EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.5.2026
COM(2026) 237 final
2026/0117(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem
Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu Pušu komitejā tās 20. sanāksmē attiecībā uz secinājumiem, kas adresēti konkrētām Pusēm par to, kā tās īsteno Konvenciju, un par Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai locekļu ievēlēšanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija” jeb “Konvencija”) Pušu komitejas (“Pušu komiteja” jeb “Komiteja”) 20. sanāksmē 2026. gada 2. jūnijā. Nostāja attiecas uz 1) to, ka Komiteja ir paredzējusi pieņemt deviņus secinājumu projektus, kas adresēti deviņām Pusēm par Konvencijas īstenošanu, un 2) to, ka ir paredzēts ievēlēt piecus Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (GREVIO) locekļus.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Stambulas konvencija
Stambulas konvencijā ir izklāstīts visaptverošu un saskaņotu noteikumu kopums, kuru mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē Eiropā un ārpus tās. Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā.
ES Konvenciju parakstīja 2017. gada jūnijā un pabeidza pievienošanās procedūru, 2023. gada 28. jūnijā deponējot divus apstiprināšanas instrumentus, kā rezultātā Konvencija attiecībā uz ES stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. Eiropas Savienība ir pievienojusies Konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, proti, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi, un attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu. Konvenciju ir parakstījušas visas ES dalībvalstis, un 22 dalībvalstis to ir ratificējušas.
2.2.Pušu komiteja
Pušu komitejas sastāvā ir Konvencijas Pušu pārstāvji. Pusēm jācenšas par saviem pārstāvjiem izvirzīt visaugstākā ranga ekspertus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas jomā. Pušu komitejai uzticētie uzdevumi ir uzskaitīti reglamenta6 1. noteikumā. ES 2023. gada 1. oktobrī kļuva par Konvencijas Pusi un tādējādi par Pušu komitejas locekli (Konvencijas 67. panta 1. punkts).
2.3.Stambulas konvencijas uzraudzības mehānisms
Ar Stambulas konvenciju tiek izveidots uzraudzības mehānisms, lai nodrošinātu, ka Puses Konvenciju efektīvi īsteno. Mērķis ir novērtēt to, kā Konvencija tiek īstenota praksē, un sniegt norādījumus Pusēm. Uzraudzības mehānismu veido divas atšķirīgas, bet savstarpēji saistītas struktūras, proti, neatkarīga ekspertu struktūra (Ekspertu grupa vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai jeb GREVIO) un Pušu komiteja.
GREVIO ir neatkarīga ekspertu grupa, kuras uzdevums saskaņā ar Stambulas konvencijas 66. panta 1. punktu ir uzraudzīt Konvencijas īstenošanu katrā attiecīgajā valstī. Uzraudzības procedūra ir izklāstīta Konvencijas 68. pantā. Saskaņā ar Konvencijas 68. panta 1. punktu jaunām Pusēm ir jāiesniedz ziņojums (pamatojoties uz GREVIO sagatavotu anketu), kurā sīki izklāstīti likumdošanas un citi pasākumi, kurus tās ir veikušas, lai īstenotu Konvenciju. GREVIO sagatavo ziņojumu par pasākumiem, kurus attiecīgā Puse veikusi, lai īstenotu Konvenciju, un sniedz ierosinājumus un priekšlikumus par to, kā minētā Puse var novērst konstatētās problēmas.
Pušu komiteja, pamatojoties uz GREVIO ziņojumu un saskaņā ar Konvencijas 68. panta 12. punktu var pieņemt attiecīgajai Pusei adresētus ieteikumus par Konvencijas īstenošanu un noteikt Pusei termiņu, kurā jāsniedz atbilde par to, kā tā īstenojusi ieteikumus. Pamatojoties uz šo noteikumu, Pušu komiteja pieņem Pusēm adresētus ieteikumus, kuros pasākumus, kas būtu jāveic pēc iespējas ātrāk (paredzot prasību ziņot par tiem trīs gadu laikā), nošķir no darbībām, kas, lai gan ir svarīgas, nav jāveic ar tādu pašu steidzamību. Trīs gadu laikposma beigās Pusei ir jāziņo Pušu komitejai par progresu, kas panākts attiecīgajai Pusei adresēto ieteikumu īstenošanā. Pamatojoties uz šo informāciju un jebkādu papildu informāciju, kas iegūta, Komitejas sekretariāts sagatavo un Pušu komiteja pieņem secinājumus par ieteikumu īstenošanu attiecībā uz katru pārskatīšanas procesā iesaistīto Pusi.
2.4.GREVIO locekļu ievēlēšana
Saskaņā ar Konvencijas 66. pantu GREVIO sastāvā ir 15 locekļi. Tās locekļus uz četru gadu pilnvaru termiņu no Pušu izvirzītajiem kandidātiem ievēl Pušu komiteja, un šo termiņu var pagarināt vienu reizi. GREVIO locekļus izraugās no Pušu valstspiederīgajiem, ņemot vērā dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī daudznozaru speciālās zināšanas.
Ar Stambulas konvenciju Eiropas Padomes Ministru komitejai (CoM) tika uzticēts noteikt GREVIO locekļu ievēlēšanas procedūru. 2014. gada 19. novembra Eiropas Padomes Ministru komitejas rezolūcija CM/Res(2014)43 par Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (GREVIO) locekļu ievēlēšanas procedūras noteikumiem (CoM rezolūcija). GREVIO 2015. gadā pieņēma savu reglamentu.
Paredzams, ka Pušu komitejas sanāksmē 2026. gada 2. jūnijā tiks ievēlēti pieci jauni GREVIO locekļi. Viņi pildīs amata pienākumus no 2026. gada 1. septembra līdz 2030. gada 31. augustam. Vēlēšanas tiks organizētas secīgās kārtās. Katrai Pusei, tostarp ES, būs tik balsu katrā kārtā, cik būs atlikušo vietu GREVIO. Attiecīgi pirmajā kārtā katra Puse var nodot piecas balsis. Ja šajā kārtā tiek ievēlēts viens loceklis, katra Puse otrajā kārtā var nodot četras balsis utt. Balsošanas kārtas turpināsies līdz brīdim, kad ar derīgo nodoto balsu vairākumu tiks ievēlēti pieci GREVIO locekļi.
Pušu komitejas sekretariāts 2026. gada 21. aprīlī dokumentā IC-CP(2026)2 dalījās ar Pušu 2026. gada 2. jūnijā plānotajām vēlēšanām izvirzīto kandidātu vārdiem un dzīves aprakstiem (Curriculum Vitae). Dokumentā norādīts, ka 13 puses ir izvirzījušas 15 kandidātus 5 brīvajām vietām. No 13 nominētajām valstīm 11 ir ES dalībvalstis.
3.Akti, ko paredzēts pieņemt Pušu komitejai
3.1.Deviņi secinājumu projekti
Paredzēts, ka Pušu komiteja 20. sanāksmē 2026. gada 2. jūnijā pieņems šādus deviņus secinājumu projektus (“secinājumu projekti”):
(1)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)4-prov.;
(2)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Kipru, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)5-prov.;
(3)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Igauniju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)6-prov.;
(4)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Gruziju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)7-prov.;
(5)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Vāciju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)8-prov.;
(6)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Islandi, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)9-prov.;
(7)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Norvēģiju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)10-prov.;
(8)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Rumāniju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)11-prov.;
(9)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Šveici, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)12-prov.
3.2.Paredzētā GREVIO piecu locekļu ievēlēšana
Paredzēts, ka Pušu komiteja savā 20. sanāksmē 2026. gada 2. jūnijā ievēlēs piecus GREVIO locekļus, kuri stāsies amatā 2026. gada 1. septembrī un pildīs amata pienākumus līdz 2030. gada 31. augustam.
3.3.Paredzētais Pušu komitejas deviņu secinājumu projekts
Secinājumu projekts ir adresēts deviņām Pusēm, un tajā ir iekļauti secinājumi par iepriekšējo ieteikumu īstenošanu. Tie attiecas uz Konvencijas noteikumu īstenošanu attiecīgajās iestādēs un publiskajā pārvaldē. Savienība ir pievienojusies Konvencijai, ciktāl tā attiecas uz tās iestādēm un publisko pārvaldi, un tai ir ekskluzīva kompetence uzņemties konvencijā noteiktos pienākumus attiecībā uz savām iestādēm un publisko pārvaldi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 336. panta darbības jomā. Tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu komitejā attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi, tādēļ, ka paredzētie akti var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, jo tie nākotnē var ietekmēt attiecīgo Konvencijas noteikumu interpretāciju.
Secinājumu projekts par jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē attiecībā uz tās iestādēm un publisko pārvaldi, atbilst Savienības politikai un mērķiem un nerada nekādas bažas par Savienības tiesību aktiem. Tādēļ tiek ierosināts, ka Savienība neiebilst pret secinājumu projekta pieņemšanu Pušu komitejas 20. sanāksmē.
3.4.Paredzētā GREVIO piecu locekļu ievēlēšana
ES kā Pušu komitejas loceklei ir piecas balsis gaidāmajās GREVIO piecu locekļu vēlēšanās Pušu komitejas sanāksmē 2026. gada 2. jūnijā. Pušu komiteja ievēlēs locekļus no 15 kandidātiem, kurus izvirzījušas 13 Puses.
No 13 Pusēm 11 ir ES dalībvalstis. Visi izvirzītie kandidāti apliecina plašu daudzdisciplīnu pieredzi vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanas jomā, kā izklāstīts dokumentā IC-CP(2026)2. Ir ierosināts, ka ES nostājai vajadzētu būt atturēšanās šajās vēlēšanās.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
LESD 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”. Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu”.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Pušu komiteja ir struktūra, kas izveidota ar Stambulas konvenciju. Paredzētie secinājumi, kurus Pušu komiteja tiek aicināta pieņemt, kā arī lēmums atturēties no GREVIO locekļu ievēlēšanas, ir akti ar juridiskām sekām. Paredzētie akti var būtiski ietekmēt Savienības tiesību saturu, jo tie nākotnē var ietekmēt attiecīgo Stambulas konvencijas noteikumu interpretāciju. Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.
Paredzētajam aktam, ar ko vienlaikus vēlas sasniegt virkni mērķu vai kam ir vairāki komponenti, kuri ir nesaraujami saistīti un no kuriem neviens nav pakārtots otram, materiālajā juridiskajā pamatā lēmumam saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu būs izņēmuma kārtā jāietver dažādie atbilstīgie juridiskie pamati.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Kas attiecas uz materiālo juridisko pamatu, ES ir pievienojusies Stambulas konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, proti, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi, un attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu. ES pievienošanās Stambulas konvencijai tika sadalīta divos atsevišķos Padomes lēmumos, lai ņemtu vērā Dānijas un Īrijas īpašo nostāju attiecībā uz LESD V sadaļu. Līdz ar to lēmums, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Pušu komitejā, arī jāsadala divos lēmumos, ja attiecīgie secinājumi attiecas uz abiem jautājumiem. Ierosinātais lēmums attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi. Tādēļ šā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 336. pants.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 336. pantam saistībā ar 218. panta 9. punktu.
2026/0117 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā ir jāieņem
Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu Pušu komitejā tās 20. sanāksmē attiecībā uz secinājumiem, kas adresēti konkrētām Pusēm par to, kā tās īsteno Konvenciju, un par Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai locekļu ievēlēšanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 336. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1075 attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi un ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1076 attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, ciktāl šādi jautājumi ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, un attiecībā uz Savienību tā stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī.
(2)Ievērojot Konvencijas 66. panta 1. punktu, Ekspertu grupai vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (“GREVIO”) ir jāuzrauga, kā Konvencijas Puses (“Puses”) īsteno Konvenciju. Saskaņā ar Konvencijas 68. panta 11. punktu GREVIO ir jāpieņem savs ziņojums un secinājumi par pasākumiem, kurus attiecīgā Puse veikusi, lai īstenotu Konvencijas noteikumus.
(3)Saskaņā ar Konvencijas 68. panta 12. punktu Pušu komiteja (“Komiteja”) pieņem attiecīgajai Pusei adresētus ieteikumus, pamatojoties uz GREVIO ziņojumu un secinājumiem. Šādos ieteikumos tiek nošķirti pasākumi, kas jāveic pēc iespējas drīz, ar prasību trīs gadu laikā ziņot Komitejai par veiktajiem pasākumiem, un pasākumi, kas, lai gan ir svarīgi, nav jāveic ar tādu pašu steidzamību. Minētā trīs gadu laikposma beigās Pusei ir jāziņo Komitejai par pasākumiem, kas veikti 10 konkrētās Konvencijas jomās. Pamatojoties uz minēto ziņojumu un jebkādu papildu informāciju, Komitejai ir jāpieņem Komitejas sekretariāta sagatavoti secinājumi par ieteikumu īstenošanu.
(4)Gaidāms, ka Komiteja 20. sanāksmē 2026. gada 2. jūnijā pieņems šādu secinājumu projektu par to, kā deviņas Puses īsteno konvenciju (attiecīgi “secinājumu projekts”):
(1)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)4-prov.;
(2)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Kipru, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)5-prov.;
(3)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Igauniju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)6-prov.;
(4)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Gruziju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)7-prov.;
(5)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Vāciju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)8-prov.;
(6)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Islandi, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)9-prov.;
(7)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Norvēģiju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)10-prov.;
(8)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Rumāniju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)11-prov.;
(9)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Šveici, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)12-prov.
(5)Savienībai ir ekskluzīva kompetence uzņemties Konvencijā noteiktos pienākumus attiecībā uz savām iestādēm un publisko pārvaldi Līguma par Eiropas Savienības darbību 336. panta darbības jomā. Eiropas Savienības Tiesa 2021. gada 6. oktobra Atzinuma 1/19, Stambulas konvencija, 305. punktā atzina, ka būtiska daļa Konvencijā noteikto pienākumu attiecībā uz preventīvu un aizsardzības pasākumu noteikšanu būtībā ir saistoši Savienībai attiecībā uz tās pārvaldes personālu un attiecībā uz sabiedrību, kas apmeklē tās iestāžu, struktūru un organizāciju ēkas un telpas. Turklāt tā paša atzinuma 307. punktā Tiesa nosprieda, ka Savienībai nav jāaprobežojas ar minimālo prasību vai atbalsta pasākumu noteikšanu, bet tai pašai būtu jānodrošina minēto pienākumu pilnīga izpilde. Vienlaikus Savienības pienākumu apmērs būtu jāinterpretē, ņemot vērā tās specifisko raksturu un pilnvaras. Konkrēti – tā kā Savienības publiskajai pārvaldei nav tiesībaizsardzības pilnvaru, ieteikumi attiecībā uz tiesībaizsardzības jautājumiem, piemēram, ārkārtas aizliegumu tuvoties izdošanu, būtu jāinterpretē tādējādi, ka Savienībai ir jānodrošina cietušo drošība savu pilnvaru ietvaros, piemēram, liedzot iespējamiem nodarījumu izdarītājiem iekļūt iestāžu telpās.
(6)Paredzētie akti attiecas uz Konvencijas noteikumu īstenošanu, kuri ir piemērojami arī Savienībai attiecībā uz tās iestādēm un publisko pārvaldi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Komitejā attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi, jo paredzētie akti var būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu tādējādi, ka nākotnē tie var ietekmēt attiecīgo Konvencijas noteikumu interpretāciju.
(7)Attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu – secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu Bosnijā un Hercegovinā ietver nepieciešamību: saskaņot politiku un pasākumus, kas veikti, lai īstenotu Konvenciju, nodrošinot, ka tie attiecas uz visu veidu vardarbību pret sievietēm un ka tie tiek neatkarīgi uzraudzīti un novērtēti (Konvencijas 7. pants); racionalizēt esošo koordinējošo struktūru skaitu un nodrošināt pietiekamus finanšu resursus (Konvencijas 10. pants); turpināt centienus vākt sistemātiskus, salīdzināmus un dezagregētus datus no visiem attiecīgajiem resursiem (Konvencijas 11. pants) un nodrošināt, ka tūlītēja apdraudējuma gadījumā var nekavējoties izdot ārkārtas aizliegumu tuvoties (Konvencijas 52. un 53. pants). Tā kā minēto secinājumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.
(8)Attiecībā uz Kipru – secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu Kiprā ietver nepieciešamību: censties vākt sistemātiskus, salīdzināmus un dezagregētus datus no visiem attiecīgajiem resursiem (Konvencijas 11. pants) un nodrošināt, ka nenovēršamu briesmu gadījumā attiecīgās iestādes var nekavējoties izdot ierobežojošos rīkojumus un rīkojumus par ārkārtas aizliegumu tuvoties un ka šādi rīkojumi tiek uzraudzīti un izpildīti (Konvencijas 52. un 53. pants). Tā kā minēto secinājumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.
(9)Attiecībā uz Igauniju – secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu Igaunijā ietver nepieciešamību: nodrošināt, ka attiecīgā politika un pasākumi pievēršas visiem vardarbības pret sievietēm veidiem, uz kuriem attiecas Konvencija, un tiek īstenoti, pamatojoties uz dzimumu izpratni par vardarbību, un ka tiek izvērtēta to ietekme (Konvencijas 7. pants); un nodrošināt, ka prakse attiecībā uz ārkārtas aizliegumu tuvoties atbilst Konvencijai (Konvencijas 52. pants). Tā kā minēto secinājumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.
(10)Attiecībā uz Gruziju – secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu Gruzijā ietver nepieciešamību: nodrošināt, ka visās attiecīgajās rīcībpolitikās un pasākumos tiek īstenota uz dzimumu balstīta izpratne par vardarbību un ka to ietekme tiek sistemātiski izvērtēta (Konvencijas 7. pants); nodrošināt, ka ir izveidotas institucionalizētas struktūras koordinācijai un sadarbībai starp attiecīgajiem dalībniekiem nolūkā nodrošināt daudzaģentūru koordinētu reakciju uz visiem vardarbības veidiem, uz kuriem attiecas Konvencija (Konvencijas 18. pants); nodrošināt patversmju pieejamību (Konvencijas 23. pants) un izvairīties no nevajadzīgām procedūrām vai prakses, kas var izraisīt cietušo atkārtotu traumatizāciju (Konvencijas 49. un 50. pants). Tā kā minēto secinājumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.
(11)Attiecībā uz Vāciju – secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu Vācijā ietver nepieciešamību: starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem politikas un pasākumu īstenošanā nodrošināt koordināciju un sadarbību, lai novērstu un apkarotu visu veidu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē un nodrošinātu daudzaģentūru un koordinētu reakciju bez diskriminācijas (Konvencijas 7. pants); un nodrošināt, ka visi attiecīgie dalībnieki vāc dezagregētus datus (Konvencijas 11. pants). Tā kā minēto ieteikumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.
(12)Attiecībā uz Islandi – secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu Islandē ietver nepieciešamību: nodrošināt, ka valsts koordinējošajai struktūrai tiek piešķirtas skaidras pilnvaras pildīt tās funkcijas un tai tiek piešķirti īpaši resursi (Konvencijas 10. pants); nodrošināt sistemātisku un dzimumsensitīvu riska novērtējumu (Konvencijas 49., 50. un 51. pants). Tā kā minēto secinājumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.
(13)Attiecībā uz Norvēģiju – secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu Norvēģijā ietver nepieciešamību: nodrošināt, ka valstu politikas dokumenti ir labi koordinēti un sniedz holistisku atbildi uz visu veidu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē (Konvencijas 7. pants); nodrošināt dezagregētu datu vākšanu (Konvencijas 11. pants) un nodrošināt, ka attiecīgās iestādes nenovēršamu briesmu gadījumā var izdot ārkārtas aizliegumu tuvoties (Konvencijas 52. pants). Tā kā minēto secinājumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.
(14)Attiecībā uz Rumāniju – secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu Rumānijā ietver nepieciešamību: nodrošināt koordināciju un sadarbību starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem politikas un pasākumu īstenošanā, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē (Konvencijas 7. pants); nodrošināt pienācīgus finanšu resursus attiecīgo rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanai un stabilu un ilgtspējīgu finansējumu sieviešu NVO, kas atbalsta upurus (Konvencijas 8. pants); nodrošināt dezagregētu datu vākšanu (Konvencijas 11. pants). Tā kā minēto secinājumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.
(15)Attiecībā uz Šveici – secinājumu projekts par Konvencijas īstenošanu Šveicē ietver nepieciešamību: nodrošināt pienācīgu finansējumu attiecīgajām rīcībpolitikām un pasākumiem un ilgtspējīgu finansējumu organizācijām, kas sniedz specializētus atbalsta pakalpojumus no vardarbības cietušām sievietēm (Konvencijas 8. pants); turpināt centienus uzlabot dezagregētu datu vākšanu (Konvencijas 11. pants) un nodrošināt, ka cietušajiem un viņu bērniem ir piekļuve specializētām patversmēm visā valstī (22. un 23. pants). Tā kā minēto secinājumu projekts atbilst Savienības rīcībpolitikām un mērķiem un nerada bažas attiecībā uz Savienības tiesību aktiem, Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret to pieņemšanu.
(16)Paredzams, ka Komitejas sanāksmē 2026. gada 2. jūnijā tiks ievēlēti pieci GREVIO locekļi. Viņi pildīs amata pienākumus no 2026. gada 1. septembra līdz 2030. gada 31. augustam. . Saskaņā ar Konvencijas 66. pantu GREVIO sastāvā ir 15 locekļi. Tās locekļus uz četru gadu pilnvaru termiņu no Pušu izvirzītajiem kandidātiem ievēl Komiteja, un šo termiņu var pagarināt vienu reizi. GREVIO locekļus jāizraugās no Pušu valstspiederīgajiem, ņemot vērā dzimumu un ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī daudznozaru speciālās zināšanas.
(17)Savienībai kā Komitejas loceklei paredzēto piecu locekļu vēlēšanu laikā ir tiesības uz piecām balsīm. Komiteja ievēlēs 5 locekļus no 15 kandidātiem, kurus izvirzījušas 13 Puses. No 13 nominētajām valstīm 11 ir ES dalībvalstis. Tā kā visiem izvirzītajiem kandidātiem ir plaša daudzdisciplīnu pieredze vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanas jomā, kā izklāstīts dokumentā IC-CP(2026)2, ES nostājai vajadzētu būt atturēšanās šajās vēlēšanās,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā ir jāieņem ar Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 67. pantu izveidotās Pušu komitejas 20. sanāksmē, ir šāda:
1.neiebilst pret šādu aktu pieņemšanu:
(1)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)4-prov.;
(2)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Kipru, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)5-prov.;
(3)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Igauniju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)6-prov.;
(4)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Gruziju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)7-prov.;
(5)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Vāciju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)8-prov.;
(6)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Islandi, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)9-prov.;
(7)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Norvēģiju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)10-prov.;
(8)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Rumāniju, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)11-prov.;
(9)secinājumi par to, kā tiek īstenoti Pušu komitejas pieņemtie ieteikumi attiecībā uz Šveici, kuri iekļauti dokumentā IC-CP(2026)12-prov.
2.atturēties no Ekspertu grupas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai (GREVIO) piecu grupas locekļu ievēlēšanas.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas datumā.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs