EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.6.2026
COM(2026) 280 final
2026/0145(NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,
ar ko atļauj sniegt atbalstu Moldovai no ES kiberdrošības rezerves un atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2025/1458
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.6.2026
COM(2026) 280 final
2026/0145(NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,
ar ko atļauj sniegt atbalstu Moldovai no ES kiberdrošības rezerves un atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2025/1458
(Dokuments attiecas uz EEZ)
2026/0145 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,
ar ko atļauj sniegt atbalstu Moldovai no ES kiberdrošības rezerves un atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2025/1458
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2025/38 (2024. gada 19. decembris), kas nosaka pasākumus, kuri stiprina solidaritāti un spējas Savienībā atklāt kiberdraudus un incidentus, tiem sagatavoties un uz tiem reaģēt un ar ko groza Regulu (ES) 2021/694 (Kibersolidaritātes akts) 1 , un jo īpaši tās 19. panta 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropadome 2022. gada 23. jūnijā piešķīra Moldovai kandidātvalsts statusu. Lēmums tika pamatots ar to, ka Moldova ir izpildījusi nosacījumus, kas norādīti Komisijas 2022. gada jūnija atzinumā par Moldovas dalības pieteikumu. 2023. gada 14. decembrī Eiropadome pēc Komisijas ieteikuma nolēma sākt pievienošanās sarunas ar Moldovu.
(2)Eiropadome 2022. gada 15. decembra secinājumos apstiprināja, ka Savienība turpinās sniegt visu attiecīgo atbalstu Moldovai, kurai jārisina daudzšķautņainā ietekme, ko rada Krievijas agresijas karš pret Ukrainu.
(3)Kiberdrošības incidenti turpina izraisīt ekonomiskas un sabiedriskas sekas gan Savienībā, gan globālā līmenī. Kiberapdraudējumi īpaši strauji veidojas dažās ES kandidātvalstīs, kurās iespējami būtiski vai liela mēroga incidenti var pārraut un bojāt kritisko infrastruktūru, traucēt pienācīgai ekonomikas un iestāžu darbībai vai radīt nopietnus sabiedriskās drošības un drošuma riskus uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Tas īpaši attiecas uz Moldovu, kur Krievija veic hibrīdkampaņas un kiberuzbrukumus ar mērķi apdraudēt kritisko infrastruktūru, demokrātiskos procesus un vēlēšanu infrastruktūru.
(4)Stiprinot kaimiņvalstu noturību un spēju efektīvi reaģēt uz būtiskiem un liela mēroga kiberdrošības incidentiem, tiek veicināta visas Savienības, jo īpaši iekšējā tirgus un rūpniecības, aizsardzība, un ņemot vērā, ka kiberuzbrukumi ir neprognozējami, bieži neaprobežojas ar noteiktu ģeogrāfisku teritoriju un ir ar augstu izplatīšanās risku. Tāpēc Regula (ES) 2025/38 nosaka, ka trešās valstis, kas ir puses asociācijas nolīgumā ar Savienību, kurš ļauj tām piedalīties programmā “Digitālā Eiropa (“PDE”) (“PDE asociētās trešās valstis”), visā to teritorijā vai tās daļā var tikt atbalstītas no ES kiberdrošības rezerves (“rezerve”), ja tas paredzēts nolīgumā, ar ko trešo valsti asociē programmā “Digitālā Eiropa”.
(5)Saskaņā ar Regulas (ES) 2025/38 19. pantu PDE asociētajām trešām valstīm ir iespēja pieprasīt atbalstu no rezerves tad, ja vienības, kuras ir kļuvušas par mērķi un kurām valstis pieprasa šādu atbalstu, ir vienības, kas darbojas sevišķi kritiskajās nozarēs vai citās kritiskajās nozarēs, un ja atklātie incidenti izraisa būtiskus darbības pārrāvumus vai tiem var būt plašāka ietekme Savienībā. Trešā valsts ir tiesīga saņemt šādu atbalstu tikai tad, ja tas ir īpaši paredzēts nolīgumā, ar ko minēto valsti asociē PDE. Turklāt šādas trešās valstis ir atbalsttiesīgas tikai tik ilgi, kamēr tiek izpildīti trīs Regulas (ES) 2025/38 19. panta 3. punktā noteiktie kritēriji. Pirmais – trešai valstij pilnībā jāievēro attiecīgie minētā nolīguma noteikumi. Otrais – ņemot vērā, ka ES kiberdrošības rezerves atbalstu sniedz papildus, trešai valstij jābūt pašai veikušai atbilstošus pasākumus, lai sagatavotos kiberdrošības incidentiem, kuri ir būtiski vai pielīdzināmi plaša mēroga kiberdrošības incidentiem. Trešais – atbalsta sniegšanai no ES kiberdrošības rezerves ir jāatbilst Savienības politikai attiecībā uz minēto valsti un vispārējām attiecībām ar to un ir jāatbilst citiem Savienības politikas virzieniem drošības jomā.
(6)Atbalsta sniegšana PDE asociētajām trešām valstīm var ietekmēt attiecības ar trešām valstīm un Savienības drošības politiku, arī kopīgās ārpolitikas un drošības politikas un kopīgās drošības un aizsardzības politikas kontekstā. Padome rīkojas uz Komisijas priekšlikuma pamata, pienācīgi ņemot vērā Komisijas novērtējumu par trim Regulas (ES) 2025/38 19. panta 3. punktā minētajiem kritērijiem.
(7)Moldovu ir smagi skāris Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un vienlaikus pret to tieši tiek vērstas Krievijas hibrīddarbības, cenšoties valsti destabilizēt un traucēt tās virzību uz pievienošanos Savienībai. Tādos apstākļos Savienība ir sniegusi Moldovai vispārēju atbalstu, kura nolūks ir risināt problēmas, ar kurām Moldova saskaras Krievijas agresijas kara pret Ukrainu rezultātā, un stiprināt valsts noturību, drošību un stabilitāti, sastopoties ar tiešām, destabilizējošām Krievijas darbībām.
(8)Padome 2023. gada 24. aprīlī pieņēma Lēmumu (KĀDP) 2023/855, ar ko izveidoja Eiropas Savienības partnerības misiju Moldovā saskaņā ar kopīgo drošības un aizsardzības politiku, lai dotu stratēģiskus padomus un sniegtu operatīvo atbalstu krīzes pārvarēšanā un hibrīddraudu jomā. No 2021. gada Savienība ir arī sniegusi konsekventu atbalstu no Eiropas Miera mehānisma, lai stiprinātu Moldovas spējas militārajā un aizsardzības jomā. ES un Moldovas drošības un aizsardzības partnerības parakstīšana 2024. gada 21. maijā racionalizēja Savienības un Moldovas sadarbības struktūru svarīgākajās miera, drošības un aizsardzības jomās. Turklāt Moldovas izaugsmes plānam, ko Komisija pieņēma 2024. gada 10. oktobrī, ir mērķis atbalstīt Moldovas sociālekonomiskās reformas un uzlabot tās piekļuvi iekšējam tirgum, paredzot konkrētas reformas kiberdrošības pārvaldībā.
(9)Moldova ir izpildījusi Regulas (ES) 2025/38 19. panta 3. punktā noteiktos kritērijus, tāpēc 2025. gada 14. jūlijā ar Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2025/1458 2 atbalsts Moldovai no rezerves tika atļauts. Kopš tā laika Moldova ir tiesīga saņemt atbalstu reaģēšanai uz kiberdrošības incidentiem.
(10)Saskaņā ar Regulas (ES) 2025/38 19. panta 4. punktu Īstenošanas lēmums (ES) 2025/1458 ir piemērojams ilgākais vienu gadu un to var atjaunot. Komisija ir atkārtoti novērtējusi Regulas (ES) 2025/38 19. panta 3. punktā noteiktos trīs kritērijus un uzskata, ka tie ir izpildīti. Novērtēšanas gaitā tā ir arī apspriedusies ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.
(11)Nolīgums, ar ko Moldovu asociē programmā “Digitālā Eiropa”, paredz atbalstu no rezerves, un minētā valsts atbilst Regulas (ES) 2025/38 19. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, tāpēc atbalsts Moldovai no rezerves joprojām būtu jāatļauj. Tādēļ saskaņā ar Regulas (ES) 2025/38 19. panta 4. punktu Īstenošanas lēmums (ES) 2025/1458 būtu jāatjauno un jāaizstāj ar šo īstenošanas lēmumu.
(12)Īstenošanas lēmums (ES) 2025/1458 būtu jāatceļ,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo tiek atļauts Regulas (ES) 2025/38 19. panta nozīmē sniegt Moldovas Republikai atbalstu no ES kiberdrošības rezerves.
2. pants
Īstenošanas lēmumu (ES) 2025/1458 atceļ.
Šis lēmums stājas spēkā 2026. gada 15. jūlijā, un to piemēro vienu gadu.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs