PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Nelikumīgi šaujamieroči nopietni apdraud ES iedzīvotāju drošību, jo tie rada iespējas plašam smagu un organizētu noziegumu klāstam, tostarp narkotiku nelikumīgai tirdzniecībai, izspiešanai, laupīšanai un bandu vardarbībai 1(1). Pētījumi liecina, ka pieaug noziedznieku pieprasījums pēc šaujamieročiem un ka tiem ir vieglāk piekļūt 2(2), kā rezultāts ir vēl vardarbīgāki incidenti un dažās ES valstīs – pat bruņošanās sacensības starp noziedzniekiem. Šo problēmu vēl vairāk saasina ģeopolitiskie notikumi, kas, ņemot vērā to ģeogrāfisko tuvumu, apdraud Savienības drošību. Pastāv augsts risks, ka pēc notiekošajiem konfliktiem pārpalikušie ieroči galu galā varētu nokļūt nelikumīgos tirgos, līdzīgi, kā tas notika pēc konflikta Rietumbalkānos. Turklāt tādi tehnoloģiskie sasniegumi kā, piemēram, 3D drukāšanas iespējas, atvieglo šaujamieroču ražošanu un palielina apdraudējumu – līdz ar to vēl jo lielāka ir nepieciešamība pēc stingrākiem preventīvajiem pasākumiem.

ES ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus šaujamieroču jomā, kuru pamatā bijis iekšējā likumīgā tirgus skatupunkts. Šie ES instrumenti reglamentē šaujamieroču likumīgu iegādi un glabāšanu. 2021. gada 24. marta Direktīvā (ES) 2021/555 par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (Šaujamieroču direktīva) 3(3) ir noteikti kopīgi minimālie standarti attiecībā uz civilo (piemēram, šaušanas sportā un medībās izmantojamu) šaujamieroču iegādi, glabāšanu un komerciālu apmaiņu ES. Ar 2024. gada 19. decembra Regulu (ES) 2025/41 par šaujamieroču importa, eksporta un tranzīta pasākumiem (pārstrādātā Šaujamieroču regula) 4(4) tiek ieviesta prasība saņemt importa un eksporta atļaujas šaujamieroču ievešanai pāri ES robežai no trešām valstīm un izvešanai uz tām. Definējot, kas ir likumīgs, abi instrumenti, protams, nosaka to, kas ir nelikumīgs, tomēr ne to, kas ir noziedzīgs. Tādējādi ES vēl nepastāv noteikumi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem.

ES un tās dalībvalstis starptautiskā līmenī ir iesaistītas ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu (turpmāk “ANO Šaujamieroču protokols”) 5(5), kurā ir paredzēti starptautiski noteikumi šaujamieroču nelikumīgas izgatavošanas un aprites apkarošanai. ANO Šaujamieroču protokola 5. pantā noteikts, ka valstīm ir jāparedz kriminālatbildība par saistītiem nodarījumiem. 25 no 27 ES dalībvalstīm un pati ES (kopš 2014. gada) ir ratificējušas protokolu. ES ir noslēgusi ANO Šaujamieroču protokolu, bet turpmāka saskaņošana ar šīs direktīvas palīdzību vēl stiprinās vienotu izpildes panākšanu.

Priekšizpētē tika konstatēts, ka pastāv būtiskas atšķirības saistībā ar to, kā dažādās dalībvalstīs tiek definēti ar šaujamieročiem saistīti noziedzīgi nodarījumi un kādi ir attiecīgie sodi, un rezultātā tiesiskais regulējums Eiropas Savienībā ir sadrumstalots. Pēc būtības stingri regulētā jomā šis saskaņotības trūkums kavē pārrobežu sadarbību, sarežģī izmeklēšanu un kriminālvajāšanu un samazina tiesībaizsardzības pret šaujamieroču nelikumīgu apriti un citiem ar šaujamieročiem saistītiem noziegumiem vispārējo efektivitāti.

Tiešsaistē tiekot izplatītiem 3D drukāšanas rasējumiem, digitālā joma ir kļuvusi par nelikumīgas izgatavošanas galveno veicinātāju un katalizatoru, tomēr tā arī nodrošina nepieciešamo infrastruktūru mūsdienīgai izpildes panākšanai. Lai novērstu šo tehnoloģisko pārmaiņu radītos jaunos riskus, ir vajadzīga tāda izpildes panākšanas stratēģija, kurā prioritāte piešķirta digitālajiem izlūkdatiem, novēršot datu nepietiekamību, kas šobrīd neļauj gūt visaptverošu izpratni par šaujamieroču radīto apdraudējumu. Lai risinātu šīs drošības problēmas, priekšlikuma mērķis ir sekmēt saskaņotu digitālo vidi informācijas apmaiņai, nodrošinot, ka pierādījumu iegūšanu un stratēģisko analīzi atbalsta stingri kiberdrošības un datu aizsardzības standarti.

Papildus drošības riskiem un pārrobežu sadarbības problēmām ES arī būtiskā mērā trūkst datu par nelikumīgiem šaujamieročiem. Uzticamas un visaptverošas statistikas trūkums kavē tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku un politikas veidotāju spēju novērtēt problēmas mērogu, izvērtēt politikas efektivitāti un pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus 6(6). Šis datu trūkums ir iemesls arī zemai sabiedrības informētībai, ierobežotai politisko prioritāšu noteikšanai un tam, ka tiesībaizsardzības centieniem cīņā pret noziegumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem, trūkst resursu.

Būtu jāstiprina arī sadarbība ar paplašināšanās kandidātvalstīm, lai nodrošinātu, ka tās ir pilnībā iesaistītas Savienības koordinācijas mehānismos, jo tas ir nepieciešams konkrētos pārrobežu gadījumos. Lai to panāktu, ir jāsekmē turpmāka sadarbība reģionālās un operatīvās iniciatīvās, tostarp Eiropas daudzdisciplīnu platformā pret noziedzības draudiem (EMPACT), un sadarbība ar Savienības aģentūrām, kuras palīdz novērst un apturēt šaujamieroču nelikumīgu apriti, tostarp Eiropolu, Eurojust, CEPOL un Frontex. To pakāpeniska pieskaņošanās Savienības tiesiskuma, brīvības un drošības acquis uzlabo Savienības un tās dalībvalstu sadarbības efektivitāti un stiprina Savienības vispārējo noturību pret šaujamieroču novirzīšanu un nelikumīgu pārvietošanu.

Priekšlikuma mērķis ir aizsargāt ES iedzīvotājus pret nelikumīgu šaujamieroču radītajiem draudiem, samazinot nelikumīgu ieroču skaitu un ar tiem saistītās noziedzīgās darbības, saskaņojot visās dalībvalstīs regulējumu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem, un sodiem par tiem un uzlabojot datu kvalitāti un pieejamību, lai labāk izprastu un novērstu apdraudējumu. Noteikumi par šaujamieroču likumīgajām īpašumtiesībām priekšlikumā netiks pārveidoti.

Priekšlikumam ir četri konkrēti mērķi, kā risināt konstatētās problēmas:

1.nodrošināt un atvieglot ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un saukšanu pie kriminālatbildības par tiem;

2.nodrošināt nākotnes prasībām atbilstošu izpildes panākšanu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem;

3.Nodrošināt efektīvus, atturošus un samērīgus sodu veidus un līmeņus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem.

4.Uzlabot tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību un saskaņotu datu vākšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Eiropas Komisija šaujamieroču nelikumīgu apriti konsekventi uzskata par būtisku ES iekšējās drošības apdraudējumu. 2025. gada ProtectEU 7(7) stratēģijā un [jaunajā Terorisma apkarošanas programmā] ir uzsvērta nepieciešamība saskaņot krimināltiesību standartus attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu apriti. Šis jautājums ir arī viena no galvenajām prioritātēm ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģijā 2021.–2025. gadam 8(8) un 2026.–2029. gadam atjaunotajā EMPACT satvarā 9(9).

ES 2020.–2025. gada rīcības plāns cīņai pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību 10(10) ir galvenais politikas instruments, kas aptver šīs iniciatīvas mērķus. Tajā īpaša uzmanība pievērsta tam, lai pastiprinātu kontroli pār nelikumīgo šaujamieroču tirgu, novērstu nepilnības ES tiesību aktos, uzlabotu izlūkdatu apmaiņu un nodrošinātu pilnībā funkcionējošus valstu kontaktpunktus “Šaujamieroči” visās dalībvalstīs. Tajā arī atbalstīta izņemto šaujamieroču ES repozitorija izveide. Visbeidzot, iniciatīva ir saskaņota ar ES saistībām saskaņā ar ANO Šaujamieroču protokolu, precizējot ANO ieteikumu īstenošanu, jo īpaši to ieteikumu, kuri attiecas uz kriminālatbildības noteikšanu par rasējumiem šaujamieroču 3D drukāšanai 11(11).

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šā priekšlikuma mērķi atbilst arī turpmāk izklāstītajiem rīcībpolitikas un leģislatīvajiem dokumentiem:

•Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI;

•Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI (2009. gada 26. februāris) par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm;

•Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI;

•Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem;

•Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1260 par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju;

•Padomes Pamatlēmums 2005/214/TI par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz finansiālām sankcijām;

•Padomes Pamatlēmums 2009/948/TI par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā;

•Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3011 (2024. gada 27. novembris) par tiesvedības nodošanu krimināllietās;

•Padomes secinājumi 10726/21 par valstu kontaktpunktu "Šaujamieroči" (NFFP) īstenošanu ES dalībvalstīs, 2021. gada 13. jūlijs;

•Padomes secinājumi 9907/25 par ieroču nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu un cīņu pret šaujamieroču un pirotehnisko izstrādājumu radītiem apdraudējumiem, 2025. gada 12. jūnijs;

•Padomes secinājumi “Eiropiešu aizsargāšana pret terorismu – panākumi un turpmākie soļi” – konkrēti 47. punktā Komisija tiek aicināta sākt darbu pie šīs iniciatīvas;

•Padomes Pamatlēmums 2009/315/TI par organizatoriskiem pasākumiem un saturu no sodāmības reģistra iegūtas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm;

•Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Direktīvas priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 83. panta 1. un 2. punkts. LESD 83. panta 1. punktā ir noteikts juridiskais pamats minimālo noteikumu paredzēšanai attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu definēšanu un sankciju noteikšanu īpaši smagu noziegumu ar pārrobežu dimensiju jomās. Šajā noteikumā ieroču nelikumīga tirdzniecība ir minēta kā viens no šiem īpaši smagajiem noziegumiem.

LESD 83. panta 2. punktā ir noteikta ES kompetence paredzēt minimālos noteikumus, ja dalībvalstu krimināltiesisko normatīvo aktu tuvināšana izrādās būtiska, lai nodrošinātu Savienības politikas efektīvu īstenošanu tādā jomā, kurai tikuši piemēroti saskaņošanas pasākumi. Šaujamieroču politikas joma, jo īpaši nosacījumi šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas iegādei, glabāšanai, tirdzniecībai ES teritorijā, importam un eksportam, jau ir saskaņoti ar Šaujamieroču direktīvu un pārstrādāto Šaujamieroču regulu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Koordinēta ES līmeņa rīcība, lai noteiktu kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem, un saskaņotu piemērojamos sodus, ir efektīvāka nekā atsevišķi valstu veikti pasākumi. Savienības mēroga tiesiskais regulējums novērstu pašreizējās atšķirības tajā, kā dalībvalstis īsteno ANO Šaujamieroču protokolu, uzlabotu pārrobežu sadarbību izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jomā, panāktu lielāku drošību un samazinātu ar šaujamieroču izmantošanu saistītu vardarbību.

Turklāt ES tiesību akti, kas paredz konsekventu un saskaņotu datu vākšanu par izņemtajiem šaujamieročiem, uzlabotu tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku un politikas veidotāju spējas, ļaujot labāk sadalīt resursus, novērtēt apdraudējumus un veikt politikas izvērtēšanu. Spēcīgāka un saskaņota ES rīcība arī atbalstītu plašākus drošības mērķus, jo ar šaujamieročiem saistīti noziegumi ir cieši saistīti ar terorismu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, narkotiku nelikumīgu tirdzniecību un citu veidu organizēto noziedzību, – tādējādi galu galā tiks stiprināta Eiropas vispārējā iekšējā drošība.

•Proporcionalitāte

Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas noteikts LES 5. panta 4. punktā, ierosinātā direktīva aprobežojas tikai ar to, kas ir nepieciešams un samērīgs, lai izveidotu tiesību aktus attiecībā uz šīs jomas noziedzīgiem nodarījumiem. Konkrētāk, noteikumos par nelikumīgu glabāšanu ir ņemtas vērā valstu administratīvo tiesību tradīcijas, kuras orientējas uz noziedzīga nodoma esamību, nevis uz nolaidības gadījumiem. Turklāt ierosinātā regulējuma saskaņošana attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem – šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas rasējumu nelikumīgu glabāšanu, nelikumīgu izveidi un nelikumīgu izplatīšanu – ietver pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt proporcionalitāti attiecībā uz nozares un iedzīvotāju likumīgajām interesēm. Runājot par šo noziedzīgo nodarījumu, galvenā uzmanība tiek pievērsta nelikumīgai izmantošanai, tādējādi rasējumu izmantošanai nevajadzētu būt liegtai tirgotājiem, kas saņēmuši atļauju.

Pasākumi saistībā ar izmeklēšanas līdzekļu izmantošanu un informācijas apmaiņu ir iekļauti tikai tiktāl, cik tas nepieciešams, lai ierosinātais krimināltiesību regulējums darbotos efektīvi.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Saskaņā ar 83. panta 1. un 2. punktu ES politikas jomās, uz kurām attiecas saskaņošanas pasākumi, minimālos noteikumus par noziedzīgu nodarījumu definēšanu un sankciju noteikšanu var paredzēt tikai ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ko pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas, jo nav tādas ES direktīvas, kas īpaši attiektos uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saistīti ar šaujamieročiem, un uz attiecīgajiem sodiem. Ierosinātais tiesību akts būtu pirmais šāda veida tiesību akts. Ar ierosināto tiesību aktu netiktu grozīti jau spēkā esošie ES tiesību akti par šaujamieročiem.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

12 nedēļas ilgajā sabiedriskajā apspriešanā un ar uzaicinājumu iesniegt atsauksmes tika apkopoti viedokļi no plaša ieinteresēto personu loka. Turklāt notika uz dalībvalstīm, tiesībaizsardzības iestādēm, privāto sektoru, tiesu iestādēm un starptautiskajiem partneriem orientētas apspriešanās. Apspriešanos mērķis bija apzināt visefektīvākās pieejas, kā stiprināt ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu un atbalstīt praktiķus.

Lielākā daļa respondentu atbalstīja likumdošanas iniciatīvu, kas vērsta uz galvenajiem ar šaujamieročiem saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, un daži no tiem ierosināja paplašināt darbības jomu. Tiesībaizsardzības jomas ieinteresētās personas uzsvēra nepieciešamību pievērst uzmanību sagatavošanas darbībām privāti veiktai ieroču izgatavošanai, jo īpaši runājot par 3D veidā drukātiem ieročiem. Apspriešanās dalībnieki arī uzsvēra, ka ir vajadzīgi labāki resursi un jāuzlabo koordinācija un sadarbība tiesībaizsardzības ķēdē. Komisija, izstrādājot priekšlikumu, ņēma vērā visas atsauksmes.

Plašāka informācija par apspriešanos ir atrodama ietekmes novērtējuma pielikumos (2. un 3. pielikums).

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Pirmkārt, Komisija pasūtīja priekšizpēti, lai novērtētu to, kāds ir pašreizējais līmenis dalībvalstīs attiecībā uz kriminālatbildības paredzēšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem. Šajā pētījumā atklājās, ka pastāv būtiskas nepilnības ANO Šaujamieroču protokola transponēšanā attiecībā uz to, lai tiktu noteikta kriminālatbildība par nelikumīgu izgatavošanu, nelikumīgu apriti un marķējuma nelikumīgu pārveidošanu un viltošanu. 14 dalībvalstis nav noteikušas kriminālatbildību par šo pēdējo nodarījumu.

Papildus šim pētījumam Komisija visaptveroši izskatīja esošo literatūru par šo tematu. Turklāt Komisija organizēja lielu skaitu sanāksmju ar ekspertiem no tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu iestādēm un ES aģentūrām utt. Komisija arī organizēja mērķorientētu tikšanos ar Ekspertu grupu ES kriminālpolitikas jautājumos.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā tika apsvērti četri politikas risinājumi ar šaujamieročiem saistītas noziedzības novēršanai ES:

•1. risinājums: koncentrējas uz neleģislatīviem pasākumiem, spēkā esošo noteikumu precizēšanu, izpildes panākšanas uzlabošanu un pārrobežu sadarbības uzlabošanu. Tas paredz ieteikumus, lai vērstos pret 3D drukāšanas radītajiem apdraudējumiem un izveidotu minimālo datu kopu par šaujamieroču izņemšanām;

•2. risinājums: saskaņojot definīcijas un sodus, paredz tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz galvenajiem ar šaujamieročiem saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piemēram, to nelikumīgu apriti, nelikumīgu izgatavošanu, marķējuma nelikumīgu pārveidošanu un šaujamieroču nelikumīgu glabāšanu. Tas paredz pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jauno tehnoloģiju reglamentēšanu, ieviešot noziedzīga nodarījuma jēdzienu saistībā ar rasējumu nelikumīgu glabāšanu, izveidi un izplatīšanu, pienākumu izmantot minimālo datu kopu, lai reģistrētu izņemtos šaujamieročus un paziņotu šos datus Eiropolam, un pienākumu katrai dalībvalstij izveidot valsts kontaktpunktu “Šaujamieroči”. Turklāt tas paredz arī pienākumu dalībvalstīm vākt un reizi piecos gados paziņot Komisijai datus par dažādiem ar šaujamieročiem saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem;

•3. risinājums: leģislatīvo un neleģislatīvo pasākumu kombinācija. Tas paplašina visus 2. risinājumā noteiktos juridiskos pienākumus, sniedzot skaidrojumus par saistītiem nodarījumiem. Neleģislatīvie pasākumi ir vērsti uz zināšanu apmaiņu par jaunām tehnoloģijām, 3D drukāšanas rasējumu kopīgu testēšanu un uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību, izmantojot jaunu fokusa grupu;

•4. risinājums: paplašina 3. risinājumu, iekļaujot vēl citus nodarījumus (piemēram, nelikumīgu reaktivēšanu, starpniecību, embargo pārkāpumus un uzskaites noteikumu pārkāpumus), un paredz datu ikgadēju ziņošanu Komisijai.

Vēlamais politikas risinājums ir 3. risinājums, jo tas samērīgā un efektīvā veidā pievēršas visām konstatētajām problēmām un mērķiem. 1. risinājums pats par sevi netiek uzskatīts par pietiekami efektīvu, jo neleģislatīvi pasākumi neradīs pietiekamu stimulu būtiskām pārmaiņām. 2. risinājums pievērstos visām problēmām un mērķiem, tomēr tas tiek uzskatīts par mazāk efektīvu, jo tā īstenošanai trūkst papildu atbalsta. 4. risinājums tiek uzskatīts par efektīvu izvirzīto mērķu sasniegšanai, tomēr tā īstenošana radītu nesamērīgu slogu dalībvalstīm.

Kvantitatīvo datu trūkuma dēļ nebija iespējams precīzi aprēķināt ietekmi, tomēr tika izdarīti daži vispārīgi secinājumi. Galvenā sociālā ietekme ir vērsta uz ES iedzīvotāju drošības uzlabošanu, samazinot nelikumīgo šaujamieroču lielo skaitu ES. Kā redzams, vēlamais politikas risinājums maz ietekmēs vai nemaz neietekmēs iedzīvotājus, kuriem jau likumīgi pieder šaujamierocis, jo šajā priekšlikumā uzmanība ir vērsta uz nelikumīgo tirgu.

Galvenā paredzamā ekonomiskā ietekme ir vērsta uz to izmaksu samazināšanu, kas saistītas ar šaušanas uzbrukumiem. Nav pārliecinošu pētījumu par ekonomiskajām izmaksām ES, kādas rada ar šaujamieroču izmantošanu saistīta vardarbība, bet analīzē, kurā apvienots ES finansētā projekta INSIGHT 12(12) ietvaros veikts pētījums un pētījums par izmaksām saistībā ar konkrētiem uzbrukumiem Zviedrijā, kuros izmantoti šaujamieroči, tiek lēsts, ka šie uzbrukumi 13(13) Zviedrijas sabiedrībai 2024. gada pirmajā pusē radījuši aptuveni 120–140 miljonu EUR lielas izmaksas. Šis skaitlis ir tīri teorētisks, jo tas balstīts uz hipotēzi, ka konkrētā uzbrukuma radītās izmaksas var ekstrapolēt un piemērot visiem šādiem uzbrukumiem, kas notikuši Zviedrijā 2024. gada pirmajā pusē. Tomēr tas liecina, ka ar šaujamieročiem saistītas vardarbības izmaksas – lai arī grūti aplēšamas – nav nenozīmīgas.

Regulējuma kontroles padome (RKP) 2025. gada 5. maijā sniedza pirmo atzinumu, kas bija negatīvs. RKP konstatēja, ka ietekmes novērtējumā ir trūkumi, kuri jānovērš, pirms turpināt darbu. Konkrētāk, RKP secināja, ka ziņojumā nav pārliecinoši, ar nopietniem pierādījumiem atainots problēmas mērogs, steidzamība un veicinošie faktori, nav skaidri parādīts, kā iniciatīva atbilst spēkā esošajam ES tiesiskajam regulējumam vai sniedz papildu pievienoto vērtību, un ka nav pienācīgi pamatoti apgalvojumi par dalībvalstu regulējumu atšķirībām vai par to, kā noziedznieki izmanto regulējuma nepilnības. Tā arī konstatēja, ka mērķi nepietiekamā mērā atbilst S.M.A.R.T. kritērijiem, ka nav pietiekami nodemonstrēta cēloņsakarība starp politikas risinājumiem un mērķiem un ka ekonomiskās un sociālās ietekmes, izmaksu, proporcionalitātes un risinājumu salīdzinājumu novērtējums ir nepilnīgs un nepietiekami pamatots ar pierādījumiem. Tā rezultātā RKP pieprasīja Komisijai būtiskā mērā pārskatīt un stiprināt analīzi un atkārtoti iesniegt ziņojumu jauna atzinuma veikšanai.

RKP 2025. gada 10. novembrī sniedza otru atzinumu par pārstrādāto ietekmes novērtējumu. Tas bija pozitīvs atzinums ar atrunām. Atrunās galvenā uzmanība tika pievērsta tam, ka problēmas aprakstā joprojām trūka dažu datu, ka mērķus varētu aprakstīt atbilstošāk S.M.A.R.T. kritērijiem un ka dažādo politikas risinājumu atšķirīgā ietekme nebija pietiekami skaidra. Ietekmes novērtējums tika vēl vairāk uzlabots, ņemot vērā šīs piezīmes.

Visbeidzot, ietekmes novērtējumā tika paskaidrots, ka nevienam no ietekmes novērtējumā iekļautajiem politikas risinājumiem nav nekādas ietekmes uz vidi, tāpēc šis tiesību akta priekšlikums atbilst Eiropas Klimata aktā noteiktajam klimatneitralitātes mērķim.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

Priekšlikums pievēršas šaujamieroču nelikumīgas aprites draudiem, tāpēc tam būs pozitīva ietekme uz ES iedzīvotāju drošību.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pants atzīst darījumdarbības brīvību “saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi.” Iniciatīva neietekmēs tiesības veikt darījumdarbību, jo noteikumi par atļauju ieroču tirgotājiem tirgoties ar šaujamieročiem ir paredzēti Šaujamieroču direktīvā. Šīs iniciatīvas rezultātā šie noteikumi nemainīsies.

Hartas 17. pantā ir atzītas tiesības uz īpašumu. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Hartas 17. pantā nostiprinātās tiesības uz īpašumu nav absolūtas un tās var tikt ierobežotas, ievērojot proporcionalitātes principu, un tikai tad, ja ierobežojumi ir nepieciešami un patiešām atbilst vispārējas nozīmes mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības. Tieši Šaujamieroču direktīvā ir paredzēti noteikumi par šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas juridiskajām īpašumtiesībām. Šīs iniciatīvas rezultātā šie noteikumi nemainīsies.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Tiesību akta priekšlikuma īstenošanas rezultātā tiktu panākta efektīvāka izmeklēšana un paplašināts ar šaujamieročiem un to būtiskām sastāvdaļām saistītu noziedzīgu nodarījumu jēdziens. Tā rezultātā dalībvalstīm būtu vajadzīgi papildu darbinieki, lai potenciāli palielinātu ar šaujamieročiem saistītu noziegumu lietu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu skaitu. Tiek lēsts, ka vismaz pirmo piecu gadu laikā kopējais darbinieku skaita pieaugums visās dalībvalstīs atbildīs izmaksām 4 069 175 EUR gadā.

Paredzams, ka dalībvalstu tiesu ekspertīzes departamentu administratīvās izmaksas palielināsies atbilstoši izņemto šaujamieroču skaitam. Tiek lēsts, ka administratīvās izmaksas saistībā ar ballistikas ziņojumiem visās 27 dalībvalstīs būs 574 564 EUR gadā un par ballistikas ziņojumiem attiecībā uz digitālajiem rasējumiem – vēl papildu 332 107 EUR gadā.

Turklāt administratīvās izmaksas saistībā ar valstu kontaktpunktu “Šaujamieroči” pilnīgu izveidi un attīstību tiek lēstas 12 070 917 EUR apmērā visās 27 dalībvalstīs un izmaksas par datu, kas saistīti ar šaujamieročiem, saskaņošanu valstu datubāzēs – 10 800 000 EUR apmērā visās 27 dalībvalstīs.

Komisijas izmaksas, kas saistītas ar iniciatīvas īstenošanas un uzraudzības personāla izmaksām, būtu jāsedz no atbildīgā dienesta esošā budžeta. Turklāt Komisijai būs jāorganizē tiesu iestāžu dalībnieku fokusa grupas sanāksmes, lai atbalstītu informācijas apmaiņu. Citas izmaksas ir saistītas ar ziņojumu, kas jāsagatavo Komisijai. Šis ziņojums ir pētījums, kurā, izmantojot vairākus rādītājus, tiks analizēta direktīvas efektivitāte. Šis pētījums, kas tiks veikts pēc pašreizējās DFS beigām, izmaksās aptuveni 420 000 EUR.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Pēc direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai to transponētu valsts tiesību aktos. Komisija uzraudzīs šo transponēšanu.

Turklāt Komisija ietekmes novērtējuma 10. pielikumā iepazīstināja ar uzraudzības satvaru. Šajā satvarā ir noteikti rādītāji katra iniciatīvas mērķa īstenošanas uzraudzībai. Tajā ir arī noteikts atsauces scenārijs un kritēriji, kas jāizpilda, lai īstenošanu varētu uzskatīt par sekmīgu. Kopumā iniciatīva tiks uzraudzīta attiecībā uz 15 rādītājiem, piemēram, ar noziedzīgiem nodarījumiem saistīto lietu skaits, zemāko sodu līmeņu paaugstināšana, peļņas konfiskācija, valstu kontaktpunktu "Šaujamieroči" izveide un darbība un Eiropas Šaujamieroču centram nosūtītā informācija utt.

Komisija pirmo reizi astoņus gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā (lai būtu pietiekami daudz laika transponēšanai un pirmās datu vākšanas pabeigšanai) un pēc tam reizi piecos gados sagatavos novērtējuma ziņojumu par direktīvas pievienoto vērtību cīņā pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem, ietverot īstenošanas datus par pieciem iepriekšējiem gadiem. Šajā ziņojumā tiks iekļauti iepriekš minētā uzraudzības satvara rezultāti. Tajā būs iekļauta arī informācija par dažādu noteikumu īstenošanu dalībvalstīs un pārskats par saņemtajiem statistikas datiem. Lai sagatavotu šo ziņojumu, dalībvalstīm ir pienākums iesniegt visu attiecīgo informāciju. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija pieņems lēmumu par to, vai ir jāveic piemērotas darbības.

Lai atbalstītu dalībvalstis priekšlikuma īstenošanā, Komisija veicinās saistībā ar jaunajām tehnoloģijām gūtās pieredzes apmaiņu un ar šīm jaunajām tehnoloģijām saistīto rasējumu kopīgu testēšanu. Turklāt Komisija arī veicinās tiesu iestāžu sadarbību, izveidojot fokusa grupu informācijas apmaiņai.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

1. pants. Priekšmets.

Šajā pantā ir izklāstīts direktīvas nolūks. Tajā jo īpaši ir izskaidroti trīs dažādie mērķi, proti, saskaņot definīcijas un sodus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem, uzlabot pārrobežu sadarbību un noteikt minimālo datu kopu par šaujamieroču izņemšanu.

2. pants. Definīcijas.

Šis pants satur direktīvā izmantoto terminu definīcijas. Vairākās definīcijās ir atsauce uz Direktīvu (ES) 2021/555 par ieroču iegādi un glabāšanu.

3. pants. Noziedzīgi nodarījumi.

Šajā noteikumā aprakstīti noziedzīgie nodarījumi, uz kuriem attiecas šī direktīva. Saskaņā ar ANO Šaujamieroču protokolu ir jānosaka kriminālatbildība par šaujamieroču nelikumīgu izgatavošanu, nelikumīgu apriti un marķējuma viltošanu un pārveidošanu. Kriminālatbildības noteikšana par nelikumīgu glabāšanu izriet no Šaujamieroču direktīvas (ES) 2021/555. Noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar rasējumiem, tiek uzskatīti par jauniem nodarījumiem. Tos var uzskatīt par sagatavošanas darbībām.

4. pants. Kūdīšana, sekmēšana, atbalstīšana un mēģinājums.

4. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par kūdīšanu veikt 3. panta 1. punktā minētos noziedzīgos nodarījumus, to sekmēšanu un atbalstīšanu. Šāda kriminālatbildības noteikšana ir prasība arī saskaņā ar ANO Šaujamieroču protokolu.

5. pants. Sodi fiziskām personām.

Šajā pantā ir paredzēti minimālie standarti ar mērķi nodrošināt, ka par 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir paredzēti efektīvi, samērīgi un atturoši kriminālsodi. Sodu noteikšanā iespēju robežās par vadošo principu tika izmantots vidējais pašreizējo sodu līmenis dalībvalstīs.

Šā panta 3. punkta mērķis ir panākt, ka dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem var piemērot papildu sodus un pasākumus, kas ļauj pielāgot reakciju uz dažāda veida noziedzīgu rīcību.

6. pants. Juridisku personu atbildība.

Šajā pantā ir noteikts pienākums nodrošināt juridisko personu atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 3. un 4. pantā, ja šādi nodarījumi ir izdarīti to labā. Šajā pantā arī paredzēts, ka dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai juridiskās personas var saukt pie atbildības par uzraudzības un kontroles trūkumu, kas ir ļāvis izdarīt kādu no 3. un 4. pantā minētajiem nodarījumiem. Turklāt juridiskas personas atbildība nedrīkst izslēgt kriminālprocesu pret fiziskām personām.

7. pants. Sodi juridiskām personām.

Šajā pantā ir noteikti sodi, kas piemērojami juridiskām personām, kuras ir iesaistītas šā priekšlikuma darbības jomā esošos noziedzīgos nodarījumos.

8. pants. Atbildību pastiprinoši apstākļi.

Šajā pantā izklāstīti atbildību pastiprinoši apstākļi, kas jāņem vērā, piemērojot sodus par 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

9. pants. Atbildību mīkstinoši apstākļi.

Šajā pantā izklāstīti atbildību mīkstinoši apstākļi, kas jāņem vērā, piemērojot sodus par 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

10. pants. Izmeklēšanas instrumenti.

Šis noteikums paredz, ka jābūt darītiem pieejamiem īpašiem izmeklēšanas instrumentiem 3. un 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai.

11. pants. Šaujamieroču pārvaldība un atbrīvošanās no tiem.

Ar šo noteikumu tiek transponēts ANO Šaujamieroču protokola 6. pants par šaujamieroču pārvaldību un atbrīvošanos no tiem.

12. pants. Noilguma termiņi.

Šajā pantā ir izklāstīti noteikumi par noilguma termiņiem, lai kompetentajām iestādēm dotu iespēju noteiktā laikposmā izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, uzsākt kriminālvajāšanu par tiem un iztiesāt noziedzīgu nodarījumu lietas.

13. pants. Jurisdikcija.

Šajā pantā ir paredzēti noteikumi par jurisdikciju, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis nosaka jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums, un informē Komisiju, ja tās nolemj paplašināt šo jurisdikciju īpašos gadījumos, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts ārpus to teritorijas.

14. pants. Apmācība.

Šā noteikuma mērķis ir uzlabot apmācības pasākumus visā izpildes panākšanas ķēdē, lai nodrošinātu, ka visām iesaistītajām pusēm ir nepieciešamās specializētās prasmes un iemaņas savu uzdevumu rezultatīvai pildīšanai.

15. pants. Koordinācija un sadarbība starp kompetentajām iestādēm dalībvalstī.

Šis noteikums paredz, ka dalībvalstīm ir jāizveido viens centrālais valsts kontaktpunkts “Šaujamieroči”, kam jānodrošina koordinācija un sadarbība stratēģiskā un operatīvā līmenī starp visām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras iesaistītas ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un apkarošanā.

16. pants. Sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, kā arī Savienības struktūrām vai aģentūrām.

Šajā noteikumā ir aprakstīta nepieciešamība pēc pārrobežu sadarbības attiecībā uz tiem nodarījumiem, par kuriem ir aizdomas, ka tiem ir pārrobežu raksturs. Šis noteikums arī paredz, ka dalībvalstīs ir obligāti jāizveido valstu kontaktpunkti “Šaujamieroči”. Turklāt šis noteikums arī paredz, ka dalībvalstis var sadarboties attiecībā uz tādu rasējumu kopīgu testēšanu, par kuriem ir aizdomas, ka tie izstrādāti šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu vai munīcijas privātai izgatavošanai.

17. pants. Izņemto šaujamieroču reģistrēšana un deleģētie akti.

Šis noteikums paredz pienākumu, reģistrējot izņemtos šaujamieročus, izmantot minimālo datu kopu. Minimālā datu kopa ir noteikta pielikumā. Tāpēc noteikumā ir iekļauta arī iespēja grozīt pielikumu, izmantojot deleģēto aktu.

18. pants. Statistikas dati.

Šis noteikums attiecas uz nepieciešamību sistemātiski vākt statistikas datus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem. Tajā noteikts, ka dalībvalstīm attiecīgie statistikas dati jāvāc, jāpublicē un jānosūta Komisijai vismaz reizi piecos gados. Tajā arī noteikts pienākums nosūtīt Eiropolam informāciju par reģistrētiem izņemtajiem šaujamieročiem. Šis noteikums arī paredz prasību dalībvalstīm glabāt datus vismaz 20 gadus. Visbeidzot, šajā noteikumā Komisijai paredzēts pienākums vismaz reizi piecos gadus publicēt ziņojumu, kura pamatā ir dalībvalstu nosūtītie statistikas dati.

19. pants. Deleģēšanas īstenošana.

Šajā pantā ir paredzēti nosacījumi deleģēto aktu pieņemšanai, izstrādei un grozīšanai.

20. pants. Grozījumi citā instrumentā.

Ar šo noteikumu groza spēkā esošo Direktīvu (ES) 2024/1260 14(14), lai iekļautu noziedzīgus nodarījumus, kas noteikti šīs iniciatīvas 3. un 4. pantā.

21. pants. Ziņošana.

Šajā pantā Komisijai paredzēts pienākums astotajā gadā pēc direktīvas stāšanās spēkā un pēc tam reizi piecos gados iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par direktīvas pievienoto vērtību. Šajā ziņojumā iekļauj dalībvalstu iesniegto informāciju par statistiku un īstenošanu.

22., 23. un 24. pants.

Šajos pantos ir ietverti papildu noteikumi par direktīvas transponēšanu dalībvalstīs, stāšanos spēkā un tās adresātiem.

Pielikums. Minimālā datu kopa izņemto šaujamieroču reģistrēšanai.

Pielikumā ir ietverta minimālā datu kopa, kas dalībvalstīm jāizmanto, lai reģistrētu ar noziedzīgu kontekstu saistītus izņemtos šaujamieročus.

2026/0059 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par šaujamieroču nelikumīgas aprites un citu ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu apkarošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2024/1260

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību 15(1) un jo īpaši tā 83. panta 1. un 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 16(2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LED) 3. pantu Savienībai jāpiedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpa bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu.

(2)Šaujamieroču nelikumīga aprite ir īpaši smagu noziegumu joma, kā atzīts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), un tā bieži tiek veikta organizētās noziedzības ietvaros vai saistībā ar terorismu. Šaujamieroču nelikumīgas aprites novēršana un apkarošana ir Savienības un dalībvalstu prioritāte.

(3)Šaujamieroču nelikumīgas aprites un citu ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu un to izraisīto seku apmēra pieaugums, kas mazina Savienības šaujamieroču tiesību aktu efektivitāti, Savienībā pastāvīgi raisa bažas. Šādu noziedzīgo nodarījumu ietekme arvien biežāk sniedzas pāri to dalībvalstu robežām, kurās tie ir izdarīti. Tie rada apdraudējumu Savienības iedzīvotājiem, tādēļ uz tiem ir pienācīgi un iedarbīgi jāreaģē – tam savukārt bieži ir nepieciešama rezultatīva pārrobežu sadarbība.

(4)Šaujamieroču nelikumīga izgatavošana ietver šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas izgatavošanu privāti, bez tirgotāja atļaujas, izmantojot 3D printeri, ciparvadības (CNC) metāla frēzmašīnu vai līdzīgu datorizētu sistēmu. Rasējumi ir noteikti nepieciešams elements šāda veida ražošanai. Uz rasējumu balstīta nelikumīga izgatavošana kļūst par arvien nozīmīgāku veidu, kādā šaujamieročus iegūst organizētās noziedzības un terorisma vajadzībām, izgatavojot šaujamieročus, par kuriem jau no paša sākuma nekas nav zināms un kuri nav izsekojami.

(5)Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/748/EK 17 (3) Komisija parakstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu (“ANO Šaujamieroču protokols”). Savienība ratificēja ANO Šaujamieroču protokolu ar Padomes Lēmumu 2014/164/ES 18 (4).

(6)ANO Šaujamieroču protokola 5. pantā ir noteikts, ka līgumslēdzējām valstīm jānosaka kriminālatbildība par šaujamieroču nelikumīgu izgatavošanu, to nelikumīgu apriti, šaujamieroču marķējuma viltošanu vai nelikumīgu izdzēšanu, noņemšanu vai mainīšanu, mēģinājumu izdarīt kādu no minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai piedalīties tajā, kā arī par minēto noziedzīgo nodarījumu organizēšanu, vadīšanu, sekmēšanu, atbalstīšanu, veicināšanu vai padomu došanu to izdarīšanai.

(7)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/555 19 (5) atļauj šaujamieroču vai to būtisku sastāvdaļu izgatavošanu, tirdzniecību, maiņu, izīrēšanu, labošanu, modifikāciju vai pārveidošanu un munīcijas izgatavošanu, tirdzniecību, maiņu, modifikāciju vai pārveidošanu tikai tad, ja ir piešķirta tirgotāja īpaša atļauja. Minētā direktīva arī atļauj darījumu apspriešanu vai organizēšanu šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu vai munīcijas pirkšanai, pārdošanai vai piegādei un šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu vai munīcijas nodošanas organizēšanu tikai tad, ja ir piešķirta īpaša tirdzniecības starpnieka atļauja.

(8)Direktīva (ES) 2021/555 atļauj šaujamieroču iegādi un glabāšanu tikai noteiktos apstākļos, un tajā noteikta prasība, ka dalībvalstīm jāparedz noteikumi par sodiem, kas piemērojami par atbilstīgi Direktīvai (ES) 2021/555 pieņemto valsts noteikumu pārkāpumiem. Direktīva (ES) 2021/555 ļauj dalībvalstīm pieņemt tiesību aktus, kas ir stingrāki nekā minētā direktīva.

(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/41 20 (6) atļauj šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas importu, eksportu un tranzītu tikai tad, ja ir piešķirta īpaša atļauja.

(10)Lai nodrošinātu iekšējā tirgus integritāti Savienībā saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555 un Regulu (ES) 2025/41, vienlaikus arī panākot augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā un ņemot vērā ANO Šaujamieroču protokolu, ir jāparedz minimālie noteikumi par definīciju un sodu noteikšanu tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem, un par minēto instrumentu efektīvu izpildi.

(11)Minēto instrumentu kontekstā dezaktivētu šaujamieroču nelikumīga reaktivēšana būtu jāuzskata par nelikumīgu izgatavošanu, jo reaktivēšana, kas veikta bez saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555 nepieciešamās atļaujas, ietver manipulācijas, kas tiek uzskatītas par izgatavošanu. Nelikumīga šaujamieroču tirdzniecības starpniecība būtu jāuzskata par šaujamieroču nelikumīgu apriti, jo saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555 tirdzniecībai ir nepieciešama tirdzniecības starpnieka licence. Nelikumīga tirdzniecība būtu jāuzskata vai nu par šaujamieroču nelikumīgu apriti, vai par nelikumīgu izgatavošanu, vai abām, jo saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555 gan izgatavošanai, gan tirdzniecībai ir nepieciešama tirgotāja licence. Ieroču embargo pārkāpumi būtu jāuzskata par šaujamieroču nelikumīgu apriti, jo nebūtu jāpiešķir atļauja eksportam uz tādām valstīm, uz kurām attiecas ieroču embargo. Atļaujas neesamība ir būtisks elements šaujamieroču nelikumīgas aprites definīcijā.

(12)Nevajadzētu tikt ietekmētām to pilsoņu tiesībām, kuri saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555 un Regulu (ES) 2025/41 likumīgi glabā, lieto, izgatavo un tirgo šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas vai munīciju.

(13)Pēdējo gadu laikā ir parādījušās jaunas tehnoloģijas, kas sniedz iespēju privāti izgatavot šaujamieročus, to būtiskas sastāvdaļas un munīciju (piemēram, 3D drukāšana, ko dēvē arī par aditīvo ražošanu), un tās kļūst arvien piekļūstamākas un cenu ziņā pieejamākas. Minētās tehnoloģijas balstās uz digitālajiem rasējumiem, kurus var lejupielādēt, izplatīt un izmantot šaujamieroču nelikumīgai ražošanai. Ņemot vērā apdraudējuma situācijas attīstību un saskaņā ar ieteikumiem, kas sniegti ANO Rezolūcijā 12/3 21 (7), kura pieņemta Vīnē 2024. gada 14.–18. oktobrī notikušajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Pušu konferences 12. sesijā, rasējumu glabāšana, piekļuve tiem, to izplatīšana un izveide būtu jānosaka par krimināli sodāmu visās dalībvalstīs.

(14)Īpaša uzmanība būtu jāpievērš rasējumu izplatīšanai, jo tie pēc savas būtības ir ātri pavairojami un izplatāmi. Tiklīdz rasējums tiek kopīgots tiešsaistē, ātri zūd kontrole pār to – rodas cikls, kurā tas tiek kopēts un izplatīts daudzās platformās, apejot tradicionālo uzraudzību. Tāpēc rasējumu izplatīšana būtu jāuzskata par noziedzīgu nodarījumu jebkādos apstākļos – atšķirībā no nodarījumiem, kas saistīti ar rasējumu izveidi, iegūšanu, glabāšanu un kopīgošanu. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš izplatīšanas novēršanai, nosakot stingrus atbildības standartus, kuri paredz, ka izplatīšana nolaidības rezultātā tiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu arī tad, ja noziedzīga nodoma nav bijis.

(15)Aditīvās ražošanas metodes, piemēram, 3D drukāšana, var būt vērtīgs rūpnieciskās ražošanas un inovācijas virzītājspēks. Nekādiem to izmantošanas ierobežojumiem nebūtu jāietekmē likumīga lietošana, ko veic šaujamieroču tirgotāji, kuri saņēmuši atļauju saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555, vai citas atļauju saņēmušas juridiskas vai fiziskas personas. Tiem nevajadzētu vērsties pret nozares pētniecību un inovatīvu attīstību.

(16)Fiziskām un juridiskām personām, kas ir atbildīgas par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, būtu jāparedz iedarbīgi, atturoši un samērīgi sodi un pasākumi, kas atspoguļo šādu nodarījumu smagumu.

(17)Šajā nolūkā attiecībā uz fiziskām personām būtu jānosaka minimālais maksimālā brīvības atņemšanas termiņa ilgums. Ņemot vērā iespējamo kaitējumu, ko šaujamierocis var izraisīt – tostarp smagus ievainojumus un nāvi –, un šaujamieroču ilgo kalpošanas laiku, ir lietderīgi noteikt tādus sodu minimālos līmeņus, kas atspoguļotu ar šaujamieročiem saistīto noziedzīgo nodarījumu radīto dzīvības apdraudējumu un kas būtu samērīgi ar konkrētā nodarījuma radīto risku, smagumu un nelikumības pakāpi. Šajā direktīvā paredzētie maksimālie brīvības atņemšanas termiņi par noziedzīgiem nodarījumiem, kurus izdarījušas fiziskas personas, būtu jāattiecina vismaz uz vissmagākajiem šādu nodarījumu veidiem. Šajā direktīvā papildus vajadzībai nodrošināt, ka sodiem kopumā jābūt efektīviem, atturošiem un samērīgiem, nav noteiktas nekādas prasības attiecībā uz minimālo sodu līmeni, kas dalībvalstīm būtu jāpiemēro.

(18)Ņemot vērā to, ka arī uz juridiskām personām attiecas Savienības tiesību akti šaujamieroču jomā, šādas juridiskas personas būtu jāsauc pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar Savienības šaujamieroču jomas tiesību aktu pārkāpumiem, kā definēts un paredzēts šajā direktīvā. Attiecībā uz šajā direktīvā definētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un noteiktajiem sodiem termins “juridiska persona” būtu jāsaprot kā jebkura juridiska vienība, kam šāds statuss ir saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai publiskas struktūras, kuras īsteno valsts varu, un publiskas starptautiskās organizācijas. Tā kā šī direktīva nosaka minimālos noteikumus, dalībvalstis var pieņemt stingrākus noteikumus, tostarp noteikumus par publisku iestāžu kriminālatbildību.

(19)Ciktāl rīcība, kas ir šaujamieroču nelikumīga aprite un citi ar šaujamieročiem saistīti noziedzīgi nodarījumi, ir attiecināma uz juridiskām personām, šādas juridiskas personas būtu jāsauc pie atbildības par šādu nodarījumu tikai tad, ja ir spēkā visi 3. pantā izklāstītie noziedzīga nodarījuma sastāva elementi. Atbildībai būtu jānodrošina pārskatatbildība, jānovērš turpmāki noziedzīgi nodarījumi un jāattur no to veikšanas. Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, dalībvalstīm, kuru tiesību aktos ir paredzēta juridisku personu kriminālatbildība, būtu jānodrošina, ka to tiesību akti paredz iedarbīgus, atturošus un samērīgus kriminālsodu veidus un līmeņus. Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, tām dalībvalstīm, kuru tiesību akti juridisku personu kriminālatbildību neparedz, būtu jānodrošina, ka to tiesību akti paredz iedarbīgus, atturošus un samērīgus nekrimināltiesisku sodu veidus un līmeņus. Šajā nolūkā būtu jānosaka maksimālā naudas soda līmeņa minimālās summas. Šajā direktīvā par noziedzīgiem nodarījumiem paredzēto naudas sodu maksimālie līmeņi būtu jāattiecina vismaz uz vissmagākajiem šādu nodarījumu veidiem, kā precizēts direktīvā. Lai nodrošinātu, ka piemērotais sods ir iedarbīgs, atturošs un samērīgs, būtu jāņem vērā attiecīgo juridisko personu nodarījuma smagums, kā arī individuālie, finansiālie un citi apstākļi. Dalībvalstīm būtu jāspēj noteikt naudas sodu maksimālos līmeņus vai nu kā procentuālo daļu no attiecīgās juridiskās personas kopējā globālā apgrozījuma, vai kā fiksētas summas.

(20)Piemērojot kopējā globālā apgrozījuma kritēriju saistībā ar juridiskām personām nosakāmajiem naudas sodiem, dalībvalstīm būtu jāizlemj, vai minēto apgrozījumu aprēķināt, balstoties uz finanšu gadu pirms gada, kurā izdarīts noziedzīgais nodarījums, vai uz finanšu gadu pirms gada, kurā pieņemts lēmums par naudas soda uzlikšanu. Tas būtu jāatstāj tiesu iestāžu ziņā. Dalībvalstīm būtu arī jāapsver iespēja paredzēt noteikumus gadījumiem, kad naudas soda apmēru nav iespējams noteikt, balstoties uz juridiskās personas kopējo globālo apgrozījumu finanšu gadā pirms gada, kurā izdarīts noziedzīgais nodarījums, vai finanšu gadā pirms gada, kurā pieņemts lēmums par naudas soda uzlikšanu. Šādos gadījumos dalībvalstīm būtu jāspēj izmantot citus kritērijus, piemēram, kopējo globālo apgrozījumu citā finanšu gadā.

(21)Šaujamieročiem ir ilgs kalpošanas laiks. Nonākuši nelikumīgā tirgū, tie var radīt kaitējumu gadu desmitiem ilgi. Tāpēc šiem noziegumiem nebūtu jāpiemēro iekšējā tirgus instrumentos izmantotās standarta procentu likmes, kas paredzētas ar globālo apgrozījumu saistītiem naudas sodiem.

(22)Dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jānosaka naudas sodu maksimālais apmērs fiksētās summās. Šādu naudas sodu augstākie līmeņi būtu jāpiemēro vissmagākajiem noziedzīgu nodarījumu veidiem, ko izdarījušas finansiāli spēcīgas juridiskas personas. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt šo augstāko naudas sodu līmeņu aprēķināšanas metodi. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu fiksētās summās noteikto sodu līmeņu regulāru pārskatīšanu, ņemot vērā inflācijas līmeni un citas monetārās vērtības svārstības, saskaņā ar savos valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām. Dalībvalstīm, kuru valūta nav euro, maksimālie naudas sodu līmeņi būtu jānosaka savā valūtā atbilstoši līmeņiem, kuri šajā direktīvā noteikti euro tās spēkā stāšanās dienā. Minētajām dalībvalstīm sodu līmeņi būtu regulāri jāpārskata, ņemot vērā arī valūtas kursa izmaiņas.

(23)Direktīvā noteiktajām naudas sodu maksimālo līmeņu minimālajām summām nebūtu jāietekmē tiesnešu vai tiesu rīcības brīvība atsevišķos gadījumos kriminālprocesā piemērot atbilstošus sodus. Tā kā šī direktīva neparedz nekādas prasības attiecībā uz valsts tiesību aktos noteikto naudas sodu minimālo apmēru par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem un ko izdarījušas juridiskas personas, tiesnešiem vai tiesām jebkurā gadījumā būtu jāpiemēro atbilstoši sodi, ņemot vērā attiecīgās juridiskās personas individuālos, finansiālos un citus apstākļus un nodarījuma smagumu.

(24)Lai nodrošinātu pilnīgu pārskatatbildību, faktam, ka juridiskas personas tiek sauktas pie atbildības saskaņā ar šo direktīvu, nebūtu jāizslēdz kriminālprocesa sākšana pret fiziskām personām, kas ir izdarījušas šajā direktīvā definētos noziedzīgos nodarījumus, kūdījušas uz tiem vai bijušas to līdzdalībnieces. Ja ir izpildīti kriminālatbildības nosacījumi, ar šādām fiziskām personām būtu jāsaprot arī uzņēmuma valdes locekļi.

(25)Uzlikto sodu līmeņi būtu vēl vairāk jātuvina, un šādu līmeņu iedarbīgums būtu jāveicina, nosakot vienotus atbildību pastiprinošus apstākļus, kas atspoguļo izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu. Jēdziens “atbildību pastiprinoši apstākļi” būtu jāsaprot vai nu kā fakti, kas tiesnesim dod iespēju par vienu un to pašu noziedzīgo nodarījumu pasludināt spriedumus, kas ir stingrāki par tiem, kurus parasti pasludina, ja tādu faktu nav, vai kā iespēja kumulatīvi apvienot lietā vairākus noziedzīgus nodarījumus, lai paaugstinātu soda līmeni. Tāpēc dalībvalstīm nav pienākuma paredzēt īpašus atbildību pastiprinošus apstākļus, ja valsts tiesību akti jau paredz atsevišķus noziedzīgus nodarījumus, kam var tikt noteikti smagāki sodi.

(26)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vismaz viens no šajā direktīvā paredzētajiem atbildību pastiprinošajiem apstākļiem tiek paredzēts kā iespējams atbildību pastiprinošs apstāklis saskaņā ar to tiesību sistēmā piemērojamiem noteikumiem. Jebkurā gadījumā lēmums par to, vai palielināt vai samazināt sodu, ņemot vērā katras konkrētās lietas īpašos apstākļus, būtu jāatstāj tiesneša vai tiesas ziņā.

(27)Ja izmeklēšanas laikā tiek atklāts liels skaits šaujamieroču, tas būtu jāuzskata par atbildību pastiprinošu apstākli. Šajā nolūkā dalībvalstīm vajadzētu būt vienotai izpratnei par to, ko nozīmē liels skaits šaujamieroču.

(28)Papildu sodi vai pasākumi, kas nav finansiālas sankcijas, bieži vien ir efektīvāki nekā finansiālas sankcijas, jo īpaši attiecībā uz juridiskām personām. Tāpēc attiecīgajām procedūrām vajadzētu paredzēt iespēju piemērot tādus papildu sodus vai pasākumus, kas nav finansiālas sankcijas. Šādi sodi vai pasākumi varētu būt, piemēram, konkrētu pabalstu vai finansējuma saņemšanas iespēju atņemšana, atļauju un pilnvarojumu veikt noteiktas darbības atsaukšana, šaujamieroču konfiskācija (neatkarīgi no tā, vai tie tiek glabāti likumīgi vai nelikumīgi), šaujamieroču atļaujas atsaukšana vai atteikšana, ar šaujamieroču glabāšanu un izmantošanu saistīto tiesību atņemšana un aizliegums veikt konkrētas profesionālās darbības. Tam nebūtu jāietekmē tiesnešu vai tiesu rīcības brīvība atsevišķos gadījumos kriminālprocesos noteikt atbilstošus sodus.

(29)Šī direktīva būtu jāpiemēro, neskarot valsts krimināltiesību vispārējos noteikumus un principus par notiesāšanu un sodu izpildi atbilstoši katras atsevišķās lietas konkrētajiem apstākļiem. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt vispiemērotākos papildu sodus vai pasākumu veidus. Jo īpaši, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem kā sodu var piemērot atļauju atsaukšanu attiecībā uz tādu darbību veikšanu, kuru rezultātā izdarīts attiecīgais noziedzīgais nodarījums, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesneši vai tiesas var šādu sodu uzlikt pašas vai ka tiek informēta cita kompetenta iestāde, kas var rīkoties saskaņā ar valsts procesuālajiem noteikumiem.

(30)Lai nodrošinātu efektīvu izmeklēšanu un saukšanu pie kriminālatbildības par šaujamieroču nelikumīgu apriti un citiem ar šaujamieročiem saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, atbildīgajiem par izmeklēšanu un kriminālvajāšanu šādos nodarījumos vajadzētu būt iespējai izmantot efektīvus izmeklēšanas līdzekļus, piemēram, tādus, ko izmanto organizētās noziedzības vai citu smagu noziegumu apkarošanā. Šādiem līdzekļiem attiecīgā gadījumā būtu jāietver, piemēram, kratīšana jebkurā personīgajā īpašumā, sakaru pārtveršana, slepena novērošana, tostarp elektroniska novērošana, audioierakstu veikšana privātos vai sabiedriskos transportlīdzekļos un vietās un to glabāšana, personu vizuālo attēlu iegūšana sabiedriskos transportlīdzekļos un vietās un to glabāšana, kontrolētas piegādes un finanšu izmeklēšana.

(31)Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt visus nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) Nr. 2024/1260 22 (8). Lai nodrošinātu terminoloģisko konsekvenci ar citiem tiesību aktiem šaujamieroču jomā, piemēram, ANO Protokolu un Šaujamieroču regulu, šajā direktīvā būtu jāizmanto termins “izņemšana”. Šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas izņemšanas kontekstā “izņemšana” būtu jāsaprot kā Direktīvā (ES) 2024/1260 minētā “iesaldēšana”.

(32)Lai nodrošinātu, ka kompetentajām iestādēm ir pietiekami daudz laika veikt sarežģītas izmeklēšanas un kriminālvajāšanu, dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par noilguma termiņiem, kas vajadzīgi, lai efektīvi apkarotu ar šaujamieročiem saistītus noziedzīgus nodarījumus, neskarot valsts noteikumus, kuros nav noteikti noilguma termiņi izmeklēšanai, kriminālvajāšanai un izpildei. Principā noilguma termiņš sākas no noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīža. Tomēr, tā kā šī direktīva paredz minimālos noteikumus, dalībvalstis var paredzēt, ka noilguma termiņš sākas vēlāk, proti, no brīža, kad noziedzīgais nodarījums atklāts vai konstatēts, ar nosacījumu, ka šāds atklāšanas brīdis ir skaidri noteikts saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ar šo direktīvu dalībvalstīm ir atļauts noteikt īsākus noilguma termiņus, nekā paredzēts šajā direktīvā, ar nosacījumu, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem precizējamu darbību gadījumā to tiesību sistēmās šādus īsākus noilguma termiņus ir iespējams pārtraukt vai apturēt.

(33)Ņemot vērā noziedznieku mobilitāti apvienojumā ar šajā direktīvā definēto noziedzīgo nodarījumu pārrobežu raksturu un iespēju veikt pārrobežu izmeklēšanas, dalībvalstīm būtu jānosaka jurisdikcija, lai būtu iespējams šādus nodarījumus apkarot iedarbīgi. Ja noziedzīgs nodarījums ir vairāk nekā vienas dalībvalsts jurisdikcijā, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, tostarp ar Eurojust palīdzību, lai, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 23 (9), noteiktu, kura dalībvalsts ir vispiemērotākā kriminālvajāšanai. Konkrētajai dalībvalstij būtu jānosaka jurisdikcija attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti uz kuģa vai gaisa kuģī, kas reģistrēts minētajā dalībvalstī vai kuģo vai lido ar tās karogu, ņemot vērā saistītos standartus atbilstoši attiecīgajām starptautiskajām konvencijām.

(34)Resursu un izpildes panākšanas pilnvaru trūkums valsts iestādēm, kas atklāj, izmeklē, iztiesā ar šaujamieročiem saistītus noziedzīgus nodarījumus vai veic kriminālvajāšanu par tiem, rada šķēršļus iedarbīgai minēto nodarījumu prevencijai un sodīšanai. Konkrētāk, resursu trūkums iestādēm var liegt iespēju veikt jebkādas darbības vai ierobežot to izpildes panākšanas darbības, savukārt noziedzniekiem tas dod iespēju izvairīties no atbildības vai saņemt noziedzīgā nodarījuma smagumam neatbilstošu spriedumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts iestādēm, kas atklāj, izmeklē ar šaujamieročiem saistītus noziedzīgus nodarījumus, veic kriminālvajāšanu vai tos iztiesā, ir pietiekams skaits kvalificētu darbinieku un pietiekami finanšu, tehniskie un tehnoloģiskie resursi, kas vajadzīgi, lai tās varētu efektīvi pildīt savas funkcijas, kuras saistītas ar šīs direktīvas īstenošanu. Tām būtu arī jānodrošina minēto iestāžu pienācīgs specializācijas līmenis ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu jomā saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānosaka minimālie kritēriji attiecībā uz resursiem un izpildes panākšanas pilnvarām. Šajā sakarā būtu jāņem vērā dalībvalstu konstitucionālās tradīcijas un tiesību sistēmas struktūra, kā arī citi valsts apstākļi.

(35)Valstu kontaktpunktu “Šaujamieroči” izveide vai izraudzīšanās ir vērtīgs rīks pārrobežu sadarbībā, kā tas atzīts politikas instrumentos. Tāpēc visām dalībvalstīm būtu jāizveido šādi valstu kontaktpunkti “Šaujamieroči”, kuriem būtu uzticēti līdzīgi pienākumi. Galvenais mērķis ir nodrošināt visaptverošu pieeju šaujamieroču integrētai kontrolei. Tas būtu jādara stratēģiskā un operatīvā līmenī, koordinēti vācot, analizējot informāciju un apmainoties ar to, lai uzlabotu zināšanas par apdraudējumiem un labāk informētu valstu tiesībaizsardzības iestādes. Valsts kontaktpunkts “Šaujamieroči” var būt arī noteikts valsts kontaktpunkts, kā minēts ANO Šaujamieroču protokola 13. pantā.

(36)Lai apkarotu šaujamieroču nelikumīgu apriti, šādas aprites un citu ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu pārrobežu rakstura dēļ ir vajadzīga spēcīga koordinēta reakcija un sadarbība dalībvalstīs un to starpā, kā arī ar attiecīgajām Savienības aģentūrām un struktūrām un to starpā, tostarp ar Eurojust, Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 24 (10), un Eiropas Prokuratūru to attiecīgajās kompetences jomās un saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu, un ar kaimiņvalstīm, jo īpaši paplašināšanās partneriem. Minētajā nolūkā būtu efektīvi jāizmanto pieejamie sadarbības instrumenti un resursi, tādi kā kopējas izmeklēšanas grupas un Eurojust atbalstītas koordinācijas sanāksmes. Ņemot vērā šaujamieroču nelikumīgas aprites un citu ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu globālo raksturu, ir vajadzīga starptautiska mēroga pretreakcija, tāpēc Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāstiprina sadarbība ar attiecīgajām trešām valstīm. Spēcīga un koordinēta atbildes rīcība un sadarbība ir vajadzīga, lai nodrošinātu un iegūtu arī elektroniskus pierādījumus.

(37)Dalībvalstīm būtu jānosaka kriminālatbildība tikai par tādu rasējumu neatļautu izveidi, iegādi, glabāšanu un kopīgošanu, kuri paredzēti ar kaujas munīciju lietojamu šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu vai munīcijas izgatavošanai. Dalībvalstis var nolemt ieviest īpašas atļaujas fiziskām un/vai juridiskām personām likumīgu darbību veikšanai ar šiem rasējumiem. Tas ir jo īpaši svarīgi tam, lai pētniecības iestādes un šaujamieroču nozare varētu turpināt izstrādāt aditīvās ražošanas metodes. Dalībvalstis var sadarboties, lai atvieglotu rasējumu kopīgu testēšanu un šo testu rezultātu savstarpēju atzīšanu.

(38)Saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie krimināltiesiskie pasākumi būtu jāīsteno samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma raksturu un apstākļiem, ņemot vērā izvirzītos leģitīmos mērķus un to nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā; nebūtu pieļaujama nekāda patvaļa, rasisms vai diskriminācija.

(39)Lai iedarbīgi vērstos pret šajā direktīvā definētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kompetentajām iestādēm dalībvalstīs ir jāvāc precīzi, konsekventi un salīdzināmi statistikas dati par minētajiem nodarījumiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir ieviesta adekvāta digitālā sistēma, ar ko reģistrē, ģenerē un nosūta jau pastāvošus statistikas datus par šajā direktīvā definētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Ir svarīgi, lai minētos statistikas datus dalībvalstis izmantotu izpildes panākšanas pasākumu stratēģiskās un operacionālās plānošanas vajadzībām, kā arī nolūkā analizēt šo noziedzīgo nodarījumu mērogu un tendences un sniegt informāciju iedzīvotājiem.

(40)Lai izveidotu visaptverošu priekšstatu par apdraudējumu, ko rada ar šaujamieročiem saistīti noziedzīgi nodarījumi, un savlaicīgi virzītu politikas veidošanu, dalībvalstīm sešus gadus pēc transponēšanas un pēc tam reizi piecos gados būtu jānosūta Komisijai statistikas dati par minētajiem nodarījumiem.

(41)Datiem par šaujamieroču izņemšanu vajadzētu būt pieejamiem Savienības repozitorijā, lai atvieglotu sadarbību starp dalībvalstīm, jo īpaši pārrobežu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un notiesāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem.

(42)Lai nodrošinātu, ka tiek vākti, izstrādāti, sagatavoti un izplatīti visbūtiskākie statistikas dati, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt pielikumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 25 (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visus dokumentus vajadzētu saņemt vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(43)Direktīvu (ES) 2024/1260 jau piemēro noziedzīgiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas ANO Šaujamieroču protokols. Tā kā ar šo direktīvu īsteno un papildina ANO Šaujamieroču protokolu, būtu jāgroza Aktīvu atgūšanas direktīvas darbības joma, lai iekļautu arī šo direktīvu.

(44)Tā kā šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet – ņemot vērā nepieciešamību pēc Savienības mērogā saskaņotiem noteikumiem – tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(45)Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības, jo īpaši ES Pamattiesību hartas 16. un 17. pants, kuros attiecīgi minēta darījumdarbības brīvība un atzītas tiesības uz īpašumu. Turklāt šajā direktīvā ir ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Hartā, tostarp personas datu aizsardzība, vārda un informācijas brīvība, darījumdarbības brīvība, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz aizstāvību, noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principi, kā arī tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam krimināllietā par vienu un to pašu noziedzīgo nodarījumu. Šai direktīvai ir jānodrošina minēto tiesību un principu pilnīga ievērošana, un tā būtu attiecīgi jāīsteno.

(46)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā un Dānijai šī direktīva nav saistoša un nav jāpiemēro.

(47)[Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā un šī direktīva tai nav saistoša un nav jāpiemēro,] VAI [Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Īrija [ar … vēstuli] ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā,]

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir paredzēti minimālie noteikumi ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu definēšanai un sodu noteikšanai, kā arī pasākumi pārrobežu sadarbības uzlabošanai un noteikumi minimālās datu kopas izveidei par šaujamieroču izņemšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1. “šaujamierocis” ir šaujamierocis, kā definēts Direktīvas (ES) 2021/555 1. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

2. “būtiska sastāvdaļa” ir būtiska daļa, kā definēts Direktīvas (ES) 2021/555 1. panta 1. punkta 2) apakšpunktā;

3. “munīcija” ir munīcija, kā definēts Direktīvas (ES) 2021/555 1. panta 1. punkta 3) apakšpunktā;

4. “rasējums” ir digitālas tehniskā projekta datnes, ko ar piemērotu programmatūru var izmantot vai atpazīt 3D printeris, ciparvadības (CNC) metāla frēzmašīna vai līdzīga datorizēta sistēma šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu vai munīcijas izgatavošanas nolūkā;

5. “izplatīt” nozīmē darīt pieejamu sabiedrībai;

6. “juridiska persona” ir jebkura juridiska vienība, kam šāds statuss ir saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, izņemot valstis vai publiskas struktūras, kuras īsteno valsts varu, un publiskas starptautiskās organizācijas.

3. pants

Ar šaujamieročiem saistīti noziedzīgi nodarījumi

1.Dalībvalstis nodrošina, ka jebkura no turpmāk minētajām darbībām, ja tā izdarīta ar nodomu, ir noziedzīgs nodarījums neatkarīgi no tā, vai tā izdarīta tiešsaistē vai bezsaistē:

(a)šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu vai munīcijas izgatavošana vai montāža, ko veic jebkādos no turpmāk aprakstītajiem apstākļiem:

(i)no jebkādām nelikumīgā apritē iegūtām šādu šaujamieroču būtiskām sastāvdaļām; vai

ii)bez atļaujas, ko saskaņā ar Direktīvas (ES) 2021/555 4. pantu izsniedz tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā notiek izgatavošana vai montāža; vai

iii)izgatavošanas laikā nemarķējot šaujamieročus un to būtiskas sastāvdaļas atbilstīgi Direktīvas (ES) 2021/555 4. pantam;

(b)šaujamieroču nelikumīga aprite, proti, šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu vai munīcijas imports, eksports, iegāde, pārdošana, piegāde, pārvietošana vai pārsūtīšana no vienas dalībvalsts vai trešās valsts teritorijas vai caur to uz citas dalībvalsts vai trešās valsts teritoriju, ko veic jebkādos no turpmāk aprakstītajiem apstākļiem:

(i)neviena no dalībvalstīm vai attiecīgajām trešām valstīm to neatļauj saskaņā ar Direktīvu (ES) 2021/555, Regulu (ES) 2025/41, ANO Šaujamieroču protokolu vai piemērojamiem valsts tiesību aktiem; vai

ii)šaujamieroči, to būtiskas sastāvdaļas vai munīcija nav marķēti atbilstīgi Direktīvas (ES) 2021/555 4. pantam vai Regulas (ES) 2025/41 6. pantam;

(c)šaujamieroču un to būtisku sastāvdaļu marķējuma(-u) viltošana vai nelikumīga dzēšana, noņemšana vai mainīšana;

(d)šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas glabāšana bez atļaujas vai deklarēšanas atbilstīgi Direktīvai (ES) 2021/555;

(e)rasējuma izveide, iegūšana, glabāšana vai kopīgošana bez atļaujas;

(f)rasējumu izplatīšana, zinot, ka šos rasējumus var izmantot, lai izdarītu jebkuru no a), b), d) un e) apakšpunktā minētajiem nodarījumiem.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punkta f) apakšpunktā minētā rīcība ir noziedzīgs nodarījums arī tad, ja tā izdarīta vismaz klajas nolaidības rezultātā.

4. pants

Kūdīšana, sekmēšana, atbalstīšana un mēģinājums

1.Dalībvalstis nodrošina, ka kūdīšana uz 3. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu, tā sekmēšana un atbalstīšana ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums neatkarīgi no tā, vai tas izdarīts tiešsaistē vai bezsaistē.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka mēģinājums veikt 3. panta 1. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu ir sodāms kā noziedzīgs nodarījums neatkarīgi no tā, vai tas izdarīts tiešsaistē vai bezsaistē.

5. pants

Sodi fiziskām personām

1.Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka par 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem ir piemērojami iedarbīgi, samērīgi un atturoši kriminālsodi.

2.Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka:

(a)par 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem piemērojamais maksimālais brīvības atņemšanas termiņš ir vismaz astoņi gadi;

(b)par 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto noziedzīgo nodarījumu piemērojamais maksimālais brīvības atņemšanas termiņš ir vismaz četri gadi;

(c)par 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto noziedzīgo nodarījumu piemērojamais maksimālais brīvības atņemšanas termiņš ir vismaz pieci gadi;

(d)par 3. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem piemērojamais maksimālais brīvības atņemšanas termiņš ir vismaz divi gadi.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskām personām, kuras ir izdarījušas 3. un 4. pantā minētos noziedzīgos nodarījumus, vajadzības gadījumā piemēro papildu kriminālsodus vai cita veida sodus vai pasākumus, kas ietver šādus elementus:

(a)naudas sodi, kas ir samērīgi ar attiecīgās fiziskās personas nodarījuma smagumu un individuālajiem, finansiālajiem un citiem apstākļiem un ko attiecīgā gadījumā nosaka, pienācīgi ņemot vērā kaitējuma smagumu un ilgumu;

(b)izslēgšana no piekļuves publiskajam finansējumam, tostarp iepirkuma procedūrām, dotācijām, koncesijām un licencēm;

(c)aizliegums juridiskā personā ieņemt tāda paša veida vadošu amatu, kāds tika izmantots noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;

(d)šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu vai munīcijas glabāšanas un lietošanas atļauju atsaukšana;

(e)pagaidu aizliegumi kandidēt uz publisku amatu;

(f)ja tas ir sabiedrības interesēs un pēc katra gadījuma izvērtēšanas atsevišķi, – visa vai daļēja tāda tiesas nolēmuma publicēšana, kas attiecas uz izdarīto noziedzīgo nodarījumu un piemērotajiem sodiem vai pasākumiem un kas notiesāto personu personas datus var ietvert tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos.

6. pants

Juridisku personu atbildība

1.Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 3. un 4. pantā, ja noziedzīgus nodarījumus minēto juridiskas personas labā ir izdarījusi persona, kura tajā ieņem vadošu amatu (“vadoša persona”) un kas rīkojas individuāli vai kā dalībniece minētās juridiskās personas struktūrā, pamatojoties uz jebko no turpmāk minētā:

(a)pilnvarām pārstāvēt juridisko personu;

(b)pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā;

(c)pilnvarām īstenot kontroli juridiskajā personā.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja vadošas personas veiktas uzraudzības vai kontroles trūkums ir darījis iespējamu to, ka to pakļautībā esoša persona izdara 3. vai 4. pantā minētu noziedzīgu nodarījumu minētās personas, trešās personas vai minētās juridiskās personas labā.

3.Juridisko personu atbildība saskaņā ar 1. vai 2. punktu neizslēdz kriminālprocesu pret fiziskām personām, kas izdara 3. un 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu, kūda uz to vai ir tā līdzdalībnieces.

7. pants

Sodi juridiskām personām

1.Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad juridisku personu sauc pie atbildības saskaņā ar 6. panta 1. un 2. punktu, par noziedzīgo nodarījumu piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus vai cita veida sodus vai pasākumus.

2.Iedarbīgi, samērīgi un atturoši kriminālsodi vai cita veida sodi vai pasākumi var ietvert naudas sodu kā kriminālsodu vai cita veida naudas sodu, un tie ietver papildu kriminālsodus vai cita veida sodus vai pasākumus, piemēram:

(a)tiesību saņemt atbalstu vai priekšrocības no valsts atņemšanu;

(b)izslēgšanu no piekļuves publiskajam finansējumam, tostarp iepirkuma procedūrām, dotācijām un koncesijām;

(c)aizliegumu veikt darījumdarbību;

(d)atļauju atsaukšanu attiecībā uz tādu darbību veikšanu, kuru rezultātā izdarīts noziedzīgais nodarījums;

(e)pakļaušanu tiesas uzraudzībai;

(f)likvidāciju ar tiesas lēmumu;

(g)noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai izmantoto iedibinājumu slēgšanu;

(h)ja tas ir sabiedrības interesēs, – visa vai daļēja tāda tiesas nolēmuma publicēšana, kas attiecas uz izdarīto noziedzīgo nodarījumu un piemērotajiem sodiem vai pasākumiem, neskarot noteikumus par privātumu un personas datu aizsardzību.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad juridisku personu saskaņā ar 6. pantu sauc pie atbildības par 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par noziedzīgo nodarījumu piemēro naudas sodu kā kriminālsodu vai cita veida naudas sodu. Šādu naudas sodu apmērs ir samērīgs ar nodarījuma smagumu un juridiskās personas individuālajiem, finansiālajiem un citiem apstākļiem.

4.Dalībvalstis nodrošina, ka par 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem šā panta 3. punktā minēto naudas sodu maksimālais apmērs nav mazāks par lielāko no šādām summām:

(a)20 % no juridiskās personas kopējā globālā apgrozījuma finanšu gadā pirms nodarījuma izdarīšanas gada vai finanšu gadā pirms lēmuma par naudas soda uzlikšanu;

(b)summa, kas atbilst 10 miljoniem EUR.

5.Dalībvalstis nodrošina, ka par 3. panta 1. punkta c)–f) apakšpunktā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem šā panta 3. punktā minēto naudas sodu maksimālais apmērs nav mazāks par lielāko no šādām summām:

(a)10 % no juridiskās personas kopējā globālā apgrozījuma finanšu gadā pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas gada vai finanšu gadā pirms lēmuma par naudas soda uzlikšanu;

(b)summa, kas atbilst 5 miljoniem EUR.

6.Dalībvalstis var paredzēt noteikumus tiem gadījumiem, kad naudas soda apmēru nav iespējams noteikt, balstoties uz juridiskās personas kopējo globālo apgrozījumu finanšu gadā pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas gada vai finanšu gadā pirms lēmuma par naudas soda uzlikšanu.

8. pants

Atbildību pastiprinoši apstākļi

Ciktāl turpmāk minētie apstākļi nav daļa no 3. un 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu sastāva elementiem, dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem par atbildību pastiprinošiem apstākļiem var uzskatīt vienu vai vairākus šādus apstākļus:

(a)noziedzīgajā nodarījumā ir iesaistīti 10 vai vairāk šaujamieroči;

(b)noziedzīgais nodarījums ietver A kategorijas šaujamieročus, kā noteikts Direktīvas (ES) 2021/555 I pielikumā;

(c)noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar teroristu nodarījumu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/541 26 (12) 3. pantā;

(d)noziedzīgais nodarījums ir izdarīts noziedzīgas organizācijas ietvaros, kā definēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI 1. panta 1. punktā;

(e)noziedzīgais nodarījums kādai personai ir radījis smagus miesas bojājumus;

(f)noziedzīgais nodarījums ir izraisījis kādas personas nāvi;

(g)noziedzīgajā nodarījumā ir iesaistīta valsts amatpersonu korupcija;

(h)noziedzīgo nodarījumu izdarījusi amatpersona, pildot savus pienākumus;

(i)noziedzīgo nodarījumu izdarījusi fiziska vai juridiska persona, kas iepriekš bijusi notiesāta ar galīgu spriedumu par 3. vai 4. pantā minētiem noziedzīgiem nodarījumiem;

(j)šaujamieroči tiek nelikumīgi tirgoti uz notiekoša vai nesen notikuša konflikta zonu vai no tās.

9. pants

Atbildību mīkstinoši apstākļi

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem par atbildību mīkstinošu apstākli var uzskatīt tādas informācijas sniegšanu administratīvajām vai tiesu iestādēm, kuru tās citādi nevarētu iegūt, – ar nosacījumu, ka šī informācija var veicināt kādu no turpmāk minētajiem iznākumiem:

(a)noziedzīga nodarījuma seku novēršanu vai mazināšanu;

(b)citu noziedznieku identificēšanu vai nodošanu tiesai;

(c)pierādījumu atrašanu;

(d)turpmāku 3. pantā minētu noziedzīgu nodarījumu novēršanu.

10. pants

Izmeklēšanas instrumenti

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personām, struktūrvienībām un dienestiem, kas ir atbildīgi par 3. un 4. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, ir pieejami efektīvi un samērīgi izmeklēšanas līdzekļi, tostarp tādi, kurus izmanto organizētās noziedzības vai citos smagu noziegumu gadījumos.

11. pants

Šaujamieroču pārvaldība un atbrīvošanās no tiem

Dalībvalstis savās valsts tiesību sistēmās pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu nelikumīgi izgatavotu un nelikumīgā apritē esošu šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas, ko izņēmušas un konfiscējušas to iestādes, nonākšanu attiecīgu atļauju nesaņēmušu personu rokās, tostarp pasākumus minēto šaujamieroču, būtisku sastāvdaļu un munīcijas iznīcināšanai. Dalībvalstis var lemt par citiem atbrīvošanās veidiem ar nosacījumu, ka šaujamieroči vai to būtiskas sastāvdaļas ir marķēti un ka metodes, kā notiek atbrīvošanās no minētajiem šaujamieročiem, būtiskām sastāvdaļām un munīcijas, ir reģistrētas.

12. pants

Noilguma termiņi

1.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai paredzētu pietiekamu noilguma termiņu pēc 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas būtu samērīgs ar noziedzīgo nodarījumu smagumu un ļautu efektīvi veikt minēto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, tiesvedību un tiesas nolēmumu pieņemšanu par tiem. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai paredzētu tādu noilguma termiņu pēc galīgā notiesājošā sprieduma par 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kurš ir pietiekams, lai izpildītu uzliktos sodus.

2.Noilguma termiņš, kas minēts 1. punkta pirmajā teikumā, attiecībā uz 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir šāds:

(a)noziedzīgam nodarījumam, par kuru paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas termiņš ir uz vismaz astoņiem gadiem, – vismaz astoņi gadi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

(b)noziedzīgam nodarījumam, par kuru paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas termiņš ir uz vismaz pieciem gadiem, – vismaz pieci gadi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

(c)noziedzīgam nodarījumam, par kuru paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas termiņš ir uz vismaz četriem gadiem, – vismaz četri gadi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

(d)noziedzīgam nodarījumam, par kuru paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas termiņš ir uz vismaz diviem gadiem, – vismaz divi gadi pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

3.Noilguma termiņš, kas minēts 1. punkta otrajā teikumā, attiecībā uz 3. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir šāds:

(a)vismaz astoņi gadi pēc galīgā notiesājošā sprieduma dienas šādos gadījumos:

(i)brīvības atņemšanas sods uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem;

ii)brīvības atņemšanas sods par tādu noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas termiņš ir uz vismaz astoņiem gadiem;

(b)vismaz pieci gadi pēc galīgā notiesājošā sprieduma dienas šādos gadījumos:

(i)brīvības atņemšanas sods uz vairāk nekā uz vienu gadu;

ii)brīvības atņemšanas sods par tādu noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas termiņš ir uz vismaz pieciem gadiem;

(c)vismaz četri gadi pēc galīgā notiesājošā sprieduma dienas šādos gadījumos:

(i)brīvības atņemšanas sods uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu;

ii)brīvības atņemšanas sods par tādu noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas termiņš ir uz vismaz četriem gadiem;

(d)vismaz divi gadi pēc galīgā notiesājošā sprieduma dienas šādos gadījumos:

(i)brīvības atņemšanas sods uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu;

ii)brīvības atņemšanas sods par tādu noziedzīgu nodarījumu, par kuru paredzētais maksimālais brīvības atņemšanas termiņš ir uz vismaz diviem gadiem.

4.Noilguma termiņi 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem atbilst noilguma termiņam, kas noteikts 3. pantā minētajam saistītajam noziedzīgajam nodarījumam.

5.Atkāpjoties no 2. punkta a) apakšpunkta un 3. punkta a) apakšpunkta, dalībvalstis var noteikt noilguma termiņu, kas ir īsāks nekā astoņi gadi, bet nav īsāks kā četri gadi, ar nosacījumu, ka konkrētu darbību gadījumā šādu noilguma termiņu var pārtraukt vai apturēt.

13. pants

Jurisdikcija

1.Dalībvalsts nosaka savu jurisdikciju attiecībā uz 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja ir izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

(a)noziedzīgais nodarījums pilnībā vai daļēji izdarīts tās teritorijā;

(b)noziedzīgais nodarījums izdarīts uz kuģa vai gaisa kuģī, kas reģistrēts attiecīgajā dalībvalstī vai kuģo vai lido ar tās karogu;

(c)noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir tās valstspiederīgais.

2.Dalībvalsts informē Komisiju, ja tā nolemj paplašināt savu jurisdikciju, lai aptvertu vienu vai vairākus 3. un 4. pantā minētos noziedzīgos nodarījumus, kas veikti ārpus tās teritorijas, ja ir izpildīts jebkurš no šādiem nosacījumiem:

(a)noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pastāvīgais iedzīvotājs tās teritorijā;

(b)noziedzīgais nodarījums ir izdarīts tās teritorijā iedibinātas juridiskas personas labā;

(c)noziedzīgais nodarījums ir izdarīts juridiskās personas labā attiecībā uz kādu darījumdarbību, kas pilnībā vai daļēji veikta tās teritorijā;

(d)noziedzīgais nodarījums ir izdarīts pret vienu vai vairākiem tās valstspiederīgajiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

3.Gadījumos, kas minēti 1. punkta c) apakšpunktā, katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uz to jurisdikcijas īstenošanu neattiecas neviens no šādiem nosacījumiem:

(a)darbības to izdarīšanas vietā ir atzītas par noziedzīgu nodarījumu;

(b)kriminālvajāšanu var sākt vienīgi pēc informācijas saņemšanas no valsts, kurā tika izdarīts noziedzīgais nodarījums.

4.Ja 3. vai 4. pantā minēts noziedzīgais nodarījums ietilpst vairāk nekā vienas dalībvalsts jurisdikcijā, šīs dalībvalstis sadarbojas, lai noteiktu, kurai dalībvalstij jāveic kriminālprocess. Attiecīgā gadījumā un saskaņā ar Padomes Pamatlēmuma 2009/948/TI 27 (13) 12. panta 2. punktu lietu nodod Eurojust.

14. pants

Apmācība

Neskarot tiesu neatkarību un atšķirības tiesu iestāžu organizācijā Savienībā, dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka kriminālprocesos un izmeklēšanā iesaistītajiem tiesnešiem, prokuroriem, policijas un tiesu iestāžu darbiniekiem un kompetento iestāžu darbiniekiem šīs direktīvas 1. pantā minētās darbības jomas aspektā regulāri tiek nodrošināta specializēta apmācība, kas atbilst šādu tiesnešu, prokuroru, policijas un tiesu iestāžu darbinieku un kompetento iestāžu darbinieku funkcijām.

15. pants

Koordinācija un sadarbība starp kompetentajām iestādēm dalībvalstī

1.Katra dalībvalsts izraugās vienu valsts kontaktpunktu “Šaujamieroči” koordinācijai un sadarbībai stratēģiskā un operatīvā līmenī starp visām tās kompetentajām iestādēm, kas piedalās ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un apkarošanā. Valsts kontaktpunkts “Šaujamieroči” veic vismaz šādus uzdevumus:

(a)stratēģiskiem un operatīviem mērķiem vāc, analizē un apmainās ar informāciju par šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām, munīciju un rasējumiem, ievērojot Savienības un valstu tiesību aktos noteiktos ierobežojumus;

(b)nodrošina izlūkdatu ainas izveidi un regulāru atjaunināšanu par apdraudējumu, ko rada ar šaujamieročiem saistīti noziedzīgi nodarījumi;

(c)nodrošina, ka tiek vākta un reģistrēta visa informācija par šaujamieroču, kas saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem, izņemšanas gadījumiem. Šim nolūkam ir vajadzīga arī visa nepieciešamā piekļuve valstu un starptautiskajām datubāzēm, lai veiktu attiecīgo informācijas apmaiņu, tostarp pildītu 17. pantā noteiktos pienākumus;

(d)atbalsta kriminālizmeklēšanu, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti piemērojamajos Savienības un valstu tiesību aktos, un īpašu uzmanību pievēršot šaujamieroču izsekošanai, kā definēts Direktīvas (ES) 2021/555 1. panta 1. punkta 13) apakšpunktā;

(e)ir valsts kontaktpunkts tehniskā līmenī attiecībā uz starptautiskās palīdzības pieprasījumiem, jo īpaši no Eiropas praktiķu grupām, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri skar ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu un saistītu pārkāpumu apkarošanu;

(f)veicina starptautisko sadarbību.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka izveidotajiem valstu kontaktpunktiem “Šaujamieroči” ir atbilstoša struktūra, piemēram, tie ir īpaša struktūrvienība, departaments vai centrs, un ka tiem tiek piešķirts pietiekams personāls un resursi, lai nodrošinātu to nepārtrauktu un efektīvu darbību.

16. pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un Komisiju, kā arī Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām

1.Ja pastāv aizdomas, ka 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem ir pārrobežu raksturs, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ar minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistīto informāciju nodod attiecīgajām kompetentajām struktūrām.

2.Neskarot noteikumus par pārrobežu sadarbību un savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, dalībvalstis, Eurojust, Eiropols, Eiropas Prokuratūra un Komisija to attiecīgajās kompetences jomās savstarpēji sadarbojas cīņā pret 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šajā nolūkā Eurojust attiecīgā gadījumā sniedz tehnisko un operacionālo palīdzību, kas valstu kompetentajām iestādēm nepieciešama, lai veicinātu to veiktās izmeklēšanas koordinēšanu. Attiecīgā gadījumā Komisija var sniegt palīdzību.

3.Dalībvalstis var nolemt atvieglot tādu rasējumu kopīgu testēšanu, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir izstrādāti šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu vai munīcijas izgatavošanai.

17. pants

Izņemto šaujamieroču reģistrācija

1.Dalībvalstis nodrošina, ka izņemtie šaujamieroči tiek reģistrēti, izmantojot pielikumā noteikto minimālo datu kopu.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 19. pantu, lai grozītu pielikumā noteikto minimālo datu kopu, ja savākto datu analīze liecina, ka trūkst kāda datu elementa, kas vajadzīgs, lai iegūtu izlūkdatu ainu par apdraudējumiem.

18. pants

Statistikas dati

1.Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesta digitāla sistēma anonimizētu statistikas datu par 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem vākšanai, izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai.

2.Līdz 31. jūlijam sestajā gadā pēc transponēšanas un pēc tam reizi piecos gados dalībvalstis iesniedz Komisijai 1. punktā minētos statistikas datus par pieciem iepriekšējiem gadiem. Dalībvalstis šos datus var iesniegt Komisijai ik gadu. Minētie dati ietver vismaz esošos datus par:

(a)tādu noziedzīgo nodarījumu skaitu, kurus dalībvalstis reģistrējušas un iztiesājušas, sadalījumā pa noziedzīgiem nodarījumiem;

(b)to tiesas lietu skaitu, kuras ir izbeigtas, tostarp pamatojoties uz attiecīgā noziedzīgā nodarījuma noilguma termiņa beigām, sadalījumā pa noziedzīgiem nodarījumiem;

(c)to fizisko personu skaitu, pret kurām uzsākta kriminālvajāšana, sadalījumā pa noziedzīgiem nodarījumiem;

(d)notiesāto fizisko personu skaitu, sadalījumā pa noziedzīgiem nodarījumiem;

(e)to juridisko personu skaitu, pret kurām uzsākta kriminālvajāšana, sadalījumā pa noziedzīgiem nodarījumiem;

(f)notiesāto fizisko personu skaitu, sadalījumā pa noziedzīgiem nodarījumiem;

(g)piemēroto sodu veidiem un līmeņiem;

(h)izņemto šaujamieroču skaitu.

3.Dalībvalstis vismaz reizi mēnesī digitālā veidā sniedz Eiropolam datus par saskaņā ar 17. panta 1. punktu reģistrētajiem izņemtajiem šaujamieročiem.

4.Datus, kas minēti 2. punktā, dalībvalstis glabā vismaz 20 gadus.

19. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 17. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 17. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

20. pants

Grozījums Direktīvā (ES) 2024/1260

Direktīvas (ES) 2024/1260 2. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) xxx/xxx par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīti ar šaujamieročiem, apkarošanu”.

21. pants

Ziņošana

Līdz [astoņus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] 31. oktobrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtē šīs direktīvas pievienoto vērtību attiecībā uz tādu noziedzīgu nodarījumu apkarošanu, kas saistīti ar šaujamieročiem.

Līdz [astoņus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] 31. jūlijam un pēc tam reizi piecos gados dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga minētā ziņojuma sagatavošanai, tostarp kopsavilkumu par šīs direktīvas īstenošanu un saskaņā ar 14.–16. pantu veiktajām darbībām, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu sadarbībai. Dalībvalstis sniedz arī konkrētu informāciju par 8. panta īstenošanu un to, kā vērā ņemtie atbildību pastiprinošie apstākļi ietekmējuši sodu līmeni. Komisija uz šā novērtējuma pamata vajadzības gadījumā lemj par piemērotām turpmākām darbībām.

22. pants

Transponēšana

1.Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz [24 mēneši pēc direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

23. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm [saskaņā ar Līgumiem].

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

[...] [...]

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par šaujamieroču nelikumīgas tirdzniecības un ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu apkarošanu

1.2.Attiecīgā politikas joma

Galvenās attiecīgās politikas jomas ir šaujamieroču un krimināltiesību jomas. Tomēr svarīgas ir arī citas jomas: iekšējā drošība, organizētā noziedzība, terorisms, narkotiku nelikumīga tirdzniecība un aktīvu atgūšana.

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Priekšlikuma vispārējais mērķis ir sekmēt Savienības iedzīvotāju aizsardzību pret nelikumīgu šaujamieroču radīto apdraudējumu. Lai sasniegtu šo vispārējo mērķi, ir svarīgi samazināt nelikumīgo šaujamieroču skaitu un nelikumīgu šaujamieroču tirgus darbības ES, mazināt atšķirības starp ES dalībvalstīm un saskaņot ar šaujamieročiem saistītu nodarījumu definīcijas un sodus par tiem visās dalībvalstīs, kā arī palielināt vispārējās zināšanas par šaujamieroču radīto apdraudējumu, uzlabojot datu pieejamību un kvalitāti.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr.

1: atvieglot ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un saukšanu pie kriminālatbildības par tiem;

2: nodrošināt nākotnes prasībām atbilstošu izpildes panākšanu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem;

3: nodrošināt efektīvus, atturošus un samērīgus sodu veidus un līmeņus par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem;

4: uzlabot tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību un saskaņotu datu vākšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem.

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Galvenais gaidāmais iniciatīvas rezultāts ir ES tiesiskā regulējuma ar šaujamieročiem saistītu nodarījumu apkarošanai uzlabošana un izpildes panākšanas stiprināšana valstu līmenī. Ir atzīts, ka krimināltiesības ir galējais līdzeklis, ja citi pasākumi nav bijuši pietiekami atbilstības nodrošināšanai, un šajā gadījumā tas izrādās būtiski, lai panāktu Savienības šaujamieroču jomas tiesību aktu izpildi. Direktīvā tiks saskaņotas ar šaujamieročiem saistītu nodarījumu definīcijas un attiecīgie sodi. Tas atvieglos pārrobežu sadarbību. Turklāt pienākums izveidot valstu kontaktpunktus “Šaujamieroči” arī uzlabos sadarbību un koordināciju starp dalībvalstīm. Visbeidzot, minimālās datu kopas izveide izņemto šaujamieroču reģistrēšanai ļaus gūt labāku izlūkdatu ainu par apdraudējumu. Tā atvieglos ar nelegāliem šaujamieročiem saistītas noziedzības izpausmes analīzi ES līmenī, apzinot tendences, darbības veidus un kļūstot par instrumentu izmeklētāju un politikas veidotāju vajadzībām. Turklāt šī saskaņotā datu kopa un attiecīgās valstu datubāzes kopā ar Eiropas Šaujamieroču centru arī atvieglos datu vākšanu citām ieinteresētajām personām, piemēram, Komisijai vai UNODC.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Šā priekšlikuma sasniedzamos rezultātus nebija iespējams salīdzināt ar skaidru atsauces scenāriju, jo atsevišķās dalībvalstīs nav pietiekamas sistemātiskas informācijas par noziegumu, kas saistīti ar šaujamieročiem, apmēriem un centieniem tos apkarot. Tomēr tika izstrādāta uzraudzības sistēma (ietekmes novērtējuma 10. pielikums), kas ietver turpmāk sniegtos rādītājus.

Par dažādiem nodarījumiem veikto izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un notiesājošo spriedumu skaits

Sekmīga īstenošana: lietu skaita stabila un augšupejoša tendence katrā dalībvalstī.

Īpašs uzsvars uz izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un notiesāšanas gadījumu skaitu saistībā ar privāti izgatavotiem šaujamieročiem

Sekmīga īstenošana: visas dalībvalstis savās valsts stratēģijās un tiesībaizsardzības iestāžu reaģēšanas pasākumos īpašu uzmanību pievērš privāti izgatavotiem šaujamieročiem. Mērķorientēta rīcība “EMPACT – šaujamieroči” ietvaros attiecībā uz rasējumu testēšanu. Datu par privāti izgatavotiem šaujamieročiem iekļaušana valstu datubāzēs par izņemtiem šaujamieročiem, kā arī šaujamieroču modulī Eiropola Šaujamieroču centra ietvaros.

Fiziskām un juridiskām personām piemēroto naudas sodu apmēri, brīvības atņemšanas sodu līmeņi, automātiski piemērojamo papildu sodu pilnīga izmantošana, tiesas piemēroto papildu sodu veidi un skaits

Sekmīga īstenošana: zemāko sodu līmeņu paaugstināšana, ievērojot saskaņotos maksimālo sodu minimālos līmeņus. Piemērotie sodi ietver visus sodu veidus un līmeņus (tostarp automātiski piemēroto papildu sodu un tiesas piemēroto papildu sodu plašāku izmantošanu). Sistemātiski tiek piemērota peļņas konfiskācija.

“EMPACT – šaujamieroči” turpināšana, šaujamieroču lietu skaits Eurojust un kopēju izmeklēšanas grupu skaits Eurojust, Eiropola platformas SIENA ziņojumu skaits, izveidoto un pilnībā funkcionējošo valstu kontaktpunktu “Šaujamieroči” skaits

Sekmīga īstenošana: šaujamieroči joprojām ir EMPACT cikla prioritāte. Pārrobežu sadarbības palielināšanās, par ko liecina ar Eurojust un Eiropolu kopīgo lietu skaita pieaugums. Visām dalībvalstīm ir valsts kontaktpunkts “Šaujamieroči”, un tie pilda vairāk nekā 75 % no uzdevumiem, par kuriem panākta vienošanās Padomes secinājumos.

Saskaņotās datu kopas par izņemtajiem šaujamieročiem izmantošana un Eiropolam nosūtīto datu par reģistrēto izņemto šaujamieroču daudzumu iekļaušana Eiropas Šaujamieroču centra repozitorijā

Sekmīga īstenošana: saskaņoto minimālo datu kopu par izņemtajiem šaujamieročiem izmanto visas dalībvalstis, un šie dati tiek integrēti Eiropola Šaujamieroču centra datubāzē, lai tā darbotos kā izņemto šaujamieroču ES repozitorijs.

Dalībvalstu vāktie statistikas dati

Sekmīga īstenošana: visas dalībvalstis nosūta statistikas datus ik pēc 5 gadiem, un 30 % dalībvalstu brīvprātīgi nosūta datus ik gadu.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

☑jaunu darbību

☐jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 28 (1)

☐esošas darbības pagarināšanu

☐vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Ir trīs veidu prasības, kas atbilst īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķiem.

Īstermiņa prasības Dalībvalstis transponē šo direktīvu 24 mēnešu laikā. Tas ietver turpmāk aprakstīto.

Dalībvalstis nodrošina, ka priekšlikuma 3. pantā minētās darbības uzskata par noziedzīgu nodarījumu, ja tās izdarītas ar nodomu;

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu kriminālatbildību par līdzdalību noziedzīgos nodarījumos, kuri saistīti ar šaujamieročiem.

Dalībvalstis nosaka sodus fiziskām un juridiskām personām par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem. Dalībvalstis nosaka atbildību pastiprinošus un mīkstinošus apstākļus noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem.

Dalībvalstis nosaka izmeklēšanas instrumentus.

Katra dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu tās jurisdikciju attiecībā uz priekšlikumā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Katra dalībvalsts izveido funkcionālu valsts kontaktpunktu “Šaujamieroči”.

Visas dalībvalstis savās datubāzēs integrē minimālo datu kopu par izņemtajiem šaujamieročiem.

Vidēja termiņa prasības

Neskarot noteikumus par pārrobežu sadarbību un savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, dalībvalstis, Eurojust, Eiropas Prokuratūra un Komisija to attiecīgajās kompetences jomās savstarpēji sadarbojas cīņā pret 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka amatpersonas, kas atklāj, izmeklē, veic kriminālvajāšanu vai iztiesā ar šaujamieročiem saistītus nodarījumus, piemēram, tiesneši, prokurori, policija, tiesu iestādes un minēto kompetento iestāžu darbinieki, saņem regulāru specializētu apmācību, kas atbilst viņu funkcijām.

Neskarot tiesu neatkarību un atšķirības tiesu iestāžu organizācijā Savienībā, dalībvalstis pieprasa, lai personas, kas atbildīgas par kriminālprocesos un izmeklēšanā iesaistīto tiesnešu, prokuroru, policijas, tiesu iestāžu un minēto kompetento iestāžu darbinieku apmācību, nodrošinātu atbilstošu apmācību saistībā ar šīs direktīvas mērķiem.

Dalībvalstīs katra kompetentā iestāde vāc sistemātiskus, ticamus un atjauninātus statistikas datus par noziegumiem, lai būtu iespējams konsekventi un saskaņoti salīdzināt un analizēt attiecīgo informāciju.

Dalībvalstis katru mēnesi nosūta Eiropolam datus par reģistrētajiem izņemtajiem šaujamieročiem.

Ilgtermiņa prasības

Reizi piecos gados dalībvalstis nosūta Komisijai visu statistikas informāciju. Reizi piecos gados dalībvalstis informē Komisiju par 14. līdz 16. panta īstenošanu.

Reizi piecos gados Komisija publicēs ziņojumu, kurā būs ietverti no dalībvalstīm savāktie statistikas dati.

Reizi piecos gados Komisija publicēs ziņojumu, kurā novērtēs direktīvas ietekmi un apsvērs, vai ir vajadzīgas piemērotas turpmākās darbības.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

ES līmeņa rīcības iemesli (ex ante). Neraugoties uz ANO Šaujamieroču protokola ratifikāciju, Komisijas pasūtītajā priekšizpētē atklājās nepilnības, transponējot pienākumu noteikt kriminālatbildību par nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem. Turklāt pētījums parādīja, ka sodi un to līmeņi vairākās dalībvalstīs ir zemi. Šie nepietiekamie sodu līmeņi vairākās dalībvalstīs kavē vienlīdzīgus apstākļus visā ES.

Ietekmes novērtējums arī parādīja, ka pārrobežu sadarbības līmenis ar Eiropola un Eurojust palīdzību ir zems salīdzinājumā ar sadarbību, kas notiek saistībā ar citiem noziegumiem. Turklāt pēc gadiem ilgiem ieteikumiem dalībvalstīm izveidot valstu kontaktpunktus “Šaujamieroči” un piešķirt tiem pareizos uzdevumus tikai astoņās dalībvalstīs ir valsts kontaktpunkts “Šaujamieroči”, kas pilda vairāk nekā 75 % no uzdevumiem, par kuriem panākta vienošanās Padomes secinājumos.

Turklāt pēc trīs gadus ilgām diskusijām ekspertu grupa šaujamieroču nelikumīgas aprites un Šaujamieroču direktīvas īstenošanas jautājumos ir panākusi provizorisku vienošanos par minimālo datu kopu izņemto šaujamieroču reģistrēšanai. Tomēr klātesošie eksperti arī norādīja, ka bez juridiska pienākuma izmantot šo datu kopu lielas pārmaiņas viņi nesagaida.

Gaidāmā radītā ES pievienotā vērtība (ex post). Šī iniciatīva visā ES saskaņos regulējumu attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem, un noteiks maksimālo sodu minimālos līmeņus. Nodrošinot skaidrību par juridiskajām definīcijām un tuvinot sodu līmeņus, kā arī nodrošinot instrumentus un pienākumus pārrobežu sadarbībai starp dalībvalstīm, direktīva radīs vienlīdzīgākus apstākļus ar līdzvērtīgu uzsvaru uz krimināltiesībām visā ES un atvieglos pārrobežu sadarbību izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jomā.

Pienākums izveidot pilnībā funkcionējošus valstu kontaktpunktus “Šaujamieroči” atvieglos sadarbību un koordināciju dalībvalstīs un pāri robežām. Turklāt pienākums izmantot minimālo datu kopu izņemto šaujamieroču reģistrēšanai un šīs informācijas nosūtīšana Eiropolam uzlabos izlūkdatu ainu par apdraudējumu.

Efektīva ES mēroga krimināltiesību politika attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem, var dot labumu arī citiem ES politikas mērķiem. Ar šaujamieročiem saistīti noziegumi bieži vien ir saistīti ar citu veidu noziegumiem, piemēram, ar narkotiku nelikumīgu tirdzniecību, terorismu, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izspiešanu, cilvēku tirdzniecību utt. Iedarbīgāki ES tiesību akti ar šaujamieročiem saistītu noziegumu jomā veicinātu iedarbīgas krimināltiesību piemērošanas stratēģijas ES un valstu līmenī, kas aptvertu visus attiecīgos noziedzīgas mijiedarbības aspektus.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Lai gan spēkā esošajos Savienības tiesību aktos par šaujamieročiem ir paredzēts noteikums, ka par noteikumu pārkāpumiem ir jāpiemēro iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi, priekšizpētē atklājās lielas atšķirības šajā īstenošanā un sodu līmeņos. Pieredze citās politikas jomās liecina, ka visā Savienībā ir vajadzīga konsekventa krimināltiesību politika, ar kuru tiktu novērstas noziedzniekiem izdevīgas likumdošanas nepilnības un apkarota šaujamieroču nelikumīga aprite un kuru nekavētu iecietīgākas jurisdikcijas.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Šis priekšlikums ir saskaņā ar:

- jauno Eiropas iekšējās drošības stratēģiju ProtectEU, kas tika publiskota 2025. gada aprīlī un kurā atkārtoti uzsvērts, ka šaujamieroči ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina organizētās noziedzības grupu pieaugošo vardarbību;

- “Vienoti pret terorismu” – 2025. gada decembrī iesniegto ES programmu terorisma un vardarbīga ekstrēmisma novēršanai un apkarošanai;

- ES 2020.–2025. gada rīcības plānu cīņai pret šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību;

- ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam, kurā šaujamieroču nelikumīga aprite ir minēta kā viena no prioritātēm, kam jāpievēršas ES cīņā pret organizēto noziedzību.

Šā priekšlikuma vispārējos mērķus atbalsta daudzgadu finanšu shēma, kurā liels uzsvars likts uz finansēšanas darbībām, lai uzlabotu ES iekšējo drošību. Pastāvēs zināma sinerģija ar jau esošajām programmām. Kā piemēru var minēt no priekšlikuma izrietošos mācību pasākumus, no kuriem lielākā daļa jau pastāv un kurus nodrošina CEPOL un Frontex apmācība tiesībaizsardzības jomā.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Lai izpildītu priekšlikumā paredzētos jaunos pienākumus, Komisijai būs jāīsteno papildu centieni, piemēram, jāuzrauga situācija, jāpalielina apmācību skaits, jāsniedz norādījumi un jāveicina informētība. Šie centieni būs HOME ĢD pārziņā, jo lielākajai daļai turpmāk uzskaitīto uzdevumu būs nepieciešams nodrošināt zināmu laika pārvaldību un segt dažas papildu izmaksas.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

☐Ierobežots ilgums

☐Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

☐Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

☑Beztermiņa

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 29 (2)

☑Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

☑ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

☐ko veic izpildaģentūras

☐Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☐Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

☐trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

☐starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

☐Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

☐Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

☐publisko tiesību subjektiem

☐privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

☐dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

☐struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

☐struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Reizi piecos gados Komisija publicēs ziņojumu par direktīvas ietekmi. Šajā ziņojumā tiks iekļauts pārskats par to, kā dalībvalstis īsteno dažādos noteikumus, un statistikas pārskats par datiem, kas savākti saskaņā ar šo direktīvu.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Ņemot vērā to, ka priekšlikums ietekmē Komisijas un, konkrētāk, HOME ĢD darbu, ES budžets tiks izpildīts, izmantojot tiešu pārvaldību. Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu budžetu izpilda, nodrošinot lietderīgu un efektīvu iekšējo kontroli.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Pašreizējā posmā nav konstatēti nekādi īpaši riski.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

Izmaksas saistībā ar Komisijas veikto kontroles tiešo pārvaldību var aprēķināt, pamatojoties uz laiku, ko HOME ĢD darbinieki veltīs kontrolei. Paredzams, ka 2026. un 2027. gadā tas sasniegs 50 % no viena pilnslodzes ekvivalenta un pēc tam samazināsies līdz 20 % no pilnslodzes ekvivalenta.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Šis tiesību akta finanšu un digitālais pārskats attiecas uz personāla izdevumiem un iepirkumu, un tiek piemēroti standarta noteikumi šāda veida izdevumiem.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Skaits	Dif./nedif. 30(3)	no EBTA valstīm 31(4)	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm 32(5)	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
7	Eiropas publiskā pārvalde	Dif./nedif.	NĒ	NĒ	NĒ	NĒ

Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Skaits	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ
	[XX.YY.YY.YY]	Dif./nedif.	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ	JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

☑Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

☐Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija		Skaits
ĢD: <.......>			Gads 2024		Gads 2025		Gads 2026		Gads 2027		KOPĀ DFS 2021-2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija	Saistības	(1.a)									0,000
	Maksājumi	(2.a)									0,000
Budžeta pozīcija	Saistības	(1.b)									0,000
	Maksājumi	(2.b)									0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 33(6)
Budžeta pozīcija		(3)									0,000
KOPĀ apropriācijas Attiecībā uz ĢD <…….>	Saistības	=1a+1b+3	0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
	Maksājumi	=2a+2b+3	0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
ĢD: <.......>			Gads 2024		Gads 2025		Gads 2026		Gads 2027		KOPĀ DFS 2021-2027
Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija	Saistības	(1.a)									0,000
	Maksājumi	(2.a)									0,000
Budžeta pozīcija	Saistības	(1.b)									0,000
	Maksājumi	(2.b)									0,000
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 34(7)
Budžeta pozīcija		(3)									0,000
KOPĀ apropriācijas Attiecībā uz ĢD <…….>	Saistības	=1a+1b+3	0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
	Maksājumi	=2a+2b+3	0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
			Gads 2024		Gads 2025		Gads 2026		Gads 2027		KOPĀ DFS 2021-2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
	Maksājumi	(5)	0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas <....> IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	=4+6	0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
	Maksājumi	=5+6	0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
				Gads 2024		Gads 2025		Gads 2026		Gads 2027		KOPĀ DFS 2021-2027
KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)	Saistības	(4)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
	Maksājumi	(5)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)		(6)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa)	Saistības	=4+6		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
	Maksājumi	=5+6		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija		7						“Administratīvie izdevumi” 35(8)
ĢD: HOME				Gads 2024		Gads 2025		Gads 2026		Gads 2027		KOPĀ DFS 2021-2027
Cilvēkresursi				0,000		0,000		0,097		0,097		0,194
Citi administratīvie izdevumi				0,000		0,000		0,000		0,027		0,027
KOPĀ HOME ĢD	Apropriācijas			0,000		0,000		0,097		0,124		0,221
ĢD: <.......>				Gads 2024		Gads 2025		Gads 2026		Gads 2027		KOPĀ DFS 2021-2027
Cilvēkresursi				0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
Citi administratīvie izdevumi				0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ <….> ĢD	Apropriācijas			0,000		0,000		0,000		0,000		0,000
KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ		(Saistību summa = maksājumu summa)		0,000		0,000		0,000		0,000		0,000

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads 2024	Gads 2025	Gads 2026	Gads 2027	KOPĀ DFS 2021-2027
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ daudzgadu finanšu shēmā	Saistības	0,000	0,000	0,097	0,124	0,221
	Maksājumi	0,000	0,000	0,097	0,124	0,221

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt
mērķus un
iznākumus
⇓

Gads
2024

Gads
2025

Gads
2026

Gads
2027

Ikgadēja sanāksme īstenošanas atbalstam

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids 36(9)

Vidējās
izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Skaits

Izmaksas

Kopā
Skaits

Kopā
Izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 4 37(10): Uzlabot tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību un saskaņotu datu vākšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar šaujamieročiem.

- Tiesu iestāžu sadarbības fokusa grupa

Sanāksme

0,0135

0,027

0,0135

0,0675

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …

- Iznākums

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

KOPSUMMAS

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

☐Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

☑Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

3.2.3.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads 2024	Gads 2025	Gads 2026	Gads 2027	KOPĀ DFS 2021-2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,097	0,097	0,194
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,027	0,027
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,097	0,124	0,221
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,097	0,124	0,221

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas

KOPĀ APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS + ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI	Gads 2024	Gads 2025	Gads 2026	Gads 2027	KOPĀ DFS 2021-2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,097	0,097	0,194
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,027	0,027
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,097	0,124	0,221
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,097	0,124	0,221

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvo izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

☐Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

☑Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās 38(11)

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads 2024	Gads 2025	Gads 2026	Gads 2027
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0,5	0,5
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01(AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	galvenajā birojā	0	0	0	0
	ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0,5	0,5

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības

KOPĀ APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS + ĀRĒJIE PIEŠĶIRTIE IEŅĒMUMI		Gads 2024	Gads 2025	Gads 2026	Gads 2027
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0,5	0,5
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0
Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01(AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	galvenajā birojā	0	0	0	0
	ES delegācijās	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0,5	0,5

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

	Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla	Ārkārtas papildu personāls*
		Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības	Tiks finansēts no BA pozīcijas	Tiks finansēts no maksām
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas	0,5 pilnslodzes ekvivalenti		Neattiecas
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Atbalstīt dalībvalstis direktīvas īstenošanā, organizēt ekspertu grupu sanāksmes un fokusa grupas tiesu iestādēm. Atbalstīt EMPACT operatīvās darbības 3D drukāšanas jomā. Sagatavot visus vajadzīgos ziņojumus.
Ārštata darbinieki

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

Obligāti: nākamajā tabulā jāiekļauj priekšlikumā/iniciatīvā ietverto ar digitālajām tehnoloģijām saistīto investīciju labākā aplēse.

Izņēmuma kārtā, ja tas vajadzīgs priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanai, 7. izdevumu kategorijas apropriācijas būtu jānorāda noteiktajā pozīcijā.

Apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā būtu jāatspoguļo kā “Politikas IT izdevumi darbības programmām”. Šie izdevumi attiecas uz darbības budžetu, kas izmantojams, lai atkārtoti izmantotu / pirktu / izstrādātu IT platformas/instrumentus, kas ir tieši saistīti ar iniciatīvas īstenošanu, un uz saistītajām investīcijām (tādām kā licences, pētījumi, datu glabāšana utt.). Šajā tabulā sniegtajai informācijai būtu jāatbilst 4. iedaļā “Digitālā dimensija” sniegtajai informācijai.

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas	Gads 2024	Gads 2025	Gads 2026	Gads 2027	KOPĀ DFS 2021-2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
IT izdevumi (korporatīvie)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

☑pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

☐jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

☐jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

☑nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

☐ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	Gads 2024	Gads 2025	Gads 2026	Gads 2027	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

☑Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

☐Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

☐pašu resursus

☐citus ieņēmumus

☐atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 39(12)
		Gads 2024	Gads 2025	Gads 2026	Gads 2027
...... pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

[...]

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

[...]

4.DIGITĀLĀ DIMENSIJA

4.1.Digitālās vajadzības

Ja novērtēts, ka politikas iniciatīvai nav digitālās vajadzības, paskaidrojiet, kāpēc digitālie līdzekļi netiek izmantoti.

Pretējā gadījumā tālāk tabulā uzskaitiet digitālās vajadzības.

Atsauce uz prasību	Prasības apraksts	Dalībnieki, kurus ietekmē vai uz kuriem attiecas prasība	Vispārīgi procesi	Kategorijas
15. panta 1. punkts	Valsts kontaktpunkts “Šaujamieroči” vāc, analizē un apmainās ar attiecīgo informāciju un nodrošina visas informācijas vākšanu un reģistrēšanu par šaujamieroču izņemšanas gadījumiem, kas saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem.	Dalībvalstis	Reģistru pārvaldība un informācijas vākšana	Dati
17. panta 1. punkts	17. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis reģistrē izņemtos šaujamieročus atbilstīgi minimālajai datu kopai. Šī minimālā datu kopa ir aprakstīta priekšlikuma pielikumā.	Dalībvalstis	Reģistru pārvaldība	Dati
18. pants	18. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm digitāli jāvāc statistikas dati par 3. un 4. pantā minētajiem nodarījumiem. Dati, kas dalībvalstīm jāvāc, ir noteikti 18. panta 2. punktā. Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesta digitāla sistēma anonimizētu statistikas datu par noziedzīgiem nodarījumiem vākšanai, izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai.	Dalībvalstis	Reģistru pārvaldība	Dati – digitālais risinājums
21. pants	Komisijas ziņošanas pienākumi Eiropas Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz datiem, kas saņemti no dalībvalstīm	Dalībvalstis un Eiropas Komisija	Īstenošanas datu vākšana + ziņošana par datiem	Dati

4.2.Dati

Sniedziet tvērumā esošo datu un visu saistīto standartu/specifikāciju augsta līmeņa aprakstu.

Datu veids	Atsauce uz prasībām	Standarts un/vai specifikācija (attiecīgā gadījumā)
Valstu kontaktpunktu “Šaujamieroči” apkopotā informācija par šaujamieročiem	15. panta 1. punkts	Lai šīs struktūras būtu kontaktpunkti, tām ir jāapkopo, jāanalizē un jāapmainās ar informāciju par šaujamieročiem, to būtiskām sastāvdaļām, munīciju un rasējumiem. Turklāt tām būtu jānodrošina, ka tiek vākta un reģistrēta visa informācija par šaujamieroču izņemšanu.
Izņemto šaujamieroču reģistrācija	17. panta 1. punkts un pielikums	Datu par izņemtajiem šaujamieročiem apraksts ir noteikts I pielikumā. Ar šo minimālo datu kopu tiks saskaņota datu par izņemšanu vākšana dalībvalstīs. Šī minimālā datu kopa tika plaši apspriesta ar dalībvalstīm ekspertu grupā šaujamieroču nelikumīgas aprites un Šaujamieroču direktīvas īstenošanas jautājumos. Dažās dalībvalstīs tas nenozīmēs izmaiņas valsts datubāzēs, tomēr citās tas prasīs grozīt vai izveidot jaunu valsts datubāzi.
Statistikas dati	18. panta 2. punkts	18. panta 2. punktā ir noteikts konkrēts saraksts ar datu minimumu, kas dalībvalstīm jāvāc
Komisijas ziņojums (kurā novērtēta direktīvas pievienotā vērtība attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgas aprites un citu ar šaujamieročiem saistītu noziedzīgu nodarījumu apkarošanu)	21. pants	Komisijai ir jāpieņem ziņojums, kurā ietverti dati par direktīvas īstenošanu. Konkrētāk, tajā jāiekļauj dati par dalībvalstu izmantotajiem resursiem, dalībvalstu organizēto apmācību, dalībvalstu iekšēji veikto koordināciju un sadarbību, sadarbību starp dalībvalstīm un Komisiju, Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām un par statistikas datiem, kas savākti saskaņā ar 18. pantu.

Saskanība ar Eiropas Datu stratēģiju

Skaidrojums, kādā ziņā prasības ir saskaņotas ar Eiropas Datu stratēģiju.

18. panta 1. punktā ir noteikts, ka šie dati ir jādara publiski pieejami. Šī prasība atbilst Eiropas Datu stratēģijas mērķim par pieejamākiem datiem. Izmantojot šos datus, publiskais sektors var izstrādāt labāku politiku, kas nodrošina pārredzamāku pārvaldību un efektīvākus sabiedriskos pakalpojumus.

Saskanība ar vienreizējas iesniegšanas principu

Skaidrojums, kādā ziņā ir ņemts vērā vienreizējas iesniegšanas princips un kā ir izpētīta iespēja atkalizmantot esošos datus

Datu par izņemtajiem šaujamieročiem apraksts ir noteikts I pielikumā. Ar šo minimālo datu kopu tiks saskaņota datu par izņemšanu vākšana dalībvalstīs. Šī minimālā datu kopa tika plaši apspriesta ar dalībvalstīm ekspertu grupā šaujamieroču nelikumīgas aprites un Šaujamieroču direktīvas īstenošanas jautājumos. Dažās dalībvalstīs tas nenozīmēs izmaiņas valsts datubāzēs, tomēr citās tas prasīs grozīt vai izveidot jaunu valsts datubāzi.

Paskaidrojiet, kā jaunizveidotie dati ir atrodami, piekļūstami, savietojami un atkalizmantojami un atbilst augstas kvalitātes standartiem.

Turklāt saskaņā ar 18. pantu dalībvalstis reizi piecos gados kopīgo šos datus ar Komisiju. Šādas datu apmaiņas pamatā ir Komisijas pienākums publicēt ziņojumu par direktīvas pievienoto vērtību. Šajā ziņojumā jāiekļauj statistikas dati.

Datu plūsmas

Par katru datu plūsmu aizpildiet nākamo tabulu:

Datu veids	Atsauces uz prasībām	Dalībnieks, kas datus sniedz	Dalībnieks, kas datus saņem	Datu apmaiņas izraisītājfaktors	Biežums (attiecīgā gadījumā)
Valsts kontaktpunkta “Šaujamieroči” apkopotā informācija par šaujamieročiem	15. panta 1. punkts	Dažādas valstu ieinteresētās personas, piemēram, tiesu iestādes, policija, muita utt.	Valsts kontaktpunkts “Šaujamieroči”	Valstu kontaktpunktiem “Šaujamieroči” ir jānodrošina, ka tiem ir pilnīgs priekšstats par šaujamieroču radīto apdraudējumu dalībvalstīm.	Pastāvīgi
Statistikas dati par izņemtajiem šaujamieročiem	17. pants	Dalībvalstis	Eiropols	Vismaz reizi mēnesī
Statistikas dati (par pieciem iepriekšējiem gadiem attiecībā uz 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem)	18. pants	Dalībvalstis	Eiropas Komisija	Līdz 31. jūlijam sestajā gadā pēc transponēšanas
Komisijas ziņojums	21. pants	Eiropas Komisija	Eiropas Parlaments un Padome	Līdz 31. oktobrim ik sešos gados pēc transponēšanas

4.3.Digitālie risinājumi

Attiecībā uz katru digitālo risinājumu sniedziet atsauci(-es) uz digitālās vajadzības prasību(-ām), kas uz to attiecas, aprakstu par digitālā risinājuma noteikto funkcionalitāti, norādiet par to atbildīgo struktūru un citus attiecīgus aspektus, piemēram, atkalizmantojamību un piekļūstamību. Visbeidzot, paskaidrojiet, vai digitālajā risinājumā ir iecerēts izmantot MI tehnoloģijas.

Digitālais risinājums	Atsauces uz prasībām	Galvenās paredzētās funkcionalitātes	Atbildīgā struktūra	Kā nodrošina piekļūstamību?	Kā ņem vērā atkalizmantojamību?	MI tehnoloģiju izmantošana (attiecīgā gadījumā)
Digitālā sistēma anonimizētu statistikas datu vākšanai, izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai	18. pants	Dalībvalstis var izlemt, kurš digitālais risinājums tiek izmantots šīs statistikas vākšanai un kā tā tiek publicēta.	Dalībvalstis, galvenokārt tiesu iestādes	Dalībvalstis var izlemt, kurus digitālos risinājumus var izmantot, lai atvieglotu piekļūstamību	Līdzīgi tiesību akti, piemēram, Direktīva (ES) 2024/1203 par vides krimināltiesisko aizsardzību, arī ietver šādus datu vākšanas pienākumus. Tāpēc dalībvalstīm šādiem digitālajiem risinājumiem jau vajadzētu būt ieviestiem.	Nē
Digitāls risinājums izņemto šaujamieroču reģistrācijai	17. pants un pielikums	Dalībvalstis var izlemt, kurš digitālais risinājums tiek izmantots, lai reģistrētu datus par izņemtajiem šaujamieročiem.	Dalībvalstis, galvenokārt tiesībaizsardzība	Nav publiskas pieejamības	Lielākajai daļai dalībvalstu jau ir viens vai vairāki valsts reģistri par izņemtajiem šaujamieročiem, un tās var turpināt izmantot šīs datubāzes. Tām, iespējams, būs jāpielāgo daļa no datubāzēm, lai nodrošinātu, ka tiek pievienota minimālā datu kopa.	Nē

Attiecībā uz katru digitālo risinājumu paskaidrojiet, kā digitālais risinājums atbilst ES kiberdrošības satvara prasībām un pienākumiem un citai piemērojamai digitālajai politikai un likumdošanas aktiem (tādiem kā eIDAS, vienotā digitālā vārteja u. c.).

Digitālā sistēma anonimizētu statistikas datu vākšanai, izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai

Digitālā un/vai nozaru politika (attiecīgā gadījumā)	Skaidrojums par saskanību
MI akts	nav īpaša pielāgojuma
ES kiberdrošības satvars	nav īpaša pielāgojuma
eIDAS	nav īpaša pielāgojuma
Vienotā digitālā vārteja un IMI	nav īpaša pielāgojuma
Citi

Digitāls risinājums izņemto šaujamieroču reģistrācijai

Digitālā un/vai nozaru politika (attiecīgā gadījumā)	Skaidrojums par saskanību
MI akts	nav īpaša pielāgojuma
ES kiberdrošības satvars	nav īpaša pielāgojuma
eIDAS	nav īpaša pielāgojuma
Vienotā digitālā vārteja un IMI	nav īpaša pielāgojuma
Citi

4.4.Sadarbspējas novērtējums

Aprakstiet digitālo publisko pakalpojumu (pakalpojumus), uz ko attiecas prasības.

Digitālais publiskais pakalpojums vai digitālo publisko pakalpojumu kategorija	Apraksts	Atsauces uz prasībām	Sadarbspējīgas Eiropas risinājums (NEATTIECAS)	Citi sadarbspējas risinājumi
Dalībvalstis – tiesas	Statistikas vākšana par visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas iniciatīva	18. pants	Neattiecas	Lai savāktu vajadzīgos datus, nav tiešas nepieciešamības pēc mijiedarbības starp dalībvalstīm vai starp ES struktūrām. Tomēr būs jāizveido mijiedarbība dalībvalsts ietvaros, lai savāktu visus nepieciešamos datus.
Dalībvalstis – policijas dienesti	Visu izņemto šaujamieroču reģistrēšana saskaņā ar minimālo datu kopu	17. pants un pielikums	Neattiecas	Izņemšanas datu vākšanai būs nepieciešama koordinācija dalībvalstī, bet ne pārrobežu koordinācija. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka datus var izgūt no to sistēmas un katru mēnesi nosūtīt Eiropolam.

Šaujamieroču izņemšanas datu apmaiņa

Novērtējums	Pasākumi	Iespējamie atlikušie šķēršļi
Novērtējiet saskaņotību ar pastāvošo digitālo un nozaru politiku. Uzskaitiet identificēto piemērojamo digitālo un nozaru politiku.	-VDAR -Eiropola regula -Kiberdrošība
Novērtējiet organizatoriskos pasākumus, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai. Uzskaitiet paredzētos pārvaldības pasākumus.	Eiropols jau ir iegādājies datubāzi TRAFIC un piedāvājis visām dalībvalstīm tieši izmantot šo datubāzi.	Tomēr dažām dalībvalstīm jau ir savas valsts datubāzes par šaujamieroču izņemšanu. Eiropolam būs jāveicina no valstu datubāzēm iegūto datu kaut kāda veida savstarpēja savienošana vai lielapjoma augšupielāde TRAFIC.
Novērtējiet pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem. Uzskaitiet šādus pasākumus.	I pielikumā ir noteikta detalizēta minimālā datu kopa, kas ietver terminu definīcijas.
Novērtējiet kopīgi saskaņoto atvērto tehnisko specifikāciju un standartu izmantošanu. Uzskaitiet šādus pasākumus.	I pielikumā ir noteikta detalizēta minimālā datu kopa, kas ietver terminu definīcijas. Iniciatīvā “Digitālā justīcija 2030” tika paziņots par IT rīkkopas izveidi izmantošanai tiesu sistēmās.

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

Par katru digitālās īstenošanas atbalsta pasākumu aizpildiet nākamo tabulu.

Pasākuma apraksts	Atsauces uz prasībām	Komisijas loma (attiecīgā gadījumā)	Iesaistāmie dalībnieki (attiecīgā gadījumā)	Paredzamais laika grafiks (attiecīgā gadījumā)
Ziņošana	21. pants	Informācijas saņemšana + ziņojuma publicēšana	Dalībvalstis	transponējot
Izņemšanas datu nosūtīšana Eiropolam	17. pants, 18. pants un pielikums	Neattiecas	Eiropols	transponējot
Deleģētais akts, ar ko groza pielikumu, kurā noteikta minimālā datu kopa izņemto šaujamieroču reģistrācijai	17. panta 2. punkts	Deleģēto aktu pieņemšana	Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija

(1) (1) Eiropols, Eiropas Savienības smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējums (SOCTA), Hāga, 2025. gads, 61. lpp.

(2) (2) De Schutter, A. & Duquet, N. (2023), The nexus between drug markets and gun violence in the European Union, Flemish Peace Institute and EMCDDA, https://www.euda.europa.eu/drugs-library/nexus-between-drug-markets-and-gun-violence-european-union_en

(3) (3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/555 (2021. gada 24. marts) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli, OV L 115, 6.4.2021.

(4) (4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/41 (2024. gada 19. decembris) par šaujamieroču, būtisku sastāvdaļu un munīcijas importa, eksporta un tranzīta pasākumiem un ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols) (pārstrādāta redakcija), OV L, 2025/41, 22.1.2025.

(5) (5) Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokols par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu. 31.5.2001. https://treaties.un.org/Pages/ViewDetails.aspx?src=TREATY&mtdsg_no=XVIII-12-c&chapter=18&clang=_en

(6) (6) A. Schutter, Criminal gun violence in the European Union, Flemish Peace Institute, EU funded project INSIGHT, Brisele, 2023. g., 2. lpp. un A. E. Varisco, Types of Firearms Used in Violence in the European Union, SIPRI, EU funded project INSIGHT, Brisele, 2023. g., 2. lpp.

(7) (7) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ProtectEU: Eiropas iekšējās drošības stratēģiju, COM(2025) 148 final, 1.4.2025.

(8) (8) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam, COM(2021) 170 final, 14.4.2021.

(9) (9) Padomes secinājumi par EMPACT uzlabošanu un par ES prioritātēm noziedzības apkarošanas jomā nākamajam, 2026.–2029. gada EMPACT ciklam, padomes dok. Nr. 9397/25, 2025. gada 13. jūnijs.

(10) (10) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES 2020.–2025. gada rīcības plāns attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību”, COM(2020) 608 final, 24.7.2020.

(11) (11) Rezolūcija 12/3, kas pieņemta Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Pušu konferences 12. sesijā 2024. gadā, pieejama https://www.unodc.org/documents/treaties/COP12/Resolutions/E/Resolution_12_3.pdf.

(12) (12) ES finansēts projekts INSIGHT saskaņā ar uzaicinājumu ISFP-2020-AG-FIRE. Pieejams vietnē https://vlaamsvredesinstituut.eu/en/project-insight/#:~:text=This%20online%20knowledge%20platform%20offers%20policymakers%2C%20police%20officers%2C,information%20about%20firearms%20violence%20in%20the%20European%20Union.

(13) (13) Erixon O., Living with the Aftermath: Consequences of Gun Violence for Affected Residential Areas and Individuals

(14) (14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1260 (2024. gada 24. aprīlis) par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju (OV L, 2024/1260, 2.5.2024.).

(15) (1) OV L 308, 29.11.2022., 18. lpp.

(16) (2) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(17) (3) Padomes lēmums 2001/748/EK (2001. gada 16. oktobris) par Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokola par šaujamieroču, to daļu, detaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību, parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 280, 24.10.2001., 5. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2001/748/oj).

(18) (4) Padomes Lēmums 2014/164/ES (2014. gada 11. februāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (OV L 89, 25.3.2014., 7. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2014/164/oj).

(19) (5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/555 (2021. gada 24. marts) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV L 115, 6.4.2021., 1. Lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2021/555/oj).

(20) (6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2025/41 (2024. gada 19. decembris) par šaujamieroču, būtisku sastāvdaļu un munīcijas importa, eksporta un tranzīta pasākumiem un ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols) (OV L, 2025/41, 22.1.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2025/41/oj).

(21) (7) Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Pušu konferences rezolūcija 12/3 “Pasākumu uzlabošana, tostarp saskaņā ar Šaujamieroču protokolu, lai, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, novērstu, apkarotu un izskaustu šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu izgatavošanu un apriti”.

(22) (8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1260 (2024. gada 24. aprīlis) par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju (OV L, 2024/1260, 2.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2024/1260/oj)

(23) (9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2014/164/oj).

(24) (10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53.–114. lpp., http://data.europa.eu/eli/reg/2016/794/oj)

(25) (11) Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(26) (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

(27) (13) Padomes Pamatlēmums 2009/948/TI (2009. gada 30. novembris) par jurisdikcijas īstenošanas konfliktu novēršanu un atrisināšanu kriminālprocesā (OV L 328, 15.12.2009., 42. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_framw/2009/948/oj).

(28) (1) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(29) (2) Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx.

(30) (3) Dif. = diferencētās apropriācijas, nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(31) (4) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(32) (5) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātes no Rietumbalkāniem.

(33) (6) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(34) (7) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(35) (8) Vajadzīgās apropriācijas būtu jānosaka, izmantojot gada vidējo izmaksu rādītājus, kas pieejami attiecīgajā BUDGpedia tīmekļa vietnē.

(36) (9) Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(37) (10) Kā aprakstīts 1.4.2. punktā. “Konkrētie mērķi”

(38) (11) Zem tabulas norādiet, cik pilnslodzes ekvivalenta vienību no tabulā norādītā skaita jūsu ģenerāldirektorātā jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai var tikt pārdalītas un kādas ir jūsu neto vajadzības.

(39) (12) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.