C10.R8: Grozījumi tiesību aktā(-os), ar ko integrē ģeotermālo enerģiju |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u), ar ko integrē ģeotermālo enerģiju, grozījuma(-u) stāšanās spēkā |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tiesību akta(-u) stāšanos spēkā |
|
|
|
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akta(-u) grozījums(-i) par ģeotermālās enerģijas izpētes un ieguves atļauju piešķiršanas procedūrām un nosacījumiem. |
|
112 |
C9.I1. Palielinātais pasākums: Dotāciju shēma elektrotīkla attīstībai |
Mērķa |
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi |
Procentuālā daļa (%) |
0 |
100 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
MFB ir noslēgusi juridiskus dotāciju nolīgumus ar saņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai izmantotu 100 % no ANM investīcijām shēmā (ņemot vērā pārvaldības maksas). |
|
|
113 |
C9.I1. Palielinātais pasākums: Dotāciju shēma elektrotīkla attīstībai |
Atskaites punkts |
Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu |
Nodošanas sertifikāts |
856 756 163.36 |
1 500 000 000 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Ungārija pārskaita EUR 643243836.64 Mehānisma MFB (ņemot vērā pārvaldības maksas). |
|
|
114 |
C9.I2: Finanšu instrumenta izveide dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai |
Atskaites punkts |
Īstenošanas nolīgums |
Īstenošanas nolīguma stāšanās spēkā |
|
|
|
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā Īstenošanas nolīgums starp Ungāriju un Ungārijas Attīstības banku (Magyar Fejlesztési Bank Zrt. — MFB). |
|
115 |
C9.I2: Finanšu instrumenta izveide dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai |
Mērķa |
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi |
% |
0 |
100 |
JAUTĀJUMS |
2026 |
MFB ir noslēgusi juridiska finansējuma nolīgumus ar galasaņēmējiem par summu, kas nepieciešama, lai Mehānismā izmantotu 100 % ANM ieguldījumu (ņemot vērā pārvaldības maksas). 100 % no šā finansējuma veicina klimata mērķu sasniegšanu, izmantojot ANM regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku. |
|
|
116 |
C9.I2: Finanšu instrumenta izveide dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai |
Atskaites punkts |
MFB ir pabeigusi ieguldījumu |
Nodošanas sertifikāts |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Ungārija pārskaita 61 266 991 EUR Mehānisma MFB. |
|||
J. 10. KOMPONENTS: DARĪJUMDARBĪBAS VIDE
Šā komponenta mērķis ir stiprināt Ungārijas Attīstības bankas (Magyar Fejlesztési Bank, MFB) spēju novērst tirgus nepilnības un atbalstīt Ungārijas ekonomikas attīstību, sasaistot pārvaldības reformu ar ievērojamu pašu kapitāla iepludināšanu. Pārvaldības reformas mērķis ir stiprināt MFB neatkarību, darbības satvaru un pārskatatbildības struktūras. Pašu kapitāla iepludināšana ļaus MFB paplašināt savu finansēšanas darbību trīs stratēģiskās programmas pozīcijās: MVU konkurētspēja, cenas ziņā pieejami īres un studentu mājokļi un riska kapitāls agrīnā posma un strauji augošiem uzņēmumiem.
Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši KVAI 2022.5 (veicināt investīcijas pētniecībā un inovācijā), KVAI 2023.1 (mērķtiecīgi atbalsta pasākumi mājokļu nozarē mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem), KVAI 2024.1 (mērķtiecīgi atbalsta pasākumi mājokļu nozarē mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem), KVAI 2025.1, 3. un 6. (pakāpeniski atcelt atlikušos cenu un procentu likmju griestus un līdzvērtīgus pasākumus; Stimulēt kapitāla tirgu attīstību, palielinot nodokļu un regulatīvos stimulus; Stiprināt inovācijas satvaru publiskajam sektoram un uzņēmumiem, uzlabojot publisko pētniecības un izstrādes izdevumu paredzamību un mērķtiecīgāk orientējot esošos pasākumus uz MVU; Mērķorientēt atbalsta pasākumus mājokļu nozarē uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un palielināt mājokļu piedāvājumu, tostarp sociālajiem mājokļiem).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
J.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
C10.R1: Magyar Fejlesztési Bank pārvaldības reforma
Šā pasākuma mērķis ir reformēt Ungārijas Attīstības bankas sabiedrību ar ierobežotu atbildību (Magyar Fejlesztési Bank Zrt. (MFB)), lai stiprinātu tās neatkarību, pārvaldību un darbības sistēmu.
Reforma ietver tādu tiesību aktu pieņemšanu, ar kuriem groza MFB pārvaldību un darbības satvaru, un Direktoru padomes, kā arī Uzraudzības padomes un Revīzijas komitejas iecelšanas kārtību.
C10.I1: Kapitāla iepludināšana Magyar Fejlesztési Bank (MFB)
Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt Ungārijas ekonomikas izaugsmes potenciālu, strukturāli pielāgojot pieejamā publiskā atbalsta līmeni, lai novērstu tirgus nepilnības un neefektivitāti ekonomikā. Pasākums ietver pašu kapitāla iepludināšanu EUR 1126815025 apmērā Ungārijas Attīstības bankas privātajā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību (Magyar Fejlesztési Bank Zrt. (MFB)).
MFB pieņem jaunu ieguldījumu politiku papildu pašu kapitāla izmantošanai. Ieguldījumu politikā nosaka pašu kapitāla sadalījumu trīs programmas pozīcijās, proti, i) MVU konkurētspēja, ii) cenas ziņā pieejami īres mājokļi un studentu kopmītņu attīstība mājsaimniecībām un studentiem ar zemiem ienākumiem, iii) riska kapitāls un izaugsmes kapitāls. Tajā iekļauj arī finanšu produkta(-u) aprakstu, tostarp paredzamo atbalsttiesīgo galasaņēmēju veidu, ko sākotnēji paredzēts atbalstīt ar papildu pašu kapitālu, paredzamo īstenošanas grafiku un katrai finanšu programmai piešķirtās summas, kā arī paredzamo sviras efekta reizinātāju katrai ieguldījumu programmai.
MFB papildu pašu kapitālam izmanto to pašu revīzijas un kontroles sistēmu, ko Komisija pozitīvi novērtējusi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 157. pantu.
Ieguldījumu politika prasa, lai finanšu produkts(-i), ko atbalsta papildu pašu kapitāls, atbilstu principam “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts Tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Investīciju politika jo īpaši izslēdz no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 17 , ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), kas nodrošina prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 18 , iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 19 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 20 . Turklāt, ja tiek sniegts vispārējs atbalsts uzņēmumiem, ieguldījumu politikā neiekļauj uzņēmumus ar būtisku uzsvaru 21 uz šādām nozarēm: I) enerģijas ražošana no fosilā kurināmā un ar to saistītās darbības 22 ; II) energoietilpīgām nozarēm un/vai nozarēm ar augstu CO2 emisiju līmeni 23 ; III) piesārņojošu transportlīdzekļu ražošana, noma vai pārdošana 24 ; IV) atkritumu savākšana, atkritumu apstrāde 25 un apglabāšana, v) kodoldegvielas pārstrāde, kodolenerģijas ražošana.
Turklāt ieguldījumu politika paredz galasaņēmēju atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
Šā pasākuma atskaites punktu apmierinoša izpilde ir atkarīga no Magyar Fejlesztési Bank 1. reformas “Pārvaldības reforma” atskaites punktu apmierinošas izpildes.
J.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
117 |
C10.R1 Magyar Fejlesztési Bank pārvaldības reforma |
Atskaites punkts |
Tiesību akti, ar ko groza Magyar Fejlesztési Bank (MFB) pārvaldību |
Tiesību akta noteikums, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā |
|
|
|
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akti, ar ko groza MFB pārvaldību. Tiesību akti paredz, ka: -Aizliegums personām, kas ieņem augstus politiskus amatus, personām, kas ieņem augstus amatus valsts pārvaldē (tostarp administratīvajam valsts sekretāram, valsts sekretāra vietniekam, departamenta vadītājam, departamenta vadītāja vietniekam), un personām, kas iesaistītas profesionālās lobēšanas darbībās (kā noteikts MFB tiesību aktā), ieņemt amatus MFB Direktoru padomē, Uzraudzības padomē vai Revīzijas komitejā, kam pievienots sešu mēnešu nogaidīšanas periods. -Izveidot procedūras Direktoru padomes, Uzraudzības padomes un Revīzijas komitejas locekļu iecelšanai, tostarp objektīvus piemērotības un profesionālos kritērijus, interešu konflikta garantijas, obligātas interešu deklarācijas un ierobežojumus atkārtotai iecelšanai amatā. -Direktoru padomes, Uzraudzības padomes un Revīzijas komitejas locekļus var atlaist tikai objektīvu iemeslu dēļ, kurus precizē tiesību aktos. -Riska uzņēmuma un riska pārvaldības komitejas izveidi, kuras pienākums ir sniegt nesaistošus atzinumus un ieteikumus Direktoru padomei, kas ir atbildīga par ierosināto investīciju darbību tehniskajiem un regulatīvajiem novērtējumiem, un pārbaudīt atbilstību investīciju politikai, ANM noteikumiem un citām piemērojamajām regulatīvajām prasībām; -Aizliegumu MFB finansēt subjektus, kuru faktiskos īpašniekus nav iespējams pārbaudīt. -Obligāta faktisko īpašnieku pārbaude pirms finansēšanas lēmumu pieņemšanas, kā arī ikgadēja informācijas publicēšana par finansētajiem līdzekļiem, MFB pārvaldītajām īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām. -Visu finanšu starpnieku atlase atklātos, konkurētspējīgos un neekskluzīvos uzaicinājumos; -Prasība publicēt gada atbilstības ziņojumu, ko sagatavo neatkarīgi revidenti, kuri pārbauda atbilstību iepriekš uzskaitītajiem kritērijiem. Revīzijā novērtē arī godprātības un interešu konflikta procedūras, procedūras atbilstību, maksu struktūru pārredzamību un mehānismus, kas ieviesti, lai novērstu dubultu finansēšanu no avotiem, kas piešķirti no Savienības programmām. |
|
118 |
C10.R1 Magyar Fejlesztési Bank pārvaldības reforma |
Atskaites punkts |
MFB pārvaldības struktūru iecelšana |
MFB pārvaldības struktūru oficiāla iecelšana saskaņā ar jauno pārvaldības sistēmu. |
JAUTĀJUMS |
2026 |
MFB Direktoru padomes, Uzraudzības padomes un Revīzijas komitejas iecelšana saskaņā ar tiesību aktiem, ar ko groza MFB pārvaldību. |
|||
|
119 |
C10.R1 Magyar Fejlesztési Bank pārvaldības reforma |
Atskaites punkts |
MFB subsidēto aizdevumu shēmu pārskatīšana |
MFB subsidēto aizdevumu shēmu pārskatīšana. |
JAUTĀJUMS |
2026 |
MFB pārskata ziņojumu par MFB esošajām subsidētajām aizdevumu shēmām, kurā identificētas shēmas, kurām trūkst skaidras papildināmības vai privātā tirgus finansējuma izstumšanas, un sniegti ieteikumi MFB Direktoru padomei par stratēģiju šo shēmu atcelšanai. Pieņem MFB Direktoru padomes rezolūciju, kurā apņemas rīkoties saskaņā ar ziņojuma ieteikumiem. |
|||
|
120 |
C10.R1 Magyar Fejlesztési Bank pārvaldības reforma |
Atskaites punkts |
Valsts garantiju un citu valsts atbalsta pasākumu, kas attiecas uz MFB darbībām, pārskatīšana |
Valsts garantiju un citu valsts atbalsta pasākumu, kas attiecas uz MFB darbībām, pārskatīšana. |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Valdības pārskata ziņojumu par valsts garantijām attiecībā uz MFB aizdevumiem un valsts riska dalīšanu (kapitāla izlīdzināšanas shēma, procentu izlīdzināšanas sistēma un valūtas maiņas kursa riska ierobežošanas sistēma) ar ieteikumiem MFB Direktoru padomei ierobežot tiešu valsts budžeta pakļautību MFB operācijām un stratēģiju nevajadzīgu valsts garantiju (tostarp procentu izlīdzināšanas sistēmas) pakāpeniskai atcelšanai. Komisijai iesniedz finanšu ministra oficiālu vēstuli, kurā tas apņemas rīkoties saskaņā ar ziņojuma ieteikumiem. |
|||
|
121 |
C10.I1 Pašu kapitāla iepludināšana Magyar Fejlesztési Bank (MFB) |
Atskaites punkts |
Investīciju politika |
Ieguldījumu politikas pieņemšana |
|
|
|
JAUTĀJUMS |
2026 |
Jaunas investīciju politikas pieņemšana attiecībā uz MFB papildu pašu kapitāla izmantošanai saskaņā ar pasākuma aprakstu. |
|
122 |
C10.I1 Pašu kapitāla iepludināšana Magyar Fejlesztési Bank (MFB) |
Atskaites punkts |
Pašu kapitāla iepludināšana |
Nodošanas sertifikāts |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Ungārija pārskaita MFB EUR 1126815025, lai palielinātu tās pašu kapitālu. Papildus pašu kapitāla iepludināšanai MFB, kas veido ANM investīcijas, Ungārija līdz 2026. gada 31. augustam nosūta ziņojumu, kurā izklāstītas darbības, ko MFB veikusi, lai īstenotu investīciju politiku, tostarp pasākumi, kas veikti, lai īstenotu finanšu produktus, kurus sākotnēji paredzēts atbalstīt ar papildu pašu kapitālu, kā arī gaidāmie pasākumi, kas jāveic, lai turpinātu īstenot minētos produktus. |
|||
J.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts
C10.I2: Papildinājums kapitāla iepludināšanai Magyar Fejlesztési Bank (MFB)
Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt Ungārijas ekonomikas izaugsmes potenciālu, strukturāli pielāgojot pieejamā publiskā atbalsta līmeni, lai novērstu tirgus nepilnības un neefektivitāti ekonomikā.
Pasākums ietver pašu kapitāla iepludināšanu EUR 688338565 apmērā Ungārijas Attīstības bankas privātajā sabiedrībā ar ierobežotu atbildību (Magyar Fejlesztési Bank Zrt. (MFB)). Šī summa papildina jebkuru summu, kas piešķirta saskaņā ar pasākumu C10.I1. Šos EUR 688 miljonus no pašu kapitāla iepludināšanas izmanto, lai kopā ar EIB līdzfinansētu ieguldījumus Ungārijas ekonomikā. Šā pasākuma atskaites punktu apmierinoša izpilde ir atkarīga no Magyar Fejlesztési Bank 1. reformas “Pārvaldības reforma” atskaites punktu apmierinošas izpildes.
J.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/ Mērķa |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
123 |
C10.I2 Pašu kapitāla iepludināšana Magyar Fejlesztési Bank (MFB) |
Atskaites punkts |
Tiesību akts par MFB kapitāla iepludināšanu un EIB piešķīrumu |
Tiesību akta stāšanās spēkā |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Stājas spēkā tiesību akts, ar ko piešķir 688 338 565 EUR no MFB pašu kapitāla iepludināšanas, kas MFB jāizmanto līdzinvestīciju nolīgumam ar EIB. |
|||
|
124 |
C10.I2 Pašu kapitāla iepludināšana Magyar Fejlesztési Bank (MFB) |
Atskaites punkts |
Pašu kapitāla iepludināšana un saprašanās memoranda parakstīšana starp Ungāriju un EIB |
Apliecinājums par Ungārijas un EIB saprašanās memoranda nodošanu un parakstīšanu |
|
|
|
JAUTĀJUMS |
2026 |
Ungārija pārskaita MFB EUR 688338565, lai palielinātu tās pašu kapitālu. Saprašanās memoranda parakstīšana starp Ungāriju un EIB attiecībā uz kolektīvā ieguldījuma nolīgumu par minētā pašu kapitāla izmantošanu. Minētajā saprašanās memorandā iekļauj izpratni par to, ka MFB ir līdzieguldīt EIB finansētos projektos Ungārijā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā EIB (izņemot cenu noteikšanu), produktu veidus, jomas, saņēmējus, pārvaldību un īstenošanas grafiku, tostarp par to, ka līdz 2026. gada 30. novembrim tiks parakstīts juridisks nolīgums. |
K. KOMPONENTS NR. 11: DIGITĀLĀ INOVĀCIJA
Šā komponenta mērķis ir stiprināt Ungārijas digitālo infrastruktūru un spējas trīs savstarpēji papildinošās dimensijās. Ar ieguldījumiem izveidotajās ES programmās Ungārijas mērķis ir nodrošināt piekļuvi progresīvai mākslīgā intelekta datošanas jaudai, izmantojot MI gigarūpnīcu vai līdzvērtīgu kvantu tehnoloģiju EuroHPC kopuzņēmuma ietvaros, un uzlabot savu drošas savienojamības infrastruktūru, piedaloties IRIS2 satelītprogrammā. Vietējā līmenī komponents atbalsta e-pārvaldes pakalpojumu modernizāciju, tostarp modernizētas digitālās identitātes un piekļuves pārvaldības sistēmas, un digitālā maka ieviešanu, lai uzlabotu sabiedrisko pakalpojumu pieejamību un drošību iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Komponents palīdz īstenot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, jo īpaši KVAI 2025.3. (Stiprināt inovācijas satvaru publiskajam sektoram un uzņēmumiem, uzlabojot publisko pētniecības un izstrādes izdevumu paredzamību un mērķtiecīgāk orientējot esošos pasākumus uz MVU).
Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).
K.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam
C11.I1: E-pārvaldes pakalpojumi
Pasākuma mērķis ir veicināt e-pārvaldes pakalpojumu ieviešanu elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu jomā.
Pasākums sastāv no: modernizēt e-pārvaldes identifikācijas un piekļuves pārvaldības sistēmu(-as); II) portatīvo ierīču un digitālā maka digitālās identitātes pieejamības nodrošināšanu lietotājiem; un iii) jaunu e-pārvaldes funkciju izveide vai esošo funkciju uzlabošana.
K.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
125 |
C11.I1 E-pārvaldes pakalpojumi |
Atskaites punkts |
Digitālo datu maka risinājums |
Sistēmu modernizācija vai izveide |
JAUTĀJUMS |
2026 |
E-pārvaldes intervences: modernizēt e-pārvaldes identifikācijas un piekļuves pārvaldības sistēmu(-as); II) dara lietotājiem pieejamu pārnēsājamo ierīču digitālo identitāti un digitālo maku; un izveidot jaunas e-pārvaldes funkcijas vai modernizēt esošās. |
|||
K.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts
C11.I2: MI gigafabrika un cita EuroHPC datošanas infrastruktūra
Šā pasākuma mērķis ir atbalstīt Ungārijas mākslīgā intelekta gigarūpnīcu un to pakalpojumu izveidi un piekļuvi tiem.
Pasākums ietver brīvprātīgu ieguldījumu 500 miljonu EUR apmērā kopuzņēmumā EuroHPC, lai sniegtu finansiālu atbalstu MI gigafabrikai un/vai progresīvai MI/HPC infrastruktūrai un/vai kvantu tehnoloģiju iniciatīvām un/vai citai EuroHPC datošanas infrastruktūrai un/vai jebkuriem citiem EuroHPC pētniecības un inovācijas projektiem, kas jāizveido Savienībā.
C11.I3: Brīvprātīgas iemaksas IRIS2
Pasākuma mērķis ir atbalstīt Ungārijas drošas komunikācijas spējas.
Pasākums ietver brīvprātīgu ieguldījumu 500 miljonu EUR apmērā ES drošas savienojamības programmā (IRIS2). Ar šo ieguldījumu var atbalstīt (bet ne tikai) papildu satelītu iegādi, zemes infrastruktūru ar vārteju un klātbūtnes punktu, kas atrodas Ungārijā, satelītu sakaru jaudu un/vai papildu savienojamības darbību izstrādi.
K.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks
|
Kārtas Skaits |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
Kvalitātes rādītāji
|
Kvantitatīvie rādītāji
|
Orientējošs pabeigšanas grafiks |
Apraksts par katru atskaites punktu un mērķrādītāju |
|||
|
Mēra vienība |
Pamatscenārijs |
Mērķis |
Ceturtdaļa |
Gadu |
||||||
|
126 |
C11.I2 MI gigafabrika un cita EuroHPC datošanas infrastruktūra |
Atskaites punkts |
Iemaksu nolīguma parakstīšana starp Ungāriju un kopuzņēmumu EuroHPC un brīvprātīgās iemaksas izmaksa kopuzņēmumā EuroHPC |
Iemaksu nolīguma parakstīšana |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Iemaksu nolīguma parakstīšana starp Ungāriju un kopuzņēmumu EuroHPC. Minētajā iemaksu nolīgumā iekļauj: — Norāde par darbībām, kas finansējamas ar brīvprātīgo ieguldījumu, proti, finansiālu atbalstu MI gigafabrikai un/vai progresīvai MI/HPC infrastruktūrai un/vai kvantu tehnoloģiju iniciatīvām, un/vai citai EuroHPC datošanas infrastruktūrai, un/vai jebkuriem citiem EuroHPC pētniecības un inovācijas projektiem, kas jāizveido Savienībā. — Prasība, ka brīvprātīgais ieguldījums jāizmanto tādā veidā, kas atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH), kā noteikts Tehniskajos norādījumos 2021/C58/01. — Precīzu ANM fonda brīvprātīgās iemaksas summu. — Prasība, ka neizmantotās summas, uz kurām attiecas nolīgums, kopuzņēmums EuroHPC izmanto attiecīgās dalībvalsts labā un nepārskaita atpakaļ dalībvalstij. — Ungārija pārskaita 500 miljonus EUR Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumam. |
|||
|
127 |
C11.I3 Brīvprātīgs ieguldījums IRIS2 |
Atskaites punkts |
Ungārijas un Eiropas Komisijas iemaksu nolīguma parakstīšana un brīvprātīgas iemaksas piešķiršana ES drošas savienojamības programmai (IRIS2) |
Iemaksu nolīguma parakstīšana |
JAUTĀJUMS |
2026 |
Ungārijas un Eiropas Komisijas iemaksu nolīguma parakstīšana. Minētajā iemaksu nolīgumā iekļauj darbības, kas tiktu finansētas no brīvprātīgās iemaksas. Ungārija pārvieto 500 miljonus EUR uz ES drošas savienojamības programmu (IRIS2). |
|||
2. Atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas
Ungārijas atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas ir 3 553 302 225 000 HUF, kas atbilst 10 000 000 000 EUR, pamatojoties uz ECB 2026. gada 9. jūnija vidējo EUR HUF atsauces likmi.
2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS
1.Finanšu ieguldījums
Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:
1.1.Pirmais maksājums (neatmaksājams atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
|
1 |
C1.I1 Konkurētspējīgas publiskās izglītības attīstība, izmantojot 21. gadsimta tehnoloģijas |
Atskaites punkts |
Digitālo piezīmjdatoru un rīku piegāde |
|
|
2 |
C1.I2 Atbalsts to studentu izglītībai, kuriem ir īpašas izglītības vajadzības |
Atskaites punkts |
Atbalsta pakalpojumu sniegšana bērnu ar īpašām izglītības vajadzībām izglītībai |
|
|
3 |
C1.R1 Segregācijas riska mazināšana skolās |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas paredz samazināt valsts atbalstu pamatskolām un pamatskolām, kurās ir maz nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu |
|
|
4 |
Skolotāja profesijas pievilcības uzlabošana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, lai palielinātu skolotāju algas valsts izglītības sistēmā |
|
|
5 |
C1.I3 Bērnu aprūpes iestāžu būvniecība |
Mērķa |
Uzbūvētas bērnu aprūpes iestādes |
|
|
6 |
C1.I4 Skolu infrastruktūras modernizācija |
Atskaites punkts |
Skolu telpu celtniecība un atjaunošana |
|
|
7 |
C2.R1 Augstākās izglītības programmu modernizācija |
Atskaites punkts |
Augstākās izglītības programmu pārskatīšana |
|
|
8 |
C2.I1 Institucionālā inovācija augstākajā izglītībā |
Atskaites punkts |
Digitālie mācību materiāli, kas pieejami augstākajā izglītībā |
|
|
9 |
C2.I2 Infrastruktūras modernizācija un digitalizācija augstākās izglītības iestādēs |
Atskaites punkts |
Ēku infrastruktūras energoefektivitātes atjaunošana un jaunu ēku būvniecība augstākās izglītības iestādēs |
|
|
10 |
C2.I3 Profesionālās izglītības un apmācības infrastruktūra 21. gadsimtam |
Mērķa |
Profesionālās izglītības un apmācības centri, kas aprīkoti ar modernizētu infrastruktūru |
|
|
11 |
C2.I4 Centrālā eksaminācijas centra izveide |
Atskaites punkts |
Centrālā eksaminācijas centra atjaunošana |
|
|
12 |
C2.I5 Atbalsts pētniecībai un izstrādei |
Mērķa |
Atbalstīt pētniecības iestādes |
|
|
13 |
C3.I1 Atjaunojamās enerģijas ražošana un izmantošana nelabvēlīgā situācijā esošās pašvaldībās |
Mērķa |
Atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas uzstādīšana mājsaimniecību labā pašvaldībās, kas izvēlētas saskaņā ar Nozvejas norēķinu programmu |
|
|
14 |
C3.I2 Nodarbinātības un prasmju attīstības veicināšana, pamatojoties uz vietējām īpatnībām |
Mērķa |
Dalība darbaspēka socializācijas programmās |
|
|
15 |
C3.I3 Uz sabiedrību orientēta pedagoģija |
Mērķa |
Valsts izglītības vai profesionālās apmācības iestāžu pedagoģiskā attīstība |
|
|
16 |
C4.R1 Izpratnes veicināšana — ūdens |
Atskaites punkts |
Ilgtspējīgas ūdens resursu apsaimniekošanas rīcības plāna pieņemšana |
|
|
17 |
C4.R1 Izpratnes veicināšana — ūdens |
Mērķa |
Ūdens aiztures intervenču hektāru skaits |
|
|
18 |
C4.I1 Dabas aizsardzība |
Atskaites punkts |
Kvassay sūkņu stacijas piegāde — 2. posms |
|
|
19 |
C4.R2 Pārejas uz aprites ekonomiku iekšzemes regulējums |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību akts(-i), kas vajadzīgs(-i), lai īstenotu atkritumu apsaimniekošanas praksi un pieņemtu valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu |
|
|
20 |
C4.R3: Rīcības plāns vietējiem izpratnes veicināšanas pasākumiem |
Atskaites punkts |
Valsts komunikācijas rīcības plāna pieņemšana |
|
|
21 |
C5.I1 Piepilsētas dzelzceļa līnijas attīstība |
Atskaites punkts |
Darbi, kas saistīti ar dzelzceļa posmu Debrecen-Balmazújváros |
|
|
22 |
C5.I2 Dzelzceļa tīkla pārslodzes novēršana TEN-T koridorā |
Atskaites punkts |
Darbi, kas saistīti ar dzelzceļa posmu Békéscsaba-Lőkösháza |
|
|
23 |
C5.I3 Bezemisijas autobusu transporta attīstība |
Mērķa |
Bezemisiju autobusu piegāde |
|
|
24 |
C5.I4 Tramvaju un trolejbusu sistēmas izstrāde |
Atskaites punkts |
Tramvaji |
|
|
25 |
C5.I4 Tramvaju un trolejbusu sistēmas izstrāde |
Atskaites punkts |
Trolejbusi |
|
|
26 |
C5.I5: Darbi dzelzceļa posmā |
Atskaites punkts |
Darbi, kas saistīti ar Szeged-Rendező-Röszke — valsts dzelzceļa posma robežu |
|
|
27 |
C5.I6: Elektrotransportlīdzekļu (EV) izmantošanas veicināšana uzņēmumos |
Mērķa |
Finansiāls atbalsts elektrotransportlīdzekļu iegādei |
|
|
28 |
C5.I7: Finanšu instrumenta izveide, lai palielinātu elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju ieviešanu |
Atskaites punkts |
Īstenošanas nolīgums |
|
|
29 |
C5.I7: Finanšu instrumenta izveide, lai palielinātu elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju ieviešanu |
Mērķa |
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi |
|
|
30 |
C5.I7: Finanšu instrumenta izveide, lai palielinātu elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju ieviešanu |
Atskaites punkts |
Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu |
|
|
31 |
C5.R1 Tarifu reforma |
Atskaites punkts |
Ar tarifiem saistīta(-u) tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
|
|
35 |
C6.R1 Elektroenerģijas regulēšanas pārveide |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) par bruto uzskaiti stāšanās spēkā |
|
|
36 |
C6.R2 Sauszemes vēja enerģijas izmantošanas veicināšana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
|
|
37 |
C6.R2 Sauszemes vēja enerģijas izmantošanas veicināšana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
|
|
38 |
C6.R3 Paātrināt atjaunīgās enerģijas projektu pieslēgšanu tīklam |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
|
|
39 |
C6.R3 Paātrināt atjaunīgās enerģijas projektu pieslēgšanu tīklam |
Mērķa |
Tīkla pieslēguma atļauja atjaunīgo energoresursu elektrostaciju jaudai |
|
|
39.a pants |
C6.R3 Paātrināt atjaunīgās enerģijas projektu pieslēgšanu tīklam |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
|
|
40 |
C6.R4 Obligāto energoefektivitātes standartu noteikšana |
Atskaites punkts |
Minimālo energoefektivitātes prasību noteikšana ēku renovācijas atbalsta shēmām |
|
|
41 |
C6.I1 Pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru klasiskā un viedā tīkla attīstība |
Mērķa |
Kumulatīvā papildu jauda, kas pievienota tīklam |
|
|
42 |
C6.I2 Atbalsts dzīvojamo ēku saules enerģijas paneļu izmantošanai un siltumapgādes modernizācijai |
Mērķa |
Atbalstīto mājsaimniecību skaits |
|
|
43 |
C6.I3 Tīkla enerģijas uzkrāšanas iekārtu uzstādīšana enerģijas tirgus dalībniekiem |
Mērķa |
Uzstādīto enerģijas uzkrāšanas iekārtu jauda |
|
|
44 |
C6.I4 Viedās uzskaites izplatīšana |
Mērķa |
Viedo skaitītāju uzstādīšana |
|
|
45 |
C6.I5. Ieguldījumi sabiedrisko ēku energoefektivitātē |
Mērķa |
To publisko ēku skaits, kurām veikta energoefektivitātes renovācija |
|
|
46 |
C6.I6. Dotāciju shēma elektrotīkla attīstībai |
Atskaites punkts |
Īstenošanas nolīgums |
|
|
47 |
C6.I6. Dotāciju shēma elektrotīkla attīstībai |
Mērķa |
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi |
|
|
48 |
C6.I6. Dotāciju shēma elektrotīkla attīstībai |
Atskaites punkts |
Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu |
|
|
49 |
C7.R1 Grūtības maksājumu izskaušana veselības aprūpes nozarē |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) par bezmaksas maksājumu prakses izskaušanu stāšanās spēkā |
|
|
50 |
C7.I1 Veselības aprūpes sistēmas modernizācija 21. gadsimtam |
Atskaites punkts |
Veselības aprūpes iestāžu atjaunošana un veselības aprūpes aprīkojuma modernizācija |
|
|
51 |
C7.I2 Atbalsts veselības digitālajai pārveidei |
Atskaites punkts |
Veselības aprūpes funkciju un procedūru paplašināšana tiešsaistē |
|
|
52 |
C7.I3 Primārās veselības aprūpes attīstība |
Atskaites punkts |
Primārās veselības aprūpes programmas |
|
|
53 |
C7.I4 Vietējā veselības un sociālā infrastruktūra |
Atskaites punkts |
Vietējā veselības un sociālā infrastruktūra |
|
|
54 |
C8.R1 Tiesību aktu par Integritātes iestādi stāšanās spēkā |
Atskaites punkts |
Tiesību aktu par Integritātes iestādi stāšanās spēkā |
|
|
55 |
C8.R1 Tiesību aktu par Integritātes iestādi stāšanās spēkā |
Atskaites punkts |
Tiesību aktu grozījumi par Integritātes iestādes pilnvarām un kompetenci attiecībā uz aktīvu deklarāciju pārbaudi |
|
|
56 |
C8.R2 Dalība ciešākā sadarbībā Eiropas Prokuratūras izveidei |
Atskaites punkts |
Dalība ciešākā sadarbībā saistībā ar Eiropas Prokuratūru |
|
|
57 |
C8.R3 Tiesību aktu par Korupcijas apkarošanas darba grupu stāšanās spēkā |
Atskaites punkts |
Tiesību aktu par Korupcijas apkarošanas darba grupu stāšanās spēkā |
|
|
58 |
C8.R4 Īpašas procedūras ieviešana īpašu noziegumu gadījumā, kas saistīti ar valsts varas īstenošanu vai valsts īpašuma pārvaldību (“pārskatīšana tiesā”) |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) grozījums(-i) attiecībā uz procedūru konkrētas korupcijas un ar korupciju saistītas prakses gadījumā |
|
|
59 |
C8.R5 Grozījumi noteikumos, kas saistīti ar aktīvu deklarācijām |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, ar kuriem paplašina aktīvu deklarāciju tvērumu attiecībā uz personām un materiālo tvērumu, vienlaikus nodrošinot biežu informācijas atklāšanu |
|
|
60 |
C8.R5 Grozījumi noteikumos, kas saistīti ar aktīvu deklarācijām |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, ar ko izveido sistēmu aktīvu deklarāciju elektroniskai iesniegšanai digitālā formātā un aktīvu deklarāciju publisku datubāzi |
|
|
61 |
C8.R5 Grozījumi noteikumos, kas saistīti ar aktīvu deklarācijām |
Atskaites punkts |
Sankciju ieviešana par aktīvu deklarēšanas pienākumu pārkāpumiem |
|
|
62 |
C8.R6 Tiesību aktu par publisko līdzekļu izmantošanas pārredzamību sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondos stāšanās spēkā |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi attiecībā uz pārraudzību par to, kā sabiedriskas nozīmes aktīvu pārvaldības fondi, kas veic sabiedriskas nozīmes pienākumus, un juridiskās personas, ko tie iedibinājuši vai uztur, izmanto Savienības atbalstu |
|
|
63 |
C8.R7 Publisko izdevumu pārredzamības uzlabošana |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību akts, kura mērķis ir uzlabot publisko izdevumu pārredzamību |
|
|
64 |
C8.R8 Noteikumi, kas nodrošina subjektu faktisko īpašnieku un publisko subsīdiju izmantošanas pārredzamību |
Atskaites punkts |
Tiesību aktu grozījumi, kas nodrošina to fizisko personu datu pārredzamību, kuras ir faktiskie īpašnieki, un tiesību akti, kas precizē to valsts amatpersonu un subjektu loku, kuri ir izslēgti no publisko subsīdiju saņemšanas |
|
|
65 |
C8.R9 Viena piedāvājuma publiskā iepirkuma procedūru īpatsvara samazināšana |
Atskaites punkts |
Tādu iepirkuma procedūru īpatsvars, kurās ir viens piedāvājums, attiecībā uz iepirkumiem, ko finansē no Savienības atbalsta, nepārsniedz 15 %. |
|
|
66 |
C8.R10 Godprātības, pārredzamības un konkurētspējas stiprināšana publiskā iepirkuma tirgū |
Atskaites punkts |
Tiesību akts(-i) par publisko iepirkumu, lai stiprinātu publiskā iepirkuma procedūru pārredzamību un ieviestu korupcijas novēršanas noteikumus |
|
|
67 |
C8.R9 Viena piedāvājuma publiskā iepirkuma procedūru īpatsvara samazināšana |
Atskaites punkts |
Uzraudzības un ziņošanas rīka (“vienpiedāvājuma ziņošanas rīks”) izveide |
|
|
68 |
C8.R11 Elektroniskās publiskā iepirkuma sistēmas (EPS) izstrāde pārredzamības palielināšanai |
Atskaites punkts |
Ar jaunajām funkcijām uzlabotie ārējie barošanas avoti ir pieejami sabiedrībai |
|
|
69 |
C8.R12 Publisko iepirkumu rezultātu mērīšanas satvars |
Atskaites punkts |
Publiskā iepirkuma darbības rezultātu novērtēšanas sistēmas izveide |
|
|
70 |
C8.R13 Rīcības plāns konkurences līmeņa paaugstināšanai publiskā iepirkuma jomā |
Atskaites punkts |
Rīcības plāna pieņemšana konkurences līmeņa paaugstināšanai publiskajos iepirkumos |
|
|
71 |
C8.R14 Valsts tiesu padomes lomas un pilnvaru stiprināšana ar mērķi līdzsvarot Valsts tiesu iestāžu biroja priekšsēdētāja pilnvaras |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir stiprināt Valsts tiesu padomes lomu |
|
|
72 |
C8.R15 Augstākās tiesas (Kúria) tiesu neatkarība |
Atskaites punkts |
Grozījumu par Augstākās tiesas tiesu neatkarību stāšanās spēkā |
|
|
73 |
C8.R16: Šķēršļu novēršana lūgumiem sniegt prejudiciālu nolēmumu Eiropas Savienības Tiesā |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir novērst šķēršļus lūgumiem Eiropas Savienības Tiesai sniegt prejudiciālus nolēmumus |
|
|
74 |
C8.R17 Reforma attiecībā uz galīgo spriedumu pārskatīšanu Konstitucionālajā tiesā |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai atceltu iespēju valsts iestādēm apstrīdēt galīgos lēmumus Konstitucionālajā tiesā |
|
|
75 |
C8.R18 Tiesību aktu grozījumi, kas stiprina pārvaldības, uzraudzības, revīzijas un kontroles mehānismus, lai garantētu Savienības atbalsta pareizu izmantošanu |
Atskaites punkts |
Tiesību akts(-i), kas paredz juridiskās pilnvaras atveseļošanas un noturības plāna pārvaldībai, revīzijai un kontrolei un reglamentē līdzekļu pārvaldību, uzraudzību, kontroli un revīziju saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060 Ungārijā |
|
|
76 |
C8.R18 Tiesību aktu grozījumi, kas stiprina pārvaldības, uzraudzības, revīzijas un kontroles mehānismus, lai garantētu Savienības atbalsta pareizu izmantošanu |
Atskaites punkts |
Noteikumi, ar ko nodrošina interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu visu to struktūru darbiniekiem, kuras iesaistītas Savienības atbalsta pārvaldībā un kontrolē Ungārijā |
|
|
77 |
C8.R19 Krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģija Savienības atbalsta īstenošanai, revīzijai un kontrolei |
Atskaites punkts |
Krāpšanas un korupcijas apkarošanas stratēģijas pieņemšana attiecībā uz Savienības atbalstu un ar to saistītā rīcības plāna pieņemšana |
|
|
78 |
C8.R20 Arachne sistēma Savienības atbalstam |
Atskaites punkts |
Arachne riska novērtēšanas rīka sistemātiska izmantošana |
|
|
79 |
C8.R20 Arachne sistēma Savienības atbalstam |
Atskaites punkts |
Arachne riska novērtēšanas rīka sistemātiska izmantošana |
|
|
80 |
C8.R21: Iekšējās revīzijas un integritātes direktorāta izveide, lai pastiprinātu interešu konfliktu kontroli Savienības atbalsta īstenošanā |
Atskaites punkts |
Krāpšanas un korupcijas efektīvas novēršanas, atklāšanas un labošanas nodrošināšana Savienības atbalsta īstenošanā, izveidojot jaunu Iekšējās revīzijas un integritātes direktorātu (DIAI) un nodrošinot tā pilnīgu darbību |
|
|
81 |
C8.R22 Nodrošināt EUTAF spēju efektīvi veikt savus uzdevumus |
Atskaites punkts |
Krāpšanas un korupcijas efektīvas novēršanas, atklāšanas un labošanas nodrošināšana Savienības atbalsta īstenošanā, izmantojot atbilstošas EUTAF spējas |
|
|
82 |
C8.R23 Sadarbība ar OLAF, lai pastiprinātu tādas krāpšanas atklāšanu, kas saistīta ar Savienības atbalsta īstenošanu |
Atskaites punkts |
Valsts iestādes izraudzīšanās, kuras uzdevums ir palīdzēt OLAF veikt pārbaudes uz vietas Ungārijā, un iespēja piemērot finansiālas sankcijas ekonomikas dalībniekiem, kas nesadarbojas |
|
|
83 |
C8.R24 Atveseļošanas un noturības plāna revīzija un kontrole un Savienības finanšu interešu aizsardzība |
Atskaites punkts |
Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas uzraudzības sistēma |
|
|
84 |
C8.R24 Atveseļošanas un noturības plāna revīzija un kontrole un Savienības finanšu interešu aizsardzība |
Atskaites punkts |
Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas revīzija |
|
|
85 |
C8.R25 Pārredzamības un publiskas informācijas pieejamības stiprināšana |
Atskaites punkts |
Tāda(-u) tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, kas nodrošina juridisko paredzamību attiecībā uz piekļuvi publiskas informācijas lietām tiesā |
|
|
86 |
C8.R25 Pārredzamības un publiskas informācijas pieejamības stiprināšana |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, kas nodrošina lielāku publiskās informācijas pārredzamību |
|
|
87 |
C8.R25 Pārredzamības un publiskas informācijas pieejamības stiprināšana |
Atskaites punkts |
Valsts datu aizsardzības un informācijas brīvības iestādes ziņojums(-i) par piekļuvi publiskai informācijai |
|
|
88 |
C8.R26 Likumdošanas kvalitātes uzlabošana un ieinteresēto personu un sociālo partneru efektīva iesaistīšana lēmumu pieņemšanā |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, tostarp noteikumi par ieinteresēto personu iesaistīšanu atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā un uzraudzībā |
|
|
89 |
C8.R26 Likumdošanas kvalitātes uzlabošana un ieinteresēto personu un sociālo partneru efektīva iesaistīšana lēmumu pieņemšanā |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, lai veicinātu sabiedrisko apspriešanu un ietekmes novērtējumu izmantošanu likumdošanas procesā |
|
|
90 |
C8.R27 Minimālā satura prasību pārskatīšana uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām |
Atskaites punkts |
Neatkarīgu starptautisku ekspertu veikta iekšzemes nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu pārskatīšana |
|
|
91 |
C8.R28 transfertcenu noteikšanas noteikumu stiprināšana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, lai stiprinātu transfertcenu noteikšanas noteikumus |
|
|
92 |
C8.R29 Izejošajiem maksājumiem piemērojamo neatskaitāmības noteikumu darbības jomas paplašināšana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā, lai paplašinātu neatskaitāmības noteikumus attiecībā uz izejošajiem maksājumiem |
|
|
93 |
C8.R29 Izejošajiem maksājumiem piemērojamo neatskaitāmības noteikumu darbības jomas paplašināšana |
Atskaites punkts |
Pasūtīt neatkarīgu novērtējumu par to, cik efektīvs ir kopējais iekšzemes noteikumu kopums, kas saistīts ar agresīvu nodokļu plānošanu |
|
|
94 |
C8.R30 Nodokļu saistību izpildes procedūru digitālā pārveide |
Atskaites punkts |
Digitālie pakalpojumi, kas saistīti ar ePayroll, eReceipt un eVAT risinājumiem |
|
|
95 |
C8.R31 Nodokļu sistēmas vienkāršošana, samazinot nodokļu skaitu |
Atskaites punkts |
Mazumtirdzniecības nodokļa grozījumi |
|
|
96 |
C8.R31 Nodokļu sistēmas vienkāršošana, samazinot nodokļu skaitu |
Atskaites punkts |
Nodokļu atvieglojumu pakāpeniska atcelšana |
|
|
97 |
C8.R31 Nodokļu sistēmas vienkāršošana, samazinot nodokļu skaitu |
Atskaites punkts |
Tāda(-u) tiesību akta(-u) pieņemšana, ar ko samazina nodokļu skaitu |
|
|
98 |
C8.R31 Nodokļu sistēmas vienkāršošana, samazinot nodokļu skaitu |
Atskaites punkts |
Ziņojums par alternatīvu noteikumu kopuma vienkāršošanas un konsolidācijas iespējām attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli |
|
|
99 |
C8.R32 Sabiedrisko pakalpojumu cauruļvadu nodokļa reforma |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) par komunālo pakalpojumu cauruļvadu nodokli stāšanās spēkā |
|
|
100 |
C8.R33 Publisko izdevumu efektivitātes palielināšana, veicot izdevumu pārskatīšanu |
Atskaites punkts |
Izdevumu pārskatīšanas un izdevumu pārskatīšanas procesa izveide |
|
|
101 |
C8.R34 Iekšzemes fiskālās sistēmas uzlabošana |
Atskaites punkts |
Budžeta kontroles stiprināšana |
|
|
102 |
C8.R34 Iekšzemes fiskālās sistēmas uzlabošana |
Atskaites punkts |
Fiskālās sistēmas pārskatīšanas uzsākšana, ko atbalsta īpaša sabiedriskā apspriešana |
|
|
103 |
C8.R35 Subsidēto aizdevumu reforma |
Atskaites punkts |
Subsidēto aizdevumu shēmas reforma un valdības garantiju pārskatīšana |
|
|
104 |
C9.R1: Tīkla tarifu noteikšana |
Atskaites punkts |
Jauna metodika tīkla tarifu aprēķināšanai |
|
|
105 |
C9.R2: Tiesību akta(-u) par viedajiem skaitītājiem pielāgošana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
|
|
106 |
C9.R3: Agregatoru lomas stiprināšana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) pieņemšana |
|
|
107 |
C9.R4: Dinamiskās cenu noteikšanas plašāka izmantošana elektroenerģijas pirkuma līgumos |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
|
|
108 |
C9.R5: Regulatīvo rezervju tirgu atvēršana konkurences veicināšanai |
Atskaites punkts |
Stājas spēkā MEKH lēmums, ar ko apstiprina grozīto tīkla kodeksu |
|
|
109 |
C9.R6: Energokopienu paplašināšana |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
|
|
110 |
C9.R7: Juridiski stimuli enerģijas uzkrāšanas ieviešanai |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u) stāšanās spēkā |
|
|
111 |
C10.R8: Grozījumi tiesību aktā(-os), ar ko integrē ģeotermālo enerģiju |
Atskaites punkts |
Tiesību akta(-u), ar ko integrē ģeotermālo enerģiju, grozījuma(-u) stāšanās spēkā |
|
|
112 |
C9.I1. Palielinātais pasākums: Dotāciju shēma elektrotīkla attīstībai |
Mērķa |
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi |
|
|
113 |
C9.I1. Palielinātais pasākums: Dotāciju shēma elektrotīkla attīstībai |
Atskaites punkts |
Ministrija ir pabeigusi ieguldījumu |
|
|
114 |
C9.I2: Finanšu instrumenta izveide dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai |
Atskaites punkts |
Īstenošanas nolīgums |
|
|
115 |
C9.I2: Finanšu instrumenta izveide dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai |
Mērķa |
Ar galīgajiem saņēmējiem parakstītie juridiskie nolīgumi |
|
|
116 |
C9.I2: Finanšu instrumenta izveide dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai |
Atskaites punkts |
MFB ir pabeigusi ieguldījumu |
|
|
117 |
C10.R1 Magyar Fejlesztési Bank pārvaldības reforma |
Atskaites punkts |
Tiesību akti, ar ko groza Magyar Fejlesztési Bank (MFB) pārvaldību |
|
|
118 |
C10.R1 Magyar Fejlesztési Bank pārvaldības reforma |
Atskaites punkts |
MFB pārvaldības struktūru iecelšana |
|
|
119 |
C10.R1 Magyar Fejlesztési Bank pārvaldības reforma |
Atskaites punkts |
MFB subsidēto aizdevumu shēmu pārskatīšana |
|
|
120 |
C10.R1 Magyar Fejlesztési Bank pārvaldības reforma |
Atskaites punkts |
Valsts garantiju un citu valsts atbalsta pasākumu, kas attiecas uz MFB darbībām, pārskatīšana |
|
|
121 |
C10.I1 Pašu kapitāla iepludināšana Magyar Fejlesztési Bank (MFB) |
Atskaites punkts |
Investīciju politika |
|
|
122 |
C10.I1 Pašu kapitāla iepludināšana Magyar Fejlesztési Bank (MFB) |
Atskaites punkts |
Pašu kapitāla iepludināšana |
|
|
123 |
C10.I1 Pašu kapitāla iepludināšana Magyar Fejlesztési Bank (MFB) |
Atskaites punkts |
Pašu kapitāla iepludināšana |
|
|
125 |
C11.I1 E-pārvaldes pakalpojumi |
Atskaites punkts |
Digitālo datu maka risinājums |
|
|
Iemaksas summa |
EUR 6511661435 |
|||
2.Aizdevums
Maksājumus, kas minēti 3. panta 2. punktā, organizē šādi:
2.1.Pirmā daļa (aizdevuma atbalsts):
|
Kārtas numurs |
Saistītais pasākums (reforma vai ieguldījums) |
Atskaites punkts/mērķrādītājs |
Nosaukums |
|
32 |
C5.I8: Pašu kapitāla iepludināšana jaunizveidotā ritošā sastāva uzņēmumā “ROSCO” |
Atskaites punkts |
Pašu kapitāla iepludināšana ROSCO |
|
33 |
C5.R2 Dzelzceļa pakalpojumu reforma Ungārijā |
Atskaites punkts |
Valsts sabiedriskā transporta iestādes izveide |
|
34 |
C5.R2 Dzelzceļa pakalpojumu reforma Ungārijā |
Atskaites punkts |
ROSCO izveide |
|
123 |
C10.I2 Pašu kapitāla iepludināšana Magyar Fejlesztési Bank (MFB) |
Atskaites punkts |
C10.I2 Pašu kapitāla iepludināšana Magyar Fejlesztési Bank (MFB) |
|
124 |
C10.I2 Pašu kapitāla iepludināšana Magyar Fejlesztési Bank (MFB) |
Atskaites punkts |
C10.I2 Pašu kapitāla iepludināšana Magyar Fejlesztési Bank (MFB) |
|
123 |
C11.I1 E-pārvaldes pakalpojumi |
Atskaites punkts |
Digitālo datu maka risinājums |
|
126 |
C11.I2 MI gigafabrika un cita EuroHPC datošanas infrastruktūra |
Atskaites punkts |
Iemaksu nolīguma parakstīšana starp Ungāriju un kopuzņēmumu EuroHPC un brīvprātīgās iemaksas izmaksa kopuzņēmumā EuroHPC |
|
127 |
C11.I3 Brīvprātīgs ieguldījums IRIS2 |
Atskaites punkts |
Ungārijas un Eiropas Komisijas iemaksu nolīguma parakstīšana un brīvprātīgas iemaksas piešķiršana ES drošas savienojamības programmai (IRIS2) |
|
Iemaksas summa |
EUR 3488338565 |
||
3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI
1. Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība
Turpmāk noteiktā kārtība kopā ar attiecīgajiem pasākumiem, kas norādīti 8. komponentā (Pārvaldība un publiskā pārvalde) 26 , veido Ungārijas kontroles un revīzijas sistēmu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības plānu. Katrs no šiem elementiem ir neatņemama Ungārijas kontroles un revīzijas sistēmas daļa, kuras īstenošana un pastāvīga ievērošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (ES) 2021/241 22. pantam. Kopā šo elementu īstenošana un pastāvīga ievērošana nodrošina, ka atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība ietver pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību.
Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek šādā kārtībā:
Valdības Dekrēts 373/2022 (IX. 30.) nosaka Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā, revīzijā un kontrolē iesaistīto struktūru uzdevumus un pienākumus. Reformā C8.R18 aprakstītā šā valdības dekrēta stāšanās spēkā ir atspoguļota konkrētā atskaites punktā, kas jāizpilda pirms maksājuma pieprasījuma iesniegšanas saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu. Valdības dekrētā nosaka institucionālo satvaru plāna īstenošanai, uzraudzībai, kontrolei un revīzijai, tostarp pēc Nacionālā attīstības centra (NFK) izveides un turpmākām izmaiņām valdības pienākumu sadalījumā.
Ungārijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas, uzraudzības un ziņošanas procesu nodrošina valsts iestāde. Valsts iestādes funkcijas veic Nacionālais attīstības centrs (NFK) — organizatoriska vienība ar neatkarīgas juridiskas personas statusu, kas darbojas Lauku un reģionālās attīstības ministrijā. Tas ietver uzraudzības sistēmas darbību (tostarp ar uzraudzības IT sistēmas atbalstu), dažādu pasākumu īstenošanas progresa uzraudzību un datu ticamības un patiesuma nodrošināšanu uzraudzības IT sistēmā. Valsts iestāde ir arī atbildīgā struktūra, kas pārbauda, vai ir izpildīti atveseļošanas un noturības plānā noteiktie atskaites punkti un mērķrādītāji. Valsts iestāde ir atbildīga par maksājumu pieprasījumu sagatavošanu un iesniegšanu saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu, kā arī par to patiesuma nodrošināšanu un pārvaldības deklarācijas parakstīšanu. Tā darbojas arī kā vienīgais koordinators starp Ungārijas iestādēm un Komisiju.
Valsts iestāde ir atbildīga par iekšējās pārvaldības un kontroles sistēmas izveidi un darbību, lai efektīvi novērstu un atklātu pārkāpumus un veiktu atbilstīgus korektīvus pasākumus, vienlaikus ievērojot pareizas finanšu pārvaldības un Savienības finanšu interešu aizsardzības principus, par efektīvu krāpšanas un korupcijas apkarošanas pasākumu ieviešanu, ņemot vērā konstatētos riskus, un par īstenošanas struktūrām, otrā līmeņa dotāciju struktūrām un finanšu starpniekiem deleģēto īstenošanas un kontroles darbību uzraudzību.
Plāna īpašo pasākumu īstenošanu nozaru līmenī uzrauga atbildīgās nozaru ministrijas, kuru dienesti atbalsta pasākumu izpildes uzraudzību un uztur ciešu sadarbību ar valsts iestādi.
Plāna īstenošanas un uzraudzības procesā valsts iestādi atbalsta īstenošanas struktūras, kas darbojas saskaņā ar rakstiskiem līgumiem valsts iestādes uzraudzībā un atbildībā. Ja valsts iestādes īstenošanas uzdevumi ir deleģēti īstenošanas struktūrām, īstenošanas struktūru darbu cieši kontrolē valsts iestāde, kas īstenošanas struktūrām sniedz metodoloģisku atbalstu un norādījumus. Jo īpaši nodrošina, ka īstenošanas struktūrām ir pietiekami resursi un atbilstoša profesionālā pieredze, lai efektīvi veiktu tām uzticētos uzdevumus.
Īstenošanas struktūras un otrā līmeņa piešķīrējas struktūras veic pirmā līmeņa pārvaldības pārbaudes, tostarp dokumentu pārbaudes un pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz deleģēšanas nolīgumiem, kas noslēgti ar valsts iestādi. Kopš 2024. gada augusta pārbaudes uz vietas, ko veic valsts iestādes ietvaros, var veikt Kopīgo dienestu direktorāts, kas darbojas kā iekšējais pakalpojumu sniedzējs. Īstenošanas struktūras saglabā atbildību par deleģēto uzdevumu izpildi un to vārdā veiktajām kontrolēm.
Īstenošanas struktūras ievieš efektīvus iekšējās kontroles pasākumus. Īstenotājas struktūras veic valsts iestādes kontroles funkcijas attiecībā uz to atbildībā esošajiem komponentiem un pasākumiem, ko tās īsteno.
Īpaša valsts iestādes nodaļa ir atbildīga par to sūdzību un pārkāpumu pārvaldību, kas saistīti ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Nodaļa ir pilnvarota veikt dokumentāras pārbaudes un pārbaudes uz vietas, pieprasīt informāciju no īstenošanā iesaistītajām struktūrām un noteikt atbilstošus turpmākos pasākumus un korektīvos pasākumus saistībā ar atklātajiem pārkāpumiem. Struktūrvienība savas funkcijas veic neatkarīgi un neprasa un nesaņem norādījumus saistībā ar saviem lēmumiem par sūdzībām un pārkāpumiem.
Lai nodrošinātu nopietnu pārkāpumu, piemēram, krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un dubultas finansēšanas, efektīvu novēršanu un atklāšanu, valsts iestāde un īstenošanas struktūras, īstenojot un kontrolējot atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu, sistemātiski izmanto visas Arachne riska novērtēšanas rīka funkcijas. Attiecīgās struktūras novērtē, dokumentē un uzrauga Arachne identificētos riskus saskaņā ar saistošām procedūras prasībām.
Iekšējās revīzijas un integritātes direktorāts (DIAI), kas darbojas Valsts attīstības centra (NFK) organizatoriskajā satvarā, ir atbildīgs par interešu konfliktu efektīvas novēršanas un atklāšanas stiprināšanu. DIAI atbild par to, lai visu līmeņu darbinieki, kas iesaistīti plāna īstenošanā un kontrolē, regulāri pārbaudītu interešu konflikta deklarāciju patiesumu. DIAI organizatoriski ir nošķirta no valsts iestādes un īstenošanas struktūrām un savas funkcijas pilda neatkarīgi. DIAI darbu uzrauga Integritātes iestāde.
DIAI pārbauda atbilstību interešu konflikta prasībām, kas piemērojamas visiem atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā iesaistītajiem darbiniekiem, tostarp darbiniekiem, kuri veic pārbaudes uz vietas. Interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un pārvaldību reglamentē sīki izstrādātas procedūras, tostarp regulāra deklarāciju pārbaude un sistemātiska konstatēto risku pēcpārbaude.
Eiropas fondu revīzijas ģenerāldirektorāts (EUTAF) kā revīzijas iestāde veic revīzijas uzdevumus, kas saistīti ar plāna īstenošanu. Ungārija nodrošina EUTAF nepieciešamos finanšu resursus un cilvēkresursus, lai aizsargātu tās neatkarību un ļautu tai veikt savus uzdevumus. Tiesiskais regulējums nodrošina EUTAF finansiālo, darbības un profesionālo neatkarību un paredz budžeta un personāla noteikumus, kas vajadzīgi, lai tā varētu pildīt savus pienākumus saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu un citus uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar Savienības kontroles sistēmām.
EUTAF izstrādā revīzijas stratēģiju saskaņā ar starptautiski atzītiem revīzijas standartiem. Šajā stratēģijā nosaka revīziju metodi un biežumu. To ievieš pietiekami savlaicīgi, lai varētu veikt revīzijas, ko iekļauj kopā ar maksājuma pieprasījumu iesniegtajā revīzijas kopsavilkumā.
Revīzijas stratēģiju atjaunina, lai aptvertu plāna īstenošanas periodu vismaz līdz 2028. gada beigām, un tajā ietver sīki izstrādātu ex post pārbaudes darbību kārtību un revīzijas procedūru attiecībā uz papildu kontroles mehānismiem un aizsardzības pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar plānu.
EUTAF veic sistēmu revīzijas un padziļinātas pārbaudes. Sistēmas revīzijas īsteno, pamatojoties uz riska novērtējumu, pietiekami bieži, un tajās pārbauda, kā darbojas sistēma, kas izveidota atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai. Padziļinātā pārbaude ir vērsta uz progresu atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā un ietver pareizas finanšu pārvaldības nosacījumu izpildes pārbaudi. EUTAF sniedz revīzijas atzinumu par katru Komisijai iesniegto maksājuma pieprasījumu, pamatojoties uz sava revīzijas darba rezultātiem, kas gūti gan sistēmas revīzijās, gan padziļinātās pārbaudēs.
Turklāt īpašiem revīzijas un kontroles atskaites punktiem ir vajadzīgas pastiprinātas revīzijas un pārbaudes darbības, tostarp ex post kontroles, kas aptver ievērojamu daļu no plānā paredzētajiem finansēšanas nolīgumiem, iepirkuma līgumiem un saistītajiem maksājumiem, īpašu uzmanību pievēršot krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un dubultas finansēšanas riskiem.
Turklāt ar tiesību aktu izveido uzraudzības komiteju, kuras sastāvā ir attiecīgās ieinteresētās personas un sociālie partneri, kas iesaistīti atveseļošanas un noturības plāna īstenošanā. Uzraudzības komiteja uzrauga atveseļošanas un noturības plāna efektīvu īstenošanu. Leģislatīvajā aktā iekļauj noteikumu, kas paredz, ka atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas laikā ir juridiska prasība apspriesties ar uzraudzības komiteju.
Izņemot a) aktīvus un darbības elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, kurā izmanto dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu “nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, un b) darbībām un aktīviem saskaņā ar ii) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem fosilā kurināmā izmantošana ir pagaidu un tehniski nenovēršama, lai laikus pārietu uz darbību, kas brīva no fosilā kurināmā.
Piesārņojošus transportlīdzekļus definē kā bezemisiju transportlīdzekļus.