EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 23.2.2026
COM(2026) 103 final
2026/0063(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu Pušu komitejā saistībā ar nevalstisko organizāciju dalību novērotāja statusā komitejas sanāksmēs attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija” jeb “Konvencija”) Pušu komitejā 1 (“Pušu komiteja”) saistībā ar paredzēto lēmuma priekšlikuma pieņemšanu par nevalstisko organizāciju (NVO) dalību novērotāja statusā Stambulas konvencijas Pušu komitejas sanāksmēs (IC-CP(2026)1 prov). Pušu komitejas reglaments ļauj komitejai pilnvarot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, jo īpaši NVO, kas aktīvi cīnās pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, uz tās sanāksmēm nosūtīt pārstāvjus novērotāja statusā uz ad hoc pamata (2. noteikuma 3. punkta c) apakšpunkts). Lēmuma projektā ir izveidots process šo noteikumu piemērošanai praksē, nosakot procedūru NVO pielaišanai tās sanāksmēm un precizējot pielaides pieteikumu novērtēšanas kritērijus.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.Stambulas konvencija
Stambulas konvencijā ir izklāstīts visaptverošu un saskaņotu noteikumu kopums, kuru mērķis ir novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē Eiropā un ārpus tās. Konvencija stājās spēkā 2014. gada 1. augustā. ES Konvenciju parakstīja 2017. gada jūnijā un pabeidza pievienošanās procedūru, 2023. gada 28. jūnijā deponējot divus apstiprināšanas instrumentus, kā rezultātā Konvencija attiecībā uz ES stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī. Eiropas Savienība ir pievienojusies Konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, proti, attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi 2 , un attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu 3 . Konvenciju ir parakstījušas visas ES dalībvalstis, un 22 dalībvalstis to ir ratificējušas 4 .
2.2.Pušu komiteja
Pušu komitejas 5 sastāvā ir Konvencijas Pušu pārstāvji. Pusēm jācenšas par saviem pārstāvjiem izvirzīt visaugstākā ranga ekspertus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas jomā 6 . Pušu komitejai uzticētie uzdevumi ir uzskaitīti reglamenta 1. noteikumā. ES 2023. gada 1. oktobrī kļuva par Konvencijas Pusi un tādējādi par Pušu komitejas locekli (Konvencijas 67. panta 1. punkts).
Ievērojot Konvencijas 67. panta 3. punktu, Pušu komiteja savā pirmajā sanāksmē 2015. gada 4. maijā pieņēma savu reglamentu 7 . Reglamenta 2. noteikuma 3. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka “komiteja var pilnvarot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, jo īpaši nevalstiskās organizācijas, kas aktīvi cīnās pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, uz tās sanāksmēm nosūtīt pārstāvjus novērotāja statusā uz ad hoc pamata”.
2.3.Paredzētais lēmums par NVO dalību Pušu komitejas sanāksmēs novērotāja statusā
Pēc NVO lūguma novērotāja statusā piedalīties Pušu komitejas sanāksmē Pušu komitejas 18. sanāksmē 2025. gada 5. un 6. jūnijā, pamatojoties uz dokumentu IC-CP(2025)12, notika sākotnēja diskusija par komitejas pieeju šādiem lūgumiem. Pamatojoties uz šīm diskusijām, Pušu komitejas sekretariāts 2025. gada oktobrī iepazīstināja ar dokumentu IC-CP(2025)31, kurā izklāstīta iespējamā procedūra NVO pielaišanai tās sanāksmēm un ierosināts kritēriju saraksts pieteikumu novērtēšanai, kas kalpos par pamatu diskusijām nākamajā Pušu komitejas sanāksmē. Sākotnējo diskusiju un delegāciju rakstisko komentāru rezultātā Padomes Pamattiesību, pilsoņu tiesību un personu brīvas pārvietošanās jautājumu darba grupā (FREMP) 2025. gada 26. novembrī tika panākta vienošanās par vairākiem jautājumiem, kas Komisijai ES vārdā jārisina diskusijās nākamajā Pušu komitejas sanāksmē. Tie ietvēra ierosinājumus par kritērijiem, kas jāizmanto, pielaižot NVO novērotāju statusā, nepieciešamību pēc skaidras un vienkāršas atļauju piešķiršanas procedūras (tajā skaitā rakstiskas procedūras, kā izklāstīts IC-CP(2025)12, 6. lpp.) un to, ka novērotāju dalībai vajadzētu būt uz ad hoc pamata un attiekties tikai uz Pušu komitejas tematiskajām diskusijām, tādējādi skaidri nodalot tos no diskusijām par Pusēm adresētiem ieteikumiem un secinājumiem par Pušu veikto Konvencijas īstenošanu un no šādu ieteikumu un secinājumu pieņemšanas. Pēc tam COREPER 2025. gada 28. novembrī apstiprināja šo pieeju (WK 15858/25).
Pušu komitejas19. sanāksmē 2025. gada 11. decembrī Komisija pauda saskaņoto nostāju. Sanāksmē tika nolemts, ka Pušu komitejas sekretariātam šie punkti būtu jāiekļauj lēmuma projektā, kas jāpieņem, izmantojot rakstisko procedūru.
Pušu komitejas sekretariāts 2026. gada 27. janvārī iepazīstināja ar lēmuma projektu par NVO dalību novērotāja statusā Stambulas konvencijas Pušu komitejas sanāksmēs (IC-CP(2026)1 prov) (“paredzētais akts”). Sekretariāts aicināja Puses apstiprināt priekšlikumu rakstiskā procedūrā. Tika arī paziņots, ka, ja vien līdz 2026. gada 26. martam sekretariātam netiks iesniegti rakstiski iebildumi, paredzētais akts tiks uzskatīts par pieņemtu.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Pušu komitejas reglaments ļauj komitejai pilnvarot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, jo īpaši NVO, kas aktīvi cīnās pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, uz tās sanāksmēm nosūtīt pārstāvjus novērotāja statusā uz ad hoc pamata (2. noteikuma 3. punkta c) apakšpunkts). Paredzētajā aktā ir izveidots process šo noteikumu piemērošanai praksē, nosakot procedūru NVO pielaišanai tās sanāksmēm, kopā ar pielaides pieteikumu novērtēšanas kritērijiem.
Pirmkārt, attiecībā uz procedūru NVO pielaišanai Pušu komitejas sanāksmēs tiek ierosināts, ka lēmumu par konkrētas NVO pielaišanu ad hoc novērotāja statusā pieņem visi Pušu komitejas locekļi. Šajā nolūkā pēc NVO lūguma saņemšanas un pirms attiecīgās sanāksmes Pušu komitejas sekretariāts organizē rakstisku klusēšanas procedūru, lūdzot visiem Pušu komitejas locekļiem dot apstiprinājumu. Ja šīs procedūras laikā netiek izteikti iebildumi, sekretariāts paziņo NVO, ka tās dalība ad hoc novērotāja statusā ir atļauta. Ja tiek celti iebildumi, lēmums par pielaišanu būtu jāpieņem attiecīgajā Pušu komitejas sanāksmē saskaņā ar reglamentu. Iespējamiem iebildumiem vajadzētu būt labi pamatotiem, saistītiem ar uzņemšanas kritērijiem un izteiktiem noteiktā termiņā. Ja iespējams, attiecīgā NVO tad tiks nekavējoties informēta par pielaišanas lēmumu un pozitīva lēmuma gadījumā tiks uzaicināta piedalīties attiecīgajā Pušu komitejas sanāksmes darba kārtības punktā.
Otrkārt, attiecībā uz līdzdalību tiek ierosināts atļaut piedalīties tikai komitejas tematiskajās debatēs un klātienē. Apstiprinājuma tvērumu izklāsta lēmumā, ar ko piešķir ad hoc novērotāja statusu, un termins “ad hoc” (kā izmantots komitejas reglamenta 2. noteikuma 3. punkta c) apakšpunktā) var nozīmēt, ka pielaidi var piešķirt, lai aptvertu vairāk nekā vienu sanāksmi, ja tematisko debašu pielaide ir piešķirta vairākām sanāksmēm.
Treškārt, attiecībā uz pielaišanas pieteikumu novērtēšanas kritērijiem tiek ierosināti šādi kritēriji: a) savlaicīgi (vismaz četras nedēļas pirms sanāksmes) iesniegts organizācijas, kas lūdz ad hoc pielaidi, pienācīgi pamatots lūgums, b) organizācijas cieņa pret Eiropas Padomes vērtībām, c) organizācijas darbība vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē jomā un tās darba nozīmība Pušu komitejas veiktajai uzraudzības darbībai, un d) organizācijas reģistrācija vai darbību veikšana Eiropas Padomes dalībvalstīs vai valstīs, kuras ir bijušas Stambulas konvencijas Puses vai ir paudušas interesi par tādu kļūt.
Tiek ierosināts, ka ES nostājai vajadzētu būt neiebilst pret lēmuma priekšlikuma pieņemšanu par NVO dalību Pušu komitejas sanāksmēs novērotāja statusā, kā izklāstīts dokumentā IC-CP(2026)1 prov. Lēmuma projekts atspoguļo jautājumus, kurus Savienība izvirzīja Pušu komitejas 2025. gada 11. decembra sanāksmē, tostarp jo īpaši to, ka NVO būtu jāpiedalās tikai tematiskajās debatēs. Ierosinātā procedūra šķiet saprātīga, efektīva un pietiekami skaidra, un ierosinātie kritēriji ir piemēroti un izstrādāti, lai nodrošinātu, ka attiecīgās NVO tiek pieņemtas.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 8 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Pušu komiteja ir ar Stambulas konvenciju izveidota struktūra. Akts, kuru Pušu komiteja tiek aicināta pieņemt, ir akts ar juridiskām sekām. Paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Paredzētais akts nepapildina un negroza Konvencijas iestāžu sistēmu. Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmuma, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir tikai pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam jeb dominējošajam mērķim vai komponentam.
Paredzētajam aktam, ar ko vienlaikus vēlas sasniegt virkni mērķu vai kam ir vairāki komponenti, kuri ir nesaraujami saistīti un no kuriem neviens nav pakārtots otram, materiālajā juridiskajā pamatā lēmumam saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu būs izņēmuma kārtā jāietver dažādie atbilstīgie juridiskie pamati.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis ir sniegt norādījumus par to, kā praksē piemērot komitejas reglamenta 2. noteikuma 3. punkta c) apakšpunktu, nosakot procedūru, saskaņā ar kuru NVO tiek atļauts piedalīties tās sanāksmēs novērotāja statusā, un kritērijus, kas jāizmanto šādu pieteikumu novērtēšanai. Attiecībā uz materiālo juridisko pamatu ES ir pievienojusies Stambulas konvencijai attiecībā uz jautājumiem, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē, proti, jautājumiem, kuri saistīti ar Savienības iestādēm un publisko pārvaldi 9 , un jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu 10 . ES pievienošanās Stambulas konvencijai tika sadalīta divos atsevišķos Padomes lēmumos, lai ņemtu vērā Dānijas un Īrijas īpašo nostāju attiecībā uz LESD V sadaļu. Līdz ar to lēmums, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem Pušu komitejā attiecībā uz paredzēto aktu, ir jāsadala divos paralēlos lēmumos. Šā lēmuma juridiskais pamats attiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu. Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālajā juridiskajā pamatā ir šādi noteikumi: 82. panta 2. punkts, 84. pants un 78. panta 2. punkts.
4.3.Secinājums
Par ierosinātā lēmuma juridisko pamatu būtu jānosaka 82. panta 2. punkts, 84. pants un 78. panta 2. punkts saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2026/0063 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu Pušu komitejā saistībā ar nevalstisko organizāciju dalību novērotāja statusā komitejas sanāksmēs attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 2. punktu, 84. pantu un 78. panta 2. punktu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1075 11 attiecībā uz Savienības iestādēm un publisko pārvaldi un ar Padomes Lēmumu (ES) 2023/1076 12 attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, patvērumu un neizraidīšanu, ciktāl šādi jautājumi ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, un attiecībā uz Savienību tā stājās spēkā 2023. gada 1. oktobrī.
(2)Pušu komiteja (“komiteja”) ir Konvencijas uzraudzības mehānisma struktūra. Ievērojot konvencijas 67. panta 3. punktu, komiteja ir pieņēmusi savu reglamentu (“reglaments”) 13 . Reglamentā ir paredzēts, ka komiteja var pilnvarot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, jo īpaši nevalstiskās organizācijas, kas aktīvi cīnās pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, uz tās sanāksmēm nosūtīt pārstāvjus novērotāja statusā uz ad hoc pamata (2. noteikuma 3. punkta c) apakšpunkts). Turklāt 2. noteikuma 3. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka novērotājiem nav balsstiesību vai tiesību uz izdevumu segšanu.
(3)Pēc nevalstiskas organizācijas (NVO) lūguma piedalīties komitejas sanāksmē novērotāja statusā kļuva skaidrs, ka ir jāizveido procedūra un kritēriji NVO pielaišanai ad hoc novērotāja statusā, lai īstenotu attiecīgo reglamentu. Diskusijas par komitejas pieeju šādiem lūgumiem notika komitejas 18. un 19. sanāksmē 2025. gada jūnijā un decembrī.
(4)Pamatojoties uz diskusijām komitejā, Pušu komitejas sekretariāts 2026. gada 27. janvārī iepazīstināja ar lēmuma projektu par NVO dalību novērotāja statusā Stambulas konvencijas Pušu komitejas sanāksmēs (IC-CP(2026)1 prov) (“paredzētais akts”). Sekretariāts aicināja Puses apstiprināt priekšlikumu rakstiskā procedūrā. Tika arī paziņots, ka, ja vien līdz 2026. gada 26. martam sekretariātam netiks iesniegti rakstiski iebildumi, paredzētais akts tiks uzskatīts par pieņemtu.
(5)Attiecībā uz ierosināto procedūru paredzētais akts paredz, ka komitejai ir jālemj par NVO pielaišanu ad hoc novērotāja statusā, izmantojot rakstisku klusēšanas procedūru, ko sekretariāts organizē pirms attiecīgās sanāksmes, un iebildumu gadījumā lēmums jāpieņem pašā attiecīgajā sanāksmē. Dalība jāparedz tikai attiecībā uz komitejas tematiskajām debatēm, un to var attiecināt uz vairākām sanāksmēm. Kritērijos pielaides pieteikumu novērtēšanai būtu jāietver savlaicīga pieteikuma iesniegšana, organizācijas cieņa pret Eiropas Padomes vērtībām, tās darbība vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanas jomā un tās reģistrācija vai darbības veikšana Eiropas Padomes dalībvalstīs vai valstīs, kuras ir bijušas Stambulas konvencijas Puses vai ir paudušas ieinteresētību kļūt par tādu.
(6)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas jāieņem Savienības vārdā, jo paredzētais akts Savienībai būs juridiski saistošs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
(7)Lai īstenotu reglamentu, kas ļauj NVO piedalīties komitejas sanāksmēs novērotāja statusā uz ad hoc pamata, komitejai ir jālemj par procedūru NVO pielaišanai tās sanāksmēm un jāvienojas par kritēriju sarakstu šādu pieteikumu novērtēšanai. Ierosinātā procedūra šķiet saprātīga, efektīva un pietiekami skaidra, un ierosinātie kritēriji šķiet piemēroti un izstrādāti, lai nodrošinātu, ka tikai attiecīgās NVO tiek pieņemtas novērotāja statusā.
(8)Tādēļ Savienības nostājai vajadzētu būt neiebilst pret lēmuma projekta pieņemšanu, kā izklāstīts dokumentā IC-CP(2026)1 prov.
(9)Īrijai Padomes Lēmums (ES) 2023/1076 nav saistošs, un tādēļ tā nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā.
(10)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Pušu komitejā, kura izveidota saskaņā ar Konvencijas 67. pantu, ir neiebilst pret to, ka tiek pieņemts lēmuma priekšlikums par nevalstisko organizāciju dalību novērotāja statusā Stambulas konvencijas Pušu komitejas sanāksmēs [IC-CP(2026)1 prov].
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas datumā.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs