PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis paskaidrojuma raksts ir pievienots priekšlikumam regulai, ar ko izveido pasākumu satvaru industriālās jaudas veidošanas un dekarbonizācijas paātrināšanai stratēģiskās nozarēs – Industriālās attīstības paātrināšanas aktam.

Mūsdienu ģeopolitiskajā vidē ekonomikas instrumentu bieža un mērķtiecīga izmantošana stratēģisko mērķu sasniegšanai nopietni apdraud Savienības noturību, konkurētspēju, ekonomisko drošību un stratēģisko autonomiju. Kā uzsvērts Dragi ziņojumā par Eiropas konkurētspēju, ES atkarības no tirdzniecības partneriem kā ieroča izmantošana stratēģiskās nozarēs apdraud ES drošību, konkurētspēju un ekonomiku 1 . Savienības spēja reaģēt un samazināt atkarību no trešām valstīm ir atkarīga no tās rūpnieciskās bāzes, inovācijas spējas un vienotā tirgus integritātes.

Pāreja uz tīru un digitālu ekonomiku ir lieliska iespēja stiprināt ES rūpniecisko bāzi, kā cita starpā izklāstīts Komisijas paziņojumā par tīras rūpniecības kursu 2 . Globālā konkurence, straujās tehnoloģiskās pārmaiņas, strukturālie trūkumi izmaksu ziņā, negodīgi globālā tirgus izkropļojumi, piemēram, aizvien plašāka ārvalstu subsīdiju izmantošana konkurences priekšrocību radīšanai, un ekonomiskās atkarības kā ieroča izmantošana pārveido globālās vērtības ķēdes. Vienlaikus pieaugošā ģeopolitiskā spriedze pastiprina esošās un rada jaunas neaizsargātības. Ņemot vērā iepriekš minēto, ES ir jārīkojas stratēģiski, lai nodrošinātu un vēl vairāk stiprinātu savu noturību, industriālo bāzi un ilgtermiņa konkurētspēju un nodrošinātu, ka klimatiskā pārkārtošanās kļūst par rūpniecības izaugsmes virzītājspēku.

Apstrādes rūpniecības nozare ir būtiska, lai aizsargātu un palielinātu ES ekonomikas ilgtermiņa noturību un sasniegtu tās klimatneitralitātes mērķi. 2024. gadā tā veidoja 18,3 % no nodarbinātības ES uzņēmējdarbības ekonomikā 3 un 14,3 % no ES kopējā IKP 4 , vienlaikus radot 26,2 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām 5 . Neraugoties uz nozares pastāvīgo ekonomisko nozīmi, tās daļa IKP pēdējo desmitgažu laikā ir samazinājusies no 17,4 % 2000. gadā līdz pašreizējam līmenim – 14,3 % 6 . Šī regresija ir ne tikai ekonomiska realitāte, bet arī stratēģisks brīdinājuma signāls ar iespējamu strukturālu ietekmi uz ES labklājību un sociālo kohēziju. Tajā pašā laikā apstrādes rūpniecības nozare arvien vairāk saskaras ar tādām problēmām kā augstas enerģijas cenas, globālais jaudas pārpalikums, augstas kapitāla un darbības izmaksas dekarbonizācijas panākšanai un jaunu tehnoloģiju ieviešanai, zemas investīcijas salīdzinājumā ar citiem reģioniem, kā arī regulatīvie šķēršļi 7 .

Tāpēc Industriālās attīstības paātrināšanas akta mērķis ir nodrošināt, ka līdz 2035. gadam šī tendence tiek pavērsta pretējā virzienā un ka apstrādes rūpniecība veido 20 % no ES IKP. Tas tiks darīts, paātrinot atļauju piešķiršanu visiem ražošanas projektiem un nodrošinot rīkkopu, lai dotu piekļuvi Eiropas vienotajam tirgum tā, ka tiek novērsta stratēģiskā atkarība, radītas darbvietas ražošanā, veicināta dekarbonizācija un klimatiskais sniegums un vienmēr panākta Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuve vitāli svarīgām precēm un produktiem.

Lai panāktu ES stratēģisko autonomiju, vienlaikus saglabājot rūpniecības konkurētspēju un dekarbonizējot rūpniecību, ir vajadzīgs spēcīgs ekonomiskais pamatojums. Šajā kontekstā dažu stratēģisko nozaru un tehnoloģiju, jo īpaši neto nulles emisiju tehnoloģiju, kā arī energoietilpīgu nozaru un autobūves piegādes ķēdes, konkurētspējas stiprināšana ir būtiska ES noturībai, stratēģiskajai autonomijai un klimata mērķiem. Nespēja nodrošināt un dažādot kritiski svarīgas piegādes ķēdes radītu būtiskus ekonomiskos un sociālos riskus, kā rezultātā varētu tikt izjaukta sabiedriskā kārtība Savienībā. Ārējās neaizsargātības mazināšana varētu palīdzēt stiprināt mūsu ekonomiku, palielināt investīcijas un atbalstīt notiekošā dziļā rūpniecības pārveides procesa ekonomisko pamatojumu.

Nozares, uz kurām attiecas Industriālās attīstības paātrināšanas akts, it īpaši energoietilpīgas nozares, neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošana un autobūves nozare, rada tikai ierobežotu daļu no ES apstrādes rūpniecības izlaides, bet tām ir nesamērīga stratēģiska nozīme. Stratēģiskās nozares, uz kurām attiecas Industriālās attīstības paātrināšanas akts, kopā veido aptuveni 15 % no ES apstrādes rūpniecības ražošanas apjoma. Tāpēc to nozīme nav tik lielā mērā saistīta ar to kopējo lielumu kā ar to centrālo lomu lejupējo industriālo ekosistēmu augšupējās piegādēs un veicināšanā, tajā skaitā būvniecības, mobilitātes, enerģētikas, kā arī kosmosa un aizsardzības jomā.

Aizkavēts vai nepietiekams progress klimatrīcības jomā varētu pastiprināt klimata pārmaiņu ekonomisko un sociālo ietekmi, radot sekas sociālajai stabilitātei. Rīcība ir īpaši nepieciešama turpmāk norādītajās nozarēs.

Energoietilpīgas nozares (EIN) ir svarīgs Eiropas labklājības pīlārs un kontinenta industriālās bāzes stūrakmens, kas ir pamatā lielākajai daļai industriālo ekosistēmu. Tomēr EIN ražošanas apjomi kopš 2021. gada ir ievērojami samazinājušies salīdzinājumā ar citām apstrādes rūpniecības nozarēm 8 . Izmaksu atšķirības salīdzinājumā ar citiem pasaules reģioniem ir palielinājušās, un ir pieaudzis importa īpatsvars, it īpaši attiecībā uz parastajiem metāliem un ķimikālijām 9 . Jaudas izmantojuma līmenis joprojām ir ilgtnespējīgi zems 10 . Šo nozaru dekarbonizācijai ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas 11 , tomēr dekarbonizācijas temps nav pietiekami ātrs, lai sasniegtu ES klimata mērķus. Lai gan ir paziņots par daudziem dekarbonizācijas projektiem un daži no tiem tiek īstenoti, kopš 2023. gada vairāk nekā puse projektu joprojām nav īstenoti 12 . Šo nozaru modernizācija ir būtiska ne tikai mūsu klimata mērķu sasniegšanai, bet arī Eiropas spējai nostiprināt industriālās vērtības ķēdes un nodrošināt kvalitatīvas darbvietas. No energoietilpīgajām nozarēm tērauda un cementa nozare rada lielākās emisijas, savukārt ķīmiskā rūpniecība ir trešā lielākā ES SEG emisiju radītāja. Arī alumīnijs ir ļoti energoietilpīgs un atzīts par stratēģisku izejvielu, un paredzams, ka līdz 2050. gadam pieprasījums palielināsies par 33 %. Tajā pašā laikā šīs nozares pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējušas ievērojamu ES tirgus daļu. Ņemot vērā šo nozaru emisiju augsto intensitāti un stratēģisko nozīmi pārejā uz tīru enerģiju un digitālajā pārkārtošanā, tās tiek uzskatītas par prioritārām pieprasījuma puses pasākumu noteikšanā. Tām ir arī ierobežota ietekme uz izmaksām lejupējās nozarēs.

Neto nulles emisiju tehnoloģijas saskaras ar konkurētspējas problēmām un būtisku piegādes ķēdes neaizsargātību 13 . Lai gan to ieviešana ES un visā pasaulē virzās uz priekšu, ES apstrādes rūpniecības daļa pasaules tirgū šo tehnoloģiju jomā samazinās. Ražošana ir izteikti koncentrēta Ķīnā, kam pieder vairāk nekā 80 % no akumulatoru un saules fotoelementu izgatavošanas jaudas, t. sk. saules enerģijas invertoru izgatavošanas jaudas, kam ir būtiska funkcija Savienības kritiskajā infrastruktūrā. Citu neto nulles emisiju tehnoloģiju ziņā, piemēram, siltumsūkņu un ģeotermālās enerģijas ziņā, ES ražošana ir lielā mērā atkarīga no trešo valstu piegādātāju komponentiem. Vēja enerģijas tehnoloģijas saskaras ar izmaksu spiedienu, ko rada imports no Ķīnas par zemām cenām, savukārt oglekļa uztveršanas tehnoloģijas atpaliek CO2 transportēšanas un uzglabāšanas ziņā. Bez izlēmīgas rīcības ES var kļūt vēl vairāk atkarīga no importētām tīrām tehnoloģijām tieši brīdī, kad globālie partneri paātrina savu industriālo stratēģiju īstenošanu 14 un izmanto savas rūpnieciskās priekšrocības kā ieroci. Tajā pašā laikā neto nulles emisiju tehnoloģijas ir ES rūpniecības spēka avots, un tām būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visā pasaulē, ņemot vērā trešo valstu negodīgi subsidēto jaudas pārpalikumu.

Arī lejupējās nozares ir pakļautas spiedienam. Eiropas autobūves nozares, kas ir Savienības vadošās lomas rūpniecības jomā simbols, konkurētspēja ir ievērojami samazinājusies, Eiropas autobūves piegādātāju vidējai rentabilitātei samazinoties no 7,4 % 2017. gadā līdz 5 % 2023. gadā, un 2024./2025. gadā ir paziņots par vairāk nekā 100 000 darbvietu samazināšanu 15 . Jaunākie apsekojumi liecina, ka puse no Eiropas automobiļu komplektējošo daļu piegādātājiem plāno turpmākajos gados samazināt ražošanas jaudu ES. Šis samazinājums apdraud simtiem tūkstošu darbvietu un Eiropas rūpniecības nākotnes integritāti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, priekšlikumā ir risinātas trīs galvenās apakšproblēmas.

(1)Piegādes ķēdes neaizsargātība stratēģiskās nozarēs un saistībā ar tehnoloģijām. Globāla konkurence, kas ne vienmēr ir godīga, un starptautiskās vērtības ķēdes atkarība mazina Eiropas spēju palielināt vai saglabāt ražošanu stratēģiskās nozarēs un saistībā ar tehnoloģijām. Bažas rada tehnoloģiju zinātības un ražošanas zinātības trūkums ES attiecībā uz dažām svarīgām neto nulles emisiju un digitālajām tehnoloģijām. Šīs bažas saasina ES sadrumstalotā pieeja ārvalstu investīcijām, kas bieži vien nav saistīta ar tehnoloģiju nodošanu, darbvietu radīšanu un vērtības ķēdes integrāciju ES.

(2)Ierobežots pieprasījums / pirmtirgu neesamība Eiropas mazoglekļa rūpniecības produktiem. Augstas ražošanas izmaksas, atšķirīgs tehnoloģiskās gatavības līmenis un rūpnieciskās izvēršanas ietekmes trūkums ierobežo mazoglekļa produktu izstrādi un ieviešanu tirgū energoietilpīgās nozarēs, tādējādi apdraudot vai aizkavējot investīcijas dekarbonizācijā. To vēl vairāk pastiprina problēmas, kas saistītas ar mazoglekļa rūpniecības produktu nošķiršanu no augsta oglekļa ekvivalenta produktiem, un lejupējo nozaru ierobežotā gatavība maksāt papildus par mazoglekļa risinājumiem.

(3)Rūpnieciskās tehnoloģijas netiek ieviestas pietiekamā mērogā. Ilgas, sadrumstalotas un neskaidras atļauju piešķiršanas procedūras rūpniecības dekarbonizācijas projektiem, tajā skaitā infrastruktūras savienojumiem, kavē jaunu tehnoloģiju ieviešanu un izvēršanu. Rūpniecisko procesu dekarbonizācijai ir nepieciešama pamatīga un dārga aktīvu un darbību pārveide, kas ietver ievērojamas investīcijas, kuras var tikt iesaldētas garu atļauju piešķiršanas procesu laikā. Grūtības mazināt investīciju risku un piekļūt finansējumam ir būtisks šķērslis.

Ņemot vērā šo scenāriju, tīras rūpniecības kursā tika izziņota jauna regulatīvā iniciatīva, kuras mērķis ir novērst kavēkļus atļauju piešķiršanā, ieviest noturības un ilgtspējas kritērijus un radīt pirmtirgus Eiropas tīriem un noturīgiem rūpniecības produktiem un tehnoloģijām.

Ar šo priekšlikumu tiek īstenota politiskā apņemšanās, ko paudusi priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kas 2025. gada runā par stāvokli Savienībā paziņoja par Industriālās attīstības paātrināšanas aktu (IAPA), kura mērķis ir palielināt pieprasījumu pēc tīriem un ES ražotiem produktiem stratēģiskās nozarēs un tehnoloģiju jomā. Par to ir paziņots arī 2025. gada 3. decembra paziņojumā par Eiropas ekonomikas stratēģiju.

Šā tiesību akta priekšlikuma mērķis ir stiprināt ES ekonomikas ilgtermiņa noturību, labklājību un stratēģisko autonomiju, atbalstot rūpniecisko ražošanu un paātrinot dekarbonizāciju. Tam ir šādi mērķi:

·izmantot piekļuvi vienotajam tirgum un tā mērogu, lai palielinātu pieprasījumu pēc Eiropas mazoglekļa rūpniecības produktiem un neto nulles emisiju tehnoloģijām, tajā skaitā veicinot diferenciāciju attiecībā uz mazoglekļa tēraudu, lai palielinātu tā vērtību un tirgspēju;

·maksimāli palielināt ārvalstu investīciju kvalitāti un ieguvumus vienotajā tirgū ES stratēģiski vissvarīgākajās nozarēs;

·izvērst ražošanas projektus plašā mērogā, paātrinot un vienkāršojot ražošanas projektu atļaujas, kā arī veicinot industriālo klasteru attīstību rūpnieciskās ražošanas paātrināšanas zonās (“paātrināšanas zonas”).

Lai sasniegtu šos mērķus, ar priekšlikumu tiek ieviesta līdzsvarota regulatīvā pieeja nolūkā uzlabot nozares konkurētspēju un mazināt, kā arī novērst stratēģisko atkarību galvenajās nozarēs. Tā nosaka tikai minimālo prasību kopumu, kas nepieciešams, lai, nepamatoti neierobežojot tirgu un tehnoloģiju attīstību un nesamērīgi nepalielinot noteiktu materiālu un produktu izmaksas, risinātu problēmas, ar kurām pašlaik saskaras atsevišķas stratēģiskās nozares. Turklāt priekšlikumā ir noteikts satvars atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšanai un koordinētas pieejas veicināšanai investīciju projektiem visā Savienībā.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikums ir atbilde uz tīras rūpniecības kursu, ES Konkurētspējas kompasu un kopīgo paziņojumu par ES ekonomiskās drošības stiprināšanu, kuros visos atzīts, ka ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu ES kā ekonomikas lielvaras, investīciju galamērķa un ražošanas centra nākotni. Ar to tiek īstenots Autobūves nozares rīcības plāns, kurā noteikts, ka publiskais atbalsts autobūves nozarei būs atkarīgs no noturības un ilgtspējas kritērijiem, un aicināts ar Industriālās attīstības paātrināšanas aktu veicināt prasību “ražots ES” ievērošanu attiecībā uz akumulatoru elementiem un sastāvdaļām elektrotransportlīdzekļos, kas tiek pārdoti ES, saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām.

Ar to tiek īstenota arī 2025. gada 16. decembrī pieņemtā autobūves pakete, kas cita starpā paredz piešķirt superkredītus maziem un cenas ziņā pieejamiem elektrotransportlīdzekļiem, kuri Savienībā ražoti pirms 2035. gada, un ar ko groza 2035. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju, atlikušās emisijas kompensējot, izmantojot Savienībā ražotu mazoglekļa tēraudu vai atjaunīgās un mazoglekļa degvielas. Šis priekšlikums 16 , ar ko groza Regulu (ES) 2019/631, pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem tās darbības jomā ietilpstošos produktus var kvalificēt kā “mazus bezemisiju transportlīdzekļus, kas ražoti Savienībā” vai “mazoglekļa tēraudu, kas ražots Savienībā”. Autobūves paketē kopumā ir iekļauts arī priekšlikums regulai par tīriem uzņēmumu transportlīdzekļiem 17 . Saskaņā ar šo priekšlikumu finansiālu atbalstu sniedz tikai uzņēmumu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izklāstītu metodiku kritēriju noteikšanai attiecībā uz apzīmējumu “ražots Eiropas Savienībā”. Lai nodrošinātu visu trīs instrumentu saskaņotību un juridisko noteiktību, šajā regulā ir sniegtas šādas saskaņotas definīcijas: “mazi un cenas ziņā pieejami Savienībā ražoti elektrotransportlīdzekļi”, “mazoglekļa tērauds, kas ražots Savienībā” un “uzņēmumu vieglie automobiļi un autofurgoni, kas ražoti Eiropas Savienībā”. Tāpēc, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma konsekvenci, 2025. gada 16. decembra priekšlikumi būtu jāpielāgo, lai atsauktos uz šajā regulā pieņemto horizontālo pieeju, nevis deleģētajiem aktiem.

Šī regula ir saskanīga ar Savienības Muitas kodeksu, kurā izklāstīti Savienības nepreferenciālās izcelsmes noteikumi. Lai noteiktu to produktu izcelsmi, uz kuriem attiecas šī regula, piemēro Savienības nepreferenciālās izcelsmes noteikumus, kas paredzēti minētajā kodeksā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

IAPA papildina tiesību aktus, kas attiecas uz ES ekonomisko drošību, rūpniecības konkurētspēju un dekarbonizāciju. Ņemot vērā energoietilpīgo nozaru un neto nulles emisiju tehnoloģiju lomu daudzās ekonomikas nozarēs un industriālajās vērtības ķēdēs, būtiski ir vairāki Eiropas rīcībpolitiku un tiesību aktu kopumi.

Pirmkārt, IAPA atbilst Neto nulles emisiju industrijas aktam (NNEIA) un papildina to, attiecinot racionalizētus atļauju piešķiršanas noteikumus, piemēram, attiecībā uz vienotajiem kontaktpunktiem un termiņiem, uz visiem energoietilpīgajiem rūpniecības dekarbonizācijas projektiem un ieviešot prasības par kritēriju “ražots ES” attiecībā uz dažiem konkrētiem neto nulles emisiju tehnoloģiju komponentiem, lai novērstu apiešanu, vēl vairāk palielinātu ES izgatavošanas jaudu, kā arī veidotu noturīgas un konkurētspējīgas iekšzemes vērtības ķēdes.

Otrkārt, priekšlikums atbilst Eiropas Klimata aktam, jo tā mērķis ir palīdzēt sasniegt klimatneitralitātes mērķi, atbalstot investīcijas rūpniecības dekarbonizācijā un neto nulles emisiju tehnoloģijās.

Treškārt, priekšlikums atbilst jaunākajām iniciatīvām racionalizēt atļauju piešķiršanas procedūras un uzlabot autobūves nozares konkurētspēju. Konkrētāk, IAPA mērķis ir racionalizēt galvenos atļauju piešķiršanas procesus, it īpaši izmantojot digitalizāciju un datu atkalizmantošanu. Tā pamatā ir pasākumu kopums, kas pieejams saskaņā ar priekšlikumu par vides atļaujām, un tas ir piemērojams nozares īpašajām vajadzībām.

Priekšlikums ir saskanīgs arī ar citiem ES tiesību aktiem, kuru mērķis ir atbalstīt Eiropas rūpniecības pārveidi par tīru, apritīgu un klimatneitrālu ekonomiku. Piemēram, IAPA atbilst gaidāmajiem vides tiesību aktiem par konkrētiem produktiem un papildina tos. Būvniecības nozarē tas papildina Būvizstrādājumu regulu (BIR), tajā skaitā saskaņoto SEG emisiju standartu un plānoto mazoglekļa betona marķējumu. Tērauda nozarē gaidāmais deleģētais akts par tērauda produktiem saskaņā ar Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu (PIER) nodrošinās vajadzīgos elementus, lai īstenotu pirmtirgus noteikumus attiecībā uz tēraudu, ņemot vērā primāro un sekundāro tērauda ražotāju atšķirīgos dekarbonizācijas raksturlielumus un atalgojot apritīgumu. Izstrādājot marķēšanas un informācijas prasības, kuru pamatā ir snieguma robežvērtības dažādiem produktiem, šādās robežvērtībās būtu jāņem vērā rūpniecības produkta reciklētā materiāla saturs, robežvērtību attiecīgā gadījumā samazinot līdz ar reciklētā materiāla satura pieaugumu produktos. Tāpat IAPA papildina Bateriju regulu, kas nosaka satvaru ES bateriju ražošanas vidiskajiem mērķiem, ļaujot pirmtirgus noteikumos saskaņā ar Akcīzes nodokļa paātrināšanas aktu koncentrēties uz prasībām par kritēriju “ražots ES”. Tas papildina gaidāmos vidiskā snieguma noteikumus fotoelementu moduļiem saskaņā ar ekodizaina un energomarķējuma noteikumiem, veicinot prasībām atbilstošu produktu ražošanu ES. Attiecībā uz mazoglekļa un biobāzētu risinājumu veicināšanu tas atbilst jaunajai ES bioekonomikas stratēģijai.

Priekšlikums atbilst arī pārējiem ES tiesību aktiem klimata jomā. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) ir galvenais klimata politikas instruments SEG emisiju samazināšanai, un tai ir būtiska nozīme emisiju samazināšanas stimulēšanā energoietilpīgās nozarēs, kā arī elektroenerģijas ražošanā. Šis priekšlikums papildina ES ETS sniegto cenu signālu, atbalstot mazoglekļa rūpniecības produktu pirmtirgu izveidi. Tas ir saskaņots arī ar Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma regulu (OIMR).

Attiecībā uz gaidāmajām iniciatīvām Aprites ekonomikas akta priekšlikums papildinās IAPA, veicinot reciklēšanu un piekļuvi otrreizējām izejvielām, samazinot atkarību un neaizsargātību arī attiecībā uz energoietilpīgiem rūpniecības produktiem. Tiks nodrošināta arī saskaņotība starp Industriālās attīstības paātrināšanas aktā paredzētajiem nozaru pasākumiem un gaidāmās publiskā iepirkuma pārskatīšanas visaptverošo satvaru.

Priekšlikumā ir ņemtas vērā Savienības starptautiskās saistības publiskā iepirkuma jomā saskaņā ar PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu (NVI) un attiecīgajiem ES divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem. Uzņēmēji, kas iedibināti valstīs, uz kurām attiecas šādas saistības, var gūt labumu no izpildāmas piekļuves konkrētām iepirkuma procedūrām, kas noteiktas attiecīgajos tvēruma sarakstos. Šīs saistības ir sadalītas pa dažādām līgumslēdzēju iestāžu kategorijām, to vidū centrālās valdības iestādes, tās padotībā esošās iestādes, publisko tiesību subjekti un komunālo pakalpojumu sniedzēji, un pa dažādiem iepirkuma veidiem, piemēram, precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem. Tādējādi to piemērojamība ir atkarīga no līgumslēdzējas iestādes, kas veic iepirkumu, un līguma priekšmeta. Turklāt Savienība patur tiesības piemērot vispārējus vai drošības izņēmumus.

Tā rezultātā Savienības iepirkuma saistības nedod vienveidīgu vai visaptverošu piekļuvi visiem partneriem, un nav iespējams izveidot vienotu to trešo valstu sarakstu, kurām ir pilnībā nodrošināta piekļuve visam ES iepirkuma tirgum. Līgumslēdzējām iestādēm ir pieejama detalizēta informācija par iepirkuma saistībām un piegādātāju atbilstību 18 , un tas palīdz konsekventi piemērot starptautiskā iepirkuma saistības, vienlaikus saglabājot Savienības spēju sasniegt savus politikas mērķus, kā izklāstīts šajā priekšlikumā.

Lai gan ar IAPA ir izveidots satvars tam, ko nozīmē kritērijam “Ražots Eiropā” atbilstošs iepirkums, kas aptver energoietilpīgus rūpniecības produktus, neto nulles emisiju tehnoloģijas un autobūves komponentus, gaidāmajā publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma pārskatīšanā tiks precizēts, kā šāds iepirkums jāveic. Konkrētāk, ar to attiecīgajos tiesību aktos noteiktās nozarēm specifiskās prasības integrēs un īstenos kopējā iepirkuma sistēmā un galvenajās nozarēs nodrošinās līgumslēdzējām iestādēm skaidrus instrumentus, kā dot priekšroku piedāvājumiem, kas galvenokārt ietver Eiropas produktus. Šī pieeja nodrošina saskaņotību un juridisko noteiktību gan publiskā iepirkuma veicējiem, gan ekonomikas dalībniekiem.

Ierosinātajā regulā ir ņemti vērā arī Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumenti, tajā skaitā nesen ierosinātais pasākums, ar ko novērš globālā jaudas pārpalikuma negatīvo ietekmi uz ES tērauda tirgu. Turklāt tas darbojas papildus esošajam ārvalstu tiešo investīciju regulējumam, kas attiecas uz drošību un sabiedrisko kārtību. Visbeidzot, priekšlikums neskar ES konkurences noteikumu piemērošanu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Atbilstošais juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 114. pants, kas ļauj Savienībai pieņemt saskaņošanas pasākumus. Ņemot vērā noturības un rūpniecības dekarbonizācijas sarežģītību un pārrobežu raksturu, šādi pasākumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu vienotā tirgus pienācīgu darbību, it īpaši stratēģiskās nozarēs.

Turklāt kā papildu juridiskais pamats attiecībā uz dažiem pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar šo regulu, ir jāizmanto arī Līguma par ES kopējo tirdzniecības politiku 207. pants. Noteikumi par ārvalstu investīcijām aptver konkrētu nozaru kopumu, lai nodrošinātu minimālos investīciju nosacījumus un ražošanu ar pievienoto vērtību Savienībā. Tāpēc noteikumu galvenais mērķis ir vienotā tirgus pienācīga darbība. Tomēr ārvalstu tiešās investīcijas ir nepārprotami iekļautas ES kopējās tirdzniecības politikas darbības jomā.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Konkurētspēja, ilgtspējīga labklājība, ekonomiskā drošība un dekarbonizācija ES ir ļoti svarīgi jautājumi. Neviena dalībvalsts viena pati nespēj efektīvi īstenot rūpniecības dekarbonizāciju šīs problēmas integrētā rakstura dēļ – enerģijas tirgi, klimata pārmaiņu mazināšanas centieni un nepieciešamība nodrošināt energoietilpīgu rūpniecības produktu un neto nulles emisiju tehnoloģiju vienotā tirgus pienācīgu darbību. Konkurētspējas problēmas, ar kurām pašlaik saskaras rūpniecība, visticamāk, mudinās dalībvalstis īstenot vienpusējus pasākumus. Lai gan šādi centieni var būt pamatoti, to nekoordinēšana var negatīvi ietekmēt vienotā tirgus darbību un sadrumstalot to, padarot ES neaizsargātāku pret ārējiem satricinājumiem un nespējīgu izmantot vienotā tirgus priekšrocības, lai sniegtu ieguvumus vietējām un Eiropas ekosistēmām.

Tāpēc saskaņā ar LESD 114. pantu ir vajadzīga saskaņota ES līmeņa pieeja, lai nodrošinātu vienotā tirgus labu darbību un risinātu noturības un rūpniecības dekarbonizācijas problēmas, vienlaikus aizsargājot ES konkurētspēju. Šajā iniciatīvā iekļautie pasākumi nebūtu tik efektīvi (ja vispār būtu), ja dalībvalstis tos īstenotu, rīkojoties atsevišķi, jo problēmas, ko tie risina, attiecas uz vienoto tirgu. Tie neskar tikai atsevišķas dalībvalstis vai dalībvalstu apakšgrupas, bet ir saistīti ar ES industriālo bāzi un ES mēroga vērtības ķēdēm. Turklāt maz ticams, ka tikai dalībvalstu līmenī īstenotie pasākumi pienācīgi apmierinās cieši savstarpēji savienotu piegādes ķēžu vajadzības vienotajā tirgū un varētu izraisīt turpmāku tirgus sadrumstalotību un piegādes ķēdes traucējumus.

Turklāt klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, kuras risināšanai nepieciešama gan starptautiska, gan ES līmeņa rīcība, lai efektīvi papildinātu un pastiprinātu reģionālā, valsts un vietējā līmenī veiktos pasākumus. Bezdarbības izmaksas ir Eiropas mēroga izmaksas. Nepieciešamā industriālā pārveide ietekmēs daudzas nozares visā ES ekonomikā, tāpēc koordinēta rīcība ES līmenī ir neaizstājama, lai veicinātu transformatīvu, taisnīgu un izmaksefektīvu pārkārtošanos un augšupēju konverģenci. Nekoordinēti valstu pasākumi var uzspiest atšķirīgus noteikumus tirgus dalībniekiem, nesaskaņotu publiskā iepirkuma praksi, piemēram, zaļā publiskā iepirkuma praksi, un atļauju piešķiršanas procedūras un galu galā apdraudēt vienotā tirgus darbību.

Bez turpmākas ES rīcības status quo, visticamāk, saglabāsies, palielinot risku, ka ES zaudēs stratēģiskās rūpniecības spējas un jaudu, ka vienotais tirgus kļūs vēl sadrumstalotāks un ka ES kļūs kritiski atkarīga no trešām valstīm zaļo, digitālo, aizsardzības un ekonomiskās drošības mērķu sasniegšanā. Tas savukārt varētu negatīvi ietekmēt Savienības ekonomisko drošību, sociālo un teritoriālo kohēziju, galvenokārt skarot nodarbinātību, reģionālo attīstību un vienlīdzīgu piekļuvi rūpniecības iespējām.

Saskaņā ar šo loģiku ierosinātās darbības ir vērstas uz jomām, kurās rīcībai Savienības līmenī ir pierādāma pievienotā vērtība nepieciešamo centienu mēroga, ātruma un tvēruma ziņā – tās ir darbības, kuru mērķis ir uzlabot ekonomisko pamatojumu energoietilpīgām nozarēm, lai tās ieguldītu dekarbonizācijā, un ES stratēģiskajām nozarēm un tehnoloģijām, lai stiprinātu to konkurētspēju.

LES 5. panta 3. punktā noteikts, ka subsidiaritātes principu piemēro jomās, kuras nav Savienības ekskluzīvā kompetencē. LESD 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikts, ka Savienībai ir ekskluzīva kompetence kopējās tirdzniecības politikas jomā. LESD 207. panta 2. punkts ietilpst ekskluzīvo kompetenču kategorijā. Tāpēc jautājums par subsidiaritāti nerodas, ciktāl LESD 207. pants tiek izmantots kā papildu juridiskais pamats pasākumiem, ar kuriem īsteno Savienības kopējo tirdzniecības politiku.

•Proporcionalitāte

Ierosinātie pasākumi atbilst proporcionalitātes principam, apliecinot pievienoto vērtību, ko sniedz rīcība ES līmenī, ņemot vērā nepieciešamo centienu mērogu, steidzamību un apmēru.

Atļauju piešķiršanas pasākumi uzliks dalībvalstīm pienākumu racionalizēt procesus. Atļauju piešķiršanas procedūru digitalizācija ilgtermiņā radīs laika un izmaksu ietaupījumus gan iestādēm, gan uzņēmumiem, ļaujot paātrināt tīru ražošanu un rūpniecisko ieviešanu visā ES.

Prasības par mazoglekļa saturu un kritēriju “ražots ES” ir proporcionālas Eiropas rūpnieciskās ražošanas jaudai un izstrādātas tā, lai neradītu ievērojamu finansiālu slogu dalībvalstu administratīvajiem budžetiem. Pirmtirgu izveide ir būtiska, lai palielinātu galveno nozaru un tehnoloģiju konkurētspēju, tādējādi stiprinot ES rūpniecisko bāzi un nodrošinot autonomiju šajās stratēģiskajās nozarēs.

Obligāti nosacījumi attiecībā uz ārvalstu tiešajām investīcijām ir nepieciešami, lai sasniegtu mērķi maksimāli palielināt ieguvumus no šīm investīcijām visās dalībvalstīs, palielinot vienotā tirgus ieguvumus un izmantojot piekļuvi vienotajam tirgum. Tie nodrošinās, ka investīcijas ir saistītas ar zinātības attīstību, darbvietu radīšanu un vērtības ķēdes integrāciju.

Pasākumi attiecībā uz rūpnieciskās ražošanas paātrināšanas zonām atstāj atbildību par šādu teritoriju apzināšanu un noteikšanu dalībvalstīm, vienlaikus sniedzot ieguvumus, kuru mērķis ir nodrošināt labākus un konkurētspējīgākus apstākļus apstrādes rūpniecības nozarei.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Par vispiemērotāko instrumentu tiek uzskatīta regula, jo tā ļauj noteikt prasības, kas ir tieši piemērojamas valsts iestādēm un attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem. Tas turklāt palīdzēs nodrošināt prasību ieviešanu savlaicīgā un saskaņotā veidā un tādējādi dos lielāku juridisko noteiktību.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Nepiemēro.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm Komisija veica visaptverošu apspriešanās procesu ar ieinteresētajām personām, lai apkopotu uzticamu informāciju, izmantojot dažādas metodes, apspriešanā iesaistītās personas un rīkus. Komisijas veiktās darbības bija šādas: atklāta apspriešana tiešsaistē no 2025. gada 15. aprīļa līdz 8. jūlijam (314 atbildes un 133 pievienotie nostājas dokumenti); uzaicinājums iesniegt atsauksmes ietekmes novērtējumam (295 atbildes); mērķorientēta apspriešanās, kurā varēja piedalīties EIN nozares apvienības un uzņēmumi (62 atbildes); reālās situācijas izvērtēšanas darbseminārs, kurā varēja piedalīties EIN nozares uzņēmumi (40 dalībnieki); reālās situācijas izvērtēšanas darbseminārs par ES mazoglekļa tērauda marķējumu, kurā varēja piedalīties tikai tērauda uzņēmumi (34 dalībnieki); reālās situācijas izvērtēšanas darbseminārs, kurā varēja piedalīties dalībvalstis (46 dalībnieki), ar visām trim reālās situācijas izvērtēšanām, ieskaitot iespēju iesniegt nostājas dokumentus; mērķorientēta apspriešanās, kurā varēja piedalīties akumulatoru ekosistēmas un tās lejupējo nozaru dalībnieki (63 respondenti). Sabiedriskās apspriešanas rezultāti ir apkopoti faktu kopsavilkuma ziņojumā, kas tika publicēts portālā “Izsakiet viedokli” kopā ar uzaicinājumā iesniegt atsauksmes saņemtajām atbildēm.

Kopumā ieinteresētās personas apgalvoja, ka problēmas, ar kurām saskaras ES energoietilpīgās nozares, ir cenas ziņā pietiekami pieejamas atjaunīgās enerģijas trūkums, negodīga starptautiskā konkurence, augstas kapitāla un darbības izmaksas, kas saistītas ar dekarbonizāciju, zema lejupējo nozaru gatavība maksāt vairāk par zaļiem risinājumiem, sarežģītas un ilgas atļauju piešķiršanas procedūras un grūtības piekļūt finansējumam dekarbonizācijas projektiem.

Komisija saņēma plašu atbalstu attiecībā uz ideju par pirmtirgu izveidi un aizsardzību mazoglekļa, ES ražotiem rūpniecības produktiem, kas ir svarīgs mehānisms, lai stimulētu pieprasījumu un veicinātu investīcijas dekarbonizācijā. Tāpat ieinteresētās personas piekrita, ka pirmtirgu izveide palīdzēs aizsargāt ES tīro tehnoloģiju un autobūves nozares konkurētspēju. Tās arī apstiprināja, ka prasības par kritēriju “ražots ES” ir svarīgas, lai nodrošinātu, ka trešo valstu konkurence neapdraud mazoglekļa industriālo produktu un tīro tehnoloģiju produktu tirgu. Lielākā daļa ieinteresēto personu no akumulatoru nozares arī atbalstīja prasības par kritēriju “ražots ES” dažādos politikas pasākumos gan attiecībā uz publisko iepirkumu, gan tirgū laistajiem produktiem. Atļauju piešķiršanas procedūru racionalizēšana un paātrināšana saņēma lielu atbalstu, jo īpaši no MVU puses, kuriem ir mazāk resursu administratīvā darba slodzes pārvaldībai. Ieinteresētās personas pozitīvi vērtēja noteikumus par ārvalstu investīcijām, norādot, ka šādi pasākumi varētu piesaistīt tik ļoti nepieciešamo kapitālu, kā arī dot papildu ieguvumus.

•Ietekmes novērtējums

Saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm šā regulatīvā priekšlikuma pamatā ir ietekmes novērtējums, kurā analizēta problēma un apakšproblēmas, kas saistītas ar nepieciešamību ES rūpniecības jomā paātrināt procesu un produktu dekarbonizāciju globālā konkurētspējas problēmu kontekstā. Ietekmes novērtējumā ir noteikti iespējamie politikas risinājumi problēmu cēloņu novēršanai, kā arī izvērtēta to gaidāmā ietekme. Ietekmes novērtējums tika strukturēts tā, lai atspoguļotu apspriešanos ar Komisijas starpdienestu koordinācijas grupu Industriālās attīstības paātrināšanas akta jautājumos.

Ietekmes novērtējuma ziņojums 2025. gada 26. septembrī saņēma Regulējuma kontroles padomes (RKP) negatīvu atzinumu. Padomes ieteikumi:

·izstrādāt dinamisko bāzes scenāriju, tajā skaitā labāku skaidrojumu par dekarbonizācijas investīciju palēnināšanās apmēru un dekarbonizācijas tempa atšķirību;

·uzlabot analīzi par problēmu virzītājspēkiem, tajā skaitā tādiem, kas saistīti ar atļauju piešķiršanu un ārvalstu tiešajām investīcijām, un, pamatojoties uz to, pārskatīt vispārīgos un konkrētos mērķus S.M.A.R.T veidā, kā arī uzlabot pasākumus;

·veikt padziļinātu analīzi par rūpniecības dekarbonizācijas tehnoloģiju pieejamību un ekonomisko dzīvotspēju un par pieprasījumu pēc mazoglekļa alternatīvām, ieskaitot cenu elastību un aizstājamību;

·ar labākiem kvantitatīvajiem rādītājiem uzlabot izmaksu un ieguvumu analīzi, tajā skaitā 3. pielikumu;

·apstiprināt izmaksu un ieguvumu analīzes modelēšanas uzticamību un pārredzami ziņot par aprēķinos izmantotajiem pieņēmumiem.

Visi iepriekš minētie jautājumi tika risināti, cik vien iespējams. Kad pārskatītais ietekmes novērtējums tika iesniegts atkārtoti, padome 2025. gada 20. novembrī sniedza pozitīvu atzinumu ar atrunām. Atrunās tika norādīts, ka ir jāuzlabo vispārējā mērķa paredzamās ietekmes analīze, kā arī mijiedarbība ar ietekmi uz ekonomisko drošību. Bija arī norādīts, ka ir sīkāk jāizskaidro ierobežojumi, kas saistīti ar modelēšanu, kā arī izmaksu un ieguvumu aprēķini un ietekme uz patērētājiem un lejupējām nozarēm. Piezīmes ir ņemtas vērā, uzlabojot analīzi, ciktāl tas ir iespējams. Padomes atzinumi, kā arī galīgais ietekmes novērtējums un tā kopsavilkums tiek publicēti kopā ar šo priekšlikumu.

Ietekmes novērtējuma pamatā ir piecu konkrētu mērķu kopums, kas risina konstatētos problēmu cēloņus. Tajā ir izklāstīti trīs politikas risinājumi katram konkrētajam mērķim, pamatojoties uz politikas intervences līmeni, darbības jomu, efektivitāti un saskaņotību, kā arī proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem.

Politikas risinājumā Nr. 1 (PR Nr. 1) ir ierosināts oglekļietilpīguma marķējums visām energoietilpīgajām nozarēm. Tā mērķis ir radīt pirmtirgus, publiskajā iepirkumā un atbalsta shēmās ieviešot mazoglekļa prasības energoietilpīgiem materiāliem (tēraudam, cementam 19 un alumīnijam) atsevišķās lejupējās nozarēs (autobūvē un būvniecībā). Tajā arī ierosināts publiskā iepirkuma procedūrās un publiskā atbalsta shēmās ieviest prasību minimumu par kritēriju “ražots ES” attiecībā uz akumulatoriem, saules fotoelementu sistēmām un transportlīdzekļu komponentiem. Attiecībā uz mērķi maksimāli palielināt ārvalstu tiešo investīciju ieguvumus ar to ievieš brīvprātīgus nosacījumus investīcijām, kuru summa pārsniedz noteiktu robežvērtību, akumulatoru piegādes ķēdē un, iespējams, attiecīgajās EIN. Lai racionalizētu atļauju piešķiršanu, risinājumā ir ierosināta vienota digitālā procedūra visām atļaujām, kas piemērojama visai apstrādes rūpniecības nozarei. Visbeidzot, tajā dalībvalstīm ieteikts veicināt publiskā finansējuma piešķiršanu projektiem rūpniecības zonās.

Politikas risinājums Nr. 2 (PR Nr. 2) balstās uz pirmo risinājumu, paplašinot darbības jomu un prasības. Attiecībā uz pirmtirgiem saskaņā ar PR Nr. 2 publiskajā iepirkumā un atbalsta shēmās ir ieviestas mazoglekļa satura prasības un prasības par kritēriju “ražots ES” attiecībā uz tēraudu, cementu un alumīniju, ko izmanto atsevišķās lejupējās nozarēs (autobūve un būvniecība). Konkrētu investīciju nosacījumi ir obligāti, nevis brīvprātīgi. PR Nr. 2 palielina atbalstu atļauju piešķiršanas procesam, ieviešot papildu pasākumus, kas paredzēti EIN. Visbeidzot, ieteikums dalībvalstīm noteikt rūpnieciskās zonas ir aizstāts ar pienākumu to darīt. Tomēr ar marķējuma prasībām tā darbības joma ir sašaurināta, nosakot īpašu oglekļintensitātes marķējumu tēraudam un paredzot sīki izstrādātus noteikumus, kurus vēlāk var paplašināt, lai iekļautu citus energoietilpīgus materiālus.

Politikas risinājums Nr. 3 (PR Nr. 3) vēl vairāk paplašina abus iepriekšējos risinājumus. Saistībā ar pirmtirgiem tas ievieš mazoglekļa satura prasības un prasības “ražots ES” attiecībā uz visu tēraudu, cementu un alumīniju, ko laiž tirgū izmantošanai autobūvē un būvniecībā. Tas arī paplašina ES prasības attiecībā uz visiem akumulatoriem, saules fotoelementiem un galvenajām transportlīdzekļu sastāvdaļām, ko laiž tirgū. Attiecībā uz atļauju piešķiršanu ar to tiek ieviesti īpaši pasākumi industriālajām zonām.

Kopumā vēlamais risinājums ir PR Nr. 2, jo tas sasniegtu mērķus visefektīvākajā un vislietderīgākajā veidā. Tam ir arī pozitīvāka ietekme proporcionalitātes ziņā nekā pārējiem diviem risinājumiem, jo tajā ierosināts ieviest mazoglekļa tehnoloģijas un prasības par kritēriju “ražots ES” tikai publiskajam iepirkumam un publiskajam atbalstam, vienlaikus tam ir arī vislielākā saskaņotības pakāpe. PR Nr. 2 varētu radīt vienreizējus neto samazinājumus aptuveni 240 miljonu EUR apmērā attiecībā uz administratīvo slogu uzņēmumiem, galvenokārt saistībā ar atļauju piešķiršanas noteikumiem (sk. ietekmes novērtējuma 4. pielikumu). Izmaksu un ieguvumu analīzē secināts, ka PR Nr. 2 radītie kopējie neto ieguvumi ekonomikai 2030. gadā ir aptuveni 8 miljardi EUR, neraugoties uz nelielām pielāgošanās izmaksām lejupējās nozarēs, kuras ietekmē mazoglekļa satura prasības un/vai prasības par kritēriju “ražots ES”. Tomēr šos zaudējumus lielā mērā kompensē ilgtermiņa ieguvumi pievienotās vērtības radīšanas, uzlabotas ekonomiskās drošības, noturības un darbvietu radīšanas ziņā Eiropas stratēģiskajās nozarēs, kas galu galā nodrošina stabilitāti un ilgtspējīgu ekonomisko labklājību. PR Nr. 3 būtu efektīvāks konkrētu mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz pirmtirgus noteikumiem, bet tas nesamērīgi palielinātu izmaksas ekonomikai.

Atšķirības salīdzinājumā ar vēlamo risinājumu ietekmes novērtējumā

Regulas priekšlikumā ir ietverti šādi pasākumi, kas atšķiras no ietekmes novērtējumā izklāstītā vēlamā politikas risinājuma.

·Ņemot vērā gaidāmos sinerģiskos ieguvumus ar pārējiem noteikumiem par industriālās ražošanas paātrināšanas zonām, attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūrām ir ieviesti īpaši pasākumi rūpnieciskās ražošanas klasteriem (proti, klusējot izteikts apstiprinājums starpposmos un pieslēguma pieprasījumu prioritāra novērtēšana), kas nebija paredzēti vēlamajā politikas risinājumā.

·Tvēruma ziņā noteikumi par publiskā iepirkuma procedūrām, izsolēm un atbalsta shēmām aptver papildu neto nulles emisiju tehnoloģijas, kas nav analizētas ietekmes novērtējumā. Ar priekšlikumu tiek ieviestas prasības par kritēriju “ražots ES” arī attiecībā uz saules siltumenerģiju, siltumsūkņiem, vēju, kodolskaldīšanu un ūdeņradi atbilstoši mērķim palielināt ES ekonomisko drošību, noturību, ilgtspēju un piegādes drošību. Ietekmes novērtējumam ir pievienots īpašs pielikums, kurā izklāstīta šo pasākumu galvenā ietekme. Lai gan akumulatoru un saules fotoelementu jomā jau tagad ir vērojama unikāla situācija, ko veido liels globālās jaudas pārpalikums un liela ES atkarība no atsevišķiem piegādes avotiem, attiecībā uz citām darbības jomā ietilpstošām neto nulles emisiju tehnoloģijām ir vērojama intensīva (ne vienmēr godīga) globālā konkurence un varētu veidoties līdzīgas tirgus norises. Tāpēc Komisija ir nolēmusi ieviest šādus noteikumus, lai prognozētu un mazinātu iespējamos nākotnes piegādes un tirgus riskus.

Attiecībā uz tēraudu priekšlikums ierobežo prasības tēraudam, ko izmanto autobūves un būvniecības nozarē, nosakot tikai mazoglekļa kritērijus (nevis apvienojot mazoglekļa un ES izcelsmes prasības) publiskā iepirkuma un atbalsta shēmu ietvaros. Ņemot vērā nesen ierosināto tirdzniecības pasākumu, ar ko novērš globālā jaudas pārpalikuma negatīvo, ar tirdzniecību saistīto ietekmi uz Savienības tērauda tirgu, Eiropas preferences ieviešana attiecībā uz tēraudu netiek uzskatīta par nepieciešamu.

·Mazoglekļa prasību izpildes nolūkā betons tiks uzskatīts par mazoglekļa betonu, ja tas atbilst “mazoglekļa betona” kritērijiem, kas noteikti īstenošanas pasākumos, kuri pieņemti saskaņā ar Būvizstrādājumu regulu (BIR). Tāpat mazoglekļa tērauda izstrādājumiem, kurus izmanto būvniecībā un uz kuriem attiecas saskaņota tehniskā specifikācija, ir jāatbilst mazoglekļa definīcijai, kas noteikta saskaņā ar BIR satvaru. Tērauda izstrādājumi, kas neietilpst BIR darbības jomā, tiks uzskatīti par mazoglekļa izstrādājumiem, ja tie atbilst “mazoglekļa tērauda” nosacījumiem, kas jānosaka deleģētajos aktos saskaņā ar PIER. Šī pieeja nodrošinās regulatīvo saskaņotību ar spēkā esošajiem tiesību aktiem attiecībā uz konkrētiem izstrādājumiem.

·Turklāt priekšlikumā ir iekļauti grozījumi NNEIA 25. pantā par publisko iepirkumu, lai precizētu tehnoloģiju tvērumu, iekļaujot tikai tās tehnoloģijas, kas parasti tiek iepirktas publiskajā iepirkumā. Tas ietver arī izmaiņas NNEIA 26. pantā attiecībā uz izsolēm. Tas vajadzīgs, lai ņemtu vērā izsoļu aizvien lielāko nozīmi Savienības energoapgādes nodrošināšanā un tās tehnoloģiskās suverenitātes saglabāšanā. Priekšlikums ietver arī Būvizstrādājumu regulas 1. un 22. panta grozījumus.

·Priekšlikumā nav ievērots vēlamais politikas risinājums, proti, pieņemt brīvprātīgu tērauda marķējumu, lai atbalstītu lēmumus par investīcijām mazoglekļa tēraudā. Tā vietā galvenā uzmanība tiek pievērsta esošo saistību ātrai īstenošanai, piemēram, PIER kontekstā, un pilnvaru izstrādei, lai varētu papildināt pirmtirgus noteikumus ar brīvprātīga marķējuma izstrādi energoietilpīgu rūpniecības produktu mazoglekļa snieguma klasēm.

Visi šie pasākumi nepārsniedz ietekmes novērtējumā novērtēto vispārējo satvaru un būtiski neietekmē risinājumu salīdzinājumu. Attiecībā uz tīrām tehnoloģijām darbības jomas paplašināšana nozīmē, ka izrietošā ietekme uz elektroenerģijas tirgiem, arī uz lejupējiem lietotājiem, varētu būt lielāka. Tomēr tie paši aizsardzības pasākumi, kas tika detalizēti analizēti attiecībā uz akumulatoriem un saules enerģiju, attiecas arī uz citām neto nulles emisiju tehnoloģijām.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šā priekšlikuma mērķis ir mazināt ietekmi uz regulatīvo slogu, ko rada mazoglekļa satura prasības un prasības par izcelsmi Savienībā, kā arī ārvalstu tiešo investīciju nosacījumi. Citas daļas, piemēram, par atļauju piešķiršanu, to tieši samazina ekonomikas dalībniekiem.

Paredzams, ka administratīvās izmaksas uzņēmumiem, kas tiks tieši piemērotas ar šo regulu, kompensēs efektivitātes pieaugums, ko radīs racionalizēta atļauju piešķiršana, un ilgtermiņa ieguvumi piegādes ķēžu lielākas noturības ziņā. Tie attiecas uz attiecīgajās lejupējās nozarēs darbojošos uzņēmumu pienākumiem pierādīt atbilstību pirmtirgus noteikumiem. Attiecībā uz investīciju nosacījumiem to vienveidīga piemērošana visā Savienībā lielā mērā novērstu labvēlīgākās jurisdikcijas izvēli un pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu ārvalstu investīciju piesaistīšanai, vienlaikus saskaņojot un vienkāršojot uzņēmējdarbības nosacījumus.

Paredzams, ka dalībvalstīm radīsies papildu administratīvās izmaksas, kas saistītas ar publiskā iepirkuma un atbalsta shēmu pirmtirgu noteikumu uzraudzību un īstenošanu. Tāpat administratīvo izmaksu pieaugumu palielinās nosacījumu īstenošana attiecībā uz ārvalstu investīcijām, tajā skaitā to noteikšana, uzraudzība un sankciju piemērošana. Paredzams, ka atļauju piešķiršanas noteikumi īstermiņā arī palielinās publisko iestāžu izmaksas, savukārt digitalizācija un vienkāršošana vidējā termiņā un ilgtermiņā nodrošinās būtiskus izmaksu un laika ietaupījumus gan nozarei, gan publiskajām iestādēm. Visbeidzot, paātrinātas attīstības zonu noteikšana, kā arī ieguvumu īstenošana industriālajām zonām radīs papildu administratīvās izmaksas dalībvalstīm, taču atsevišķiem uzņēmumiem, kas darbojas šajās zonās, būs ieguvumi.

•Pamattiesības

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk “Harta”) 16. pants paredz uzņēmējdarbības brīvību. Šajā priekšlikumā paredzētie pasākumi rada inovācijas spējas un veicina pieprasījumu pēc energoietilpīgiem industriālajiem produktiem Savienībā, kas var stiprināt uzņēmējdarbības brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem un praksi.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums ietekmē Komisijas budžetu. Konkrētāk, tā īstenošanai būs vajadzīgi aptuveni 6 pilnslodzes ekvivalenti gadā, papildu regulārās izmaksas 20 000 EUR apmērā par katru iedaļu SGDR 1. pielikuma paplašināšanai, iekļaujot paredzētos atļauju piešķiršanas noteikumus, un vienreizējas izmaksas 20 000 EUR apmērā investīcijām vienotās digitālās vārtejas (VDV) sistēmas aizmugursistēmā. Salīdzinājumā ar ietekmes novērtējuma ziņojumu skaitļi ir koriģēti, lai atspoguļotu aktā ierosināto pasākumu plašāku darbības jomu.

Ietekme uz budžetu galvenokārt ir saistīta ar plānoto darbu, kura mērķis ir i) izskatīt dalībvalstu investīciju iestāžu iesniegtos paziņojumus par ārvalstu tiešajām investīcijām, ii) uzraudzīt dalībvalstu pienākumu izpildi attiecībā uz pirmtirgus noteikumiem, kā arī iii) īstenot SGDR II pielikuma un VDV aizmugursistēmas paplašināšanu, lai izpildītu atļauju piešķiršanas noteikumus.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija izvērtēs šā priekšlikuma saskaņotību, rezultātus, ietekmi, proporcionalitāti un subsidiaritāti trīs gadus pēc dienas, kad tas kļūs piemērojams. Tiek ierosināta klauzula par izskatīšanu pēc pieciem gadiem, lai novērtētu, vai pirmtirgus noteikumi joprojām ir nepieciešami, ņemot vērā tirgus attīstību, un vai šādi pasākumi būtu jāapsver arī attiecībā uz citām nozarēm, kas ir kritiski svarīgas ES ekonomiskajai drošībai. Ierosinātie pasākumi ir iecerēti kā mērķtiecīga un laikā ierobežota intervence, lai paātrinātu Savienības industriālās jaudas veidošanu un veicinātu ekonomisko drošību tikai stratēģiskās nozarēs. Tas garantē, ka individuāli pielāgotā pieeja saglabā elastīgumu, ir balstīta uz pierādījumiem un var tikt pielāgota Eiropas industriālās bāzes mainīgajām vajadzībām.

Lai veiktu izvērtēšanu, dalībvalstis un valstu kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā pēc Komisijas pieprasījuma sniegs tai nepieciešamo un būtisko informāciju.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Regulas I nodaļā ir izklāstīti regulas vispārīgie noteikumi, tajā skaitā tās priekšmets, proti, iekšējā tirgus darbības uzlabošana, izveidojot satvaru, kas nodrošina Savienības piekļuvi drošai, ilgtspējīgai un noturīgai attiecīgo ražošanas produktu piegādei un to piegādes ķēdēm, regulas darbības joma, industrializācijas mērķis un šīs regulas vajadzībām nepieciešamās definīcijas.

II nodaļā ir izklāstīti industriālo ražošanu un dekarbonizāciju veicinošie nosacījumi. Tajā ir paredzēti noteikumi, kas nodrošina racionalizētas, efektīvas un digitālas atļauju piešķiršanas procedūras industriālās ražošanas projektiem. Ar to arī ievieš noteikumus par atļauju piešķiršanas procedūrām energoietilpīgu ražošanas nozaru dekarbonizācijas projektiem un neto nulles emisiju industriāliem projektiem.

Ar III nodaļu izveido satvaru Savienības izcelsmes un mazoglekļa prasību piemērošanai konkrētiem produktiem un pakalpojumiem no stratēģiskām nozarēm publiskā iepirkuma un publiskā atbalsta shēmu kontekstā.

Tajā ir noteiktas mazoglekļa prasības tēraudam un Savienības izcelsmes un mazoglekļa prasības betonam, javai un alumīnijam, ko izmanto konkrētās lejupējās nozarēs, proti, ēkās, infrastruktūrā un transportā, kā arī Savienības izcelsmes prasības transportlīdzekļiem. Turklāt tajā ir paredzētas pilnvaras noteikt pieprasījuma puses pasākumus attiecībā uz ķīmiskās rūpniecības produktiem.

IV nodaļā ir noteikts satvars nosacījumu piemērošanai ārvalstu tiešajām investīcijām jaunās stratēģiskās nozarēs, ja investīciju vērtība pārsniedz 100 miljonus EUR. Šādas investīcijas nestāsies spēkā, kamēr nebūs pilnībā izpildīti attiecīgie nosacījumi. Dalībvalstu izraudzītās investīciju iestādes būs atbildīgas par minēto nosacījumu ievērošanas pārskatīšanu un uzraudzību, un Komisijai būs koordinējoša loma.

V nodaļā ir noteikts satvars industriālās ražošanas paātrināšanas zonu noteikšanai, ko veic dalībvalstis, pamatojoties uz noteiktu kritēriju kopumu. Šīs zonas ir paredzētas, lai atvieglotu industriālo darbību ģeogrāfisko klasteru veidošanu un veicinātu labvēlīgus apstākļus tajos iedibinātajām nozarēm. Industriālās ražošanas paātrināšanas zonas tiks attīstītas sinerģijā ar citām Savienības iniciatīvām.

VI nodaļā ir noteikti regulas kopīgie nobeiguma noteikumi, paredzot īstenošanas noteikumus, tajā skaitā izvērtēšanu, uzraudzību, pārskatīšanu, deleģēšanas pilnvaru īstenošanu un sankcijas. Tā ietver arī grozījumus Regulā (ES) 2018/1724 (Vienotās digitālās vārtejas regula), Regulā (ES) 2024/1735 (Neto nulles emisiju industrijas akts), tajā skaitā noteikumus par izcelsmes prasībām publiskā iepirkuma procedūrās, kiberdrošības prasības publiskajam iepirkumam un stingrākus kiberdrošības noteikumus izsolēm, izcelsmes prasības izsolēm un citos publiskās intervences veidos. Visbeidzot, tajā ir iekļauti grozījumi Regulā (ES) 2024/3110 [Būvizstrādājumu regula], lai nodrošinātu saskaņotību un sinerģiju ar šo priekšlikumu un atbalstītu tā mērķus.

I pielikumā ir sniegts nozaru saraksts industriālās ražošanas paātrināšanas zonām.

II pielikumā ir noteiktas prasības attiecībā uz mazoglekļa saturu, Savienības izcelsmi vai abas prasības attiecībā uz konkrētiem energoietilpīgu nozaru produktiem publiskā iepirkuma procedūru un publiskā atbalsta shēmu kontekstā.

III pielikumā ir izklāstītas Savienības izcelsmes prasības transportlīdzekļiem publiskā iepirkuma procedūrās un publiskā atbalsta shēmās. Tajā ir arī noteikti kritēriji, lai mazu bezemisiju transportlīdzekli uzskatītu par “ražotu ES” Regulas 2019/631 5. panta nozīmē.

IV pielikumā ir izklāstīts grozījums Regulas (ES) 2018/1724 II pielikumā.

2026/0068 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido pasākumu satvaru industriālās jaudas kāpināšanas un
dekarbonizācijas paātrināšanai stratēģiskās nozarēs un groza Regulas (ES) 2018/1724,
(ES) 2024/1735 un (ES) 2024/3110

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu un 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 20 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 21 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Globālā Covid-19 pandēmija, Krievijas nelikumīgais un neprovocētais agresijas karš pret Ukrainu, naidīgas ekonomiskās darbības, kiberuzbrukumi, ārvalstu iejaukšanās, Savienības ekonomiskās atkarības izmantošana par ieroci, patvaļīga tirdzniecības pasākumu ieviešana, klimata pārmaiņu pieaugošā ietekme un aizvien lielākā ģeopolitiskā spriedze ir atklājušas Savienības neaizsargātību un nopietni apdraud Savienības sabiedrību, tautsaimniecības un uzņēmumus. Tāpēc Savienības ekonomiskā drošība ir nesaraujami saistīta ar tās spēju stiprināt noturību un mazināt riskus, ko rada ekonomiskas saiknes ar naidīgiem partneriem. Savienība ir apņēmusies aizsargāt savu ekonomisko drošību un novērst draudus savām piegādes ķēdēm, infrastruktūrai, galvenajām tehnoloģijām un apdraudējumus, ko rada tās ekonomiskās atkarības izmantošana par ieroci 22 . Savienības ekonomiskā drošība un sociālā kohēzija ir nesaraujami saistītas ar tās spēju stiprināt savu noturību un mazināt riskus, ko rada ekonomiskās savstarpējās saiknes. Lai to panāktu, ir jāstiprina piegādes ķēžu noturība un jāaizsargā iekšējais tirgus un industriālā jauda, vienlaikus saglabājot teritoriālo, sociālo un ekonomisko kohēziju, tajā skaitā veicinot spēcīgu un konkurētspējīgu industriālo bāzi atsevišķās stratēģiskās nozarēs, piemēram, tīrās un digitālās tehnoloģijās, energoietilpīgās nozarēs un autobūves nozarē, lai nodrošinātu piekļuvi stratēģiskiem materiāliem un tehnoloģijām un saglabātu kvalitatīvas darbvietas Savienībā.

(2)Eiropas ekonomiskās drošības stratēģijā 23 un 2025. gada 3. decembra paziņojumā par ekonomisko drošību 24 ir skaidri noteikta Savienības virzība uz ģeoekonomiskās spriedzes novēršanu un tehnoloģiskām pārmaiņām, lai izvairītos no ekonomiskās atkarības kritiski svarīgu rūpniecības piegādes ķēžu, tehnoloģiju un infrastruktūras ziņā, kas var izraisīt vietēju deficītu un apdraudēt Savienības konkurētspēju, ekonomiku un galu galā tās sociālo kohēziju.

(3)Neraugoties uz Savienības ekonomiskās drošības, noturības, kvalitatīvu darbvietu un klimatneitralitātes mērķiem, izgatavošanas jauda pēdējo 20 gadu laikā ir samazinājusies. Apstrādes rūpniecības īpatsvars kopējā IKP laikposmā no 2000. līdz 2024. gadam ir samazinājies no 17,4 % līdz 14,3 %. Tāpēc ir jāstiprina ekonomikas noturība, konkurētspēja un darbvietu radīšana, vienlaikus arī nodrošinot, ka tiek sasniegti Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāji. Savienības izgatavošanas jaudai vajadzētu būt tādai, lai līdz 2035. gadam tā veidotu vismaz 20 % no Savienības iekšzemes kopprodukta. Lai veicinātu šā mērķa sasniegšanu, būtu jāsekmē rūpnieciskās ražošanas projektu izstrāde Savienībā.

(4)Problēmas, ko rada nepieciešamība pēc rūpniecības dekarbonizācijas un noturīgas rūpnieciskās ražošanas, ir sarežģītas un sniedzas pāri valstu robežām. Sadrumstaloti valstu pasākumi, kuru mērķis ir risināt šīs problēmas, var apdraudēt iekšējā tirgus darbību. Atsevišķu dalībvalstu pieņemtie pasākumi varētu radīt atšķirīgas prasības tirgus dalībniekiem, nekonsekventu iepirkuma praksi un atšķirīgas atļauju piešķiršanas procedūras dažādās dalībvalstīs. Šādi pasākumi varētu radīt šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai Savienībā un iekšējā tirgus izkropļojumus, mazinot investoru uzticēšanos, palielinot izmaksas un pārvirzot investīciju plūsmas Savienībā. Tādēļ ir jānosaka saskaņoti pasākumi, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

(5)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, būtu jāatsaucas uz saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Savienībā (NACE 2. red.) jaunāko pārskatīto redakciju. Lai panāktu saskanību ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem un nodrošinātu šīs regulas vienādu piemērošanu visā Savienībā, rūpnieciskā ražošana, kā arī energoietilpīgās nozares būtu jādefinē, atsaucoties uz NACE klasifikācijas kodiem 25 .

(6)Energoietilpīgas nozares ir viens no galvenajiem Savienības labklājības pīlāriem. Tās dod iespēju darboties plašam lejupējo nozaru klāstam un sniedz ieguldījumu Savienības ekonomikā, radot darbvietas, atbalstot izaugsmi un veicinot inovāciju. Tomēr tās rada arī aptuveni 22,3 % no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tām ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas dekarbonizācijā, kas arī samazina piesārņojumu. Augstās enerģijas cenas apvienojumā ar nepieciešamību pēc lielapjoma investīcijām dekarbonizācijā un negodīgu globālo konkurenci energoietilpīgām nozarēm rada neizdevīgus konkurences apstākļus, un ir arvien vairāk pazīmju, kas liecina par rūpniecības lejupslīdi.

(7)Neto nulles emisiju tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanā. Tām ir būtiska nozīme siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un dažādu ekonomikas nozaru, tajā skaitā būvniecības, transporta un rūpniecības, dekarbonizācijas nodrošināšanā. Tām ir arī būtiska nozīme ilgtspējīgu enerģētikas risinājumu veicināšanā, jo tās ļauj dekarbonizēt energoapgādi un nodrošina inovatīvus risinājumus, kas ļauj paplašināt un digitalizēt elektrotīklus un energosistēmu kopumā. Tomēr Savienības neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas nozare saskaras ar būtiskām problēmām, tajā skaitā augošu globālo konkurences spiedienu un piegādes ķēdes neaizsargātību, kas apdraud Savienības konkurētspēju un ekonomikas noturību.

(8)Bioekonomika spēj nodrošināt ilgtspējīgu biomasu un biobāzētus risinājumus rūpnieciskajai ražošanai. Komisijas paziņojumā “ES bioekonomikas konkurētspēja un ilgtspēja: stratēģiskais satvars” 26 ir noteikti pirmtirgi, piemēram, biobāzēta plastmasa un polimēri, biobāzētas ķimikālijas un biobāzēti būvizstrādājumi, kā arī vadošās tehnoloģijas, kas var atbalstīt Savienības stratēģisko autonomiju un šajā iniciatīvā noteikto rūpniecības nozaru dekarbonizāciju.

(9)Autobūves nozare ir Savienības ekonomikas stūrakmens. Lai sasniegtu Savienības klimata politikas mērķus, pēdējo gadu laikā Eiropas autobūves nozare ir veikusi lielas investīcijas tīrāku transportlīdzekļu un inovatīvu komponentu izstrādē. Elektrotransportlīdzekļi un elektrotransportlīdzekļu komponenti, tajā skaitā vilces akumulatoru baterijas, e-spēka pārvada komponenti un elektroniskās sistēmas, ir būtiskas tehnoloģijas autotransporta dekarbonizācijas veicināšanai. Tomēr, ņemot vērā neizdevīgumu izmaksu ziņā un vērtības ķēdes pārmaiņas, palielinoties akumulatoru, e-spēka pārvadu un elektronikas vērtības īpatsvaram, Savienībā ražotajos transportlīdzekļos Savienības izcelsmes komponentu līmenis samazinās. Vairs nav iespējams atlikt efektīvus pasākumus, lai novērstu vietējās ražošanas pārvietošanas risku. Ja šādu pasākumu nebūtu, pašreizējie apstākļi izraisītu pilnīgu paļaušanos uz trešām valstīm transportlīdzekļu galveno komponentu piegādēs. Tas nopietni apdraudētu Savienības ekonomisko drošību un turpmāko noturību, kā arī tās klimata mērķu sasniegšanu.

(10)Valstu atļauju piešķiršanas procedūru neprognozējamība, sarežģītība un dažkārt pārmērīgais ilgums mazina rūpniecisko darbību attīstībai nepieciešamo investīciju izmakslietderību. Līdz ar to, lai nodrošinātu un paātrinātu rūpnieciskās ražošanas darbību efektīvu īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāpiemēro racionalizēti un digitalizēti atļauju izsniegšanas procesi. Kompetentajai iestādei būtu jākoordinē visi atļauju piešķiršanas procesi un jāpieņem visaptverošs lēmums noteiktajā termiņā.

(11)Vienoto piekļuves punktu īstenošanas pamatā vajadzētu būt Eiropas uzņēmējdarbības makiem, kas izveidoti saskaņā ar [priekšlikumu regulai par Eiropas uzņēmējdarbības maku izveidi 27 ], jo tie sniedz drošu, standartizētu un sadarbspējīgu platformu uzņēmumu mijiedarbībai ar publiskā sektora struktūrām. Tam būtu jānodrošina pieteikumu efektīva un lietderīga iesniegšana, vienlaikus nodrošinot augstu datu aizsardzības, kiberdrošības un informācijas integritātes līmeni. Eiropas uzņēmējdarbības maki arī ļaus racionalizēt veiktās investīcijas un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās, ļaujot optimizēt resursus un samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem. Vienoto piekļuves punktu īstenošanā, ciktāl iespējams, būtu jāizmanto arī esošā Savienības digitālā infrastruktūra, katalogi un pamatelementi, tajā skaitā tie, kas izstrādāti vienreizējas iesniegšanas tehniskās sistēmas un tās īstenošanas aktu ietvaros. Tas veicinātu papildināmību, sadarbspēju un publisko resursu efektīvu izmantošanu, vienlaikus izvairoties no esošo digitālo risinājumu dublēšanās.

(12)Lai nodrošinātu racionalizētas un vienkāršotas atļauju piešķiršanas procedūras, visiem rūpnieciskās ražošanas projektiem, izņemot apstrādes rūpniecības nozari ar kodu C12, būtu jāiesniedz vienots pieteikums, kas aptver visas nepieciešamās atļaujas. Tas nebūtu jāpiemēro, ja Savienības saskaņošanas tiesību aktos ir noteiktas īpašas atļauju piešķiršanas vai licencēšanas procedūras vai prasības rūpnieciskās ražošanas projektiem, piemēram, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1735 28 un (ES) 2024/1252 29 . Savienības nozaru tiesību aktos, kas reglamentē zāles un medicīniskās ierīces, nesen ir racionalizēti vai tiek vēl vairāk racionalizēti saskaņotie noteikumi un termiņi attiecībā uz atļaujām un sertifikāciju, vajadzības gadījumā paredzot iespējas procesu paātrināt. Tāpēc minētie noteikumi nebūtu jāuzskata par atļauju piešķiršanas procedūrām šīs iniciatīvas kontekstā.

(13)Ar [...] Regulu (ES) [202X/XX] 30 izveido vienotu satvaru vides novērtējumu paātrināšanai, lai veicinātu galveno tehnoloģiju ieviešanu Savienībā, samazinātu atkarību un stiprinātu konkurētspēju. Ar vidiskajiem novērtējumiem saistītās procedūras būtu jāpaātrina un jāracionalizē attiecībā uz plāniem, programmām un projektiem visās ekonomikas nozarēs, vienlaikus saglabājot augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni. Tomēr dažās nozarēs vidiskie novērtējumi jāveic vēl ātrāk. Tāpēc un lai nodrošinātu vidisko novērtējumu tiesiskā regulējuma saskaņotības aizsardzību, vienlaikus ņemot vērā papildu vajadzības paātrinājuma panākšanai konkrētās stratēģiskās nozarēs, ar Regulu (ES) [202X/XX] ir izveidota īpaša rīkkopa, kas tādējādi būtu jāizmanto šīs regulas kontekstā. Ņemot vērā tādu energoietilpīgo ražošanas nozaru dekarbonizācijas projektu, industriālās ražošanas projektu, kas tiek īstenoti industriālās ražošanas paātrināšanas zonās, un neto nulles emisiju tehnoloģiju projektu būtisko nozīmi Savienības klimata mērķu sasniegšanā un to ieguldījumu Savienības noturībā un ekonomiskajā drošībā, tie būtu jāuzskata par stratēģiskiem projektiem Regulas (ES) [202X/XX] nozīmē, un tāpēc tiem būtu jāgūst labums no īpašās rīkkopas, kas izveidota saskaņā ar minēto regulu.

(14)Regulā (ES) 2024/1735 ir izklāstīti noteikumi, kas racionalizē administratīvos un atļauju piešķiršanas procesus neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas projektiem. Daži specifiski komponenti neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādes ķēdē tiek ražoti energoietilpīgos ražošanas procesos. Energoietilpīgu ražošanas nozaru dekarbonizācijas projekti ietilpst Regulas (ES) 2024/1735 darbības jomā, ja attiecīgās ražotnes ražo komponentus, kas ir daļa no neto nulles emisiju tehnoloģijas piegādes ķēdes. Tomēr energoietilpīgas ražotnes, kas neražo komponentus, kurus izmanto neto nulles emisiju tehnoloģijās, pašlaik ir izslēgtas no Regulas (ES) 2024/1735 darbības jomas. Tas rada nevienlīdzīgu apstākļu risku energoietilpīgām nozarēm un palēnina dekarbonizācijas centienus. Tāpēc uz visiem energoietilpīgas rūpniecības dekarbonizācijas projektiem būtu jāattiecina tie paši atļauju piešķiršanas procesi.

(15)Savienībai būtu jāpieņem stratēģiskāka pieeja, lai izmantotu savu ekonomisko ietekmi un vērtību, ko sniedz piekļuve tās iekšējam tirgum. Šajā kontekstā ir būtiski stratēģiski izmantot publisko intervenci, lai novērstu kritisko atkarību Savienībā. Publiskais iepirkums veido 15 % no Savienības IKP. Tāpēc līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem attiecīgā gadījumā būtu jānodrošina, ka publiskā iepirkuma prasības veicina piegādes ķēžu ekonomisko drošību un noturību. Publiskā atbalsta shēmām ir arī svarīga nozīme pieprasījuma stimulēšanā lejupējās nozarēs, kas veido ievērojamu daļu no pieprasījuma pēc konkrētiem stratēģiskiem produktiem un tehnoloģijām. Tāpēc šādām shēmām būtu jādod priekšroka labuma guvējiem, kas sniedz lielāku ieguldījumu Savienības noturības stiprināšanā un tās dekarbonizācijas mērķu sasniegšanā. Izsolēm ir izšķiroša nozīme neto nulles emisiju tehnoloģiju ieviešanā, un tās būtu jāizstrādā tā, lai veicinātu pieprasījumu pēc šādām tehnoloģijām, arī komponentiem, kuru izcelsme ir Savienībā.

(16)Savienība un dalībvalstis uztur atvērtu investīciju vidi, kā noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un iestrādāts to starptautiskajās saistībās. Tas ietver saistības nodrošināt publiskā iepirkuma procedūru un citu publiskās intervences veidu atvērtību saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (NVI) 31 , kā arī ar divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem. Vienlaikus Savienība patur tiesības piemērot vispārējus vai drošības izņēmumus. Komisija regulāri novērtēs, vai ir izpildīti nosacījumi trešās valsts izslēgšanai no to noteikumu darbības jomas, ar kuriem saturu, kura izcelsme ir trešās valstīs, uzskata par līdzvērtīgu Savienības izcelsmes saturam, un attiecīgi rīkosies. Ekonomiskās drošības mērķis ir aizsargāt un stiprināt iekšējo tirgu. Dalībvalstis nevar izmantot ekonomisko drošību, lai jebkādā veidā kavētu, ietekmētu vai citādi kavētu investīcijas no citām dalībvalstīm.

(17)Kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu pakāpeniska integrācija Savienības iekšējā tirgū, tajā skaitā pakāpeniski iesaistoties Savienības politikā un programmās, ir būtiska, lai atbalstītu to pieskaņošanos acquis, stiprinātu to konkurētspēju, veicinātu to dziļāku integrāciju Savienības vērtības ķēdēs un uzlabotu Savienības ekonomisko drošību. Tāpēc šai regulai būtu jāpalīdz veicināt šāda pakāpeniska integrācija, tajā skaitā attiecīgā gadījumā un saskaņā ar Savienības interesēm un mērķiem atvieglojot minēto valstu ekonomikas dalībnieku dalību Savienības mēroga vērtības ķēdēs, Savienības publiskajā iepirkumā, publiskā atbalsta shēmās un izsolēs.

(18)Atzīstot, ka ir svarīgi, lai Savienība virzītos uz lielāku stratēģisko autonomiju un noturību, Savienībai konsekvences labad būtu jāatzīst arī partnervalstu proaktīvie centieni dot priekšroku vietējai dalībai saimnieciskajās darbībās, līdzīgi kā šajā regulā noteiktajos pasākumos. Saistībā ar prasību par Savienības izcelsmi īstenošanu noteiktās publiskā iepirkuma un publisko shēmu procedūru kategorijās Savienībai, piekrītot tās klātbūtnei, būtu rūpīgi jāņem vērā partnervalstu nosacījumi attiecībā uz vietēju saturu stratēģiskās Savienības finansētās vai atbalstītās investīcijās šajās partnervalstīs. Paredzams, ka šī stratēģiskā pieeja palielinās savstarpējos ekonomiskos ieguvumus, stiprinās stratēģiskās partnerības un atbildīs Savienības vispārējiem starptautisko partnerību mērķiem.

(19)Pieprasījuma puses pasākumiem attiecīgā gadījumā vajadzētu būt vērstiem uz mazoglekļa prasību noteikšanu attiecībā uz tēraudu, cementu un alumīniju, ko izmanto ēkās, infrastruktūrā un mehāniskajos transportlīdzekļos, jo šīs ir visenergoietilpīgākās rūpniecības nozares. Mērķtiecīgi Savienības mēroga pieprasījuma puses pasākumi var palīdzēt izveidot pirmtirgus mazoglekļa un Savienībā ražotiem energoietilpīgiem rūpniecības produktiem, tā atbalstot dekarbonizāciju un vienlaikus stiprinot Savienības industriālo bāzi.

(20)Nosakot mazoglekļa prasības vai prasības par izcelsmi Savienībā, vai abas prasības, šajā regulā prioritāte būtu jāpiešķir lejupējām nozarēm, kas veido lielu daļu no pieprasījuma pēc konkrētiem energoietilpīgiem materiāliem, piemēram, būvniecības un autobūves nozarei. Tas ir īpaši lietderīgi, ņemot vērā to, ka uz šādām nozarēm lielā mērā attiecas publiskā iepirkuma un atbalsta shēmas, savukārt energoietilpīgu resursu īpatsvars kopējā ražošanas vērtībā ir salīdzinoši neliels un tādējādi līdz minimumam samazina jebkāda uzcenojuma ietekmi.

(21)Lai nodrošinātu regulatīvo konsekvenci ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem par produktiem, būvniecībā izmantojamais tērauds, betons un alumīnijs būtu jāuzskata par mazoglekļa produktiem atbilstīgi prasībām, kas noteiktas īstenošanas pasākumos, kuri pieņemti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/3110 32 un (ES) 2024/1781 33 .

(22)Paziņojumā par tīras rūpniecības kursu 34 ir uzsvērta nepieciešamība radīt pirmtirgus rūpniecības produktiem ar zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti, tajā skaitā atbalstot šādus produktus iekšējā tirgū, izveidojot Savienības marķēšanas sistēmu, sākot ar tērauda nozari. Tas būtu jāskata saistībā ar Savienības tiesību aktiem par produktiem, kas jau ir izstrādāti, lai ieviestu marķēšanas un informācijas prasības, ieskaitot visaptverošas produktu marķēšanas prasības, kas jānosaka ar deleģētajiem aktiem, ievērojot Regulas (ES) 2024/3110 un (ES) 2024/1781. Ņemot vērā gan primārās, gan sekundārās tērauda ražošanas nozīmi Savienības industriālās bāzes ilgtermiņa noturības panākšanā, šādu prasību pamatā vajadzētu būt snieguma klasēm, kurās ņemts vērā tehnoloģiju risinājumu atšķirīgais ieguldījums dekarbonizācijā, arī atalgojot apritīgumu un vajadzības gadījumā koriģējot emisiju intensitātes robežvērtības, pamatojoties uz metāllūžņu procentuālo daļu, kas izmantota tādu produktu kategoriju ražošanā, kurām parasti nepieciešama primārā tērauda ražošana. Vajadzētu būt arī iespējai papildināt deleģētos aktus, kas pieņemti, ievērojot Regulas (ES) 2024/3110 un (ES) 2024/1781, lai atbalstītu pirmtirgu izveidi, sniedzot informāciju investīciju lēmumu pieņemšanai par produktiem, kuriem piešķirta zemāka siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitātes snieguma klase, attiecībā uz rūpniecības produktiem, kurus vēl nereglamentē deleģētais akts saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1781 vai kuri ietilpst to produktu klāstā, kas iekļauti saskaņā ar minēto regulu pieņemtajā darba plānā. Lai to panāktu, vajadzētu būt iespējai izveidot brīvprātīgas klasifikācijas sistēmas, kuru pamatā ir rūpniecības produktu siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāte. Lai nodrošinātu vidisko integritāti un administratīvo iespējamību, ir svarīgi paļauties uz vispāratzītām un uzraudzītām emisiju uzskaites metodikām. Attiecībā uz vietējām iekārtām un apakšiekārtām ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) nodrošina attiecīgas produktu līmeņatzīmes un sistēmas robežas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/331 35 I pielikumā un pareizas emisiju uzskaites noteikumus Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/2066 36 . Lai ierobežotu administratīvo slogu, attiecībā uz importētiem produktiem ir lietderīgi ļaut izmantot datus, kas jau verificēti saistībā ar oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM) saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, kuri pieņemti, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/956 37 7. panta a) punktu. Lai precīzi atspoguļotu rūpniecības produkta siltumnīcefekta gāzu intensitāti, papildus to tiešo emisiju iekļaušanai, kas parasti saistītas ar iekārtas darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 38 2003/87/EK I pielikums, ir lietderīgi ņemt vērā arī svarīgākos netiešo emisiju avotus, tajā skaitā ražošanas procesā izmantotos elektroenerģijas, ūdeņraža un siltuma ražošanas avotus. Lai nodrošinātu konsekvenci un ierobežotu administratīvo slogu, metodikā, ko izmanto, lai noteiktu mazoglekļa prasības saskaņā ar šo regulu, būtu jāizmanto saskaņā ar ES ETS un OIM paziņotie emisiju dati, ja tie ir pieejami un būtiski.

(23)Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu sasniegšanu, jo īpaši Eiropas mazoglekļa rūpniecības produktu pirmtirgu izveidi, publiskā iepirkuma procedūrās būtu jāparedz minimālās obligātās tehniskās specifikācijas attiecībā uz mazoglekļa un Savienības izcelsmes prasībām. Minētās prasības šādu produktu iepirkumam būtu jāpiemēro publiskos piegādes līgumos un publiskos būvdarbu, pakalpojumu un koncesiju līgumos, ja minētos produktus izmantos darbībām, ko veic saskaņā ar minētajiem līgumiem. Saskaņā ar publiskā iepirkuma regulējumu minētajām minimālajām obligātajām tehniskajām specifikācijām nevajadzētu mākslīgi ierobežot konkurenci un būtu jāizvairās dot priekšroku konkrētam ekonomikas dalībniekam. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu veikt publiskā iepirkuma procedūras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2014/23/ES 39 , 2014/24/ES 40 un 2014/25/ES 41 un piemērojamiem nozaru tiesību aktiem. Produktu un komponentu Savienības izcelsme būtu jānosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem muitas jomā.

(24)Lai nodrošinātu prasību īstenojamību par saprātīgām izmaksām un izvairītos no konkurences ierobežošanas, ir jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem līgumslēdzējas iestādes izņēmuma kārtā var nolemt nepiemērot mazoglekļa un Savienības izcelsmes prasības. Minētajiem nosacījumiem būtu jāattiecas uz gadījumiem, kad šādu prasību piemērošana radītu tehnisku nesaderību projekta ekspluatācijas vai uzturēšanas laikā, piemēram, situācijām, kad šādu produktu izmantošana varētu apdraudēt Regulā (ES) 2024/3110 noteikto ēkas vai infrastruktūras būvdarbu pamatprasību izpildi. Šajā regulā noteiktās prasības būtu jāpiemēro tikai iepirkuma procedūrām, uz kurām attiecas Direktīva 2014/23/ES, Direktīva 2014/24/ES un Direktīva 2014/25/ES, t. i., procedūrām, kuru paredzamā vērtība sasniedz vai pārsniedz minētajās direktīvās noteiktās robežvērtības. Attiecīgi iepirkuma procedūrām, uz kurām neattiecas minētās direktīvas, arī tām, kas nesasniedz piemērojamās robežvērtības, nebūtu jāpiemēro šajā regulā noteiktās prasības, tādējādi izvairoties no nesamērīgiem pienākumiem zemas vērtības iepirkumos, ko īsteno līgumslēdzējas iestādes, arī vietējā līmenī.

(25)Autobūves pakete, kas pieņemta 2025. gada 16. decembrī, ietver priekšlikumu grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/631 42 , lai citstarp paredzētu superkredītu piešķiršanu maziem un cenas ziņā pieejamiem elektrotransportlīdzekļiem, kas Savienībā ražoti pirms 2035. gada, un ar to groza 2035. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju, atlikušās emisijas kompensējot ar Savienībā ražota mazoglekļa tērauda vai atjaunīgās un mazoglekļa degvielas izmantošanu. Autobūves paketē ir iekļauts arī [priekšlikums regulai par tīriem uzņēmumu transportlīdzekļiem], saskaņā ar kuru finansiālo atbalstu uzņēmumu transportlīdzekļiem piešķir tikai bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, kas “ražoti Eiropas Savienībā”. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un saskaņotību ar grozīto Regulu (ES) 2019/631 un [priekšlikumu regulai par tīriem uzņēmumu transportlīdzekļiem], šajā regulā būtu jānosaka šādas definīcijas: “mazi un cenas ziņā pieejami Savienībā ražoti elektrotransportlīdzekļi”, “Savienībā ražots mazoglekļa tērauds” un “Eiropas Savienībā ražoti uzņēmumu vieglie automobiļi un autofurgoni”.

(26)Lai vienkāršotu procedūras un samazinātu administratīvo slogu, verifikācijai par atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām nevajadzētu radīt nesamērīgu slogu ekonomikas dalībniekiem vai līgumslēdzējām iestādēm. Tāpēc verifikācijas sistēmas pamatā vajadzētu būt ekonomikas dalībnieka pašdeklarācijai. Šāda pieeja atbilst vispārējam publiskā iepirkuma regulējumam, kas noteikts ar Direktīvu 2014/24/ES, konkrētāk, tās 59. pantu, kurā paredzēta atbilstības pašdeklarācija ar nosacījumu, ka izraudzītais pretendents pēc tam tiek pārbaudīts. Attiecībā uz transportlīdzekļiem ražotājiem, izdodot atbilstības sertifikātu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 43 , būtu jānodrošina pavaddokuments, kas apliecina, ka transportlīdzekļi atbilst attiecīgajām Savienības izcelsmes prasībām. Šim dokumentam vajadzētu būt līdzvērtīgam pašdeklarācijai, un tam vajadzētu būt daļai no dokumentāriem pierādījumiem, kas apliecina atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

(27)Lai nodrošinātu, ka šajā regulā noteiktās prasības joprojām ir piemērotas pat tad, ja tirgus apstākļi, tehnoloģiju attīstība un Savienības klimata un iekšējā tirgus politikas mērķi turpina attīstīties, Komisija būtu jāpilnvaro pārskatīt prasības, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un uzraudzības rezultātiem. Novērtējot, vai pārskatīt Savienības izcelsmes prasības, mazoglekļa prasības vai abu veidu prasības, Komisijai būtu jāņem vērā norises attiecīgajā tiesiskajā regulējumā, tajā skaitā tiesību aktos muitas jomā par izcelsmes noteikumiem, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kas noteikta Direktīvā 2003/87/EK, oglekļa ievedkorekcijas mehānismā, kas noteikts Regulā (ES) 2023/956, un tirdzniecības aizsardzības instrumentos.

(28)Investīcijām, arī ārvalstu subjektu investīcijām, ir izšķiroša nozīme spēcīga iekšējā tirgus un teritoriālās kohēzijas veicināšanā, tām jo īpaši sekmējot inovāciju un ekonomikas izaugsmi Savienībā, kas ir būtiska tās konkurētspējai. Tomēr ārkārtas apstākļos īpaši lielas investīcijas no trešām valstīm, kurām ir ļoti nozīmīga tirgus pozīcija globālajā tirgū, rada risku, ka tiks traucētas svarīgas piegādes ķēdes un to jauno stratēģisko nozaru drošība, kuras ir īpaši svarīgas iekšējā tirgus attīstībai. Atšķirīgie nosacījumi, ko dalībvalstis piemēro šādām investīcijām, sadrumstalo iekšējo tirgu, radot nevienlīdzīgus nosacījumus investoriem, ļaujot veikt investīcijas, kas nesniedz patiesu pievienoto vērtību Savienības ekonomikai, bet vienlaikus rada būtisku risku attīstībai un piegādes drošībai šajās nozarēs, kā arī stimulu investoriem izmantot “regulējuma arbitrāžu”. Ja šādas investīcijas tiktu atļautas bez jebkādiem nosacījumiem, tas varētu nozīmēt, ka pievienotā vērtība, kas saistīta ar atsevišķām stratēģiskām tehnoloģijām un inovatīvām ražošanas darbībām, tiek radīta ārpus Savienības, kas negatīvi ietekmē Savienības piegādes drošību un tehnoloģiju attīstību jaunās stratēģiskās nozarēs. Turklāt šādu lielu investīciju beznosacījumu ieplūšana iekšējā tirgū var apdraudēt Savienības tehnoloģisko progresu, kas nepieciešams tās divējādās pārkārtošanās un aizsardzības spēju nodrošināšanai. Tāpēc šīs regulas noteikumiem būtu jānodrošina, ka šādas lielas investīcijas no trešām valstīm, kurām ir īpaši nozīmīgs stāvoklis tirgū, neapdraud Savienības piegādes drošību un ekonomisko drošību un nodrošina tās tehnoloģisko progresu jaunās stratēģiskās nozarēs. Ja šādas investīcijas nenodrošina pietiekamu Savienības līdzdalību un tehnoloģiju nodošanu, jauno stratēģisko nozaru ilgtermiņa piegādes drošība tiek kavēta, jo trūkst Savienības spēju, kas būtu neatkarīgas no valsts, kurai pieder būtiska attiecīgā globāla piedāvājuma daļa. Turklāt ir novērots, ka dažas no šādām investīcijām neparedz nozīmīgā apmērā nodarbināt Savienības darba ņēmējus, un tas apdraud tādu prasmju attīstību, kuras ir būtiskas jaunu stratēģisko nozaru attīstībai iekšējā tirgū.

(29)Lai nodrošinātu, ka iekšējais tirgus joprojām ir pievilcīgs investīcijām un ka investīcijas rada pievienoto vērtību Savienības ekonomikai un sabiedrībai, ir jāparedz kopīgi nosacījumi ārvalstu tiešajām investīcijām jaunās stratēģiskās ražošanas nozarēs. Minētajām nozarēm vajadzētu būt apstrādes rūpniecības nozarēm ar inovācijas potenciālu, kurās Savienības subjekti neatrodas globālās inovācijas līderpozīcijās vai tuvu tām un kurās būtu jānodrošina attiecīgas Savienības spējas un līdzdalība. Saskaņoti kritēriji būtu jāpiemēro ārvalstu investoriem no tādām trešām valstīm, kurām pieder vairāk nekā 40 % no globālās izgatavošanas jaudas jaunās stratēģiskās nozarēs. Lai nodrošinātu šīs regulas noteikumu efektivitāti, Komisijai būtu jāuzrauga minēto nozaru globālā izgatavošanas jauda un jāpublicē rezultāti.

(30)Ārvalstu investīcijas jaunos projektos tiek ieguldītas tad, ja ārvalstu investors vai ārvalstu investora meitasuzņēmums Savienībā izveido jaunus objektus vai jaunus uzņēmumus. Ārvalstu investīcijām gan pilnīgi jaunu, gan degradētu teritoriju projektos būtu jāietilpst šīs regulas darbības jomā, ciktāl tās ietver kontroles iegūšanu pār Savienības mērķa uzņēmumu vai Savienības aktīvu, jo abos gadījumos ir iespēja ietekmēt labi funkcionējošu iekšējo tirgu.

(31)Investīciju izskatīšana un saskaņoto nosacījumu piemērošana būtu jāveic saskaņā ar šo regulu. Tajā būtu jāņem vērā visa pieejamā informācija un jāievēro proporcionalitātes princips. Turklāt visiem pasākumiem, ko valstu iestādes vai Komisija veic attiecībā uz ārvalstu investīciju izskatīšanu, būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem un jo īpaši LESD 49. un 63. pantam.

(32)Tāpēc šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro ārvalstu tiešajām investīcijām jaunās stratēģiskās nozarēs saskaņā ar šajā regulā noteiktajām robežvērtībām, neatkarīgi no izvērtēšanas mehānisma, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/452 44 . Turklāt šīs regulas noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot arī Savienības konkurences tiesību instrumentus, tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2560 45 un Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 46 .

(33)Ārvalstu tiešo investīciju kritērijiem būtu jāaptver investīcijas jaunās stratēģiskās nozarēs, ko Savienībā veic trešo valstu investori (“ārvalstu investori”). Tomēr varētu būt nepieciešams iekļaut arī investīcijas Savienībā, ko veic subjekti, kurus tieši vai netieši kontrolē trešās valsts persona vai subjekts neatkarīgi no galīgā īpašnieka atrašanās vietas (“ārvalstu investora meitasuzņēmums”), jo tās vienlīdz spēj traucēt iekšējā tirgus darbību, ieskaitot tā piegāžu un ekonomisko drošību, tā kā kontrole tiek īstenota no trešās valsts, kurai ir būtiska tirgus daļa. Tāpēc investīciju iestādēm būtu jāpiemēro investīciju kritēriji, ja tie ir nepārprotami nepieciešami, lai efektīvi nodrošinātu sabiedriskās drošības, piegāžu un ekonomiskās drošības, kā arī vidiskās ilgtspējas aizsardzību Savienībā, un ja tie ir būtiski iekšējā tirgus tehnoloģiskajam progresam zaļās un digitālās pārkārtošanās un aizsardzības nolūkos. Turklāt, lai novērstu regulas noteikumu apiešanu, ja nav pamatoti pieejami alternatīvi pasākumi. Lai nodrošinātu, ka nosacījumi, kas paredzēti ārvalstu investora meitasuzņēmuma veiktajām investīcijām, tiek piemēroti proporcionāli, Komisijai vajadzētu būt iespējai novērtēt paziņojumu un pieprasīt investīciju iestādei noteikt konkrētus nosacījumus. Izņemot tādu ārvalstu tiešo investīciju izskatīšanu, ko veic ārvalstu investora meitasuzņēmums, kā noteikts šajā regulā, investīcijām no citām Savienības dalībvalstīm nevajadzētu piemērot nosacījumus vai tās kavēt.

(34)Ir jānodrošina ilgstoša saikne starp ārvalstu investoru un Savienības mērķa uzņēmumu neatkarīgi no tā, vai to īsteno tieši ārvalstu investors vai ar tāda subjekta starpniecību, kas iedibināts Savienībā un ko kontrolē ārvalstu investors. Tomēr tam nebūtu jāattiecas uz tādu uzņēmuma vērtspapīru iegādi, kas paredzēta tikai finanšu investīciju veikšanai bez nodoma ietekmēt uzņēmuma vadību vai kontroli (“portfeļinvestīcijas”).

(35)Šīs regulas darbības jomā nebūtu jāiekļauj pārstrukturēšanas darbības uzņēmumu grupā un investīcijas, kas veiktas finanšu iestādēs, piemērojot noregulējuma instrumentu, kā arī vērtības samazināšanas un konvertācijas pilnvaras. Iekšējā pārstrukturēšana būtu jāizslēdz no piemērošanas jomas tikai tiktāl, ciktāl tā tiek veikta tikai Savienības mērķa uzņēmuma vai uzņēmumu grupas, kurai pieder Savienības mērķa uzņēmums, iekšējās reorganizācijas nolūkā, neizraisot nekādas izmaiņas Savienības mērķa uzņēmuma faktiskajās īpašumtiesībās vai kontrolē. Konkrētāk, iekšējā pārstrukturēšana būtu jāizslēdz, ja tās rezultātā jauns ārvalstu investors neiegūst īpašumtiesības vai kontroli pār Savienības mērķa uzņēmumu vai pār uzņēmumu, kam tieši vai netieši pieder minētais Savienības mērķa uzņēmums vai kas to kontrolē, ja palielinās ārvalstu investoru turēto akciju skaits vai ja darījuma rezultātā ārvalstu investoriem rodas papildu tiesības, kas var izraisīt izmaiņas viena vai vairāku ārvalstu investoru faktiskajā līdzdalībā Savienības mērķa uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē.

(36)Ārvalstu tiešo investīciju kritēriji būtu jāpiemēro tikai tādām ārvalstu tiešajām investīcijām jaunās stratēģiskās nozarēs, kas sasniedz investīciju vērtības robežvērtību un spēj traucēt iekšējā tirgus darbību. Robežvērtība 100 miljonu EUR apmērā būtu jāuzskata par tādu, kas var ietekmēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību jaunās stratēģiskās nozarēs. Šādas ārvalstu tiešās investīcijas, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, radītu augstu risku Savienības drošībai un vidiskajai ilgtspējai, vienlaikus neradot pietiekamu pievienoto vērtību, tajā skaitā nenodrošinot Savienības ieguldījumu investīcijās, neuzlabojot Savienības tehnoloģiju attīstību, Savienības darba ņēmēju nodarbinātību un ieguldījumu Savienības vērtības ķēdēs iekšējā tirgū, ja netiktu ievēroti saskaņotie nosacījumi.

(37)Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu piemērošanu, katrai dalībvalstij būtu jāizraugās investīciju iestāde, kas atbildīga par nosacījumu novērtēšanu attiecībā uz ārvalstu subjektu investīcijām jaunās stratēģiskās nozarēs. Turklāt tās rīcībā vajadzētu būt juridiskiem, administratīviem un finanšu resursiem, lai tā varētu efektīvi un neatkarīgi veikt savus uzdevumus, pienācīgi ņemot vērā iestādes, kas jau ir atbildīgas par Regulas (ES) 2019/452 īstenošanu.

(38)Lai dalībvalstis varētu efektīvi identificēt šajā regulā definētās investīcijas, ārvalstu investoriem būtu jāinformē kompetentās iestādes pirms būtiskas līdzdalības iegūšanas vai noteikšanas Savienībā esošos uzņēmumos vai aktīvos. Nosakot 30 % robežvērtību īpašumtiesībām vai citām tiesībām, kas rada kontroli gan attiecībā uz uzņēmumiem, gan aktīviem, būtu jānodrošina, ka mehānisms aptver investīcijas, kas spēj ietekmēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

(39)Lai līdz minimumam samazinātu apiešanas risku, ko rada sadrumstalota vai netieša iegāde, ja vairāki ārvalstu investori rīkojas saskaņoti vai ja investīcijas tiek veiktas ar saistītu subjektu vai sarežģītu īpašumtiesību struktūru starpniecību, investīciju iestādei jāsummē to attiecīgās intereses, lai noteiktu investīciju vērtību un paziņošanas robežvērtību. Summēšana būtu jāpiemēro arī esošai līdzdalībai tajā pašā Savienības uzņēmumā vai aktīvā neatkarīgi no tā, vai tā ir tieša vai netieša, individuāla vai kolektīva, lai nodrošinātu, ka par secīgiem darījumiem, kas rada būtisku ietekmi vai kontroli, tiek pienācīgi paziņots.

(40)Lai nodrošinātu Savienības līdzdalību lielās ārvalstu tiešajās investīcijās no trešām valstīm, kurām ir nozīmīga pozīcija pasaulē, šajā regulā būtu jānosaka ierobežojumi attiecībā uz īpašumtiesību un kontroles apjomu, ko ārvalstu investori var iegūt Savienības uzņēmumos un aktīvos. Attiecīgi ārvalstu investoriem nebūtu ne tieši, ne netieši jāiedibina, jāiegādājas, jātur vai jāizmanto īpašumtiesību daļas, kas pārsniedz 49 % no akciju kapitāla, balsstiesībām vai līdzvērtīgām īpašumtiesību daļām jebkurā Savienības mērķa uzņēmumā, nedz arī jāiedibina vai jāiegūst līdzvērtīgas īpašumtiesības, nomas tiesības vai citas tiesības, kas piešķir kontroli pār Savienības aktīvu.

(41)Lai nodrošinātu, ka ārvalstu investori un Savienības subjekti sadarbojas jaunās stratēģiskās nozarēs, vienlaikus nodrošinot Savienības partneru pietiekamu līdzdalību, būtu jānosaka kopuzņēmuma prasības, kurām būtu jāietver līgumiskas vienošanās. Ārvalstu investoram kopuzņēmumā nevajadzētu piederēt vairāk kā 49 % no akciju kapitāla, balsstiesībām vai līdzvērtīgām īpašumtiesību daļām, vai citām tiesībām, kas dod kontroli kādā no Savienības subjektiem, kuri piedalās kopuzņēmumā. Minētajam nosacījumam būtu arī jāveicina Savienības stratēģiskā autonomija un jānodrošina pievienotā vērtība iekšējam tirgum.

(42)Izvērtējot ārvalstu tiešo investīciju apstiprināšanas nosacījumus, jānosaka vai tehnoloģiju nodošana var palīdzēt sasniegt šīs regulas mērķus. Šajā nolūkā ārvalstu investori būtu jāmudina ar licenci piešķirt Savienības mērķa uzņēmumam, kopuzņēmumam vai juridiskajai personai, kura iegādājas Savienības aktīvu vai kurai tas pieder, attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības un zinātību, kas nepieciešamas attiecīgās saimnieciskās darbības veikšanai ārvalstu tiešo investīciju kontekstā. Tāpēc ārvalstu investoram būtu Savienības mērķa uzņēmumam, kopuzņēmumam vai tiesību subjektam, kas iegādājas Savienības aktīvu vai kam pieder, jāizsniedz atbilstošs(-i) intelektuālā īpašuma licencēšanas nolīgums(-i). Šo nolīgumu darbības jomai un nosacījumiem, piemēram, precīzām attiecīgajām IĪ tiesībām, licences ekskluzīvajam raksturam, licences derīguma termiņam vai konfidencialitātes saglabāšanas pasākumiem, vajadzētu būt atbilstīgiem apstākļiem un mērķim, ko tiecas sasniegt ar šo regulu, un attiecīgajai investīcijai. Ārvalstu investoram būtu jāapņemas piešķirt atbilstīgas licences par savām intelektuālā īpašuma tiesībām un attiecīgo zinātību, kas nepieciešamas attiecīgajai saimnieciskajai darbībai. To varētu panākt, konfidenciāli sniedzot investīciju iestādei iespējamo licences nolīgumu galveno aspektu aprakstu.

(43)Ja Savienības mērķa uzņēmumam vai tiesību subjektam, kas iegādājas Savienības aktīvu vai kam tas pieder, pirms ārvalstu investīcijām pieder intelektuālā īpašuma tiesības uz izgudrojumu, darbu vai jebkuru citu aktīvu, uz kuru attiecas intelektuālā īpašuma aizsardzība, minētajām intelektuālā īpašuma tiesībām būtu pilnībā un ekskluzīvi jāpaliek Savienības mērķa uzņēmuma vai tiesību subjekta, kas iegādājas Savienības aktīvu vai kam tas pieder, kontrolē. Ārvalstu investoram nevajadzētu pieprasīt nekādas intelektuālā īpašuma tiesības un nevajadzētu veikt nekādas darbības, kas ietekmētu Savienības mērķa uzņēmuma vai tiesību subjekta, kurš iegādājas Savienības aktīvu vai kuram tas pieder, spēju turēt īpašumā un izmantot intelektuālā īpašuma tiesības uz saviem izgudrojumiem, darbiem, preču zīmēm, dizainparaugiem vai jebkādiem citiem attiecīgiem aktīviem, kas iegūti pirms ārvalstu investīcijas. Ja izgudrojums, darbs vai jebkāds cits aktīvs, uz kuru attiecas intelektuālā īpašuma aizsardzība, ir Savienības mērķa uzņēmuma vai tiesību subjekta, kas iegādājas Savienības aktīvu vai kam tas pieder, un ārvalstu investora sadarbības rezultāts vai kopuzņēmuma rezultāts, intelektuālā īpašuma tiesībām atkarībā no apstākļiem vajadzētu būt ārvalstu investora, Savienības mērķa uzņēmuma vai tiesību subjekta, kas iegādājas Savienības aktīvu vai kam tas pieder, kopīgam īpašumam. Nosacījumi, kas saistīti ar kopīgām intelektuālā īpašuma tiesībām, pēc iespējas būtu jānosaka un jāpaziņo investīciju iestādei pirms ārvalstu tiešo investīciju apstiprināšanas. Šajos nosacījumos būtu jāiekļauj precizējumi par iespēju vienam līdzīpašniekam piešķirt licenci un sākt pārkāpuma procedūras, kā arī par finanšu nolīgumiem attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību un licencēšanas nolīgumu iesniegšanu un reģistrāciju. Ja kopuzņēmums nav juridiska persona, būtu jāsniedz skaidrojumi investīciju iestādei par intelektuālā īpašuma īpašumtiesībām.

(44)Jānodrošina, ka ārvalstu investoru speciālās zināšanas par lielām ārvalstu tiešajām investīcijām, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, palīdz uzlabot Savienības tehnoloģisko attīstību gan Savienības mērķa uzņēmumā, gan ārpus tā, kopuzņēmumā vai tiesību subjektā, kas iegādājas Savienības aktīvu vai kam tas pieder. Šajā nolūkā ārvalstu investoriem būtu jāiegulda pētniecības un izstrādes projektos, kas jāīsteno Savienībā, vienlaikus nodrošinot, ka Savienība gūst labumu no iegūtajiem rezultātiem. Tāpēc, izvērtējot nosacījumus, kas jāņem vērā ārvalstu tiešo investīciju apstiprināšanai, jānovērtē, vai ārvalstu investoru investīcijas pētniecībā un izstrādē ir pietiekamas, lai sasniegtu minēto mērķi. Šādas investīcijas varētu novirzīt Savienībā iedibinātu pētniecības iestāžu labā, tajā skaitā saistībā ar kopīgiem projektiem ar Savienības mērķa uzņēmumu, kopuzņēmumu vai tiesību subjektu, kas iegādājas Savienības aktīvu vai kam tas pieder. Minētās investīcijas varētu veikt arī Savienības mērķa uzņēmumā, kopuzņēmumā vai tiesību subjektā, kas iegādājas Savienības aktīvu vai kam tas pieder, lai izstrādātu vai īstenotu konkrētas pētniecības un izstrādes darbības. Šīs investīcijas varētu ietvert arī Savienības darba ņēmēju apmācību vai tiešu vai netiešu finansiālu atbalstu pētniecības un izstrādes projektiem Savienības mērķa uzņēmumā, kopuzņēmumā vai tiesību subjektā, kas iegādājas Savienības aktīvu vai kam tas pieder. Jebkuram novērtējumam, kas veikts saistībā ar investīcijām pētniecības un izstrādes projektos, kuri jāīsteno Savienībā, nebūtu jāskar Savienības konkurences tiesību instrumenti, tajā skaitā Regulas (ES) 2022/2560 un (EK) Nr. 139/2004.

(45)Lai veicinātu ārvalstu subjektu investīciju ilgtspējīgu integrāciju iekšējā tirgū un prasmju attīstību jaunās stratēģiskās nozarēs un nodrošinātu jēgpilnu sociālo ieguldījumu investīciju veikšanas vietā, šādu investīciju objektos būtu jānodarbina zināma procentuālā daļa Savienības darba ņēmēju un būtu jānodrošina atbilstoši apmācības un spēju veidošanas pasākumi, iesaistot izglītības un apmācības sniedzējus, kā arī sociālos partnerus. Ārvalstu investoram būtu jānodrošina, ka šajā regulā noteiktās robežvērtības tiek ievērotas visās darbaspēka kategorijās, arī operacionālajos, tehniskajos, uzraudzības un vadības amatos.

(46)Lai stiprinātu jauno stratēģisko nozaru industriālo jaudu un integrētu ārvalstu tiešās investīcijas Savienības industriālajā ekosistēmā, noteikta daļa Savienībā ražoto ielaidmateriālu būtu jāiestrādā produktos, ko šādu investīciju rezultātā laiž Savienības tirgū.

(47)Lai nodrošinātu, ka ārvalstu tiešās investīcijas atbilst vismaz četriem no sešiem šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, kompetentajai investīciju iestādei būtu jāizskata katrs paziņojums un jāizdod pamatots lēmums par tā apstiprināšanu vai noraidīšanu. Investīciju iestādēm būtu jākonstatē nosacījumu izpilde vai attiecīgā gadījumā ārvalstu investora nodoms izpildīt nosacījumus. Šādas investīcijas nevajadzētu īstenot bez skaidra investīciju iestādes apstiprinājuma. Attiecīgi ārvalstu investoriem būtu jāievēro nosacījumu kopums, pirms tie uzsāk saimniecisko darbību saistībā ar attiecīgajām ārvalstu tiešajām investīcijām. Investīciju iestādēm lēmums būtu jāpieņem termiņā, kas nodrošina gan procedūras efektivitāti, gan juridisko noteiktību. Ja tas ir pamatoti lietas sarežģītības dēļ vai ir nepieciešama papildu informācija, minēto termiņu pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ varētu pagarināt.

(48)Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija par saņemtajiem paziņojumiem, lai Komisija varētu efektīvi uzraudzīt investīciju vidi un nodrošināt saskaņotu investīciju regulējumu visā iekšējā tirgū.

(49)Lai nodrošinātu šīs regulas horizontālu piemērošanu iekšējā tirgū, Komisijai vajadzētu būt iespējai sniegt atzinumu par to, vai investīcija atbilst šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem. Šāds atzinums būtu jādara publiski pieejams. Ja investīciju iestāde savā lēmumā plāno novirzīties no Komisijas atzinuma, tai būtu jāpagarina apstiprināšanas process vēl par diviem mēnešiem, lai pienācīgi novērtētu Komisijas argumentus. Pieņemot lēmumu, dalībvalstīm būtu jāpamato, kā tās ir ņēmušas vērā Komisijas atzinumu.

(50)Lai nodrošinātu šīs regulas horizontālu piemērošanu vienotajam tirgum, Komisijai vajadzētu būt iespējai izskatīt ārvalstu tiešās investīcijas, pamatojoties uz savu iniciatīvu vai tās dalībvalsts iniciatīvu, kuru ietekmē ārvalstu tiešās investīcijas. Tam jo īpaši būtu jāattiecas uz investīcijām, kuras ietekmē vairākas dalībvalstis, kā arī uz lielas vērtības investīcijām un investīcijām, kas Savienībai ir īpaši stratēģiski svarīgas to ietekmes uz vienoto tirgu dēļ.

(51)Investīciju iestādēm būtu jānodrošina atbilstība nosacījumiem ne tikai paziņojuma par ārvalstu tiešajām investīcijām sniegšanas laikā, bet attiecīgā gadījumā arī visā tās darbības laikā, lai panāktu, ka ārvalstu tiešo investīciju radītie ieguvumi iekšējā tirgū tiek maksimāli palielināti.

(52)Lai nodrošinātu, ka ārvalstu tiešo investīciju kritēriji jaunajām stratēģiskajām nozarēm joprojām ir atbilstoši pat tad, ja tirgus apstākļi, tehnoloģiju attīstība un Savienības konkurētspējas politikas mērķi turpina attīstīties, Komisijai būtu jāuzrauga stratēģisko nozaru globālās ražošanas tendences un jābūt pilnvarotai pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka ārvalstu investīciju kritērijus papildu stratēģiskajām nozarēm. Komisijai jo īpaši būtu jānovērtē robežvērtība, kā arī tas, vai visi šajā regulā minētie investīciju kritēriji ir piemēroti un nepieciešami, lai sasniegtu šīs regulas mērķus.

(53)Industriālās darbības klasteri var būtiski palīdzēt sasniegt šīs regulas mērķus un stiprināt konkrētas stratēģiskas nozares iekšējā tirgū. Tāpēc ir lietderīgi veicināt industriālās ražošanas paātrināšanas zonu attīstību. Industriālās simbiozes veicināšanas nolūkā šādu zonu ģeogrāfiskajam tvērumam vajadzētu būt ierobežotam. Nosakot zonas, dalībvalstīm attiecīgā gadījumā sadarbībā ar reģionālajām iestādēm būtu jāņem vērā industriālā ražošana (jo īpaši konkrētās stratēģiskās nozarēs) un to reģionu vispārējais attīstības līmenis, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītiem reģioniem un reģioniem, kuros notiek pārkārtošanās. Turklāt, lai stiprinātu Savienības industriālās bāzes noturību, stratēģisko autonomiju un konkurētspēju, industriālās ražošanas paātrināšanas zonu noteikšana būtu jāsaskaņo ar stratēģiskiem projektiem un citām Savienības iniciatīvām, piemēram, neto nulles emisiju paātrinātas izvēršanas ielejām.

(54)Industriālās attīstības paātrināšanas pasākumiem paātrināšanas zonās būtu jātiecas panākt pienācīgu sinerģiju ar citām Savienības iniciatīvām, tajā skaitā Savienības tiesību aktos atzītiem stratēģiskiem projektiem, neto nulles emisiju paātrinātas izvēršanas ielejām un Savienības finansējuma iespējām, lai saskaņotu stratēģiskās prioritātes iekšējā tirgū un sniegtu labumu rūpnieciskajām iekārtām, kas ir būtiskas Savienības stratēģiskajai autonomijai un konkurētspējai. Minētās priekšrocības būtu jāpiemēro arī uzņēmumiem, kuriem piešķirts konkurētspējas zīmogs saskaņā ar Regulu (ES) XXXX/[XX] 47 (Eiropas Konkurētspējas fonds), ja vien dalībvalsts tos nav īpaši izslēgusi.

(55)Lai nodrošinātu kritisko izejvielu pienācīgu piegādi projektiem paātrināšanas zonās, Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu valdei, kas izveidota ar Regulas (ES) 2024/1252 35. pantu, būtu jānodrošina platforma informācijas apmaiņai par piegādes ķēdes vājajām vietām, kas saistītas ar kritiskajām izejvielām paātrināšanas zonās. Projektiem attiecīgajās jomās vajadzētu būt iespējai gūt labumu no kopīgā iepirkuma mehānisma, kas izveidots ar Regulas (ES) 2024/1252 25. pantu, lai apkopotu to pieprasījumu pēc stratēģiskajām izejvielām un palielinātu to spēju risināt sarunas ar potenciālajiem pārdevējiem, it īpaši, ja tie ietver mazos vai vidējos uzņēmumus (MVU) un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem (MVKU).

(56)Pietiekama un savlaicīga energoapgāde paātrināšanas zonās ir būtisks veicinošs nosacījums to efektīvai izvēršanai un ražošanas darbību attīstībai. Uzticama un precīza informācija par enerģijas pieprasījumu nākotnē veicina rentablu tīkla attīstību. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāsagatavo analīze par katru paātrināšanas zonu, apzinot tās turpmākās enerģijas vajadzības. Šādu analīzi vajadzētu izmantot, lai sniegtu informāciju valsts tīkla plānošanai, tādējādi veicinot mērķtiecīgas apsteidzošas investīcijas tīklā un ātrākus enerģijas savienojumus paātrināšanas zonā. Nosakot darbības jomu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā attiecīgās transporta un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šo novērtējumu rezultāti būtu jāatspoguļo valstu tīkla attīstības plānos, lai nākamajā tīkla plānošanā pienācīgi ņemtu vērā enerģijas pieprasījuma punktus nākotnē.

(57)Vietas, kurās izveidot industriālās ražošanas paātrināšanas zonas, būtu jānosaka atbilstoši to potenciālam piekļūt izglītības un apmācības iespējām vai organizēt tās, lai nodrošinātu kvalificēta darbaspēka pieejamību.

(58)Lai veicinātu industriālās ražošanas paātrināšanas zonu attīstību un paātrinātu atļauju piešķiršanas procedūras, kas vajadzīgas industriālajām darbībām minētajās teritorijās, dalībvalstīm būtu jāizveido kopus pamatatļauja, kas atspoguļo katras apzinātās industriālās ražošanas paātrināšanas zonas īpatnības un ir pielāgota industriālās ražošanas nozarei vai nozarēm, kuras tajā paredzēts izvērst. Minētajai kopus pamatatļaujai, ko izdevušas publiskās iestādes, būtu jāaptver atļaujas, kas parasti vajadzīgas šādām darbībām attiecīgajā zonā, izņemot atļaujas, kas attiecas uz konkrētām iekārtām, piemēram, tās, kas vajadzīgas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES 48 , un tīkla pieslēguma atļauju. Līdz ar to projektu virzītājiem būtu nepieciešams saņemt papildu atļaujas tikai tām darbībām, uz kurām neattiecas kopus pamatatļauja, kā arī vajadzības gadījumā vidiskos novērtējumus. Tādu darbību gadījumā, kas var ietekmēt Savienības un valsts aizsargājamās teritorijas, attiecīgās atļaujas būtu jāpiešķir tikai pēc tam, kad ir nodrošināts, ka darbības ir saderīgas ar šo teritoriju saglabāšanas mērķiem. Šādai pieejai būtu ievērojami jāpaātrina atļauju piešķiršanas procedūras un jāsamazina ar tām saistītais administratīvais slogs, vienlaikus saglabājot augstu vides standartu līmeni.

(59)Lai izveidotu satvaru Savienības stratēģiskās autonomijas un ekonomiskās drošības panākšanai, nodrošinot piekļuvi drošai, ilgtspējīgai un noturīgai attiecīgo ražošanas produktu piegādei, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz izmaiņām to trešo valstu sarakstā, kuru izcelsmes saturs netiek uzskatīts par līdzvērtīgu Savienības izcelsmei, Savienības izcelsmes un mazoglekļa prasību ieviešanu vai grozīšanu, tajā skaitā attiecībā uz papildu neto nulles emisiju tehnoloģijām un II un III pielikumā uzskaitītajiem produktiem un pakalpojumiem, Savienības līmeņa pieprasījuma puses pasākumu noteikšanu ķīmiskās rūpniecības produktiem, citstarp ņemot vērā Kritiski svarīgo ķimikāliju alianses ieteikumus, ārvalstu tiešo investīciju kritēriju attiecināšanu arī uz jaunām stratēģiskām nozarēm, kopīgu procedūras noteikumu precizēšanu attiecībā uz ārvalstu tiešo investīciju kritērijiem un tādu klasifikācijas sistēmu izveidi, kuru pamatā ir produktu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 49 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(60)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz tās metodes precizēšanu, ko izmanto, lai aprēķinātu Savienības izcelsmes produktu un komponentu apjoma proporciju un pārbaudītu atbilstību 15. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 50 .

(61)Komisijai šī regula būtu jāizvērtē, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju. Atbilstīgi 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. punktam minētajam izvērtējumam būtu jābalstās uz pieciem kritērijiem, proti, efektivitāti, lietderību, būtiskumu, saskaņotību un Savienības pievienoto vērtību. Tam būtu jāveido pamats iespējamo turpmāko pasākumu ietekmes novērtējumiem.

(62)Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi, dalībvalstīm būtu jāparedz sodi, kas piemērojami uzņēmumiem, kuri neizpilda savus pienākumus. Šādiem sodiem nebūtu jāskar un būtu jāpapildina šajā regulā noteiktās konkrētās sodu prasības, piemēram, attiecībā uz ārvalstu tiešajām investīcijām. Tāpēc dalībvalstīm savos tiesību aktos jāparedz iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi par šīs regulas neievērošanu. Dalībvalstīm ir arī jānodrošina, ka projektu virzītājiem attiecīgā gadījumā ir pieejama administratīva pārskatīšana vai pārskatīšana tiesā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(63)Pārskatot šo regulu, Komisijai būtu jāizvērtē nepieciešamība grozīt III un IV nodaļā iekļautos noteikumus. Jo īpaši tai būtu jāapsver iespēja ieviest mērķtiecīgu Savienības izcelsmes prasību transporta nozarēs, kas ir kritiski svarīgas Savienības ekonomiskajai drošībai, jo īpaši kuģubūvē un dzelzceļa ritošā sastāva būvē. Komisijai būtu arī jāapsver iespēja ieviest pastiprinātu izskatīšanu attiecībā uz ārvalstu tiešajām investīcijām aeronavigācijas produktu un to daļu jomā.

(64)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 51 , ar ko tika izveidota vienotā digitālā vārteja, paredz vispārējus noteikumus, kuri attiecas uz tiešsaistes informācijas sniegšanu, procedūrām un palīdzības pakalpojumiem, kas ir nozīmīgi iekšējā tirgus darbībai. Lai uzņēmumi un ražošanas nozares projektu virzītāji, arī pārrobežu projektu virzītāji, varētu tieši izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, neradot nevajadzīgu papildu administratīvo slogu, informācija, kas jāiesniedz visām attiecīgajām iestādēm atļauju piešķiršanas procesā saskaņā ar šo regulu, ir izklāstīta Regulas (ES) 2018/1724 I pielikumā. Saistītās procedūras ir iekļautas minētās regulas II pielikumā, lai nodrošinātu, ka projektu virzītāji var pilnībā izmantot tiešsaistes procedūras un vienreizējas iesniegšanas tehniskās sistēmas pakalpojumus. Jo īpaši ražošanas nozares projektu virzītājiem vajadzētu būt iespējai tiešsaistē pilnībā piekļūt visām procedūrām, kas saistītas ar atļauju piešķiršanas procesu, kā arī tās izpildīt saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1724 6. panta 1. punktu un minētās regulas II pielikumu. Tādēļ Regula (ES) 2018/1724 būtu attiecīgi jāgroza.

(65)Ar Regulu (ES) 2024/1735 ir ieviestas noturības prasības virknei neto nulles emisiju tehnoloģiju galaproduktu. Minēto prasību mērķis ir samazināt atkarību no atsevišķām trešām piegādes valstīm, taču tās nav pietiekamas, lai Savienības nozares varētu palielināt iekšējā tirgus potenciālu, un ir saistītas ar apiešanas risku. Tāpēc, lai risinātu šādas problēmas, tiesiskajam regulējumam būtu jānodrošina nepieciešamība piesaistīt un saglabāt tehnoloģisko zinātību Savienībā, izmantojot mērķtiecīgu papildu intervenci.

(66)Šajā regulā paredzētajiem noteikumiem par publisko iepirkumu būtu jābalstās uz Regulas (ES) 2024/1735 noteikumiem par noturību un jāpapildina tie, ieviešot papildu prasības attiecībā uz enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām, saules fotoelementu tehnoloģijām, siltumsūkņiem, sauszemes un atkrastes vēja enerģijas tehnoloģijām, elektrolīzeriem un kodolskaldīšanas enerģijas tehnoloģijām. Šādām papildu prasībām būtu jānodrošina, ka noteiktas daļas produktu un to galveno specifisko komponentu izcelsme ir Savienībā. Minētajai pieejai būtu jānodrošina pietiekama diversifikācija, vienlaikus stiprinot stratēģisko izgatavošanas jaudu un tehnoloģisko suverenitāti Savienībā. Prasību ievērošanas pārbaudes sistēmai būtu jāierobežo administratīvais slogs un jāatbilst parastajai publiskā iepirkuma praksei, kā arī esošajai atbilstības pārbaudes sistēmai saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1735. Tāpēc tai būtu jāpaļaujas uz ekonomikas dalībnieku pašdeklarāciju.

(67)Papildus Regulas (ES) 2024/1735 publiskā iepirkuma noteikumu papildināšanai ar šo regulu tie būtu jāgroza, lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību. Regulas (ES) 2024/1735 25. panta darbības joma būtu jāattiecina tikai uz tām neto nulles emisiju tehnoloģijām, attiecībā uz kurām paredzams, ka notiks attiecīga mēroga publiskais iepirkums, tādējādi uzlabojot noteikuma skaidrību.

(68)Saskaņā ar to pašu politikas mērķi, ko tiecas sasniegt attiecībā uz atjaunīgās enerģijas izsolēm saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1735, šai regulai būtu jāpaplašina papildu prasības par Savienības izcelsmi, konkrētu atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju gadījumā attiecinot tās arī uz atjaunīgās enerģijas izsolēm, lai palīdzētu stiprināt Savienības industriālo bāzi un nodrošināt neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādes ķēžu noturību. Lai atspoguļotu atjaunīgās enerģijas izsoļu īpatnības, papildu prasības būtu jāpiemēro neto nulles emisiju tehnoloģijām, kas ir visbūtiskākās izsoļu kontekstā, proti, enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām, saules fotoelementu tehnoloģijām, elektrolīzeriem, kā arī sauszemes un atkrastes vēja enerģijas tehnoloģijām. Ja izsolēm piemēro Savienības izcelsmes prasības, šīm izsolēm nebūtu jāpiemēro citi noteikumi, kas paredz līdzīgas prasības publiskā atbalsta shēmām.

(69)Lai stiprinātu regulējuma efektivitāti un atspoguļotu ģeopolitisko risku un globālo tirgus kropļojumu neseno pieaugumu, būtu jāpalielina to izsoļu īpatsvars, uz kurām attiecas prasības, un būtu jānosaka augstāks izmaksu slieksnis, lai varētu atteikties no minēto prasību piemērošanas. Tam būtu arī jānovērš pārmērīga atbrīvojumu izmantošana un jānodrošina efektīvs stimuls atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ražošanas veicināšanai Savienībā.

(70)Uzņēmumi un mājsaimniecības veido būtisku daļu no pieprasījuma pēc neto nulles emisiju tehnoloģijām Savienībā. Publiskā atbalsta shēmas, kas izstrādātas, lai atbalstītu patērētāju pieprasījumu pēc šādiem produktiem, ir svarīgi instrumenti Savienības ekonomiskās drošības stiprināšanai un zaļās pārkārtošanās paātrināšanai. Lai balstītos uz Regulas (ES) 2024/1735 noteikumiem par noturību, minētie noteikumi ir jāpapildina, ieviešot papildu prasības attiecībā uz enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām, saules fotoelementu tehnoloģijām un siltumsūkņiem. Šādām papildu prasībām būtu jānodrošina, ka konkrētu galveno specifisko komponentu un dažos gadījumos visa galaprodukta izcelsme ir Savienībā. Minētā pieeja atbilst atbalsta shēmu vispārīgajam mērķim veicināt sociāli vēlamus rezultātus, lai panāktu progresu Eiropas sociālo tiesību pīlāra vērienīgo mērķu, kā arī vides un klimata mērķu sasniegšanā. Turklāt tai būtu jānodrošina pietiekama diversifikācija, vienlaikus stiprinot stratēģisko izgatavošanas jaudu un tehnoloģisko suverenitāti Savienībā. Publiskajām iestādēm, kas atbild par atbalsta shēmām, vajadzētu būt iespējai vai nu noteikt, ka shēma ir atbilstīga, ja ir izpildītas prasības, vai piešķirt papildu finansiālu kompensāciju, ja prasības ir izpildītas. Pēdējā gadījumā papildu finansiālajai kompensācijai vajadzētu būt stimulējošai ietekmei. Tomēr, ja ir iesaistīts valsts atbalsts, papildu finansiālajai kompensācijai nevajadzētu pārsniegt piemērojamo atbalsta maksimālo intensitāti.

(71)Digitālās tehnoloģijas turpina mainīt veidu, kā mēs ražojam, sadalām un patērējam enerģiju. Lai gan šāda digitālā attīstība sniedz vēl nepieredzētas iespējas, tā ir arī radījusi sarežģītību un savstarpēju atkarību modernās energosistēmās, kas tagad ir pakļautas arvien lielākam kiberdraudu klāstam. Digitālo tehnoloģiju integrācija energosistēmās palielina uzbrukumu tvērumu ļaunprātīgām personām, kuras var izmantot ievainojamības, lai traucētu darbībai, nozagtu sensitīvus datus vai manipulētu ar enerģijas tirgiem. Šādi traucējumi ne tikai apdraud mūsu enerģētikas infrastruktūras drošību un stabilitāti un nepārtrauktu energoapgādi, bet arī rada lavīnveida ietekmi uz visām ekonomikas nozarēm, kas ir atkarīgas no stabilas enerģijas ielaides. Turklāt energosistēmas traucējumi varētu mazināt investoru uzticēšanos un atturēt no investīcijām būtiskos modernizācijas un dekarbonizācijas centienos. Tāpēc šo sistēmu kiberdrošības aizsardzība ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu ekonomisko drošību, saglabātu uzticēšanos un veicinātu noturību pret nākotnes problēmām.

(72)Lai panāktu augstu kiberdrošības līmeni, ir jānovērš tas, ka augsta riska piegādātāji, kas identificēti saskaņā ar [priekšlikumu pārskatītajam Kiberdrošības aktam], piegādā kritiski svarīgus komponentus atjaunīgās enerģijas izsoļu pretendentiem, publiskā iepirkuma procedūru pretendentiem un galaproduktiem, ko atbalsta ar valdības intervenci, kas ir šīs regulas darbības jomā.

(73)Turklāt Regulas (ES) 2024/1735 26. pantā minētie kiberdrošības noteikumi būtu jāpiemēro ne tikai 30 %, bet visām atjaunīgās enerģijas izsolēm, ņemot vērā to, ka kiberdrošība ir būtiska Savienības energosistēmas stabilitātei un integritātei kopumā. Pat viena energosistēmas kiberdrošības elementa nepilnība varētu apdraudēt visas sistēmas stabilitāti. Papildus augstajam kiberdrošības līmenim, ko kritiskajās nozarēs nodrošina Direktīva (ES) 2022/2555 un produktiem ar digitāliem elementiem – Regula (ES) 2024/2847, Regulas (ES) 2024/1735 kiberdrošības prasību darbības jomas paplašināšanai, attiecinot tās uz visām atjaunīgās enerģijas izsolēm, būtu vēl vairāk jāsamazina Savienības energosistēmas neaizsargātība un jāpalīdz nodrošināt enerģētiskā un ekonomiskā stabilitāte.

(74)Savienības izcelsmes un kiberdrošības prasību piemērošanai neto nulles emisiju tehnoloģijām būtu jāpapildina Regulā (ES) 2024/1735 noteiktās ilgtspējas un noturības prasības. Tāpēc tās būtu jāiekļauj minētajā regulā, lai nodrošinātu konsekvenci un vienkāršotu īstenošanu, ko veic attiecīgās iestādes.

(75)Saskaņā ar publiskā iepirkuma, izsoļu un publiskā atbalsta shēmu pasākumiem šai regulai būtu arī jāpapildina Regula (ES) 2024/1735 ar Savienības izcelsmes prasībām attiecībā uz dalībvalstu atbalstu kodolelektrostaciju būvniecībai un ūdeņraža elektrolīzeru ražošanai. Lai nodrošinātu Savienības ilgtermiņa suverenitāti, enerģētisko drošību un nozaru noturību, ir būtiski, lai jaunās kodolelektrostacijās – gan lielos reaktoros, gan mazos modulāros reaktoros – pēc iespējas piešķirtu prioritāti Savienības iegūtām tehnoloģijām un komponentiem, vienlaikus saglabājot visaugstākos kvalitātes standartus. Šāda stratēģija ne tikai palielinās iekšzemes spējas, bet arī pozicionēs Savienību kā uzticamu un konkurētspējīgu dalībnieci pasaules kodolenerģijas tirgū. Tomēr, lai novērstu riskus, kas saistīti ar tehnoloģisko iesīksti, Savienības izcelsmes prasības kodolelektrostacijām būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz jaunbūvēm, bet ne uz esošo kodolelektrostaciju pārjaunošanu un darbmūža pagarināšanu.

(76)Tādēļ Regula (ES) 2024/1735 būtu attiecīgi jāgroza.

(77)Ūdeņradis ir būtisks enerģijas nesējs enerģētikas pārkārtošanai daudzos rūpniecības lietojumos, un tam ir būtiska nozīme pārejā uz tīrākām energosistēmām. Lai pielāgotos gigavatu mēroga elektrolīzeru ieviešanai Savienībā, ir būtiski izveidot saskaņotu un uzlabotu atbalsta sistēmu.

(78)Ja Savienības izcelsmes prasības paredz, ka noteikta skaita komponentu izcelsmei vajadzētu būt Savienībā, neprecizējot, kuriem tieši, izvēle būtu jāatstāj ekonomikas dalībnieku ziņā. Tas nodrošina pietiekamu konkurenci starp vajadzīgo komponentu piegādātājiem un ļauj ekonomikas dalībniekiem, piemērojot prasības, izdarīt izmaksu ziņā visefektīvāko izvēli.

(79)Regula (ES) 2024/3110 pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu vidiskās ilgtspējas marķējuma prasības konkrētām produktu kategorijām un būvizstrādājumu grupām, ar noteikumu, ka izstrādājumu parasti izvēlas patērētāji un tā aprites ciklā atkarībā no tā uzstādīšanas nav atšķirīga vispārējā vidiskā snieguma. Šādi stingri nosacījumi būtu jāatceļ, lai Komisija varētu noteikt prasības būvizstrādājumu marķēšanai, pamatojoties uz to oglekļintensitāti, tostarp tiem izstrādājumiem, kurus parasti nepārdod galapatērētājiem. Tādēļ Regula (ES) 2024/3110 būtu attiecīgi jāgroza.

(80)Tiktāl, cik šajā regulā paredzētie pasākumi ir uzskatāmi par valsts atbalstu, noteikumi par šādiem pasākumiem neskar LESD 107. un 108. panta piemērošanu.

(81)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, atbalstīt noturīgu un decentralizētu industriālo ražošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga vai iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets un darbības joma

1.Šīs regulas mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, izveidojot satvaru, lai atbalstītu Savienības apstrādes rūpniecības nozares attīstību, konkurētspēju un noturību, īpašu uzmanību pievēršot atsevišķām stratēģiskām nozarēm, vienlaikus veicinot Savienības klimata mērķa sasniegšanu, ekonomisko drošību un kvalitatīvu darbvietu radīšanu, saglabāšanu un pāreju uz tām.

2.Lai sasniegtu 1. punktā minēto vispārīgo mērķi, šī regula nosaka pasākumus, kuru mērķis ir:

a)paātrināt atļauju piešķiršanas procedūras industriālās ražošanas projektiem, tajā skaitā energoietilpīgu ražošanas nozaru dekarbonizācijas projektiem;

b)radīt pirmtirgu konkrētiem produktiem stratēģiskās nozarēs, publiskā iepirkuma un publiskā atbalsta shēmu kontekstā nosakot Savienības izcelsmes prasības, mazoglekļa prasības vai abu veidu prasības;

c)paredzēt nosacījumus ārvalstu tiešajām investīcijām jaunās stratēģiskās nozarēs;

d)panākt, ka dalībvalstis nosaka industriālās ražošanas paātrināšanas zonas, lai kāpinātu rūpnieciskās darbības.

2. pants
Industrializācijas mērķis

Savienība un dalībvalstis cenšas nodrošināt, ka līdz 2035. gadam Savienības apstrādes rūpniecības nozares daļa Savienības iekšzemes kopproduktā būs vismaz 20 %.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)“industriālās ražošanas projekts” ir tāda industriālā objekta būvniecība, pārveidošana vai paplašināšana, kas paredzēts saimnieciskās darbības veikšanai, kura klasificēta ar NACE C kodu (Apstrādes rūpniecība), izņemot NACE C12 kodu;

2)“energoietilpīgas nozares” ir I pielikuma 1. punktā uzskaitītās nozares;

3)“energoietilpīgu ražošanas nozaru dekarbonizācijas projekti” ir energoietilpīga uzņēmuma komerciāla kompleksa būvniecība vai pārveidošana, kā definēts Padomes Direktīvas 2003/96/EK 52 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā, energoietilpīgās nozarēs, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikuma 1. punktā, kā rezultātā industriālo procesu emisijas, ko izsaka ar CO2 ekvivalentu, būtiski un pastāvīgi samazinās, ciktāl tas ir tehniski iespējams;

4)“atļauju piešķiršanas procedūra” ir process, kas aptver visas attiecīgās atļaujas industriālās ražošanas projektu būvniecībai, paplašināšanai, pārveidei un ekspluatācijai, tostarp būvniecības, ķīmiskās un tīkla pieslēguma atļaujas, kā definēts [priekšlikuma direktīvai, ar ko attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšanu groza Direktīvas (ES) 2018/2001, (ES) 2019/944 un (ES) 2024/1788 53 ] 1. pantā, un pēc vajadzības vidiskos novērtējumus un atļaujas, un kas ietver visus pieteikumus un procedūras no brīža, kad tiek atzīts, ka pieteikums ir pilnīgs, līdz visaptverošā lēmuma paziņošanai par procedūras iznākumu;

5)“visaptverošs lēmums” ir dalībvalsts iestādes vai iestāžu pieņemts lēmums vai lēmumu kopums, ar ko nosaka, vai projekta virzītājam ir vai nav atļauts būvēt, paplašināt, pārveidot un ekspluatēt industriālās ražošanas projektu;

6)“līgums” ir publisks līgums, kā definēts Direktīvas 2014/24/ES 54 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktā, piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumi, kā definēts Direktīvas 2014/25/ES 55 2. panta 1. punktā, un koncesijas, kā definēts Direktīvas 2014/23/ES 5. panta 1. punktā;

7)“līgumslēdzēja iestāde” ir līgumslēdzēja iestāde, kā definēts Direktīvas 2014/23/ES 6. pantā, Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā un Direktīvas 2014/25/ES 3. pantā;

8)“līgumslēdzējs” ir līgumslēdzējs, kā definēts Direktīvas 2014/23/ES 7. pantā un Direktīvas 2014/25/ES 4. pantā;

9)“ekonomikas dalībnieks” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs, tirgotājs un pasūtījumu izpildes pakalpojumu sniedzējs, un publiskā iepirkuma procedūru vajadzībām tas ir ekonomikas dalībnieks, kā noteikts Direktīvas 2014/23/ES 5 panta 2. punktā, Direktīvas 2014/24/ES 2. panta 1. punkta 10. apakšpunktā un Direktīvas 2014/25/ES 2. panta 6. punktā;

10)“publiskā iepirkuma procedūra” ir viena no šādām procedūrām:

a)būvdarbu vai pakalpojumu koncesijas piešķiršanas procedūra, uz kuru attiecas Direktīva 2014/23/ES;

b)jebkāda veida piešķiršanas procedūra, uz ko attiecas Direktīva 2014/24/ES, lai noslēgtu publisku līgumu, vai Direktīva 2014/25/ES, lai noslēgtu piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumu;

11)“SEG emisiju intensitāte” ir emisijas (izteiktas tonnās CO2 ekvivalenta), kas rodas 10. panta 2. punktā minēto rūpniecisko produktu ražošanas laikā;

12)“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas kādu produktu ražo vai uzdod to konstruēt vai ražot un šādu produktu tirgo ar savu nosaukumu vai preču zīmi;

13)“sistēmas robeža” ir ķīmisko vai fizikālo procesu grupa, kas iekļauta produktu SEG emisiju intensitātes aprēķinā;

14)“prekursors” ir jebkurš ražošanas procesā izmantots ielaidmateriāls, kas ir daļa no sistēmas robežām;

15)“ķīmiskā rūpniecība” ir darbības, kas klasificētas NACE 2. red. ar kodu C20 (Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana) un ko veic ražotāji, kuri iedibināti Savienībā;

16)“ilgtspējīgi oglekļa avoti” ir biomasa, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, atkritumi un ogleklis, kas iegūts oglekļa dioksīda emisiju uztveršanas rezultātā;

17)“viela” ir viela, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1272/2008 2. panta 7. punktā;

18)“maisījums” ir maisījums, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1272/2008 2. panta 8. punktā;

19)“darīt pieejamu tirgū” nozīmē par maksu vai bez maksas piegādāt produktu izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

20)“degvielas elementa transportlīdzeklis” jeb “DET” ir transportlīdzeklis, kas aprīkots ar spēka pārvadu, kurā ir tikai enerģijas pārveidotāji, kas ķīmisko enerģiju (ielaide) pārveido elektroenerģijā (izlaide) vai otrādi, un elektriskām mašīnām kā spēkiekārtas enerģijas pārveidotājiem;

21)“mehānisks transportlīdzeklis” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 56 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā definētais M vai N kategorijas transportlīdzeklis;

22)“hibrīdelektriskais transportlīdzeklis ar ārēju uzlādi” jeb “OVC-HEV” ir transportlīdzeklis, kas aprīkots ar spēka pārvadu, kurā ir vismaz divu dažādu kategoriju spēkiekārtas enerģijas pārveidotāji un viens no spēkiekārtas enerģijas pārveidotājiem ir elektriska mašīna, ko var uzlādēt no ārēja avota;

23)“pilnībā elektrisks transportlīdzeklis” jeb “PEV” ir transportlīdzeklis, kas aprīkots ar spēka pārvadu, kurā kā spēkiekārtas enerģijas pārveidotāji ietilpst tikai elektromašīnas, un spēkiekārtas enerģijas akumulēšanas sistēmām, kas ir tikai atkārtoti uzlādējamas elektroenerģijas akumulēšanas sistēmas;

24)“galvenie specifiskie komponenti” ir galvenie specifiskie komponenti, kas uzskaitīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2025/1178 pielikumā 57 ;

25)“transportlīdzekļa vilces baterija” ir elektrotransportlīdzekļa baterija, kas īpaši konstruēta, lai nodrošinātu elektroenerģiju vilcei, kā definēts Regulas (ES) 2023/1542 3. panta 14. punktā 58 ;

26)“e-spēka pārvada komponenti” ir energoelektronika, transportlīdzekļu piedziņas elektromotori, e-asis un to komponenti, rotori un statori;

27)“galvenās elektroniskās sistēmas” ir pilnveidotas vadītājam asistējošas sistēmas (to skaitā LIDAR, radari, sensori, kameras, ECU un integrācijas platformas), centrālie skaitļošanas bloki, bezvadu piekļuves sistēmas, informatīvi izklaidējošās sistēmas un šasijas elektronika;

28)“transportlīdzekļa komponents” ir jebkura transportlīdzekļa daļa, arī apstrādāts materiāls;

29)“samontēts” ir transportlīdzekļa galīgās montāžas process;

30)“transportlīdzekļa ražotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas ir atbildīga par visiem transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības tipa apstiprināšanas vai transportlīdzekļa individuālas apstiprināšanas aspektiem, vai par detaļu un aprīkojuma atļauju piešķiršanas procesu, kā arī par ražošanas atbilstības nodrošināšanu un tirgus uzraudzības jautājumiem attiecībā uz minēto izgatavoto transportlīdzekli, sistēmu, sastāvdaļu, atsevišķu tehnisku vienību, detaļu un aprīkojumu neatkarīgi no tā, vai minētā persona ir vai nav tieši iesaistīta visos attiecīgā transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskas vienības konstruēšanas un izgatavošanas posmos;

31)“ārvalstu tiešās investīcijas” ir jebkāda veida investīcijas, tajā skaitā investīcijas jaunās nozarēs, Savienības mērķa uzņēmumā vai Savienības aktīvā, kuras ārvalstu investors vai tā meitasuzņēmums veic ar mērķi izveidot vai saglabāt stabilas un tiešas saiknes starp ārvalstu investoru un uzņēmēju vai uzņēmumu, kam kapitāls ir darīts pieejams, vai izmantot Savienības aktīvu saimnieciskas darbības veikšanai kādā dalībvalstī, tajā skaitā investīcijas, kuras nodrošina faktisku dalību tāda uzņēmuma pārvaldībā vai kontrolē, kas veic saimniecisku darbību;

32)“ārvalstu investors” ir trešās valsts fiziska persona, kura nav dalībvalsts valstspiederīgais, vai trešās valsts uzņēmums, kas gatavojas veikt vai jau ir veicis ārvalstu tiešās investīcijas;

33)“ārvalstu investora meitasuzņēmums” ir uzņēmums, ko tieši vai netieši kontrolē ārvalstu investors, neatkarīgi no tā iedibinājuma vietas;

34)“Savienības mērķa uzņēmums” ir uzņēmums, kas iedibināts saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem;

35)“Savienības aktīvs” ir nekustamais aktīvs, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot produktu ražošanai Savienības teritorijā;

36)“Savienības darba ņēmējs” ir jebkura fiziska persona, kurai ir darba līgums vai darba attiecības, kā noteikts kādā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumā vai praksē, un kura ir vai nu Savienības pilsonis, vai trešās valsts valstspiederīgais, kas likumīgi uzturas kādā dalībvalstī un kam darbā pieņemšanas brīdī ir derīga darba atļauja;

37)“portfeļinvestīcijas” ir tāda uzņēmuma vērtspapīru iegāde, kas paredzēta vienīgi kā finanšu investīcija bez nodoma ietekmēt uzņēmuma vadību vai kontroli;

38)“apgrozījums” ir uzņēmuma iegūtā summa Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 59 5. panta 1. punkta nozīmē;

39)“aktīvais materiāls” ir materiāls, kas, baterijas elementam izlādējoties, ķīmiski reaģē un tā rada elektrisko enerģiju vai kas baterijas uzlādes laikā ķīmiski reaģē un tā uzkrāj elektrisko enerģiju;

40)“elektrotransportlīdzekļa baterija” ir elektrotransportlīdzekļa baterija, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1542 60 3. panta 1. punkta 14) apakšpunktā;

41)“piegādātājs” ir Savienībā iedibināts ražotājs, Savienībā neiedibināta ražotāja pilnvarotais pārstāvis vai importētājs, kurš šo produktu laiž Savienības tirgū.

II NODAĻA
INDUSTRIĀLAJAI RAŽOŠANAI UN DEKARBONIZĀCIJAI LABVĒLĪGI APSTĀKĻI

4. pants
Vienoti piekļuves punkti

1.Dalībvalstis valsts līmenī izveido vienotu piekļuves punktu 5. panta 1. punktā minēto industriālās ražošanas projektu vienotā pieteikuma iesniegšanai, ko veic projektu virzītāji.

2.Vienotie piekļuves punkti atļaujas pieteikumus automātiski iedala attiecīgajai iestādei, informē pieteikuma iesniedzēju par visiem atļauju piešķiršanas procedūras posmiem, procedūras statusu un attiecīgo iestāžu lēmumiem un dod pieteikuma iesniedzējam iespēju pārbaudīt, vai ir ievēroti piemērojamie termiņi. Šajā nolūkā vienotie piekļuves punkti izmanto Eiropas uzņēmējdarbības makus, kas izveidoti saskaņā ar [priekšlikumu regulai par Eiropas uzņēmējdarbības maku izveidi].

Izmantojot Eiropas uzņēmējdarbības makus, vienotie piekļuves punkti:

a)nodrošina sadarbspēju un automatizētu datu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm;

a)ļauj atkalizmantot publisko iestāžu rīcībā jau esošus datus un dokumentus;

b)panāk augstu kiberdrošības un informācijas integritātes līmeni;

c)panāk atļauju piešķiršanas procedūras pārredzamību un pārskatatbildību.

3.Veidojot vienotos piekļuves punktus, dalībvalstis attiecīgā gadījumā izmanto esošo Savienības digitālo infrastruktūru, katalogus un pamatelementus, kas izveidoti ar Savienības tiesību aktiem.

5. pants
Atļaujas piešķiršanas process

1.Dalībvalstis izveido vienotu atļauju piešķiršanas procedūru, kuras pamatā ir vienots pieteikums, kas aptver visas industriālās ražošanas projektiem nepieciešamās atļaujas.

2.Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi, kas koordinē 1. punktā minēto atļauju piešķiršanas procedūru, lai nodrošinātu visaptveroša lēmuma pieņemšanu un izdošanu piemērojamajā termiņā.

3.Ne vēlāk kā 45 dienas pēc industriālās ražošanas projektu atļaujas pieteikuma saņemšanas kompetentā iestāde vai nu apstiprina, ka pieteikums ir pilnīgs, vai pieprasa trūkstošo informāciju, kas vajadzīga pieteikuma apstrādei.

Ja pēc trūkstošās informācijas iesniegšanas pieteikums joprojām tiek uzskatīts par nepilnīgu, kompetentā iestāde 30 dienu laikā pēc pieprasītās trūkstošās informācijas iesniegšanas var izdot otru pieprasījumu sniegt trūkstošo informāciju. Kompetentā iestāde nepieprasa informāciju jomās, uz kurām neattiecas pirmais papildu informācijas pieprasījums, un tā pieprasa papildu informāciju tikai tālab, lai iegūtu trūkstošo informāciju.

4.Šā panta noteikumus nepiemēro, ja noteikumi administratīvo un atļauju piešķiršanas procesu racionalizēšanai ir paredzēti citos Savienības tiesību aktos konkrētām industriālās ražošanas nozarēm.

6. pants
Energoietilpīgas ražošanas nozares dekarbonizācijas projekti

1.Visiem energoietilpīgu ražošanas nozaru dekarbonizācijas projektiem piemēro Regulas (ES) 2024/1735 II nodaļas II iedaļu.

2.Visus energoietilpīgu ražošanas nozaru dekarbonizācijas projektus uzskata par stratēģiskiem projektiem, kas veicina noturību un dekarbonizāciju vai resursefektivitāti [priekšlikuma regulai par vidiskā novērtējuma paātrināšanu 14. panta] nolūkos. Piemēro minētās regulas pielikuma 1., 2. un 3. punktu.

III NODAĻA
SAVIENĪBAS STRATĒĢISKO INDUSTRIĀLO VĒRTĪBAS ĶĒŽU STIPRINĀŠANA

7. pants
Savienības izcelsme

1.Šajā nodaļā Savienības izcelsmes saturs nozīmē saturu, kura izcelsme ir Savienībā.

2.Produktu un komponentu izcelsmi nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013.

8. pants

Savienības izcelsmes saturam līdzvērtīgs saturs publiskajā iepirkumā

1.Attiecībā uz 11. pantā minētajām Savienības izcelsmes prasībām saturu, kura izcelsme ir trešās valstīs, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumu, ar ko izveido brīvās tirdzniecības zonu vai muitas savienību, vai kuras ir Nolīguma par valsts iepirkumu puses, ja saskaņā ar minēto nolīgumu pastāv attiecīgi Savienības pienākumi, uzskata par Savienības izcelsmes saturu.

2.Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai pilnībā vai daļēji izslēgtu trešo valsti no 1. punkta darbības jomas, pamatojoties uz jebkuru no šādiem kritērijiem:

a)minētā trešā valsts nav nodrošinājusi valsts režīmu saistībā ar Savienības produktiem vai subjektiem saskaņā ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem nevienā no I pielikumā uzskaitītajām nozarēm;

b)šāda izslēgšana ir pamatota, lai izvairītos no atkarības vai jebkādām citām norisēm, kas var apdraudēt attiecīgo produktu piegādes drošību Savienībā;

c)šāda izslēgšana ir pamatota saskaņā ar jebkuru citu piemērojamā nolīgumā paredzētu izņēmumu.

9. pants

Savienības izcelsmes saturam līdzvērtīgs saturs cita veida publiskā intervencē

1.Attiecībā uz 12. pantā izklāstītajām Savienības izcelsmes prasībām saturu, kura izcelsme ir trešās valstīs, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumu, ar ko izveido brīvās tirdzniecības zonu vai muitas savienību, uzskata par Savienības izcelsmes saturu.

2.Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai pilnībā vai daļēji izslēgtu trešo valsti no 1. punkta darbības jomas, pamatojoties uz jebkuru no šādiem kritērijiem:

a)minētā trešā valsts nav nodrošinājusi valsts režīmu saistībā ar Savienības produktiem vai subjektiem saskaņā ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem, nevienā no I pielikumā uzskaitītajām nozarēm;

b)šāda izslēgšana ir pamatota, lai izvairītos no atkarības vai jebkādām citām norisēm, kas var apdraudēt attiecīgo produktu piegādes drošību Savienībā;

c)šāda izslēgšana ir pamatota saskaņā ar jebkuru citu piemērojamā nolīgumā paredzētu izņēmumu.

10. pants
Mazoglekļa produkti

1.Šajā nodaļā produktu, uz kuru attiecas II pielikums, uzskata par mazoglekļa produktu, ja tas atbilst deleģētajos aktos noteiktajām prasībām, proti:

a)attiecībā uz būvizstrādājumiem, kuri minēti Regulā (ES) 2024/3110 un uz kuriem attiecas saskaņota tehniskā specifikācija vai Eiropas tehniskais novērtējums, – deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2024/3110 5. panta 5. punktu vai 22. panta 9. punktu;

b)attiecībā uz visiem pārējiem produktiem – deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot attiecīgi Regulas (ES) 2024/1781 4. pantu.

2.Lai atbalstītu pirmtirgu izveidi, sniedzot investīciju lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju attiecībā uz produktiem, kam piešķirta zemāka siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitātes snieguma klase, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai papildinātu šo regulu, izveidojot brīvprātīgas klasifikācijas sistēmas, kuru pamatā ir siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, produktiem, kas ražoti, veicot Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās darbības (“rūpnieciskie produkti”), kad tos laiž Savienības tirgū, ciktāl šos produktus jau nereglamentē kāds deleģētais akts saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1781 vai tie nav iekļauti darba plānos, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

Emisijas un visus citus attiecīgos datus, ko izmanto siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes aprēķināšanai, verificē vai nu verificētāji, kas akreditēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/2067 61 , vai verificētāji, kas akreditēti saskaņā ar deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 18. pantu. Emisiju monitoringu veic saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 III nodaļas noteikumiem un Deleģētās regulas (ES) 2019/331 VII pielikumā noteiktajām datu monitoringa metodēm un kvalitātes prasībām. Attiecībā uz importētiem produktiem emisijas var monitorēt saskaņā ar Regulas (ES) 2023/956 IV pielikumu un datu monitoringa metodēm un kvalitātes prasībām, kas noteiktas īstenošanas aktos, kuri pieņemti, ievērojot Regulas (ES) 2023/956 7. panta 7. punkta a) apakšpunktu, ja tajā paredzēta līdzvērtīga datu kopa.

Šādos deleģētajos aktos attiecīgā gadījumā precizē šādus elementus:

a)tā produkta identifikāciju, kura ražotājs var pieteikties uz siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes marķējumu;

b)attiecīgās sistēmas robežas, kas aptver emisijas no industriālās ražošanas procesa, emisijas no attiecīgajiem prekursoriem un emisijas no elektroenerģijas patēriņa. Šīs emisijas ņem vērā neatkarīgi no tā, vai tās rodas ražotāja kompleksos vai citos kompleksos, atzīstot, ka konkrētus prekursorus varētu iegādāties no citām iekārtām;

c)produkta siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes aprēķināšanas metodiku;

d)klasifikāciju ar snieguma klasēm;

e)papildu noteikumus par marķējuma pārvaldību, arī kompetentās struktūras un

f)papildu noteikumus par akreditāciju, monitoringu un verifikāciju.

Izstrādājot šos noteikumus, Komisija ņem vērā:

a)jaunākās piemērojamās produktu līmeņatzīmju vērtības, kā noteikts saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK;

b)datus, kas jau ir pieejami saskaņā ar ES ETS un OIM;

c)jaunus Savienības noteikumus par emisiju uzskaiti, tajā skaitā attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu, mazoglekļa degvielām un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām;

d)jaunās mazoglekļa ražošanas tehnoloģijas, kā arī jauno tehnoloģiju aplēsto emisiju samazināšanas potenciālu;

e)nepieciešamību stimulēt reciklētu materiālu izmantošanu visos ražošanas veidos un

f)saskaņošanu ar klimatneitralitātes mērķiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 62 .

11. pants
Publiskais iepirkums

1.Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji no piekļuves II pielikuma I daļā un III pielikuma I daļā minētajām iepirkuma procedūrām izslēdz piedāvājumus, ko iesnieguši ekonomikas dalībnieki, kuri ir tāda subjekta īpašumā vai kontrolē, kas iedibināts trešās valstīs, kuras ar Savienību nav noslēgušas starptautisku nolīgumu, kas garantē šādu piekļuvi.

2.Publiskā iepirkuma procedūrās, kas minētas II pielikuma I daļā un III pielikuma I daļā, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji piemēro tajās noteiktās Savienības izcelsmes prasības un mazoglekļa prasības saskaņā ar 8. un 10. pantu.

3.Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var nolemt nepiemērot II un III pielikumā izklāstītās prasības, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)vajadzīgos produktus vai pakalpojumus var piegādāt tikai viens konkrēts ekonomikas dalībnieks, nav saprātīgas alternatīvas vai aizstājēja un konkurences trūkums nav radies publiskā iepirkuma procedūras parametru mākslīgas sašaurināšanas dēļ;

b)divu gadu laikā pirms plānotās jaunās iepirkuma procedūras sākšanas nav iesniegti piemēroti piedāvājumi vai piemēroti dalības pieteikumi, tajā skaitā atsaucoties uz līdzīgu agrāku publiskā iepirkuma procedūru, ko uzsākusi tā pati līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;

c)to piemērošana liktu līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam iegādāties preces, pakalpojumus vai darbus, kuru izmaksas ir nesamērīgas vai kuri radītu tehnisku nesaderību ekspluatācijas un uzturēšanas laikā. Pamatojoties uz objektīviem un pārbaudāmiem datiem, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji par nesamērīgām var prezumēt aplēstās izmaksu atšķirības, kas pārsniedz 25 %.

4.Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji pieprasa, lai ekonomikas dalībnieki, kas piegādā produktus vai sniedz pakalpojumus, iesniegtu pašdeklarāciju vai līdzvērtīgu dokumentu, kas apliecina atbilstību šajā pantā izklāstītajām prasībām.

12. pants
Cita veida publiskā intervence

1.Neskarot LESD 107. un 108. pantu, dalībvalstis izstrādā publiskā atbalsta shēmas tā, lai tās palīdzētu sasniegt mērķi stiprināt Savienības stratēģiskās industriālās vērtības ķēdes, izmantojot II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā noteiktās Savienības izcelsmes prasības un/vai prasības par mazoglekļa saturu saskaņā ar 9. un 10. pantu un neskarot 13. pantu.

Dalībvalstis pirmajā daļā minētās prasības piemēro publiskā atbalsta shēmām, kas veido vismaz 45 % no kopējā valsts budžeta, kurš piešķirts II pielikuma II daļā ietvertajām publiskā atbalsta shēmām, un kas veido 100 % no kopējā valsts budžeta, kurš piešķirts III pielikuma II daļā ietvertajām publiskā atbalsta shēmām.

2.Izstrādājot un īstenojot publiskā atbalsta shēmu, uz kuru attiecas II pielikuma II daļa un III pielikuma II daļa, kompetentā iestāde novērtē produktu un tehnoloģiju ieguldījumu tajās noteiktā vispārējā mērķrādītāja sasniegšanā, pamatojoties uz atklātu, nediskriminējošu un pārredzamu procesu.

3.Kompetentā iestāde joprojām var pilnībā vai daļēji īstenot atbalsta shēmas, kas neatbilst II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā noteiktajām prasībām, ja šādu prasību piemērošana:

a)izraisītu būtisku kavēšanos vajadzīgo komponentu vai galaproduktu nepieejamības dēļ. Pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem datiem, par būtisku var uzskatīt aplēstu kavēšanos, kas pārsniedz septiņus mēnešus;

b)radītu nesamērīgas izmaksas. Uzskata, ka nesamērīgas izmaksas rodas, ja, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem datiem, atbilstība palielinātu pamatā esošā galaprodukta vai tehnoloģijas izmaksas par vairāk nekā 30 %.

13. pants

Finansiāls atbalsts uzņēmumu transportlīdzekļiem

Piemērojot [2025. gada 16. decembra priekšlikuma regulai par tīriem uzņēmumu transportlīdzekļiem] 4. pantu, kritērijs “ražots Eiropas Savienībā” finansiāla atbalsta sniegšanai uzņēmumu vieglo automobiļu un autofurgonu izmantošanai atbilst šīs regulas III pielikuma II daļā noteiktajiem kritērijiem.

Šo kritēriju “ražots Eiropas Savienībā” uzskata par līdzvērtīgu šīs regulas 7. pantā minētajam kritērijam “Savienības izcelsme”.

14. pants
CO2 emisiju snieguma standartu kredīti

1.Regulas (ES) 2019/631 [kurā grozījumi izdarīti ar 2025. gada 16. decembra priekšlikumu regulai, ar ko Regulu (ES) 2019/631 groza attiecībā uz CO2 emisiju standartiem jauniem mazas noslodzes transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu marķējumu] 5. panta 1. un 2. punkta vajadzībām kritērijs “ražots ES” attiecībā uz maziem bezemisiju transportlīdzekļiem atbilst šīs regulas III pielikuma III daļā noteiktajiem kritērijiem.

Šo kritēriju “ražots ES” uzskata par līdzvērtīgu šīs regulas 7. pantā minētajam kritērijam “Savienības izcelsme”.

2.Regulas (ES) 2019/631 [kurā grozījumi izdarīti ar 2025. gada 16. decembra priekšlikumu regulai, ar ko Regulu (ES) 2019/631 groza attiecībā uz CO2 emisiju standartiem jauniem mazas noslodzes transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu marķējumu] 5.b panta vajadzībām terminu “ES ražots mazoglekļa tērauds” saprot šādi:

a)“mazoglekļa” atbilst nosacījumiem, kas minēti šīs regulas 10. panta 1. punktā;

b)“ražots ES” ir līdzvērtīgs terminam “Savienības izcelsme”, kas minēts šīs regulas 7. pantā.

15. pants
Transportlīdzekļa atbilstības Savienības izcelsmes prasībām sertifikācija

No [PB: lūgums ievietot datumu, kas ir seši mēneši pēc stāšanās spēkā], izdodot transportlīdzekļa atbilstības sertifikātu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/858 36. un 37. pantu transportlīdzekļiem, kas atbilst attiecīgajām Savienības izcelsmes prasībām, kuras noteiktas šīs regulas III pielikumā, ražotāji iesniedz pavaddokumentu, kas apliecina transportlīdzekļa atbilstību.

16. pants
Pilnvaru deleģēšana

1.Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot Savienības līmeņa pieprasījuma puses pasākumus attiecībā uz ķīmiskās rūpniecības produktiem nolūkā veicināt šādas darbības:

a)no ilgtspējīgiem oglekļa avotiem iegūtu Savienības izcelsmes vielu un maisījumu ražošana un pārdošana;

b)no ilgtspējīgiem oglekļa avotiem iegūtu Savienības izcelsmes vielu un maisījumu izmantošanu produktos, kas darīti pieejami tirgū.

Sagatavojot deleģētos aktus, Komisijai būtu jāņem vērā:

a)prasību devums Regulā (ES) 2021/1119 noteiktā Savienības sabiedriskās kārtības, ekonomiskās drošības, noturības un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā;

b)tirgus situācija Savienības līmenī, kas noskaidrota monitoringa gaitā, tajā skaitā Savienības tirgus daļu samazināšanās un Savienības rūpniecības ražošanas jaudas nepietiekama izmantošana;

c)šādu pasākumu noteikšanas ietekme uz attiecīgo nozaru vispārējo konkurētspēju un siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī uz lejupējo patērētāju un mazo un vidējo uzņēmumu izmaksām un publiskajiem budžetiem.

2.Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai grozītu II vai III pielikumu attiecībā uz tajos minētajiem produktiem noteiktajām Savienības izcelsmes prasībām un/vai mazoglekļa prasībām, ņemot vērā šādus kritērijus:

a)tirgus situācija Savienības līmenī, kas noskaidrota monitoringa gaitā, tajā skaitā Savienības tirgus daļu samazināšanās un Savienības rūpniecības ražošanas jaudas nepietiekama izmantošana;

b)tehnoloģiskais progress;

c)prasību devums Regulā (ES) 2021/1119 noteiktā Savienības sabiedriskās kārtības, ekonomiskās drošības, noturības un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā;

d)pieprasījums pēc attiecīgajiem produktiem vai tehnoloģijām, ko veicina lejupējo nozaru izaugsme;

e)produkta vai tehnoloģijas īpatsvars lejupējās nozares kopējā ražošanas vērtībā;

f)Savienības izcelsmes prasību un/vai mazoglekļa prasību noteikšanas ietekme uz attiecīgo nozaru vispārējo konkurētspēju un siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī uz lejupējo patērētāju un mazo un vidējo uzņēmumu izmaksām un publiskajiem budžetiem.

3.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar 31. panta 2. punktu, lai precizētu metodi, kā aprēķināt to produktu un komponentu apjoma īpatsvaru, kam saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013 ir Savienības izcelsme, un attiecīgā gadījumā paredzētu, ka jāizmanto atbilstības sertifikātu standartizēti paraugi.

Pirmajā daļā minētajos īstenošanas aktos var arī noteikt metodes un procedūras, kas attiecīgajām kompetentajām valsts iestādēm, tajā skaitā līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, jāpiemēro, lai pārbaudītu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām un attiecīgā gadījumā izmantotu digitālos rīkus atbilstības aprēķināšanai, verifikācijai un pierādīšanai.

IV NODAĻA
ĀRVALSTU INVESTĪCIJU DEVUMS

17. pants
Darbības joma

1.Šo nodaļu piemēro ārvalstu tiešajām investīcijām, kuru vērtība pārsniedz 100 miljonus EUR un kuras veiktas 2. punktā minētajās jaunajās stratēģiskajās ražošanas nozarēs, ja vairāk nekā 40 % no globālās izgatavošanas jaudas pieder trešai valstij, kuras valstspiederīgais ir ārvalstu investors vai uzņēmums.

Šādas investīcijas neīsteno, ja vien tās nav skaidri apstiprinājusi 19. pantā minētā investīciju iestāde vai Eiropas Komisija saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem noteikumiem.

2.Šo nodaļu piemēro ārvalstu tiešajām investīcijām apstrādes rūpniecībā jebkurā no šādām jaunām stratēģiskām nozarēm:

a)bateriju tehnoloģijas un to vērtības ķēde enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmām;

b)pilnībā elektriski transportlīdzekļi, hibrīdelektriskie transportlīdzekļi ar ārēju uzlādi un degvielas elementa elektriskie transportlīdzekļi, arī komponenti, kas saistīti ar elektrifikāciju un digitalizāciju;

c)saules fotoelementu tehnoloģijas;

d)kritisko izejvielu ieguve, apstrāde un reciklēšana.

3.Šo nodaļu nepiemēro:

a)investoriem un investīcijām, uz kuriem attiecas spēkā esoši vai Savienības provizoriski piemēroti ekonomisko partnerattiecību un brīvās tirdzniecības nolīgumi, ciktāl saskaņā ar minētajiem nolīgumiem ir uzņemtas attiecīgās saistības, tajā skaitā investīcijām, ko veikuši šādu ārvalstu investoru Savienības meitasuzņēmumi;

b)investīcijām, kuru mērķis ir pakalpojumu sniegšana, tajā skaitā investīcijām, ko veic Savienības investoru meitasuzņēmumi;

c)portfeļinvestīcijām.

18. pants
Ārvalstu tiešo investīciju pievienotās vērtības kritēriji

1.Dalībvalstis līdz [PB: lūgums ierakstīt datumu, kas ir viens mēnesis pēc šīs regulas stāšanās spēkā] izraugās investīciju iestādi, kas veic ārvalstu tiešo investīciju izskatīšanu un īsteno šīs nodaļas noteikumus.

Dalībvalstis nodrošina minētajai investīciju iestādei nepieciešamos resursus, juridiskos un administratīvos līdzekļus šajā regulā noteikto uzdevumu veikšanai.

2.No [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] investīciju iestādes apstiprina tikai tādas ārvalstu tiešās investīcijas, ko tieši veic ārvalstu investori, kuri atbilst vai vismaz četriem no šādiem sešiem nosacījumiem:

a)ārvalstu investori neiegādājas, netur un neizmanto īpašumtiesību daļas, kas veido vairāk nekā 49 % no akciju kapitāla, balsstiesībām vai līdzvērtīgām īpašumtiesību daļām kādā Savienības mērķa uzņēmumā, vai līdzvērtīgas īpašumtiesības, nomas vai citas tiesības, kas piešķir kontroli pār Savienības aktīvu;

b)ārvalstu investors veic tiešas investīcijas, izmantojot kopuzņēmumu ar vienu vai vairākiem Savienības subjektiem, un ārvalstu investoram pieder ne vairāk kā 49 % akciju kapitāla, balsstiesību vai līdzvērtīgu īpašumtiesību daļu, vai citu tiesību, kas piešķir kontroli kādā no Savienības subjektiem, kuri piedalās kopuzņēmumā. Šādus kopuzņēmumus strukturē tā, lai nodrošinātu Savienības partneru efektīvu līdzdalību pārvaldībā, tehnoloģiju nodošanā un spēju veidošanā;

c)ārvalstu investori ir noslēguši nolīgumus, kas paredz licencēt to intelektuālā īpašuma tiesības un zinātību par labu Savienības mērķa uzņēmumam vai Savienības aktīvam, lai tas varētu veikt savu saimniecisko darbību ārvalstu tiešo investīciju kontekstā. Visas intelektuālā īpašuma tiesības vai aktīvi, ko Savienības mērķa uzņēmums vai tiesību subjekts, kuram pieder Savienības aktīvs, izstrādājis pirms ārvalstu investīcijas vai bez ārvalstu investora sadarbības, pilnībā un ekskluzīvi pieder Savienības mērķa uzņēmumam vai Savienības aktīva tiesību subjektam. Visas intelektuālā īpašuma tiesības vai aktīvi, kas vai nu izstrādāti minētajā kontekstā kā rezultāts sadarbībai ar citiem ārvalstu investora uzņēmējdarbības aktīviem, vai – b) apakšpunkta gadījumā – ko izstrādājis kopuzņēmums, kopīgi pieder ārvalstu investoram un Savienības mērķa uzņēmumam, b) apakšpunktā definētajam kopuzņēmumam vai juridiskajai personai, kurai pieder Savienības aktīvs;

d)ārvalstu investors katru gadu pētniecības un izstrādes izdevumiem Savienībā novirza summu, kas līdzvērtīga vismaz 1 % no Savienības mērķa uzņēmuma gada bruto ieņēmumiem vai no Savienības aktīva radītajiem gada bruto ieņēmumiem, to piemērojot proporcionāli ārvalstu investora kontrolētajai daļai;

e)vismaz 50 % darbaspēka, kas nodarbināts saistībā ar ārvalstu tiešajām investīcijām, to īstenošanas laikā un nepārtraukti visā to darbības laikā veido Savienības darba ņēmēji visās darbaspēka kategorijās, tajā skaitā operatīvajos, tehniskajos, uzraudzības un vadības amatos. Šādu nodarbinātību papildina ar atbilstošiem apmācības un spēju veidošanas pasākumiem. Ja Savienības mērķa uzņēmums vai Savienības aktīvs jau veica ražošanas darbības pirms investīcijas saņemšanas, tajā skaitā pēc bankrota, prioritāte dodama esošā darbaspēka saglabāšanai vai bijušā darbaspēka atkārtotai nodarbināšanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem un koplīgumu piemērošanu. Ja ārvalstu investors, Savienības mērķa uzņēmums vai Savienības aktīvs saņem publisko finansējumu, neskarot LESD 107. pantu, tas apņemas piecus gadus nesamazināt Savienības darba ņēmēju skaitu, jo citādi attiecīgās valsts iestādes atgūs piešķirto finansējumu;

f)saistībā ar ārvalstu tiešajām investīcijām ārvalstu investors sagatavo un savā tīmekļa vietnē publicē stratēģiju, kā stiprināt Savienības vērtības ķēdes un par prioritāti izvirzīt ražošanas darbības ielaidmateriālu ieguvi Savienībā, un cenšas panākt, ka Savienības tirgū laistie produkti satur vismaz 30 % ielaidmateriāla no Savienības.

3.Ārvalstu tiešās investīcijas atbilst 2. punkta e) apakšpunktā minētajam nosacījumam, kas jāapstiprina investīciju iestādei saskaņā ar 2. punktu.

4.Investīciju iestādes var piemērot dažus vai visus 2. punktā izklāstītos nosacījumus ārvalstu investora meitasuzņēmuma tiešajām investīcijām Savienībā, ja tas ir būtiski šīs regulas mērķu sasniegšanai, ar šādiem nosacījumiem:

a)tiek novērsts, ka ārvalstu investors apiet šo regulu; vai

b)ja regulas mērķu sasniegšanai nav pamatoti pieejamu alternatīvu pasākumu, tajā skaitā ārvalstu investora vai ārvalstu investora meitasuzņēmuma ierosinātu saistību, kas mazāk ierobežotu tiešās investīcijas Savienībā.

5.Komisija līdz [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir seši mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] pieņem īstenošanas aktu, lai precizētu sīki izstrādātus noteikumus par to, kā pārbaudīt atbilstību 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 31. panta 3. punktā.

19. pants
Iepriekšēja paziņošana par plānotām ārvalstu tiešajām investīcijām

1.Ārvalstu investors paziņo tās dalībvalsts investīciju iestādei, kurā atrodas Savienības mērķa uzņēmums vai Savienības aktīvs, par visām plānotajām tiešajām investīcijām, kuras ietilpst 17. panta darbības jomā un kuru rezultātā tiktu iegūta kontrole pār Savienības mērķa uzņēmumu vai Savienības aktīvu, kā noteikts 3. punktā.

Paziņojumā ietver visu informāciju, kas vajadzīga, lai investīciju iestāde varētu investīcijas izskatīt saskaņā ar 20. pantu.

2.Lai noteiktu, vai investīcijas vērtība sasniedz 17. panta 1. punktā noteikto robežvērtību, summē tikai tās ārvalstu investora iepriekšējās investīcijas, ko ārvalstu investors tajā pašā Savienības mērķa uzņēmumā vai Savienības aktīvā ieguldījis no [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir šīs regulas spēkā stāšanās diena].

3.Uzskata, ka ārvalstu investoriem ir kontrole, ja attiecīgā investīcija sasniedz vienu no šādām robežvērtībām:

a)30 % vai vairāk akciju kapitāla vai balsstiesību Savienības mērķa uzņēmumā;

b)30 % vai vairāk no Savienības aktīva īpašumtiesībām un nomas tiesībām vai citām tiesībām, kas piešķir kontroli pār Savienības aktīvu.

4.Ja, ārvalstu investoram iegādājoties vai iedibinot investīciju, ārvalstu investoru turējumā kolektīvi būtu īpašumtiesības vai kontrole, kas pārsniedz 3. punktā noteiktās robežvērtības, par šādu iegādi vai iedibināšanu paziņo.

5.Lai aprēķinātu, vai ir sasniegta kāda no 3. punktā noteiktajām robežvērtībām, ņem vērā summētās īpašumtiesības vai kontroli, kas ir tiešā vai netiešā turējumā, t.sk. ar saistītu uzņēmumu, īpašumtiesību ķēžu vai saskaņoti darbojošos ārvalstu investoru starpniecību.

6.Ja attiecīgie Savienības mērķa uzņēmumi vai aktīvi atrodas vairāk nekā vienā dalībvalstī, ārvalstu investors tajā pašā dienā par to paziņo visu skartajām dalībvalstu kompetentajām investīciju iestādēm un Komisijai, un norāda arī pārējos paziņojumus. Attiecīgās dalībvalstis koordinē šādu paziņojumu izskatīšanu un par piemērotajiem nosacījumiem vienojas ar pārējām skartajām dalībvalstīm, kā arī ar Komisiju.

Ja starp skartajām dalībvalstīm nav panākta vienošanās, par to, kādus nosacījumus piemērot ārvalstu tiešajām investīcijām, lemj Komisija.

Ārvalstu tiešās investīcijas, par kurām paziņots saskaņā ar pirmo daļu, visās skartajās dalībvalstīs atbilst 18. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

20. pants
Izskatīšana un apstiprināšana

1.Investīciju iestāde 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pieņem lēmumu par paziņojuma pieņemamību saskaņā ar 17. un 19. pantu. Minēto termiņu var pagarināt vēl par 15 dienām, ja investīciju iestāde apmierinoši pierāda, ka pagarinājums ir pamatots apstākļu dēļ.

Ja investīciju iestāde nolemj, ka paziņojums ir pieņemams, tā nekavējoties nosūta Komisijai pilnu paziņojumu, tajā skaitā visus saņemtos dokumentus.

2.Komisija 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var sniegt rakstisku atzinumu par to, vai uz ārvalstu tiešo investīciju attiecas 17. un 19. pants, vai tā atbilst 18. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un vai investīciju iestādei ir vai nav jāapstiprina investīcija.

Ja Komisija sniedz rakstisku atzinumu, tā to nekavējoties nosūta investīciju iestādei. Komisija var kopīgot rakstisko atzinumu ar citu dalībvalstu investīciju iestādēm vai publicēt rakstisko atzinumu savā oficiālajā tīmekļa vietnē, pienācīgi ievērojot konfidencialitāti.

3.Ne agrāk kā pēc Komisijas atzinuma saņemšanas vai pēc 2. punktā minētā termiņa beigām un ne vēlāk kā pēc 60 dienām vai 75 dienām, ja termiņš ir pagarināts saskaņā ar 1. punktu, pēc paziņojuma saņemšanas investīciju iestāde izdod pamatotu lēmumu, ar ko apstiprina vai noraida ārvalstu tiešās investīcijas. Investīciju iestāde apstiprina ārvalstu tiešās investīcijas, ja tās atbilst četriem no sešiem 18. pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Pamatotā lēmuma izdošanas termiņu var pagarināt vēl par 30 dienām, ja investīciju iestāde apmierinoši pierāda, ka pagarinājums ir pamatots apstākļu dēļ.

Investīciju iestāde šādus pamatotus lēmumus paziņo Komisijai trīs dienu laikā pēc to pieņemšanas.

4.Ja investīciju iestāde pieņem lēmumu, kas atšķiras no Komisijas atzinuma par ārvalstu tiešo investīciju atbilstību 18. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, investīciju iestāde paziņojumu izvērtē sīkāk papildu divu mēnešu laikā, un lēmums stājas spēkā tikai pēc šā termiņa beigām.

Investīciju iestādes savā pamatotajā lēmumā, kas izdots saskaņā ar 3. punktu, pamato, kā Komisijas atzinums ir ņemts vērā.

5.Investīciju iestāde savā apstiprinājuma lēmumā nosaka ziņošanas pienākumus attiecīgajam investoram, lai novērtētu 18. pantā noteikto nosacījumu pastāvīgu izpildi.

6.Jebkurai pusei, uz kuru attiecas lēmums, kas izdots saskaņā ar 1. vai 3. punktu, ir tiesības pret šādu lēmumu vērsties tiesā.

21. pants
Ārvalstu tiešo investīciju izskatīšana, ko veic Komisija

1.Pēc 19. panta 1. punktā minētā paziņojuma Komisija var nolemt veikt ārvalstu tiešo investīciju novērtējumu šādos apstākļos:

a)pēc savas iniciatīvas, ja ārvalstu tiešās investīcijas var būtiski ietekmēt pievienotās vērtības radīšanu Savienības tirgū;

b)pēc tādas investīciju iestādes pieprasījuma, kas nodarbojas ar paziņojumu, vai tādas citas dalībvalsts investīciju iestādes pieprasījuma, kuras teritorijā attiecīgajām ārvalstu tiešajām investīcijām būtu būtiska ietekme, vai

c)pēc savas iniciatīvas, ja ārvalstu tiešo investīciju vērtība pārsniedz 1 miljardu EUR.

2.Šā panta 1. punkta nolūkos uzskata, ka ārvalstu tiešās investīcijas var būtiski ietekmēt pievienotās vērtības radīšanu iekšējā tirgū jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)tās ir īpaši stratēģiski svarīgas iekšējam tirgum;

b)tām ir ievērojama ekonomiska ietekme vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā;

c)tām ir liels potenciāls traucēt minētās jaunās stratēģiskās nozares vai saistīto vērtības ķēžu piegādes drošību Savienībā vai drošību vairāk nekā vienā dalībvalstī;

d)tām ir liels potenciāls kaitīgi ietekmēt vidi vairāk nekā vienā dalībvalstī;

e)tām ir īpaši augsta vērtība salīdzinājumā ar citām investīcijām šajā jaunajā stratēģiskajā nozarē.

3.Pēc 19. panta 1. punktā minētā paziņojuma Komisija var nolemt veikt 18. panta 4. punktā minēto investīciju novērtējumu. Komisija var veikt novērtējumu pēc savas iniciatīvas vai pēc tās investīciju iestādes pieprasījuma, kura nodarbojas ar paziņojumu, vai pēc tādas citas dalībvalsts investīciju iestādes pieprasījuma, kuras teritorijā attiecīgajām ārvalstu tiešajām investīcijām būtu būtiska ietekme.

Pamatojoties uz savu novērtējumu, Komisija var pieprasīt, lai investīciju iestāde samērīgi piemēro vai nepiemēro dažus vai visus 18. panta 2. punktā izklāstītos nosacījumus.

4.Ja Komisija nolemj novērtēt ārvalstu tiešās investīcijas saskaņā ar šo pantu, tad mutatis mutandis piemēro 18. panta noteikumus, sākot no tās lēmuma veikt novērtējumu.

22. pants
Investīciju iestādes veikta uzraudzība un izpildes panākšana

1.Investīciju iestāde regulāri uzrauga ārvalstu tiešās investīcijas, lai nodrošinātu, ka tās joprojām atbilst 18. pantā paredzētajiem nosacījumiem. Šajā nolūkā ārvalstu investors regulāri ziņo investīciju iestādei par atbilstību nosacījumiem.

2.Pēc Komisijas pieprasījuma investīciju iestāde nosūta Komisijai investora ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu, kopā ar savu katra ziņojuma novērtējumu.

3.Investīciju iestāde nosaka sankcijas šīs nodaļas noteikumu neievērošanas gadījumā, it īpaši, ja ārvalstu investori vai investīcijas neatbilst šādām prasībām:

a)paziņojuma prasībām saskaņā ar 19. pantu;

b)nosacījumiem, kas noteikti 18. pantā;

c)šajā pantā noteiktajiem uzraudzības pienākumiem.

4.Ja ir pārkāpts 3. punkta a) apakšpunkts, investīciju iestādes noteiktie soda maksājumi nav mazāki par 5 % no ārvalstu investora uzņēmuma vidējā dienas kopējā apgrozījuma.

Ja tiek pārkāpts 3. punkta a) apakšpunkts un ja ārvalstu investors ir privātpersona, investīciju iestāde nosaka soda maksājumu vismaz 5 % apmērā no investīcijas vērtības.

Investīciju iestādes noteiktie soda maksājumi ir iedarbīgi un samērīgi ar 3. punktā noteiktajiem pārkāpumiem.

Investīciju iestāde bez liekas kavēšanās informē Komisiju par jebkuru 3. punktā minēto neatbilstību un no tās izrietošajiem piemērotajiem sodiem.

23. pants
Komisijas veikta uzraudzība

1.Šīs regulas 17. panta nolūkā Komisija uzrauga globālo ražošanas jaudu katrā jaunajā stratēģiskajā nozarē, pamatojoties uz esošajām uzraudzības darbībām, it īpaši ievērojot Regulu (ES) 2024/1735.

2.Komisija sniedz un publicē atjauninātu informāciju par pēdējo gadu, par kuru ir pieejami dati par katru jauno stratēģisko nozari, kas minēta 17. panta 2. punktā.

Ja Komisija nolemj novērtēt ārvalstu tiešās investīcijas saskaņā ar 21. pantu, tā ar lēmumu var piemērot sodus, ja ārvalstu investors savā paziņojumā sniedz nepatiesu vai maldinošu informāciju vai ja tas nesniedz informāciju, kas Komisijai vajadzīga izskatīšanas pienākuma izpildei.

Komisijas piemērotie sodi nepārsniedz 5 % no ārvalstu investora vidējā dienas apgrozījuma vai privāta ārvalstu investora gadījumā – 5 % no investīcijas vērtības.

24. pants
Pilnvaru deleģēšana

1.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 30. pantu, lai sarakstu ar jaunām stratēģiskām nozarēm, uz kurām attiecas šī nodaļa, papildinātu ar nozarēm, kas ir kritiski svarīgas Savienības ekonomiskajai drošībai, tajā skaitā neto nulles emisiju tehnoloģijām, kuras uzskaitītas Regulas (ES) 2024/1735 4. panta 1. punkta b), d), e), g), h), j), k), n), p) un s) apakšpunktā, kodoldegvielas cikla tehnoloģijām, kas minētas Regulas (ES) 2024/1735 4. panta 1. punkta i) apakšpunktā, elektropiedziņas tehnoloģijām transportam, kas minētas Regulas (ES) 2024/1735 4. panta 1. punkta r) apakšpunktā, izņemot digitālās tehnoloģijas, mākslīgo intelektu, kvantu tehnoloģijas un pusvadītājus.

Šie deleģētie akti neskar citus Savienības aktus, ar kuriem nosaka investīciju kritērijus šīm nozarēm.

2.Šā panta 1. punktā minētie deleģētie akti pamatojas uz šādiem faktoriem:

a)novērtējums par to, vai izmaiņas jauno stratēģisko nozaru sarakstā nepamatoti atturētu vai atbaidītu ārvalstu tiešās investīcijas Savienībā;

b)ārvalstu tiešo investīciju skaits minētajā nozarē, ņemot vērā to ieguldījumu Savienības piegādes drošībā un pievienoto vērtību Savienības ekonomikai;

c)tirgus situācija un apstākļi, arī piegādes ķēdes traucējumi, Savienības līmenī;

d)tehnoloģiju attīstība un Savienības konkurētspēja šajā nozarē salīdzinājumā ar trešām valstīm;

e)piegādes ķēdes atkarība attiecīgajā nozarē no vienas vai vairākām valstīm.

3.Deleģētajos aktos, ko pieņem saskaņā ar 1. punktu, iekļauj:

a)robežvērtību, kas minēta 17. panta 1. punktā, katrai no minētajām papildu nozarēm;

b)to, vai 18. pantā minētie investīciju nosacījumi ir piemēroti un vajadzīgi, lai sasniegtu šīs regulas mērķus attiecīgajā nozarē, un, ja nav, tad kuri no minētajiem kritērijiem ir jāpiemēro.

V NODAĻA
INDUSTRIĀLĀS RAŽOŠANAS PAĀTRINĀŠANAS ZONAS

25. pants
Nacionālo industriālās ražošanas paātrināšanas zonu noteikšana

1.Dalībvalstis līdz [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir 12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] savā teritorijā nosaka vismaz vienu industriālās ražošanas paātrināšanas zonu, lai apvienotu klasterī industriālās ražošanas projektus vienā vai vairākās I pielikumā uzskaitītajās stratēģiskajās nozarēs.

2.Dalībvalstis ar lēmumu nosaka industriālās ražošanas paātrināšanas zonas, pamatojoties uz šādiem elementiem:

a)industriālās ražošanas paātrināšanas zonas produkcijas ietekme uz Savienības piegādes drošību I pielikumā uzskaitītajās stratēģiskajās nozarēs;

b)industriālās ražošanas paātrināšanas zonas potenciāls atbalstīt ražošanas jaudas izvēršanu I pielikumā uzskaitītajās stratēģiskajās nozarēs, stiprināt Savienības vērtības ķēdes un Savienības inovācijas potenciālu, lai paātrinātu ilgtspējīgas ražošanas industriālās darbības, tajā skaitā dekarbonizāciju un apritīgas uzņēmējdarbības praksi, un veicināt iekšējā tirgus darbību, turklāt saskanībā ar stratēģiskiem projektiem un citām iniciatīvām, tajā skaitā neto nulles emisiju paātrinātās izvēršanas ielejām, ko īsteno , ievērojot citus Savienības tiesību aktus;

c)to MVU un MVKU skaits, kuri gūtu labumu no šīs nodaļas noteikumiem industriālās ražošanas paātrināšanas zonā;

d)dalībvalsts reģionu attīstības līmenis, tajā skaitā vismazāk attīstītie apgabali, reģioni, kuros notiek pārkārtošanās, un reģioni, kuros notiek industriālā pārveide.

3.Nosakot industriālās ražošanas paātrināšanas zonas, dalībvalstis:

a)skaidri definē paātrināšanas zonas ģeogrāfisko tvērumu;

b)prioritāti piešķir vietām, kurās nav paredzams, ka konkrētas nozares vai nozaru industriālās ražošanas projektu izvēršana būtiski ietekmēs vidi;

c)prioritāti dod vietām ārpus Natura 2000 teritorijām un ārpus teritorijām, kas saskaņā ar valsts aizsardzības shēmām ir noteiktas dabas un biodaudzveidības saglabāšanai, kā arī citām teritorijām, kas noteiktas, pamatojoties uz jutīguma kartēm, un ārpus aizsargājamām teritorijām, kā minēts Direktīvas 2000/60/EK 6. pantā;

d)ņem vērā klimatiskos riskus noteiktajās zonās;

e)prioritāti dod mākslīgām un apbūvētām platībām, industriāliem objektiem un degradētām teritorijām, kā arī stratēģiskiem projektiem, kas jau apzināti saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

4.Izraugoties industriālās ražošanas paātrināšanas zonas, dalībvalstis attiecīgā gadījumā ņem vērā šādus apsvērumus:

a)paātrināšanas zonas infrastruktūras vajadzības;

b)paātrināšanas zonā esošās apstrādes rūpniecības nozares finansējuma vajadzības un iespēja attiecīgā gadījumā atbalstīt minēto nozari saskaņā ar piemērojamiem valsts atbalsta noteikumiem;

c)piegādes ķēdes vajadzības paātrināšanas zonā un ražošanas darbībām nepieciešamie būtiskie materiāli, jo īpaši sekundārie materiāli;

d)iespējas savienot paātrināšanas zonu ar pietiekamu mazoglekļa energoapgādi industriālās ražošanas darbības paātrināšanai;

e)prasmju vajadzības, prasmju un nodarbinātības nepietiekamība un nodarbinātības tendences, kā arī atbalsta pasākumi, lai panāktu vietējā darbaspēka pienācīgu pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu;

f)attiecīgā gadījumā nepieciešamība atsārņot paātrināšanas zonu, lai atvieglotu jaunu industriālo darbību sākšanu;

g)pētniecības un inovācijas vajadzības industriālās ražošanas darbības paātrināšanai šajā zonā;

h)attiecīgā atrašanās vietai specifiskā informācija, ko nozare darījusi publiski pieejamu, tajā skaitā uzņēmumu klimatiskās pārkārtošanās plāni, saistītie mērķrādītāji un darbības, investīciju vajadzības un nepieciešamie veicinošie politikas satvari.

5.Pirms pieņemt plānus vai programmas par industriālās ražošanas paātrināšanas zonu noteikšanu, tiem veic vides ietekmējuma novērtējumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK 63 un, ja tiem varētu būt būtiska ietekme uz Natura 2000 teritorijām, – pienācīgu novērtējumu saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK 64 6. panta 3. punktu un attiecīgā gadījumā attiecīgo novērtējumu, lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK 65 4. panta 7. punktu.

6.Dalībvalstis 30 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas informē Komisiju par industriālās ražošanas paātrināšanas zonas noteikšanu.

26. pants
Sekmējoši nosacījumi

Lai veicinātu industriālās ražošanas paātrināšanas zonu attīstību, dalībvalstis attiecīgā gadījumā veic šādus pasākumus:

a)veicina projektu finansēšanu paātrināšanas zonās, nodrošinot koordināciju starp iestādēm un racionalizējot iekšējās procedūras sinerģijā ar Savienības programmām un attiecīgā gadījumā saskaņā ar spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem, ņemot vērā MVU un MVKU dalību;

b)veicina investīcijas pētniecībā un inovācijā, lai paātrinātu inovācijas potenciālu un Savienības konkurētspēju un tehnoloģisko līderību paātrināšanas zonās;

c)veic un vismaz reizi trijos gados izskata visaptverošu analīzi par katras paātrināšanas zonas enerģijas vajadzībām un nosaka energoinfrastruktūras jaudu, kas vajadzīga paātrināšanas zonā izvietoto industriālās ražošanas projektu pienācīgai darbībai un attīstībai.

Šādu analīzi veic vismaz tad, kad tiek noteikta industriālās ražošanas paātrināšanas zona, un attiecībā uz 2030., 2040. un 2050. gada starpposma mērķrādītājiem nodrošinot saskaņotību ar Savienības dekarbonizācijas ceļu;

d)nodrošina, ka tīkla attīstības plānos, ko pārvades sistēmu operatori sagatavojuši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/944 66 51. pantu un sadales sistēmu operatori – saskaņā ar Direktīvas (ES) 2019/944 32. pantu, ir pienācīgi ņemta vērā analīze, kas sagatavota saskaņā ar šā punkta c) apakšpunktu, ņemot vērā apsteidzošo investīciju potenciālu apmierināt turpmākās sistēmas vajadzības;

e)Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu valdes, kas izveidota ar Regulas (ES) 2024/1252 35. pantu, satvarā apmainās ar informāciju par attiecīgajām piegādes ķēdēm, apzina iespējamos problemātiskos posmus un stiprina koordināciju starp paātrināšanas zonām kritisko izejvielu jautājumos;

f)popularizē subjektus paātrināšanas zonās un attiecīgā gadījumā veicina to dalību kopīgā iepirkuma mehānismā, kas izveidots ar Regulas (ES) 2024/1252 25. pantu, tajā skaitā sniedzot norādījumus, atbalstu un informāciju, lai nodrošinātu efektīvu iesaisti;

g)atbalsta augsti kvalificēta darbaspēka attīstību un pieejamību un nodrošina pienācīgas apmācības un māceklības iespējas, tādējādi sekmējot kvalitatīvu nodarbinātību minētajās paātrināšanas zonās;

h)ar COM/2020/102 67 izveidotās Industriālā foruma ekspertu grupas ietvaros apmainās ar informāciju par nepieciešamajām prasmēm, šo prasmju iespējamo trūkumu un paraugpraksi, ko piemēro paātrināšanas zonās;

i)nodrošina sinerģiju un veicina ieguvumus, ko sniedz Prasmju pilnveides pakts 68 vai subjekti, kas iedibināti paātrināšanas zonās, īpašu uzmanību pievēršot tajā iekļautajām plaša mēroga prasmju partnerībām un reģionālajām prasmju partnerībām.

27. pants
Atļauju piešķiršanas procedūras paātrināšanas zonās

1.Katrai noteiktajai industriālās ražošanas paātrināšanas zonai dalībvalstis sagatavo un izdod kopus pamatatļauju, kas atļauj industriālās darbības minētajā zonā. Šī kopus pamatatļauja ietver atļaujas un administratīvās atļaujas, kas vajadzīgas industriālās ražošanas projektiem paātrināšanas zonās, izņemot atļaujas, kas ir specifiskas konkrētām iekārtām.

2.Pirms 1. punktā minētās kopus pamatatļaujas izdošanas dalībvalstis veic visus vajadzīgos novērtējumus, arī attiecīgos vidiskos novērtējumus, plānošanas procedūras un izvērtējumus, kas piemērojami paātrināšanas zonas līmenī. Dalībvalstis ņem vērā novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 25. panta 5. punktu.

3.Industriālās ražošanas projektiem, kas atrodas industriālās ražošanas paātrināšanas zonā, ir jāsaņem tikai tās papildu atļaujas vai apstiprinājumi, kas neietilpst 1. punktā minētās kopus pamatatļaujas darbības jomā.

4.Visus industriālās ražošanas projektus, kas atrodas paātrināšanas zonā, uzskata par stratēģiskiem projektiem, kuri veicina noturību un dekarbonizāciju vai resursefektivitāti [priekšlikuma regulai par vidisko novērtējuma paātrināšanu 14. panta] nolūkos. Piemēro minētās regulas pielikuma 1., 2. un 3. punktu.

VI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants
Izvērtēšana

Komisija līdz [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi trijos gados izvērtē šo regulu un tās ieguldījumu iekšējā tirgus darbībā. Izvērtējumā izvērtē:

a)progresu, kas panākts 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanā, it īpaši attiecībā uz noturību, ekonomisko drošību un industriālās ražošanas dekarbonizāciju;

b)progresu, kas panākts industrializācijas mērķa sasniegšanā saskaņā ar 2. pantu, ņemot vērā problēmas un iespējas iekšējā tirgū un pasaules tirgos;

c)saistītās administratīvās izmaksas, ekonomisko ietekmi uz lejupējām nozarēm, maziem un vidējiem uzņēmumiem un ietekmi uz valstu budžetiem.

29. pants
Pārskatīšana

Komisija līdz [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] novērtē nepieciešamību grozīt III un IV nodaļu. Komisija var iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai atceltu vai grozītu šo regulu. Minēto izskatīšanu periodiski veic ik pēc trim gadiem pēc pirmās izskatīšanas.

Izskatīšanas gaitā Komisija īpašu uzmanību pievērš tam, cik efektīva ir šī regula, tam, vai joprojām pastāv apstākļi, kas bija pamatā šīs regulas pieņemšanai, kā arī tam, vai ir nepieciešams ieviest Savienības izcelsmes prasības produktiem no konkrētām nozarēm, kas ir kritiski svarīgas Savienības ekonomiskajai drošībai, jo īpaši kuģu un dzelzceļa ritošā sastāva būvei.

30. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 8., 9., 10., 16. un 24. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB lūgums norādīt datumu, kas ir šīs direktīvas spēkā stāšanās diena].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8., 9., 10., 16. un 24. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 8., 9., 10., 16. un 24. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

31. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

32. pants
Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis attiecīgos noteikumus un pasākumus nekavējoties dara zināmus Komisijai un nekavējoties paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

33. pants
Regulas (ES) 2018/1724 grozījumi

Regulas (ES) 2018/1724 I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu.

34. pants
Regulas (ES) 2024/1735 grozījumi

Regulu (ES) 2024/1735 groza šādi:

1)regulas 3. pantu papildina ar šādu 34., 35. un 36. punktu:

a) “34) “rūpnieciskā baterija” ir rūpnieciskā baterija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1542* 3. panta 1. punkta 13) apakšpunktā;”;

b) “35) “stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēma” ir stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēma, kas definēta Regulas (ES) 2023/1542 3. panta 1. punkta 15) apakšpunktā;”;

c) “36) “ūdens siltumnesēja siltumsūknis” ir telpas sildītājs, kas siltuma ražošanai un apsildei ūdens kontūrā izmanto apkārtējās vides siltumu no gaisa, ūdens vai zemes un/vai atlikumsiltumu.”

___

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (OV L 191, 28.7.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1542/oj).;

2)regulas 9. pantam pievieno šādu 14. punktu:

“14. Visus neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas projektus uzskata par stratēģiskiem projektiem, kas veicina noturību un dekarbonizāciju vai resursefektivitāti [priekšlikuma regulai par vides novērtējuma paātrināšanu] 14. panta 1. punkta nolūkos.”;

3)regulas 25. pantu groza šādi:

a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Publiskā iepirkuma procedūrām, uz kurām attiecas Direktīvas 2014/23/ES, 2014/24/ES vai 2014/25/ES darbības joma, ja līgumu priekšmets ir neto nulles emisiju tehnoloģijas, kas uzskaitītas šīs regulas 4. panta 1. punkta a)–d), h) un i) apakšpunktā, vai tādu būvdarbu līgumu un būvdarbu koncesiju gadījumā, kuros iekļautas minētās tehnoloģijas, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji piemēro minimālās obligātās prasības attiecībā uz vidisko ilgtspēju, kā noteikts šā panta 5. punktā minētajā īstenošanas aktā.”;

b)panta 7. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Pretendenta ieguldījumu noturībā ņem vērā 1. punktā minēto publiskā iepirkuma procedūru, būvdarbu līgumu un būvdarbu koncesiju gadījumā saskaņā ar šo punktu.”;

c)panta 7. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) pienākums līguma darbības laikā nepiegādāt no katras atsevišķas trešās valsts vairāk nekā 50 % no šajā punktā minētās konkrētās neto nulles emisiju tehnoloģijas galaprodukta vērtības, kā noteikusi Komisija;”;

d)panta 7. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) pienākums līguma darbības laikā nodrošināt, ka kopā ne vairāk kā 50 % no šajā punktā minētās galvenās konkrētās neto nulles emisiju tehnoloģijas visu galveno specifisko komponentu vērtības piegādā vai nodrošina tieši izraudzītais pretendents vai apakšuzņēmējs no katras atsevišķas trešās valsts, kā noteikusi Komisija;”;

4)regulā iekļauj šādu 25.a pantu:

“25.a pants
Izcelsmes prasības publiskā iepirkuma procedūrām

1.Attiecībā uz II pielikumā minētajām publiskā iepirkuma procedūrām līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji no piekļuves šādām iepirkuma procedūrām izslēdz piedāvājumus, ko iesnieguši ekonomikas dalībnieki, kuri ir tāda subjekta īpašumā vai kontrolē, kas iedibināts trešās valstīs, kuras ar Savienību nav noslēgušas starptautisku nolīgumu, kas garantē šādu piekļuvi.

2.Publiskā iepirkuma procedūrās, kas minētas II pielikumā, līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji piemēro tajā noteiktās Savienības izcelsmes prasības. Prasības, kas attiecas uz konkrētiem galvenajiem specifiskajiem komponentiem, piemēro tikai tiktāl, ciktāl minētie komponenti ir iekļauti galaproduktā.

3.Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var nolemt nepiemērot vienu vai vairākas II pielikumā izklāstītās prasības, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)vajadzīgos produktus var piegādāt tikai viens konkrēts ekonomikas dalībnieks, nav saprātīgas alternatīvas vai aizstājēja, un konkurences trūkums nav radies publiskā iepirkuma procedūras parametru mākslīgas sašaurināšanas dēļ;

d)to piemērošana būtiski aizkavētu projekta īstenošanu, jo nebūtu pieejami vajadzīgie komponenti vai galaprodukti. Pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem datiem, par būtisku var uzskatīt aplēstu kavēšanos, kas pārsniedz septiņus mēnešus;

4.Līgumslēdzējas iestādes pieprasa, lai ekonomikas dalībnieki, kas piegādā produktus, uz kuriem attiecas šā panta darbības joma, iesniegtu pašdeklarāciju vai līdzvērtīgu dokumentu, kas pierāda atbilstību šajā pantā izklāstītajām prasībām.”

5)regulas 26. pantu groza šādi:

a)virsrakstu aizstāj ar šādu: “Neto nulles emisiju tehnoloģiju izsoles”;

b)panta 1. punktu groza šādi:

ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Izstrādājot izsoles 4. panta 1. punkta a)–g), i) un j) apakšpunktā uzskaitītajām neto nulles emisiju tehnoloģijām, dalībvalstis iekļauj:”;

a) apakšpunktā pievieno šādu iv) punktu:

“iv) augsta riska piegādātājiem, kas definēti Regulas xxxx/xxxx [CSA2] 2. panta 39. punktā: izsolēs, kas ietver kontroles sistēmas, pārvaldības kontroles sistēmas, uzraudzības kontroles un datu ieguves sistēmas, attālinātas piekļuves sistēmas vai ugunsmūrus, piegādātājus, kuri saskaņā ar Regulu xxxx/xxxx [CSA2] identificēti kā augsta riska piegādātāji, neiesaista šādos procesos:

1)minēto produktu vai sistēmu piegāde;

2)minēto produktu vai sistēmu projektēšana, izstrāde vai ražošana;

3)minēto produktu vai sistēmu pārvaldība, kontrole vai darbība;

4)programmatūras izstrāde, uzturēšana, darbība vai atjaunināšana;”;

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “pirmskvalifikācijas kritērijus vai piešķiršanas kritērijus, kā minēts 2. un 2.a punktā.”;

c)iekļauj šādu 2.a punktu: “2.a. Ja izsoļu priekšmets ir neto nulles emisiju tehnoloģijas, kas uzskaitītas II pielikumā, dalībvalstis iekļauj II pielikumā noteiktos pirmskvalifikācijas vai piešķiršanas kritērijus. Kritērijus, kas attiecas uz konkrētiem galvenajiem specifiskajiem komponentiem, piemēro tikai tiktāl, ciktāl minētie komponenti ir iekļauti galaproduktā.”;

d)panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktu, kurā sīkāk precizēti 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā un 2. punktā minētie pirmskvalifikācijas un piešķiršanas kritēriji.”;

e)panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Dalībvalstis katram kritērijam, kas minēts 2. un 2.a punktā, ja to piemēro kā piešķiršanas kritēriju, piešķir vismaz 5 % svērumu un kopējo svērumu no 15 % līdz 30 % no piešķiršanas kritērijiem. Tas neskar iespēju piešķirt lielāku svērumu kritērijiem, kas minēti 2. punkta ceturtajā daļā, saskaņā ar jebkādiem ar cenu nesaistītu kritēriju ierobežojumiem, kas noteikti valsts atbalsta noteikumos.”;

f)panta 5. punktu aizstāj ar šādu: “5. Dalībvalstīm nav jāpiemēro viens vai vairāki pirmskvalifikācijas un piešķiršanas kritēriji, kas noteikti 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā un 1. punkta b) apakšpunktā, ja minēto kritēriju piemērošana radītu nesamērīgas izmaksas vai būtisku kavēšanos projekta īstenošanā vajadzīgo komponentu vai galaproduktu nepieejamības dēļ. Pamatojoties uz objektīviem un pārbaudāmiem datiem, dalībvalstis par nesamērīgām var prezumēt aplēsto izmaksu atšķirības, kas pārsniedz 20 % no izsoles. Kavēšanos, kas pārsniedz septiņus mēnešus, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem datiem, var uzskatīt par būtisku.”;

g)panta 7. punktu aizstāj ar šādu: “7. Šā panta 1.–5. punktu piemēro vismaz 40 % no apjoma, ko gadā izsola katrai dalībvalstij, vai alternatīvā kārtā – vismaz 8 gigavatiem gadā katrai dalībvalstij. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iv) punktu piemēro 100 % no katras dalībvalsts izsolītā apjoma.”;

h)panta 8. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu: “Komisija līdz 2027. gada 31. decembrim veic visaptverošu novērtējumu par 2. punktā minēto kritēriju piemērošanu un to ietekmi uz atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju paātrinātu ieviešanu. Komisija līdz 2029. gada 31. decembrim un pēc tam reizi divos gados veic visaptverošu novērtējumu par 2. un 2.a punktā minēto kritēriju piemērošanu un par to ietekmi uz atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju paātrinātu ieviešanu. Komisija jo īpaši novērtē kritēriju ietekmi uz:”;

6)iekļauj šādu 28.a–28.e pantu:

“28.a pants
Izcelsmes prasības cita veida publiskajai intervencei

1.Neskarot LESD 107. un 108. pantu, II pielikumā minētajās atbalsta shēmās iekļauj šajā pantā noteiktās prasības. Prasības, kas attiecas uz konkrētiem galvenajiem specifiskajiem komponentiem, piemēro tikai tiktāl, ciktāl minētie komponenti ir iekļauti galaproduktā.

2.Izstrādājot un īstenojot shēmu saskaņā ar 1. punktu, iestāde novērtē prasību izpildi, pamatojoties uz atklātu, nediskriminējošu un pārredzamu procesu.

3.Ja tiek piešķirta papildu finansiālā kompensācija, tā nepārsniedz 15 % no galaprodukta izmaksām patērētājam, attiecīgā gadījumā ieskaitot transporta un uzstādīšanas izmaksas, izņemot shēmas, kas vērstas uz enerģētiskās nabadzības skartiem iedzīvotājiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/955 (57) 2. panta 1. punktā, kuriem ierobežojums ir 20 %.

28.b pants
Ierobežojumi augsta riska piegādātājiem attiecībā uz cita veida publisko intervenci

Attiecībā uz atbalsta shēmām, uz kurām attiecas 28. un 28.a pants un kuras ietver kontroles sistēmas, pārvaldības kontroles sistēmas, uzraudzības kontroles un datu ieguves sistēmas, attālinātas piekļuves sistēmas vai ugunsmūrus, dalībvalstis minētās shēmas izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka labuma guvēji ir tiesīgi piedalīties shēmā tikai tad, ja piegādātāji, kas saskaņā ar Regulu xxxx/xxxx [CSA2] identificēti kā augsta riska piegādātāji, nav iesaistīti šādos procesos:

a)minēto produktu vai sistēmu piegāde;

b)minēto produktu vai sistēmu projektēšana, izstrāde vai ražošana;

c)minēto produktu vai sistēmu pārvaldība, kontrole vai darbība;

d)programmatūras izstrāde, uzturēšana, darbība vai atjaunināšana.

28.c pants
Savienības izcelsmes prasības attiecībā uz dalībvalsts atbalstu neto nulles emisiju tehnoloģiju būvniecībai un ražošanai

1.Neskarot LESD 107. un 108. pantu un saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām, atbalstot šīs regulas II pielikumā minēto neto nulles emisiju tehnoloģiju galaproduktu būvniecību vai ražošanu, dalībvalstis nodrošina, ka ir izpildītas minētajā pielikumā noteiktās Savienības izcelsmes prasības. Prasības, kas attiecas uz konkrētiem galvenajiem specifiskajiem komponentiem, piemēro tikai tiktāl, ciktāl minētie komponenti ir iekļauti galaproduktā.

2.Dalībvalstis var nolemt nepiemērot vienu vai vairākas 1. punktā minētās prasības, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)vajadzīgos komponentus var piegādāt tikai viens konkrēts ekonomikas dalībnieks, nav saprātīgas alternatīvas vai aizstājēja, un konkurences trūkums nav radies publiskā iepirkuma procedūras parametru mākslīgas sašaurināšanas dēļ;

b)to piemērošana radītu nesamērīgas izmaksas vai tehnisku nesaderību ekspluatācijas vai apkopes laikā. Pamatojoties uz objektīviem un pārbaudāmiem datiem, dalībvalstis par nesamērīgām var prezumēt aplēsto izmaksu atšķirības, kas pārsniedz 25 % ;

c)to piemērošana apdraudētu projektu vai būtiski aizkavētu tā īstenošanu, jo nebūtu pieejami vajadzīgie komponenti vai galaprodukti. Kavēšanos, kas pārsniedz septiņus mēnešus, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem datiem, var uzskatīt par būtisku.

3.Neskarot LESD 107. un 108. pantu un saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām, atbalstot šīs regulas II pielikumā minēto neto nulles emisiju tehnoloģiju galaproduktu izgatavošanu, kas ietver kontroles sistēmas, pārvaldības kontroles sistēmas, uzraudzības kontroles un datu ieguves sistēmas, attālinātas piekļuves sistēmas vai ugunsmūrus, dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji, kas identificēti kā augsta riska piegādātāji saskaņā ar Regulu xxxx/xxxx [CSA2], nav iesaistīti šādos procesos:

a)minēto produktu vai sistēmu piegāde;

b)minēto produktu vai sistēmu projektēšana, izstrāde vai ražošana;

c)minēto produktu vai sistēmu pārvaldība, kontrole vai darbība;

d)programmatūras izstrāde, uzturēšana, darbība vai atjaunināšana.

28.d pants
Izcelsme Savienībā

1.Regulas 25.a, 26., 28.a un 28.c pantā Savienības izcelsmes saturs nozīmē saturu, kura izcelsme ir Savienībā.

2.Produktu un komponentu izcelsmi nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013.

28.e pants

Savienības izcelsmes saturam līdzvērtīgs saturs publiskajā iepirkumā

1.Attiecībā uz 25.a pantā minētajām Savienības izcelsmes prasībām par Savienības izcelsmes saturu uzskata saturu, kura izcelsme ir trešās valstīs, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumu, ar ko izveido brīvās tirdzniecības zonu vai muitas savienību, vai kuras ir Nolīguma par valsts iepirkumu puses, ja saskaņā ar minēto nolīgumu pastāv attiecīgi Savienības pienākumi.

2.Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai pilnībā vai daļēji izslēgtu trešo valsti no 1. punkta darbības jomas, pamatojoties uz jebkuru no šādiem kritērijiem:

e)minētā trešā valsts nav nodrošinājusi valsts režīmu saistībā ar Savienības produktiem vai subjektiem saskaņā ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem, attiecība uz jebkuru no 4. panta 1. punktā uzskaitītajām neto nulles emisiju tehnoloģijām;

f)šāda izslēgšana ir pamatota, lai izvairītos no atkarības vai jebkādām citām norisēm, kas var apdraudēt attiecīgo produktu piegādes drošību Savienībā;

g)šāda izslēgšana ir pamatota saskaņā ar jebkuru citu piemērojamā nolīgumā paredzētu izņēmumu.

28.f pants

Savienības izcelsmes saturam līdzvērtīgs saturs izsolēs

3.Attiecībā uz 26. pantā minētajām Savienības izcelsmes prasībām saturu, kura izcelsme ir trešās valstīs, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumu, ar ko izveido brīvās tirdzniecības zonu vai muitas savienību, uzskata par Savienības izcelsmes saturu.

4.Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai pilnībā vai daļēji izslēgtu trešo valsti no 1. punkta darbības jomas, pamatojoties uz jebkuru no šādiem kritērijiem:

h)minētā trešā valsts nav nodrošinājusi valsts režīmu saistībā ar Savienības produktiem vai subjektiem saskaņā ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem, attiecība uz jebkuru no 4. panta 1. punktā uzskaitītajām neto nulles emisiju tehnoloģijām;

i)šāda izslēgšana ir pamatota, lai izvairītos no atkarības vai jebkādām citām norisēm, kas var apdraudēt attiecīgo produktu piegādes drošību Savienībā;

j)šāda izslēgšana ir pamatota saskaņā ar jebkuru citu piemērojamā nolīgumā paredzētu izņēmumu.

28.g pants

Savienības izcelsmes saturam līdzvērtīgs saturs cita veida publiskā intervencē

1. Attiecībā uz 28.a pantā izklāstītajām Savienības izcelsmes prasībām saturu, kura izcelsme ir trešās valstīs, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumu, ar ko izveido brīvās tirdzniecības zonu vai muitas savienību, uzskata par Savienības izcelsmes saturu.

2. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai pilnībā vai daļēji izslēgtu trešo valsti no 1. punkta darbības jomas, pamatojoties uz jebkuru no šādiem kritērijiem:

k)minētā trešā valsts nav nodrošinājusi valsts režīmu saistībā ar Savienības produktiem vai subjektiem saskaņā ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem, attiecība uz jebkuru no 4. panta 1. punktā uzskaitītajām neto nulles emisiju tehnoloģijām;

l)šāda izslēgšana ir pamatota, lai izvairītos no atkarības vai jebkādām citām norisēm, kas var apdraudēt attiecīgo produktu piegādes drošību Savienībā;

m)šāda izslēgšana ir pamatota saskaņā ar jebkuru citu piemērojamā nolīgumā paredzētu izņēmumu.

28.h pants
Pilnvaru deleģēšana

1.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai, ņemot vērā šādus kritērijus, grozītu Savienības prasības, kas izklāstītas II pielikumā:

a)tirgus situācija Savienības līmenī, tajā skaitā Savienības tirgus daļu samazināšanās un Savienības rūpniecības ražošanas jaudas nepietiekama izmantošana;

b)prasību devums Regulā (ES) 2021/1119 noteiktā Savienības sabiedriskās kārtības, ekonomiskās drošības, noturības un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā;

c)tehnoloģiskais progress;

d)pieprasījums pēc attiecīgajām neto nulles emisiju tehnoloģijām;

e)Savienības prasību noteikšanas ietekme uz attiecīgo nozaru vispārējo konkurētspēju un siltumnīcefekta gāzu emisijām.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai II pielikumu papildinātu ar Savienības izcelsmes prasībām attiecībā uz papildu specifiskiem neto nulles emisiju tehnoloģiju galaproduktiem, kas minēti 4. panta 1. punkta g), h), j), k), n), p) un s) apakšpunktā, kā arī saules siltumenerģijas tehnoloģijām, kas minētas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kodoldegvielas cikla tehnoloģijām, kas minētas 4. panta 1. punkta i) apakšpunktā, un elektriskās piedziņas tehnoloģijām transportam, kas minētas 4. panta 1. punkta r) apakšpunktā, kuras ir vajadzīgas saskaņā ar 25.a, 26., 28.a un 28.c pantu. To darot, Komisija ņem vērā šādus aspektus:

b)prasību devums noteiktā Savienības sabiedriskās kārtības, ekonomiskās drošības, noturības un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā;

c)Savienības izcelsmes prasību un/vai mazoglekļa prasību noteikšanas ietekme uz attiecīgo nozaru vispārējo konkurētspēju un siltumnīcefekta gāzu emisijām, kā arī uz patērētāju un mazo un vidējo uzņēmumu lejupējām izmaksām un publiskajiem budžetiem;

d)pieprasījums pēc attiecīgajiem produktiem vai tehnoloģijām.

1.Šā panta 2. punktā minētajos deleģētajos aktos izklāsta:

a)produktus un komponentus, uz kuriem attiecas Savienības izcelsmes prasību minimums;

b)Savienības izcelsmes prasību minimuma piemērošanas jomu.”;

7)regulas 42. pantu groza šādi:

a)iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a. Dalībvalstis, publiskās iestādes, iepircējas iestādes un iepircēji, kas piemēro šīs regulas IV nodaļu, par atbrīvojumu piemērošanu ziņo saskaņā ar minētās nodaļas noteikumiem.”;

b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja tie vēl nav iekļauti nacionālajos enerģētikas un klimata plānos vai saskaņā ar nacionālo enerģētikas un klimata plānu elementiem, katra dalībvalsts līdz 2027. gada 15. martam un pēc tam reizi trijos gados iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izklāstīti 2. un 2.a punktā minētie dati.”;

8)pievieno šādu II pielikumu:

“II PIELIKUMS
Savienības prasības neto nulles emisiju tehnoloģijām

I daļa. Publiskais iepirkums

1.Saskaņā ar 25.a pantu publiskā iepirkuma procedūrās, kas publicētas pēc šīs regulas stāšanās spēkā un ietilpst Direktīvu 2014/23/ES, 2014/24/ES vai 2014/25/ES darbības jomā, ja līgumi, būvdarbu līgumi vai būvdarbu koncesijas ietver šādu neto nulles emisiju tehnoloģiju iepirkumu, iepirkuma dokumentos iekļauj šādas prasības:

a)enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas:

no [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā] līdz [trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu izcelsme ir Savienībā, un projektos, kas ietver enerģiju uzkrājošas baterijas, kuru kapacitāte pārsniedz 1 megavatstundu, tās satur bateriju pārvaldības sistēmu, kuras izcelsme ir Savienībā;

no [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu izcelsme ir Savienībā, un tās satur baterijas elementus, bateriju pārvaldības sistēmu, kā arī vienu papildu galveno specifisko komponentu, kura izcelsme ir Savienībā;

b)saules fotoelementu tehnoloģijas: no [PB: lūgums norādīt datumu, kurš ir trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] fotolementu invertora un FE elementu vai līdzvērtīgu elementu izcelsme ir Savienībā;

c)ūdens siltumnesēja siltumsūkņi: no [PB: lūgums norādīt datumu, kurš ir trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ūdens siltumnesēja siltumsūkņa izcelsme ir Savienībā;

d)sauszemes un atkrastes vēja enerģijas tehnoloģijas:

no [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] līdz [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] viena galvenā specifiskā komponenta izcelsme ir Savienībā;

no [PB: lūgums norādīt datumu, kurš ir trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] divu galveno specifisko komponentu izcelsme ir Savienībā;

e)kodolskaldīšanas enerģijas tehnoloģijas:

publiskā iepirkuma procedūrām, kas publicētas pēc [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir četri gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā], ja būvdarbu līgumi vai būvdarbu koncesijas ietver jaunas kodolelektrostacijas būvniecību, tajā skaitā mazu modulāru kodolreaktoru (MMR) būvniecību, vismaz divu galveno specifisko komponentu izcelsme ir Savienībā;

publiskā iepirkuma procedūrām, kas publicētas pēc [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir seši gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā], ja būvdarbu līgumi vai būvdarbu koncesijas ietver jaunas kodolelektrostacijas būvniecību, tajā skaitā mazu modulāru kodolreaktoru (MMR) būvniecību, vismaz trīs galveno specifisko komponentu izcelsme ir Savienībā.

Šīs prasības nepiemēro pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem, tajā skaitā kodolelektrostaciju pirmajai rūpnieciskajai izvēršanai.

II daļa. Izsoles

Saskaņā ar 26. pantu, ja izsoļu priekšmeta daļa ir šādas neto nulles emisiju tehnoloģijas, dalībvalstis iekļauj turpmāk noteiktos pirmskvalifikācijas vai piešķiršanas kritērijus:

a)enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas:

izsolēm, kas publicētas no [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā] līdz [trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu izcelsme ir Savienībā, un projektos, kas ietver enerģiju uzkrājošas baterijas, kuru kapacitāte pārsniedz 1 megavatstundu, tās satur bateriju pārvaldības sistēmu, kuras izcelsme ir Savienībā;

izsolēm, kas publicētas pēc [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] enerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas izcelsme ir Savienībā, un tā satur baterijas elementus, bateriju pārvaldības sistēmu, kā arī vienu papildu galveno specifisko komponentu, kura izcelsme ir Savienībā;

b)saules fotoelementu tehnoloģijas: izsolēm, kas publicētas pēc [PB: lūgums norādīt datumu, kurš ir trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] fotolementu invertora un FE elementu vai līdzvērtīgu elementu izcelsme ir Savienībā;

c)ūdeņradis:

izsolēm, kas publicētas pēc [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ūdeņraža ražošanā izmantoto elektrolīzeru izcelsme ir Savienībā, un bloku, kā arī viena papildu galvenā specifiskā komponenta izcelsme ir Savienībā;

izsolēm, kas publicētas pēc [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ūdeņraža ražošanā izmantoto elektrolīzeru, izcelsme ir Savienībā, un bloku, kā arī divu papildu galveno specifisko komponentu izcelsme ir Savienībā;

d)sauszemes un atkrastes vēja enerģijas tehnoloģijas:

izsolēm, kas publicētas no [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā] līdz [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] viena vējturbīnas galvenā specifiskā komponenta izcelsme ir Savienībā;

izsolēm, kas publicētas pēc [PB: lūgums norādīt datumu, kurš ir trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] divu vējturbīnas galveno specifisko komponentu izcelsme ir Savienībā.

III daļa. Cita veida publiskā intervence

Saskaņā ar 28.b pantu, pieņemot lēmumu izveidot jaunas shēmas vai atjaunināt esošās shēmas, kurās labuma guvēji ir mājsaimniecības vai uzņēmumi, kas atbalsta pieprasījumu pēc šajā punktā uzskaitītajiem neto nulles emisiju tehnoloģiju galaproduktiem, dalībvalstis, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti vai apvienības, ko veido viena vai vairākas šādas iestādes vai viens vai vairāki šādi publisko tiesību subjekti, shēmas izstrādā tā, lai nodrošinātu, ka labuma guvēji ir tiesīgi piedalīties shēmā vai saņemt papildu finansiālu kompensāciju tikai tad, ja ir izpildītas turpmāk noteiktās prasības:

a)enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas:

shēmām, kas izveidotas vai atjauninātas no [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā] līdz [trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu izcelsme ir Savienībā, un projektos, kas ietver enerģiju uzkrājošas baterijas, kuru kapacitāte pārsniedz 1 megavatstundu, tās satur bateriju pārvaldības sistēmu, kuras izcelsme ir Savienībā;

shēmām, kas izveidotas vai atjauninātas pēc [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu izcelsme ir Savienībā, un tā satur baterijas elementus, bateriju pārvaldības sistēmu, kā arī vienu papildu galveno specifisko komponentu, kura izcelsme ir Savienībā;

b)saules fotoelementu tehnoloģijas: shēmām, kas izveidotas vai atjauninātas no [PB: lūgums norādīt datumu, kurš ir trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] fotolementu invertora un FE elementu vai līdzvērtīgu elementu izcelsme ir Savienībā;

c)ūdens siltumnesēja siltumsūkņi: shēmām, kas izveidotas vai atjauninātas8 no [PB: lūgums norādīt datumu, kurš ir 3 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ūdens siltumnesēja siltumsūkņa izcelsme ir Savienībā.

IV. Dalībvalsts atbalsts neto nulles emisiju tehnoloģiju būvniecībai vai izgatavošanai

Saskaņā ar 28.c pantu, atbalstot šādu neto nulles emisiju tehnoloģiju galaproduktu būvniecību vai izgatavošanu, dalībvalstis nodrošina, ka ir izpildītas turpmāk noteiktās Savienības izcelsmes prasības:

a)ūdeņradis:

no [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir vienu gadu pēc šīs regulas stāšanās spēkā], izveidojot jaunas atbalsta shēmas investīcijām elektrolīzeru izgatavošanas jaudas atbalstīšanā, dalībvalstis nodrošina, ka elektrolīzera izcelsme ir Savienībā un ka bloka un vismaz viena papildu galvenā specifiskā komponenta izcelsme ir Savienībā;

no [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā], izveidojot jaunas atbalsta shēmas investīcijām elektrolīzeru izgatavošanas jaudas atbalstīšanā, dalībvalstis nodrošina, ka elektrolīzera izcelsme ir Savienībā un ka bloka un vismaz divu papildu galveno specifisko komponentu izcelsme ir Savienībā;

b)kodolenerģija:

projektiem, kuru atbalsta pieteikums tiek iesniegts pēc [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir četri gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā], atbalstot jaunu kodolelektrostaciju, tajā skaitā mazu modulāru kodolreaktoru (MMR), būvniecību, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz divu kodolskaldīšanas tehnoloģijas galaproduktu galveno specifisko komponentu izcelsme ir Savienībā;

projektiem, kuru atbalsta pieteikums tiek iesniegts pēc [PB: lūgums norādīt datumu, kas ir seši gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā], atbalstot jaunu kodolelektrostaciju, tajā skaitā mazu modulāru kodolreaktoru (MMR), būvniecību, dalībvalstis nodrošina, ka vismaz trīs kodolskaldīšanas tehnoloģijas galaproduktu galveno specifisko komponentu izcelsme ir Savienībā.

Šīs prasības nepiemēro pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem, tostarp kodolelektrostaciju pirmajai rūpnieciskajai izvēršanai.

35. pants
Regulas (ES) 2024/3110 grozījumi

Regulas (ES) 2024/3110 22. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“Lai nodrošinātu pārredzamību lietotājiem un veicinātu ilgtspējīgu izstrādājumu ražošanu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot īpašas vidiskās ilgtspējas marķējuma prasības konkrētām izstrādājumu saimēm un izstrādājumu kategorijām.”.

36. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 4. un 5. pantu piemēro no [PB: lūgums norādīt datumu = [viens] gads pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētāja

TIESĪBU AKTA FINANŠU UN DIGITĀLAIS PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS3

1.1.Priekšlikuma / iniciatīvas nosaukums3

1.2.Attiecīgā politikas joma3

1.3.Mērķi3

1.3.1.Vispārīgie mērķi3

1.3.2.Konkrētie mērķi3

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme3

1.3.4.Snieguma rādītāji3

1.4.Priekšlikums / iniciatīva attiecas uz:4

1.5.Priekšlikuma / iniciatīvas pamatojums4

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks4

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai papildināmība). Šā punkta izpratnē “ES iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas ES iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.4

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas4

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem5

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums5

1.6.Priekšlikuma / iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums6

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes6

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI8

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi8

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma8

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums8

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu8

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)8

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi9

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME10

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas10

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām12

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām12

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta12

3.2.1.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem17

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām22

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām24

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta24

3.2.3.2.Apropriācijas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem24

3.2.3.3.Kopējās apropriācijas24

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības25

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta25

3.2.4.2.Finansētas no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem26

3.2.4.3.Kopējās cilvēkresursu vajadzības26

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām28

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu28

3.2.7.Trešo personu iemaksas28

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem29

4.Digitālā dimensija29

4.1.Digitālās vajadzības30

4.2.Dati30

4,3.Digitālie risinājumi31

4.4.Sadarbspējas novērtējums31

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi32

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma / iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par tāda pasākumu satvara izveidi, ar kuru paātrina industriālās jaudas veidošanu un dekarbonizāciju stratēģiskos sektoros, un groza Regulas (ES) 2018/1724, (ES) 2024/1735 un (ES) 2024/3110 (Industriālās attīstības paātrināšanas akts).

1.2.Attiecīgā politikas joma

Vienotais tirgus, konkurētspēja, klimats.

1.3.Mērķi

1.3.1.Vispārīgie mērķi

Vispārīgais mērķis ir palielināt dekarbonizētu un noturīgu rūpniecisko ražošanu ES apstrādes rūpniecības nozarē, īpašu uzmanību pievēršot energoietilpīgām nozarēm (EIN) un tīrām tehnoloģijām, ņemot vērā to ieguldījumu Eiropas konkurētspējā, ekonomiskajā drošībā un ilgtspējīgā ekonomikas izaugsmē saskaņā ar tīras rūpniecības kursa mērķiem.

1.3.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 1

Veicināt mazoglekļa rūpniecības produktu diferenciāciju, lai palielinātu to vērtību un tirgspēju.

Konkrētais mērķis Nr. 2

Palielināt pieprasījumu pēc Eiropas mazoglekļa produktiem un neto nulles emisiju tehnoloģijām.

Konkrētais mērķis Nr. 3

Maksimāli palielināt ārvalstu investīciju kvalitāti un ieguvumus Eiropas Savienībā.

Konkrētais mērķis Nr. 4

Paātrināt un vienkāršot rūpniecības dekarbonizācijas atļaujas.

Konkrētais mērķis Nr. 5

Palielināt investīciju projektu skaitu rūpnieciskās zonās.

1.3.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Ekonomiskā ietekme

Saskaņota mazoglekļa marķējuma ieviešana rūpniecības produktiem un verifikācijas mehānisms uzlabos tirgus pārredzamību, ļaujot ražotājiem gūt vērtību no tīrākas ražošanas un stimulējot konkurenci, kas balstīta uz sniegumu, nevis tikai izmaksām. Tas radīs jaunas komerciālas iespējas ES ražotājiem, veicinās cenu diferenciāciju starptautiskajos tirgos un piesaistīs privātās investīcijas mazoglekļa tehnoloģijās.

Palielinot ES ražoto un mazoglekļa produktu īpatsvaru iekšzemes patēriņā, šis pasākums palielinās pieprasījumu Eiropas tirgū, stiprinās rūpniecības konkurētspēju un samazinās atkarību no mazoglekļa vai importētām alternatīvām. Mazoglekļa tērauda, cementa un tīro tehnoloģiju pirmtirgu izveide paātrinās apjomradītus ietaupījumus un stimulēs turpmākas investīcijas.

Kopuzņēmumu un stratēģisku partnerību veicināšana, kas rada Eiropas pievienoto vērtību, palielinās zināšanu pārnesi, rūpniecisko inovāciju un tehnoloģisko suverenitāti. Tas uzlabos piegādes ķēdes drošību, dažādos ielaidmateriālu avotus un uzlabos ES industriālo ekosistēmu noturību.

Atļauju piešķiršanas laika samazināšana saīsinās kavēšanos projektu īstenošanā un samazinās finansēšanas izmaksas, stiprinot rūpniecības dekarbonizācijai vajadzīgo investīciju vidi. Ātrāka apstiprināšana paātrinās tīras enerģijas infrastruktūras, oglekļa uztveršanas kompleksu un elektrifikācijas projektu izvēršanu, stimulējot rūpniecības produktivitāti un reģionālo attīstību.

Atbalsts lielākam galīgo investīciju lēmumu skaitam rūpniecības zonās veicinās kapitāla veidošanu, modernizēs esošos kompleksus un piesaistīs papildu privāto finansējumu. Investīciju koncentrēšana rūpniecības klasteros radīs apjomradītus ietaupījumus un stiprinās reģionālo konkurētspēju.

Sociālā ietekme

Rūpniecības produktu siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes marķējums stiprinās patērētāju un pircēju uzticēšanos mazoglekļa produktiem, atbalstot kvalificētu nodarbinātību verifikācijas, testēšanas un sertifikācijas pakalpojumu jomā. Atalgojot inovāciju, tas palīdzēs saglabāt kvalitatīvas darbvietas rūpniecībā un veicinās prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju visās ražošanas piegādes ķēdēs.

Lielāks ES pieprasījums palīdzēs saglabāt un radīt kvalitatīvas darbvietas ražošanas reģionos, kas pāriet uz mazoglekļa ražošanu. Tas arī uzlabos reģionālo kohēziju, veicinot reindustrializāciju skartajos apgabalos un vienlaikus mazinot pielāgošanās izmaksas darba ņēmējiem, pateicoties stabilām ražošanas izredzēm.

Augstas kvalitātes ārvalstu investīcijas un partnerības radīs jaunas nodarbinātības iespējas, jo īpaši progresīvās ražošanas un pētniecībietilpīgos segmentos. Tas arī stiprinās sadarbību starp ES un trešo valstu uzņēmumiem, veicinot darbaspēka apmācību un prasmju apmaiņu.

. Labāka pārredzamība un digitālie rīki palielinās iedzīvotāju uzticēšanos un līdzdalību vietējos rūpniecības projektos.

Aktīvāka rūpnieciskā darbība esošajos objektos radīs stabilu nodarbinātību un stiprinās vietējās piegādes ķēdes, vienlaikus līdz minimumam samazinot sociālos traucējumus, izmantojot degradētas teritorijas un esošās darbaspēka prasmes. Industriālā klasterizācija atbalstīs reģionālo konverģenci un noturību.

Ietekme uz vidi

Uzticams un salīdzināms marķēšanas satvars stimulēs siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu visās rūpniecības vērtību ķēdēs. Tas veicinās pastāvīgus uzlabojumus produktu izstrādē, materiālu izmantošanā un energoefektivitātē, palīdzot rūpniecībai sasniegt klimatneitralitātes mērķi.

Ieviešot mazoglekļa prasības, plašāka mazoglekļa produktu ieviešana ievērojami sekmēs emisiju samazināšanu būvniecības un transporta nozarē. Šī uz pieprasījumu balstītā pieeja papildina piedāvājuma puses inovāciju, paātrinot Eiropas ekonomikas vispārējo dekarbonizāciju.

Īsāki un paredzamāki atļauju piešķiršanas procesi paātrinās mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanu un vides uzlabojumus, ļaujot ātrāk samazināt emisiju daudzumu un veicinot ES starpposma klimata mērķrādītāju sasniegšanu.

Koncentrējot jaunus projektus industriālajās zonās, šis pasākums veicina efektīvu enerģijas un dabas resursu izmantošanu un nodrošina kopīgu infrastruktūru CO2 uztveršanai, atjaunīgajai enerģijai un atkritumu reciklēšanai. Šī pieeja saskaņo rūpniecības izaugsmi ar vides aizsardzības un aprites ekonomikas principiem.

1.3.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Piešķirto mazoglekļa marķējuma sertifikātu skaits attiecīgajiem rūpniecības produktiem tiks izmantots, lai mērītu progresu uzticamas un pārredzamas sistēmas izveidē, kas ļauj ražotājiem diferencēt savus produktus, pamatojoties uz oglekļa sniegumu. Tas parādīs ES progresu, padarot mazoglekļa rūpniecības produktus pamanāmus, pārbaudāmus un salīdzināmus tirgū, tādējādi stiprinot to konkurētspēju un radīto vērtību.

ES un mazoglekļa ražošanas īpatsvars attiecīgo produktu patēriņā ES ļaus noteikt tīro un iekšzemē ražoto materiālu īpatsvaru kopējā ES pieprasījumā. Tas parādīs, vai pieprasījuma puses pasākumi, piemēram, publiskais iepirkums, investīciju stimuli un ES satura kritēriji, efektīvi stimulē mazoglekļa un Eiropā ražotu produktu ieviešanu. Arvien lielāka tirgus daļa parādīs, ka veidojas spēcīgi ES zaļo rūpniecības preču pirmtirgi, un liecinās par mazāku atkarību no importa ar augstu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

To kopuzņēmumu skaits attiecīgajās nozarēs, kuri rada Eiropas pievienoto vērtību, nodarbojas ar inovāciju un nodrošina industriālo noturību, ļaus noteikt līmeni, kāds ir augstas kvalitātes industriālo partnerībām starp ES un trešo valstu dalībniekiem, kas veicina tehnoloģiju nodošanu, inovāciju un drošas piegādes ķēdes. Šis rādītājs atspoguļo IAPA panākumus ilgtspējīgu, “kvalitatīvu” ārvalstu investīciju piesaistīšanā un tādas sadarbības veicināšanā, kas stiprina ES industriālo bāzi. Šādu uzņēmumu skaita pieaugums liecina par noturīgāku un inovatīvāku industriālo ekosistēmu, kas saglabā lielāku vērtību Eiropā.

Vidējais atļauju piešķiršanas laiks industriālajiem dekarbonizācijas projektiem ļaus izsekot administratīvo procedūru efektivitātei visās dalībvalstīs. Ar to mēra, cik ilgs laiks kompetentajām iestādēm vajadzīgs, lai apstrādātu un apstiprinātu pieteikumus industriālās dekarbonizācijas projektiem, tajā skaitā tīkla un tīras enerģijas savienojumiem. Vidējā atļauju piešķiršanas laika samazināšana parādīs, ka ar IAPA ieviestie racionalizācijas, koordinācijas un digitalizācijas pasākumi efektīvi paātrina investīcijas un samazina birokrātiskos šķēršļus uzņēmumiem.

Attiecīgajās nozarēs realizēto lēmumu par ārvalstu industriālajām investīcijām skaits būs tiešs rādītājs, kas raksturo investīciju dinamiku un uzņēmumu uzticēšanos ES industriālajai pārkārtošanai. Tas atspoguļo, cik lielā mērā uzņēmumi apņemas ieguldīt kapitālu jaunos vai modernizētos dekarbonizācijas projektos, it īpaši esošajās industriālajās zonās un klasteros. Aizvien lielākais realizēto lēmumu par ārvalstu investīcijām skaits parādīs, ka IAPA izveidotais satvars pārvēršas taustāmos projektos, kas atbalsta darbvietu radīšanu, reģionālo reindustrializāciju un tīru tehnoloģiju ātrāku ieviešanu visā Eiropā.

1.4.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

 jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 69

 esošas darbības pagarināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Priekšlikums ir atbilde uz steidzamo vajadzību paātrināt industriālo dekarbonizāciju un stiprināt Eiropas ražošanas konkurētspēju globālās tehnoloģiskās konkurences un pieaugošo investīciju vajadzību kontekstā. Iniciatīvas mērķis ir likvidēt šķēršļus, kas palēnina investīcijas mazoglekļa un noturīgā industriālajā ražošanā, un nodrošināt vienotā tirgus integritāti pārejā uz klimatneitralitāti.

ES līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

Rūpniecības dekarbonizācijas un noturības problēmas sniedzas pāri valstu robežām. Atšķirīgas mazoglekļa produktu definīcijas, nekoordinēti pieprasījuma puses pasākumi un nekonsekventas atļauju piešķiršanas procedūras var sadrumstalot vienoto tirgu un vājināt Eiropas rūpniecisko bāzi. Tikai koordinēta ES līmeņa rīcība var garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, novērst investīciju novirzīšanu un nodrošināt, ka klimata un rūpniecības politika pastiprina viena otru. Regula darbojas saskaņā ar LESD 114. pantu, lai saglabātu vienotā tirgus darbību, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar LESD 207. pantu, lai nodrošinātu ar ārvalstu investīcijām saistīto pasākumu saskaņotību.

Gaidāmā radītā ES pievienotā vērtība (ex post)

ES intervence radīs ilgstošus ieguvumus, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem, zemākām darījumu izmaksām un lielākai juridiskajai noteiktībai investoriem un iestādēm. Tā stiprinās Eiropas spēju ražot mazoglekļa produktus, piesaistīs ilgtspējīgas investīcijas un paātrinās projektu izvēršanu. Saskaņoti kritēriji, kopīgi digitālie rīki un konsekventi atļauju piešķiršanas principi samazinās administratīvo slogu, vienlaikus nodrošinot vienādus tirgus apstākļus visās dalībvalstīs.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Pieredze, kas gūta saistībā ar Neto nulles emisiju industrijas aktu (NNEIA), Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu aktu (KSIA) un Produktu ilgtspējas ekodizaina regulu (PIER), liecina, ka mērķorientēti vienotā tirgus instrumenti, kuros apvienotas kopīgas definīcijas, pieprasījuma puses stimuli un administratīvā vienkāršošana, nodrošina izmērāmu investīciju paātrinājumu. Šie precedenti liecina par skaidra tiesiskā regulējuma un strukturētas koordinācijas starp Komisiju un dalībvalstīm efektivitāti. IAPA šīs atziņas konkrēti piemēro energoietilpīgām nozarēm un tīras enerģijas tehnoloģiju ražošanai, kā arī transportlīdzekļu komponentiem, nodrošinot saskaņotību ar esošajiem instrumentiem un izvairoties no regulējuma pārklāšanās.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Priekšlikums pilnībā atbilst daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam un tiks īstenots, izmantojot esošās Savienības programmas. Ir paredzēta sinerģija ar Inovāciju fondu, InvestEU, pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu – Enerģētika, kohēzijas politikas fondiem un tehniskā atbalsta instrumentu. Iniciatīva papildina tīras rūpniecības kursu, KSIA un Eiropas Konkurētspējas fondu, neradot jaunu izdevumu finansējuma sadali vai finansiālas saistības, kas pārsniedz esošo resursu apjomu.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Viss finansējums tiks nodrošināts, pārdalot līdzekļus no programmām. Neskarot iznākumu sarunās par nākamo DFS, no 2028. gada paredzētās apropriācijas ir stingri indikatīvas.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas un finansiālās ietekmes ilgums

 Ierobežots ilgums

–Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

– finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

Regula stāsies spēkā 2027. gadā un būs piemērojama arī pēc 2030. gada, un reizi piecos gados tā tiks izskatīta, lai novērtētu progresu un saskaņotību ar Savienības klimata un ekonomiskās drošības mērķiem.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–  ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

– ko veic izpildaģentūras

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Investīciju fondam

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām

– publisko tiesību subjektiem

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, ciktāl tiem ir pienācīgas finanšu garantijas

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas

– struktūrām vai personām, kurām saskaņā ar LES V sadaļu uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā

–struktūrām, kas ir iedibinātas kādā dalībvalstī un ko reglamentē kādas dalībvalsts privāttiesības vai Savienības tiesību akti, un kas ir tādas, kurām saskaņā ar nozaru noteikumiem var uzticēt Savienības līdzekļu vai budžeta garantiju īstenošanu, ciktāl šādas struktūras ir publisko tiesību subjektu vai tādu privāttiesību subjektu kontrolē, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un ciktāl tām ir kontrolējošo subjektu sniegtas pienācīgas finanšu garantijas solidāras atbildības veidā vai līdzvērtīgas finanšu garantijas, kurām attiecībā uz katru pasākumu var tikt noteikts maksimums, kas atbilst Savienības atbalsta maksimālajai summai.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Šajā pārskatā ir iekļauti personāla izdevumi. Uz šāda veida izdevumiem attiecas standarta noteikumi. Komisija izvērtēs šā priekšlikuma iznākumus, rezultātus un ietekmi reizi trīs gados pēc dienas, kad tas kļūs piemērojams. Izvērtējumā tiks novērtēts šīs regulas ieguldījums vienotā tirgus darbībā, tostarp 1. pantā noteiktie mērķi, jo īpaši attiecībā uz noturību, ekonomisko drošību un rūpnieciskās ražošanas dekarbonizāciju.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto budžeta izpildes metožu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Iniciatīvai plānota Komisijas īstenota tieša pārvaldība. Ņemot vērā Savienības izdevumu ierobežoto tvērumu, tā ir vispiemērotākā pieeja, kas attiecas tikai uz standarta administratīvajām un ar uzraudzību saistītajām izmaksām. Ieviesto iekšējo procedūru izmantošana nodrošina efektīvu un lietderīgu kontroli, zemu kļūdu īpatsvaru, ātru darījumu apstrādi un minimālas kontroles izmaksas.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Kopumā iniciatīvai ir vajadzīgi personāla izdevumi. Uz šāda veida izdevumiem attiecas standarta noteikumi.

Lielākā daļa iniciatīvas aspektu atbilst iedibinātajām procedūrām sadarbībai ar ieinteresētajām personām, piemēram, izmantojot Industriālo forumu un īstenojot uzraudzības pienākumus. Galvenais darbības risks ir nepietiekama administratīvā spēja īstenot regulā paredzētos darba plānus un uzraudzības darbības.

Šim priekšlikumam ir pievienots ietekmes novērtējuma ziņojums, kurā sniegta izvēlētās politikas pieejas pamatā esošā analīze. Iniciatīvas sagatavošanas pamatā bija arī sabiedriskā apspriešana, kā arī mērķorientētas apspriešanās ar nozares ieinteresētajām personām, dalībvalstīm un tirdzniecības apvienībām, kas nodrošināja attiecīgo datu, informācijas un atsauksmju vākšanu. Tomēr īstenošanas laikā joprojām var rasties neparedzētas sekas vai ietekme. Tās tiks apzinātas, izmantojot regulā izklāstītās uzraudzības procedūras, kas ļaus Komisijai tās pienācīgi un savlaicīgi risināt.

Iniciatīva ietver ierobežotus administratīvos izdevumus. Piemēro Komisijas standarta kontroles procedūras. Tā kā netiek izveidotas finansēšanas programmas vai vairāklīmeņu īstenošanas mehānismi, kontroles darbības joprojām ir vienkāršas un rentablas.

Kontroles tiek veiktas tikai tiešā pārvaldībā, izmantojot standarta ex post revīzijas saskaņā ar Komisijas iekšējās kontroles sistēmu. Tas nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp kontroles centieniem un pārvaldīto līdzekļu ierobežoto vērtību.

Ņemot vērā vienkāršoto struktūru un augsta riska finanšu operāciju neesamību, paredzamais kļūdu īpatsvars maksājuma un slēgšanas laikā ir zems un daudz zemāks par būtiskuma slieksni. Tāpēc kontroles sistēma nodrošina augstu pārliecības līmeni par samērīgām izmaksām.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Ar iniciatīvu netiek izveidotas finansēšanas programmas vai finansiālā atbalsta shēmas. Tāpēc tā balstās uz Komisijas esošo iekšējās kontroles sistēmu un krāpšanas apkarošanas stratēģiju. Tiek piemēroti standarta preventīvie un atklāšanas pasākumi, tajā skaitā uz risku balstīta iekšējā kontrole, pienākumu nošķiršana un esošas darbplūsmas administratīvajiem izdevumiem.

Komisija nodrošinās, ka ir ieviesti atbilstoši pasākumi, lai, īstenojot uzdevumus, kas izriet no šīs regulas, tiktu ievērotas finansiālās intereses.

Tāpat kā visās Komisijas pārvaldītajās darbībās, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūra (EPPO) var īstenot savas pilnvaras saskaņā ar savu attiecīgo juridisko pamatu, lai izmeklētu krāpšanu, korupciju vai citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē ES finanšu intereses. Eiropas Revīzijas palāta saglabā savas standarta revīzijas tiesības attiecībā uz Komisijas izdevumiem.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas atbilstoši daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr.	Dif./nedif. 70 .	no EBTA valstīm 71	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm 72	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
1	03 02 01 02	Dif.	Jā	Nē	Nē	Nē
7	20 01 02 01	Nedif.	Nē	Nē	Nē	Nē

Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas atbilstoši daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	Budžeta pozīcija	Izdevumu veids	Iemaksas
	Nr.	Dif./nedif.	no EBTA valstīm	no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm	no citām trešām valstīm	citi piešķirtie ieņēmumi
	Neattiecas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

3.2.1.1.Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

1

“Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma”

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

ĢD: GROW			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027	KOPĀ DFS 2028–2034 73
			2024	2025	2026	2027
Darbības apropriācijas
03 02 01 02	Saistības	(1a)	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140
	Maksājumi	(2a)	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140
KOPĀ apropriācijas GROW ĢD	Saistības	= 1a + 1b	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140
	Maksājumi	= 2a + 2b	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

ĢD: GROW			Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034 74
			2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
Darbības apropriācijas
03 02 01 02	Saistības	(1a)	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,140
	Maksājumi	(2a)	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,140
KOPĀ apropriācijas GROW ĢD	Saistības	= 1a + 1b	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,140
	Maksājumi	= 2a + 2b	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,140

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027	KOPĀ DFS 2028–2034 75
			2024	2025	2026	2027
KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140
	Maksājumi	(5)	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas 1. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	= 4 + 6	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	= 5 + 6	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

			Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034 76
			2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
KOPĀ darbības apropriācijas (ieskaitot iemaksu decentralizētajai aģentūrai)	Saistības	(4)	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,140
	Maksājumi	(5)	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,140
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas 1. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	= 4 + 6	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,140
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	= 5 + 6	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,140

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

			Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027	KOPĀ DFS 2028–2034 77
			2024	2025	2026	2027
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)	Saistības	(4)	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140
	Maksājumi	(5)	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)		(6)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā	Saistības	= 4 + 6	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa)	Maksājumi	= 5 + 6	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

			Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034 78
			2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)	Saistības	(4)	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,140
	Maksājumi	(5)	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,140
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)		(6)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ apropriācijas 1.–6. izdevumu kategorijā	Saistības	= 4 + 6	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,140
daudzgadu finanšu shēmā (atsauces summa)	Maksājumi	= 5 + 6	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,020	0,140

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

7

“Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

ĢD: GROW			Gads	Gads	Gads	Gads		KOPĀ DFS 2021–2027	KOPĀ DFS 2028–2034 79
			2024	2025	2026	2027
 Cilvēkresursi			0,000	0,000	0,000	1,164		1,164	8,148
 Citi administratīvie izdevumi			0,000	0,000	0,000	0,000		0,000	0,000
KOPĀ GROW ĢD	Apropriācijas		0,000	0,000	0,000	1,164		1,164	8,148

KOPĀ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ		(Saistību summa = maksājumu summa)	0,000	0,000	0,000	1,164	1,164		8,148

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027	KOPĀ DFS 2028–2034 80
		2024	2025	2026	2027
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	0,000	0,000	0,000	1,204	1,204	8,288
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	0,000	0,000	0,000	1,204	1,204	8,288

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

7

“Administratīvie izdevumi” [1]

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

ĢD: GROW		Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034 81
		2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
 Cilvēkresursi		1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	8,148
 Citi administratīvie izdevumi		0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
KOPĀ GROW ĢD	Apropriācijas	1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	8,148

KOPĀ apropriācijas
7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ
daudzgadu finanšu shēmā

(Saistību summa = maksājumu summa)

1,164

1,164

1,164

1,164

1,164

1,164

1,164

8,148

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2028–2034 82
		2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
KOPĀ apropriācijas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJĀ	Saistības	1,184	1,184	1,184	1,184	1,184	1,184	1,184	8,288
daudzgadu finanšu shēmā	Maksājumi	1,184	1,184	1,184	1,184	1,184	1,184	1,184	8,288

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām (nav jāaizpilda decentralizētajām aģentūrām)

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus 			2024. gads		2025. gads		2026. gads		2027. gads			Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)						KOPĀ
	IZNĀKUMI
	Veids 83	Vidējās izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas		Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Kopējais daudzums	Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 84 …
— Iznākums
— Iznākums
— Iznākums
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1			0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000		0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …
— Iznākums
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2			0	0,000	0	0,000	0	0,000	0		0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000
KOPSUMMAS			0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000		0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000

Norādīt mērķus un iznākumus

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ
2028–2034 85

PĒC

KOPSUMMA



2028

2029

2030

2031

2032

2033

2034

2034

KOPĀ

IZNĀKUMI

Veids

Vidējās
izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

Daudzums

Izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1…

— Iznākums

0

0,000

0

0,000

— Iznākums

0

0,000

0

0,000

— Iznākums

0

0,000

0

0,000

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …

— Iznākums

0

0,000

0

0,000

— Iznākums

0

0,000

0

0,000

— Iznākums

0

0,000

0

0,000

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

KOPSUMMAS

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

0

0,000

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas

3.2.3.1. Apropriācijas no apstiprinātā budžeta

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2021–2027	KOPĀ 2028–2034
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	1,164	1,164	8,148
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	1,164	1,164	8,148
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	1,164	1,164	8,148

* Visi skaitļi iepriekšējās tabulās ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu par 2028.–2034. gada DFS, ko nevar iepriekš noteikt.

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ 2028–2034	PĒC	KOPSUMMA
	2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034		2034
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	8,148	0,000	8,148
Citi administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	8,148	0,000	8,148
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
Cilvēkresursi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Pārējie administratīvie izdevumi	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000

KOPĀ	1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	1,164	8,148	0,000	8,148

* Visi skaitļi iepriekšējās tabulās ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu par 2028.–2034. gada DFS, ko nevar iepriekš noteikt.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

3.2.4.1.Finansētas no apstiprinātā budžeta

Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalenta vienībās

APSTIPRINĀTĀS APROPRIĀCIJAS		Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads	Gads
		2024	2025	2026	2027	2028	2029	2030	2031	2032	2033	2034
 Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenais birojs un Komisijas pārstāvniecības)		0	0	0	6	6	6	6	6	6	6	6
20 01 02 03 (Savienības delegācijas)		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
• Ārštata darbinieki (pilnslodzes ekvivalenta vienībās)
20 02 01 (AC, END, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
20 02 03 (AC, AL, END un JPD Savienības delegācijās)		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
Administratīvā atbalsta pozīcija [XX.01.YY.YY]	— galvenajā birojā	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
	— ES delegācijās	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
01 01 01 02 (AC, END – netiešā pētniecība)		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
01 01 01 12 (AC, END – tiešā pētniecība)		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – 7. izdevumu kategorija		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) – ārpus 7. izdevumu kategorijas		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
KOPĀ		0	0	0	6	6	6	6	6	6	6	6

* Visi skaitļi iepriekšējās tabulās ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu par 2028.–2034. gada DFS, ko nevar iepriekš noteikt. Vajadzīgie cilvēkresursi tiks nodrošināti no ĢD darbiniekiem, kas jau ir piešķirti darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalīti attiecīgajos dienestos.

Priekšlikuma īstenošanai nepieciešamais personāls (pilnslodzes ekvivalenta vienībās):

	Tiks nodrošināts no pašlaik pieejamā Komisijas dienestu personāla	Ārkārtas papildu personāls*
		Tiks finansēts no 7. izdevumu kategorijas vai pētniecības	Tiks finansēts no BA pozīcijas	Tiks finansēts no maksām
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas	6		Neattiecas
Ārštata darbinieki (CA, SNE, INT)

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki	Būs vajadzīgi papildu darbinieki (kas atbilst 6 pilnslodzes ekvivalentiem), lai veiktu priekšlikuma uzdevumus attiecībā uz pirmtirgiem un lēmumu par ārvalstu investīcijām izvērtēšanu. 6 pilnslodzes ekvivalenti tiks pārdalīti īstenošanas ģenerāldirektorātā.
Ārštata darbinieki

3.2.5.Pārskats par aplēsto ietekmi uz investīcijām, kas saistītas ar digitālajām tehnoloģijām

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas

Gads

Gads

Gads

Gads

KOPĀ DFS 2021–2027

KOPĀ DFS 2028–2034

2024

2025

2026

2027

7. IZDEVUMU KATEGORIJA

IT izdevumi (korporatīvie)

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

0,000

Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam

0,000

0,000

0,000

0,040

0,040

0,140

Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

0,000

0,000

0,000

0,040

0,040

0,140

KOPĀ

0,000

0,000

0,000

0,040

0,040

0,140

3.2.6.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

– jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

– jāpārskata DFS

3.2.7.Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– nav paredzēts trešo personu līdzfinansējums

– ir paredzēts trešo personu līdzfinansējums atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2024.
gads

2025.
gads

2026.
gads

2027.
gads

2028.
gads

2029.
gads

2030.
gads

2031.
gads

2032.
gads

2033.
gads

2034.
gads

Kopā

Norādīt līdzfinansētāju struktūru

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3. Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– pašu resursus

– citus ieņēmumus

– atzīmējiet, ja ieņēmumi tiek piešķirti izdevumu pozīcijām

Miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 86

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

2028.
gads

2029.
gads

2030.
gads

2031.
gads

2032.
gads

2033.
gads

2034.
gads

………….pants

4.Digitālā dimensija

4.1.Digitālās vajadzības

Ja novērtēts, ka attiecībā uz šo politikas iniciatīvu digitālo vajadzību nav:

pamatojums, kāpēc sekmīgākai politikas īstenošanai nevar izmantot digitālos līdzekļus un kāpēc nav piemērojams princips “digitāls pēc noklusējuma”.

Neattiecas

Pretējā gadījumā:

vispārīgs apraksts par digitālajām vajadzībām un saistītajām kategorijām (datiem, procesa digitalizāciju un automatizāciju, digitālajiem risinājumiem un/vai digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem).

Atsauce uz prasību	Prasības apraksts	Dalībnieki, kurus ietekmē vai uz kuriem attiecas prasība	Vispārīgi procesi	Kategorijas
4. pants	Vienota piekļuves punkta nodrošināšana valsts līmenī, kas savieno visas attiecīgās publiskās iestādes, lai panāktu, ka atļauju piešķiršanas procedūras industriālās ražošanas jomā tiek veiktas, izmantojot pilnībā digitālus līdzekļus.	Dalībvalstis Valsts kompetentās iestādes Ekonomikas dalībnieki	Atļauju piešķiršana	Dati Digitāls risinājums Digitālais publiskais pakalpojums Procesu digitalizācija un automatizācija
5. pants	Valsts atļauju piešķiršanas procedūru saskaņošana, lai nodrošinātu vienas pieturas aģentūru industriālās ražošanas projektu atļauju piešķiršanai.	Dalībvalstis Valsts kompetentās iestādes	Atļauju piešķiršana	Dati Procesu digitalizācija un automatizācija
6. pants	Regulā (ES) 2024/1735 definēto racionalizēto administratīvo un atļauju piešķiršanas procesu piemērošana tiek paplašināta, lai aptvertu energoietilpīgu ražošanas nozaru dekarbonizācijas projektus.	Dalībvalstis Valsts kompetentās iestādes	Atļauju piešķiršana	Procesu digitalizācija un automatizācija
20. pants	Jauno stratēģisko nozaru globālās izgatavošanas jaudas uzraudzība un datu publicēšana.	Eiropas Komisija	Uzraudzība	Dati
16. pants	Paziņojums par ārvalstu investoru plānotajām tiešajām investīcijām.	Ekonomikas dalībnieki Dalībvalstis	Paziņojumi	Dati
17. pants	Plānoto tiešo investīciju iepriekšējas paziņošanas izskatīšanas un apstiprināšanas procedūra.	Dalībvalstis Eiropas Komisija	Paziņojumi	Procesu digitalizācija un automatizācija
19.–20. pants	Ārvalstu investīciju atbilstības uzraudzība	Valsts kompetentās iestādes Eiropas Komisija	Ziņošana	Dati
22. pants	Paziņojums par izraudzītām industriālās ražošanas paātrināšanas zonām, tajā skaitā nepieciešamie novērtējumi, ko veic dalībvalstis.	Dalībvalstis Eiropas Komisija	Paziņojumi	Dati
24. pants	Tādas kopus pamatatļaujas izveide, kas atļauj industriālās darbības noteiktās paātrināšanas zonās.	Dalībvalstis Valsts kompetentās iestādes	Atļauju piešķiršana	Procesu digitalizācija un automatizācija
37. pants	Saraksts ar informācijas jomām, kas ir būtiskas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri izmanto savas iekšējā tirgus tiesības, kas noteiktas Regulā (ES) 2018/1724, ir papildināts ar informāciju par atļauju piešķiršanas procedūrām, efektīvi izmantojot risinājumus saskaņā ar vienoto digitālo vārteju.	Eiropas Komisija Dalībvalstis Valsts kompetentās iestādes Ekonomikas dalībnieki Pilsoņi	Informācijas apmaiņa	Dati Procesu digitalizācija un automatizācija Digitālais publiskais pakalpojums

4.2.Dati

Vispārīgs aptverto datu apraksts

Datu veids	Atsauce uz prasībām	Standarts un/vai specifikācija (attiecīgā gadījumā)
Atļauju piešķiršanas pieteikumi industriālās ražošanas projektiem	4. un 5. pants	Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus nolūkā noteikt tehniskos standartus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu valstu vienoto piekļuves punktu sadarbspēju.
Dati par globālo izgatavošanas jaudu jaunās stratēģiskās nozarēs	20. pants	Komisija sniedz un publicē atjauninātu informāciju par pēdējo gadu, par kuru ir pieejami dati par katru jauno stratēģisko nozari.
Iepriekšēja paziņošana par ārvalstu investoru plānotajām investīcijām	16. pants	Neattiecas
Ziņojumi par ārvalstu investīciju atbilstību	19.–20. pants	Neattiecas
Paziņojums par noteiktām industriālās ražošanas paātrināšanas zonām	22. pants	Neattiecas

Saskanība ar Eiropas Datu stratēģiju

Skaidrojums, kādā ziņā prasības ir saskaņotas ar Eiropas Datu stratēģiju.

Šī likumdošanas iniciatīva atbilst privāti turētu datu izmantošanai, ko veic valdības iestādes (uzņēmums valdībai – B2G), lai nodrošinātu uz pierādījumiem balstītus politikas lēmumus. Digitālo atļauju piešķiršanas sistēmu izstrādā tā, lai nodrošinātu sadarbspēju un automatizētu datu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, publisko iestāžu rīcībā jau esošo datu un dokumentu atkalizmantošanu, augstu kiberdrošības un informācijas integritātes līmeni, kā arī pārredzamību un pārskatatbildību atļauju piešķiršanas procedūras laikā.

Saskanība ar vienreizējas iesniegšanas principu

Skaidrojums, kādā ziņā ir ņemts vērā vienreizējas iesniegšanas princips un kā ir izpētīta iespēja atkalizmantot esošos datus.

Tiek nodrošināta publisko iestāžu rīcībā jau esošo datu atkalizmantošana. Atļauju piešķiršanas procedūras tiek iekļautas vienotās digitālās vārtejas un vienreizējas iesniegšanas tehniskās sistēmas darbības jomā. Šajā gadījumā tiek ievērots vienreizējas iesniegšanas princips, lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu dalībniekiem, kas darbojas vienotajā tirgū. Dalībvalstis un Komisija nodrošina konfidenciālas komercinformācijas aizsardzību.

Skaidrojums, kādā ziņā jaunizveidotie dati ir atrodami, piekļūstami, sadarbspējīgi un atkalizmantojami un atbilst augstiem kvalitātes standartiem.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka detalizētus noteikumus, tehniskos standartus un procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu digitālo atļauju piešķiršanas sistēmu sadarbspēju, drošību un efektīvu darbību.

Datu plūsmas

Vispārīgs datu plūsmu apraksts

Datu veids	Atsauces uz prasībām	Datu sniedzēji	Datu saņēmēji	Datu apmaiņas izraisītājfaktors	Biežums (attiecīgā gadījumā)
Atļaujas piešķiršanas pieteikums	4. pants	Ekonomikas dalībnieks	Valsts kompetentā iestāde	Nepieciešams atļauju piešķiršanas pieteikumiem.	Neattiecas
Iepriekšēja paziņošana par ārvalstu investoru plānotajām investīcijām	16. pants	Ekonomikas dalībniek	Valsts kompetentā iestāde	Ja ir nodoms investēt	Neattiecas
Ziņojumi par ārvalstu investīciju atbilstību	19.–20. pants	Valsts kompetentā iestāde	Eiropas Komisija	Pēc pieprasījuma	Neattiecas
Lēmums par noteiktām industriālās ražošanas paātrināšanas zonām	22. pants	Dalībvalsts	Eiropas Komisija	Lēmums pieņemts	Neattiecas

4.3.Digitālie risinājumi

Attiecībā uz katru digitālo risinājumu sniedziet atsauci uz digitālās vajadzības prasībām, kas uz to attiecas, aprakstu par digitālā risinājuma noteikto funkcionalitāti, norādiet par to atbildīgo struktūru un citus attiecīgus aspektus, piemēram, atkalizmantojamību un piekļūstamību. Visbeidzot, paskaidrojiet, vai digitālajā risinājumā ir iecerēts izmantot MI tehnoloģijas.

Digitālais risinājums

Atsauces uz prasībām

Galvenās paredzētās funkcionalitātes

Atbildīgā struktūra

Kā nodrošina piekļūstamību?

Kā ņem vērā atkalizmantojamību?

MI tehnoloģiju izmantošana (attiecīgā gadījumā)

Digitālā atļauju piešķiršanas sistēma

4. pants

Atļauju piešķiršanas procedūras industriālajai ražošanai tiek veiktas, izmantojot pilnībā digitālus līdzekļus.

Sistēma nodrošina vienotu lietotāja saskarni, kas ļauj mijiedarboties ar attiecīgajiem publiskajiem pakalpojumiem.

Digitālā atļauju piešķiršanas sistēma nodrošina atļauju pieteikumu elektronisku iesniegšanu, izsekošanu un lēmumu par tiem pieņemšanu.

Dalībvalstis

Valstu kompetentās iestādes

Digitālā atļauju piešķiršanas sistēma nodrošina atļauju pieteikumu elektronisku iesniegšanu, izsekošanu un lēmumu par tiem pieņemšanu, un to izstrādā tā, lai nodrošinātu lietotājdraudzīgumu un piekļūstamību visiem pieteikuma iesniedzējiem, arī personām ar invaliditāti.

Digitālā atļauju piešķiršanas sistēma nodrošina atļauju pieteikumu elektronisku iesniegšanu, izsekošanu un lēmumu par tiem pieņemšanu, un to izstrādā tā, lai nodrošinātu publisko iestāžu rīcībā jau esošo datu un dokumentu atkalizmantošanu.

Par katru digitālo risinājumu – skaidrojums, kādā ziņā digitālais risinājums atbilst piemērojamajai digitālajai politikai un tiesību aktiem.

Digitālā atļauju piešķiršanas sistēma

Digitālā un/vai nozaru politika (attiecīgā gadījumā)	Skaidrojums par saskanību
MI akts	Neattiecas
ES kiberdrošības satvars	Valsts digitālo atļauju piešķiršanas sistēmu izstrādā tā, lai nodrošinātu augstu datu aizsardzības, kiberdrošības un informācijas integritātes līmeni.
eIDAS	//
Vienotā digitālā vārteja un IMI	Vienotās digitālās vārtejas regula tiek grozīta, lai tās darbības jomā iekļautu informāciju par atļauju piešķiršanas procedūrām industriālās ražošanas projektiem un procedūrām, kas saistītas ar industriālās ražošanas projektiem.
Citi	Vienreizējas iesniegšanas tehniskā sistēma

4.4.Sadarbspējas novērtējums

Vispārīgs apraksts par digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, uz kuriem attiecas prasības

Digitālais publiskais pakalpojums vai digitālo publisko pakalpojumu kategorija

Apraksts

Atsauces uz prasībām

Sadarbspējīgas Eiropas risinājums (NEATTIECAS)

Citi sadarbspējas risinājumi

Digitālā atļauju piešķiršanas sistēma

Digitālo publisko pakalpojumu kategorija saskaņā ar COFOG 04.7.4

Dalībvalstis nodrošina valsts digitālo atļauju piešķiršanas sistēmu, kas savieno visas attiecīgās publiskās iestādes, lai nodrošinātu, ka atļauju piešķiršanas procedūras industriālās ražošanas jomā tiek veiktas, izmantojot pilnībā digitālus līdzekļus.

4. pants

Vienreizējas iesniegšanas tehniskā sistēma

Prasību ietekme uz katra digitālā publiskā pakalpojuma pārrobežu sadarbspēju

Digitālais publiskais pakalpojums Nr. 1 Digitālā atļauju piešķiršanas sistēma

Novērtējums	Pasākumi	Iespējamie atlikušie šķēršļi (attiecīgā gadījumā)
Organizatoriskie pasākumi, kas vajadzīgi netraucētai pārrobežu digitālo publisko pakalpojumu sniegšanai	Dalībvalstis ir atbildīgas par savu digitālo atļauju piešķiršanas sistēmu izstrādi, ekspluatāciju, uzturēšanu, drošību un uzraudzību. Ciktāl iespējams, digitālo atļauju piešķiršanas sistēmu īstenošanā būtu jāizmanto esošā Savienības digitālā infrastruktūra, katalogi un pamatelementi, tajā skaitā tie, kas izstrādāti vienreizējas iesniegšanas tehniskās sistēmas un tās īstenošanas aktu ietvaros. Tas veicinātu papildināmību, sadarbspēju un publisko resursu efektīvu izmantošanu, vienlaikus izvairoties no esošo digitālo risinājumu dublēšanās.	Var būt vajadzīgi papildu organizatoriski pasākumi valsts līmenī, lai nodrošinātu par atsevišķām atļaujām atbildīgo kompetento iestāžu pienācīgu iesaisti.
Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu kopīgu izpratni par datiem	Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka detalizētus noteikumus, tehniskos standartus un procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu digitālo atļauju piešķiršanas sistēmu sadarbspēju, drošību un efektīvu darbību. Atļauju piešķiršanas procedūras tiek iekļautas vienotās digitālās vārtejas un vienreizējas iesniegšanas tehniskās sistēmas darbības jomā.
Kopīgi saskaņotu atvērtu tehnisko specifikāciju un standartu izmantošana	Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka detalizētus noteikumus, tehniskos standartus un procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu digitālo atļauju piešķiršanas sistēmu sadarbspēju, drošību un efektīvu darbību.

4.5.Digitālās īstenošanas atbalsta pasākumi

Par katru digitālās īstenošanas atbalsta pasākumu aizpildiet nākamo tabulu.

Pasākuma apraksts	Atsauces uz prasībām	Komisijas loma (attiecīgā gadījumā)	Iesaistāmie dalībnieki (attiecīgā gadījumā)	Paredzamais laika grafiks (attiecīgā gadījumā)
Īstenošanas akti	4., 13., 31. pants	Īstenošanas akti	Eiropas Komisija

(1) Kopīgs paziņojums, ES ekonomiskās drošības stiprināšana (JOIN(2025) 977 final).

(2) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tīras rūpniecības kurss – kopīgs konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedis” (COM(2025) 85 final, 26.2.2025.).

(3) Eurostat, Uzņēmumi detalizētu NACE 2. red. darbību un īpašu agregēto rādītāju dalījumā [sbs_ovw_act__custom_20259000] , pēdējo reizi atjaunināts 2025. gada 8. decembrī, DOI: 10.2908/sbs_ovw_act.

(4) Eurostat, Bruto pievienotā vērtība un ienākumi pa galvenajām nozarēm (NACE 2. red.) [nama_10_a10__custom_20259318] , pēdējo reizi atjaunināts 2026. gada 20. februārī, DOI: 10.2908/nama_10_a10.

(5) Eurostat, Gaisa emisiju konti NACE 2. red. darbību dalījumā [env_ac_ainah_r2_custom_20259376] , pēdējo reizi atjaunināts 2025. gada 28. novembrī, DOI: 10.2908/env_ac_ainah_r2.

(6) Eurostat, Bruto pievienotā vērtība un ienākumi pa galvenajām nozarēm (NACE 2. red.) [nama_10_a10__custom_20259318] , pēdējo reizi atjaunināts 2026. gada 20. februārī, DOI: 10.2908/nama_10_a10.

(7) Draghi, M. (2024), The future of European competitiveness – In-depth analysis and recommendations (Part B) (Eiropas konkurētspējas nākotne – padziļināta analīze un ieteikumi (B daļa)).

(8) Eiropas Komisijas iekšējā analīze, sk. ietekmes novērtējuma ziņojumu.

(9) ESAO darba dokumenti, A comprehensive overview of the Energy Intensive Industries ecosystem , 2025/09.

(10) Eiropas Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plāns (COM(2025) 125 final), 2025. gada 19. marts.

(11) Līdz 2040. gadam ķimikāliju, parasto metālu, nemetālisko minerālu un celulozes un papīra rūpniecībai ir vajadzīgi aptuveni 500 miljardi EUR – Dragi, M. (2024), Eiropas konkurētspējas nākotne – padziļināta analīze un ieteikumi (B daļa) , 99. lpp., un Komisijas dienestu darba dokuments – ietekmes novērtējuma ziņojums “Eiropas 2040. gada klimata mērķrādītājs un ceļš uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, veidojot ilgtspējīgu, taisnīgu un pārticīgu sabiedrību”, 3. daļa, 164.–167. lpp.

(12) JRC analīze, sk. ietekmes novērtējuma ziņojumu.

(13) Progress tīrās enerģijas tehnoloģiju konkurētspējā (COM(2025) 74 final), 2025. gada 26. februāris.

(14) BloombergNEF, New Energy Outlook.

(15) European automotive industry: What it takes to regain competitiveness , McKinsey, 2025. gada 10. marts.

(16) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) 2019/631 groza attiecībā uz CO2 emisiju standartiem jauniem mazas noslodzes transportlīdzekļiem un transportlīdzekļu marķēšanu un atceļ Direktīvu 1999/94/EK.

(17) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tīriem uzņēmumu transportlīdzekļiem.

(18) Detalizēta informācija ir pieejama Eiropas Komisijas rīkā Procurement for Buyers portālā Access2Markets, un tā palīdzēs ES līgumslēdzējiem noskaidrot, kuri pretendenti ir tiesīgi piedalīties publiskā iepirkuma procedūrās ES dalībvalstīs, pamatojoties uz PTO Nolīgumu par valsts iepirkumu (NVI) un ES divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem.

(19) Attiecībā uz pirmtirgu pasākumiem, kas saistīti ar cementu, prasības ir noteiktas betona un javas līmenī, jo tie ir attiecīgie galaprodukti, ko izmanto būvniecībā.

(20) […].

(21) […].

(22) https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/european-economic-security/.

(23) Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju (JOIN(2023) 20 final).

(24) Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ES ekonomiskās drošības stiprināšana” (JOIN(2025)977 final).

(25) Izņemot NACE kodu C12, e-šķidrumus, ko izmanto veipošanas ierīcēs, un nikotīnu saturošos izstrādājumus (C20.59), kā arī elektronisko cigarešu un tabakas sildierīču ražošanu (C32.99) (ja vien tie nav atļauti kā zāles vai sertificēti kā medicīnas ierīces).

(26) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES bioekonomikas konkurētspēja un ilgtspēja: stratēģiskais satvars” (COM(2025) 960).

(27) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas uzņēmējdarbības maku izveidi (COM(2025) 838 final).

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1735 (2024. gada 13. jūnijs) par pasākumu satvara izveidi Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 (OV L, 2024/1735, 28.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1735/oj).

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1252 (2024. gada 11. aprīlis), ar ko izveido satvaru tam, kā nodrošināt drošu un ilgtspējīgu apgādi ar kritiski svarīgām izejvielām, un groza Regulas (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1724 un (ES) 2019/1020 (OV L, 2024/1252, 3.5.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1252/oj).

(30) Priekšlikums, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par vidiskās novērtēšanas paātrināšanu (COM(2025) 984 final, 10.12.2025.).

(31) Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), 2012. gada Nolīgums par valsts iepirkumu, pieejams vietnē: https://www.wto.org/english/docs_e/legal_e/rev-gpr-94_01_e.pdf .

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3110 (2024. gada 27. novembris), kas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības noteikumus un atceļ Regulu (ES) Nr. 305/2011 (OV L, 2024/3110, 18.12.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/3110/oj ).

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1781 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, groza Direktīvu (ES) 2020/1828 un Regulu (ES) 2023/1542 un atceļ Direktīvu 2009/125/EK (OV L, 2024/1781, 28.6.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1781/oj ).

(34) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam” (COM/2023/62 final, 1.2.2023.).

(35) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/331 (2018. gada 19. decembris), ar ko nosaka Savienības mēroga pārejas noteikumus saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu iedalei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu (OV L 59, 27.2.2019., 8. lpp., 27.2.2019., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2019/331/oj ).

(36) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334 31.12.2018., 1. lpp., 31.12.2018., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/2066/oj ).

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/956 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OV L 130, 16.5.2023., 52. lpp., 16.5.2023., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/956/oj ).

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp., 25.10.2003., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/87/oj ).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1.–64. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/23/oj ).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/24/oj ).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.).

(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/631 (2019. gada 17. aprīlis) par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem un ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 443/2009 un Regulu (ES) Nr. 510/2011 (OV L 111, 25.4.2019., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/631/oj).

(43) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/858/oj).

(44) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (OV L 79 I, 21.3.2019., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/452/oj ).

(45) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2560 (2022. gada 14. decembris) par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu (OV L 330, 23.12.2022., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/2560/oj).

(46) Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2004/139/oj).

(47) Priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par Eiropas Konkurētspējas fonda (EKF), tai skaitā īpašās programmas aizsardzības pētniecības un inovācijas pasākumiem, izveidi, ar ko atceļ Regulas (ES) 2021/522, (ES) 2021/694, (ES) 2021/697 un (ES) 2021/783, atceļ Regulu (ES) 2021/696 un (ES) 2023/588 noteikumus un groza Regulu (ES) (COM(2025) 555 final, 16.7.2025.).

(48) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2010/75/oj).

(49) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp., http://data.europa.eu/eli/agree_interinstit/2016/512/oj.

(50) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2011/182/oj ).

(51) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/1724/oj ).

(52) Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51.–70. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2003/96/oj ).

(53) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšanu groza Direktīvas (ES) 2018/2001, (ES) 2019/944 un (ES) 2024/1788 (2025/0400 (COD)).

(54) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65.–242. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/24/oj ).

(55) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (2014. gada 26. februāris) par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ Direktīvu 2004/17/EK (OV L 94, 28.3.2014., 243.–374. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/25/oj ).

(56) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV L 151, 14.6.2018., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2018/858/oj).

(57) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2025/1178 (2025. gada 23. maijs), ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/1735 piemērošanai attiecībā uz neto nulles emisiju tehnoloģiju galaproduktu un to galveno specifisko komponentu sarakstu, kas vajadzīgs, lai novērtētu ieguldījumu noturības stiprināšanā (OV L, 2025/1178, 18.6.2025., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2025/1178/oj).

(58) Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju ( OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. ).

(59) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1542 (2023. gada 12. jūlijs) par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK un Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Direktīvu 2006/66/EK (OV L 191, 28.7.2023., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2023/1542/oj).

(60) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/2067 (2018. gada 19. decembris) par datu verifikāciju un verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 334, 31.12.2018., 94. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2018/2067/oj ).

(61) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) (OV L 243, 9.7.2021., 1. Lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1119/oj).

(62) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2001/42/oj).

(63) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/1992/43/oj).

(64) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2000/60/oj).

(65) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV L 158, 14.6.2019., 125. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2019/944/oj).

(66) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (COM/2020/102 final).

(67) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (COM(2020) 274 final).

(68) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(69) Dif. = diferencētās apropriācijas / nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(70) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(71) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātes no Rietumbalkāniem.

(72) Visi skaitļi iepriekšējās tabulās ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu par 2028.–2034. gada DFS, ko nevar iepriekš noteikt.

(73) Visi skaitļi iepriekšējās tabulās ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu par 2028.–2034. gada DFS, ko nevar iepriekš noteikt.

(74) Visi skaitļi iepriekšējās tabulās ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu par 2028.–2034. gada DFS, ko nevar iepriekš noteikt.

(75) Visi skaitļi iepriekšējās tabulās ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu par 2028.–2034. gada DFS, ko nevar iepriekš noteikt.

(76) Visi skaitļi iepriekšējās tabulās ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu par 2028.–2034. gada DFS, ko nevar iepriekš noteikt.

(77) Visi skaitļi iepriekšējās tabulās ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu par 2028.–2034. gada DFS, ko nevar iepriekš noteikt.

(78) Visi skaitļi iepriekšējās tabulās ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu par 2028.–2034. gada DFS, ko nevar iepriekš noteikt.

(79) Visi skaitļi iepriekšējās tabulās ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu par 2028.–2034. gada DFS, ko nevar iepriekš noteikt.

(80) Visi skaitļi iepriekšējās tabulās ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu par 2028.–2034. gada DFS, ko nevar iepriekš noteikt.

(81) Visi skaitļi iepriekšējās tabulās ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu par 2028.–2034. gada DFS, ko nevar iepriekš noteikt.

(82) Iznākumi ir piegādājamie produkti vai sniedzamie pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(83) Kā aprakstīts 1.3.2. punktā. “Konkrētie mērķi”

(84) Visi skaitļi iepriekšējās tabulās ir tikai indikatīvi, gaidot sarunu iznākumu par 2028.–2034. gada DFS, ko nevar iepriekš noteikt.

(85) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

Norādīt mērķus un iznākumus			Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		Gads		KOPĀ 2028–2034 85		PĒC		KOPSUMMA
			2028		2029		2030		2031		2032		2033		2034				2034		KOPĀ
	IZNĀKUMI
	Veids	Vidējās izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1…
— Iznākums																	0	0,000			0	0,000
— Iznākums																	0	0,000			0	0,000
— Iznākums																	0	0,000			0	0,000
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1			0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 …
— Iznākums																	0	0,000			0	0,000
— Iznākums																	0	0,000			0	0,000
— Iznākums																	0	0,000			0	0,000
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2			0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000
KOPSUMMAS			0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000	0	0,000

KOPĀ digitālās un IT apropriācijas	Gads	Gads	Gads	Gads	KOPĀ DFS 2021–2027	KOPĀ DFS 2028–2034
	2024	2025	2026	2027
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
IT izdevumi (korporatīvie)	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Starpsumma – 7. IZDEVUMU KATEGORIJA	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000	0,000
Ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
IT izdevumi politikas darbības programmu atbalstam	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140
Starpsumma – ārpus 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140

KOPĀ	0,000	0,000	0,000	0,040	0,040	0,140